Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu, 175. panta trešo daļu un 212. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā(2),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014(4), ar kuru groza minēto regulu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”)(5),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(6),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 11. aprīļa secinājumus par turpmāku riska novērtējuma izstrādi, lai pārvarētu katastrofas Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra secinājumus, kuros aicina stiprināt civilās aizsardzības spējas, izmantojot uz civilās aizsardzības modulāro pieeju balstītu Eiropas savstarpējās palīdzības sistēmu (16474/08),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),

–  ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par zemestrīču reģionālo ietekmi(7),

–  ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 8. oktobra rezolūciju(9) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu: Itālija, zemestrīce Abruco,

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(10),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(11),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm (O-000139/2016 – B8-1812/2016, O-000140/2016 – B8-1813/2016 un O-000141/2016 – B8-1814/2016),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 24/2012 „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda reakcija uz 2009. gada Abruci zemestrīci — darbu atbilstība un izmaksas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pēc 2016. gada 24. augustā Itālijas centrālajā daļā notikušās postošās zemestrīces tajā pašā valsts daļā notika vēl trīs spēcīgākas zemestrīces, proti, 2016. gada 26. oktobrī 5,5 un 6,1 magnitūdu zemestrīces un 2016. gada 30. oktobrī 6,5 magnitūdu zemestrīce, kā arī vairāki citi mazāk spēcīgi zemes satricinājumi;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā zemestrīces un pēcgrūdieni Itālijas centrālajā daļā turpinājās; tā kā nesenākā zemestrīce, kas notika 2016. gada 30. oktobrī, bija spēcīgākais satricinājums, kas valsti skāris vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā, pilnībā sagraujot veselus ciematus, novedot izmisumā lielu skaitu reģionu iedzīvotāju un izraisot dažādus netiešus kaitējuma veidus kaimiņu reģionos;

C.  tā kā saistībā ar nesenajiem satricinājumiem ir ziņots par vairāk nekā 400 cietušām un 290 bojā gājušām personām;

D.  tā kā šīs postošās zemestrīces sekoja viena otrai un to rezultātā ir nācies pārvietot ap 100 000 iedzīvotāju;

E.  tā kā pēdējo zemestrīču rezultātā ir izpostītas pilsētas, ir nopietni bojāta vietējā un reģionālā infrastruktūra, izpostīts vēsturiskais un kultūras mantojums, traucēta saimnieciskā darbība, jo īpaši MVU, lauksaimniecība, ainava un tūrisma un viesmīlības nozaru potenciāls;

F.  tā kā attiecīgajās teritorijās ir radusies deformācija, kas skar aptuveni 130 kvadrātkilometru platību ar maksimālo nobīdi vismaz 70 centimetri, un tā kā neprognozējamas hidroģeoloģiskās sekas skarbos ziemas apstākļos varētu izraisīt turpmākas dabas katastrofas, piemēram, plūdus, zemes nogruvumus un kumulatīvo kaitējumu;

G.  tā kā dažas teritorijas Eiropas Savienībā ir neaizsargātākas un pakļautas augstam zemestrīču riskam; tā kā tajās var būt iespējamas atkārtotas dažādu veidu dabas katastrofas, dažkārt pat viena gada laikā, kā liecina nesenie gadījumi Itālijā, Portugālē, Grieķijā un Kiprā;

H.  tā kā ir pienācīgi jākoordinē plaši atjaunošanas centieni, lai novērstu ekonomiskos un sociālos zaudējumus, un tā kā īpaša uzmanība ir jāpievērš arī nenovērtējamajam Itālijas kultūras mantojumam, atbalstot starptautiskus un Eiropas projektus, kas ir vērsti uz vēsturisko ēku un objektu atjaunošanu;

I.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz postošajiem plūdiem, kas skāra Centrāleiropu 2002. gada vasarā;

J.  tā kā, lai stiprinātu preventīvos pasākumus zemestrīču radīto seku mazināšanai un rehabilitācijas pasākumus, var izmantot dažādus Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus vai civilās aizsardzības mehānismu un finanšu instrumentu;

K.  tā kā ar 2014. gada ESSF reformu ieviesa iespēju dalībvalstīm pieprasīt avansa maksājumus, par kuru piešķiršanu lemj Komisija, ja ir pieejami pietiekami resursi; tā kā avansa apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no paredzamā ESSF finansiālā ieguldījuma kopējās summas un nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 30 miljonus;

L.  tā kā katastrofas skartajai valstij ir jāiesniedz Komisijai pieteikums palīdzības saņemšanai no ESSF ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc tam, kad ir noskaidroti pirmie katastrofas izraisītie postījumi; tā kā saņēmējvalsts ir atbildīga par dotācijas izlietojumu un tēriņu revīziju, tomēr Komisija drīkst veikt ESSF finansēto darbību pārbaudes uz vietas;

M.  tā kā rekonstrukcijas procesā ir jāņem vērā iepriekšējā pieredze un tā kā ilgtspējīgas atjaunošanas pamatā jābūt vajadzībai visu veikt pēc iespējas ātri, ar atbilstošiem resursiem, birokrātijas atvieglojumiem un pārredzami, kā arī vajadzībai nodrošināt zemestrīču skarto iedzīvotāju drošību un stabilitāti, lai panāktu, ka viņi var turpināt dzīvot šajos reģionos;

N.  tā kā novēršanai vajadzētu kļūt par aizvien būtiskāku katastrofu pārvaldības cikla posmu un tai jāpiešķir lielāka sociālā nozīme, kā arī tā pieprasa rūpīgi izstrādātu rīcības programmu informācijas izplatīšanai, izpratnes veidošanai un izglītošanai;

O.  tā kā pašreizējie katastrofu novēršanas pasākumi ir jāpastiprina atbilstoši Parlamenta iepriekšējiem priekšlikumiem, lai konsolidētu stratēģiju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai ES līmenī,

1.  pauž visdziļāko solidaritāti un līdzjūtību visām personām un viņu ģimenēm, kas cietušas zemestrīcē, kā arī Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kuras iesaistītas katastrofas seku likvidēšanā;

2.  pauž bažas par lielo skaitu pārvietoto personu, kuras gaidāmajā ziemas sezonā apdraud skarbi laikapstākļi; tādēļ aicina Komisiju noskaidrot visus iespējamos veidus, kā Itālijas iestādēm sniegt palīdzību, lai tās varētu nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus cilvēkiem, kas zaudējuši pajumti;

3.  atzinīgi vērtē glābšanas vienību, civilās aizsardzības spēku, brīvprātīgo, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo, reģionālo un valsts iestāžu neatlaidīgos centienus izpostītajos apgabalos glābt dzīvības, ierobežot kaitējumu un veikt kopīgas pamatdarbības ar mērķi uzturēt pienācīgu dzīves līmeni;

4.  uzsver nopietno ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada vairākas secīgas zemestrīces un pēc tām paliekošā iznīcība;

5.  uzsver, cik smaga ir situācija uz vietas, radot nopietnu un intensīvu finansiālo spiedienu uz Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm;

6.  atzinīgi vērtē saskaņā ar līgumiem Itālijai piemēroto palielināto elastību attiecībā uz deficīta aprēķināšanu par izdevumiem saistībā ar zemestrīcēm, lai efektīvi un ātri tiktu galā ar pašreizējo ārkārtas situāciju un ar turpmākiem pasākumiem, kas vajadzīgi katastrofas skarto teritoriju drošībai; aicina arī Itālijas valdību nodrošināt, ka visi sniegtie papildu resursi patiešām tiek izmantoti šim konkrētajam nolūkam;

7.  prasa Komisijai, ņemot vērā šos ārkārtas un ļoti nopietnos apstākļus, apsvērt iespēju no Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros veiktā valstu budžeta deficīta aprēķina izslēgt ieguldījumus ilgtspējīgas atjaunošanas un seismiskā riska novēršanas jomā, tostarp ieguldījumus, kas ir līdzfinansēti no ESI fondiem un piešķirti 5. tematiskā mērķa īstenošanai („veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību”);

8.  atzinīgi vērtē ES iestāžu, citu dalībvalstu, Eiropas reģionu un starptautisko dalībnieku pausto solidaritāti, kas izpaužas kā savstarpēja palīdzība ārkārtas situācijās;

9.  aicina Komisiju apsvērt iespēju Solidaritātes fonda aprēķinā, kurā pašreiz tiek ņemtas vērā viena katastrofas gadījuma radītā kaitējuma sekas, ņemt vērā kopējo kaitējumu, ko vienā un tajā pašā reģionā gada laikā rada vairākas dabas katastrofas;

10.  uzsver prognozēšanas sarežģījumus, kas saistīti ar zemestrīču sistēmām un augsto seismisko risku Vidusjūras reģionā un Eiropas dienvidaustrumu reģionā; aicina dalībvalstis paātrināt izpēti, lai novērstu kaitējumu, pārvaldītu krīzes un samazinātu katastrofu mērogu, īstenojot šo izpēti kopā ar pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” paredzētajiem pasākumiem; ar bažām konstatē, ka pēdējo 15 gadu laikā postošu zemestrīču dēļ Eiropā ir gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un simtiem tūkstoši ir zaudējuši mājas;

11.  atgādina, cik svarīgi ir ievērot prasības par tādu ēku un infrastruktūras būvniecību, kas būtu izturīgas pret zemestrīcēm; mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt centienus, lai nodrošinātu būvju atbilstību spēkā esošajiem seismiskās drošības standartiem, un to pienācīgi ņemt vērā, izsniedzot būvatļaujas;

12.  uzsver ES civilās aizsardzības mehānisma nozīmīgumu, jo tas veicina sadarbību nelabvēlīgās situācijās starp valstu civilās aizsardzības iestādēm visā Eiropā un mazina ārkārtas apstākļu ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk vienkāršot šā mehānisma iedarbināšanas procedūras, lai to ātri un efektīvi varētu izmantot uzreiz pēc katastrofas;

13.  ņem vērā Itālijas valdības iesniegto pieteikumu Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (ESSF) un aicina Komisiju sākt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties analizētu palīdzības no ESSF pieprasījumus nolūkā nodrošināt līdzekļu ātru piešķiršanu; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai avansa maksājumi tiktu pēc iespējas ātri darīti pieejami valstu iestādēm, kas ļautu tām reaģēt uz neatliekamām vajadzībām;

14.  uzskata, ka gada finanšu piešķīruma ESSF daļēja iekļaušana budžetā, ko paredz ierosinātā kopotā regula, varētu nākotnē palīdzēt paātrināt līdzekļu piešķiršanas procedūru, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu, palīdzot katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem; turklāt aicina Komisiju saistībā ar iespējamām tālākām reformām analizēt iespēju palielināt avansa maksājumu slieksni un samazināt termiņus pieteikumu apstrādei;

15.  uzsver, ka ir svarīgi radīt sinerģijas starp visiem esošajiem instrumentiem, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), un nodrošināt, ka resursi tiek efektīvi izmantoti rekonstrukcijas darbībām un visām citām nepieciešamajām intervencēm, pilnībā sadarbojoties ar Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm; aicina Komisiju būt gatavai šajā nolūkā pieņemt programmu un darbības programmu grozījumus iespējami drīz pēc tam, kad kāda dalībvalsts būs iesniegusi grozījumu pieprasījumu; tāpat arī uzsver iespēju izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), lai atbalstītu šajās zemestrīcēs skartās lauku teritorijas un lauksaimniecības darbības;

16.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi optimizēt pastāvošā ES finansējuma izmantošanu, lai veiktu ieguldījumus dabas katastrofu novēršanā, un garantēt rekonstrukcijas projektu konsolidāciju un ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību, un atkārtoti atgādina, ka ir nepieciešams vienkāršot administratīvās procedūras fondu koordinēšanai; uzsver, ka pēc ESSF palīdzības saņemšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni izstrādāt pienācīgas riska pārvaldības stratēģijas un jānostiprina savi katastrofu novēršanas mehānismi;

17.  ņem vērā pēc Itālijas valdības pieprasījuma veikto ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma aktivizēšanu, lai nodrošinātu uz satelītdatiem pamatotu postījumu novērtējumu skartajās teritorijās; mudina īstenot starptautisko izpētes centru sadarbību un atzinīgi vērtē to, ka tiek izmantots sintētiskais diafragmas radars (SAR), kas caur mākoņiem dienas un nakts laikā var novērtēt un izmērīt zemes kustības pa centimetriem, tostarp novēršanas un riska pārvaldības nolūkos;

18.  uzsver publisko pētniecības un izstrādes pasākumu svarīgumu attiecībā uz katastrofu novēršanu un pārvaldību un aicina īstenot ciešāku koordināciju un sadarbību starp dažādu dalībvalstu pētniecības un izstrādes iestādēm, jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar līdzīgiem riskiem; mudina pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas dalībvalstīs, kā arī izveidot jaunas un stiprināt pašreizējās saites starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Itālijas valdībai un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām iestādēm.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (2) OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp. (3) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (4) OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp. (5) OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp. (6) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. (7) OV C 282E, 6.11.2008., 269. lpp. (8) OV C 286 E, 27.11.2009., 15. lpp. (9) OV C 230 E, 26.8.2010., 13. lpp. (10) OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp. (11) OV C 114, 15.4.2014., 48. lpp.