Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2282(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0162/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0162/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 19
CRE 12/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0335

Pieņemtie teksti
PDF 414kWORD 60k
Otrdiena, 2016. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
MVU konkurētspējas uzlabošana
P8_TA(2016)0335A8-0162/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūcija par tematiskā mērķa „MVU konkurētspējas uzlabošana” īstenošanu (Kopīgo noteikumu regulas 9. panta 3. punkts) (2015/2282(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kopīgo noteikumu regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta 3. punktu par tematisko mērķi uzlabot MVU konkurētspēju,

–  ņemot vērā Kopīgo noteikumu regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu par finanšu instrumentiem, kurus atbalsta ar ESI fondiem,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus un kuru kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos,

–  ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem(3),

–   ņemot vērā COSME programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Eirobarometra apsekojumu par MVU, resursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgiem tirgiem (Eirobarometra 381. zibensaptauja) un Eirobarometra apsekojumu par publiskā atbalsta lomu inovāciju komercializācijā (Barometra 394. zibensaptauja),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. decembra rezolūciju par pasākumiem vides uzlabošanai MVU — Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act” (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēma 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Feirā,

–   ņemot vērā 2011. gada 16. februāra rezolūciju par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(6),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīciju(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu “Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. novembra paziņojumu „Mazi uzņēmumi, liela pasaule — jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas” (COM(2011)0702),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbavietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. maija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana”(10),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 7. oktobra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi”(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0162/2016),

A.  tā kā kohēzijas politika ir galvenais instruments, kurš paredzēts ieguldījumiem izaugsmē un darbvietās Eiropas Savienībā un kura budžets laikposmā līdz 2020. gadam pārsniedz EUR 350 miljardus; tā kā kohēzijas politikas ieguldījumu taustāmie rezultāti var palīdzēt veidot reģionu pašreizējo un turpmāko izaugsmi dalībvalstīs;

B.  tā kā ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā daudzās dalībvalstīs ir paaugstinājušies nabadzības un sociālās atstumtības līmeņi, kā arī ilgtermiņa bezdarbs, jauniešu bezdarbs un sociālā nevienlīdzība un tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var būt svarīga un nozīmīga loma Eiropas atveseļošanā;

C.  tā kā Eiropas Savienībā 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem, sniedz nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā, inovācijā un kvalitatīvu darbvietu izveidē, nodrošinot vairāk nekā 100 miljonus darbvietu, no kurām 2 no katrām 3 darbvietām ir izveidotas privātajā sektorā, un uzturot divkāršu nodarbinātības izaugsmes līmeni lielākos uzņēmumos; tā kā tikai 13 % Eiropas MVU ir iesaistījušies komercdarbībā un ieguldījumos globālajos tirgos;

D.  tā kā Eiropas MVU ir ārkārtīgi dažādi un ietver ļoti daudzus vietējā līmeņa mikrouzņēmumus, kas bieži darbojas tradicionālās nozarēs, aizvien vairāk jaunu tikko dibinātu uzņēmumu un strauji augošu inovatīvu uzņēmumu, kā arī sociālo uzņēmumu, kuri pievēršas konkrētiem mērķiem un grupām; tā kā šiem uzņēmējdarbības modeļiem ir atšķirīgas problēmas un tāpēc arī atšķirīgas vajadzības; tā kā Eiropas, valstu un reģionālo tiesību aktu vienkāršošana ir ļoti svarīga, lai padarītu kredītus MVU pieejamākus;

E.  tā kā MVU viegli pielāgojas pārmaiņām un spēj labi sekot tehnikas progresam;

F.  tā kā mikrokredīts, kas galvenokārt paredzēts mikrouzņēmumu vadītājiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem, ir ļoti nozīmīgs, lai pārvarētu tradicionālo banku pakalpojumu pieejamības šķēršļus, un tā kā JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā) un EaSI programmas Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogramma var sniegt lietderīgu atbalstu, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, tostarp sociālajiem uzņēmumiem;

G.  tā kā kohēzijas politika 2007.–2013. gada plānošanas periodā nodrošināja EUR 70 miljardu atbalstu MVU, izveidojot vairāk nekā 263 000 darbvietu MVU, un palīdzēja tos modernizēt, pastiprināti izmantojot IKT, piekļuves prasmes, inovāciju vai darba prakses modernizāciju;

H.  tā kā kohēzijas politika 2014.–2020. gada plānošanas periodā turpinās sniegt atbalstu MVU, dubultojot 2007.–2013. gada laikposmā sniegto atbalstu līdz EUR 140 miljardiem;

I.  tā kā tematiskais mērķis „uzlabot MVU konkurētspēju” (3. TM) ir viens no tematiskajiem mērķiem ar vislielāko daļu no kopējā finansējuma (13,9 %) un tam ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu kohēzijas politikas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

J.  tā kā MVU, kuri varētu saņemt līdzekļus no ESI fondiem, jo tie darbojas konkurences apstākļos un saskaras ar daudziem ierobežojumiem, tostarp skaidras naudas plūsmas ierobežojumiem, īpaši smagi ir skārusi noteikumu sarežģītība un nestabilitāte un ar tiem saistītais birokrātiskais slogs, it sevišķi tas, ka administratīvās izmaksas ir pilnīgi nesamērīgas ar piešķirto finansējumu, laiku finansēšanas pieteikumu izskatīšanai un nepieciešamību izsniegt līdzekļus avansā;

K.  tā kā tematiskās koncentrācijas ieviešana kohēzijas politikas plānošanā 2014.–2020. gada laikposmam izrādījās efektīvs instruments tādu darbības programmu izstrādei, kuras vairāk uzmanības pievērš investīciju prioritātēm, lai būtu pietiekami resursi reālas ietekmes panākšanai;

L.  tā kā Kopīgo noteikumu regulas 14., 16. un 29. pantā paredzētie partnerības nolīgumi un darbības programmas ir stratēģiski instrumenti, ar ko virzīt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos;

M.  tā kā MVU nodrošinās, ka līdz 2020. gadam rūpnieciskās ražošanas īpatsvars dalībvalstu IKP sasniedz vismaz 20 %;

N.  tā kā tikai neliela Eiropas MVU daļa patlaban spēj apzināt un izmantot iespējas, ko sniedz starptautiskā tirdzniecība, tirdzniecības nolīgumi un globālās vērtību ķēdes, un tikai 13 % no Eiropas MVU ir aktīvi darbojušies starptautiskā mērogā ārpus ES pēdējo trīs gadu laikā;

O.  tā kā MVU internacionalizācijas procesam būtu jābalstās uz korporatīvo sociālo atbildību, cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām un augstāko iespējamo vides aizsardzību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un kvalitatīvu darbvietu skaita pieaugumu,

1.  atzīmē, ka, izmantojot tematisko koncentrāciju, darbības programmas ir bijušas labāk vērstas uz ierobežota skaita stratēģiskajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz izaugsmes palielināšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem; uzskata, ka MVU ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks un nodrošina kohēzijas politikas panākumus, taču tie sava lieluma dēļ bieži saskaras ar dažādām problēmām; tāpēc iesaka vēl vairāk pastiprināt no ESI fondiem paredzēto atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā MVU projektu pievienoto vērtību tradicionālo nozaru attīstībā un inovācijā, jo tas ne tikai veicinās darbvietu izveidi, bet arī saglabās vietējās un reģionālās uzņēmējdarbības īpatnības, tajā pašā laikā ievērojot ilgtspējības principus; uzsver, ka jāņem vērā arī apstākļi šādās nozarēs un ka nedrīkst izjaukt trauslo līdzsvaru starp tradicionālajām, uz zināšanām balstītajām ražošanas tehnoloģijām un inovāciju; norāda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme pakalpojumu nozarē, kurā digitalizācijas rezultātā notiek būtiskas pārmaiņas, un tāpēc uzskata, ka IKT prasmju trūkums būtu jānovērš, veltot lielāku uzmanību apmācībai un izglītībai;

3.  uzsver, ka kopumā ir nepieciešami mehānismi, kas palīdzētu vienkāršot uzņēmējdarbības vidi un paātrinātu jaunu uzņēmumu izveidi ar REFIT, lai atbalstītu MVU konkurētspēju un ESI fondu apgūšanu; uzsver arī, ka jāizpilda ex ante nosacījumi;

4.  aicina Komisiju 3. TM īstenošanā ņemt vērā aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma principus, lai veicinātu ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas kvalitatīvas darbvietas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot vidi saudzējošu darbvietu sekmēšanai; uzskata, ka šajā sakarā svarīgi ir turpināt pasākumus MVU zaļās konkurētspējas veicināšanai, uzlabojot finanšu pieejamību, sniedzot plašāku informāciju, vienkāršojot tiesību aktus, samazinot birokrātiju, sekmējot e-kohēziju un stiprinot zaļās uzņēmējdarbības kultūru; turklāt norāda, ka zaļāka vērtību ķēde, kas ietver atjaunošanu, remontu, apkopi, pārstrādi un ekodizainu, varētu radīt nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas daudziem MVU ar nosacījumu, ka mainās ekonomiskā rīcība un tiek likvidēti vai samazināti likumdošanas, institucionālie un tehniskie šķēršļi;

5.  norāda, ka MVU piedzīvotās problēmas daļēji ir radušās tāpēc, ka dalībvalstīs īstenotās taupības politikas nostādnes ir apslāpējušas pieprasījumu;

6.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes apsvērt finanšu instrumentu iespēju izmantošanu; uzsver, ka jānodrošina pārredzamība, pārskatatbildība un kontrole attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un MVU iniciatīvu programmu, kuras mērķis ir finansiāli atbalstīt MVU; uzsver, ka finanšu instrumenti vienmēr būtu jāizmanto saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem un ka būtu jāsniedz atbilstīgs tehniskais un administratīvais atbalsts;

7.  prasa nodrošināt vienkāršotu un mazāk reglamentētu piekļuvi kredītiem, ņemot vērā mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu, kā arī to reģionu īpatnības, kuros šie uzņēmumi darbojas; pauž nožēlu par to, ka ieguldītāji un bankas bieži vien negribīgi finansē uzņēmumus to darbības sākšanas un agrīnās izaugsmes posmos un ka daudziem MVU, jo īpaši mazajiem jaunuzņēmumiem, ir bijis grūti piekļūt ārējam finansējumam; tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes pievērst īpašu uzmanību tam, kā uzlabot finansējuma pieejamību mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kas vēlas paplašināties; norāda, ka ir nepieciešams izlīdzināt procentu likmes MVU finansēšanai ar procentu likmēm lielākiem uzņēmumiem;

8.  uzskata, ka Eiropas mazie uzņēmumi cenšas paļauties uz tādiem finansējuma avotiem kā bankas un nav pilnībā informēti par to, ka pastāv papildu finansējuma avoti, vai par to finansiālajām iespējām; norāda, ka Komisija, ņemot vērā tirgu sadrumstalotību, ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, kuru mērķis ir dažādot finansējuma avotus, veicinot kapitāla brīvu apriti un uzlabojot finansējuma pieejamību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  atzīmē, ka trūkst pierādījumu par iznākumu un rezultātiem, kas panākti ar finanšu instrumentiem, un ka saikne starp šiem finanšu instrumentiem un vispārējiem ES mērķiem un prioritātēm nav skaidra; aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot dotāciju piešķiršanu, nevis galvenokārt veicināt finanšu instrumentu izmantošanu;

10.  norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā vairāki šķēršļi, piemēram, ekonomikas krīzes sekas, sarežģītā struktūrfondu pārvaldība un administratīvais slogs, kā arī finansējuma ierobežota pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un atbalsta shēmu īstenošanas sarežģītība, bija cēlonis tam, ka MVU šādus līdzekļus pietiekami neapguva; brīdina, ka jānovērš zemās apguves cēloņi, lai izvairītos no jebkādas tādu pašu problēmu atkārtošanās 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un ka pārmērīgs birokrātisms neļāva dažiem MVU pieteikties uz pieejamo finansējumu; pauž nožēlu par to, ka pētījumi par ESI fondu efektivitāti un reālo ietekmi uz MVU ir bijuši pārāk vispārīgi un nepilnīgi, un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm ātri sagatavot šā jautājuma novērtējumu un iesniegt to Parlamentam; uzsver, ka vāja administratīvā spēja var traucēt sekmīgu un laikus veiktu 3. TM īstenošanu;

11.  atzīmē, ka Komisija pievērš pastiprinātu uzmanību labas pārvaldības un augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem; atgādina, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai būtu pārredzama, konsekventa un inovatīva publiskā iepirkuma sistēma; tādēļ mudina šķēršļus, ar kuriem MVU saskaras, kad iesniedz piedāvājumus konkursos par līgumu slēgšanu, novērst, ciktāl iespējams, likvidējot nevajadzīgu administratīvo slogu, izvairoties no papildu prasību noteikšanas valsts līmenī un īstenojot spēkā esošā tiesiskā regulējuma noteikumus, lai novērstu publisko iepirkumu strīdus, cik drīz vien iespējams; atzinīgi vērtē Direktīvu 2014/24/ES un Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kam būtu ievērojami jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, ka jāturpina stingri piemērot kļūdu novēršanas un krāpšanas apkarošanas pasākumus, nepalielinot administratīvo slogu, un jāvienkāršo administratīvās procedūras, lai novērstu kļūdas; aicina līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas grupēt līgumus, censties MVU no procesa neizslēgt ar pēdējās daļas kritēriju plašo mērogu, jo lielākiem līgumiem varētu būt sarežģītāki kritēriji;

12.  vēlreiz aicina uzlabot pārredzamību un visu attiecīgo reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, uzņēmēju un citu ieinteresēto personu piedalīšanos, jo īpaši nosakot prasības uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus, lai labāk apmierinātu galīgo saņēmēju vajadzības; tāpēc uzsver nepieciešamību īstenot praksē un ievērot partnerības principu arī partnerības nolīgumu un darbības programmu plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas posmos, kā sīkāk norādīts Kopīgo noteikumu regulā un Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību; ar bažām norāda, ka daudzas MVU organizācijas dalībvalstīs patiesībā nav iesaistītas un bieži vien tiek tikai informētas, bet ar tām pietiekami neapspriežas; mudina partnerībās iesaistīties organizācijas, kas pārstāv uz nākotni vērstas, ilgtspējīgas un ekoinovatīvas tautsaimniecības nozares, un aicina Komisiju un dalībvalstis iespēcināt šādas organizācijas, izmantojot tehnisko palīdzību un veiktspējas palielināšanu;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labāku koordināciju un lielāku konsekvenci starp visiem ES ieguldījumu politikas virzieniem, kas paredzēti MVU; atzīmē, ka ESI fondu finansējuma un citu MVU paredzēto politikas virzienu un finanšu instrumentu labāka sinerģija maksimāli palielinās ieguldījumu ietekmi; atzinīgi vērtē plānu atvieglot piekļuvi ESI fondiem, ieviešot „izcilības zīmogu” projektiem, kuri novērtēti kā „izcili“, bet kurus nefinansē no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020“; mudina dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajiem sociālajiem un ekonomiskajiem dalībniekiem radīt vai nu vienas pieturas aģentūru reģionālā līmenī, tādējādi atbalstot jau esošos projektus, vai konsolidētu platformu dažādiem ES finansēšanas instrumentiem, kuru mērķis ir MVU, kā arī administratīvam atbalstam projektu sagatavošanā un īstenošanā;

14.  uzsver, ka integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem (ITI), sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), makroreģionālajām stratēģijām un Eiropas teritoriālajai sadarbībai kopumā varētu būt liela nozīme sekmīgā 3. TM mērķu īstenošanā, ņemot vērā, ka daži projekti varētu aptvert pārrobežu teritorijas, tostarp vairākus reģionus un valstis, un ar tiem var pilnveidot novatoriskas teritoriālās prakses;

15.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas sniegto pirmo novērtējumu MVU atbalstam piešķirtās summas ir būtiski palielinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem; uzsver, ka ESI fondi un jo īpaši darbības programmas, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecību un attīstību, varētu palīdzēt MVU uzlabot to spēju iesniegt patenta pieteikumus Eiropas Patentu birojā, nodrošinot stabilas un lietotājdraudzīgas finansēšanas shēmas;

16.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošana ir aizkavējusies; norāda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma pieejamība ir steidzami vajadzīga un ka īstenošana joprojām ir ļoti agrīnā posmā, lai gan tagad visas darbības programmas ir apstiprinātas; norāda, ka kavēšanās rada trūkumus kohēzijas politikas īstenošanā, un mudina Komisiju izstrādāt pasākumus šādu kavējumu ātrākai novēršanai;

17.  mudina Komisiju uzraudzīt un veicināt kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu, jo īpaši izveidojot projektus ar ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu, kā arī pievēršot uzmanību lauku apvidos sāktajiem projektiem, lai veidotu jaunus pakalpojumus un novērstu lauku apdzīvotības sarukšanu; aicina Komisiju atbilstības kritēriju noteikšanā ņemt vērā projektu pievienoto vērtību no ekonomikas un sociālā skatpunkta un to ietekmi uz vidi;

18.  uzsver Parlamenta lomu uz rezultātiem vērstas kohēzijas politikas īstenošanas uzraudzībā; aicina Komisiju pēc iespējas agrāk konstatēt un mazināt šķēršļus, kas kavē MVU un jaunuzņēmumiem paredzētā finansējuma efektīvu izmantošanu, noteikt iespējamās sinerģijas ESI fondu starpā un starp ESI fondiem un citiem attiecīgajiem MVU fondiem, kā arī sniegt konkrētus rīcības ieteikumus un norādījumus, kuru mērķis ir turpmāk vienkāršot, uzraudzīt un novērtēt šādu finanšu instrumentu izmantošanu; norāda, ka šajā nozarē ir lielas grūtības, jo īpaši attālākajos reģionos un teritorijās, kur galvenās infrastruktūras sliktās kvalitātes dēļ privātie ieguldījumi ir zemi;

19.  uzsver, ka ir vajadzīgs strukturēts dialogs starp Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu, lai uzlabotu un atvieglotu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem;

20.  uzsver, ka galvenie šķēršļi, kas kavē MVU plašu piekļuvi ESI fondiem, ir administratīvais slogs, liels skaits atbalsta shēmu, noteikumu un procedūru sarežģītība, kavējumi, ieviešot izpildes aktus, un pārmērīgas reglamentēšanas risks; tāpēc aicina Augsta līmeņa darba grupu vienkāršošanas jautājumos sniegt konkrētus priekšlikumus, arī ņemot vērā labāka regulējuma stratēģiju, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procedūras, ar kādām MVU pārvalda ESI fondus, īpašu uzmanību pievēršot prasībām attiecībā uz revīzijām, pārvaldības elastību, riska un starpposma novērtējumu, kontroles sistēmu un atbilstību konkurences noteikumiem un citām ES politikas jomām; prasa, lai šādos vienkāršošanas pasākumos ievēro Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) noteikumi “tikai vienreiz” un “vispirms domāt par mazākajiem” un lai šos pasākumus izstrādā un īsteno dažādos līmeņos sadarbībā ar dažādu kategoriju MVU; aicina Augsta līmeņa darba grupu (ALDG) pastāvīgi ziņot par savas darbības rezultātiem Parlamenta Reģionālās attīstības komitejai un aicina Komisiju apspriesties ar dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem, ko risina ALDG;

21.  aicina Komisiju noteikt tādus nosacījumus valsts atbalstam valsts un reģionālā līmenī, kuri nediskriminēs MVU un kuriem būtu jāsaskan ar kohēzijas politikas atbalstu uzņēmumiem, kā arī pilnībā izmantot atbalsta shēmas, pamatojoties uz vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu pārvaldes iestādēm un atbalsta saņēmējiem un palielinātu ESI fondu izmantošanu, tajā pašā laikā skaidri norādot saikni starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto ESI fondu noteikumiem un noteikumiem par valsts atbalstu;

22.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apmainīties ar datiem, zināšanām un paraugpraksi šajā jomā, nodrošinot pienācīgu ziņošanu un motivējot tās atbalstīt projektus, kuriem ir liels darbvietu radīšanas potenciāls;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rast noturīgu risinājumu attiecībā uz to maksājumu neizpildi, kuri saistīti ar reģionālo politiku, un pareizi piemērot Maksājumu kavējumu direktīvu (2011/7/ES), lai nodrošinātu, ka MVU kā projektu partneri nebūtu spiesti pašreizējā plānošanas periodā atturēties no piedalīšanās atbalsta programmās un projektos maksājumu kavējumu dēļ; arī norāda, ka labāka atbilstība šai direktīvai, kura cita starpā paredz, ka publiskās iestādes veic maksājumus 30 dienu laikā par iepirktajām precēm un pakalpojumiem, varētu palīdzēt radīt apstākļus MVU stabilizācijai un izaugsmei;

24.  uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas, kaut arī formāli tās netiek prasītas kā 3. TM ex ante nosacījums, ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu tematisko mērķu inovāciju un pielāgojamību, un tajā pašā laikā uzsver, ka šo stratēģiju mērķim vajadzētu būt ne tikai uz zinātni un tehnoloģiju balstītai inovācijai, bet arī tādai inovācijai, kuras pamatā zinātnes nav; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par to pārdomāto specializācijas stratēģiju rezultātiem, kuras veltītas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valsts un/vai reģionālajā līmenī; uzsver, ka saskaņotas ir pārdomātās specializācijas stratēģijas, kas pieņemtas katrā reģionā ar attiecīgu teritoriālo ekonomiku, un ka problēma ir pārdomātu specializāciju īstenot ārpuspilsētu teritorijās, kuras atbalsta infrastruktūra var nebūt pietiekama; atzinīgi vērtē ex ante nosacījumus attiecībā uz MUA 3. tematiskajā mērķī un aicina dalībvalstis veikt vajadzīgo darbību un paātrināt to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Mazās uzņēmējdarbības aktā; atbalsta balvu „Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER), kuras mērķis ir apzināt un apbalvot ES reģionus, kam ir izcilas, uz nākotni orientētas stratēģijas uzņēmējdarbības jomā, piemērojot desmit MUA principus;

25.  aicina pārvaldības iestādes ņemt vērā atsevišķu teritoriju īpatnības un īpašās kompetences, īpašu uzmanību pievēršot tām teritorijām, kas cieš zema nodarbinātības, apdzīvotības sarukuma un augsta bezdarba līmeņa dēļ, lai veicinātu gan tradicionālas, gan inovatīvas ekonomikas nozares; aicina Komisiju izstrādāt īpašas programmas, kas ietver visus attiecīgos ilgtspējīgas, gudras un integrējošas izaugsmes elementus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atgādina, ka pastāv dzimumu nevienlīdzība, par ko ir arī norādīts Mazās uzņēmējdarbības aktā, un pauž bažas par joprojām zemo sieviešu dalību uzņēmumu dibināšanā un darbībā; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt īstenot īpašas stratēģijas jauniešu un sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam saistībā ar zaļo izaugsmi, kas būtu veids, kā saskaņot ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, sociālo iekļaušanu un profesionālismu ar vides ilgtspēju;

26.  aicina Komisiju, izmantojot jau esošos budžeta līdzekļus, izstrādāt līdzdalības platformu, kas izplatītu MVU projektu rezultātus, tostarp piemērus par labu praksi, kura īstenota saistībā ar ERAF 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodos;

27.  norāda, ka Komisijas sagatavotajā “Rokasgrāmatā inovācijas pakalpojumu jomā” ir uzsvērts, ka liela nozīme ir valsts atbalsta stratēģijām, kas izstrādātas, konsultējoties ar ieinteresētajām sociālās un ekonomikas jomas personām reģionālā līmenī, nodrošinot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un palīdzot tiem saglabāt konkurētspējīgu pozīciju globālajās vērtību ķēdēs;

28.  uzsver izaicinājumus un iespējas, ar ko MVU saskaras, pielāgojoties un nodrošinot atbilstību nesenajiem COP 21 konferencē pieņemtajiem lēmumiem;

29.  uzskata, ka piemērots atbalsts un stimuli MVU darbībai var radīt novatoriskas iespējas bēgļu un migrantu integrēšanai;

30.  uzsver, ka MVU ir galvenais nodarbinātības avots Eiropas Savienībā un tāpēc būtu jāatvieglo uzņēmumu veidošana, veicinot uzņēmējdarbībā nepieciešamās prasmes un ieviešot uzņēmējdarbību skolu mācību programmās, kā tas norādīts MUA, un ka jo īpaši mikrokredītu shēmās būtisks ir piemērots apmācības un uzņēmējdarbības atbalsts un ir vajadzīga īpaša apmācība, lai sagatavotu jauniešus zaļajai ekonomikai;

31.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm stimulēt tādas ekosistēmas radīšanu, kura sastāv no universitātēm, pētniecības centriem, ieinteresētajām sociālās un ekonomikas jomas personām un valsts iestādēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus mudinot pārvaldības iestādes izmantot pieejamo finansējumu, kas paredzēts tehniskajai palīdzībai, tostarp novatoriskai IKT izmantošanai mazajos un vidējos uzņēmumos; šajā sakarībā turklāt norāda, ka labums no tehniskās palīdzības, kas paredzēta saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 11, ir jāgūst visiem partneriem, kuri minēti Kopīgo noteikumu regulas 5. pantā par partnerību; tādēļ prasa nodrošināt, ka teritoriālajām MVU organizācijām ir iespēja izmantot 11. TM noteikumus un spēju veidošanas pasākumus;

32.  uzsver, ka tikai aptuveni 25 % no Eiropas MVU veic eksporta darbības Eiropas Savienībā un ka MVU internacionalizācija ir process, kam vajadzīgs atbalsts arī vietējā līmenī; tādēļ aicina Komisiju vairāk izmantot ESI fondus, lai palīdzētu MVU izmantot piedāvātās iespējas un risināt starptautiskās tirdzniecības radītās problēmas, vienlaikus atbalstot tos pielāgošanās izmaksu segšanā un novēršot pieaugošās starptautiskās konkurences negatīvo ietekmi;

33.  aicina Komisiju, izstrādājot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, palielināt finansējumu MVU konkurētspējas stiprināšanai;

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0364.
(2) OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0198.
(4) OV C 21 E, 28.1.2010., 1. lpp.
(5) OV C 188 E, 28.6.2012., 7. lpp.
(6) OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.
(9) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
(10) OV C 218, 30.7.2013., 12. lpp.
(11) OV C 415, 20.11.2014., 5. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika