Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2101(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0309/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0309/2016

Debates :

PV 25/10/2016 - 15
CRE 25/10/2016 - 15

Balsojumi :

PV 26/10/2016 - 6.7
CRE 26/10/2016 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0416

Pieņemtie teksti
PDF 509kWORD 58k
Trešdiena, 2016. gada 26. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2016. gada prioritāšu īstenošana
P8_TA(2016)0416A8-0309/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana (2016/2101(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresētie ieteikumi” (COM(2016)0321),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads — novērtējums par strukturālo reformu virzību, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 sagatavoto padziļināto pārskatu rezultātiem” (COM(2016)0095),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumus „2016. gada izaugsmes pētījums” (COM(2015)0690), „2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2015)0691) un „Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts” (COM(2015)0700), Komisijas ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2015)0692), kā arī Komisijas 2015. gada 26. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. februāra Zaļo grāmatu „Kapitāla tirgu savienības veidošana” (COM(2015)0063),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas” (COM(2015)0302),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra(5) un 2016. gada 15. septembra(6) rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0309/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozēm izaugsme eurozonā 2016. gadā būs 1,6 % ES — 1,8 %;

B.  tā kā Eiropa joprojām saskaras ar izteiktu investīciju deficītu un tā kā tai ir jāpalielina iekšējais pieprasījums un jākoriģē makroekonomiskā nelīdzsvarotība, vienlaikus turpinot palielināt investīcijas ES;

C.  tā kā bezdarbs kopumā (un it īpaši strukturālais bezdarbs) ES joprojām ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras dalībvalstis, jo pašlaik tā līmenis ir ļoti augsts (ES ir 10,5 miljoni ilgstošo bezdarbnieku); tā kā, neraugoties uz to, ka attiecīgie skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz uzlabojušies, jauniešu bezdarba un bezdarba līmenis vispār Eiropas perifērijā joprojām ir būtiski augstāks nekā vidēji ES;

D.  tā kā naftas cenu pazemināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā, šķiet, ir papildu faktori, kuri pazemina inflāciju līdz līmenim, kas zemāks par nulli;

E.  tā kā tādas politiskas norises kā Apvienotās Karalistes referendums un attiecības ar Krieviju, kā arī neskaidrības par pasaules ekonomikas turpmāko attīstību ir vēl vairāk bremzējuši investīcijas;

F.  tā kā arī bēgļu pieplūdums dalībvalstīs ir negatīvi ietekmējis investēšanu šajās valstīs;

G.  tā kā pozitīvas reaģēšanas līmenis attiecībā uz dalībvalstīm adresētajiem Eiropas pusgada ieteikumiem ir līdzīgs kā dalībvalstu reaģēšanas līmenis attiecībā uz vienpusējiem ESAO ieteikumiem (29 % salīdzinājumā ar 30 % 2014. gadā);

H.  tā kā Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par 2016. gada izaugsmes pētījumu atzinīgi novērtēja uzlaboto politikas pasākumu kombināciju, taču vienlaikus uzsvēra, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš eurozonai; turklāt tas uzsvēra — lai turpinātu veicināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos Eiropā, ir svarīgi palielināt investīcijas un nodrošināt ilgtspējīgas reformas un fiskālo atbildību,

Eiropai risināmie problēmjautājumi saistībā ar vispārējo ekonomikas izaugsmes palēnināšanos

1.  ar bažām atzīmē, ka ES ekonomikas izaugsme būs lēnāka par to, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz Eiropas ekonomikas 2016. gada pavasara prognozēm, jo ir sagaidāms, ka IKP eurozonā palielināsies tikai par 1,6 %, 2017. gadā sasniedzot 1,8 %;

2.  uzsver, ka ES risināmie problēmjautājumi ir saistīti ar starptautiskās vides pasliktināšanos, neizdošanos īstenot ilgtspējīgas reformas un ekonomikas un sociālo izpildes rādītāju diverģenci dažādās Savienības daļās; uzsver nepieciešamību uzlabot izaugsmi, kohēziju, produktivitāti un konkurētspēju; uzskata, ka ilgtspējīgu investīciju trūkums un nepilnības vienotā tirgus izveides pabeigšanā liedz ES pilnībā izmantot savu izaugsmes potenciālu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savos 2016. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI) uzmanību koncentrējusi uz šādām trim svarīgākajām prioritātēm ekonomikas izaugsmes turpmākā nostiprināšanā: inovācijai paredzēto investīciju atbalstīšana, izaugsme un darbvietu radīšana, kā arī sociāli līdzsvarotu reformu turpināšana un atbildīgu valsts finanšu rosināšana; tomēr uzsver, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu atbalstītu fiskālo ilgtspēju, vienlaikus atbilstoši Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumam (COM(2015)0012) pilnībā izmantojot elastīguma klauzulu;

4.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp kohēzijas politikas instrumentiem un plašāko ekonomikas pārvaldības satvaru, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanas centienus, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas pusgada noteikumu ievērošanu; tomēr uzsver, ka kohēzijas politikas leģitimitāte izriet no Līgumiem un ka šī politika ir Eiropas solidaritātes izpausme, kuras galvenie mērķi ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ES, samazinot atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeni, finansējot investīcijas, kas saistītas ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un tuvinot ES tās pilsoņiem; tādēļ uzskata, ka pasākumi, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāpiemēro saprātīgi un līdzsvaroti, taču tikai kā galējais līdzeklis, un ka būtu jāziņo par šo pasākumu ietekmi; turklāt atgādina, ka šādu pasākumu piemērošanai vienmēr vajadzētu būt pamatotai un pārredzamai un tajā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sociāli ekonomiskie apstākļi, lai izvairītos no reģionālo un vietējo investīciju ierobežošanas, kuras ir ārkārtīgi svarīgas dalībvalstu ekonomikai, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo šīs investīcijas maksimāli palielina izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī stimulē konkurētspēju un produktivitāti, it īpaši laikā, kad pastāv liels spiediens uz publiskajiem izdevumiem; attiecībā uz gadījumu, kad divām dalībvalstīm, kurām, piemērojot Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumu, tika noteiktas sankcijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 8. punktu, norāda uz Komisijas 2016. gada 27. jūlija priekšlikumu un tam sekojošo Padomes 2016. gada 8. augusta lēmumu atcelt iespējamo naudas sodu, ņemot vērā šo dalībvalstu argumentētos pieprasījumus, sarežģīto ekonomikas vidi, abu valstu reformu centienus un to apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus; šajā sakarā uzskata, ka, pieņemot priekšlikumu apturēt daļu no 2017. gada saistībām attiecībā uz ESI fondiem saskaņā ar pasākumiem, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāņem vērā strukturētā dialogā laikā paustais Parlamenta viedoklis;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina izmantot ieteikumu skaita ierobežošanas pieeju, un tās centienus racionalizēt pusgadu, politikas mērķu noteikšanā nākamajiem 18 mēnešiem aptverot galvenokārt no makroekonomiskā un sociālā viedokļa svarīgākās prioritārās jomas; atkārtoti uzsver, ka tas atvieglo ieteikumu īstenošanu, pamatojoties uz pastāvošo ekonomisko un sociālo kritēriju vispusīgo un būtisko klāstu; uzsver, ka ieteikumu skaita samazināšanas rezultātā lielāku uzmanību būtu iespējams pievērst tematiskajam aspektam; uzsver nepieciešamību mazināt ekonomiskās atšķirības un panākt augšupejošu konverģenci starp dalībvalstīm;

6.  pilnībā atbalsta centienus nodrošināt valstu lielāku līdzatbildību KVAI formulēšanā un īstenošanā, ko var uzskatīt par nepārtrauktu reformu procesu; uzskata — lai palielinātu valstu līdzatbildību un atbalstītu KVAI efektīvu īstenošanu un ņemot vērā to, ka vairāk nekā puse no KVAI ir jāīsteno vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, šos ieteikumus būtu skaidri jāformulē, balstoties uz Eiropas līmenī precīzi noteiktām un strukturētām prioritātēm un attiecīgā gadījumā iesaistot valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes; atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā varas un kompetenču sadalījumu dažādās dalībvalstīs, KVAI izpildi varētu uzlabot vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu aktīva līdzdalība, un tāpēc atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu rīcības kodeksam attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis savos parlamentos nodrošināt valsts reformu programmu pienācīgu demokrātisko kontroli;

7.  uzsver, ka ieilgusī Eiropas krīze ir izgaismojusi izteiktu nepieciešamību atvieglot investēšanu tādās jomās kā izglītība, inovācija, pētniecība un izstrāde, vienlaikus uzlabojot ES konkurētspēju, turpinot īstenot strukturālās reformas, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku, lai radītu labāku vidi darbvietām, uzņēmumiem (it īpaši MVU) un investīcijām; atzīmē ietekmi, ko Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) atstājis viena darbības gada laikā; uzsver to, ka liela nozīme ir ESIF līdzekļu izmantošanas uzlabošanai mazāk attīstītos un pārejas reģionos, un šī fonda investīciju patiesi papildinošo raksturu, kā arī to, ir svarīgi vienlaikus pastiprināt centienus investīciju platformu izveidē, tostarp reģionālā līmenī;

8.  uzsver, ka joprojām pārāk augstais bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, līmenis liecina par to, ka vairākās dalībvalstīs spēja radīt kvalitatīvas darbvietas joprojām ir neliela, un uzsver arī to, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība — apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstu praksi —, lai palielinātu investīcijas prasmju pilnveidošanā, darba tirgus padarītu iekļaujošākus un mazinātu sociālo atstumtību un pieaugošo nevienlīdzību ienākumu un labklājības ziņā, vienlaikus saglabājot pareizu budžeta pārvaldību; atzīmē — lai efektīvi risinātu ieilgušo augstā bezdarba līmeņa problēmu daudzās dalībvalstīs, ļoti svarīgi ir veikt atbalsta pasākumus, ar kuriem atvieglo finansējuma pieejamību, it īpaši MVU;

9.  uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kurai raksturīgs likvīdu pārpalikums apvienojumā ar procentu likmēm, kas tuvas apakšējai — nulles — robežai, vājām pieprasījuma izredzēm un ierobežotām investīcijām un mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumiem, ir jāīsteno atjaunotā politikas pasākumu kombinācija, kuru Komisija ierosinājusi, lai veicinātu izaugsmi; atzīmē — ja nebūs investīciju un ilgtspējīgu strukturālo reformu, ar monetāro politiku vien nepietiks, lai stimulētu izaugsmi;

2016. gada ieteikumu prioritātes un mērķi

10.  uzsver Komisijas ieteikumu trim dalībvalstīm beigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; piekrīt Komisijai, ka lieli un pastāvīgi tekošā konta pārpalikumi norāda uz nepieciešamību stimulēt pieprasījumu un investīcijas, it īpaši ilgtermiņa investīcijas, lai varētu risināt gaidāmos uzdevumus, kas saistīti ar transportu un komunikācijām, digitālo ekonomiku, izglītību, inovāciju un pētniecību, klimata pārmaiņām, enerģētiku, vides aizsardzību un sabiedrības novecošanos; aicina Komisiju turpināt veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu budžeta politiku — kas ir izaugsmes un ekonomikas atveseļošanās pamatā visās dalībvalstīs —, lielāku uzsvaru liekot uz investīcijām un efektīviem publiskajiem izdevumiem un atbalstot ilgtspējīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

11.  atzīmē, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai saskaņā ar ES tiesību aktiem eurozonā palielinātu finansēšanas, it īpaši MVU finansēšanas, iespējas, samazinātu ienākumus nenesošus aizdevumus un tādējādi uzlabotu banku bilanci un palielinātu to spēju aizdot reālajai ekonomikai; uzsver — lai izveidotu stabilu vidi investīcijām un izaugsmei un nepieļautu eurozonas finanšu tirgus sadrumstalotību, ir svarīgi pakāpeniski pabeigt banku savienības izveidi, piemērot to un attīstīt kapitāla tirgu savienību;

12.  uzsver, ka investīciju jomā līdz šim bija vērojama nepietiekamība un ar to palīdzību nav izdevies nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ES un veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanos; uzskata, ka saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp elastīguma klauzulām, līdz ar monetāro politiku ir jāīsteno arī atbilstīga fiskālā politika, kuras mērķis ir izaugsmes veicināšana ES; atzīmē, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās investīcijas vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, tomēr tās joprojām veido aptuveni 60 % no publiskajām investīcijām ES; uzsver, ka izmantojot investīciju politikas instrumentus, tādus kā ESIF un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, to kombinēšana ir pienācīgi jākalibrē un ir jānodrošina to savstarpēja papildināmība, lai palielinātu Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātajiem investoriem; tādēļ uzsver, ka attiecīgā strukturālo reformu projekta izstrādē strukturālo reformu atbalsta programmā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes;

Veicamie politikas pasākumi un secinājumi

13.  uzsver nepieciešamību, izveidojot izaugsmi atbalstošu tiesisko regulējumu, uzlabot ES vispārējās izaugsmes spēju un spēju radīt un saglabāt kvalitatīvas darbvietas un tādējādi risināt augstā bezdarba līmeņa problēmu; uzskata, ka migrācija varētu palīdzēt kompensēt sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi, ja dalībvalstis spētu labāk izmantot migrantu prasmes un darbaspēka migrācijas pārvaldības sistēmas pielāgot darba tirgus vajadzībām;

14.  uzsver tādu iekļaujošu izglītības sistēmu nozīmi, īpaši arodizglītības jomā, kuras atbalsta inovāciju un radošumu un ļauj apgūt prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; atzīmē, ka atbilstoši ES vērtībām solidaritātes un subsidiaritātes jomā būtu jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālajām un cilvēkresursu izmaksām, nepieļaujot sacenšanos par viszemākajiem darba samaksas un nodarbinātības standartiem, un vienlaikus būtu jāturpina koncentrēt uzmanību uz investīcijām cilvēkkapitālā, pētniecībā un izstrādē un izglītības sistēmu un arodizglītības, tostarp mūžizglītības, modernizēšanā; uzskata — lai veicinātu inovāciju, pētniecību un izstrādi un tādējādi atbalstītu produktivitāti, radītu nepārtrauktu ilgtspējīgu izaugsmi un palīdzētu atrisināt pašreizējās strukturālās problēmas, kā rezultātā tiktu likvidēta inovācijas jomā pastāvošā atpalicība no citu valstu ekonomikas, ir nepieciešamas rūpīgi izstrādātas politikas nostādnes;

15.  aicina Komisiju prioritāti piešķirt pasākumiem, kas mazina šķēršļus lielākām investīciju plūsmām un tirdzniecībai, kuri ES līmenī rodos tāpēc, ka nav skaidrības par izmantojamo stratēģiju, it īpaši šādās jomās: enerģētika, transports, komunikācijas un digitālā ekonomika; atzīmē ietekmi uz banku īstenoto aizdošanu, ko pēc banku savienības izveides tiesību akta pieņemšanas valsts līmenī rada apgrūtinošas juridiskās sistēmas, korupcija, pārredzamības trūkums finanšu nozarē, novecojušas birokrātiskās procedūras, nepietiekama sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, nepareiza resursu piešķiršana, šķēršļi iekšējā tirgus darbībai banku pakalpojumu un apdrošināšanas nozarē un izglītības sistēmas, kuras neatbilst darba tirgus un vienotā tirgus izveides pabeigšanas prasībām;

16.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” — pirmā ES programma, kurā tika iekļauta nabadzības apkarošana, — netiks īstenots mērķis mazināt nabadzību Savienībā; uzskata, ka nabadzības apkarošanas mērķis būtu jāņem vērā jau no paša ES politikas nostādņu izstrādes sākuma;

17.  uzsver — ņemot vērā to, ka pārmērīgi lieli nodokļi mazina ekonomiski neaktīvu personu, bezdarbnieku, otro pelnītāju un zemu atalgotu personu motivāciju atgriezties darba tirgū, ir svarīgi nepieļaut darbaspēka pārmērīgu aplikšanu ar nodokļiem;

18.  pieņem zināšanai pašlaik notiekošās sarunas starp Komisiju un dalībvalstīm par metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu;

19.  norāda, ka būtu jāveic centieni, lai likvidētu atlikušos šķēršļus investēšanai dalībvalstīs un lai būtu iespējams izmantot piemērotāku pasākumu kombināciju, kas būtu vērsta uz politikas nostādnēm, kuras atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi un kurās reāli būtu veltīta uzmanība izdevumiem pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka publiskais un privātais atbalsts pētniecības un augstākās izglītības institūcijām ir svarīgs faktors, lai palielinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un ka šīs infrastruktūras nepilnības vai tās trūkums atsevišķas valstis nostāda ievērojami nelabvēlīgākā stāvoklī; uzsver, ka nav ideāla universāli izmantojama priekšraksta ES inovācijas politikas izstrādei, taču, lai ES likvidētu inovētspējas trūkumu, dalībvalstīm būtu ieteicams īstenot pietiekami diferencētas inovācijas politikas nostādnes, kas pamatojas uz veiksmīgu pieredzi;

20.  atzinīgi vērtē Parīzē 2015. gada decembrī notikušajā klimata konferencē (COP21) panākto vienošanos un aicina dalībvalstis un Komisiju to īstenot;

Nozaru ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā

Nodarbinātība un sociālā politika

21.  uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jācenšas panākt, lai līdztekus fiskālajai konsolidācijai tiktu īstenoti pasākumi, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, un uzsver, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāpalīdz rast risinājumu pašreizējām un jaunām sociālām problēmām, tādējādi uzlabojot ekonomikas efektivitāti; norāda, ka sociālajām investīcijām cilvēkkapitālā ir jābūt centrālai papildinošai darbībai, jo cilvēkkapitāls ir viens no izaugsmes faktoriem un konkurētspējas un attīstības dzinējspēks; prasa, lai līdztekus ar KVAI prasītajām būtiskajām strukturālajām reformām tiktu veikts sociālās ietekmes izvērtējums attiecībā uz šo reformu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, lai labāk izprastu to ietekmi no sociālā, ekonomiskā un nodarbinātības viedokļa, un it īpaši to ietekmi uz darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi;

22.  uzsver, ka bezdarbs un it īpaši jauniešu bezdarbs joprojām ir sevišķi smaga Eiropas sabiedrības problēma un ka saskaņā ar Komisijas datiem bezdarbs ir turpinājis pakāpeniski samazināties, taču joprojām pārsniedz 2008. gada līmeni — 2016. gada aprīlī bezdarbnieku skaits bija 21,2 miljoni — un joprojām pastāv milzīgas bezdarba līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm; norāda, ka ir jāveic radītās nodarbinātības kvalitatīva un kvantitatīva analīze, lai nepieļautu, ka nodarbinātības rādītāji palielinās tikai, pateicoties nedrošai nodarbinātībai, vai darbaspēka samazināšanās rezultātā; atzīmē, ka, neraugoties uz sasniegtajiem rezultātiem prasmju un zināšanu jomā, dažu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas nedarbojas starptautiskā līmenī un aizvien vairāk nespēj nodrošināt vajadzīgo prasmju izkopšanu, kas ir viens no faktoriem, ar ko izskaidrojama situācija, ka 39 % uzņēmumu joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm; uzstāj, ka KVAI lielāka prioritāte būtu jāpiešķir strukturālās nelīdzsvarotības, tostarp ilgstoša bezdarba un prasmju neatbilstības, novēršanai darba tirgū, un uzsver, ka jāturpina investēt izglītības un apmācības sistēmās un pilnveidot tās, nodrošinot sabiedrībai instrumentus un iespējas, kas ļauj no jauna pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām;

23.  norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam ES par 4,2 miljoniem ir palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā 22 miljonus (22,3 %); atzīmē — Komisija ir paziņojusi, ka „vairums dalībvalstu joprojām saskaras ar spēcīgu krīzes sociālo mantojumu”; prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus nabadzības, sociālās atstumtības un pieaugošās nevienlīdzības mazināšanas jomā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un sabiedrībā; uzskata, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai un nevienlīdzības mazināšanai vajadzētu būt vienai no KVAI atspoguļotajām prioritātēm, jo tās ir ļoti svarīgas, lai panāktu ilgstošu ekonomikas izaugsmi un sociāli ilgtspējīgu īstenošanas ritmu;

24.  atgādina — kā norādījis Parlaments, sociāli atbildīgu reformu pamatā ir jābūt solidaritātei, integrācijai, sociālajam taisnīgumam un godīgai bagātības sadalei, proti, modelim, kas nodrošina vienlīdzību un sociālo aizsardzību, aizsargā neaizsargātās grupas un paaugstina dzīves līmeni visiem iedzīvotājiem;

25.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmei būtu jāgarantē labvēlīga sociālā ietekme; atzinīgi vērtē trīs jaunu nodarbinātības pamatrādītāju iekļaušanu makroekonomisko rādītāju tabulā; atkārtoti prasa šos rādītājus uzskatīt par līdzvērtīgiem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem, tādējādi garantējot iekšējās nelīdzsvarotības labāku izvērtēšanu un uzlabojot strukturālo reformu efektivitāti; šajā sakarā, lai izvairītos no selektīvas piemērošanas, prasa ļaut tos izmantot padziļinātas analīzes veikšanai, lai tādējādi gūtu labāku izpratni par politikas nostādņu un darbību cēloņsakarībām; ierosina, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomiskajā uzraudzībā, KVAI modelī ieviest sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu sacenšanos par zemākajiem sociālajiem standartiem; uzskata — ja nodarbinātības un ekonomikas rādītājiem tiktu piešķirta līdzvērtīga nozīme, vienlaikus būtu jāpalielina EPSCO padomes loma Eiropas pusgadā;

26.  uzskata, ka trīs jauno nodarbinātības rādītāju ieviešana liecina, ka Eiropas nodarbinātības stratēģijai, tostarp nodarbinātības pamatnostādnēm, ir svarīga loma ES ekonomikas pārvaldības procesā, taču ir jāveic turpmāki centieni, it īpaši, ieviešot sociālos rādītājus;

27.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir sākusi darbu pie Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveides, taču atgādina, ka tai ir jāiepazīstina ar apspriešanās procesa rezultātiem un jāveic turpmāki efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu padziļinātu un taisnīgāku ES, un ka Komisijai būtu jāuzņemas būtiska loma nevienlīdzības novēršanā; šajā sakarā uzsver piecu priekšsēdētāju ziņojumu, kurā prasīts panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci, taču tiek atzīts, ka nav viena visiem piemērota risinājuma; šajā sakarā uzskata, ka ikviena kopējās politikas nostādne ir jāpielāgo katrai dalībvalstij; uzskata, ka ar Eiropas darbību būtu jārisina arī dalībvalstu iekšienē pastāvošās nevienlīdzības un ienākumu atšķirību problēma un ka ar tās palīdzību būtu jāpanāk daudz vairāk nekā tikai visnabadzīgāko personu stāvokļa atvieglošana;

28.  atzīst, ka Eiropas pusgadā tagad lielāka uzmanība tiek veltīta izpildes rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā; ievērojot dalībvalstu kompetenci, tomēr prasa steidzami rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu darbu ar darba samaksu, kas garantē iztikas minimumu, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu minimālo ienākumu, sociālās aizsardzības (kas nabadzības līmeni jau ir samazinājusi no 26,1 % uz 17,2 %) un kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamību, un atbalsta pienācīgas ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas izstrādi un ieviešanu; aicina Komisiju piedāvāt atbalstu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstīm, lai uzlabotu administratīvo veiktspēju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo tas ir svarīgs risināms uzdevums, lai atsāktu ilgtermiņa investēšanu un nodrošinātu darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

29.  uzsver, ka sociālās drošības sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalstu kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

30.  atzīst, ka darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetence, kas jāievēro atbilstoši subsidiaritātes principam;

31.  pieņem zināšanai, ka jauniešu bezdarbs ir samazinājies, taču norāda, ka tas joprojām ir neticami augstā līmenī, jo ES bez darba ir vairāk nekā 4 miljoni jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, no kuriem 2,885 miljoni dzīvo eurozonā; pauž nožēlu, ka trīs gadus pēc Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas sākšanas programmas „Garantija jauniešiem” īstenošanas rezultāti ir ļoti nevienādi un dažreiz pat neefektīvi; aicina Komisiju 2016. gada oktobrī iepazīstināt ar vispusīgu šīs programmas īstenošanas analīzi, kas kalpotu par pamatu tās turpināšanai;

32.  atgādina, ka daudzās dalībvalstīs bezdarbnieka pabalsts ar katru gadu samazinās — cita starpā ilgstošā bezdarba dēļ —, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa; prasa garantēt atbilstošus bezdarbnieka pabalstus, kas cilvēkiem ļautu dzīvot ar cieņu, un veikt darbības šo cilvēku raitai integrācijai darba tirgū;

33.  uzsver, ka pensiju sistēmu nelīdzsvarotības galvenais iemesls ir bezdarbs, darba samaksas devalvācija un nodarbinātības nedrošības palielināšanās; tādēļ prasa veikt reformas, kas garantētu atbilstošu finansējumu stabilam pirmajam pensiju pīlāram, kas nodrošina pienācīgas pensijas, kuru apmērs vismaz pārsniedz nabadzības slieksni;

34.  atgādina, ka personu brīva pārvietošanās ir ļoti svarīga konverģences un integrācijas starp Eiropas valstīm veicināšanai;

35.  atzīmē, ka ir palielinājies to ieteikumu (adresēti piecām dalībvalstīm) skaits, kuri attiecas uz minimālo ienākumu režīmu; tomēr, ņemot vērā to, ka lielās ienākumu atšķirības kaitē ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei (kā to nesen uzsvēra gan SVF, gan ESAO), aicina Komisiju pildīt priekšsēdētāja Ž. K. Junkera inaugurācijas runā pausto solījumu ar Eiropas minimālo ienākumu satvara palīdzību nodrošināt atbilstošus ienākumus visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai viņi varētu segt pamatvajadzību izmaksas, un vienlaikus ievērot valstu praksi un subsidiaritātes principu;

36.  pauž bažas par ienākumu atšķirību palielināšanos, kas daļēji saistīta ar neefektīvām darba tirgus reformām; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai, lai tādējādi mazinātu darba tirgus segmentāciju, apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt minimālo darba samaksu līdz pienācīgam līmenim un stiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju lomu darba samaksas noteikšanas sistēmā, lai mazinātu darba samaksas lielās atšķirības; brīdina, ka pēdējās desmitgadēs uzņēmumu vadība saņem arvien lielāku ekonomiskā labuma daļu, turpretī strādnieku darba samaksa ir palikusi nemainīga vai pat tikusi samazināta; uzskata, ka šīs pārmērīgās darba samaksas atšķirības palielina nevienlīdzību un kaitē uzņēmumu ražīgumam un konkurētspējai;

37.  pauž bažas par joprojām augsto ilgstošā bezdarba līmeni ES (10,5 miljoni cilvēku) un atgādina, ka ir ļoti svarīgi integrēt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, kā arī palīdzētu viņiem atgūt pašapziņu; tādēļ pauž nožēlu, ka dalībvalsts neveic pasākumus, lai īstenotu Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū; atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt centienus radīt iekļaujošas mūžizglītības iespējas visu vecumu darba ņēmējiem un darba meklētājiem un pēc iespējas drīzāk veikt pasākumus, lai uzlabotu ES finansējuma pieejamību un iespēju robežās mobilizētu papildu resursus;

38.  uzskata, ka sociālā aizsardzība, tostarp pensijas, un tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, joprojām ir būtiski svarīgi līdzsvarotai un iekļaujošai izaugsmei, darba dzīves pagarināšanai, nodarbinātības radīšanai un nevienlīdzības mazināšanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt politikas nostādnes, kas garantē sociālās aizsardzības sistēmu pietiekamību, atbilstību, efektivitāti un kvalitāti visā cilvēka dzīves garumā, nodrošinot pienācīgu dzīvi, apkarojot nevienlīdzību un veicinot iekļaušanu, lai izskaustu nabadzību, it īpaši no darba tirgus izslēgtām personām un vismazāk aizsargātajām grupām;

39.  norāda uz šķēršļiem — gan fiziskiem, gan digitāliem —, ar ko joprojām saskaras personas ar invaliditāti; cer, ka tiks ātri īstenots Komisijas ierosinātais Eiropas tiesību akts par pieejamību un ka galvenā uzmanība tiks efektīvi veltīta konkrētiem pasākumiem iekļaušanas un pieejamības veicināšanai;

Iekšējais tirgus

40.  atzinīgi vērtē lielo skaitu KVAI, ar ko tiek atbalstīts labi funkcionējošs un integrēts vienotais tirgus, tostarp finansēšanas un investēšanas iespējas, ar kurām atbalsta uzņēmumus, it īpaši MVU, un palīdz radīt darbvietas, e-pārvaldi, publisko iepirkumu un savstarpēju atzīšanu, tostarp kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver — lai justu šo politikas jomu ietekmi, ir svarīgi nodrošināt īstenošanu; šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija saistībā ar KVAI pēc iespējas lielāku uzmanību veltītu tādu ilgtermiņa reformu ieviešanai, kurām ir būtiska ietekme, it īpaši attiecībā uz sociālajām investīcijām, nodarbinātību un apmācību;

41.  norāda, ka vienotais tirgus ir ES ekonomikas mugurkauls, un uzsver, ka iekļaujošs vienotais tirgus, kam ir uzlabota pārvaldība un ar ko tiek atbalstīts labāks regulējums un konkurence, ir ļoti svarīgs instruments, lai uzlabotu izaugsmi, kohēziju, nodarbinātību un konkurētspēju un lai saglabātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu panākto progresu un atkārtoti uzsver, ka vienotā tirgus pīlāra oficiāla iekļaušana Eiropas pusgadā ir svarīga, lai varētu nepārtraukti uzraudzīt vienotā tirgus rādītājus un līdz ar to sistemātiski sekot līdzi dalībvalstu progresam KVAI īstenošanā un izvērtēt to;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību novērst nodokļu koordinācijas trūkumu ES un it īpaši novērst grūtības, ar kurām saskaras MVU atšķirīgo valsts PVN noteikumu radītās sarežģītības dēļ; aicina Komisiju izvērtēt turpmākas koordinēšanas iespējamību un it īpaši izvērtēt vienkāršotas PVN pieejas iespējamību digitālajā vienotajā tirgū;

43.  nosoda joprojām pastāvošos vai no jauna radītos šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus sekmīgu darbību un integrāciju; vērš īpašu uzmanību uz to, ka daudzas dalībvalstis Pakalpojumu direktīvu ir transponējušas un īstenojušas tikai daļēji, un aicina Komisiju efektīvāk nodrošināt to, ka dalībvalstis pilda saistības, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar ES tiesību aktiem; atgādina Komisijas apņemšanos vajadzības gadījumā izmantot pārkāpuma procedūras, lai digitālajā jomā nodrošinātu to tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, kuri attiecas uz preču un pakalpojumu vienoto tirgu;

44.  norāda, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas pamatā ir principi, kas paredz tiesību sistēmu savstarpēju uzticēšanos un kvalifikācijas kvalitātes savstarpēju pārbaudi; atzīmē, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai labāk īstenotu profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver, ka, ņemot vērā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas ierobežo ekonomisko darbību un patērētāju izvēli, liela nozīme ir pienācīgai izpildes nodrošināšanai un labākam regulējumam un ka tiem būtu jāattiecas uz visām uzņēmējdarbības nozarēm un spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē reglamentēto kvalifikāciju un profesiju apzināšanu, kā rezultātā tiks izveidota interaktīva publiska datubāze, kuru dalībvalstis varēs izmantot savos valsts rīcības plānos;

45.  pauž nožēlu, ka KVAI joprojām norāda uz nepilnībām publiskajā iepirkumā, tādām kā konkurences un pārredzamības trūkums, un ka 21 dalībvalsts nav pilnībā transponējusi attiecīgo tiesību aktu paketi, tādējādi radot izkropļojumus tirgū; aicina Komisiju, izmantojot nepieciešamās pārkāpuma procedūras, ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savus tiesību aktos noteiktos pienākumus; aicina Komisiju sistemātiski, efektīvi un pārredzami uzraudzīt to, lai administratīvās procedūras neradītu nesamērīgu slogu uzņēmumiem un nekavētu MVU piedalīties publiskajā iepirkumā;

46.  atbalsta dalībvalstis to centienos modernizēt valsts pārvaldes pakalpojumus, it īpaši izmantojot e-pārvaldi, un prasa uzlabot pārrobežu sadarbību, vienkāršot administratīvās procedūras un nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju, no kā labumu gūtu visi uzņēmumi un iedzīvotāji, un vienlaikus aicina Komisiju gadījumos, kad publisko pakalpojumu digitalizāciju finansē no ES budžeta, efektīvāk kontrolēt to, vai līdzekļi tiek izlietoti pareizi;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomes, Komisijas, Eurogrupas un ECB priekšsēdētājam, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0058.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.
(3) OV C 165 E, 11.6.2013., 24. lpp.
(4) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(5) OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0358.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika