Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu un 212. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2013)0522)(4),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds — 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),

–  ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par postošajiem plūdiem Centrāleiropā(5),

–  ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju par šīs vasaras dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda lomu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0341/2016),

A.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz lielajiem plūdiem Centrāleiropā 2012. gada vasarā, ir vērtīgs instruments, kurš ļauj ES reaģēt uz lielām dabas katastrofām, kā arī ārkārtējām reģionālām katastrofām Savienībā un valstīs, kuras ved sarunas par pievienošanos, un ļauj apliecināt solidaritāti ar cietušajiem reģioniem un valstīm; tā kā tas atbalsta tikai ārkārtas un atjaunošanas operācijas, ko veic valdības pēc dabas katastrofām, kuras tieši ietekmē cilvēku dzīves apstākļus, dabisko vidi vai ekonomiku konkrētā skartā reģionā (lai gan jāatzīmē, ka Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu ar mērķi paplašināt sākotnējo darbības jomu vēl vairāk);

B.  tā kā ESSF jau kopš tā izveides ir pierādījis savu lietderību, mobilizējot pavisam EUR 3,8 miljardus saistībā ar vairāk nekā 70 katastrofām 24 saņēmējās valstīs un pievienošanās valstīs, un ir izmantots, reaģējot uz daudzām dabas katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, vētrām un, pavisam nesen, sausumu; tā kā ESSF joprojām ir viens no ES solidaritātes spēcīgākajiem simboliem laikā, kad ir piemeklējušas grūtības;

C.  tā kā šis instruments 2014. gadā tika pilnībā pārveidots ar mērķi uzlabot un vienkāršot procedūras un nodrošināt ātrāku reakciju sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, no jauna noteikt tā darbības jomu, noteikt reģionālas katastrofas skaidrus kritērijus un stiprināt katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, tādējādi palielinot palīdzības finansējuma efektivitāti atbilstoši Parlamenta, kā arī vietējo un reģionālo iestāžu daudzajiem lūgumiem, kas pausti gadu gaitā; tā kā Komisijas 2016. gada 14. septembrī ierosinātajā kopotajā regulā (COM(2016)0605 – 2016/0282(COD)) ir paredzēts no jauna pārskatīt fonda darbību ar mērķi uzlabot ārkārtas palīdzības finansējuma gatavību un efektivitāti;

D.  tā kā Parlaments stingri atbalstīja ierosinātās izmaiņas, kuru lielāko daļu tas bija aicinājis veikt jau iepriekšējās rezolūcijās;

E.  tā kā līdz 2014. gada jūnijam (tad stājās spēkā pārskatītā regula) saņemtie pieprasījumi tika vēl vērtēti saskaņā ar sākotnējo regulu, bet vēlākie pieprasījumi tika vērtēti saskaņā ar pārskatīto regulu;

F.  tā kā ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas jomā ir ļoti liela nozīme saistībā ar reakciju uz klimata pārmaiņām; tā kā ievērojams ES finansējums ir piešķirts ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijās, jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF);

G.  tā kā ārkārtas gadījumos, ja attiecīgajā gadā pieejamie līdzekļi nav pietiekami, var izmantot nākamajam gadam paredzētos līdzekļus, ievērojot fonda budžeta izdevumu maksimālo gada apjomu gan tajā gadā, kad notikusi katastrofa, gan nākamajā gadā,

1.  atgādina, ka ESSF kopš tā izveides 2002. gadā ir bijis nozīmīgs atbalsts vietējām un reģionālām pašvaldībām un ir palīdzējis atvieglot sekas pēc viscaur Eiropā notikušām dabas katastrofām, sākot no plūdiem līdz zemestrīcēm un mežu ugunsgrēkiem, un ir bijis veids, kā apliecināt Eiropas solidaritāti ar katastrofu skartajiem reģioniem; uzsver, ka attiecībā uz sabiedrību ESSF ir viena no konkrētākajām un reālākajām atbalsta izpausmēm no ES puses vietējām pašvaldībām;

2.  uzsver, ka kopš ESSF izveides klimata pārmaiņu rezultātā dabas katastrofu skaits Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis un tās kļuvušas spēcīgākas un intensīvākas; tāpēc uzsver tāda spēcīga un elastīga instrumenta pievienoto vērtību, ar kuru var apliecināt solidaritāti un nodrošināt pienācīgu un ātru atbalstu iedzīvotājiem, kas cietuši lielās dabas katastrofās;

3.  atgādina, ka ESSF finansē ārpus Eiropas Savienības budžeta, gadā tam piešķirot līdz EUR 500 miljoniem (2011. gada cenās), un ka, neraugoties uz tajā jau iepriekš paredzēto elastīgumu (līdzekļu pārnešana uz N+1 gadu), katru gadu ievērojama summa var palikt neizmantota; šajā sakarā norāda uz gada finanšu piešķīruma daļēju iekļaušanu budžetā, ko paredz ierosinātā kopotā regula, ar mērķi paātrināt līdzekļu piešķiršanas procedūru un nodrošināt agrāku un efektīvāku palīdzību katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem;

4.  norāda, ka gada robežvērtības izmantošana pierāda, ka gada apropriāciju līmenis jaunajā DFS plānošanas periodā ir adekvāts;

5.  uzsver, cik svarīga bija 2014. gada pārskatīšana, kurā izdevās pārvarēt bloķēšanu Padomē un beidzot atsaukties Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem uzlabot palīdzības reaģētspēju un efektivitāti, lai nodrošinātu ātru un pārredzamu reakciju, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem; turklāt atzinīgi vērtē neseno kopoto priekšlikumu, ar kuru ievieš jaunus noteikumus, lai vienkāršotu un atvieglotu finansējuma izmantošanu;

6.  uzsver šādus reformas galvenos elementus: ieviest avansa maksājumus, proti, līdz 10 % no paredzētās atbalsta summas darīt pieejamus pēc atsevišķa pieprasījuma drīz pēc tam, kad Komisijai ir iesniegts pieprasījums no fonda piešķirt finansiālu atbalstu (līdz EUR 30 miljoniem); ārkārtas un atjaunošanas operāciju sagatavošanas un īstenošanas izmaksu atbilstība (svarīga Eiropas Parlamenta prasība); termiņu pagarinājums cietušo valstu pieprasījumu iesniegšanai (12 nedēļas pēc pirmajiem apzinātajiem postījumiem) un projekta sagatavošanai (18 mēneši); ieviest 6 nedēļu termiņu, kurā Komisijai jāatbild uz pieprasījumiem; jauni noteikumi par dabas katastrofu novēršanu; un uzlabojumi procedūrās attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību;

7.  tomēr uzsver — lai gan ir paredzēta iespēja avansa maksājumus saņemt ātrāk nekā parastajā procedūrā, saņēmēji joprojām cieš arī no kopējā procesa ilguma no finansējuma pieprasījuma līdz pēdējā maksājuma saņemšanai; šajā sakarā uzsver nepieciešamību iesniegt pieprasījumu iespējami drīzāk pēc katastrofas, kā arī panākt turpmākus uzlabojumus novērtēšanas posmā un pārējos posmos, lai atvieglotu maksājumu veikšanu; uzskata, ka jaunie ierosinātie kopotie noteikumi attiecībā uz ESSF var veicināt ātrāku finansējuma izmantošanu, lai apmierinātu reālās vajadzības katastrofu skartajās vietās; uzsver arī, ka dalībvalstīm ir jāpārskata savas administratīvās procedūras, lai paātrinātu atbalsta piešķiršanu skartajiem reģioniem un valstīm; turklāt saistībā ar iespējamiem uzlabojumiem kādā no turpmākajām reformām iesaka ieviest prasību obligāti atjaunināt valstu plānus attiecībā uz katastrofu pārvaldību, kā arī prasību sniegt informāciju par vienošanos par ārkārtas līgumiem gatavošanu;

8.  aicina pašas dalībvalstis uzlabot saziņas līdzekļus un sadarbību ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, gan novērtējot atbilstošos postījumus, par kuriem tiek pieprasīts ESSF finansējums, gan sagatavojot pieprasījumus, kā arī īstenojot projektus, lai novērstu dabas katastrofu sekas, tādējādi nodrošinot, ka Savienības palīdzība uz vietas ir efektīva un tiek veicināti ilgtspējīgi risinājumi; turklāt uzskata, ka par ESSF atbalstu būtu jāinformē visa sabiedrība; aicina attiecīgās iestādes uzlabot saziņu un sniegt informāciju par ESSF atbalstu, neradot papildu administratīvo slogu;

9.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka dalībvalstis dabas katastrofu seku novēršanā izmanto publiskā iepirkuma procedūras, lai atlasītu un izplatītu paraugprakses piemērus un pieredzi, kas gūta saistībā ar līgumiem ārkārtas situācijās;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas skaidrāk formulētos noteikumus par tiesībām saņemt atbalstu reģionālu dabas katastrofu gadījumos, bet norāda, ka galīgās vienošanās starp Parlamentu un Padomi tekstā ir saglabāta atbilstības robežvērtība 1,5 % no reģionālā IKP, kā bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, neraugoties uz Parlamenta centieniem to samazināt līdz 1 %; norāda, ka, attiecībā uz tālākajiem reģioniem robežvērtību samazinot līdz 1 %, ir ņemta vērā to neaizsargātība;

11.  atzīst, ka fonds sniedz palīdzību neapdrošināmu postījumu novēršanā un nekompensē privātus zaudējumus; uzsver, ka ilgtermiņa pasākumiem, piemēram, ilgtspējīgai atjaunošanai vai darbībām ekonomiskās attīstības veicināšanai un preventīviem pasākumiem, finansējumu ir tiesības saņemt no citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši no ESI fondiem;

12.  aicina dalībvalstis optimālāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši piecus ESI fondus, ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanai, un norāda, cik svarīgi ir attīstīt sinerģiju starp dažādiem Savienības fondiem un politikām, lai novērstu dabas katastrofu ietekmi un ESSF aktivizēšanas gadījumos nodrošinātu atjaunošanas projektu konsolidāciju un ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka vienmēr, kad tiek izmantots ESSF, attiecīgajai dalībvalstij būtu oficiāli jāapņemas veikt visus pasākumus, kas nepieciešami katastrofu novēršanai un skarto teritoriju ilgtspējīgai atjaunošanai; aicina sinerģijas izmantošanas gadījumā cik vien iespējams administratīvi vienkāršot līdzekļu kombinēto izmantošanu;

13.  tādēļ uzsver, ka ir jāstiprina centieni ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, ņemot vērā preventīvos pasākumus, kad no ESSF tiek atbalstīta atjaunošana un apmežošana; uzskata, ka novēršanai būtu jākļūst par horizontālu uzdevumu, un ierosina gadījumos, kad no ESSF tiek finansēta katastrofas seku mazināšana, veikt preventīvus pasākumus, izmantojot uz ekosistēmu balstītu pieeju; turklāt aicina dalībvalstis ieviest riska novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, ņemot vērā arī to, ka daudzas dabas katastrofas mūsdienās ir tiešas cilvēka darbības sekas;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt maksimālu pārredzamību, piešķirot līdzekļus un pārvaldot un īstenojot ESSF; uzskata, ka ir svarīgi noteikt, vai ESSF subsīdijas ir izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, lai atklātu un attīstītu paraugprakses un pieredzi un dalītos ar tām; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pārredzamību un nodrošināt, ka informācija ir publiski pieejama visā palīdzības piešķiršanas procesā no pieprasījuma iesniegšanas līdz projekta slēgšanai; tāpat aicina Eiropas Revīzijas palātu sniegt īpašu ziņojumu par ESSF darbību, neaizmirstot to, ka jaunākais pieejamais ziņojums ir no laikposma pirms 2014. gada ESSF regulas pārskatīšanas;

15.  konstatē, ka 2014. gadā tika saņemti trīspadsmit jauni pieprasījumi, un vērš uzmanību uz īpašo situāciju minētajā gadā, kurā sešus pieprasījumus vērtēja saskaņā ar iepriekšējo regulu, savukārt pārējos septiņus — saskaņā ar pārskatīto regulu;

16.  atgādina, ka 2014. gadā divi pieprasījumi tika noraidīti saskaņā ar iepriekšējo ESSF regulu un noraidījuma pamatojums bija tāds, ka katastrofas nevarēja uzskatīt par “ārkārtējām”, neskatoties uz to, ka tās bija nodarījušas nopietnu postījumu un tieši ietekmēja ekonomikas un sociālo attīstību attiecīgajos reģionos, un tādēļ atzinīgi vērtē šajā sakarā veiktos precizējumus pārskatītajā ESSF regulā; tomēr uzskata, ka — saistībā ar turpmākām reformām un ņemot vērā iespēju no jauna definēt reģionālas dabas katastrofas — būtu jāatļauj iesniegt vienotus pieprasījumus kopīgi vairākām valstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu un kuras ir cietušas pārrobežu dabas katastrofā, proti, katastrofas cēlonis ir viens un tas pats un sekas ir iestājušās vienlaicīgi, un ka, izvērtējot pieprasījumus, būtu jāņem vērā netiešie zaudējumi;

17.  aicina Komisiju saistībā ar turpmākajām reformām ņemt vērā iespēju palielināt avansa maksājumu slieksni no 10 % uz 15 %, kā arī saīsināt termiņus pieprasījumu izskatīšanai no sešām līdz četrām nedēļām; aicina Komisiju arī apsvērt iespēju noteikt atbilstības robežvērtību reģionālām dabas katastrofām 1 % apmērā no reģionālā IKP un, izvērtējot pieprasījumus, ņemt vērā sociāli ekonomiskās attīstības līmeni skartajos reģionos;

18.  norāda uz nepieciešamību apsvērt iespēju izmantot jaunus rādītājus papildus IKP, piemēram, tautas attīstības indeksu un reģionālo sociālā progresa indeksu;

19.  atzinīgi vērtē to, ka septiņus no saņemtajiem atbalsta pieprasījumiem, kurus izskatīja saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, Komisija pieņēma, tostarp četrus, kuri tika apstiprināti 2014. gada beigās, bet kuru apropriācijas bija jāpārnes uz 2015. gadu, kā norādīts ESSF 2015. gada ziņojumā; šajā sakarā atgādina, ka 2015. gads bija pirmais pilnais pārskatīto noteikumu īstenošanas gads un analizētie dati rāda, ka ar reformu ieviestie juridiskie precizējumi ir nodrošinājuši to, ka vairāk pieprasījumu tiek atzīti par atbilstošiem, kas tā nebija, kamēr spēkā bija agrākie noteikumi, saskaņā ar kuriem aptuveni divas trešdaļas no reģionālo katastrofu palīdzības pieprasījumiem tika novērtēti kā neatbilstoši;

20.  pauž nožēlu par to, ka iepriekšējā regulā paredzētās īstenošanas un galīgo ziņojumu novērtēšanas procedūras bija tik ilgas, un sagaida, ka saskaņā ar grozīto regulu procedūru slēgšana notiks efektīvāk un pārredzamāk, kā arī nodrošinās Savienības finanšu interešu aizsardzību;

21.  turklāt uzsver, ka, īstenojot grozītās regulas 11. pantu, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai tiek piešķirtas revīzijas veikšanas pilnvaras un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) atļauts vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu;

22.  aicina Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu novērtēt ESSF darbību pirms pašreizējā daudzgadu finanšu perioda beigām.

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, kā arī reģionālajām iestādēm.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp. (3) OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp. (4) OV C 170, 5.6.2014., 45. lpp. (5) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (6) OV C 193 E, 17.8.2006., 322. lpp. (7) OV C 114, 15.4.2014., 48. lpp. (8) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.