Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā(1), 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu(2), 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar IS(3), 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas „ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos(4) un 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās ISIS/Da’esh veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 23. maija secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Da’esh draudiem, 2015. gada 14. decembra secinājumus par Irāku, 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Da’esh draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Da’esh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par stāvokli Irākā un Sīrijā, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju un 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2016. gada 27. janvāra Rezolūciju 2091 (2016) par ārvalstu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā,

–  ņemot vērā Mosulas stabilizācijas tēmai veltīto ministru sanāksmi Parīzē 2016. gada 20. oktobrī, kurā sanāca 22 valstu, ANO, ES un Arābu valstu līgas pārstāvji, kuru kopīgi vadīja Francija un Irāka un kuras mērķis bija izstrādāt plānu, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, izdalīt palīdzības sūtījumus un risināt jautājumus par to teritoriju pārvaldi, kas nesen atbrīvotas no ISIS/Da’esh,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kas pieņemti 1998. gadā, un to noteikumus par jurisdikciju attiecībā uz genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un agresijas noziegumu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Irākas armija ar atbalstu no globālās pret ISIS/Da’esh vērstās koalīcijas, kurdu reģionālās valdības pešmergu spēkiem, un Tautas mobilizācijas spēkiem ir sākusi operāciju ar mērķi atbrīvot no ISIS/Da’esh Mosulu, Irākas otro lielāko pilsētu, un daudzas pilsētas un ciematus “Mosulas koridorā”;

B.  tā kā ISIS/Da’esh Mosulā ieviesa ļoti nežēlīgu režīmu; tā kā iedzīvotāji, kuriem ir izdevies izbēgt, nesen ziņoja, ka pilsētā palikušie cieš badu un nevar sagaidīt, kad pilsētu atbrīvos;

C.  tā kā Ninīves līdzenums, Tal Afara un Sindžāra, kā arī plašāks reģions ir senču dzimtene kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, arābu sunnītiem un šiītiem, kurdiem, šabakiem, turkmēņiem, kakajiem, sābiešiem-mandiešiem un citiem, kurā viņi, neraugoties uz ārējas vardarbības un vajāšanas periodiem, gadsimtiem ilgi dzīvoja vispārēja plurālisma, stabilitātes un kopienu sadarbības gaisotnē līdz šā gadsimta sākumam un ISIS/Da’esh veiktajai lielas reģiona daļas okupācijai 2014. gadā;

D.  tā kā Mosula ir multietniska pilsēta, kurā sunnītu arābu vairākums ir dzīvojis līdzās haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem, kurdiem, jezīdiem, šabakiem, kakajiem un turkmēņiem (šiīti un sunnīti); tā kā arī apgabaliem ap pilsētu ir etniski reliģiskas daudzveidības vēsture — kristieši pārsvarā Ninīves līdzenumos, jezīdi ap Sindžāras kalniem un turkmēņu musulmaņi Tel Afarā; tā kā kristiešu skaits Irākā 2003. gadā bija vairāk nekā 1,5 miljoni, taču pašlaik šis skaits ir samazinājies līdz mazāk nekā 200 000–350 000, un daudzi no viņiem dzīvo nabadzībā; tā kā kristiešu un citu minoritāšu esamībai Irākā tradicionāli ir liela sociālā nozīme, būtiski veicinot politisko stabilitāti, un tā kā šo minoritāšu izzušanai šajā reģionā būs turpmāka destabilizējoša ietekme;

E.  tā kā Parlaments 2016. gada 4. februārī atzina, ka ISIS/Da'esh veic genocīdu pret kristiešiem, jezīdiem un citām reliģiskām un etniskām minoritātēm, un šim vērtējumam piekrita Eiropas Padome, ASV Valsts departaments, ASV Kongress, Apvienotās Karalistes Parlaments, Austrālijas Parlaments un citas valstis un institūcijas, atzīstot, ka starp zvērībām, ko ISIS/Da'esh veic pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm Irākā, ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds;

F.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem aptuveni 3,3 miljoni irākiešu kopš 2014. gada ir palikuši bez pajumtes kara dēļ un vairāk nekā 1,5 miljoni ir pakļauti tūlītējam pārvietošanas riskam Mosulā šīs teritorijas atgūšanas operācijas tiešā rezultātā;

G.  tā kā UNHCR ir atvērusi piecas nometnes un ir gatava dot patvērumu 45 000 cilvēku, kuri bēg no Mosulas un tās apkārtējās teritorijas, un šī organizācija nākamajās nedēļās plāno atvērt kopā 11 nometnes, kurās varēs uzņemt 120 000 cilvēku ar nosacījumu, ka tām tiks atvēlēta zeme drošos apvidos attālināti no karadarbības vietām; tā kā UNHCR budžetā atbildes reakcijas nodrošināšanai Mosulā šobrīd ir tikai nedaudz vairāk nekā 38 % finansējuma; tā kā finansējums ir vajadzīgs ne tikai sākotnējās sagatavošanas darbiem, bet arī tam, lai reaģētu uz plaši izplatīto personu pārvietošanu, kas varētu ilgt visu ziemu;

H.  tā kā būtu jānodrošina nepieciešamie drošības apstākļi un perspektīvas visiem tiem, kas bijuši spiesti pamest savu dzimteni vai ir piespiedu kārtā pārvietoti, un jāpadara īstenojamas viņu tiesības atgriezties dzimtenē pēc iespējas ātrāk;

I.  tā kā 2016. gada 18. oktobrī Briselē notika ES un Irākas PSN Sadarbības padomes otrā sanāksme, lai pārrunātu Irākas tiešās humanitārās un stabilizācijas problēmas, tā kā ES līdz šim Irākai ir sniegusi humāno palīdzību EUR 134 miljonu apmērā, no tā EUR 50 miljonus atvēlot Mosulai;

J.  tā kā ir svarīgi nodrošināt drošību visām kopienām, tostarp haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem un citiem, kam draud briesmas Ninīves līdzenumā;

K.  tā kā Irākas Konstitūcijas 2. pants “visiem cilvēkiem garantē pilnas reliģiskās tiesības uz reliģiskās pārliecības un tās praktizēšanas brīvību”;

L.  tā kā Irākas Konstitūcijas 125. pantā tiek garantētas “administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām, piemēram, turkmēņiem, haldiešiem, asīriešiem un visām pārējām iedzīvotāju grupām”; tā kā Irākas premjerministrs Haider al-Abadi 2015. gada 15. aprīlī paziņoja: „Ja mēs neveiksim decentralizāciju, valsts sašķelsies. Manuprāt, decentralizācijai nav nekādu ierobežojumu”;

M.  tā kā Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras kopienu maksimālas autonomijas un drošības aizsardzība federālas Irākas Republikas sastāvā atjaunotu un saglabātu šī reģiona pirmiedzīvotāju pamattiesības, tostarp īpašumtiesības,

1.  stingri atbalsta Irākas sākto operāciju Mosulas atbrīvošanai no ISIS/Da’esh; šo operāciju uzskata par izšķirošu daļu globālos centienos pavisam iznīcināt ISIS/Da’esh; pauž pārliecību, ka Irāka gūs virsroku šajā cīņā pret kopīgo ienaidnieku un atbrīvos Mosulu un citas valsts daļas no ISIS/Da’esh klātbūtnes;

2.  atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu Irākas neatkarībai, teritoriālajai integritātei un suverenitātei, kā arī tās tiesībām veikt nepieciešamos to saglabāšanas pasākumus;

3.  pauž bažas par neseno saspīlējumu starp reģionālajiem dalībniekiem; prasa pilnībā ievērot Irākas teritoriālo integritāti un suverenitāti un atturēties no jebkādas militāras darbības Irākā bez Irākas valdības piekrišanas; uzsver, cik svarīgi ir veicināt dialogu starp Irāku un reģiona valstīm, lai Tuvos Austrumus padarītu drošākus;

4.  atgādina, ka Irākas varas iestādēm jāīsteno konkrēti soļi, lai aizsargātu civilpersonas kampaņas laikā, tai skaitā efektīvi komandējot un kontrolējot paramilitāros grupējumus un veicot visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai novērstu civilpersonu upurus un cilvēktiesību pārkāpumus triecienuzbrukuma laikā; uzsver, ka sauszemes spēkiem operāciju laikā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

5.  pauž atbalstu Irākas Republikai un tās iedzīvotājiem, atzīstot politiski, sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu provinci Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras reģionā saskaņā ar pirmiedzīvotāju reģionālās autonomijas likumīgu izpausmi;

6.  uzsver, ka Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pārvieto pirmiedzīvotāju (no kuriem daudzi ir pārvietoti Irākas teritorijā) tiesībām atgriezties savu senču dzimtenē vajadzētu būt Irākas valdības politikas prioritātei, kas būtu jāatbalsta ES, tostarp tās dalībvalstīm, un starptautiskajai sabiedrībai; uzsver, ka ar Irākas valdības un kurdu reģionālās valdības atbalstu šiem iedzīvotājiem vajadzētu pilnībā atjaunot viņu fundamentālās cilvēktiesības, tostarp viņu īpašumtiesības, kam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkurām citu personu īpašumtiesībām;

7.  uzsver, ka Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pirmiedzīvotāju kopienām — kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, turkmēņiem un citiem — ir tiesības uz drošumu, drošību un reģionālu autonomiju Irākas Republikas federālās struktūras ietvaros;

8.  stingri nosoda ISIS/Da'esh pastāvīgi īstenoto vardarbību un masveida slepkavības Irākā; pauž dziļas bažas par pastāvīgiem ziņojumiem par to, ka ISIS/Da'esh bērnus, vecus cilvēkus, sievietes un neaizsargātas personas izmanto kā vairogu notiekošajās militārās atbrīvošanas operācijās Ziemeļirākā;

9.  ņem vērā ANO humānās palīdzības koordinatora brīdinājumu par to, ka trūkst pienācīga finansējuma, lai risinātu iespējamo ārkārtas humanitāro situāciju vēl nebijušā apmērā Mosulas ofensīvas rezultātā; atzinīgi vērtē ES iesaistīšanos norisēs Irākā, jo īpaši iepriekšējos humānās palīdzības centienus un improvizēto sprāgstierīču (ISI) neitralizēšanu, kas būs ārkārtīgi svarīgs faktors bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu ātras atgriešanās sekmēšanā; tomēr steidzami aicina ES un dalībvalstis pastiprināt atbrīvoto teritoriju stabilizācijas centienus;

10.  mudina Irākas valdību un tās starptautiskos partnerus par prioritāti noteikt to jautājumu miermīlīgu risināšanu, kas ir saitīti ar Irākas Republikas strīdīgajām iekšējām robežām;

11.  aicina visas konfliktā iesaistītās puses gan karadarbības laikā, gan pēc tās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un konflikta laikā ievērot proporcionalitātes, nošķiršanas un piesardzības principus; mudina visas konfliktā iesaistītās puses atvērt humanitāros koridorus, lai ļautu un palīdzētu civiliedzīvotājiem atstāt konflikta zonu, izvairītos no civiliedzīvotāju iesprostošanas Mosulā, kur tos ISIS/Da’esh izmanto par dzīvo vairogu, nodrošinātu drošību un piekļuvi humānajai palīdzībai un garantētu palīdzību civiliedzīvotājiem un viņu aizsardzību drošības pārbaužu laikā saskaņā ar attiecīgās valsts un starptautiskajiem standartiem, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka netiek nošķirti ģimenes locekļi un apdraudēti bērni, un izveidotu ANO trešo personu uzraudzības mehānismu; jo īpaši prasa veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka bērni un viņu ģimenes ir aizsargāti pret spridzināšanām, un lai samazinātu bojāgājušo skaitu un aizsargātu civilo infrastruktūru, jo īpaši skolas un slimnīcas;

12.  mudina visus dalībniekus, kas cīnās pret ISIS/Da'esh Irākas Republikā veidot ilgtspējīgu, ilglaicīgu un iekļaujošu politisko sadarbību un dialogu, lai nodrošinātu pamatu no radikālisma un ekstrēmistu kustībām brīvas Irākas veidošanai; prasa ES un tās dalībvalstīm, globālajai koalīcijai pret ISIL, starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajiem dalībniekiem sadarboties ar Irākas Republikas valsts un reģionālajām valdībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas drošības izlīgumu Ninavas līdzenumā, Tall Afarā un Sindžārā;

13.  prasa Eiropas Savienībai, ANO un visai starptautiskajai sabiedrībai sadarboties ar Irākas Republikas valsts un reģionālajām valdībām, lai pārraudzītu visu to irākiešu un etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvju reintegrāciju, kuri ir pārvietoti;

14.  aicina EĀDD, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību sniegt praktisku un diplomātisku atbalstu ilgtspējīgas un integrējošas pēckonflikta struktūras veidošanai reģionā, jo īpaši attiecībā uz iespēju veidot autonomas provinces, tostarp Ninavas līdzenumā, Tall Afarā un Sindžārā, kuras politiski pārstāvētu attiecīgo reģionu pirmiedzīvotāji; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir koordinētas humānās palīdzības sniegšanā, jo īpaši pārvietotajām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, iesaistīt reliģiskās palīdzības organizācijas;

15.  mudina ES un tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību sniegt tehnisko palīdzību Irākas valdībai Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra lēmuma īstenošanā, lai izveidotu Ninavas līdzenuma provinci un turpinātu decentralizāciju, izveidojot arī Tall Afaras un Sindžāras provinces un atbalstot jauno provinču administrācijas to pilnīga potenciāla izmantošanā;

16.  aicina EĀDD piedāvāt vidutāja pakalpojumus sarunās starp KRG un Irākas valdību pēc valsts atbrīvošanas, lai nodrošinātu, ka etnisko minoritāšu grupām reģionā, jo īpaši kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, turkmēņiem, šabakiem un kakajiem, tiek piešķirtas viņu likumīgās tiesības un viņi tiek iekļauti jaunajā administratīvajā struktūrā, un tādā veidā novērstu jaunu konfliktu uzliesmojumu;

17.  mudina ES dalībvalstis, sadarbojoties ar Irākas valdību, vietējos drošības spēkus pievienot to spēku sarakstam, kuriem ir atļauts saņemt palīdzību; uzskata, ka vietējās drošības spēkos būtu jāiekļauj vietējie spēki, kas ir apņēmušies no džihādistu un salafisma draudiem aizsargāt ļoti neaizsargātas etnisko un reliģisko minoritāšu kopienas Ninavas līdzenumā, Tall Afarā, Sindžārā un citās teritorijās;

18.  atgādina, ka glābt cilvēku dzīvības un ievērot starptautiskās humanitārās tiesības ir izlīguma un attīstības politisks stūrakmens, vienīgais veids, kā pārvarēt naidu un šķelšanos, un ka ir būtiski neveicināt turpmāku saspīlējumu starp kopienām un likt pamatu stabilai un pārticīgai Irākai;

19.  mudina Irākas vadīto militāro koalīciju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu pierādījumus par ISIS/Da’esh kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, lai būtu iespējams to saukt pie atbildības;

20.  uzsver, cik būtiski svarīgi ir laicīgi un efektīvi sniegt drošību, izmantojot patiesi drošus maršrutus, kuros var garantēt aizsardzību, tostarp atbrīvotajās teritorijās veicot atmīnēšanu un atjaunojot tiesiskumu un pamatpakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, elektrību un izglītību; brīdina, ka nespēja nodrošināt pamatpakalpojumus, drošību un galveno cēloņu novēršanas un sociālās kohēzijas centienu ilgtermiņa stratēģiju varētu novest pie ekstrēmistu spēku atjaunošanās; tādēļ prasa izveidot ciešu saikni starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību, lai garantētu nepārtrauktu humāno palīdzību, kas Irākā veicinātu stabilizāciju, izturētspēju un attīstību;

21.  uzsver Mosulas nozīmi visai Irākai un prasa jaunajā Mosulas administrācijā iekļaut minoritāšu pārstāvjus; uzsver etnisko un reliģisko minoritāšu likumīgās tiesības uz politisko līdzdalību un viņu īpašumtiesību atjaunošanu; prasa nodrošināt mierīgu līdzāspastāvēšanu un to dažādo etnisko un reliģisko minoritāšu tiesību pilnīgu ievērošanu, kas vēsturiski tur ir dzīvojušas lielā skaitā un mierīgi līdzāspastāvējušas – īpaši jezīdi Sindžāras kalnos, haldieši/sīrieši/asīrieši Ninavas līdzenumā un turkmēņi Tell Afarā un dažviet Kirkukas provincē –, un aicina arī veikt pasākumus, lai garantētu pārvietoto bēgļu drošu atgriešanos;

22.  mudina Irākas valdību ar ES un tās dalībvalstu atbalstu nodrošināt aprīkojumu iepriekš ISIS/Da’esh okupēto teritoriju atmīnēšanai un strādāt sadarbībā ar pašvaldībām, kurās ir pārstāvētas minoritātes, lai nodrošinātu darbību koordināciju un izvairītos no kavēšanās, kas neļautu bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām atgriezties;

23.  uzsver nepieciešamību turpināt cīņu pret to, ka visā reģionā un aiz tā robežām tiek izplatītas islāmistu-džihādistu ideoloģijas, tostarp salafistu džihādisms, kas ir teoloģisks un politisks mudinājums ISIS/Da’esh turpināt noziegumus, tostarp pēc Mosulas atbrīvošanas; aicina ES dalībvalstis censties panākt vēršanos Starptautiskajā Krimināltiesā par ISIS/Da’esh kaujinieku genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Irākā, Sīrijā, Lībijā un citur;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai un ANO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0171. (2) OV C 234, 28.6.2016., 25. lpp. (3) OV C 310, 25.8.2016., 35. lpp. (4) OV C 316, 30.8.2016., 113. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0051.