Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2076(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0303/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0303/2016

Debates :

PV 23/11/2016 - 18
CRE 23/11/2016 - 18

Balsojumi :

PV 24/11/2016 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0454

Pieņemtie teksti
PDF 537kWORD 60k
Ceturtdiena, 2016. gada 24. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai
P8_TA(2016)0454A8-0303/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 24. novembra rezolūcija par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (2016/2076(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai” (COM(2016)0087),

–  ņemot vērā savu 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem(1),

–  ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), kura ES īstenota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 ieviešanu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 6. marta Lēmumu (ES) 2015/451 par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES)(2),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,

–  ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) un Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) 2016. gada ziņojumu par noziegumiem pret dzīvo dabu pasaulē,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 30. jūlija Rezolūciju Nr. 69/314 par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu,

–  ņemot vērā ANO Vides asamblejas Rezolūciju Nr. 2/14 par savvaļas dzīvnieku un augu un to produktu nelikumīgu tirdzniecību,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.–2030. gadam,

–  ņemot vērā to, ka ir izveidots Starptautiskais konsorcijs noziegumu pret dzīvo dabu apkarošanai (ICCWC), kuru veido CITES, Interpols, UNOCD, Pasaules Banka un Pasaules Muitas organizācija,

–  ņemot vērā deklarāciju, kas parakstīta 2014. gadā Londonā notikušajā konferencē par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību,

–  ņemot vērā Bakingemas pils 2016. gada deklarāciju par pasākumiem, kas īstenojami, lai nepieļautu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību transporta nozarē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(3), un Komisijas 2016. gada ziņojumu par minētās regulas īstenošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju(4) (NNN zveja),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 605/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem(5), un Komisijas 2009. gada 5. marta Regulu (EK) Nr. 206/2009(6), ar kuru ir atļauts ievest 20 kg zivsaimniecības produktu personīgam patēriņam,

–  ņemot vērā to, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 izveidotā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir svarīga cīņai pret ūdenī mītošo sugu īpatņu nelikumīgu gūstīšanu un pārdošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(7),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 29. marta Direktīvu 1999/22/EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību(9),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(10),

–  ņemot vērā pētījumu par noziegumiem pret dzīvo dabu, ko attiecīgais Parlamenta politikas departaments 2016. gada martā ir publicējis Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas uzdevumā,

–  ņemot vērā to, ka ir izveidots Natura 2000 tīkls, kurš aptver svarīgākās retu un apdraudētu sugu vairošanās un uzturēšanās vietas un dažas reti sastopamas dabiskās dzīvotnes, kas pašas par sevi ir aizsargājamas;

–  ņemot vērā ziņojumu par 2014. gadā uzsākto pētniecības projektu saistībā ar pasākumiem, kas ES jāveic, lai apkarotu noziegumus pret vidi (EFFACE projekts),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu,

–  ņemot vērā ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas ģenerālsekretāra 2003. gada 4. marta ziņojumu par aizsargājamu savvaļas augu un dzīvnieku sugu nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgi pieejamiem ģenētiskajiem resursiem,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) un Interpola 2016. gadā sagatavoto ātrās reaģēšanas novērtējumu „Noziegumi pret vidi pieņemas spēkā” (“The Rise of Environmental Crime”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0303/2016),

A.  tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir starptautiska organizētā noziedzība un tiek lēsts, ka tās apjoms skaitliskā izteiksmē ir EUR 20 miljardi gadā, un tā kā šī noziedzība pēdējos gados visā pasaulē ir vērsusies plašumā, kļūstot par vienu no lielākajiem un ienesīgākajiem organizētās pārrobežu noziedzības veidiem; tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība nodrošina finansējumu citiem smagiem un organizētiem noziegumiem un ir ar tiem cieši saistīta;

B.  tā kā visā pasaulē tik ļoti sarūk bioloģiskā daudzveidība, ka to var uzskatīt par sesto sugu masveida izzušanas vilni;

C.  tā kā planētas bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus apdraud zemes izmantošanas maiņa, ilgtspējībai neatbilstoša dabas resursu izmantošana, piesārņojums un klimata pārmaiņas; tā kā straujas urbanizācijas, dzīvotņu izzušanas un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības dēļ daudzām apdraudētajām sugām izdzīvot ir kļuvis vēl grūtāk nekā līdz šim;

D.  tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas, izcelsmes valstu dabas mantojumu, dabas resursus un sugu saglabāšanu;

E.  tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība aizvien nopietnāk apdraud vispārējo drošību, politisko stabilitāti, ekonomikas attīstību, vietējo iedzīvotāju iztiku un arīdzan tiesiskumu un tāpēc ES līmenī ir vajadzīga stratēģiska un koordinēta pieeja, kas nodrošina visu attiecīgo personu līdzdalību;

F.  tā kā ANO noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas nolūkā ir būtiski apturēt apdraudēto augu un dzīvnieku sugu un no šo sugu īpatņiem iegūtu produktu nelikumīgu tirdzniecību;

G.  tā kā CITES konvencija ir ietekmīgs starptautisks nolīgums, kurš attiecas uz 35 000 dzīvnieku un augu sugām un ir spēkā kopš 1975. gada, un to ir parakstījušas 183 puses (tostarp visas ES dalībvalstis, un kopš 2015. gada jūlija konvencijas puse ir arī pati ES);

H.  tā kā tirdzniecības un attīstības politika cita starpā būtu jāizmanto, arī lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību;

I.  tā kā ES tīmekļa vietne informācijas apmaiņai par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību (EU-TWIX) kopš 2005. gada ir nodrošinājusi iespēju uzraudzīt savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību un tajā ir izveidota konfiskāciju datubāze un saziņas kanāli informācijas apmaiņai starp amatpersonām visās Eiropas valstīs;

J.  tā kā izpratnes un politiskās apņēmības trūkums ir galvenie iemesli, kādēļ nav iespējams efektīvi apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

K.  tā kā Eiropas Drošības programmā 2015.–2020. gadam noziegumi pret dzīvo dabu ir klasificēti kā organizētā noziedzība, pret kuru ir jācīnās ES līmenī, apsverot iespēju piemērot vēl arī citus kriminālsodus visā Eiropas Savienībā un šajā nolūkā pārskatot spēkā esošos tiesību aktus par noziegumiem pret vidi;

L.  tā kā 2015. gada maijā īstenotā operācija COBRA III bija līdz šim vērienīgākā cīņai pret apdraudēto sugu nelikumīgu tirdzniecību saskaņoti īstenotā starptautisko tiesībaizsardzības iestāžu operācija, kuras rezultātā tika veikti 139 aresti un vairāk nekā 247 konfiskācijas un cita starpā tika konfiscēts ziloņkauls, ārstniecības augi, degunradžu ragi, zvīņneši, dalberģiju sugas, bruņurupuči un daudz citu augu un dzīvnieku;

M.  tā kā pieprasījums pēc nelikumīgi iegūtiem savvaļas dzīvnieku un augu produktiem galamērķa tirgos veicina korupciju visā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības piegādes ķēdē;

N.  tā kā Eiropas Savienība ir ne vien ievērojams savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības galamērķa tirgus un tranzīta teritorija, bet arī reģions, no kura nelikumīgas tirdzniecības nolūkā tiek izvesti atsevišķu apdraudēto Eiropas sugu augi un dzīvnieki;

O.  tā kā ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas 2013. gada aprīļa rezolūcijā, kuru 2013. gada 25. jūlijā apstiprināja ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome, ANO dalībvalstis ir aicinātas gadījumos, kad ar aizsargājamu savvaļas dzīvnieku un augu sugu nelikumīgu tirdzniecību nodarbojas organizētas noziedzīgas grupas, atzīt to par smagu noziegumu, tādējādi pielīdzinot to cilvēku tirdzniecībai un narkotiku tirdzniecībai,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kurā akcentēta nepieciešamība pēc saskaņotas rīcības, lai izskaustu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības iemeslus, efektīvi īstenotu spēkā esošos noteikumus un panāktu to izpildi un veidotu spēcīgāku sadarbību starp izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm;

2.  aicina Komisiju, dalībvalstis, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES aģentūras — Eiropolu un Eurojust — atzīt, ka noziegumi pret dzīvo dabu rada nopietnus un aizvien lielākus draudus, un cīņu ar noziegumiem pret dzīvo dabu īstenot kā politiski vissteidzamāk risināmo jautājumu; uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša un saskaņota pieeja visās politikas jomās, tostarp tirdzniecības, attīstības, ārlietu, transporta un tūrisma, kā arī tieslietu un iekšlietu jomā;

3.  uzsver, ka rīcības plāna īstenošanai būtisks faktors ir spēja atrast un atvēlēt atbilstošu finansējumu un cilvēkresursus; vērš uzmanību uz to, ka minētā plāna efektīvai īstenošanai pienācīgā apjomā ir jāpiešķir finanšu līdzekļi no ES budžeta un no valstu budžetiem;

4.  atzīst rīcības plāna nozīmību, tomēr uzsver, ka ūdenī mītošo sugu iekļaušanas ziņā tas ir nepilnīgs;

5.  uzstāj, ka ir jāpanāk visu rīcības plāna elementu pilnīga un savlaicīga īstenošana, tā atspoguļojot steidzamo nepieciešamību izbeigt nelikumīgu un ilgtspējībai neatbilstošu praksi un nepieļaut sugu turpmāku iznīcību; aicina Komisiju katru gadu rakstiski iesniegt Parlamentam un Padomei jaunāko informāciju par īstenošanu un izveidot pastāvīgu detalizētas uzraudzības un vērtēšanas mehānismu, ar ko mērīt panākto progresu, cita starpā izvērtējot arī dalībvalstu veiktās darbības;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmīgāk palielināt mērķsugu dzīvotņu aizsardzību un uzsver, ka lielāka aizsardzība būtu jānodrošina teritorijām, kas atzītas par jutīgu jūras ekosistēmu, ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju vai Natura 2000 tīkla teritoriju;

7.  aicina Komisiju izveidot īpašu Koordinācijas biroju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības jautājumos, līdzīgu tam, kāds ir izveidots cīņai pret cilvēku tirdzniecību, un tā nodrošināt dažādu Komisijas dienestu un dalībvalstu vienotu rīcību;

8.  atgādina Komisijai, ka arī daudzām ūdenī mītošām sugām draud izzušana un ka tas ietekmēs daudzu ekosistēmu ilgtspēju;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk veikt zinātniskus pētījumus par iespējām tehniski pielāgot zvejas rīkus tā, lai izvairītos no piezvejas, jo vairākām sugām (tostarp bruņurupučiem) apdraudējumu rada gan piezveja, gan savvaļas dzīvnieku nelikumīga tirdzniecība;

Pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību un novērstu tās pamatcēloņus

10.  prasa, lai ES, trešās valstis, ieinteresētās personas un pilsoniskā sabiedrība saskaņoti īstenotu vairākas konkrētam nolūkam paredzētas izpratnes veicināšanas kampaņas ar mērķi mazināt ar savvaļas dzīvnieku un augu produktu nelikumīgu tirdzniecību saistīto tirgus pieprasījumu, šajā nolūkā cenšoties panākt patiesu un noturīgu uzvedības maiņu gan individuālā, gan kolektīvā līmenī; atzīst, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsts varētu būt svarīgs rīcības plāna īstenošanai;

11.  aicina ES atbalstīt iniciatīvas, ar ko vietējiem iedzīvotājiem, kuri mīt attiecīgās savvaļas dzīvnieku un augu valsts tuvumā, palīdz rast citus ilgtspējīgus risinājumus iztikas iegūšanai un ar ko nodrošina, ka dabas aizsardzības pasākumi sniedz vairāk ieguvumu vietējā līmenī, līdz minimumam samazina cilvēka un dzīvās dabas konfliktus un popularizē dzīvo dabu kā vietējo iedzīvotāju ienākumiem svarīgu vērtību; uzskata — ja šādas iniciatīvas tiks īstenotas, apspriežoties ar vietējiem iedzīvotājiem, varēs panākt lielāku atbalstu dabas aizsardzībai un veicināt savvaļas dzīvnieku un augu populāciju un to dzīvotņu atveseļošanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību;

12.  uzsver, ka dzīvās dabas aizsardzībai ir jākļūst par ES globālo nabadzības mazināšanas stratēģiju pamatelementu, un pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka tieši vietējiem iedzīvotājiem ir izdevīgi piedalīties dzīvās dabas aizsardzībā, pieprasa iekļaut dažādos sadarbības nolīgumos, kas tiek apspriesti ar trešām valstīm;

13.  atgādina Komisijai, ka ūdenī mītošo sugu nelikumīga tirdzniecība ietekmē arī piekrastes kopienu tautsaimniecisko attīstību un mūsu ūdeņu vides ilgtspējību;

14.  prasa, lai ES steidzami pievērstos cīņai pret korupciju un trūkumu novēršanai starptautisko pārvaldības pasākumu kontekstā visā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības ķēdē; pieprasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar partnervalstīm Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) un citos forumos, lai problēmu risinātu izcelsmes, tranzīta un galamērķa tirgos; aicina visas dalībvalstis rīkoties pilnīgā saskaņā ar UNCAC noteikumiem un tos efektīvi īstenot; atzinīgi vērtē starptautisko apņemšanos apkarot korupciju saskaņā ar 10. pantu ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada jūlija Rezolūcijā Nr. 69/314;

15.  atzīst, ka ir jāsniedz izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstu iestādēm palīdzība, ieteikumi un apmācība attiecībā uz to, kā vietējā, reģionālā un valsts līmenī īstenot izmeklēšanas, tiesībaizsardzības un tiesvedības procedūras; uzsver, ka visu šajā darbā iesaistīto iestāžu centieni ir efektīvi jākoordinē; prasa, lai vajadzības gadījumā ES atbalstītu labākās prakses apmaiņu un piedāvātu iespējas saņemt specializētu aprīkojumu un zinātību;

16.  ņem vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kuros atzīts, ka noziegumi pret dzīvo dabu aizvien nopietnāk apdraud ne vien bioloģisko daudzveidību un vidi, bet arī vispārējo drošību, tiesiskumu, cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību; pauž dziļu nožēlu, ka dalībvalstis nav uzņēmušās konkrētas saistības; uzsver, ka dalībvalstu rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai rīcības plāns būtu pilnībā un saskaņoti īstenots valsts līmenī un lai būtu sasniegti tajā izklāstītie mērķi;

17.  mudina izcelsmes valstu valdības: i) veicināt tiesiskumu un izveidot efektīvus atturēšanas mehānismus, nostiprinot kriminālizmeklēšanas, apsūdzības celšanas un notiesāšanas procesus; ii) piemērot stingrākus likumus, kas paredz, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir smags noziegums, kuram jāpievērš tāda pati uzmanība un jāpiemēro tikpat bargi sodi kā citiem transnacionālās organizētās noziedzības veidiem; iii) piešķirt vairāk resursu cīņai ar noziegumiem pret dzīvo dabu, jo īpaši ar mērķi panākt savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības tiesību aktu stingrāku izpildi, tirdzniecības kontroli, uzraudzību, kā arī pārbaudes un konfiscēšanas darbības, ko veic muitas dienests; iv) apņemties īstenot pilnīgas neiecietības politiku pret korupciju;

Pasākumi, kas veicami, lai panāktu efektīvāku īstenošanu un izpildi

18.  aicina dalībvalstis sagatavot rīcības plānus savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kuros būtu sīki izklāstītas tiesībaizsardzības politikas nostādnes un sankcijas, kā arī publicēt informāciju par konfiskācijas un aresta faktiem, kas saistīti ar noziegumiem pret dzīvo dabu, un īstenot šādas informācijas apmaiņu, un tā nodrošināt konsekventu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm; atbalsta ierosmi veidot mehānismu, kas ļautu Komisijai regulāri saņemt datus un jaunāko informāciju par konfiskācijām un arestiem dalībvalstīs un sekmētu labākās prakses apmaiņu;

19.  uzstāj, ka ir svarīgi pilnībā īstenot regulējumu, ar ko nosaka savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un panākt šī regulējuma pilnīgu izpildi;

20.  ierosina noteikt, ka sodiem par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši apgabalos ar jutīgām jūras ekosistēmām vai Natura 2000 tīkla teritorijās, vajadzētu būt pietiekami stingriem, lai atturētu potenciālos likumpārkāpējus;

21.  mudina dalībvalstis garantēt, lai tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras dienestu un valstu tiesu iestāžu rīcībā būtu vajadzīgie finanšu un cilvēkresursi un atbilstoša zinātība, kas ļauj apkarot noziegumus pret dzīvo dabu; stingri iesaka Komisijai un dalībvalstīm strādāt intensīvāk, lai nodrošinātu apmācību un palielinātu informētību visās attiecīgajās aģentūrās un iestādēs;

22.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko cenšas īstenot Eiropas Savienības tīkls vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL), Eiropas prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE), ES tiesnešu tīkls vides tiesībaizsardzībai (EUFJE), kā arī policijas spēku sadarbības tīkls cīņai ar noziegumiem pret vidi (Eiropas tīkls noziegumu pret vidi apkarošanai — EnviCrimeNet);

23.  atzīmē, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir iekļauta Eiropas Drošības programmā 2015.–2020. gadam, kurā atzīts, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība apdraud bioloģisko daudzveidību izcelsmes reģionos un ka tā apdraud ilgtspējīgu attīstību un reģionālo stabilitāti;

24.  ierosina dalībvalstīm ieņēmumus no sodiem par nelikumīgu tirdzniecību, ieguldīt savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzībā un saglabāšanā;

25.  prasa panākt, lai saistībā ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību dalībvalstīs un citās galamērķa un tranzīta valstīs būtiski uzlabotos informācijas vākšana, likumdošana un tiesībaizsardzība, kā arī cīņa pret korupciju; tāpēc prasa Komisijai ļoti rūpīgi pievērsties šiem aspektiem, nodrošinot starptautisko standartu izpildes pārvaldību un uzraudzību saistībā ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

26.  uzsver — lai nepieļautu noziegumiem pret dzīvo dabu organizēto tīklu „migrēšanu”, ir jo īpaši svarīgi saskaņot politikas nostādnes un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz noziegumiem pret dzīvo dabu;

27.  uzsver, ka ir jāuzlabo aģentūru savstarpējā sadarbība un jāpanāk, lai būtu spēkā un savlaicīgi notiktu datu apmaiņa starp valsts un ES līmeņa īstenošanas un izpildes aģentūrām; pieprasa izveidot stratēģisku izpildmehānismu tīklu gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai šādu sadarbību atvieglotu un pilnveidotu; aicina visas dalībvalstis izveidot vienības cīņai ar noziegumiem pret dzīvo dabu, tā sekmējot īstenošanu dažādās iesaistītajās aģentūrās;

28.  aicina dalībvalstis pastāvīgi sniegt Eiropolam attiecīgu informāciju un datus; mudina Eiropolu nākamajā smagās un organizētās noziedzības draudu novērtēšanas (SOCTA) procesā izvērtēt noziegumus pret dzīvo dabu; prasa Eiropola struktūrā izveidot īpašu Noziegumu pret dzīvo dabu apkarošanas nodaļu, kurai būtu transnacionālas pilnvaras un pienākumi un pietiekami finanšu un cilvēkresursi, kas ļauj nodrošināt centralizētu informācijas apmaiņu un analīzi, kā arī koordinēt tiesībaizsardzības stratēģiju un izmeklēšanas procesu norisi;

29.  aicina Komisiju popularizēt EU-TWIX sistēmu kā pārbaudītu un labi funkcionējošu instrumentu, kas ļauj dalībvalstīm apmainīties ar datiem un informāciju, un panākt, ka ir spēkā šīs sistēmas ilgtermiņa finansēšanas saistības; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot izpildes uzraudzību un ziņošanu par noziegumiem pret dzīvo dabu; prasa ES un dalībvalstīm vēl ciešāk sadarboties ar NVO, lai atbalstītu šādus NVO centienus;

30.  atzīmē, ka noziegumi pret dzīvo dabu ir saistīti ar citiem organizētās noziedzības veidiem, tostarp ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar paramilitāru grupējumu un teroristu grupējumu finansēšanu, un starptautisko sadarbību uzskata par prioritāti cīņā pret nelikumīgām finanšu plūsmām; prasa, lai ES un dalībvalstis izmantotu visus iespējamos līdzekļus, tostarp sadarbību ar finanšu sektoru, un lai tās uzraudzītu un veiktu pētījumus par ietekmi, ko radītu topošo finanšu produktu un prakses iesaiste nelikumīgās finanšu plūsmās;

31.  mudina dalībvalstis panākt, lai pilnībā būtu īstenota Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību un lai būtu noteiktas atbilstoša līmeņa sankcijas par noziegumiem pret dzīvo dabu; ir nobažījies, ka dažas dalībvalstis direktīvu vēl nav pilnībā īstenojušas, un aicina Komisiju izvērtēt direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī, jo īpaši sodu ziņā, un sniegt ieteikumus; aicina Komisiju Eiropas Drošības programmā noteiktajā laikposmā pārskatīt Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību, jo īpaši izvērtējot, cik efektīvi ar to var apkarot noziegumus pret dzīvo dabu, un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumu par direktīvas pārskatīšanu; aicina Komisiju turpināt darbu, lai saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu izstrādātu un īstenotu vienotu noteikumu minimumu ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību saistītu noziedzīgu nodarījumu un attiecīgu sankciju definēšanai īpaši smagiem pārrobežu noziegumiem;

32.  uzskata, ka rīcības plānā ir jāpievērš lielāka uzmanība muitas jautājumiem — gan attiecībā uz sadarbību ar partnervalstīm, gan labāku un efektīvāku īstenošanu pašā Savienībā; tāpēc gaida Komisijas 2016. gada pārskatu par ES spēkā esošā tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi un prasa šajā pārskatā izvērtēt arī muitas procedūras;

33.  mudina dalībvalstis efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un to ievērot, lai konvencija kļūtu par pamatu starptautiskiem pasākumiem un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai un par nozīmīgu soli ceļā uz vienotu un saskaņotu pieeju pret dzīvo dabu vērstu noziegumu apkarošanai; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu par to, ka vienpadsmit dalībvalstis UNTOC vēl nav īstenojušas; aicina attiecīgās dalībvalstis konvenciju pēc iespējas drīzāk īstenot;

34.  uzskata, ka ir konsekventi un efektīvi jāpiemēro preventīvas iedarbības kriminālsodi, lai apkarotu noziegumus pret dzīvo dabu; mudina dalībvalstis saskaņā ar UNTOC 2. panta b) punktu noteikt, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir smags noziegums;

35.  atzīst, ka dalībvalstu tiesu iestādēm un prokuroriem ir vajadzīgi ieteikumi par to, kā celt apsūdzību un piemērot sodu, un ka ir jānodrošina apmācība muitas un tiesībaizsardzības struktūru personālam ES robežpunktos; uzskata, ka par paraugu ir jāņem ANO Vides programmas (UNEP) sadarbības projekti „Pasaules tiesnešu programma” un „Videi labvēlīgas muitas iniciatīva”;

36.  aicina Komisiju, attiecīgās ES aģentūras un dalībvalstis atzīt, ka vērienīga ir kļuvusi savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība tiešsaistē, un aicina tās pilnveidot cīņai ar noziegumiem pret vidi izveidoto vienību un attiecīgo muitas dienesta vienību spējas, nodrošināt kibernoziedzības apkarošanas vienību koordināciju un veidot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai panāktu, ka ir izveidoti kanāli, pa kuriem pēc pieprasījuma var saņemt palīdzību no specializētajām kibernoziegumu apkarošanas pārrobežu vienībām;

37.  aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar operatoriem, kuri nodrošina sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu, meklētājprogrammu un e-komercijas platformu darbību, un tā kopīgi risināt problēmu, ko rada savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība internetā; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest stingrākus kontroles pasākumus un izstrādāt attiecīgas politikas nostādnes, lai vērstos pret iespējamu nelikumīgu darbību internetā; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus par to, kā ES līmenī risināt problēmu, ko rada pret dzīvo dabu vērsti noziegumi tiešsaistē;

38.  aicina ES un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes identificēt un uzraudzīt cita veida smagu un organizētu noziegumu (piemēram, cilvēku tirdzniecības) shēmas, lai palīdzētu īstenot preventīvas darbības un pārkāpumu izmeklēšanu piegādes ķēdē, apkarojot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību (piemēram, attiecībā uz aizdomīgiem sūtījumiem un finanšu darījumiem);

39.  atzinīgi vērtē to, ka Pušu konferences 17. sanāksmē (CoP 17) ES pirmo reizi piedalījās kā CITES konvencijas puse un ka ES un dalībvalstis demonstrē stingru apņemšanos īstenot konvenciju un sniegt tai iespaidīgu finansiālo atbalstu;

40.  atzinīgi vērtē pārskatīšanas procesu, kuru īsteno UNEP eksperti, cenšoties izstrādāt vispāratzītu jēdziena „noziegums pret vidi” definīciju; šajā sakarībā atzīmē, ka dažkārt juridiski nav iespējams skaidri nošķirt dažādus šādu noziegumu veidus, un līdz ar to var mazināties iespējas efektīvi celt apsūdzību un piemērot sodu;

Pasākumi spēcīgākas partnerības veidošanai pasaules mērogā

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk veidot dialogu un sadarbību ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības ķēdē un sniegt tām gan tehnisku un ekonomisku palīdzību, gan diplomātisku atbalstu; uzskata, ka ES ir jārīkojas starptautiskā līmenī, lai palīdzētu trešām valstīm apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, un ka ar divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem ES ir jāveicina turpmāka nepieciešamā tiesiskā regulējuma izstrāde;

42.  uzsver, ka plaši izplatītā korupcija, institucionālā mazspēja, valsts varas vājināšanās, nepareiza pārvaldība un niecīgi sodi par noziegumiem pret dzīvo dabu ir galvenās problēmas, kas jārisina, lai varētu efektīvi apkarot savvaļas dzīvnieku un augu transnacionāla mēroga nelikumīgu tirdzniecību; mudina ES atbalstīt jaunattīstības valstis, kuras cenšas samazināt malumedniecības stimulus, un šādu atbalstu sniegt, uzlabojot ekonomiskās iespējas un veicinot labu pārvaldību un tiesiskumu;

43.  aicina ES iestādes, dalībvalstis un visas citas iesaistītās valstis sistemātiskāk veikt izpēti, lai noskaidrotu, kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar reģionāliem konfliktiem un terorismu;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, izveidot trasta fondu vai līdzīgu mehānismu saskaņā ar 187. pantu pārskatītajā Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un to darīt, lai pasargātu aizsargājamas teritorijas un apkarotu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību un malumedniecību;

45.  aicina ES atjaunināt finansiālo un tehnisko atbalstu, ko sniedz ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un no Eiropas Attīstības fonda (EAF), lai palīdzētu jaunattīstības valstīm savus tiesību aktus par dzīvās dabas aizsardzību īstenot saskaņā ar CITES ieteikumiem, jo īpaši atbalstot tās valstis, kurām trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu tiesību aktu izpildi un kontrabandistu kriminālvajāšanu;

46.  aicina Komisiju saskaņā ar rīcības plāna pirmo prioritāti apsvērt iespēju izmantot partnerības instrumentu, lai finansētu iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūtiem savvaļas dzīvnieku un augu produktiem galvenajos šādu produktu noieta tirgos; uzsver, ka būtisku ieguldījumu šajā sakarā varētu sniegt pilsoniskā sabiedrība, kas iesaistīta uzraudzības struktūrās saskaņā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu sadaļām ES tirdzniecības nolīgumos;

47.  uzsver, ka saistībā ar ES un Ķīnas stratēģisko partnerību ir svarīgi risināt sensitīvo jautājumu par augošo pieprasījumu pēc dzīvās dabas produktiem (piemēram, ziloņkaula, degunradžu ragiem un tīģeru kauliem), jo tas patiesi apdraud attiecīgo sugu aizsardzību un bioloģisko daudzveidību kopumā;

48.  aicina Komisiju visos ES tirdzniecības nolīgumos un sarunās iekļaut obligātu un izpildāmu ilgtspējīgas attīstības noteikumu sadaļu, norādot tieši uz to, ka ir jāaptur savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība visās ekonomikas nozarēs, un aicina Komisiju savos īstenošanas ziņojumos iekļaut šo noteikumu analīzi; mudina Komisiju VPS+ tirdzniecības sistēmā likt uzsvaru uz CITES konvencijas īstenošanu un pasākumiem cīņai ar noziegumiem pret dzīvo dabu;

49.  atzīmē, ka korupcija ir viens no galvenajiem faktoriem, kura dēļ ir iespējama savvaļas dzīvnieku un augu un no tiem iegūtu produktu nelikumīga tirdzniecība un kurš šādu tirdzniecību veicina; atzinīgi vērtē Komisijas stratēģijā „Tirdzniecība visiem” pausto apņemšanos visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgus pretkorupcijas noteikumus, lai novērstu gan tiešo, gan netiešo ietekmi, ko rada korupcija un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība; tāpēc prasa Komisijai pievērst šiem aspektiem vislielāko uzmanību, nodrošinot starptautisko standartu izpildes pārvaldību un uzraudzību saistībā ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

50.  aicina ES, darbojoties PTO sistēmā, izpētīt, kā panākt, lai globālā tirdzniecība un regulējums vides jomā viens otru labāk atbalstītu, un šādu izpēti veikt jo īpaši saistībā ar darbu, kurš pašlaik tiek īstenots, lai stingrāk saskaņotu PTO un daudzpusējos vides nolīgumus, kā arī saistībā ar tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kas paver jaunas iespējas sadarbībai starp amatpersonām, kuras nodarbinātas muitas, savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības, kā arī tirdzniecības jomās, sevišķi jaunattīstības valstīs; uzskata, ka ir jāizpēta vēl arī citas sadarbības iespējas starp PTO un CITES, jo īpaši attiecībā uz to, kā sniegt jaunattīstības valstu ierēdņiem tehnisku palīdzību un veidot viņu spējas risināt ar tirdzniecību un vidi saistītus jautājumus;

51.  uzsver, ka izšķiroša nozīme ir izpildes ķēdē iesaistīto organizāciju starptautiskai sadarbībai; aicina ES un dalībvalstis arī turpmāk atbalstīt Starptautisko konsorciju pret dzīvo dabu vērstu noziegumu apkarošanai (ICCWC); atzinīgi vērtē ikvienu centienu stiprināt šo atbalstu, šajā nolūkā cita starpā arī nodrošinot finanšu resursus un pieredzējušu speciālistu zināšanas, lai sekmētu spēju veidošanu, veicinātu informācijas un zinātības apmaiņu un atbalstītu izpildes un atbilstības nodrošināšanu; aicina Komisiju izmantot ICCWC noteiktos rādītājus, lai izvērtētu, cik efektīvi trešām valstīm atvēlētais ES finansējums ir palīdzējis īstenot pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību vērstus pasākumus, un lai sekmētu vienotu un ticamu attīstības finansējuma vērtēšanu;

52.  atzinīgi vērtē starptautisko tiesībaizsardzības iestāžu īstenotās operācijas (piemēram, operāciju COBRA III), kuru rezultātā tiek konfiscēts iespaidīgs daudzums no savvaļas dzīvniekiem un augiem nelikumīgi iegūtu produktu un tiek apcietināti kontrabandisti un pateicoties kurām sabiedrība var labāk atpazīt tik smagu organizētās noziedzības veidu kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība;

53.  aicina dalībvalstis nostiprināt CITES budžetu, tā sniedzot šai organizācijai iespēju plašāk īstenot savu uzraudzības un sugu izraudzīšanās darbu; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka no sešām dalībvalstīm CITES vēl arvien nav saņēmusi maksājumus, kas tām bija jāveic laikposmā no 1992. līdz 2015. gadam;

54.  atzinīgi vērtē ES rīcības plānu kā būtisku ieguldījumu, kas palīdzēs sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus, par kuriem 2015. gada septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē vienojās valstu vadītāji;

Eiropas Savienība — gan galamērķa tirgus, gan izcelsmes un tranzīta posms

55.  atzīmē, ka CITES, ES Kokmateriālu regula un ES tiesību akti, ar ko reglamentē NNN zveju, ir svarīgi savvaļas dzīvnieku un augu starptautiskās tirdzniecības regulēšanas instrumenti; taču ir nobažījies, ka nav nodrošināta pienācīga īstenošana un izpilde, un aicina dalībvalstis strādāt intensīvāk, lai kopīgiem spēkiem saskaņoti panāktu efektīvu īstenošanu; turklāt ir nobažījies par trūkumiem spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, kuri attiecas gan uz sugām, gan procesa dalībniekiem; tāpēc prasa ES pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai to papildinātu, nosakot, ka ir aizliegts darīt pieejamus un laist tirgū savvaļas dzīvniekus un augus, kas tiek nelikumīgi iegūti vai tirgoti trešās valstīs, un ka ir aizliegts šādus savvaļas dzīvniekus un augus pārvadāt, iegādāties un turēt tos savā īpašumā; uzskata, ka ar šādiem tiesību aktiem varētu saskaņot spēkā esošo ES tiesisko regulējumu un ka šādu tiesību aktu transnacionālai ietekmei var būt izšķiroša nozīme, lai samazinātu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apjomu visā pasaulē; šajā sakarībā uzsver, ka ar šādiem tiesību aktiem ir jāpanāk, lai būtu pilnībā pārredzami jebkādi tirdzniecības aizliegumi, kas noteikti, pamatojoties uz attiecīgas sugas nelegālu statusu trešā valstī, un tādējādi jānodrošina juridiskā noteiktība tiem, kuri nodarbojas ar likumīgu tirdzniecību;

56.  uzsver, ka trofeju medības ir veicinājušas CITES konvencijas I un II pielikumā iekļauto apdraudēto sugu populāciju būtisku sarukšanu, un mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot piesardzīgu pieeju attiecībā uz tādu medību trofeju ievešanu, kas iegūtas no sugām, kuru aizsardzību nosaka ES regulējums par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību, un mudina tās atbalstīt vēl stingrāku ES tiesību normu piemērošanu medību trofeju ievešanai ES dalībvalstīs un pieprasīt atļaujas trofeju ievešanai, ja tās iegūtas no sugām, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā;

57.  atzinīgi vērtē Bakingemas pils 2016. gada deklarāciju, kuru parakstījuši aviokompāniju, kravu pārvadātāju, ostu operatoru, muitas aģentūru, starpvaldību organizāciju un dabas aizsardzības bezpeļņas organizāciju pārstāvji, apliecinot savu apņemšanos paaugstināt standartus visā transporta nozarē un šajā nolūkā īpašu uzmanību pievērst informācijas apmaiņai, personāla apmācībai, tehnoloģiju pilnveidošanai un resursu kopīgai izmantošanai uzņēmumu un organizāciju vispasaules sadarbības struktūrā; aicina visas puses pilnībā īstenot deklarācijā pausto apņemšanos; mudina dalībvalstis veicināt Bakingemas pils deklarācijai līdzīgu brīvprātīgu saistību uzņemšanos arī citās jomās, sevišķi finanšu un e-komercijas nozarēs;

58.  pieprasa pilnībā un nekavējoties Eiropas līmenī aizliegt ziloņkaula (arī tā dēvētā „pirmskonvencijas” ziloņkaula) un degunradžu ragu tirdzniecību, eksportu un reeksportu ES teritorijā un uz galamērķiem aiz ES robežām; pieprasa izveidot mehānismu, ar ko izvērtē, vai līdzīgi ierobežojumi būtu jānosaka arī attiecībā uz citām apdraudētajām sugām;

59.  norāda, ka ES regula, ar ko izveido sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, ir devusi rezultātus, taču neatlaidīgi pieprasa to īstenot vēl stingrāk, lai panāktu, ka Eiropas tirgū nenonāk nelegāli nozvejotas zivis; ierosina ES dalībvalstīm konsekventāk un efektīvāk pārbaudīt nozvejas dokumentus (nozvejas sertifikātus) un sūtījumus (jo īpaši no valstīm, kas atzītas par augsta riska zonām), tā nodrošinot, ka zivis ir nozvejotas legāli;

60.  uzsver, ka cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību nozīmīga ir privātā sektora līdzdalība ar pašregulējuma un uzņēmumu sociālās atbildības īstenošanu; uzskata, ka izsekojamība ir izšķiroši svarīga likumīgai un ilgtspējīgai tirdzniecībai neatkarīgi no tā, vai tirdzniecība ir komerciāla vai nekomerciāla; uzsver, ka ir nepieciešama sadarbība un koordinācija starptautiskā līmenī, kā arī starp publisko un privāto sektoru, un aicina ES nostiprināt esošos kontroles instrumentus, cita starpā izmantojot arī izsekojamības mehānismus; uzskata, ka par izšķirošu būtu jākļūst darbībai transporta nozarē, piemēram, nodrošinot agrīnās brīdināšanas signālsistēmu ieviešanu; atzīmē, ka svarīga nozīmē šajā ziņā varētu būt publiskā un privātā sektora partnerībām;

61.  prasa, lai dalībvalstis ne vien veiktu robežpārbaudes atbilstoši Regulas (EK) Nr. 338/97 prasībām, bet arī kontrolētu izpildi iekšzemē, šajā nolūkā regulāri pārbaudot tirgotājus un atļauju turētājus (piemēram, zooveikalus, selekcionārus, pētniecības centrus un kokaudzētavas) un cita starpā arī kontrolējot tādu preču (piemēram, modes preču, mākslas priekšmetu, zāļu un uzturvielu) tirdzniecību, kas varētu būt izgatavotas no nelikumīgi iegūtu augu un dzīvnieku produktiem;

62.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visi pārtvertie augu eksemplāri tiktu nekavējoties konfiscēti un lai pārtvertajām vai konfiscētajām dzīvajām būtnēm būtu nodrošināta aprūpe un jauna mājvieta attiecīgajām sugām piemērotos dzīvnieku glābšanas centros; aicina Komisiju sniegt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka visi savvaļas dzīvnieku glābšanas centri, ko izmanto dalībvalstis, ir atbilstoša standarta struktūras; turklāt aicina ES un dalībvalstis nodrošināt dzīvnieku glābšanas centrus ar atbilstošu finansējumu;

63.  aicina dalībvalstis saskaņā ar CITES konvencijas Pušu konferences rezolūcijas Nr. 10.7. (Rev. CoP 15) 3. pielikumu pieņemt valsts plānus ar pasākumiem, kas veicami attiecībā uz konfiscētām dzīvām būtnēm; uzsver, ka par visām konfiscētajām dzīvajām būtnēm dalībvalstīm ir jāpaziņo EU-TWIX un ka būtu jāpublicē ikgadēji kopsavilkuma ziņojumi, turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiesībaizsardzības struktūru personāla apmācībā būtu iekļauti labturības un drošības apsvērumi rīcībai ar konfiscētam dzīvām būtnēm; aicina ES un dalībvalstis apņemties sniegt savvaļas dzīvnieku glābšanas centriem atbilstošu finansiālo atbalstu;

64.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju veidot tā dēvētā pozitīvā saraksta sugu sistēmu, pēc kuras objektīvi un saskaņā ar zinātniskiem kritērijiem tiek vērtēts, cik droši un cik piemēroti tirdzniecībai un turēšanai lolojumdzīvnieka statusā ir attiecīgu reto sugu īpatņi;

o
o   o

65.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0031.
(2) OV L 75, 19.3.2015., 1. lpp.
(3) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.
(4) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.
(5) OV L 181, 29.6.2013., 1. lpp.
(6) OV L 77, 24.3.2009., 1. lpp.
(7) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.
(8) OV L 94, 9.4.1999., 24. lpp.
(9) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
(10) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika