Pieņemtie teksti - ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesija

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2016/2020(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A8-0146/2016
Iesniegtie teksti : A8-0146/2016		Debates : PV 06/07/2016 - 16 CRE 06/07/2016 - 16		Balsojumi : PV 07/07/2016 - 9.4 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P8_TA(2016)0317

Pieņemtie teksti

530k

135k

Ceturtdiena, 2016. gada 7. jūlijs - Strasbūra

ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesija

P8_TA(2016)0317

A8-0146/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikums Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju (2016/2020(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju, ko PPE grupas vārdā iesniedza Andrey Kovatchev (B8-1374/2015),

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21., 34. un 36. pantu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 70. sesiju,

– ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES prioritātēm ANO 70. Ģenerālajā asamblejā,

– ņemot vērā ANO Statūtus,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā(1), ar kuru ES ir piešķirtas tiesības uzstāties ANO Ģenerālajā asamblejā, mutiski izklāstīt priekšlikumus un grozījumus, kas pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tiks nodoti balsojumam, un izmantot tiesības atbildēt,

– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību(2),

– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 18. aprīļa ieteikumu Padomei par ANO principu „pienākums aizsargāt” („R2P”)(3),

– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju(4),

– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūciju par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus(5),

– ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās(6) un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par agresijas noziegumu(7),

– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās „ISIS/Daesh“ veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu(8),

– ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES(9),

– ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu,

– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija dokumentu “Rīcības plāns, ar ko stiprina KDAP atbalstu, ko ES sniedz ANO miera uzturēšanas operācijām”(10) un 2015. gada 23. marta dokumentu „Stiprināt ANO un ES stratēģisko partnerību miera uzturēšanai un krīžu pārvarēšanai — prioritātes 2015.–2018. gadam”,(11)

– ņemot vērā 2007. gada novembra Oslo Vadlīnijas par militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantojumu katastrofu seku novēršanā,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) un Drošības padomes nesen pieņemto Rezolūciju Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību,

– ņemot vērā 2015. gada 15. maija ANO Novērtējuma ziņojumu par izpildi un koriģējošo atbalstu saistībā ar seksuālu izmantošanu un vardarbību, ko miera uzturēšanas operācijās veicis ANO vai ar to saistīts personāls,

– ņemot vērā ANO pirmo ziņojumu par rezistenci pret antibiotikām, kuru 2014. gada aprīlī izstrādāja Pasaules Veselības organizācija un kurā mikrobu rezistence atzīta par nopietnu apdraudējumu globālajai sabiedrības veselībai,

– ņemot vērā nesen gūtās atziņas par Panamā reģistrētā juridiskā uzņēmuma Mossack Fonseca darbībām un ņemot vērā ar tiem saistītās iniciatīvas ciešākai starptautiskajai sadarbībai nodokļu nemaksāšanas apkarošanā,

– ņemot vērā Reglamenta 134. panta 3. punktu un 113. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0146/2016),

A. tā kā ES apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusējību un labu globālo pārvaldību, piešķirot centrālo lomu ANO, ir neatņemama ES ārpolitikas daļa un sakņojas pārliecībā, ka globālu krīžu, problēmu un draudu risināšanai vispiemērotākā ir daudzpusēja sistēma, kas balstās uz universāliem noteikumiem un vērtībām, kas ir jārespektē un jāievēro;

B. tā kā Eiropas Savienībai būtu proaktīvi jādarbojas tādas Apvienoto Nāciju Organizācijas veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru un drošību, attīstību, cilvēktiesības, demokrātiju un starptautisku kārtību, kuras pamatā ir tiesiskums;

C. tā kā ES dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai saskaņotu savas darbības Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas iestādēs un struktūrās, ievērojot LES 34. panta 1. punktā tām paredzētās pilnvaras;

D. tā kā pasaules un reģionālā drošības vide strauji pasliktinās, tai kļūstot aizvien sarežģītākai un izzūdot robežām starp iekšējo un ārējo drošību; tā kā ANO joprojām ir galvenā nozīme drošības un stabilitātes nodrošināšanā pasaulē;

E. tā kā mainīgā globālās varas izkārtojuma un izkliedēšanas dēļ ir rūpīgi jāpārskata ANO ietvaros pieejamie efektīvas daudzpusējās sadarbības instrumenti; tā kā šiem instrumentiem jābūt daudz iekļaujošākiem attiecībā pret visām ieinteresētajām personām gan valsts, gan nevalstiskajā sektorā, tostarp arī konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas procesos;

F. tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais finanšu devējs ANO sistēmai, nodrošinot aptuveni trešdaļu no ANO parastā budžeta, gandrīz divas piektdaļas no ANO miera uzturēšanas budžeta un apmēram pusi no visiem maksājumiem ANO fondos un programmās;

G. tā kā ES veic pasākumus vides ilgtspējas nodrošināšanai, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, veicinot tādus starptautiskus pasākumus un darbības, kas vērstas uz vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

H. tā kā Eiropas Savienība ir viena no neatlaidīgākajām cilvēktiesību, pamatbrīvību, kultūras vērtību un daudzveidības, demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēm un veicinātājām;

I. tā kā ES drošības vide kļūst aizvien nestabilāka un mainīgāka, ņemot vērā daudzās ilgstošās vai briestošās problēmas, tostarp vardarbīgus konfliktus, terorismu, organizēto noziedzību, bezprecedenta migrācijas viļņus un klimata pārmaiņas, kuras nav iespējams risināt valsts līmenī un kurām nepieciešama reģionāla un globāla atbilde;

J. tā kā jauni pārbaudījumi, tostarp hibrīdkarš un informatīvais karš, kiberapdraudējums, bioinženierija, letālas autonomās sistēmas, nanotehnoloģijas, ieroču miniaturizācija un divējāda lietojuma tehnoloģiju izplatība, rada nepieciešamību izstrādāt daudzpusējus nolīgumus, kam piemērotākā ir ANO struktūra;

K. tā kā nesenā attīstība masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes mehānismu izplatīšanas jomā arvien vairāk sarežģī ieroču kontroli un atbruņošanos un iedragā drošību un mieru visā pasaulē; tā kā ANO ir piemērota struktūra tādu centienu veicināšanai, kas ir vērsti uz jaunas paaudzes ieroču kontroles un atbruņošanās pasākumu ieviešanu kopā ar partneriem, kam ir līdzīgi uzskati,

1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

	Miers un drošība
	a)	aktīvi strādāt, lai nodrošinātu, ka visas puses un to organizācijas, kas tieši vai netieši ir iesaistītas bruņotos konfliktos, pilnībā ievērotu starptautiskās saistības un tiesību standartus un jebkāda veida konfliktus atrisinātu mierīgā un diplomātiskā ceļā; prasīt šo principu attiecināt arī uz pienākumu nodrošināt humāno palīdzību tiem, kam tā ir nepieciešama;
	b)	turpināt atbalstīt daudzpusējus mēģinājumus atrast noturīgus un miermīlīgus politiskos risinājumus pašreizējiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; turpināt atbalstīt darbu, ko veic ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Sīrijā, īpašais pārstāvis un ANO Atbalsta misijas vadītājs Lībijā, ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā, ANO Tuvo Austrumu miera procesa īpašais koordinators un ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Rietumsahārā; aicināt nepārtraukt starptautiskās sabiedrības humāno, finansiālo un politisko palīdzību, lai risinātu humanitāro situāciju, un strādāt pie tūlītējas vardarbības izbeigšanas; nosodīt vienpusējas un nesaskaņotas darbības jebkurā krīzes zonā;
	c)	atbalstīt sarunas starp Sīrijas iekšējiem spēkiem, kas tiek īstenotas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2254 (2015); atbalstīt Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas izveidotās operatīvās grupas darbu, kura uzrauga būtiski nepieciešamās humānās palīdzības piegādi tūkstošiem sīriešu, kuri dzīvo aplenktās un citās grūti aizsniedzamās teritorijās, kā arī karadarbības pārtraukšanu, kam atbalsts pausts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2268 (2016); asi nosodīt plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Sīrijā un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un citu cilvēktiesību pārkāpumu pierādījumu dokumentēšanā; uzsvērt nepieciešamību atrast politisku konflikta risinājumu un nodrošināt sieviešu iekļaušanu miera sarunās; mudināt visas ANO dalībvalstis nodrošināt visus nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus palīdzības sniegšanai gan vietējiem iedzīvotājiem, gan bēgļiem;
	d)	panākt, ka ANO Ģenerālā asambleja sadarbībā ar ES un ASV nodrošina visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai divu valstu risinājums — kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, drošas un atzītas robežas Izraēlas valstij un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts — būtu ilgtspējīgs un efektīvs; rīkoties saskaņā ar 2016. gada 18. janvārī pieņemtajiem Padomes secinājumiem par Tuvo Austrumu miera procesu, kurā pausts viedoklis, ka nepārtrauktā apmetņu paplašināšana rada pastāvīgu šķērsli mieram;
	e)	uzsvērt nepieciešamību Jemenā īstenot saskaņotas humānās palīdzības darbības ANO vadībā; mudināt visas iesaistītās puses atļaut ievest un piegādāt steidzami nepieciešamo pārtiku, zāles, degvielu un citu vajadzīgo palīdzību, izmantojot ANO un starptautiskos humānās palīdzības kanālus, lai atrisinātu krīzes skarto civiliedzīvotāju vajadzības saskaņā ar objektivitātes, neitralitātes, un neatkarības principu; aicināt uz laiku pārtraukt karadarbību, lai steidzami nodrošinātu, ka dzīvībai nepieciešamā humānā palīdzība sasniedz Jemenas iedzīvotājus; aicināt veikt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamiem starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp par nesenajiem uzbrukumiem humānās palīdzības infrastruktūrai un personālam; aicināt visas puses ievērot visu Jemenas iedzīvotāju cilvēktiesības un brīvības un uzsvērt, ka ir svarīgi uzlabot visu valstī strādājošo miera uzturēšanas un humanitāro misiju darbinieku, tostarp palīdzības sniedzēju, ārstu un žurnālistu, drošību; mudināt īstenot tuvināšanās politiku starp Saūda Arābiju un Irānu, lai mazinātu spriedzi reģionā un virzītos uz konfliktu atrisināšanu Jemenā un citās valstīs;
	f)	turpināt prasīt, lai tiktu ievērotas visu Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu, tostarp Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, starptautiski atzītās robežas un teritoriālā integritāte, ņemot vērā pašreizējos starptautisko tiesību pārkāpumus šajos reģionos, un atļaut tām brīvi un suverēni izvēlēties Eiropas integrācijas ceļu; atbalstīt un atdzīvināt diplomātiskos centienus pašreizējo un iesaldēto konfliktu miermīlīgai atrisināšanai; mudināt starptautisko sabiedrību pilnībā īstenot Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku; aktīvi palielināt spiedienu uz Krieviju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, lai atrisinātu pašreizējo konfliktu Ukrainā;
	g)	aicināt palielināt atbalstu starptautiskās sabiedrības un reģionālo organizāciju centieniem pārvaldīt drošības krīzes Āfrikas kontinentā, īpaši Somālijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Centrālāfrikas Republikā, Mali, Nigērijā, Burundi un visā Lielo ezeru reģionā; mudināt ANO dalībvalstis palielināt atbalstu Āfrikas Savienības pieaugošajai lomai un spējām starpniecībā un krīžu pārvarēšanā, tomēr cenšoties arī panākt savstarpējo papildināmību ar ANO Miera veidošanas atbalsta biroju; atbalstīt ĀS, Austrumāfrikas valstu kopienas un ANO centienus novērst tālāku Burundi krīzes eskalāciju un strādāt pie tā, lai sekmētu iekļaujošu un patiesu dialogu starp Burundi valdību un opozīciju; atbalstīt neatkarīgas starptautiskās izmeklēšanas paplašināšanu, kuras ietvaros tika izmeklēti visi iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi un sniegta palīdzība vainīgo saukšanai pie atbildības un tiesāšanai;
	h)	atbalstīt pašreizējos vispusīgos centienus stiprināt ANO miera atbalsta operācijas un tās spēju risināt konfliktus; izpētīt potenciālās jaunās iespējas un sekmēt stiprāku ES un ANO sadarbību nolūkā pārstrukturēt stratēģiskos redzējumus drošības jomā, balstoties, no vienas puses, uz jauno ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un, no otras puses, uz ANO pārskatītajām miera atbalsta operācijām, miera veidošanas sistēmu un programmu „Sievietes, miers un drošība“ (Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1325 (2000)), kā arī sinerģiju starp tām; nodrošināt, ka ANO miera veidošanas pārskatīšanas procesā tiks veicināta principa „pienākums aizsargāt” ievērošana un sieviešu nozīme miera veidošanā;
	i)	atzinīgi vērtēt, ka ir pieņemta ANO Drošības padomes nesenā Rezolūcija Nr. 2242 (2015), kurā sievietēm tiek noteikta būtiska loma visos centienos, kas vērsti uz pasaules problēmu risināšanu, un atbalstīt tās īstenošanu, un aicināt pielikt papildu pūles, lai iekļautu programmu „Sievietes, miers un drošība“ visos miera uzturēšanas dažādajos aspektos; uzsvērt sieviešu līdztiesīgas, pilnvērtīgas un aktīvas līdzdalības nozīmi konfliktu novēršanā un atrisināšanā un miera sarunās un miera veidošanas procesā; nodrošināt, ka sievietēm, kuras kara apstākļos ir kļuvušas par izvarošanas upuriem, tiek sniegta visa nepieciešamā droša medicīniska palīdzība;
	j)	ANO sistēmā veicināt prevencijas kultūru, lai uzlabotu tās spēju ātrāk reaģēt uz briestošām krīzēm un potenciāliem miera un drošības apdraudējumiem, īpaši ar efektīvāku preventīvo diplomātiju, uzticības veidošanu un mediācijas centieniem; censties uzlabot agrīnas brīdināšanas sistēmas un agrīnu ziņošanu un tālāk attīstīt procedūras ES un ANO un citu reģionālo un apakšreģionālo organizāciju, kurām būs aizvien svarīgāka loma starptautiskajā un miera un drošības jomā, apspriedēm krīžu gadījumā, lai labāk koordinētu to reaģēšanu uz krīzēm, nepieļaujot nevajadzīgu dublēšanos; sadarboties ar ANO tādu reģionālo un apakšreģionālo organizāciju nozīmes un spēju stiprināšanā, kuras ir iesaistītas miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā, civilo un militāro krīžu pārvarēšanā un konfliktu atrisināšanā;
	k)	palielināt dalībvalstu atbalstu ANO miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām, kurās ir paredzēts cilvēktiesību elements un skaidri noteikta atkāpšanās stratēģija, īpaši sniedzot ieguldījumu darbiniekos un aprīkojumā, kā arī stiprināt ES veicināšanas lomu šajā ziņā; tālāk izstrādāt procedūras ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) izmantošanai, atbalstot ANO operācijas, tostarp iesaistot ES kaujas vienības vai atbalstot to spēju veidošanu un īstenojot drošības jomas reformu iniciatīvas, vienlaikus pietiekamu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, ilgtspējīga attīstība un masveida migrācijas pamatcēloņi;
	l)	veicināt plašas cilvēkdrošības koncepcijas izstrādi, sasaistot to ciešāk ar dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām un principu pienākums aizsargāt (R2P), un turpināt atbalstīt centienus turpināt praktiski ieviest R2P; atbalstīt ANO pūliņus sniegt izšķirīgu ieguldījumu, palīdzot valstīm principa R2P īstenošanā, lai atbalstītu tiesiskumu un starptautiskās humanitārās tiesības; sekmēt Rīcības kodeksu attiecībā uz ANO Drošības padomes rīcību, kas vērsta pret genocīdu, noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem, nosakot saistības ANO dalībvalstīm sniegt atbalstu Drošības padomes rīcībai, kuras mērķis ir novērst vai izbeigt šādus noziegumus, un Drošības padomē nebalsot pret attiecīgas rezolūcijas pieņemšanu;
	Terorisma apkarošana
	m)	atkārtot viennozīmīgu terorisma nosodījumu un pilnīgu atbalstu darbībām, kuru mērķis ir sakaut un iznīcināt teroristiskās organizācijas, īpaši tā dēvēto ISIS/Daesh, kas rada acīmredzamus draudus reģionālajai un starptautiskajai drošībai, vienlaikus atgādināt, ka šo darbību īstenošanā vienmēr pilnībā jāievēro visas starptautiskās cilvēktiesības; atbalstīt visu to aspektu sekmēšanu, kas ietverti ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2178 (2014) par ārvalstu teroristu kaujinieku radītā apdraudējuma apkarošanu un Madrides pamatprincipos par ārvalstu teroristu kaujinieku plūsmas apturēšanu;
	n)	pastiprināt centienus apkarot vervēšanu un terorisma propagandu, izmantojot ne tikai sociālos plašsaziņas līdzekļus, bet arī radikalizēto naida pravietotāju tīklus; atbalstīt radikalizācijas apkarošanas un deradikalizācijas politiku atbilstīgi ANO Rīcības plānam vardarbīga ekstrēmisma novēršanai;
	o)	turpināt strādāt ar ANO, apkarojot terorisma finansēšanu, tostarp izmantojot esošus mehānismus atsevišķu teroristu un organizāciju identifikācijai un stiprinot aktīvu iesaldēšanas mehānismus visā pasaulē, vienlaikus ievērojot arī starptautiskos standartus par tiesību aktos paredzēto kārtību un tiesiskumu;
	p)	sniegt atbalstu ANO Terorisma apkarošanas īstenošanas darba grupai, lai nodrošinātu koordināciju un saskaņotību ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas īstenošanā, izmantojot ANO sistēmas 25 vienību un Interpola resursus un specializētās zināšanas, vienmēr ņemot vērā, ka cīņu pret terorismu nevar izmantot kā ieganstu, lai vērstos pret iekšējo opozīciju vai pārkāptu iedzīvotāju tiesības;
	q)	veicināt saskaņotus starptautiskos centienus, lai apkarotu pieaugošo apdraudējumu, ko rada improvizēto sprāgstierīču izmantošana, īpaši veicinot izpratni par improvizēto sprāgstierīču apkarošanas saistību ar pretterorisma pasākumiem un izmantojot šim nolūkam ANO sistēmas vienību resursus un specializētās zināšanas, lai varētu labāk īstenot pasākumus tiesībaizsardzības un militārās sadarbības jomā;
	r)	tādēļ atkārtoti uzsvērt, ka ir nepieciešams atbilstošs drošības, tiesībaizsardzības, cilvēktiesību un sociāli ekonomisko instrumentu kopums, kas ļautu izmantot atbilstošākus līdzekļus reaģēšanai uz mainīgajiem terorisma un vardarbīgā ekstrēmisma veidiem, ko rada Daesh, al-Qaeda, Al-Shabaab, Boko Haram un citas teroristiskās organizācijas;
	s)	atbalstīt labāku ES ieguldījumu ANO spēju veidošanas iniciatīvās attiecībā uz cīņu pret ārvalstu teroristu kaujiniekiem un vardarbīgo ekstrēmismu;
	Ieroču neizplatīšana un atbruņošanās
	t)	atbalstīt ANO centienus atturēt nevalstiskos dalībniekus un teroristu grupējumus no masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izgatavošanas, ražošanas, iegādes vai nodošanas un sekmēt visaptverošu Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1540 (2004) pārskatīšanu 2016. gadā; uzstāt, ka pilnībā ir jāievēro Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), Ķīmisko ieroču konvencija un Bioloģisko ieroču konvencija un ka ir jāpabeidz Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu ratifikācijas process; mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt un ratificēt Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu; atzinīgi vērtēt atklātās darba grupas izveidošanu, kas ir ANO Ģenerālās asamblejas apakšstruktūra un kuras mērķis ir virzīt uz priekšu daudzpusējās sarunas par kodolatbruņošanos, un visām ES dalībvalstīm aktīvi piedalīties tās darba procesos; pieprasīt ANO dalībvalstīm aktīvi virzīties uz globālo atbruņošanos, pienācīgi ņemot vērā gan drošības, gan humanitāros aspektus kodolieroču jautājumā;
	u)	mudināt dalībvalstis atbalstīt ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijā pieņemto rezolūciju par tādu ieroču un tādas munīcijas izmantošanas sekām, kurā ir noplicināts urāns, un izstrādāt ES kopējo nostāju, kas labāk atspoguļotu Parlamenta atkārtotās prasības īstenot piesardzīgu globālo moratoriju un panākt vispārēju vienprātību par potenciālo veselības risku civiliedzīvotājiem, visaptverošu pēckonflikta radioaktīvo atkritumu pārvaldības slogu un finanšu izmaksām, kuras saistītas ar šādu ieroču izmantošanu; iekļaut noplicināta urāna novērtējuma un likvidēšanas projektus ES finanšu instrumentos, kas paredzēti atmīnēšanai;
	v)	sekmēt Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) pilnīgu īstenošanu un mudināt visas ANO dalībvalstis parakstīt vai pievienoties ITL;
	w)	strādāt, lai īstenotu efektīvāku rīcību pret ieroču un munīcijas, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, īpaši izstrādājot ieroču izsekojamības sistēmu;
	x)	sekmēt globālu politikas atbildi bezpilota lidaparātu izmantošanai, lai turpinātu to izmantošanu tikai starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību noteiktajās robežās; veicināt aizliegumu izstrādāt, ražot un izmantot pilnīgi autonomus ieročus, kas ļauj veikt uzbrukumus bez cilvēku iejaukšanās; pārliecināties, ka cilvēktiesību jautājumi tiek ietverti visos pretterorisma jomā īstenotajos dialogos ar trešām valstīm;
	y)	turpmāk atbalstīt pašreizējos ANO centienus izpētīt iespēju izstrādāt atbildīgas un drošas normas uzvedībai kibertelpā, tostarp daudzpusēju sistēmu kiberuzbrukumu novēršanai, lai veicinātu spēkā esošo starptautisko tiesību un cilvēktiesību piemērošanu šajā vidē;
	Migrācija
	z)	sekmēt lielāku atbalstu UNHCR darbam, īstenojot tā starptautiskās pilnvaras bēgļu aizsardzībā, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātajām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem; uzsvērt lielo finansējuma plaisu starp UNHCR budžeta vajadzībām un saņemto finansējumu un pieprasīt lielāku globālo solidaritāti; aicināt piešķirt lielāku finansējumu no ANO pastāvīgā budžeta UNHCR pamatfunkciju finansēšanai, lai nodrošinātu tā darbību;
	aa)	atgādināt, ka starp migrācijas politikas ārējo un iekšējo dimensiju un attīstības un ārlietu programmām ir nepieciešama lielāka saskaņotība un koordinācija;
	ab)	pieprasīt pielikt lielākas pūles, lai novērstu nelikumīgu migrāciju un apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, īpaši cīnoties pret kriminālajiem tīkliem, laikus un efektīvi apkopojot attiecīgo izlūkošanas informāciju, vienlaikus efektīvi ievērojot starptautiskās cilvēktiesības; pilnveidot cietušo identificēšanas un aizsardzības metodes un stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai izsekotu, izņemtu un atgūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus šajā nozarē; ANO līmenī norādīt, ka ir svarīgi ratificēt un pilnībā īstenot ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu un Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to; atbalstīt ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos darbu;
	ac)	atbalstīt 2016. gada 19. septembrī ieplānoto augsta līmeņa ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēdi, lai apspriestu jautājumu par bēgļu un migrantu lielo kustību, un pieprasīt šajā sēdē pievērst uzmanību migrācijas pamatcēloņiem, pienācīgi izskatot nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību realizāciju;
	Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums
	ad)	skaidri un pārliecinoši atkārtot, ka visas cilvēktiesības, par kurām ir panākta vienošanās ANO konvencijās, ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas un ka jāpanāk šo tiesību ievērošana; vērst uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē; aicināt aizsargāt uzskatu un vārda brīvību; uzsvērt, cik svarīga nozīme labi funkcionējošā sabiedrībā ir brīvai presei un ikvienam tās iedzīvotājam, un aizsargāt biedrošanās un pulcēšanās brīvību;
	ae)	turpināt atbalstīt reliģijas vai pārliecības brīvību; mudināt palielināt centienus aizsargāt reliģisko un citu minoritāšu tiesības; aicināt vairāk aizsargāt reliģiskās kopienas pret vajāšanām un vardarbību; aicināt atcelt likumus, kuros zaimošana vai atteikšanās no ticības var tikt atzīta par kriminālnoziegumiem, kas var kalpot par aizbildinājumu reliģisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu; aktīvi strādāt, lai ANO atzītu tā dēvētās ISIS/Daesh pret minoritātēm pastrādāto genocīdu, un lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu nodotas lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu;
	af)	turpināt aktīvi veicināt vienlīdzību un diskriminācijas novēršanu; mudināt ANO aktīvi atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai savos pasākumos un programmās un turpināt atbalstīt ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi; atbalstīt pasākumus sieviešu līderības un dalības stiprināšanai visos lēmumu pieņemšanas līmeņos; atbalstīt vardarbības un diskriminācijas apkarošanu pret atsevišķām personām viņu dzimumorientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma izpausmes dēļ; aicināt atcelt tos tiesību aktus ANO dalībvalstīs, kuros tiek pārkāptas lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesības; atzinīgi vērtēt pašu pirmo ANO Drošības padomes sanāksmi par LGBTI tiesībām 2015. gadā; aicināt ANO dalībvalstis īstenot ANO īpašā referenta jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm ieteikumus;
	ag)	sekmēt bērnu tiesības, īpaši sniedzot ieguldījumu bērnu piekļuves nodrošināšanā ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaužot bērnu darbu, spīdzināšanu, tirdzniecību, bērnu laulības un seksuālo izmantošanu; atbalstīt un stiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; atbalstīt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju jautājumā par invaliditāti riska un ārkārtas situācijās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;
	ah)	mudināt visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, ātri ratificēt Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvo protokolu, ar ko nosaka sūdzību iesniegšanas un to izmeklēšanas mehānismus;
	ai)	veicināt Starpvaldību darba grupas starptautisko uzņēmumu un citu uzņēmumu jautājumos attiecībā uz cilvēktiesībām veiktā darba veiksmīgu iznākumu; atbalstīt ANO pamatprincipu tālāku īstenošanu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ANO dalībvalstīs; mudināt ANO dalībvalstis izstrādāt un īstenot valstu rīcības plānus; atbalstīt ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārskatatbildības un tiesiskās aizsardzības līdzekļu projektu, kura mērķis ir valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļu stiprināšana, īpaši smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā uzņēmējdarbības nozarē; aicināt ANO dalībvalstis pievērsties cilvēktiesību jautājumam starptautiskajās un valstu sporta struktūrās;
	aj)	turpināt aizstāvēt absolūtu neiecietību pret nāvessodu un darbu pie tā atcelšanas visā pasaulē, paverot ceļu, lai pieņemtu nākamo ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par nāvessoda moratoriju; paust nosodījumu aizvien biežāk piespriestajam nāvessodam par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām un aicināt atteikties no nāvessoda piespriešanas par šādiem nodarījumiem;
	ak)	atgādināt Ģenerālās asamblejas pienākumu ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kā kandidāti ievēro cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanu un aizsardzību; aicināt izstrādāt skaidrus cilvēktiesību ievērošanas kritērijus dalībai UNHRC un, ņemot vērā UNHRC desmito gadadienu, aicināt izvērtēt Cilvēktiesību padomes darbības metodes un ietekmi;
	al)	stiprināt Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) darbu, tai pildot savu uzdevumu, lai darītu galu to personu nesodāmībai, kas vainojamas vissmagākajos noziegumos, kuri satrauc starptautisko sabiedrību, un nodrošinātu taisnīgumu kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā cietušajiem; nodrošināt politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas ikdienas darbībai; aicināt ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus; veicināt ANO un tās struktūrvienību un aģentūru ciešu sadarbību ar Krimināltiesu un tās attiecību paplašināšanu ar Drošības padomi; aicināt, lai ANO Drošības padome sniegtu atzinumu par situāciju Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā Starptautiskajai Krimināltiesai;
	am)	iesaistīt sabiedrību un visus ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekus visaptverošās debatēs par konstitucionālo ierobežojumu ievērošanas nozīmi attiecībā uz prezidentu pilnvarām visā pasaulē;
	an)	aicināt ANO novērst juridiskos trūkumus termina „klimata bēglis” definīcijā, tostarp arī starptautiskajā līmenī;
	Attīstība
	ao)	darboties, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības programmā laikposmam līdz 2030. gadam iekļautos ilgtspējīgas attīstības mērķus; īstenot centienus, kas vērsti uz dzīves uzlabošanu nākamajām paaudzēm, un mudināt un atbalstīt valstis uzņemties iniciatīvu un izveidot valstu sistēmas 17 mērķu sasniegšanai; mudināt ANO dalībvalstis īstenot saistības attīstības palīdzības sniegšanā un aicināt pieņemt stingru rādītāju satvaru un izmantot statistikas datus progresa uzraudzīšanai, kā arī nodrošināt visu dalībnieku pārskatatbildību; uzstāt, ka Augsta līmeņa politiskajam forumam (ALPF) ilgtspējīgas attīstības jautājumos būtu jākļūst par galveno lēmumu pieņemšanas forumu, kura kompetencē ir ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas pārraudzība un izvērtēšana, un iepazīstināt ar kopēju ES nostāju par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu pirms ALPF sanāksmes 2016. gadā;
	ap)	nemazināt Pekinas rīcības platformas „tiesību aktu kopuma” nozīmi attiecībā uz izglītības un veselības aprūpes pieejamību, kas ir pamata cilvēktiesības; veicināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, jo tas veicina mātes un bērna mirstības samazināšanos; veicināt ģimenes plānošanu, mātes veselību, vieglu piekļuvi kontracepcijai un pilna klāsta seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, jo tie ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi un palīdz atsākt parastu dzīvi gadījumos, ja viņas kļuvušas par izvarošanas upuri; īstenojot attīstības sadarbību ar trešām valstīm, koncentrēties galvenokārt uz šiem politikas virzieniem;
	aq)	uzsvērt, ka ANO darba struktūrās ir jāstiprina attīstības politiku saskaņotība, lai efektīvi integrētu visus ilgtspējīgas attīstības aspektus; uzsvērt vispārējas, uz noteikumiem balstītas, atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas, iekļaujošas un taisnīgas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas nozīmi un nepieciešamību pabeigt PTO Dohas attīstības sarunu kārtu; atgādināt, ka attīstība nevar pastāvēt bez miera, un miers — bez attīstības, uzsverot, cik nozīmīgs ir 16. IAM par mieru, tiesiskumu un pārvaldību, kura īstenošana jānosaka par vienu no prioritātēm, piešķirot attīstības sadarbības finansējumu; aicināt ANO sistemātiski integrēt spēju veidošanu un labu pārvaldību tās ilgtermiņa attīstības stratēģijās;
	ar)	atzinīgi vērtēt ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 9. septembrī pieņemto izšķirīgo Rezolūciju 68/304, kurā tika atzītas jebkuras valsts suverēnās tiesības pārstrukturēt savu valsts parādu, ko nedrīkst apgrūtināt vai traucēt nekādi pasākumi, kas izriet no citas valsts, un tika ar bažām norādīts, ka starptautiskajai finanšu sistēmai nav stingra juridiskā satvara pienācīgai un paredzamai valsts parāda pārstrukturēšanai, un ar kuru tika uzsākts process, lai pieņemtu daudzpusēju juridisku satvaru valsts parāda pārstrukturēšanas procesu īstenošanai; aicināt visu ANO sistēmu pilnībā atbalstīt šo procesu; aicināt ES un dalībvalstis aktīvi iesaistīties šajā procesā;
	as)	attīstīt efektīvāku un stratēģiskāku pieeju ANO aģentūru darbībai, jo īpaši ārējo finansēšanas instrumentu plānošanā, lai nodrošinātu lielāku ES sniegtās palīdzības pamanāmību uz vietas;
	at)	aktīvi strādāt, lai uzlabotu politisko pārvaldību ilgtspējīgas attīstības jomā, stiprinot ANO Vides programmu (UNEP), un īstenot priekšlikumu par tādas Starptautiskās Krimināltiesas izveidi, kas izskata noziedzīgus nodarījumus pret vidi, lai visā pasaulē uzlabotu vides politikas tiesību aktu īstenošanu;
	au)	strādāt pie tā, lai pastiprinātu starptautisko sadarbību fiskālajā jomā, atbalstot to, ka ANO paspārnē tiek izveidota starptautiska struktūra nodokļu jomā; apkarot nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot globālu automātisku informācijas apmaiņu par nodokļiem un izveidojot kopēju nodokļu oāžu melno sarakstu;
	av)	izstrādāt globālu plānu mikrobu rezistences apkarošanai, lai novērstu rezistento superbaktēriju turpmāku izplatīšanos;
	Klimata pārmaiņas
	aw)	nodrošināt, ka ES saglabā vadošo vietu cīņā pret klimata pārmaiņām un turpina sadarbību šajā jomā ar ANO; nodrošināt ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē pieņemto lēmumu ātru īstenošanu;
	ES un ANO sistēmas reforma
	ax)	atbalstīt visaptverošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes reformu, kuras pamatā ir plaša vienprātība, lai labāk atspoguļotu jauno pasaules situāciju un nodrošinātu, ka padome spēj efektīvi novērst apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai; īstenot centienus, kas vērsti uz ES ilgtermiņa mērķa sasniegšanu — nodrošināt ES pastāvīgu vietu reformētajā ANO Drošības padomē; mudināt ANO Drošības padomes dalībniekus atturēties no veto tiesību izmantošanas gadījumos par noziegumiem pret cilvēci;
	ay)	veicināt Ģenerālās asamblejas darba atdzīvināšanu un visu ANO iestāžu darbības labāku koordinēšanu un saskaņošanu, kurai jāpalielina sistēmas efektivitāte, lietderība, leģitimitāte, pārredzamība, pārskatatbildība, spējas un pārstāvētība; atbalstīt un veidot lielāku pārredzamību nākamā ANO ģenerālsekretāra izraudzīšanās procesā, kandidātiem uzstājoties Ģenerālās asamblejas sēdē; labākā kandidāta izraudzīšanās un iecelšanas procesā sekmēt vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas, kuru pamatā ir līdzsvarots kandidātu sadalījums dzimumu un ģeogrāfiskā ziņā, un atbalstīt sievietes izraudzīšanos ANO ģenerālsekretāra amatam, ja kandidātiem ir līdzvērtīgi izcilas kvalifikācijas;
	az)	ņemot vērā ANO 2015. gada ziņojumu un nesenās apsūdzības bērnu seksuālā izmantošanā pret Francijas un ANO bruņotajiem spēkiem Centrālāfrikas Republikā, pārliecināties, ka ANO, ES dalībvalstu un ES KDAP struktūras nekavējoties un ar stingrāko apņēmību izmeklē, tiesā un soda visus ANO, dalībvalstu un ES personāla pārstāvjus, kuri ir veikuši seksuālas vardarbības aktus;
	ba)	aicināt Eiropas Revīzijas palātu stiprināt sadarbību ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāta uzraudzības iestādēm, īpaši ar Iekšējās uzraudzības pakalpojumu biroju (OIOS), Neatkarīgo revīzijas konsultatīvo padomi (IAAC) un Revidentu valdi (BoA), lai palielinātu pārredzamību un vairotu savstarpējo izpratni par tā finansējumu un darbību;
	bb)	izveidot efektīvu aizsardzības sistēmu, lai pasargātu ANO trauksmes cēlējus;
	bc)	ņemot vērā neseno interešu konfliktu, kas lika ANO īpašajam pārstāvim Lībijā ieviest saistošu uzvedības kodeksu, kurš nosaka par pienākumu amatpersonām saglabāt objektivitāti, kā paredzēts ANO Norādījumos par efektīvu starpniecību;

2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai un informēšanas nolūkā ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.

(1)	A/RES/65/276, 2011. gada 3. maijs.
(2)	OV C 99 E, 3.4.2012., 56. lpp.
(3)	OV C 45, 5.2.2016., 89. lpp.
(4)	Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0259.
(5)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0403.
(6)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0020.
(7)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0013.
(8)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0051.
(9)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0073.
(10)	EĀDD 01024/12, Padomes dokuments 11216/12
(11)	EĀDD(2015)458, Padomes dokuments 7632/15.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika