Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 1999. gada 11. maija paziņojumu „Finanšu tirgu regulējuma īstenošana: rīcības plāns” (rīcības plāns finanšu pakalpojumu jomā) (COM(1999)0232),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. janvāra paziņojumu „Nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē saskaņā ar Regulas 1/2003 17. pantu (Noslēguma ziņojums)” (COM(2007)0033),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra Zaļo grāmatu „Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2014. gada ziņojumu par labu praksi saistībā ar salīdzināšanas tīmekļa vietnēm,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2016. gada aprīlī ES iestādēm sniegto atzinumu par kopēju riska izvērtēšanas un pārredzamības satvaru aroda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(5),

–  ņemot vērā Direktīvu 2009/65/EK, kas nesen grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par virtuālajām valūtām(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. decembra Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem: labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem (COM(2015)0630),

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 21. marta atbildes dokumentu, kas sagatavots, reaģējot uz Komisijas Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0294/2016),

A.  tā kā privātpersonām un maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto finanšu pakalpojumu (turpmāk — mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumi) tirgus Eiropas Savienībā joprojām nav pietiekami attīstīts un ir ļoti sadrumstalots, par ko liecina, piemēram, nelielais pārrobežu darījumu skaits, un tā kā tāpēc ir nepieciešama efektīva rīcība, lai atraisītu visu vienotā tirgus potenciālu un atvieglotu inovāciju, kas sniedz labumu tiešajiem lietotājiem;

B.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu — kam ir raksturīga salīdzinoši augsta koncentrācija apvienojumā ar nepietiekamu konkurenci — dinamika var novest pie ierobežotas izvēles un zemas izmaksu lietderības, kā arī būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm; tā kā starptautiski uzņēmumi, kam ir filiāles vairākās dalībvalstīs, šos šķēršļus var apiet vieglāk nekā mazi uzņēmumi;

C.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus būs dzīvotspējīgs tikai tad, ja tas patērētājiem sniegs patiesu pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu konkurenci, pieejamību un patērētāju aizsardzību, it īpaši attiecībā uz produktiem, kas ir reāli nepieciešami dalībai ekonomiskajā dzīvē;

D.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus turpmāka attīstīšana ES līmenī, nodrošinot atbilstošu tiesisko regulējumu, kas paredz nepieciešamo aizsardzību patērētājiem, ne tikai atvieglotu svarīgu un rezultatīvu pārrobežu darbību, bet arī varētu pavērt lielākas iespējas pastiprinātai konkurencei valsts līmenī; tā kā īstam mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas iekšējam tirgum ir ievērojams potenciāls nodrošināt patērētājiem labākus finanšu pakalpojumus un produktus, lielākas izvēles iespējas, finanšu pakalpojumu un produktu labāku pieejamību un zemākus tarifus; tā kā konkurences ietekme uz tarifiem atšķirsies atkarībā no nozares un produkta;

E.  tā kā Zaļajā grāmatā uzmanība galvenokārt ir pievērsta finanšu pakalpojumiem, kas paredzēti iedzīvotājiem, kuri meklē iespējas saņemt pārrobežu pakalpojumus; tā kā, iesniedzot jaunus priekšlikumus, ir svarīgi, lai tie būtu izdevīgi arī visiem ES patērētājiem, tādējādi nodrošinot, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus darbojas visu patērētāju labā;

F.  tā kā, tiecoties likvidēt šķēršļus un ierobežojot pastāvošās protekcionisma tendences, kas bloķē inovāciju mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, ir jāsaglabā vērienīga pieeja; tā kā īsts vienotais tirgus ES padarīs pievilcīgu kā inovatīvu finanšu pakalpojumu centru;

G.  tā kā digitalizācijas un finanšu tehnoloģiju inovācijas izraisītajai straujai transformācijai ne tikai piemīt potenciāls — ja to piesardzīgi pārvalda — radīt jaunus un nereti labākus finanšu produktus patērētājiem un veicināt finansiālo iekļaušanu, tostarp samazinot darījumu izmaksas un atvieglojot finansējuma pieejamību, bet tā rada arī svarīgus uzdevumus drošības, datu aizsardzības, patērētāju aizsardzības, nodokļu uzlikšanas, godīgas konkurences un finanšu stabilitātes jomā, kas būtu cieši jāuzrauga, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku labumu;

H.  tā kā daudzu pakalpojumu sniegšana tiek pārnesta uz tiešsaisti, ir svarīgi nodrošināt, lai neviens netiktu atstāts bez ievērības un lai finansiālas izslēgšanas nepieļaušanas nolūkā attiecīgos gadījumos piekļuve pakalpojumiem tiktu nodrošināta, izmantojot nedigitālus kanālus;

I.  tā kā jebkādiem centieniem Eiropas Savienībā nostiprināt mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu vajadzētu būt saskaņotiem ar digitālā vienotā tirgus, kapitāla tirgu savienības un vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas programmām un šo centienu vispārējam mērķim vajadzētu būt darbvietu radīšanas, ilgtspējīgas izaugsmes, finanšu stabilitātes un patērētāju lomas pastiprināšanai Eiropas ekonomikā;

J.  uzsver, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgum ir jāsniedz labums MVU gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā; raugoties no piedāvājuma viedokļa, tas nozīmē finansējuma pieejamības uzlabošanos maziem un vidējiem uzņēmumiem; savukārt, raugoties no pieprasījuma viedokļa, tas nozīmē pārrobežu tirgu atvieglotas pieejamības nodrošināšanu MVU;

K.  tā kā iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir svarīga patērētājiem un tā kā ir arī ļoti svarīgi Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem nodrošināt iespēju izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, lai tie varētu konkurēt ar tradicionālajiem tirgus dalībniekiem — un līdz ar to piedāvāt inovatīvus, patērētājiem draudzīgus risinājumus — un radīt darbvietas visā ES;

L.  tā kā mikrouzņēmumi, MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu ir Eiropas ekonomikas pamats un nodarbinātības un izaugsmes virzītājspēks; tā kā visiem Eiropas tiesību aktiem un iniciatīvām ir jābūt pielāgotiem šo uzņēmumu raksturīgajām iezīmēm;

M.  tā kā Eiropas iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir ļoti svarīga gan patērētājiem, gan uzņēmumiem un tā kā jauni, inovatīvi dalībnieki piedāvā alternatīvas pastāvošajiem pakalpojumiem,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem (šo pakalpojumu definīcijā iekļauta arī apdrošināšana) un šīs Zaļās grāmatas līdz šim izraisītās dzīvās un ražīgās debates; atzinīgi vērtē arī šīs Zaļās grāmatas sabiedrisko apspriešanu, kas tajā iesaistītajām personām ļāvusi paust viedokli, pamatojoties uz to konkrēto situāciju un/vai darbības nozari; uzsver, ka, ņemot vērā iesaistīto dalībnieku un attiecīgo produktu daudzveidību, vienota pieeja mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem sniegtu cerētajam pretēju rezultātu;

2.  uzskata, ka digitalizācija arī turpmāk patērētājiem, investoriem, MVU un citiem uzņēmumiem sniegs jaunas iespējas konkurences, pārrobežu darbības un inovācijas ziņā; uzsver, ka tikai ar digitalizāciju vien nepietiek, lai Eiropā radītu dzīvotspējīgu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu; norāda, ka pastāv daudzi šķēršļi, kurus nav iespējams pārvarēt tikai ar digitalizācijas palīdzību vien, piemēram, atšķirīgie nodokļu režīmi, sociālās apdrošināšanas shēmas, tiesu sistēmas un veselības aprūpes sistēmas, atšķirības līgumslēgšanas un patērētāju aizsardzības kārtībā, kā arī valodu un kultūru dažādība;

3.  uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību visos politikas izstrādes posmos pastiprināti aktīvi rīkoties, lai efektīvi un atbilstoši reaģētu uz norisēm šādā inovatīvā tirgū, kas ātri mainās, Zaļās grāmatas iniciatīva tika ierosināta īstajā laikā;

4.  uzskata, ka tiesību aktu vienkāršošanai, ko veicina atturēšana no pārlieku sarežģītu produktu un pakalpojumu izveides, ir ļoti liela nozīme dalībvalstu tirgos, it sevišķi apdrošināšanas nozarē, piedāvāto produktu salīdzināmības uzlabošanā;

5.  norāda, ka ir jau pieņemti daudzi ES tiesību akti, kas attiecas uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, piemēram, Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, Starpbanku komisijas maksas regula, Maksājumu kontu direktīva, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, Hipotekāro kredītu direktīva un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva; aicina Komisiju cieši uzraudzīt minēto tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu, nepieļaujot dublēšanos un pārklāšanos;

6.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt pozitīvas pārmaiņas mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgū, radot konkurējošu vidi un uzturot visiem tirgus dalībniekiem — gan esošajiem dalībniekiem, gan jaunpienācējiem — vienlīdzīgus konkurences apstākļus un paredzot pēc iespējas neitrālākus noteikumus tehnoloģiju un darījumdarbības modeļa ziņā; norāda, ka šāda pieeja ir nepieciešama it īpaši tāpēc, lai atbalstītu jaunuzņēmumu un inovatīvu MVU izaugsmi;

7.  prasa Komisijai nodrošināt vienādu noteikumu piemērošanu visiem attiecīgajiem pakalpojumiem, lai nepieļautu konkurences izkropļošanu, it īpaši līdz ar mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jaunu sniedzēju ienākšanu tirgū; uzsver, ka šie noteikumi nedrīkst kavēt inovāciju; norāda, ka tirgus integrāciju varētu veicināt kontaktpunktu izveide, kuri ieinteresētajām personām ļautu ziņot par gadījumiem, kad tiek nelikumīgi piemēroti atļauju piešķiršanu reglamentējošie ES noteikumi;

8.  atzīmē, ka 2016. gada pirmajā ceturksnī finansējums finanšu tehnoloģijām Eiropā bija tikai USD 348 miljoni salīdzinājumā ar USD 1,8 miljardiem Ziemeļamerikā un USD 2,6 miljardiem Ķīnā, kas liecina par to, ka steidzami ir nepieciešama strauja domāšanas maiņa un atbilstoši regulatīvi pasākumi kā atbildes reakcija uz tehnoloģiskajām norisēm, lai Eiropa kļūtu par vadošu tirgu inovāciju jomā; uzsver, ka īsts mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus, kurā jaunpienācējiem ir nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, padarīs ES pievilcīgu kā inovatīvu finanšu pakalpojumu centru un sniegs patērētājiem lielākas un labākas izvēles iespējas, kā arī pazeminās pakalpojumu tarifus; uzsver — lai gan revolucionāras tehnoloģijas rada ar regulējumu saistītas problēmas, tās vienlaikus paver lieliskas iespējas inovācijai, no kuras labumu gūst tiešie lietotāji, un stimulē ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

9.  uzsver — it īpaši nolūkā palielināt patērētāju uzticēšanos un apmierinātības līmeni —, ka Zaļās grāmatas iniciatīvu varēs sekmīgi īstenot tikai tad, ja tajā būs stingrs uzsvars uz tāda ES tirgus izveidi, kurā labi aizsargātiem patērētājiem ir vienlīdzīgas iespējas un ir pieejami pārredzami un vienkārši produkti, kuru lietderība atbilst cenai; atzīst vērtību, ko nodrošina vienkāršu, drošu un standartizētu produktu piedāvāšana patērētājiem; aicina Eiropas Uzraudzības iestādes regulāri izvērtēt sasaistīšanas prakses ietekmi uz tarifiem un konkurenci mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā; aicina Komisiju ieviest vienkāršu, pārvedamu un drošu finanšu produktu regulējumu; turklāt aicina Komisiju izpētīt iespējas izveidot saskaņotu tiesisko pamatu standartizētām izvēles iespējām attiecībā uz visvairāk izmantotajiem ES finanšu produktiem, par paraugu izmantojot bankas pamatkonta un Eiropas privāto pensiju (PEPP) modeli;

10.  uzsver, ka no Zaļās grāmatas izrietošajiem priekšlikumiem ir jāatbilst proporcionalitātes principam;

11.  atgādina, ka visām uz Zaļo grāmatu balstītajām iniciatīvām vajadzētu būt saderīgām ar cīņas pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pastiprināšanu, tostarp ar centienu pastiprināšanu attiecībā uz vienota nodokļu maksātāja identifikācijas numura izstrādi;

12.  atzīmē, ka mazumtirdzniecības finanšu produkti kļūst aizvien sarežģītāki; uzstāj uz nepieciešamību izstrādāt iniciatīvas un instrumentus, kas palielinātu konkurenci un patērētājiem ļautu identificēt drošus, ilgtspējīgus un vienkāršus produktus viņiem pieejamajā produktu klāstā un salīdzināt tos; atbalsta tādas iniciatīvas kā ieguldītāju pamatinformācijas dokuments pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokuments; uzsver, ka šie informācijas mehānismi ir jāpielāgo digitālajai realitātei; uzskata, ka prospekta kopsavilkums būtu jāsaskaņo ar komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentu, lai ļautu privātajiem ieguldītājiem pienācīgi izvērtēt riskus, kas saistīti ar vērtspapīriem, kurus piedāvā publiski vai kurus atļauts tirgot;

13.  atgādina par nesenajām izmaiņām banku darbības nozares tiesiskajā regulējumā, it īpaši par Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu un Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu; atgādina, ka jaunā noregulējuma režīma ieviešanas rezultātā daži privātajiem ieguldītājiem piedāvātie instrumenti ir saistīti ar lielāku zaudējumu risku; uzstāj uz nepieciešamību patērētājus pilnībā informēt par jauno noteikumu ietekmi, it īpaši gadījumos, kad viņu noguldījumi vai ieguldījumi ir pakļauti ar iekšējo rekapitalizāciju saistītam riskam; aicina Komisiju pārbaudīt, vai dalībvalstis pareizi piemēro Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu; norāda, ka atsevišķu iekšēji rekapitalizējamu instrumentu pārdošana privātajiem ieguldītājiem ir ārkārtīgi problemātiska gan atbilstošas patērētāju aizsardzības, gan iekšējās rekapitalizācijas īstenojamības ziņā, un aicina Komisiju izpētīt iespējas šādas prakses ierobežošanai;

14.  atzīmē, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus spēs pastāvēt tikai tad, ja patērētājiem visā ES tiks nodrošināta vienāda tiesiskā aizsardzība; uzsver nepieciešamību atjaunināt un popularizēt finanšu strīdu izšķiršanas tīklu “FIN-NET”;

15.  atzīmē, ka apdrošināšanas garantiju sistēmas neesamība dažās dalībvalstīs var iedragāt patērētāju uzticēšanos, un aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt tiesību aktu par apdrošināšanas garantiju sistēmas segumu;

16.  uzsver, ka vienmēr būtu jāpatur prātā finansiālās iekļaušanas perspektīva un ka būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visiem patērētājiem ir vienādi pieejami vismaz svarīgākie finanšu pakalpojumi, tostarp pa nedigitāliem kanāliem, lai nepieļautu finansiālu izslēgšanu;

17.  uzskata, ka finanšu nozarē notiekošās strukturālās izmaiņas — sākot ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumu rašanos un beidzot ar uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu —, kas var izraisīt darbinieku skaita samazināšanu un filiāļu slēgšanu, ir jāveic, nepazeminot to pakalpojumu kvalitāti, kuri tiek sniegti vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un lauku apvidu vai mazapdzīvotu teritoriju iedzīvotājiem;

18.  uzsver, ka izglītošana finanšu jautājumos ir nozīmīgs patērētāju aizsardzības un viņu iespēju palielināšanas instruments; prasa uzlabot un atvieglot neatkarīgas izglītības finanšu jautājumos pieejamību un uzsver nepieciešamību veicināt patērētāju izpratni par ieguldīšanas iespējām;

19.  konstatē, ka digitalizācija var sniegt labumu privātajiem ieguldītājiem, piemēram, produktu vieglāku salīdzināmību, pārrobežu ieguldījumu labāku un vienkāršāku pieejamību, godīgāku konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ātrāku un vienkāršāku reģistrēšanu un maksāšanu un no tā izrietošu darījuma izmaksu samazināšanos, taču tā var radīt arī problēmas, kuras nedrīkst atstāt bez ievērības, piemēram, savu klientu pazīšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un datu aizsardzības prasību ievērošanas nodrošināšanu, kā arī zināmus riskus, tādus kā centralizēto sistēmu neaizsargātība pret kiberuzbrukumiem; prasa noteikt un uzraudzīt jaunās un pašreizējās tendences finanšu tirgos un to radītos labumus un riskus, par kritēriju izmantojot to iespējamo ietekmi uz privātajiem ieguldītājiem;

20.  atzīmē, ka finanšu pakalpojumu sniedzēji arvien vairāk dažādos nolūkos izmanto no dažādiem avotiem iegūtus finanšu un nefinanšu datus par patērētājiem, it īpaši kredītu piešķiršanas un apdrošināšanas nozarē; uzsver, ka, izmantojot personas datus un lielos datus, finanšu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievēro ES tiesību akti datu aizsardzības jomā, šādu datu izmantošanai būtu stingri jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams attiecīgā pakalpojuma sniegšanai, kā arī to izmantošanai būtu jāsniedz labums patērētājiem; ņemot vērā iepriekš minēto, būtu rūpīgi jāuzrauga lielo datu izraisītā ar risku saistīto izmaksu dalīšanas atcelšana apdrošināšanas nozarē;

21.  uzskata, ka iespēja izņemt skaidru naudu bankomātos ir svarīgs publiskais pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu vai negodīgu praksi, un ka līdz ar to šis pakalpojums nedrīkst radīt pārmērīgas izmaksas;

22.  uzsver, ka ir jāpaaugstina patērētāju uzticēšanās finanšu pakalpojumiem, jo tā ir ļoti zema, it īpaši attiecībā uz finanšu produktiem, kuriem piemīt augsts valūtas maiņas risks, un aicina Komisiju nodrošināt to pašreizējo pasākumu pilnīgu īstenošanu, kuri paredzēti, lai uzlabotu patērētāju izpratni finanšu jomā, un nepieciešamības gadījumā turpmāku pasākumu ieviešanu, lai palielinātu patērētāju spējas pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, palielinātu šo produktu pārredzamību un novērstu šķēršļus, kas patērētājus kavē pāriet uz citu produktu, un jebkādas ar šādu pāriešanu saistītas nepamatotas izmaksas, kā arī šķēršļus, kuri kavē atteikšanos no produkta; uzsver, ka pirms līguma noslēgšanas kredīta, tostarp hipotekārā kredīta, vai aizdevuma izvērtēšanas ietvaros patērētāji ir sistemātiski jānodrošina ar Eiropas standartizētās informācijas lapu (ESIL) un Eiropas līmenī noteiktajām patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapām;

23.  atzīmē, ka finanšu institūciju darbiniekiem, kas apkalpo klientus, un finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jāuzņemas ļoti svarīga loma, lai mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumus darītu pieejamus visiem sabiedrības slāņiem un patērētājiem Eiropas Savienībā; norāda, ka principā būtu jānodrošina, ka minētie darbinieki saņem nepieciešamo apmācību, un jāatvēlē nepieciešamais laiks, lai viņi varētu pienācīgi apkalpot klientus, ka uz viņiem nevajadzētu attiecināt pārdošanas mērķus vai stimulus, kas varētu ietekmēt vai izkropļot viņu sniegtās konsultācijas, un ka viņiem saskaņā ar MiFID II patērētāju aizsardzības noteikumiem vienmēr vajadzētu darboties klientu interesēs;

24.  uzsver, ka pareizu ieguldīšanas lēmumu pieņemšanā liela nozīme ir neatkarīgu konsultāciju pieejamībai par pieņemamu samaksu; uzsver — lai uzlabotu konsultācijas, īpaši ir nepieciešams plašāks standartizētu privāto ieguldījumu produktu piedāvājums un efektīvi ieguldītājiem paredzēti informatīvie dokumenti attiecībā uz sarežģītiem un vienkāršiem produktiem;

25.  konstatē, ka, neraugoties uz pastāvošo pieprasījumu, pašlaik netiek piedāvātas konkrētam mērķim paredzētas specifiskas finanšu konsultācijas par pieņemamu samaksu, kuru tvērums būtu šaurāks nekā MiFID regulēto ieguldījumu konsultāciju tvērums; pieņem zināšanai dažās dalībvalstīs rīkotās pārdomas un ierosinātās iniciatīvas attiecībā uz šāda starppakalpojuma ieviešanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un tirgus dalībniekus apzināt un izpētīt labas prakses piemērus un iniciatīvas šajā jomā un sekot tiem;

26.  norāda uz MiFID II direktīvas īstenošanas nepilnībām dalībvalstīs, kuru rezultātā daudzos gadījumos starpniekiem tikušas izvirzītas darbietilpīgas ziņošanas prasības, kas faktiski neuzlabo patērētāju aizsardzību un pārsniedz pašas MiFID II prasības; prasa mācīties no šīs pieredzes;

27.  uzsver, ka banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem ir izšķiroša loma pienācīgā monetārās politikas nosacījumu pārnešanā uz tirgu, it īpaši uz patērētājiem; norāda — lai popularizētu patērētāju ilgtermiņa noguldījumus, liela nozīme ir atbilstošai monetārās politikas videi;

28.  uzsver — lai mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus būtu efektīvs un dinamisks, būtu jālikvidē nevajadzīgas vai netaisnīgas atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm ārpus tās;

29.  uzskata, ka vienotās valūtas ieviešana visās dalībvalstīs bez izņēmuma mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu padarītu efektīvāku un saskaņotāku;

30.  konstatē, ka, ļoti iespējams, šajā jomā būs jāpastiprina ES līmeņa veiktspēja, kas saistīta ar datu vākšanu un analīzi; atzīmē — lai varētu pievērsties attiecīgo tiesību aktu izstrādei, pirms tam dažas no daudzsološākajām Zaļajā grāmatā paustajām idejām būs jāpamato ar plašu un atbilstošu empīrisko informāciju; uzsver, ka būtu pienācīgi jāatklāj šāda empīriska darba metodika un ar to saistītie pieņēmumi, un ka būtu pilnībā jāizmanto EBI regulā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu veiktā uzraudzības darba rezultāti, lai noskaidrotu dažādu jauninājumu sniegto labumu un ar tiem saistītos riskus, kā arī to, vai ir nepieciešami likumdošanas pasākumi, lai starp šiem labumiem un riskiem panāktu pareizo līdzsvaru;

31.  aicina Komisiju atrisināt finanšu produktu un pakalpojumu maldinošas pārdošanas jautājumu; īpaši aicina Komisiju cieši uzraudzīt to MiFID II jauno noteikumu īstenošanu, kuri aizliedz maksāt komisijas maksu neatkarīgiem finanšu konsultantiem un ierobežo tās maksāšanu finanšu konsultantiem, kas nav neatkarīgi, un, pamatojoties uz šo uzraudzību, apsvērt, vai šie ierobežojumi nebūtu jāpadara stingrāki;

Īstermiņa prioritātes

32.  uzsver, ka ir jāpastiprina ES un valsts līmeņa tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana finanšu un patērētāju aizsardzības jomā un ka vienota mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveidei un sekmīgai darbībai ir nepieciešami tiesību akti, kas nodrošina augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, un šo tiesību aktu konsekventa un stingra īstenošanas nodrošināšana visās dalībvalstīs; tajā pašā laikā atzīmē, ka pēdējos gados, tiecoties uzlabot prudenciālo stabilitāti, nostiprināt patērētāju aizsardzību un atjaunot uzticēšanos nozarei, ir ievērojami palielinājies tiesību aktu apjoms mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpastiprina darbība patērētāju un privāto ieguldītāju aizsardzības jomā un ka vairākās dalībvalstīs kompetentajām aģentūrām šajā jomā būtu jāsāk strādāt aktīvāk un kompetentāk; aicina dalībvalstu uzraudzības iestādes veikt labas prakses apmaiņu, lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā tiesību akti tiek piemēroti tā, lai aizsargātu godīgu konkurenci un vienlaikus nodrošinātu patērētāju aizsardzību reglamentējošo tiesību aktu īstenošanu;

33.  aicina Komisiju procedūrā, kas saistīta ar plānoto Balto grāmatu par Eiropas uzraudzības iestāžu finansēšanu un pārvaldību, īpašu uzmanību veltīt tam, lai attiecīgo iestāžu rīcībā būtu finansēšanas modeļi un pilnvaras, kas nepieciešamas, lai tās varētu uzņemties aktīvāku uz patērētāju orientētu lomu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgū un vienlaikus nodrošināt finanšu stabilitāti;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt finansēt ilgtspējīgas un zaļas investīcijas un mudina Komisiju, balstoties uz agrākajām konsultācijām un cieši iesaistot Eiropas Parlamentu, saistībā ar Parīzes nolīguma īstenošanu uzņemties aktīvāku lomu kapitāla tirgu savienības izmantošanā, lai atbalstītu augošo ilgtspējīgu un atbildīgu investīciju tirgu, veicinot ilgtspējīgas investīcijas, ar biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu un finanšu starpnieku kritēriju palīdzību nodrošinot efektīvu un standartizētu vides, sociālo un pārvaldības (VSP) informāciju un šādus kritērijus pienācīgi atspoguļojot investīciju pārvaldības sistēmās un informācijas atklāšanas standartos, pamatojoties uz līdzīgiem noteikumiem, kurus nesenajā AKUI direktīvas pārskatīšanā sekmīgi popularizēja Parlaments; turklāt mudina Komisiju, balstoties uz savu pētījumu un G20 izpētes grupas darbu zaļo finanšu jomā, popularizēt ar VSP saistītās vērtēšanas pakalpojumus un saskaņotu satvaru zaļo obligāciju tirgum;

35.  aicina Komisiju pastiprināt darbu pie tādas diskriminācijas apkarošanas mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgū, kura balstās uz dzīvesvietu, nepieciešamības gadījumā papildināt plānotos vispārējos priekšlikumus, kuru mērķis ir izbeigt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, ar turpmākām likumdošanas iniciatīvām, kas būtu paredzētas tieši finanšu nozarei, un vienlaikus paturēt prātā to, ka dažu produktu un pakalpojumu cenas ir saistītas ar virkni (regulatīvu vai ģeogrāfisku) faktoru, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi;

36.  mudina Komisiju, tostarp pamatojoties uz Maksājumu kontu direktīvu un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes veikto apdrošināšanas sektora analīzi, izveidot labi organizētu un viegli lietojamu ES līmeņa salīdzināšanas portālu, kas aptvertu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus lielāko daļu vai pat visu šo tirgu; uzsver, ka salīdzināšanas instrumentiem ir jābūt precīziem un patērētājiem svarīgiem un ka tiem jābūt noderīgiem ne tikai produktu cenas, bet arī to kvalitātes salīdzināšanai, jo ir jāpatur prātā tas, ka var salīdzināt tikai līdzīgus produktus;

37.  aicina Komisiju, tostarp atsaucoties uz Maksājumu kontu direktīvu, apzināt noteikumus, praksi un par praksi neuzskatāmus pasākumus, ko piemēro maksājumu kontu maiņai iekšzemes un pārrobežu līmenī attiecīgajās mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus daļās, un nākt klajā ar saskaņotu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz to, kā šo ES mēroga pārrobežu maiņu padarīt vieglāku patērētājiem;

38.  mudina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūras, kas saistītas ar mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu, un šajā nolūkā nodrošināt, ka minētās struktūras ir patiesi neatkarīgas un pārstāv visus tirgus dalībniekus, kā arī veikt pasākumus, lai palielinātu FIN-NET efektivitāti un nodrošinātu to atpazīstamību patērētājiem; turklāt mudina Komisiju, lai tā pēc tam, kad būs veikusi plānoto izvērtējumu attiecībā uz ieteikuma par kolektīvo tiesisko aizsardzību īstenošanu, apsvērtu iespēju ieviest Eiropas kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu;

39.  prasa Komisijai turpināt izmeklēt mulsinošas un dažreiz maldinošas prakses gadījumus, ar kuriem nākas saskarties patērētājiem, kad viņi ar norēķinu karti veic ar valūtas konversiju saistītus maksājumus vai naudas izņemšanu, un ierosināt atbilstošu risinājumu, kas patērētājiem ļautu, tostarp praksē, pilnībā saprast un kontrolēt situāciju, arī attiecībā uz maksājumiem, kuri saistīti ar digitālo tirgu;

40.  atgādina Komisijai, ka finanšu institūcijas joprojām mēdz anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, un prasa šajā sakarā veikt pasākumus, tostarp brīdināt valstu iestādes;

41.  aicina Komisiju veicināt digitālās identifikācijas metožu savstarpēju atzīšanu un sadarbspēju, neskarot pastāvošo sistēmu drošības līmeni un to spēju pildīt prasības, ko paredz ES tiesiskais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis, lai tās, rūpīgi strādājot pie eIDAS regulas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu reglamentējošo jauno tiesību aktu īstenošanas, cita starpā atbilstoši personas datu aizsardzības principiem, radītu vispārēju vidi, kurā stingras drošības prasības tiktu apvienotas ar taisnīgām un vienkāršām patērētāju identifikācijas procedūrām, jo šiem tiesību aktiem ir jābūt pilnībā īstenojamiem; turklāt prasa Komisijai un dalībvalstīm identificēt un likvidēt regulatīvos šķēršļus elektroniskā paraksta sistēmas izmantošanai attiecībā uz parakstīšanos uz finanšu pakalpojumiem un atvieglot patērētāju digitālo piesaistīšanu pārrobežu mērogā visā ES;

42.  norāda, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas iespējamā pārveidojošā ietekme rada nepieciešamību palielināt regulatīvo spēju, lai jau agrīnā posmā noteiktu iespējamos sistēmiskos riskus un problēmas saistībā ar patērētāju aizsardzību; tādēļ aicina Komisiju izveidot horizontālu darba grupu, kas cieši uzraudzītu riskus un palīdzētu tos savlaicīgi novērst;

43.  aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un saskaņā ar vienoto kontaktpunktu koncepciju izstrādāt plānu tāda koordinēta valstu vienas pieturas aģentūru tīkla izveidei, kurš sniegtu palīdzību mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, kas vēlas labāk izmantot pārrobežu darījumdarbības iespējas;

44.  uzsver, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniedzēji ir jāmudina finansēt ar inovāciju un vidi saistītus projektus; norāda, ka varētu apsvērt iespēju izmantot MVU atbalsta faktoram līdzīgu pieeju;

45.  aicina Komisiju veikt pasākumus, reaģējot uz EAAPI priekšlikumu par kopēju riska novērtēšanas un pārredzamības sistēmu AKUI, lai visā Savienībā veicinātu reālas otrā līmeņa sistēmas izveidi un shēmu salīdzināmību un palīdzētu regulatoriem, uzraudzītājiem un pašiem patērētājiem labāk apzināties labumus un riskus patērētājiem;

46.  aicina Komisiju izpētīt jaunas pieejas, kuru izmantošana uzņēmumiem nodrošinātu lielāku elastīgumu regulējuma jomā, lai tie varētu eksperimentēt un ieviest jauninājumus, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības un drošības līmeni;

47.  prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par ES krājkonta izveidi, lai Eiropā atraisītu ilgtermiņa finansēšanas potenciālu un atbalstītu ekoloģisko pāreju;

48.  mudina Komisiju paskaidrot vispārējā labuma noteikumu izmantošanu, kurus dalībvalstis patlaban varētu netieši izmantot, lai bloķētu jaunu produktu ienākšanu savos tirgos, un pilnvarot Eiropas uzraudzības iestādes kļūt par aktīviem starpniekiem starp dalībvalstīm gadījumos, kad tiek pretrunīgi interpretēta šo noteikumu izmantošana;

Ilgtermiņa apsvērumi

49.  prasa Komisijai turpināt pētīt to, vai ir iespējams un lietderīgi likvidēt pastāvošos šķēršļus finanšu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai — tādējādi garantējot iekšzemes un pārrobežu pārnesamību dažādās mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus daļās, piemēram, attiecībā uz privāto pensiju un apdrošināšanas produktiem —, un kādas būtu šādas likvidēšanas nodrošinātās priekšrocības un izmaksas;

50.  uzsver, ka dalībvalstīs patlaban tiek transponēta vai īstenota Hipotekāro kredītu direktīva; mudina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu un analizēt šī tiesību akta ietekmi uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu; atzīmē, ka joprojām pastāv būtiski šķēršļi spēcīgāka vienotā tirgus izveidei hipotekāro kredītu un patēriņa kredītu jomā; tādēļ mudina Komisiju turpināt iesākto darbu, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti, līdzsvarojot ar privātumu un datu aizsardzību saistītos apsvērumus un labāk koordinētu kredīta datubāžu pārrobežu pieejamības uzlabošanu un nodrošinot, ka neatkārtojas ar kredītu saistītie incidenti, kad patērētāji tika nepamatoti pakļauti valūtas maiņas riskam;

51.  prasa Komisijai kopīgi ar dalībvalstīm veikt analīzi par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, un par šo tiesību aktu ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis sīki izpētīt juridiskos un citus atlikušos šķēršļus pārrobežu operācijām un ES tirgus izveides pabeigšanai mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka, veicot šādu analīzi, ir jāņem vērā MVU raksturīgās īpatnības;

52.  aicina Komisiju izanalizēt, kādi dati aizdevējiem ir nepieciešami, lai tie varētu izvērtēt savu klientu kredītspēju, un, pamatojoties uz šo analīzi, nākt klajā ar priekšlikumiem šī izvērtēšanas procesa reglamentēšanai; aicina Komisiju turpināt izpētīt kredītbiroju pašreizējo praksi attiecībā uz patērētāju datu vākšanu, apstrādi un izmantošanu tirgvedībā, lai nodrošinātu, ka minētā prakse ir atbilstoša un neapdraud patērētāju tiesības; aicina Komisiju vajadzības gadījumā apsvērt iespēju attiecīgi rīkoties;

53.  prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka ar mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem saistītā digitālā komunikācija un tirdzniecība ir viegli pieejamas personām ar invaliditāti, tostarp ar tīmekļa vietņu un lejupielādējamu datņu formātu palīdzību; atbalsta visu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu pilnīgu iekļaušanu Direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (Eiropas Pieejamības akts) piemērošanas jomā;

54.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot pārredzamību automobiļu nomas pakalpojumu cenu noteikšanā, tostarp apdrošināšanas papildpakalpojumu pārdošanas un citu maksu noteikšanā; uzsver, ka jebkādai ar automobiļu nomu saistītai maksai vai atlīdzībai — gan obligātai, gan fakultatīvai — jābūt patērētājiem skaidri un izceltā veidā redzamai nomas uzņēmuma vai salīdzināšanas tīmekļa vietnē; atgādina Komisijai nepieciešamību nodrošināt Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu un atzinīgi vērtē to, ka nesen, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas, tika pieņemtas jaunas īstenošanas pamatnostādnes;

55.  atgādina darbu, kas paveikts saistībā ar Kredītreitingu aģentūru regulu; prasa Komisijai izvērtēt šādu tiesību aktu ietekmi privātajiem patērētājiem pārdoto produktu ziņā;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp. (2) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp. (3) OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp. (4) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp. (5) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp. (6) OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp. (7) OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp. (8) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp. (9) OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp. (10) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp. (11) OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0228.