Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2058(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0232/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0232/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 18
CRE 12/09/2016 - 18

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.15
CRE 13/09/2016 - 4.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0334

Pieņemtie teksti
PDF 399kWORD 67k
Otrdiena, 2016. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija
P8_TA(2016)0334A8-0232/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūcija par ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju (2016/2058(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 194. pantu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas noslēgts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) 2015. gada decembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija” (COM(2016)0051),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam,

–  ņemot vērā trešo enerģētikas paketi,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0232/2016),

A.  tā kā gandrīz 50 % no ES galīgā enerģijas pieprasījuma tiek izmantoti siltumapgādē un aukstumapgādē un no tiem 80 % tiek izmantoti ēkās; tā kā siltumapgādes un aukstumapgādes nozarei būtu jāatspoguļo 2015. gada Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā (COP 21); tā kā, lai siltumapgādes un aukstumapgādes nozare būtu atbilstīga ES enerģētikas un klimata mērķiem, tai vēlākais līdz 2050. gadam ir jākļūst 100 % balstītai uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var panākt, vienīgi samazinot energopatēriņu un pilnībā ievērojot „energoefektivitāte pirmajā vietā” vai „energoefektivitāte ir galvenā degviela” principus;

B.  tā kā katrs papildu ietaupītais 1 % enerģijas samazina gāzes importa apjomu par 2,6 %(5),

C.  tā kā ir vairāk jārūpējas par to, lai samazinātu enerģijas pieprasījumu ēku siltumapgādē, kā arī par to, lai atlikušo pieprasījuma daļu no importētā fosilā kurināmā sadedzināšanas atsevišķos sildkatlos novirzītu uz ilgtspējīgiem siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumiem, kas būtu saskaņā ar ES mērķiem laikposmam līdz 2050. gadam;

D.  tā kā ēkās tiek izmantota milzīga daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa un tā kā uzlabotai ēku energoefektivitātei un pieprasījuma regulēšanas programmām var būt būtiska nozīme enerģijas pieprasījuma līdzsvarošanā un maksimālā pieprasījuma mazināšanā, kas samazina jaudu pārpalikumu un ražošanas, ekspluatācijas un pārvades izmaksas;

E.  tā kā atjaunojamo energoresursu daļa lēnām palielinās (2012. gadā tā bija 18 % no primārās enerģijas piegādēm), tomēr joprojām visos līmeņos ir milzīgs potenciāls un dalībvalstīm vajadzētu turpināt palielināt atjaunojamo resursu un atgūtā siltuma daļu siltumapgādē un aukstumapgādē;

F.  tā kā ES siltumapgādes un aukstumapgādes tirgus ir sadrumstalots tā vietējā rakstura un dažādo izmantoto tehnoloģiju un iesaistīto ekonomikas dalībnieku dēļ; tā kā vietējā un reģionālā dimensija ir būtiska, lai noteiktu pareizo siltumapgādes un aukstumapgādes politiku, plānotu un ieviestu siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru un konsultētos ar patērētājiem un tādējādi likvidētu šķēršļus, siltumapgādi un aukstumapgādi padarot efektīvāku un ilgtspējīgāku;

G.  tā kā biomasa nodrošina 89 % no ES kopējā siltumenerģijas patēriņa, ko nodrošina ar atjaunojamiem energoresursiem un 15 % no kopējā ES siltumenerģijas patēriņa un tai ir liels potenciāls, ko var izmantot, lai rastu būtiskus un ekonomiskus risinājumus pieaugošā pieprasījuma pēc siltumenerģijas nodrošināšanai;

H.  tā kā siltumapgādes un aukstumapgādes nozare ir vislabākais piemērs tam, ka risinājumu izstrādē enerģētikas jomā ir jāizmanto holistiska, integrētās sistēmās balstīta pieeja, kas paredz horizontālas pieejas gan enerģētikas sistēmu izstrādei, gan ekonomikai kopumā;

I.  tā kā siltumapgādē un aukstumapgādē izmantotās primārās enerģijas daļa, ko iegūst no fosilā kurināmā, joprojām ir ļoti liela — 75 % un tas būtiski kavē dekarbonizāciju, tādējādi paātrinot klimata pārmaiņas un nodarot būtisku kaitējumu videi; tā kā siltumapgādes un aukstumapgādes nozarei būtu pilnībā jāveicina ES klimata un enerģētikas mērķu īstenošana un pakāpeniski būtu jāpārtrauc subsīdijas fosilo kurināmo izmantošanai saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumiem un atbilstoši vietējiem apstākļiem;

J.  tā kā tiek lēsts, ka siltuma apjoms, ko rada rūpnieciskie un citi komerciālie procesi un kas pēc tam izdalās atmosfērā vai ūdenī (nevis tiek produktīvi izlietots), ir pietiekams, lai nodrošinātu visā ES dzīvojamajās un terciārajās ēkās nepieciešamo apkuri;

K.  tā kā ēkas rada apmēram 13 % no visa ES CO2 emisiju apjoma;

L.  tā kā progresīvu un efektīvu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu izmantošanai ēkās ir jābūt viendabīgi saskaņotai ar padziļinātu siltumizolācijas procesu, kas samazinātu enerģijas pieprasījumu un izmaksas patērētājiem un veicinātu enerģētiskās nabadzības novēršanu, kā arī radītu kvalitatīvas vietējās darbvietas;

M.  tā kā pasākumi visaptverošas un integrētas stratēģijas izstrādei siltumapgādes un aukstumapgādes jomā Enerģētikas savienības ietvaros, ja tos pareizi īsteno, sniedz nozīmīgas iespējas ES uzņēmumiem un patērētājiem, samazinot kopējās enerģijas izmaksas rūpniecībai, stimulējot konkurētspēju un nodrošinot izmaksu ietaupījumus patērētājiem;

N.  tā kā ES tiesiskajos regulējumos ir uzsvērti plaši mērķi, taču ir būtiski panākt reālu progresu siltumapgādes un aukstumapgādes jomas pārveidē saistībā ar plašākām pārmaiņām enerģētikas sistēmās;

O.  tā kā atjaunojamo energoresursu, jo īpaši elektroapgādes jomā, izmantošanas optimizēšanas kopējā energotīklā, nodrošinot labāku integrāciju ar siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām un pārvadi, mērķis veicina enerģētikas sistēmas dekarbonizāciju, neatkarību no enerģijas importa, mājsaimniecību energopatēriņa rēķinu samazināšanos un ES rūpniecības konkurētspējas uzlabošanos;

P.  tā kā visefektīvākais veids, kā izpildīt šos kopējos mērķus, ir nodrošināt lielākas tiesības vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī visām ieinteresētajām personām un tās atbalstīt, lai tās kopā varētu izmantot pilnībā integrētu, sistēmās balstītu pieeju pilsētplānošanā, infrastruktūras attīstībā, mājokļu celtniecībā un atjaunošanā un jaunu rūpniecības projektu izstrādē un tādā veidā maksimāli izmantotu to savstarpējo mijiedarbību, efektivitāti un citus savstarpējos ieguvumus;

Q.  tā kā ēku energoefektivitāte ir atkarīga arī no atbilstošu energosistēmu izmantošanas; tā kā siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē būtu jāievēro „energoefektivitāte pirmajā vietā” un „energoefektivitāte ir galvenā degviela” principi;

R.  tā kā, nosakot vērienīgus mērķus pašreizējā ēku fonda pamatīgai atjaunošanai, Eiropā tiktu radīti vairāki miljoni darbvietu, jo īpaši MVU, palielinātos energoefektivitāte un tas būtiski palīdzētu nodrošināt, ka samazinās energopatēriņš siltumapgādē un aukstumapgādē;

S.  tā kā, plānojot energoefektīvas, zemu emisiju sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, ir jāņem vērā arhitektūras un pilsētplānošanas aspekti, siltumenerģijas plūsmu pieprasījuma blīvums un Eiropas klimata zonu daudzveidība un ēku veidi;

T.  tā kā ir milzīgs neizmantots potenciāls, ko sniedz atlikumsiltuma un centralizētās siltumapgādes sistēmu izmantošana, jo siltumenerģijas pārpalikums Eiropā pārsniedz kopējo siltumenerģijas pieprasījumu visās Eiropas ēkās un turklāt 50 % no kopējā ES siltumenerģijas pieprasījuma ir iespējams piegādāt, izmantojot centralizēto siltumapgādi;

U.  tā kā ievērojama Eiropas iedzīvotāju daļa dzīvo vietās, jo īpaši pilsētās, kur ir vērojami gaisa kvalitātes standartu pārsniegumi;

V.  tā kā tiek prognozēts, ka siltumapgāde un aukstumapgāde arī turpmāk būs lielākais enerģijas pieprasījuma avots Eiropā, tā kā dabasgāze un LPG tiek plaši izmantotas, lai nodrošinātu šo pieprasījumu, un to izmantošanu varētu optimizēt, enerģiju ļoti efektīvi uzglabājot; tā kā, ilgstoši paļaujoties uz fosilo kurināmo, ES darbojas pretēji tās saistībām klimata un enerģētikas jomā un dekarbonizācijas mērķiem;

W.  tā kā pašlaik ikgadējie tēriņi par enerģiju, ko izmanto siltumapgādes vajadzībām, dažādās Eiropas klimata zonās ievērojami atšķiras, jo energopatēriņš Eiropas dienvidu valstīs vidēji ir 60–90 kWh/m2, bet Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīs — 175–235 kWh/m2;

X.  tā kā efektīvi risinājumi siltumapgādes un aukstumapgādes jomā var būtiski sekmēt rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstību Eiropā, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī palielināt pievienoto vērtību attālākajos un lauku reģionos;

Y.  tā kā enerģija ir kļuvusi par sociālu labumu, kura pieejamība ir jānodrošina; tā kā tomēr ne visi iedzīvotāji var piekļūt enerģijai — vairāk nekā 25 miljoni iedzīvotāju Eiropā dzīvo apstākļos, kuros ir ļoti apgrūtināta piekļuve enerģijas izmantošanai;

Z.  tā kā energoefektivitātes politikā vajadzētu uzsvērt ekonomiskos veidus, kā uzlabot ēku energoefektivitāti, samazinot siltumenerģijas pieprasījumu un/vai pieslēdzot ēkas augsti efektīvām energoapgādes alternatīvām;

AA.  tā kā patērētāju sliktā informētība par apkures sistēmu nepietiekamo efektivitāti ir viens no faktoriem, kas visvairāk nosaka maksu par enerģiju;

AB.  tā kā labi siltumizolētas dzīvojamās mājas sniedz labumu gan videi, gan patērētājiem, kuriem par enerģiju ir jāmaksā mazāk;

AC.  tā kā 72 % no ģimenes privātmāju siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma tiek patērēti lauku un vidēji apdzīvotos apgabalos;

AD.  tā kā pieprasījumu pēc enerģijas var mazināt arī dabā balstīti risinājumi, piemēram, pārdomāta ielu veģetācija un zaļie jumti un sienas, kas ēkas izolē un noēno, tā mazinot vajadzību pēc siltumapgādes un aukstumapgādes;

AE.  tā kā 85 % no ēkās patērētās enerģijas tiek izmantoti telpu apsildīšanai un karstā ūdens ieguvei un 45 % no siltumapgādes un aukstumapgādes Savienībā izmanto dzīvojamās ēkās;

AF.  tā kā rūpniecības nozarei, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, ir svarīga nozīme atlikumsiltuma un atlikumaukstuma lietderīgākā izmantošanā;

AG.  tā kā vidēji 6 % no Eiropas iedzīvotāju patēriņa izdevumiem ir maksa par siltumapgādi un aukstumapgādi un 11 % Eiropas iedzīvotāju nevar atļauties pietiekami apsildīt savu mājokli ziemā;

AH.  tā kā aukstumapgādes nozare vēl būtu padziļināti jāanalizē un tai būtu jāpiešķir lielāka nozīme Komisijas stratēģijā un dalībvalstu politikas nostādnēs;

AI.  tā kā ir svarīgi veicināt pētījumus par energotaupību vēsturiskās ēkās, lai pēc iespējas uzlabotu to energoefektivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju, kas ir svarīgs solis un paredz holistisku pieeju siltumapgādes un aukstumapgādes pārveidei Eiropas Savienībā, kā arī nosaka prioritārās darbības jomas; pilnībā atbalsta Komisijas vērienīgo plānu, kas paredz konstatēt un izmantot sinerģiju starp elektroapgādes un siltumapgādes jomām, lai izveidotu efektīvu nozari, kas palielina enerģētisko drošību un palīdz ekonomiski sasniegt ES klimata un enerģijas mērķus; aicina Komisiju siltumapgādi un aukstumapgādi uzskatīt par Eiropas enerģijas tirgus daļu;

2.  norāda uz nepieciešamību arī turpmāk saglabāt konkrētus pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, pārskatot Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES), Atjaunojamo energoresursu direktīvu (2009/28/EK) un Ēku energoefektivitātes direktīvu (2010/31/ES);

3.  uzskata, ka siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijā ir vienādi jāiekļauj abas šīs vajadzības, ņemot vērā to, ka Eiropā ir dažādas klimata zonas un attiecīgi arī dažādas enerģijas izmantošanas vajadzības;

4.  uzsver, ka siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijā prioritāra nozīme būtu jāpiešķir ilgtspējīgiem un ekonomiskiem risinājumiem, kas dotu dalībvalstīm iespēju sasniegt ES klimata un enerģētikas politikas mērķus; norāda, ka dalībvalstu siltumapgādes un aukstumapgādes nozares ir ļoti atšķirīgas to dažādā energoavotu sadalījuma, klimatisko apstākļu, ēku fonda energoefektivitātes līmeņa un rūpniecības intensitātes dēļ, tādēļ atbilstošo stratēģisko risinājumu izvēlē būtu jānodrošina elastība;

5.  prasa valstu līmenī izstrādāt konkrētas, ilgtspējīgas siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas, īpašu uzmanību veltot kombinētajai siltuma un elektrības koģenerācijai, centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei, kuru vislabāk būtu balstīt uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā norādīts Energoefektivitātes direktīvas 14. pantā;

6.  atzīmē, ka ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas galvenās prioritātes ir augsta energoefektivitāte, augstas efektivitātes siltumizolācija un atjaunojamu energoavotu un atgūtās siltumenerģijas izmantošana; tādēļ uzskata, ka būtu jāievēro „energoefektivitāte pirmajā vietā” princips, jo energoefektivitāte nodrošina vienu no augstākajām un ātrāk pieejamajām finansiālajām atdevēm un ir galvenais stratēģiskais risinājums, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz drošu, noturīgu un viedu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu;

7.  atzīmē, ka decentralizētākas un elastīgākas energosistēmas ieviešana, kas paredz elektroenerģijas un siltumenerģijas avotu atrašanos tuvāk patēriņa vietai, var veicināt decentralizētas enerģijas ražošanu un tādējādi sniegt iespēju patērētājiem un kopienām vairāk iesaistīties enerģijas tirgū un kontrolēt pašiem savu energopatēriņu, kā arī kļūt par aktīviem pieprasījuma veidotājiem; uzskata — jo īsāka ir ķēde primārās enerģijas pārveidei citās formās, lai iegūtu izmantojamu siltumenerģiju, jo augstāks ir kopējās energosistēmas energoefektivitātes līmenis; turklāt atzīst, ka šāda pieeja samazina pārvades un sadales zudumus, uzlabo energoapgādes infrastruktūras noturību un vienlaikus nodrošina vietējās uzņēmējdarbības iespējas MVU;

8.  uzsver likumdošanas ekodizaina un energomarķējuma jomā, no vienas puses, un Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas, no otras puses, savstarpējo papildināmību siltumapgādes un aukstumapgādes patēriņa samazināšanā; uzskata, ka sadzīves tehnikas ierīcēm (veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas u. c.) vajadzētu būt pēc iespējas efektīvām un projektētām tā, lai tās varētu pieslēgt karstā ūdens apgādes sistēmai vietā, kur tās tiek uzstādītas; tādēļ uzskata, ka regulāri būtu jāpārskata un jāuzlabo ekodizainam piemērojamās prasības un energomarķējuma politika, lai nodrošinātu papildu energotaupību un uzlabotu konkurētspēju, ko sniedz inovatīvāki produkti un samazinātas enerģijas izmaksas;

9.  atgādina, ka siltumapgāde un aukstumapgāde veido ES enerģijas pieprasījuma lielāko daļu; uzsver, cik svarīgi ir ievērot tehnoloģiskās neitralitātes principu attiecībā uz patlaban pieejamajiem atjaunojamajiem energoresursiem un uz tirgus un valstu iniciatīvām, nodrošinot pāreju uz mazoglekļa un drošu energoapgādi siltumapgādes un aukstumapgādes nozarei;

10.  uzsver vajadzību izstrādāt labvēlīgu regulējumu īrniekiem un personām, kuras dzīvo daudzdzīvokļu mājās, lai arī viņiem nodrošinātu iespēju izmantot pašražošanas un pašpatēriņa sniegtos ieguvumus no atjaunojamo energoresursu izmantošanas siltumapgādē un aukstumapgādē un no energoefektivitātes pasākumiem, tādējādi novēršot problēmas, ko rada nesalāgoti stimuli un dažkārt arī traucējoši īres noteikumi;

11.  uzsver būtisko nozīmi, kāda uz atjaunojamiem energoresursiem balstīto tehnoloģiju, tostarp ilgtspējīgas biomasas, aerotermālās, ģeotermālās un saules enerģijas, kā arī fotoelementu, izmantošanai kopā ar elektriskajiem akumulatoriem ir ūdens apsildē un ēku siltumapgādē un aukstumapgādē, tos apvienojot ar siltumenerģijas uzglabāšanas iekārtām, kuras var izmantot ikdienas vai sezonālai līdzsvarošanai; aicina dalībvalstis nodrošināt stimulus šādu tehnoloģiju veicināšanai un izmantošanai; aicina dalībvalstis pilnībā ieviest energoefektivitātes un ēku energoefektivitātes direktīvas, tostarp prasības par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) un ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas, ņemot vērā vajadzību mobilizēt pietiekamas investīcijas dalībvalstu ēku fonda modernizācijai; aicina Komisiju iesniegt ES līmeņa redzējumu par gandrīz nulles enerģijas ēku fondu līdz 2050. gadam;

12.  uzskata, ka jautājumi, kas ir saistīti ar energoapgādes drošību ES, galvenokārt ir saistīti ar siltumapgādes drošību; tādēļ uzskata, ka siltumapgādes avotu diversificēšanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme, un aicina Komisiju izpētīt iespējas vēl vairāk atbalstīt un paātrināt uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu siltumapgādes tehnoloģiju izmantošanu;

13.  uzskata, ka par pamatu energoefektīvai un zemu emisiju būvniecībai dažādās Eiropas klimata zonās, lai plānotu veselus dzīvojamos un komerciālos rajonus, vajadzētu izmantot siltuma ražošanā izmantoto resursu sadalījuma plānošanu, piemērotus arhitektūras risinājumus, infrastruktūras objektu pārvaldības paraugpraksi un pilsētplānošanas principus, tostarp tādus pilsētas mēroga tīkla risinājumus kā centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde; uzsver, ka ar siltumizolāciju pienācīgi aprīkotai ēkas struktūrai ir augsta siltuma saglabāšanas spēja un tas rada būtiskus ietaupījumus siltumapgādē un aukstumapgādē;

14.  uzsver, ka ēku enerģijas pieprasījums veido apmēram 40 % no energopatēriņa ES un vienu trešdaļu no dabasgāzes patēriņa, un to varētu samazināt pat par trim ceturtdaļām, ja tiktu paātrināta ēku atjaunošana; uzsver, ka 85 % no šī energopatēriņa tiek izmantoti siltumapgādē un mājsaimniecību karstā ūdens padevē, un tādēļ joprojām galvenais faktors drošākas un ilgtspējīgākas pieejas īstenošanā siltumapgādei ir veco un neefektīvo siltumapgādes sistēmu modernizācija, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas daļas plašāka izmantošana, labāka atlikumsiltuma izmantošana augsti efektīvās centralizētās siltumapgādes sistēmās un pamatīga ēku atjaunošana, nodrošinot tām labāku siltumizolāciju; iesaka arī turpmāk paaugstināt energoefektivitātes standartus ēkām, ņemot vērā un veicinot tehniskās inovācijas, jo īpaši attiecībā uz homogēnu izolācijas materiālu nodrošināšanu; turklāt iesaka nodrošināt turpmāku atbalstu gandrīz nulles enerģijas ēku celtniecībai;

15.  mudina dalībvalstis izstrādāt ilgtermiņa siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas, pamatojoties uz integrētu pieeju, saskaņotu enerģijas avotu sadalījuma plānošanu un Energoefektivitātes direktīvas 14. pantā paredzēto novērtējumu; uzsver, ka stratēģijā būtu jānosaka prioritārās jomas intervencei un jāveicina optimizēta pilsētu energoapgādes plānošana; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis šajā uzdevumā, izstrādājot vispārējus norādījumus valstu siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju izstrādei;

16.  vērš uzmanību uz ēku renovācijas un siltumizolācijas ekonomisko ieguvumu, kas nereti nozīmē līdz 50 % mazākas siltumapgādes un aukstumapgādes izmaksas, un aicina Komisiju paredzēt pienācīgu līdzfinansējumu enerģijas ziņā neefektīvu sabiedrisko un daudzdzīvokļu ēku renovācijas iniciatīvām;

17.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt pasākumu kopumu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas veicināšanai; uzskata, ka saskaņots un visaptverošs pasākumu kopums jāizstrādā arī attiecībā uz energoapgādes plānošanu pilsētās, lai varētu veikt vietējā siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāla plānošanu, optimizēt un integrēt ēku atjaunošanu un pilnveidot siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras;

18.  vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt tādas ES shēmas, kas rada stimulus to sabiedrisko ēku, dzīvojamo un sociālo māju energoefektīvai modernizācijai, kuru rādītāji neatbilst juridisko prasību minimumam, kā arī jaunu ekoloģisko ēku celtniecībai;

19.  norāda uz siltumapgādes un aukstumapgādes lokālo raksturu un potenciālu; aicina vietējās un reģionālās iestādes turpināt veicināt ēku siltummodernizāciju, atjaunojot esošās sabiedriskās, komerciālās un dzīvojamās ēkas ar zemiem energorādītājiem; uzsver tādu kustību nozīmi kā Pilsētas mēru pakts, kas paredz zināšanu un paraugprakses apmaiņu;

20.  uzsver nepieciešamību plānot vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes potenciālu visā Eiropā, lai pilsētas spētu labāk noteikt savus vietējā līmenī pieejamos resursus un tādējādi varētu palīdzēt palielināt ES enerģētisko neatkarību un veicināt izaugsmi un konkurētspēju, radot vietējās darbvietas, kuru funkcijas nevar nodot ārpakalpojumā, un nodrošinot patērētājiem tīru un cenu ziņā pieejamu enerģiju;

21.  aicina vietējās iestādes novērtēt esošo siltumapgādes un aukstumapgādes potenciālu, kā arī turpmākās siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzības, ņemot vērā uz vietas pieejamo atjaunojamo energoresursu potenciālu, koģenerācijā iegūtās siltumenerģijas un centralizētās siltumapgādes apjomus;

22.  uzskata, ka būtu jāizveido pievilcīga finansēšanas sistēma mājsaimniecībām, kas atrodas ārpus centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu zonām, lai veicinātu mājsaimniecību apsildei paredzētas, uz atjaunojamo energoresursiem balstītas jaunās tehnoloģijas;

23.  aicina vietējās iestādes risināt konkrētās problēmas, kuras ir saistītas ar ēkām lauku apvidos, kas parasti ir vecākas, mazāk energoefektīvas un ne tik labvēlīgas veselībai un parasti nodrošina mazāku siltumkomfortu;

24.  uzskata — jo īsāka ir ķēde primārās enerģijas pārveidei citās formās, lai ražotu izmantojamu siltumu, jo augstāka ir energoefektivitāte un, norādot uz klimatisko un citu apstākļu daudzveidību Savienībā, aicina Komisiju veicināt tehnoloģiski neitrālus instrumentus, kas ļautu katrai kopienai izstrādāt ekonomiskus risinājumus nolūkā samazināt siltumapgādes un aukstumapgādes nozares oglekļa emisiju intensitāti;

25.  norāda — lai arī ES tiesiskajos regulējumos ir izvirzīti plaši mērķi, ir būtiski panākt reālu progresu, ievērojami uzlabojot siltumapgādi un aukstumapgādi saistībā ar enerģētikas sistēmu plašāku pārveidi;

26.  uzsver, ka vēl nav pietiekami izstrādāti ES politikas instrumenti un jaudas, lai sekmētu siltumapgādes un aukstumapgādes nozares pārveidi, maksimāli izmantotu visas iespējas vai vajadzīgajā apmērā un tempā ieviestu pieprasījuma mazināšanas un dekarbonizācijas risinājumus;

27.  uzsver centralizēto energoapgādes tīklu nozīmi, kas ir alternatīva piesārņojošākām individuālās apsildes sistēmām, jo šie tīkli ir īpaši efektīvs un ekonomisks līdzeklis tādas ilgtspējīgas siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošināšanai, kurā ir integrēti atjaunojamie energoresursi, atgūtā siltumenerģija un aukstumenerģija un zema patēriņa laikā tiek uzglabāts elektroenerģijas pārpalikums, tā nodrošinot tīkla elastību; uzsver, ka ir jāintegrē lielāks atjaunojamo energoresursu īpatsvars, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 20 % no centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes jau tagad tiek nodrošināti, izmantojot atjaunojamo enerģiju, kas ir saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvas 14. pantu, kurā noteikta prasība par centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāla visaptverošu novērtējumu; prasa veikt esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizāciju un paplašināšanu, lai nodrošinātu pāreju uz augstas efektivitātes un atjaunojamu alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu; mudina dalībvalstis ieviest fiskālus un finansiālus mehānismus, lai veicinātu centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas izstrādi un izmantošanu un novērstu regulatīvos šķēršļus;

28.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt dalībvalstu veiktos koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes visaptverošos novērtējumus saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvas 14. pantu, lai minētajos plānos būtu atspoguļots šādu risinājumu patiesais ekonomiskais potenciāls un sniegts pārdomāts pamatojums politikas veidošanai atbilstīgi ES mērķiem;

29.  uzsver, ka ir svarīgi blīvi apdzīvotās pilsētu aglomerācijās pakāpeniski aizstāt neefektīvu un neilgtspējīgu individuālās vai centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu izmantošanu ar efektīvām centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām vai tās modernizēt, izmantojot jaunākās siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģijas, lai nodrošinātu pāreju uz augstas efektivitātes vietējām koģenerācijas sistēmām un atjaunojamiem alternatīvajiem enerģijas veidiem;

30.  aicina Komisiju savās iniciatīvās par Atjaunojamo energoresursu direktīvu un tirgus modeli ierosināt pasākumus, ar kuriem veicina efektīvākas un elastīgākas energosistēmas izveidi, turpinot integrēt elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas;

31.  prasa Komisijai izveidot vienotu Eiropas sistēmu, ar kuru veicina un stiprina juridisko noteiktību attiecībā uz pašražošanu, kurā tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, jo īpaši sniedzot atbalstu kaimiņu kooperatīviem un tos veicinot;

32.  prasa dalībvalstu līmenī izstrādāt siltumenerģijas un aukstumenerģijas pieprasījuma rādītāju ēkām;

33.  prasa piemērot stratēģisku pieeju, lai mazinātu rūpnieciskās siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma CO2 emisijas, uzlabojot procesu efektivitāti, aizstājot fosilo kurināmo ar ilgtspējīgiem resursiem, kā arī integrējot nozari apkārtējā termiskās enerģijas sistēmā;

34.  uzsver, ka enerģijas un resursu plūsmu apvienošanai piemīt ārkārtīgi liels potenciāls samazināt primārās enerģijas izmantošanas apjomu, jo īpaši rūpnieciskajā vidē, kurā atbilstīgi tā dēvētajai kaskādes sistēmai siltumenerģiju vai aukstumenerģiju, kas paliek pāri kādā no procesiem, var izmantot citā procesā, kura veikšanai nav nepieciešama tik augsta temperatūra, un kurā, ja tas ir iespējams, enerģiju var izmantot ēku siltumapgādei un aukstumapgādei, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas;

35.  atzīmē, ka novecojušas apkures iekārtas, kurām ir zema energoefektivitāte, nekavējoties būtu jāaizstāj ar labākajām iespējamajām alternatīvām, kas pilnībā atbilst ES enerģētikas un klimata mērķiem, piemēram, ar videi draudzīgākām koģenerācijas iekārtām, kurās ilgtspējīgas degvielas izmanto saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem biomasai;

36.  norāda, ka siltumapgāde un aukstumapgāde ir pilnībā vietēja nozare, jo siltumapgādes pieejamība un infrastruktūra, kā arī siltumenerģijas pieprasījums ir galvenokārt atkarīgs no vietējiem apstākļiem;

37.  piekrīt Komisijai, ka koģenerācijas iekārtu ekonomiskais potenciāls netiek izmantots, kā tas tiek norādīts siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijā, un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt augstas efektivitātes koģenerāciju un centralizēto siltumapgādi saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Enerģētikas savienības 2015. gada stāvokļa apskatu (COM(2015)0572);

38.  uzskata, ka ir nepieciešama sistēmas līmeņa pieeja aukstumapgādei, tostarp attiecībā uz apbūvētu vidi un citām darbībām, piemēram, saldēšanu transportlīdzekļos;

39.  uzskata, ka Eiropas mērenajā klimata joslā liela nozīme zināmos apstākļos varētu būt atgriezeniskajām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, kuras darbina ar efektīviem siltumsūkņiem, ņemot vērā šo sistēmu elastību; uzsver, ka hibrīdās siltumapgādes sistēmas, kuras nodrošina siltumenerģiju no diviem vai vairāk energoavotiem, var veicināt uz atjaunojamiem energoresursiem balstītas siltumapgādes nozīmes palielināšanos, jo īpaši pašreizējās ēkās, kurās šīs sistēmas ir iespējams ieviest, veicot tikai nelielus pārveidojumus; aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz siltumsūkņiem nodrošināt atbilstīgi pielāgotas aprēķina metodes, kā arī veicināt paraugprakses apmaiņu par atbalsta mehānismiem, lai atbalstītu efektīvu un ilgtspējīgu mazoglekļa risinājumu izmantošanu atbilstoši siltumenerģijas dažādajām vajadzībām;

40.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt atbilstību ES tiesību aktiem par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, lai mazinātu šādu gāzu emisiju atmosfērā; aicina Komisiju nodrošināt, ka alternatīvu aukstumaģentu izmantošana ir droša, ekonomiska un atbilst citiem ES mērķiem vides, klimata pārmaiņu un energoefektivitātes jomā;

41.  uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu izpētīt iespējas izmantot ģeotermālo ūdeņu siltumu, enerģiju, kas tieši iegūta ražošanas procesos un no citiem siltuma avotiem ar zemāku temperatūru, piemēram, siltumenerģiju no dziļūdens raktuvēm, kuru varētu izmantot siltumapgādē (un aukstumapgādē) un iegūt, izmantojot milzīgus siltumsūkņus, un ar kuru varētu pilnībā apsildīt ne vien atsevišķas ēkas, bet arī veselas pilsētas, izmantojot pašreizējos un jaunus centralizētās siltumapgādes tīklus, ja vien būtu pieejama vai izstrādāta piemērota centralizētā siltumapgādes infrastruktūra;

42.  uzsver, cik nozīmīgas ir tehnoloģijas, kuras spēj mazināt termiskās enerģijas pieprasījumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, zemas entalpijas ģeotermālās enerģijas izmantošana, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un mazas triģenerācijas vai koģenerācijas stacijas, kuras darbina, sadedzinot dabasgāzi un/vai biometānu, vai to kombināciju;

43.  uzskata, ka ļoti nozīmīga loma siltumapgādē varētu būt siltumenerģijas uzglabāšanas iekārtām, kas maksimālā pieprasījuma laikā (piemēram, uzglabājot siltumenerģiju) izmanto elektrisko pretestību un tādējādi uzlabo elektroapgādes kvalitāti, atvieglojot mainīgo energoavotu integrāciju, un tas palīdzētu līdzsvarot tīklu un samazināt enerģijas ražošanas apjomu, importu un cenas;

44.  uzskata, ka atlikumsiltumam un atlikumaukstumam, ko iegūst rūpnieciskajos procesos un koģenerācijā, ražojot elektroenerģiju parastajās spēkstacijās, no labi siltumizolētām dzīvojamām ēkām, izmantojot rekuperatīvās metodes, un no mikroģenerācijas, vajadzētu piešķirt daudz lielāku nozīmi siltumapgādē un aukstumapgādē nekā līdz šim; uzsver, ka pētniecībai vajadzētu atzīt un veicināt rūpnieciskajos atkritumos pieejamās siltumenerģijas un aukstumenerģijas izmantošanu, jo šajā jomā ir lielas investīciju un inovāciju iespējas; uzsver, ka būtu jāveicina ražotņu sadarbība ar tuvumā esošajām dzīvojamajām ēkām vai pakalpojumu nozares ēkām, veidojot kopēju enerģijas ražošanu un vajadzību apmierināšanu;

45.  uzsver, ka publiskajam finansējumam vai tam, ka centralizēta siltumapgādes infrastruktūra ir valsts īpašumā, nevajadzētu radīt saistības izmantot ar lielām oglekļa emisijām saistītu, dārgu infrastruktūru; aicina valsts, reģionālās un vietējās iestādes rūpīgi uzraudzīt publisko finansiālo atbalstu centralizētai siltumapgādes infrastruktūrai, ņemot vērā ES mērķi līdz 2050. gadam par 80–95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un netraucēti pāriet uz energoekonomiku;

46.  norāda, ka ražošanas, patēriņa un atlikumaukstuma integrēšana var dot vides un ekonomisku labumu un mazināt pieprasījumu pēc primārās enerģijas aukstumapgādē;

47.  uzsver, ka atkritumu pārvēršanai enerģijā arī turpmāk būs nozīmīga loma siltumapgādē, jo tā alternatīva parasti ir atkritumu poligoni un fosilā kurināmā izmantošana, un atgādina, ka ir nepieciešams palielināt pārstrādi;

48.  aicina dalībvalstis izmantot juridiskus un ekonomiskus līdzekļus, lai paātrinātu to, ka pakāpeniski pārtrauc izmantot novecojušas cietā kurināmā krāsnis, kuru energoefektivitātes līmenis ir mazāks par 80 %, un, ja iespējams, tās aizstātu ar efektīvām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām vietējā līmenī (piemēram, centralizētām siltumapgādes sistēmām) vai mikrolīmenī (piemēram, ģeotermālajām un saules enerģijas sistēmām);

49.  uzsver, ka viedo siltumapgādes sistēmu ieviešana var palīdzēt patērētājiem labāk izprast savu energopatēriņu un atjaunot neefektīvas siltumapgādes sistēmas, tā veicinot energotaupību;

50.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka 75 % no pašreizējā Eiropas ēku fonda ir enerģijas patēriņa ziņā neefektīvi un ka saskaņā ar aplēsēm 90 % no šīm ēkām joprojām tiks izmantotas 2050. gadā; tādēļ uzsver, ka steidzami ir jāpievēršas tieši šīm ēkām, veicot to vērienīgu atjaunošanu;

51.  aicina Komisiju saistībā ar programmu „Atkritumu pārvēršana enerģijā” izstrādāt plānu organisko atkritumu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai un potenciālā devuma izmantošanai siltumapgādē un aukstumapgādē, kas saistīta ar centralizētajām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām;

52.  uzsver, ka biogāze ir nozīmīgs un ilgtspējīgs siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu resurss un ka šajā sakarībā ir jānosaka skaidrs mērķis attiecībā uz organisko vielu pārstrādi, lai veicinātu ieguldījumus bioatkritumu vākšanā un apsaimniekošanā;

53.  aicina dalībvalstis pārtraukt pilsētu siltumapgādē izmantot tādu novecojušu krāšņu lietošanu, kuras rada zemākā atmosfēras slāņa emisijas un kuru dēļ nepilnīgas sadegšanas rezultātā atmosfērā izplūst dabīgās pirolīzes gāzes, NOx, sodrēji, cietās daļiņas un konvekcijas rezultātā izkliedētie vieglie pelni, kā arī ar stimuliem veicināt ilgtspējīgu, tostarp atjaunojamu, alternatīvu izmantošanu;

54.  aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai pakāpeniski atteiktos no enerģijas patēriņa ziņā neefektīvām krāsnīm un sildkatliem, kurus darbina, izmantojot krāšņu kurināmo un ogles, un kuri pašreiz nodrošina siltumapgādi vairāk nekā pusei ēku fonda laukos; uzskata, ka energoapgāde būtu jānodrošina, izmantojot zemāku oglekļa emisiju un atjaunojamos resursus;

55.  uzsver, ka uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta centralizētā siltumapgāde ierobežo tādu piesārņojošāku individuālo apkures sistēmu izplatīšanos, kuras palielina gaisa piesārņojumu apdzīvotās teritorijās un ir daudz grūtāk kontrolējamas nekā plaši izplatītās centralizētās siltumapgādes sistēmas; tomēr uzsver, ka Savienībā pastāv atšķirīgi infrastruktūras un klimata apstākļi un ka šīs sistēmas bieži ir nepieciešams modernizēt, lai palielinātu to efektivitāti; tādēļ prasa veikt analīzi par centralizētajai siltumapgādes infrastruktūrai nepieciešamo atbalstu un par nodokļu piemērošanu atjaunojamiem energoresursiem un centralizētai siltumapgādei;

56.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu steidzami jāveic pasākumi, lai pakāpeniski pārtrauktu zemas temperatūras krāšņu izmantošanu cieto fosilo kurināmo un organisko atkritumu sadedzināšanai, kas degšanas procesā rada dažādu kaitīgu vielu noplūdi atmosfērā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas jāveicina vecu un neefektīvu malkas kamīnu izmantošanas pārtraukšana blīvi būvētās pilsētās un jāveicina šādu kamīnu aizstāšana ar mūsdienīgām un efektīvām, videi un veselībai nekaitīgām alternatīvām, vienlaikus īstenojot iniciatīvas informētības uzlabošanai par iespējamajiem veselības apdraudējumiem un paraugpraksi malkas kamīnu izmantošanas jomā;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērst regulējuma nepilnības, kuras radušās Ekodizaina direktīvā un direktīvā par vidēji lielām sadedzināšanas iekārtām, jo to rezultātā notikusi emisiju pārvirze uz iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 1 MW un uz kurām direktīvas neattiecas;

58.  uzskata, ka arvien pieaugoša aukstumapgādes nepieciešamība prasa šo jautājumu turpināt risināt, tostarp apsverot integrētu pieeju visai aukstumapgādes ķēdei — no pieprasījuma pēc rūpnieciskās dzesēšanas, lai pazeminātu augstu temperatūru, līdz mājsaimniecību aukstumapgādei un dzesēšanas prasībām pārtikas nozarē;

59.  norāda, ka kvalitatīvu datu pieejamība patērētājiem un iestādēm ir priekšnosacījums tam, lai varētu izdarīt racionālu izvēli attiecībā uz energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem; uzsver, cik būtiski ir digitalizācijas piedāvātās iespējas attiecināt arī uz siltumapgādes un aukstumapgādes nozari; aicina Komisiju izstrādāt definīciju un metodes aprēķinu veikšanai par atjaunojamiem energoresursiem aukstumapgādē;

60.  uzskata, ka ūdens patēriņa ziņā efektīviem siltummaiņiem var būt svarīga loma rūpniecības procesu aukstumapgādē, kad siltums tiek nodots dabiskām ūdenstilpēm, kuras atrodas netālu no produktu uzglabāšanas vietas un kuru temperatūra visu gadu nepārsniedz 6°C (brīvā dzesēšana);

61.  uzskata, ka lieljaudas stacionārie kurināmā elementi tuvākajā nākotnē varētu kļūt par videi draudzīga cietā kurināmā (ogļu) alternatīvu;

62.  uzskata, ka enerģijas pārvēršanai gāzē ir liels nākotnes potenciāls, ko var izmantot atjaunojamās enerģijas uzglabāšanā, transportēšanā un izmantošanā centralizētai vai decentralizētai siltumenerģijas ražošanai; norāda, ka enerģijas pārvēršana gāzē, jo īpaši lielpilsētu teritorijās, izmantojot pašreizējo infrastruktūru, ir efektīvs veids, kā atjaunojamo enerģiju izmantot siltumenerģijas ražošanā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi atbalstīt pētniecību un pilotprojektus, kas ir saistīti ar enerģijas pārvēršanu gāzē;

63.  uzskata — lai izstrādātu Eiropas Savienības stratēģiju par inovatīvu siltumapgādi un aukstumapgādi, ir jāveic intensīvi pētījumi, ar kuriem nodrošina pamatu tādu jaunu nozaru radīšanai, kas varētu izstrādāt šim nolūkam piemērotas videi draudzīgas iekārtas;

64.  uzsver, ka pētniecība un tehnoloģiskie jauninājumi sniedz labumu Eiropas rūpniecībai, stiprina Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspēju un komerciālo dzīvotspēju, kā arī veicina galvenos ES enerģētikas un klimata mērķus; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāpastiprina pētniecība, izstrāde un inovācija jomās, kas saistītas ar energoektivitāti un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītām siltumapgādes un aukstumapgādes (RHC) tehnoloģijām, lai mazinātu izmaksas, uzlabotu sniegumu un veicinātu ieviešanu un integrāciju enerģētikas sistēmā; aicina Komisiju sadarboties ar nozares ieinteresētajām personām, lai pastāvīgi aktualizētu tehnoloģiju ceļvežus par RHC nolūkā veikt koordinēšanu, kā arī iezīmēt un noteikt nepilnības RHC tehnoloģiju attīstībā;

65.  uzskata, ka, ņemot vērā steidzamo vajadzību panākt ātrus un efektīvus rezultātus ES siltumenerģijas nozares siltummodernizācijas procesa īstenošanā, ES būtu jākoncentrējas uz pētniecību, ar kuru paplašina pašreiz labāko pieejamo tehnoloģiju lietojumu;

66.  uzskata, ka pētniecībā, ko veic saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, būtu jāiekļauj tādu ilgtspējīgu siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumu izstrāde un tādu tehnoloģiju attīstība, kurās izmanto atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, jaunu materiālu iegūšana, kuriem ir maksimāli augsta siltumvadītspēja (siltummaiņi), minimāla vadītspēja, proti, maksimāla termiskā pretestība (siltumizolācija), un maksimāls siltuma akumulācijas līmenis (siltuma uzglabāšana);

67.  uzskata, ka saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” progress būtu jāpanāk pētniecībā un izstrādē, kas saistīta ar ilgtspējīgām un efektīvām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām un materiāliem, piemēram, saistībā ar maza mēroga atjaunojamo energoresursu ražošanas un uzglabāšanas risinājumiem, centralizētām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, koģenerāciju un izolācijas materiāliem, kā arī tādiem inovatīviem materiāliem kā strukturālās logu rūtis, kas ļauj lielā daudzumā no ārpuses iekļūt īsviļņu (saules) starojumam, bet tikai minimāli izkļūt garo viļņu siltuma starojumam, kas citādi izplūstu ārā;

68.  uzsver, cik svarīga ir vispusīga zinātniskā izpēte, lai izstrādātu inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus tādu iekārtu un pilnīgu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ražošanai, kas būtu energoefektīvas un balstītas uz atjaunojamiem energoresursiem;

69.  aicina pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, koncentrējoties uz tehnoloģiju neitralitātes un rentabilitātes saglabāšanu, lai nodrošinātu, ka ar tiem vienu tehnoloģiju neveicina vai neapdala vairāk nekā kādu citu, piemēram, aprēķinot ēkas energoefektivitāti, būtu jāņem vērā uz vietas, piemēram, ar fotoelementu paneli, vai netālu no ēkas ražota atjaunojamā enerģija neatkarīgi no tās avota;

70.  uzsver progresīvāko tehnoloģiju un gudras energopārvaldības apvienošanas nozīmi, piemēram, ar automātikas ierīkošanu mājās un siltumapgādes viedās vadības sistēmām, jo īpaši saistītā pasaulē, kurā ierīces var viegli pielāgot laika apstākļiem un elektroenerģijas cenu signāliem un veicināt elektrotīkla stabilizāciju, pielāgojot pieprasījumu; aicina Komisiju labāk integrēt viedās tehnoloģijas attiecīgajās Enerģētikas savienības iniciatīvās, lai nodrošinātu viedo ierīču, savienoto mājokļu un viedo ēku patiesu savienojamību ar viedajiem tīkliem; uzskata, ka šādi risinājumi būtu jāsekmē gadījumos, kad tiek atjaunots esošais ēku fonds, jo tas palīdz patērētājiem labāk izprast savus patēriņa paradumus un attiecīgi pielāgot savas siltumapgādes sistēmas darbību;

71.  uzsver, ka būvniecības nozarei ir liels enerģijas pieprasījuma un CO2 emisiju samazināšanas potenciāls; uzsver, ka ir jāveic papildu pasākumi, lai paaugstinātu ēku atjaunošanas tempu; norāda — lai to panāktu, ir nepieciešami pievilcīgi finanšu stimuli, augstas kompetences speciālistu pieejamība dažādos līmeņos un paraugprakses apmaiņa;

72.  aicina Komisiju konstatēt un likvidēt atlikušos šķēršļus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, jo īpaši mājokļu atjaunošanai, ko veic mājsaimniecības, un izveidot reālu energoefektivitātes tirgu, lai veicinātu paraugprakses nodošanu un nodrošinātu produktu un risinājumu pieejamību visā ES nolūkā izveidot reālu energoefektivitātes produktu un pakalpojumu vienoto tirgu; uzsver darbvietu radīšanas un ekonomiskās izaugsmes potenciālu, ko nodrošina ne tikai šādu produktu un pakalpojumu sākotnējā laišana tirgū, bet arī integrētas enerģētikas sistēmas, kas ietver siltumapgādi un aukstumapgādi, pastāvīga uzturēšana un ikdienas izmantošana;

73.  uzskata, ka nozarei nepieciešami skaidri politikas izstrādātāju signāli, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus ES enerģētikas mērķu sasniegšanā; uzsver, ka ir nepieciešami vērienīgi un saistoši mērķi un regulatīvais satvars, kas veicina inovāciju, neradot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus, lai visefektīvākajā veidā popularizētu ekonomiskus un ekoloģiski ilgtspējīgus siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumus;

74.  uzskata, ka ieguldījumi ēku energoefektivitātes uzlabošanā būtu jāveic ciešā saistībā ar ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos balstītā siltumapgādē un aukstumapgādē (RHC); uzskata, ka sinerģija, kas ir novērota starp ēku energoefektivitāti un RHC, ir nozīmīga iespēja virzībā uz mazoglekļa ekonomiku; atzinīgi vērtē centienus valsts līmenī palielināt tādu ēku skaitu, kuru enerģijas patēriņš ir gandrīz nulle;

75.  iesaka projektēt individuālas siltumizolācijas sistēmas arhitektūras pieminekļiem, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumiem ēku ārējā apdarē, kā arī ēku vadības un automatizācijas sistēmu optimizācijā un efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošināšanā, vienlaikus cenšoties nesabojāt attiecīgo ēku unikālo arhitektūras stilu;

76.  norāda, ka intelektisko ēku arhitektoniskajā projektēšanā būtu jāizmanto holistiska pieeja, lai nodrošinātu termisko komfortu (aukstumapgādi), izmantojot ēku veidolu un ietilpību, kā arī pielāgojot telpas un parametrus, piemēram, dienasgaismas un ventilācijas apjomu un rekuperācijas intensitāti, vienlaikus nodrošinot zemas regulārās izmaksas;

77.  uzsver — lai taupītu enerģiju un mazinātu emisijas, būtiska nozīme ir standartizētam termiskās enerģijas auditam un rūpniecisko iekārtu izolācijas problēmu novēršanas izmaksu efektivitātei; norāda, ka rūpnieciskās energoapgādes izmaksas var vēl vairāk samazināt, veicot ieguldījumus pašreizējās un par ilgtspējīgām atzītās tehnoloģijās;

78.  uzsver, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir nozīmīgs instruments enerģētikas sistēmas modernizācijai; uzskata, ka ierobežojumi, kas līdz šim ir bijuši spēkā attiecībā uz ERAF finansējumu prioritātei, kura paredz pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, nav bijuši iedarbīgi; uzskata, ka plānošanas periodā pēc 2020. gada būtu jāpalielina šai prioritātei paredzētā finansējuma budžeta apjoms;

79.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt piekļuvi gan īstermiņa gan ilgtermiņa finansējumam, lai veiktu ieguldījumus dažāda lieluma projektos, kas saistīti ar siltumapgādes un aukstumapgādes nozares modernizāciju, tostarp centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, attiecīgās tīklu infrastruktūras uzlabošanu, siltumapgādes sistēmu modernizāciju, tostarp pāreju uz atjaunojamo resursu izmantošanu un atjaunoto ēku īpatsvara pieauguma paātrināšanu; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt stabilu un inovatīvu ilgtermiņa finanšu mehānismu; uzsver nozīmi, kāda varētu būt Eiropas Stratēģiskajā investīciju fondā (ESIF) un citos piemērojamos Eiropas fondos, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), pieejamajam finansējumam finansiālās un tehniskās palīdzības ziņā, nodrošinot, ka projekti ir pievilcīgi ieguldītājiem un nodrošina stabilus regulatīvos nosacījumus, jo īpaši samazinot birokrātiju un paredzot ērtu pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru; aicina Komisiju plānošanas periodā pēc 2020. gada pastiprināt visu attiecīgo Eiropas fondu spēkā esošos noteikumus par siltumapgādi un aukstumapgādi un prasa likvidēt šķēršļus, kas liedz vietējām pašvaldībām lietderīgos resursus piešķirt esošo sabiedrisko ēku atjaunošanai; pauž atbalstu iniciatīvai „energoviedu ēku vieda finansēšana”, kurā tiek veicināta lielāka energoefektivitātes pasākumu īstenošana apvienojumā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu būvniecības nozarē; uzskata, ka ēku modernizācijai un siltumizolācijai vajadzētu būt prioritārai attiecībā pret citiem pasākumiem finansējuma pieejamības ziņā tādēļ, ka šai jomai piemīt milzīgs jaunu darbvietu radīšanas potenciāls;

80.  uzsver nepieciešamību izmantot struktūrfondu līdzekļus plašākas ēku un ēku sistēmu uzlabošanas programmas īstenošanai, jo īpaši sniedzot priekšrocību aizdevumus privāto ēku īpašniekiem, kas veicinātu ievērojami lielāku virzību uz tik ļoti nepieciešamo pašreizējo ēku uzlabošanu, jo īpaši mazāk attīstītajos ES reģionos;

81.  uzsver — lai veicinātu uzlabojumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, Komisijai būtu pilnībā jāpiemēro ex ante nosacījumi, ko paredz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. pants, un jānodrošina, ka pienācīgi tiek transponēti un īstenoti spēkā esošo ES tiesību aktu atbilstīgie noteikumi par siltumapgādi un aukstumapgādi;

82.  uzskata, ka pamatnostādnēs par valsts atbalstu efektīvām tehnoloģijām, kuras ir neaizstājamas virzībai uz siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizāciju, un jo īpaši tehnoloģijām, ko izmanto kopienā balstītu risinājumu īstenošanai, būtu jāņem vērā atbilstīga valsts atbalsta nepieciešamība;

83.  uzskata, ka tādas iniciatīvas kā Eiropas atbalsts ar enerģiju saistītiem pašvaldību projektiem (ELENA), viedo pilsētu iniciatīva un jaunais integrētais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģijas jomā var sniegt atbalstu ieinteresētajām personām vietējā un reģionālajā līmenī ēku energoefektīvai atjaunošanai;

84.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ES finansējums tiktu izlietots atbilstīgi dekarbonizācijas un energoefektivitātes mērķiem;

85.  aicina dalībvalstis īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai radītu spēcīgus stimulus uzlabojumiem energoefektivitātes jomā un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai zemu ienākumu un neaizsargātās mājsaimniecībās; aicina Komisiju noteikt daudz lielāku ES finansējumu energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu programmām, kas paredzētas neaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, un sniegt pamatnostādnes dalībvalstīm par īpašiem pasākumiem enerģētiskās nabadzības novēršanai;

86.  uzskata, ka būtu jāsniedz labāka informācija iedzīvotājiem par viņu mājsaimniecību energopatēriņu un iespējamajiem enerģijas ietaupījumiem, kā arī ieguvumiem, ko sniedz uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu siltumapgādes sistēmu uzlabojumi, tostarp par iespējām ražot un patērēt uz pašu saražotiem atjaunojamiem energoresursiem balstītu siltumenerģiju un aukstumenerģiju;

87.  uzskata, ka dalībvalstīm, cita starpā rīkojot informācijas kampaņas, veidojot vienotus kontaktpunktus, organizējot kopīgu pirkumu shēmas (palīdzot patērētājiem apvienoties kopīgiem pirkumiem par samazinātu cenu) un atsevišķu projektu apvienošanu (lielākā grupā apvienojot vairākus mazos projektus, lai kopā tie varētu atrast investīcijas ar labāku procentu likmi), jānodrošina, lai patērētāji būtu pilnībā informēti par tehnoloģiskiem un ekonomiskiem ieguvumiem, ko sniedz ilgtspējīgākas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un energoefektivitātes uzlabojumi, un varētu tiem piekļūt, kas viņiem ļautu izdarīt individuālajiem apstākļiem piemērotāko izvēli un gūt labumu no ekonomiskajā, veselības un dzīves kvalitātes jomā pieejamajiem uzlabojumiem; norāda, ka mājsaimniecībām attālākajās un izolētās vietās būs vajadzīga īpaša uzmanība un unikāli risinājumi; uzsver ražojošu patērētāju potenciālu tādu energosistēmu izveidē, kas nodrošina uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu siltumapgādi un aukstumapgādi; uzsver, cik būtiska nozīme ir iekārtu uzstādītāju un arhitektu pastāvīgai izglītošanai, apmācībai, sertifikācijai un pārraudzībai, jo viņi ir enerģijas patērētāju mājsaimniecību pirmais kontaktpunkts;

88.  uzskata, ka būtiska nozīme ir tādu ekspertu pastāvīgai izglītošanai, kuri novērtē ēku siltumizolāciju, kā arī ēku konkrētā siltumapgādes (aukstumapgādes) veida efektivitāti; uzskata, ka optimāli izvietotas apkalpošanas grupas, kuras ir pieejamas galalietotājiem, kļūst par nepieciešamību;

89.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt patērētājiem iespēju izvēlēties no dažādām augstas efektivitātes un atjaunojamos energoresursos balstītām siltumapgādes tehnoloģijām to, kas labāk atbilst individuālajām siltumapgādes vajadzībām;

90.  uzsver, ka tādēļ, patērētājus informējot un radot stimulus, ir jārada viņiem iespējas paātrināt viņu veco un neefektīvo siltumapgādes sistēmu modernizāciju, lai panāktu augstas energoefektivitātes ieguvumus, kas jau ir iespējami, izmantojot pieejamās tehnoloģijas, tostarp atjaunojamās enerģijas apkures sistēmas; norāda, ka patērētāji bieži vien nav informēti par viņu uzstādīto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu zemo energoefektivitāti; aicina Komisiju sniegt priekšlikumus, lai veicinātu izpratni par pašreizējām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām un paaugstinātu to modernizācijas līmeni saistībā ar gaidāmo Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu, un apsvērt energomarķējuma sistēmas ieviešanu jau iebūvētām apsildes sistēmām;

91.  uzsver, ka patērētāji var aktīvi iesaistīties virzībā uz ilgtspējīgas Eiropas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas izveidi; uzsver, ka jaunās regulas par energomarķējumu, kurā jaunā marķējuma kategorijas ir vērstas uz nākotni un tādēļ var uzsvērt dažādu produktu energoefektivitātes atšķirības, efektīva īstenošana varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem un samazināt izmaksas;

92.  mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpašas stratēģijas, lai risinātu arvien pieaugošo enerģētiskās nabadzības problēmu nolūkā palīdzēt visiem patērētājiem, jo īpaši neaizsargātākajiem patērētājiem, gan māju īpašniekiem, gan arī īrniekiem individuāli vai kolektīvi uzlabot viņu mājokļus, kā arī siltumapgādi un aukstumapgādi;

93.  uzsver, ka ir jāpanāk augsts enerģētiskās neatkarības līmenis, prioritārā kārtā izmantojot vietējos resursus;

94.  aicina rūpniecības uzņēmumu darbībā radīto atlikumsiltumu izmantot mājsaimniecību siltumapgādei;

95.  uzskata, ka galvenais līdzeklis enerģētiskās nabadzības apkarošanai ir kopējo apkures izmaksu samazināšana atsevišķām mājsaimniecībām, nodrošinot būtiski palielinātu energoefektivitāti trijos galvenajos enerģijas izmantošanas posmos, proti, primāro enerģiju pārveidojot lietderīgā enerģijā, enerģiju pārvadot tālāk un jo īpaši galalietotājiem to izmantojot; aicina dalībvalstis energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un pāreju uz atjaunojamos energoresursos balstītu siltumapgādi un aukstumapgādi noteikt par galveno prioritāti;

96.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, ka daļa energoefektivitātes finansējuma tiek izlietota uzlabojumiem enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecībās vai to personu labā, kuras mitinās vistrūcīgākajās teritorijās, piemēram, palīdzot viņiem ieguldīt energoefektīvākā siltumapgādes un aukstumapgādes aprīkojumā;

97.  uzskata, ka saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts ēku atjaunošanas plāni, lai ēkas padarītu energoefektīvas, tostarp paredzot stimulus privātīpašumā esošu ēku atjaunošanai, un ka šādos plānos būtu jāiekļauj īpaši pasākumi neaizsargātāko iedzīvotāju grupām, lai cīnītos pret enerģētisko nabadzību;

98.  aicina Komisiju, īstenojot Energoefektivitātes direktīvu, paredzēt dalībnieku apmācību attiecībā uz energoefektivitātes auditu veikšanu un plānošanu, kā arī palīdzēt šos pasākumus piemērot privātpersonām, jo īpaši neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām;

99.  uzsver, ka mūsdienās lielā daļā Eiropas ēku tiek nelietderīgi izmantota enerģija, jo to siltumizolācijas kvalitāte ir zema un siltumapgādes sistēmas — vecas un neefektīvas, tādēļ enerģētiskā nabadzība skar gandrīz 11 % ES iedzīvotāju;

100.  aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības iestādes, ņemot vērā risku saistībā ar nākotnē iespējamajām gāzes piegādes krīzēm, aprites ekonomikas īstenošanā pilnībā iekļaut biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem.

101.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0266.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.
(5) Eiropas Komisijas 2014. gada paziņojums „Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam” (COM(2014)0520).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika