Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Polijas Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra debates par stāvokli Polijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par stāvokli Polijā(1),

–  ņemot vērā to, ka 2016. gada 1. jūnijā Komisija pieņēma atzinumu par stāvokli Polijā attiecībā uz tiesiskumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 27. jūlija ieteikumu par tiesiskumu Polijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ekspertu 2016. gada 6. jūnija atzinumu par trijiem aktu projektiem, kas attiecas uz Polijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 11. marta atzinumu par grozījumiem 2015. gada 25. jūnija likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 13. jūnija atzinumu par 2016. gada 15. janvāra likumu, ar ko tiek grozīts Policijas likums un daži citi likumi,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2016. gada 15. jūnija ziņojumu pēc vizītes Polijā 2016. gada 9.–12. februārī,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība, un tā kā Polijas tauta to ir ratificējusi 2003. gadā rīkotajā referendumā;

B.  tā kā LES 6. panta 3. punktā teikts, ka pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir ES tiesību vispārīgo principu pamats;

C.  tā kā ES darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis ievēro demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras noteiktas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

D.  tā kā Polijas Konstitūcijas 9. pantā ir noteikts, ka Polijas Republika ievēro starptautiskās tiesības, kas tai ir saistošas;

E.  tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, uz kurām balstās ES, un Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir saskaņā ar līgumiem atbildīga par to, lai garantētu tiesiskuma ievērošanu kā mūsu Savienības pamatvērtību un nodrošinātu, ka tiek ievēroti ES tiesību akti, vērtības un principi;

F.  tā kā tiesu sistēmas neatkarība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā un ir būtiska demokrātiskā principa prasība par varas dalījumu, ko atspoguļo arī Polijas konstitūcijas 10. pants;

G.  tā kā varas dalījums un tiesu varas neatkarība ir demokrātiskās sistēmas pamatā un to nedrīkst apdraudēt;

H.  tā kā nesenie notikumi Polijā, jo īpaši strīds par Konstitucionālās tiesas sastāvu un darbību, un Konstitucionālās tiesas spriedumu nepublicēšana ir radījuši bažas par tiesiskuma ievērošanas garantijām;

I.  tā kā Venēcijas komisija savā atzinumā par grozījumiem likumā par Konstitucionālo tiesu aicināja Polijas valsts iestādes publicēt, pilnībā ievērot un īstenot tiesas spriedumus, bet vienlaikus tā uzsvēra, ka minētie grozījumi ievērojami pasliktinās tiesas darbību un padarīs to neefektīvu konstitūcijas sarga lomā;

J.  tā kā Konstitucionālās tiesas paralīze ir likusi Komisijai uzsākt dialogu ar Polijas valdību saskaņā ar ES tiesiskuma mehānismu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērots tiesiskums; tā kā pēc intensīva dialoga ar Polijas iestādēm un ņemot vērā nepietiekamo progresu, Polijas valdībai risinot konstitucionālo krīzi, Komisija uzskatīja par nepieciešamu oficiāli atzinumā paust savu vērtējumu par pašreizējo stāvokli;

K.  tā kā, neraugoties uz turpmākajām diskusijām ar Polijas iestādēm, jautājumi, kas apdraud tiesiskumu Polijā, nav tikuši nav apmierinoši atrisināti un Komisija uzskata, ka Polijā pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam; tā kā tāpēc tā sniedza konkrētus ieteikumus Polijas iestādēm par to, kā steidzami pievērsties šīm problēmām;

L.  tā kā ES tiesiskuma mehānisms ir paredzēts, lai risinātu sistēmiskus draudus tiesiskumam jebkurā no ES valstīm, īpaši gadījumos, kurus nevar efektīvi atrisināt ar pārkāpuma procedūrām un kuros valstu līmeņa „tiesiskuma aizsardzības mehānismi” vairs nespēj efektīvi novērst minētos draudus;

M.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī tiesības uz informāciju un vārda brīvība, kā noteikts Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā un kas atspoguļots arī Polijas konstitūcijas 14. pantā;

N.  tā kā jau pieņemtās un nesen ierosinātās izmaiņas Polijas plašsaziņas līdzekļu likumā, jo īpaši attiecībā uz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību, redakcionālo neatkarību un institucionālo autonomiju, ir radījušas bažas par vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma ievērošanu;

O.  tā kā Eiropas Padomes eksperti — pēc ekspertu dialogu ar Polijas varas iestādēm par tiesību aktiem attiecībā uz trijiem likumprojektiem par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem — secināja, ka ir nepieciešami uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību, saturu un sabiedrisko misiju un žurnālistu aizsardzību;

P.  tā kā tiesības uz brīvību un drošību, kā arī attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību ir tiesības, kas ir paredzētas Pamattiesību hartas 6., 7. un 8. pantā un ECTK 8. un 5. pantā, kā arī Polijas konstitūcijas 31. un 47. pantā;

Q.  tā kā Venēcijas komisija savā atzinumā par grozījumiem likumā par policiju un dažos citos tiesību aktos secināja, ka procesuālās garantijas un materiālie nosacījumi, kas noteikti aktā par policiju attiecībā uz slepenas novērošanas īstenošanu, ir nepietiekami, lai novērstu pārmērīgu vai nepamatotu iejaukšanos personu privātumā; šajā sakarībā atgādina, ka gan Tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvēra nepieciešamību ieviest efektīvus uzraudzības mehānismus un, vēlams, tiesu kontroli, lai nodrošinātu šādu darbību uzraudzību;

R.  tā kā jaunais pretterorisma likums rada līdzīgas bažas attiecībā uz atbilstību jo īpaši ECTK 5., 8., 10. un 11. pantam un Polijas konstitūcijai;

S.  tā kā Eiropas Komisija uzskata, ka tikmēr, kamēr Konstitucionālā tiesa nevar pilnībā nodrošināt efektīvu konstitūcijas pārskatīšanu, nebūs efektīvas kontroles attiecībā uz atbilstību konstitūcijai, tostarp tās noteikumiem par pamattiesībām, tiesību aktiem, piemēram, sevišķi sensitīvajiem jaunajiem tiesību aktiem, ko nesen pieņēma Polijas Sejms;

T.  tā kā Venēcijas komisijas sastāvā ir neatkarīgi konstitucionālo tiesību eksperti, ko ieceļ visas Eiropas Padomes dalībvalstis, ieskaitot Poliju, un tā kā tās atzinums ir visautoritatīvākā interpretācija par Eiropas Padomes dalībvalstu saistībām attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiju; tā kā pašreizējā Polijas valdība tieši vērsās Venēcijas komisijā, lai saņemtu atzinumu;

U.  tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību ir tiesības, kas ierakstītas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā un ECTK 6. pantā, kā arī Polijas konstitūcijas 41., 42. un 45. pantā;

V.  tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs savā ziņojumā pēc vizītes Polijā secināja, ka nesen pieņemtās izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā un likumā par kriminālvajāšanu var apdraudēt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, jo īpaši gadījumos, kad ir konstatēti nepietiekami aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu varas ļaunprātīgu izmantošanu, un varas dalījuma principu;

W.  tā kā saskaņā ar Pamattiesību hartu, ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar vairākām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, brīvību no necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās, veselības aprūpes pieejamību, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, kā tas atspoguļots arī Polijas Konstitūcijā;

X.  tā kā efektīva, objektīva, profesionāla un politiskā ziņā neitrāla civildienesta sistēma ir demokrātiskās pārvaldības būtisks elements, bet ar jauno civildienesta likumu, šķiet, tiek pārkāpts šis princips, kā arī Polijas konstitūcijas 153. pants;

Y.  tā kā Polijas Konstitucionālā tiesa atzina par nekonstucionāliem vairākus noteikumus 2016. gada 22. jūlijā pieņemtajā likumā;

Z.  tā kā Polijas vides ministrs ir apstiprinājis plānu palielināt koksnes ieguvi Belovežas gāršā; tā ka tad, kad Nacionālā dabas aizsardzības padome iebilda pret plānu, valdība nomainīja 32 no tās 39 locekļiem; tā kā Komisija 2016. gada 16. jūnijā uzsāka pārkāpuma procedūru par Belovežas gāršu;

1.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi garantēt kopīgo Eiropas vērtību, kas uzskaitītas LESD 2. pantā un ierakstītas Polijas konstitūcijā, pilnīgu ievērošanu un garantēt pamattiesību, kas noteiktas Pamattiesību hartā, nodrošināšanu;

2.  atkārtoti pauž savu nostāju, kas izklāstīta 2016. gada 13. aprīļa rezolūcijā par stāvokli Polijā, jo īpaši attiecībā uz Konstitucionālās tiesas paralīzi, kas Polijā apdraud demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu;

3.  pauž nožēlu un bažas par to, ka līdz šim nav rasts kompromisa risinājums un ka nav īstenoti Venēcijas Komisijas 2016. gada 11. marta ieteikumi; pauž nožēlu arī par Polijas valdības atteikumu publiskot visus Konstitucionālās tiesas nolēmumus, tostarp 2016. gada 9. martu un 2016. gada 11. augusta spriedumu;

4.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos risināt konstruktīvu un produktīvu dialogu ar Polijas valdību, lai rastu ātrus un konkrētus risinājumus iepriekš izklāstītajiem sistēmiskajiem draudiem tiesiskumam; uzsver, ka šādam dialogam ir jānotiek objektīvi, pamatojoties uz pierādījumiem un sadarbības veidā, vienlaikus ievērojot ES un tās dalībvalstu kompetences, kā tas noteikts Līgumos, un subsidiaritātes principu;

5.  pieņem zināšanai Komisijas atzinuma par tiesiskumu pieņemšanu un tam sekojošo ieteikumu saskaņā ar tiesiskuma mehānismu pēc novērtējuma attiecībā uz stāvokli Polijā; sagaida, ka Komisija sniegs Parlamentam piekļuvi šim atzinumam saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām II pielikumu;

6.  aicina Polijas valdību sadarboties ar Eiropas Komisiju saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts līgumā, un mudina Polijas valdību izmantot laiku trīs mēnešus, ko Komisija ir atvēlējusi, lai iesaistītu visas Polijas Sejmā pārstāvētās partijas tāda kompromisa rašanā, kas atrisinātu pašreizējo konstitucionālo krīzi, pilnībā ievērojot Venēcijas Komisijas atzinumu un Eiropas Komisijas ieteikumu;

7.  aicina Komisiju kā līgumu izpildes uzraudzītāju iestādi kā nākamo soli uzraudzīt Polijas iestāžu veiktās ieteikumu pēcpārbaudes, vienlaikus turpinot sniegt pilnīgu atbalstu Polijai, lai rastu atbilstīgus risinājumus tiesiskuma stiprināšanai;

8.  pauž bažas situācijā, kad nav pilnībā funkcionējošas Konstitucionālās tiesas, par nesenajām un straujajām likumdošanas norisēm citās jomās, neveicot pienācīgas konsultēšanās, un mudina Komisiju veikt pieņemto tiesību aktu novērtējumu attiecībā uz to atbilstību ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, kā arī tām vērtībām, uz kurām Savienība ir dibināta, — ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 11. jūnija ieteikumus, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2016  gada 15. jūnija ieteikumus un Komisijas 2016. gada 27. jūlija ieteikumu par tiesiskumu, proti:

9.  aicina Komisiju regulāri un rūpīgi informēt pārredzamā veidā Parlamentu par panāktajiem rezultātiem un veiktajiem pasākumiem;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Polijas Republikas prezidentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0123.