Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu/Birmu un rohingiem, jo īpaši 2012. gada 20. aprīļa(1), 2012. gada 13. septembra(2), 2012. gada 22. novembra(3) un 2013. gada 13. jūnija(4) un 2015. gada 21. maija rezolūciju(5) un 2013. gada 23. maija rezolūciju par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu(6),

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 20. jūnija ziņojumu „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija”,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 24. marta rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Majnmā un 2015. gada 3. jūlija rezolūciju par rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situāciju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 1. jūnija kopīgo paziņojumu „Stratēģijas attiecībā uz Mjanmu/Birmu elementi — īpaša partnerība demokrātijai, mieram un labklājībai” (JOIN(2016)0024),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 18. maija kopīgo paziņojumu „ES un ASEAN – partnerība ar stratēģisku mērķi” (JOIN(2015)0022),

–  ņemot vērā 2016. gada aprīlī publicēto „ilgtspējības ietekmes novērtējumu, ar ko atbalsta investīciju aizsardzības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Mjanmas Savienības Republiku”,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā Birmas/Mjanmas Likumu par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem un šā likuma 2014. gada grozījumus un šīs valsts jauno 2016. gada 31. maija Likumu par miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) cilvēktiesību parlamentāriešu 2015. gada aprīļa ziņojumu „Rohingu krīze un vardarbības risks Mjanmā — ASEAN problēma un aicinājums rīkoties”,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Mjanma ir veikusi nozīmīgus pasākumus, reformējot savu ekonomiku un politisko sistēmu, un tā kā kopš 2011. gada tika veiktas vērienīgas reformas;

B.  tā kā 2015. gada 9. novembrī Nacionālā demokrātijas līga (NDL), kuru vada Nobela miera prēmijas laureāte un Saharova balvas saņēmēja Aung San Suu Kyi, ar ievērojamu balsu pārsvaru uzvarēja vēlēšanās, un tā kā Htin Kyaw kļuva par pirmo civilo prezidentu 50 gados; tā kā, neskatoties uz Aung San Suu Kyi personīgo popularitāti, viņai liedza iespēju kļūt par prezidenti, jo 2008. gada konstitūciju izstrādāja militāristi, taču viņa tagad vada valsti kā valsts padomniece;

C.  tā kā rohingi ir etniski un reliģiska musulmaņu minoritāte, kas gadu desmitiem cieš no brutālas apspiešanas, regulārām vajāšanām, segregācijas, izslēgšanas, diskriminācijas un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

D.  tā kā rohingi ir lielākā musulmaņu grupa Mjanmā un lielākā viņu daļa dzīvo Rakhainas pavalstī;

E.  tā kā aptuveni miljons rohingu ir viena no visvajātākajām minoritātēm pasaulē un tā kā viņi kopš 1982. gada Birmas Valstspiederības likuma spēkā stāšanās ir uzskatāmi par oficiāliem bezvalstniekiem; tā kā rohingus Mjanmas un kaimiņvalstu varas iestādes uzskata par nevēlamiem, kaut arī dažās no kaimiņvalstīm uzturas liels bēgļu kontingents; tā kā patlaban Rakhainas pavalstī notiekošās sadursmes joprojām izraisa cilvēku ciešanas un grauj uzticību miera procesam;

F.  tā kā ANO Augstais Cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein savā 2016. gada 20. jūnija ziņojumā aprakstīja nemitīgi pret rohingiem izdarītos smagos tiesību pārkāpumus, tostarp patvarīgu valstspiederības atņemšanu, kas viņus padara par bezvalstniekiem, bargus brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dzīves un drošības apdraudējumu, tiesību uz veselību un izglītību noliegumu, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumus, „kurus var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci”; tā kā Zeid Ra’ad Al Hussein norādīja, ka rohingiem ir aizliegts strādāt vairākās profesijās un viņiem ir jāizpilda īpašas formalitātes, lai ārstētos slimnīcās, kā rezultātā ir zaudēts laiks un bērnu dzemdību laikā ir miruši bērni un viņu mātes;

G.  tā kā saskaņā ASEAN cilvēktiesību parlamentāriešu datiem aptuveni 120 000 rohingu joprojām dzīvo vairāk kā 80 iekšzemē pārvietoto personu nometnēs, kas atrodas Rakhainas pavalstī, un tā kā viņu piekļuve humānajai palīdzībai ir ierobežota, savukārt vairāk kā 100 000 citu rohingu pēdējos gados ir devušies bēgļu gaitās uz citām valstīm pa jūru un sauszemi, bieži izmantojot cilvēku tirgotāju pakalpojumus; tā kā daudzi riskē ar savām dzīvībām katru gadu, lai mēģinātu glābties vai nu pa zemi, vai jūru, un tā kā daudzi, iespējams, ir gājuši bojā, nesasniedzot galamērķi;

H.  tā kā jaunā valdība ir no iepriekšējās valdības ir pārņēmusi situāciju, kurā piemēro tiesību aktus un politikas virzienus, lai minoritātēm liegtu viņu pamattiesības, un kurā nesodāmība par smagiem pret rohingiem izdarītiem pārkāpumiem ir veicinājusi turpmāku pret viņiem vērstu vardarbību;

I.  tā kā Aung San Suu Kyi, tiekoties ar ANO īpašo ziņotāju par cilvēktiesību situāciju Majnmā Yanghee Lee, paziņoja, ka valdība neizmantos vārdu „rohingi” (militārās diktatūras laikā piekoptās politikas pēctecība), kas tiek uzskatīts par aizskarošu, tāpat kā vārds „bengāļi”, un ka labāk tā vietā būtu lietot jauno jēdzienu „Rakhainas pavalsts musulmaņu kopiena”; tā kā Arakāna Nacionālā partija (ANP), kas pārstāv stingrās līnijas budistus, noraidīja jauno jēdzienu, valdību apsūdzot netiešā piekrišanā tam, ka rohingi ir Rakhainas pavalsts pamatiedzīvotāji, ko ANP noraida, un tā kā pēdējās dienās tūkstošiem cilvēku ir devušies ielās, lai protestētu pret valdību; tā kā Aung San Suu Kyi ir civilistu vadītajā valdībā uzņēmusies valsts padomnieces amatu un veic ārlietu ministra un prezidenta biroja ministra amatu;

J.  tā kā Mjanmā notiek politiska pāreja, taču šo valsti faktiski joprojām kontrolē militāristi, jo dažas ministrijas, tiesnešu vietas un deputātu vietas parlamentā ir rezervētas armijas ieceltām personām; tā kā korupcijas līmenis varas iestādēs joprojām tiek vērtēts kā ļoti augsts;

K.  tā kā Mjanmas tiesību akti joprojām ir ļoti problemātiski, jo vairāki galvenie tiesību akti ir pretēji starptautisko cilvēktiesību konvencijām, tostarp Kriminālkodekss, Likums par miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem, Telesakaru likums, Plašsaziņas ziņu līdzekļu likums un četri likumi par rasu un reliģijas aizsardzību;

L.  tā kā nesenajā pret Mjanmas musulmaņu kopienu vērstās vardarbības uzliesmojumā mazāk kā nedēļas laikā tika nodedzinātas divas mošejas;

M.  tā kā pret rohingu tautības iedzīvotājiem (gan Rakhainas pavalstī, gan ārpus tās) tiek vērsta vardarbīga, agresīva un diskriminējoša propaganda un darbības, kuras veic virkne radikāli noskaņotu Mjanmas budistu grupu;

N.  tā kā pēdējos gados no cietumiem ir izlaisti daudzi politiskie ieslodzītie, taču daudzi cilvēktiesību aktīvisti, žurnālisti, valdības un armijas kritiķi un citas personas ir arestēti, pamatojoties uz vispārīgi un neskaidri formulētām normām, par to, ka viņi miermīlīgi izmantoja savas demokrātiskās tiesības;

O.  tā kā Mjanma papildus tās nacionālās miera konferences sagatavošanas darbam (21. gadsimta Pannongas konference) ir acīmredzami centusies sekmēt miera procesu; tā kā ir būtiski saglabāt nacionālo pamieru un aptvert visas bruņotās etniskās grupas, lai nodrošinātu mieru, pārticību un vienotību šajā valstī,

1.  atzinīgi vērtē uzticamas 2015. gada novembra vēlēšanas, kurās pastāvēja konkurence, un uztver labvēlīgi to, ka vara tika miermīlīgi nodota šīs valsts nemilitārajam prezidentam;

2.  atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu; uzsver, ka ES ir stratēģiska interese savu attiecību ar Mjanmu stiprināšanā; uzskata, ka jaunajai valdībai ir vēsturiska iespēja nostiprināt demokrātiju un panākt mieru, nacionālo izlīgumu un labklājību;

3.  atzinīgi vērtē Mjanmas valdības lēmumu par galvenajām prioritātēm noteikt mieru un nacionālo samierināšanos; uzsver, ka kaujām ir jābeidzas nekavējoties un ka strīdi ir jāizšķir sarunu ceļā,

4.  pauž sapratni par to, ka reforma nevar īstenot uzreiz, taču uzsver, ka nerimstošo atsevišķu minoritāšu tādu vajāšanu nopietnība, kas ir atspoguļotas nesenajā ANO augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumā „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija”, liek situāciju uzlabot nekavējoties un aicina valdību rīkoties, pamatojoties uz šajā ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem, tostarp Rakhainas pavalstī atcelt diskriminējošos „vietējos rīkojumus”, svītrot ierobežojošās normas par ārkārtas medicīnisko aprūpi un likvidēt pārvietošanās brīvības ierobežojumus;

5.  mudina valdību un visu šā reģiona attiecīgās iestādes pilnībā ievērot neaizraidīšanas principu un aizsargāt rohingu tautības bēgļus, kā tas ir noteikts starptautiskajās saistībās un starptautiskajos cilvēktiesību standartos;

6.  atkārtoti pauž dziļas bažas par rohingu bēgļu sūro likteni Dienvidaustrumāzijā un prasa pēc reģionālas un starptautiskas mobilizācijas, lai viņiem viņu ārkārtīgi neaizsargātajā situācijā sniegtu neatliekamo palīdzību; pauž līdzjūtību cilvēku tirgotāju, vardarbības un galamērķa valstu varas iestāžu bezdarbības upuru ģimenes locekļiem;

7.  uzsver, ka ES pozitīvi vērtē Mjanmas valdības centienus sākt darbu pie tādu problēmu risināšanas, ar kurām saskaras Rakhainas pavalsts, tostarp pie rohingu stāvokļa uzlabošanas;

8.  uzstāj uz to, ka varas iestādēm būtu humanitārās jomas struktūrām, ANO starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, žurnālistiem un citiem starptautiskajiem novērotājiem steidzami jānodrošina brīva un netraucēta iebraukšana Rakhainas pavalstī;

9.  aicina Mjanmas valdību viennozīmīgi nosodīt visu veidu rases un reliģiskā naida kurināšanu, veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem šādu naidu izbeidz nekavējoties, un īstenot īpašus pasākumus un politikas virzienus, ar kuriem novērš rohingu tiešu un netiešu diskrimināciju turpmāk;

10.  pievienojas Eiropas Padomes nostājai, kurā pausta prasība izveidot efektīvas demokrātiskās iestādes, tostarp neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu un spēcīgu pilsonisko sabiedrību, un sekmēt labu pārvaldību nolūkā Mjanmu padarīt par demokrātisku valsti, kurā pilnībā ievēro tiesiskumu un pamattiesības;

11.  ievēlēto valdību aicina veidot atvērtu demokrātiju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un visiem cilvēkiem tiek nodrošinātas tiesības paust savu viedokli, pulcēties un pārvietoties, kā arī nebūt diskriminētiem;

12.  mudina Mjanmas valdību nekavējoties īstenot ANO Cilvēktiesību padomes (UNHCR) 31. sesijā pieņemtajā rezolūcijā par cilvēktiesību situāciju Mjanmā izteiktos ieteikumus;

13.  aicina Mjanmas valdību aizsargāt rohingu tautības cilvēkus pret jebkādu diskrimināciju un izbeigt nesodāmību par rohingu tiesību pārkāpumiem; atgādina par ievērojami novēloto Aung San Suu Kyi opozīcijas partijas NDL preses sekretāra 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Mjanmas valdībai rohingu minoritātei būtu jāpiešķir pilsonība; aicina Saharova balvas saņēmēju Aung San Suu Kyi izmantot savus ietekmīgos amatus Mjanmas valdībā, lai uzlabotu rohingu minoritātes stāvokli;

14.  aicina Mjanmas valdību reformēt 1982. gada Valstspiederības likumu un atjaunot rohingu minoritātes valstspiederību; mudina Mjanmas valdību un Rakhainas pavalsts varas iestādes nekavējoties sākt reģistrēt visus dzimušos bērnus; prasa, lai Mjanmas valdība svītrotu diskriminējošās normas;

15.  prasa, lai ES turpinātu atbalstu UNHRC tās centienos palīdzēt rohingu tautības bēgļiem, kas atrodas Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģionā;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu laikposmam 2014.-2024. gads par bezvalstniecības izbeigšanu;

17.  mudina Mjanmas valdību nekavējoties atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un personas, kas ir arestētas, pamatojoties uz apsūdzībām, kas ir pretējas cilvēktiesību aktiem un normām;

18.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos šo rohingu jautājumu risināt iespējami augstākajā politiskajā līmenī sadarbībā ar Mjanmu un citām ASEAN dalībvalstīm;

19.  prasa būt piesardzīgiem attiecībā uz plānotā ES un Mjanmas investīciju nolīguma noslēgšanu, jo tas varētu apdraudēt Mjanmas sociāli līdzsvarotu turpmāko attīstību, jo joprojām nav pietiekamā mērā pieņemti tiesību akti, kas reglamentē uzņēmumu sociālo un vides tiesisko un materiālo atbildību, darba tiesības, zemes īpašum tiesības un korupcijas apkarošanas pasākumus, un mudina abas puses šīs bažas ņemt vērā;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Mjanmas valdībai un parlamentam, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Mjanmā, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, ANO Cilvēktiesību padomei un pārējo reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 258 E, 7.9.2013., 79. lpp. (2) OV C 353 E, 3.12.2013., 145. lpp. (3) OV C 419, 16.12.2015., 189. lpp. (4) OV C 65, 19.2.2016., 157. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0211. (6) OV C 55, 12.2.2016., 112. lpp.