Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2016. gada 17. maija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atbilstošiem mehānismiem, sistēmām un procedūrām attiecībā uz tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, kuri veic tirgus izzināšanu (C(2016)02859 – 2016/2735(DEA))

P8_TA(2016)0273 B8-0691/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2016)02859),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 31. maija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK(1) ("tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula"), un jo īpaši tās 11. panta 9. punkta trešo daļu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2016. gada 8. jūnijā,

A.  tā kā tirgus ļaunprātīgu izmantošanas regulas 39. panta 2 . punkts paredz, ka vairākus tā noteikumus, tostarp 11. panta 1. līdz 8. punktu piemēro no 2016. gada 3. jūlija, un attiecīgi šīs deleģētās regulas 7. panta 1. punktā arī ir paredzēts, ka to piemēro no tā paša datuma;

B.  tā kā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanas regulas 11. panta 9. punktu EVTI tiek pilnvarota izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektus, kuros nosaka atbilstošu kārtību, procedūras un dokumentēšanas prasības personām, lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu prasībām, kas noteiktas šā panta 4., 5., 6. un 8. punktā; tā kā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanas regulas 11. panta 9. punktu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010(2) (EVTI regula) 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru;

C.  tā kā Komisija 2016. gada 17. maijā pieņēma deleģēto regulu, lai īstenotu minētās pilnvaras; tā kā šajā deleģētajā regulā ietverta svarīga informācija par procedūrām, kas jāievēro tirgus dalībniekiem, veicot tirgus izzināšanu;

D.  tā kā šī deleģētā regula var stāties spēkā tikai pēc tam, kad būs beidzies Parlamentam un Padomei paredzētais rūpīgās pārbaudes periods, ja ne Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā perioda beigām gan Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus;

E.  tā kā EVTI regulas 13. panta 1. punktā paredzētais rūpīgas pārbaudes periods ir trīs mēneši laikā no dienas, kad ir darīti zināmi RTS, ja vien Komisija pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti ir tieši tādi paši, kā EVTI pieņemtajā regulatīvo tehnisko standartu projektā, un šajā gadījumā rūpīgas pārbaudes periods būtu viens mēnesis;

F.  tā kā EVTI pieņemtajā regulatīvo tehnisko standarta projektā ir ieviestas dažas izmaiņas, piemēram, pievienoti divi jauni apsvērumi un izdarītas vairākas izmaiņas 3.pantā un 6. panta 3. punktā, kā arī noteikumos par stāšanos spēkā un piemērošanu; tā kā, ņemot vērā šīs izmaiņas, minēto deleģēto regulu nevar uzskatīt par tādu pašu kā EVTI pieņemto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI regulas 13. panta 1. punkta nozīmē; tā kā tādēļ iebildumu iesniegšana piemēro trīs mēnešu laikposmu, kā noteikts saskaņā ar EVTI regulas 13. panta 1. punkta pirmo daļu, un tas nozīmē, ka šāds termiņš beigsies 2016. gada 17. augustā;

G.  tā kā, lai netraucēti un savlaicīgi līdz 2016. gada 3. jūlijam varētu īstenot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai paredzēto regulējumu, tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm pēc iespējas drīz ir jāveic vajadzīgie pasākumi un jāievieš atbilstīgas sistēmu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2016. gada 3. jūlijam, un tam būtu jānotiek saskaņā ar minēto deleģēto regulu;

H.  tā kā šai deleģētajai regulai vajadzētu stāties spēkā vēlākais līdz 2016. gada 3. jūlijam vēl pirms 2016. gada 17. augustā būs beidzies rūpīgās pārbaudes periods;

I.  tā kā šīs deleģētās regulas noteikumi pēc būtības atbilst Parlamenta mērķiem, kas norādīti tirgus ļaunprātīgu izmantošanas regulā un turpmākajā neformālajā dialogā, veicot sagatavošanās darbu, lai pieņemtu minēto deleģēto regulu, un jo īpaši Parlamenta nodomam sniegt kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas izpausta tirgus izzināšanas laikā;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret šo deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010 , ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par Kambodžu (2016/2753(RSP))

P8_TA(2016)0274 RC-B8-0753/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kambodžu, jo īpaši 2015. gada 26. novembra rezolūciju par politisko situāciju Kambodžā(1), 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Kambodžas likumprojektiem par NVO un arodbiedrībām(2) un 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par tiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu stāvokli Kambodžā un Laosā(3),

–  ņemot vērā ES 2016. gada 30. maija vietējo ES paziņojumu par politisko situāciju Kambodžā,

–  ņemot vērā īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Kambodžā 2015. gada 20. augusta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 2. oktobra rezolūciju par Kambodžu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 2015. gada 27. aprīļa noslēguma apsvērumus par otro periodisko ziņojumu par Kambodžu,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 2008. gada ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 1997. gada Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kambodžas Karalisti,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1999. gada 8. martā pieņemto rezolūciju par personu, grupu un sabiedrisko iestāžu tiesībām un pienākumu veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta 2016. gada 1. aprīļa paziņojumu, mudinot Kambodžu stiprināt sieviešu un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju 2016. gada 2. maija kopīgo paziņojumu, kurā nosodīta cilvēktiesību aizstāvju tiesāšana,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās,

–  ņemot vērā Kambodžas konstitūciju, jo īpaši tās 41. pantu, kurā nostiprinātas vārda un pulcēšanās tiesības un brīvības, 35. pantu par tiesībām uz politisko līdzdalību un 80. pantu par deputāta imunitāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pēdējo mēnešu laikā pastāvīgi palielinās politiskās opozīcijas dalībnieku, cilvēktiesību aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju arestu skaits;

B.  tā kā premjerministrs Hun Sen ir pie varas vairāk nekā 30 gadus; tā kā vadošās opozīcijas partijas CNRP priekšsēdētājs Sam Rainsy vēl arvien atrodas labprātīgā trimdā, izvairoties no agrākās vajāšanas, kam pamatā ir patvarīgas un politiski motivētas apsūdzības, savukārt par CNRP priekšsēdētāja vietas izpildītāja Kem Sokha darbību notiek izmeklēšana; tā kā 2016. gada 22. aprīlī Pnompeņas tiesas prokurors paziņoja, ka 2016. gada 28. jūlijā sāksies CNRP priekšsēdētāja Sam Rainsy aizmuguriska tiesa par vēl citām politiski motivētām apsūdzībām;

C.  tā kā 2015. gada 20. novembrī tiesa noteica Sam Rainsy ierasties uz nopratināšanu saistībā ar ierakstu, ko viņa publiskajā Facebook lapā veicis opozīcijas partijas senators Hong Sok Hour, kurš kopš 2015. gada augusta ir apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām par viltošanu un kūdīšanu, jo viņš Sam Rainsy Facebook lapā ievietoja video, kurā redzami it kā viltoti dokumenti par 1979. gada robežlīgumu ar Vjetnamu;

D.  tā kā 2016. gada 3. maijā uz Pnompeņas Municipālo tiesu izsauca Kem Sokha, izvirzot viņam kriminālapsūdzību par neslavas celšanu, kā arī parlamenta deputātus Pin Ratana un Tok Vanchan, kaut arī viņus aizsargā deputāta imunitāte;

E.  tā kā 2016. gada 12. maijā uz tiesu par neslavas celšanu izsauca arī pazīstamu politisko analītiķi Ou Virak, jo viņš bija paudis savu viedokli par Kem Sokha lietu;

F.  tā kā 2016. gada 2. maijā politiski motivētas apsūdzības tika izvirzītas Ny Sokha, Nay Vanda un Yi Soksan (trim ievērojamiem cilvēktiesību aizstāvjiem no Kambodžas Cilvēktiesību un attīstības asociācijas (ADHOC)), bijušajam ADHOC darbiniekam Ny Chakrya, kurš ir valsts Nacionālās vēlēšanu komisijas (NEC) ģenerālsekretāra vietnieks, un Apvienoto Nāciju Organizācijas biroja Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos (UN OHCHR) darbiniekam Soen Sally; tā kā viņiem draud līdz pat 10 gadu cietumsods;

G.  tā kā Nacionālās asamblejas opozīcijas deputātam Um Sam An tika atņemta deputāta imunitāte un 2016. gada 11. aprīlī viņu arestēja, pamatojoties uz patvarīgām apsūdzībām par "kūdīšanu ar mērķi haosu sabiedrībā", kas saistīts ar viņa nevardarbīgi pausto viedokli par Kambodžas un Vjetnamas attiecībām; tā kā vēlāk viņu aizturēja Terorisma apkarošanas policija, tika nozīmēta viņa tiesa un viņš tiek turēts apcietinājumā par šīm apsūdzībām;

H.  tā kā 2016. gada 26. aprīlī Pnompeņas tiesa izsauca uz tiesu bijušo arodbiedrību līderi Rong Chhun, kurš šobrīd ir NEC loceklis, izvirzot viņam patvarīgas politiski motivētas apsūdzības par kūdīšanu uz vardarbību, ko izraisīja valdības drošības spēku veiktā strādnieku streiku apspiešana 2013. gada decembra beigās un 2014. gada janvāra sākumā; tā kā valstī paredzēts rīkot divas svarīgas vēlēšanas, proti, pašvaldību vēlēšanas 2017. gadā un parlamenta vēlēšanas 2018. gadā, un spiediena izdarīšana uz NEC ir valdības mēģinājums ietekmēt šīs vēlēšanas;

I.  tā kā 2016. gada 9. maijā tika arestētas un drīz pēc tam atbrīvotas astoņas personas, kas miermīlīgi protestēja pret ADHOC darbinieku arestiem, tostarp NVO Sahmakun Teang Tnaut direktors Ee Sarom, NVO LICADHO direktora vietnieks Khimsan Thav, kā arī LICADHO zviedru un vācu padomnieki; tā kā 2016. gada 16. maijā tas pats notika ar pieciem citiem miermīlīgiem demonstrantiem;

J.  tā kā ES ir Kambodžas lielākais partneris attīstības palīdzības ziņā un 2014.–2020. gada laikposmam veikts jauns piešķīrums EUR 410 miljonu apmērā; tā kā ES atbalsta daudzas cilvēktiesību iniciatīvas, ko īsteno Kambodžas nevalstiskās organizācijas (NVO) un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā Kambodža ir ļoti atkarīga no attīstības palīdzības,

K.  tā kā 2015. gada 26. oktobrī grupa valdību atbalstošu protestētāju Pnompeņā brutāli uzbruka opozīcijas partijas CNRP deputātiem Nhay Chamrouen un Kong Sakphea, turklāt tika apdraudēta arī Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka privātās rezidences drošība; tā kā ziņojumi liecina, ka policija un citi valsts drošības spēki šo uzbrukumu laikā neiejaucās; tā kā saistībā ar šiem uzbrukumiem tika veikti aresti, taču cilvēktiesību NVO Kambodžā ir paudušas bažas, ka faktiskie uzbrucēji vēl arvien ir brīvībā;

L.  tā kā, neraugoties uz pilsoniskās sabiedrības un starptautiskās sabiedrības plašu kritiku, nesen izsludināts likums par apvienībām un nevalstiskajām organizācijām (LANGO), kurš devis iestādēm tiesības patvaļīgi aizliegt cilvēktiesības aizstāvošas organizācijas un bloķēt tādu izveidošanu, un tas jau sācis kavēt cilvēktiesību aizstāvju darbu Kambodžā un ietekmēt pilsoniskās sabiedrības rīcību;

M.  tā kā kopš likuma par biedrībām un nevalstiskajām organizācijām apstiprināšanas 2015. gadā iestādes ir atteikušās atļaut rīkot lielus NVO vadītus aģitācijas pasākumus, un tā kā policijas spēki dažādā mērā ir traucējuši pasākumus, kas pēdējos mēnešos rīkoti saistībā ar Pasaules Dzīvotņu dienu, Starptautisko Cilvēktiesību dienu, Starptautisko Sieviešu dienu un Starptautiskajiem Darba svētkiem, kā arī citas demonstrācijas;

N.  tā kā Kambodžas Senāts 2016. gada 12. aprīlī pieņēma likumu par arodbiedrībām, nosakot jaunus ierobežojumus darba ņēmēju biedrošanās brīvībai un piešķirot jaunas patvaļīgas pilnvaras valsts iestādēm apspiest arodbiedrību centienus šo brīvību izmantot,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka Kambodžā pasliktinās opozīcijas politiķu un cilvēktiesību aktīvistu stāvoklis, un nosoda visus pret šīm personām vērstos vardarbības aktus, politiski motivētās apsūdzības, patvaļīgos arestus, nopratināšanas, tiesas spriedumus un sodus;

2.  pauž nožēlu par politiski motivētām apsūdzībām un vajāšanu, ko tiesu iestādes vērš pret cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem, un jo īpaši par politiski motivētām apsūdzībām, spriedumiem un sodiem, kas saistīti ar aktīvistu, politisko kritiķu un cilvēktiesību aizstāvju leģitīmo darbību Kambodžā;

3.  mudina Kambodžas varasiestādes anulēt apcietināšanas orderi un atsaukt visas apsūdzības pret opozīcijas līderi Sam Rainsy un Nacionālās Asamblejas un Senāta locekļiem no CNRP, tostarp Hong Sok Hour; prasa nekavējoties atbrīvot piecus cilvēktiesību aizstāvjus, kuri joprojām atrodas preventīvā ieslodzījumā, proti, Ny Sokha, Nay Vanda, Yi Soksan, Lim Mony un Ny Chakra, atļaut šiem politiķiem, aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem strādāt brīvi, nebaidoties no apcietināšanas un vajāšanas, un izbeigt tiesu izmantošanu politiskiem mērķiem, lai cilvēkus sodītu par politiski motivētām un fiktīvām apsūdzībām; aicina Nacionālo asambleju nekavējoties atjaunot Sam Rainsy, Um Sam An un Hong Sok Hour amatā un atjaunot viņu parlamentāro imunitāti;

4.  mudina Kambodžas iestādes atsaukt visas politiski motivētās apsūdzības un citus kriminālprocesus pret ADHOC un citiem Kambodžas cilvēktiesību aizstāvjiem, pārtraukt visus draudus par represīvā likuma par biedrībām un nevalstiskajām organizācijām piemērošanu, kā arī visus pārējos mēģinājumus iebiedēt un vajāt cilvēktiesību aizstāvjus un valsts un starptautiskās organizācijas, un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas par politiski motivētām un fiktīvām apsūdzībām ieslodzītās personas;

5.  mudina Kambodžas valdību atzīt pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību un politiskās opozīcijas leģitīmo un lietderīgo lomu Kambodžas vispārējās ekonomiskās un politiskās attīstības veicināšanā;

6.  mudina valdību nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp pilnībā ievērojot konstitucionālos noteikumus attiecībā uz plurālismu un vārda un biedrošanās brīvību;

7.  atgādina, ka droša vide demokrātiskam dialogam ir valsts politiskās stabilitātes, demokrātijas un sabiedrības mierīgas attīstības nepieciešams nosacījums, un mudina valdību veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu visu Kambodžas demokrātiski ievēlēto pārstāvju drošību neatkarīgi no viņu politiskās piederības;

8.  atzinīgi vērtē NEC reformu, izdarot grozījumus konstitūcijā pēc Kambodžas Tautas partijas (KTP) un CNRP 2014. gada jūlija vienošanās par vēlēšanu sistēmas reformām; uzsver, ka NEC tagad veido četri KTP pārstāvji, četri CNRP pārstāvji un viens pilsoniskās sabiedrības pārstāvis;

9.  aicina valdību nodrošināt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu ar ANO līdzdalību, lai sodītu visus vainīgos par militārpersonu nesen īstenoto vardarbīgo uzbrukumu diviem Nacionālās asamblejas deputātiem no CNRP un par bruņoto spēku un policijas pārmērīga spēka izmantošanu demonstrāciju, streiku un sociālo nemieru apspiešanai;

10.  aicina Kambodžas iestādes atsaukt visas apsūdzības pret bijušo arodbiedrības vadītāju un NEC locekli Rong Chhun;

11.  aicina dalībvalstis, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju gaidāmajām vēlēšanām Kambodžā noteikt skaidrus un starptautiskajiem tiesību aktiem par vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvību atbilstošus kritērijus, un publiski paziņot šos kritērijus Kambodžas iestādēm un opozīcijai; aicina EĀDD noteikt ES finansiālās palīdzības apjomu atkarībā no cilvēktiesību stāvokļa uzlabojumiem šajā valstī;

12.  pauž bažas par jauno likumu par arodbiedrībām; mudina valdību atsaukt likumu par arodbiedrībām, likumu par biedrībām un nevalstiskajām organizācijām un līdzīgu tiesību aktus, kas ierobežo pamatbrīvības un apdraud cilvēktiesību izmantošanu; mudina valdību nodrošināt visu tiesību aktu, kas attiecas uz cilvēktiesībām, atbilstību Kambodžas konstitūcijai un starptautiskajiem standartiem;

13.  mudina Kambodžas valdību pārtraukt piespiedu izlikšanu no mājokļiem un zemes sagrābšanu un nodrošināt, ka izlikšana no mājokļiem notiek, pilnībā ievērojot starptautiskos standartus;

14.  uzsver ES vēlēšanu novērošanas misijas nozīmīgumu un tās ieguldījumu godīgās un brīvās vēlēšanas; aicina NEC un attiecīgās valdības iestādes nodrošināt to, ka visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem, tostarp migrējošajiem darba ņēmējiem un aizturētajām personām, būtu pieejamas reģistrācijas iespējas un laiks tās izmantot;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kambodžas valdībai un Nacionālajai Asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0413. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0277. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0044.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par Tadžikistānu, pārliecības dēļ ieslodzīto personu stāvokli (2016/2754(RSP))

P8_TA(2016)0275 RC-B8-0755/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 7., 8. un 9. pantu,

–  ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģijas Vidusāzijai īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES Vidusāzijas stratēģiju,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu (3),

–  ņemot vērā ES 2016. gada 18. februāra paziņojumu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai par kriminālprocesiem Tadžikistānā, kas vērsti pret Tadžikistānas Islāma renesanses partiju (IRPT);

–  ņemot vērā ES īpašā pārstāvja Vidusāzijā 2015. gada 18. septembra secinājumus saistībā ar viņa vizīti Tadžikistānā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 3. jūnija paziņojumu par Tadžikistānas Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru Tadžikistānas Islāma renesanses partijas vadītāja vietniekiem piesprieda mūža ieslodzījumu,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvību 2016. gada 9. marta sākotnējos novērojumus pēc vizītes Tadžikistānā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 25. sesijas vispārējā periodiskā pārskata 2016. gada 6. maija ieteikumus Tadžikistānai,

–  ņemot vērā ES un Tadžikistānas ikgadējos cilvēktiesību dialogus,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurā tiek garantēta vārda un pulcēšanās brīvība, tiesības uz cilvēka personas, privātās un ģimenes dzīves ievērošanu un tiesības uz vienlīdzību un ir aizliegta diskriminācija šo tiesību īstenošanā,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. līdz 29. maija reģionālo konferenci par spīdzināšanas novēršanu un 2016. gada 31. maija līdz 2. jūnija reģionālo konferenci par sabiedrības lomu spīdzināšanas novēršanā,

–  ņemot vērā Tadžikistānas 2013. gada augusta rīcības plānu, ar kuru ievieš ANO Komitejas pret spīdzināšanu ieteikumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2009. gada 17. septembrī Eiropas Parlaments sniedza piekrišanu Partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) noslēgšanai starp Eiropas Kopienām un Tadžikistānas Republiku; tā kā PSN tika parakstīts 2004. gadā un stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī; tā kā jo īpaši tā 2. pantā ir noteikts, ka pušu iekšējo un ārējo politikas nostādņu pamatā ir demokrātijas principu, pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana un ka tas ir šā nolīguma būtisks elements;

B.  tā kā kopš 1992. gada ES un Tadžikistānas sadarbība ir paplašināta daudzās jomās, tostarp cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kas ir jebkuras partnerības pašā pamatā;

C.  tā kā ES ir ļoti ieinteresēta sadarbības ar Vidusāzijas reģionu pastiprināšanā politikas, ekonomikas un drošības jomā, kā arī ilgtspējīgas attīstības un miera jautājumos, veidojot spēcīgas un atvērtas ES un Tadžikistānas attiecības, kuru pamatā ir tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības;

D.  tā kā labi pazīstamais uzņēmējs un valdības kritiķis Abubakr Azizkhodzhaev ir apcietinājumā kopš 2016. gada februāra, kad viņš pauda kritiskas bažas par korumpēto uzņēmējdarbības praksi; tā kā viņš ir apsūdzēts saskaņā ar Tadžikistānas Krimināllikuma 189. pantu ar nacionāla, rasu, reģionāla vai reliģiska naida kurināšanu;

E.  tā kā regulāri tiek rīkoti uzbrukumi Tadžikistānas politiskās opozīcijas pārstāvjiem; tā kā 2015. gada septembrī Tadžikistānas Islāma renesanses partiju (IRPT) aizliedza saistībā ar neizdevušos apvērsumu, kas tika rīkots iepriekš tajā pašā mēnesī ģenerāļa Abdukhalim Nazarzoda vadībā, kurš tika nogalināts kopā ar 37 citiem saviem atbalstītājiem; tā kā iestādes jau ir arestējušas aptuveni 200 IRPT pārstāvjus;

F.  tā kā 2016. gada februārī Augstākā tiesa sāka izskatīt lietas pret 13 IRPT politiskās padomes locekļiem un četrām citām ar šo partiju saistītām personām, kuri viņu iespējamās iesaistīšanās 2015. gada septembra uzbrukumos dēļ bija apsūdzēti par "ekstrēmisma" nodarījumiem; tā kā daudzi IRPT locekļi ir arestēti un pret viņiem ir ierosināts kriminālprocess, kas negarantē taisnīgu tiesu; tā kā uzņēmējam un labi zināmajam opozīcijas pārstāvim Zaid Saidovskaitli piesprieda 29 gadu cietumsodu, balstoties uz apsūdzībām, kas saistītas ar to, ka viņš vadīja 2013. gada novembra prezidenta vēlēšanu biroju; tā kā Umarali Kuvatov tika nogalināts Stambulā 2015. gada martā un vēl viens aktīvists Maksud Ibragimov pirms atgriešanās Tadžikistānā tika sadurts un nolaupīts Krievijā un 2015. gada jūlijā viņam pieprieda 17 gadu cietumsodu;

G.  tā kā 2016. gada 2. jūnijā Dušanbe Augstākā tiesa aizliegtās IRPT vadītāja vietniekiem Mahmadali Hayit un Saidumar Hussaini piesprieda mūža ieslodzījumu saistībā ar apsūdzībām par viņu saistību ar 2015. gada apvērsuma mēģinājumu; tā kā 11 citus IRPT locekļus notiesāja ar brīvības atņemšanu; tā kā trīs IRPT līdera Muhiddin Kabiri radinieki tika apcietināti par neziņošanu saistībā ar nenosacītu noziegumu; tā kā tiesvedība nebija pārredzama un ir pārkāptas apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu;

H.  tā kā vairāki advokāti, kuri pieteicās būt par apsūdzēto IRPT locekļu aizstāvības advokātiem ir saņēmuši nāves draudus un ir arestēti, aizturēti un ieslodzīti; tā kā Buzurgmehr Yorov, Nodira Dodajanova, Nuriddin Mahkamov, Shukhrat Kudratov un Firuz un Daler Tabarov aresti rada lielas bažas par starptautisko standartu ievērošanu attiecībā uz advokātu neatkarību, slēgtiem tiesas procesiem un ierobežotu piekļuvi tiesiskajai pārstāvībai; tā kā arī vairāki žurnālisti ir aizturēti, tiek vajāti un iebiedēti; tā kā vārda brīvība, piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un politiskais un ideoloģiskais plurālisms, tostarp reliģijas jomā, ir jāatzīst saskaņā ar Tadžikistānas konstitūciju;

I.  tā kā 2015. gada Advokatūras likumā ir prasīts atkārtoti sertificēt visus Advokātu kameras locekļus un ir ieviesta virkne ierobežojumu advokāta licences iegūšanai, un tas veicina iespējamu iejaukšanos advokātu darba neatkarībā;

J.  tā kā pēdējie grozījumi Likumā par sabiedriskajām apvienībām, kas stājās spēkā 2015. gadā, traucē pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, paredzot finanšu informācijas atklāšanu par nevalstisko organizāciju finansējuma avotiem;

K.  tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas 2015. gada 2. marta paziņojumā par parlamenta vēlēšanām Tadžikistānā ir uzsvērti būtiski trūkumi;

L.  tā kā plašsaziņas līdzekļi, tīmekļa vietnes, sociālie mediji un interneta pakalpojumu sniedzēji Tadžikistānā darbojas ierobežojošā vidē, kurā pašcenzūra ir plaši izplatīta; tā kā valdība izmanto plašsaziņas līdzekļus ierobežojošus tiesību aktus un noteikumus, lai ierobežotu neatkarīgu ziņošanu, un bieži bloķē interneta mediju darbības un sociālo mediju tīklus;

M.  tā kā 2015. gada februārī ANO īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem savā pēc vizītes Tadžikistānā 2014. gada februārī sagatavotajā pēcpārbaudes ziņojumā pauda bažas par valstī notiekošo spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un nesodāmību;

N.  tā kā Tadžikistānas korupcijas indeksa līmenis ir satraucoši augsts;

O.  tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir nozīmīgs finansēšanas instruments, kura mērķis ir atbalstīt tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu valstī un reģionā;

P.  tā kā 2016. gada 22. maijā Tadžikistānā notika referendums par grozījumiem konstitūcijā, kas ļauj pašreizējam prezidentam Emomali Rahmon atkārtoti kandidēt uz šo amatu nenoteiktu laiku,

1.  aicina atbrīvot visus tos, kas tie turēti apcietinājumā politiski motivētu apsūdzību dēļ, tostarp Abubakr Azizkhodzhaev, Zaid Saidov, Maksud Ibragimov, IRPT vadītāja vietniekus Mahmadali Hayit un Saidumar Hussaini, kā arī vēl 11 citus IRPT locekļus;

2.  mudina Tadžikistānas varas iestādes atcelt advokātiem un juristiem piespriestos notiesājošos spriedumus un atbrīvot viņus, tostarp Buzurgmehr Yorov, Nodira Dodajanova, Nuriddin Mahkamov, Shukhrat Kudratov, kā arī Firuz un Daler Tabarov;

3.  uzsver, cik nozīmīgas ir ES un Tadžikistānas attiecības un cik svarīgi ir stiprināt savstarpējo sadarbību visās jomās; norāda, ka ES ir ieinteresēta uzturēt ilgtspējīgas attiecības ar Tadžikistānu politiskās un saimnieciskās sadarbības jomā; uzsver, ka politiskās un ekonomiskās attiecības ar ES ir ļoti cieši saistītas ar kopīgām vērtībām attiecībā uz cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, kā tas paredzēts Partnerības un sadarbības nolīgumā;

4.  pauž nopietnas bažas par arvien biežākajiem cilvēktiesības aizstāvošo juristu, politiskās opozīcijas dalībnieku un viņu radinieku aizturēšanu un apcietināšanu, plašsaziņas līdzekļu brīvības, interneta un mobilo sakaru, kā arī reliģiskās izpausmes ierobežošanu;

5.  mudina Tadžikistānas varas iestādes rīkot advokātiem un politiķiem godīgas, atklātas un pārredzamas tiesas prāvas, nodrošināt jēgpilnu aizstāvību un procesuālās garantijas atbilstīgi Tadžikistānas starptautiskajām saistībām un atļaut starptautiskajām organizācijām vēlreiz izmeklēt visus gadījumus, kad ir ziņots par pārkāpumiem pret cilvēktiesībām un cilvēka cieņu; aicina visiem apcietinātajiem vai aizturētajiem nodrošināt piekļuvi neatkarīgiem juridiskajiem pakalpojumiem, kā arī tiesības regulāri satikt savus ģimenes locekļus; atgādina, ka par katru pasludināto spriedumu ir jāsniedz skaidri pierādījumi, lai pamatotu pret atbildētāju izvirzītās apsūdzības;

6.  aicina Tadžikistānas valdību ļaut opozīcijas grupām brīvi darboties un izmantot savas pulcēšanās, biedrošanās, vārda un reliģijas brīvības atbilstīgi starptautiskajām cilvēktiesību normām un Tadžikistānas konstitūcijai;

7.  uzsver, ka likumīgo cīņu pret terorismu un ekstrēmismu nedrīkst izmantot kā attaisnojumu, lai apspiestu opozīcijas darbību, ierobežotu vārda brīvību vai apdraudētu tiesu iestāžu neatkarību; atgādina, ka ir jāgarantē visu Tadžikistānas iedzīvotāju pamattiesības un jāatbalsta tiesiskums;

8.  aicina Tadžikistānas parlamentu, apsverot ierosinātos grozījumus Likumā par plašsaziņas līdzekļiem saistībā ar šo līdzekļu licencēm, ņemt vērā neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības viedokli; aicina Tadžikistānas varas iestādes pārtraukt ziņu tīmekļa vietu bloķēšanu;

9.  aicina Tadžikistānas varas iestādes ievērot starptautiskos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz Likumu par sabiedriskajām apvienībām, un Likumu par advokatūru un darbošanos tiesību jomā; aicina Tadžikistānas valdību nodrošināt, ka visi juristi, tostarp tiek, kuri aizstāv cilvēktiesību aktīvistus, IRPT dalībniekus, spīdzināšanas upurus un savus klientus, kas apsūdzēti ekstrēmismā, var darboties brīvi, nebaudoties no draudiem vai iebaidīšanas;

10.  atzinīgi vērtē vairākus Tadžikistānas valdības veiktos pozitīvos pasākumus, piemēram, 2012. gadā pieņemto lēmumu par kriminālsodāmības atcelšanu par neslavas celšanu un aizskaršanu, un aicina pareizi īstenot valsts kriminālkodeksu; atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīti tiesību akti, ar kuriem ievieš grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un Likumā par aizturēšanas procedūrām un nosacījumiem attiecībā uz aizdomās turētajiem, apsūdzētajām personām un atbildētājiem, un aicina Tadžikistānas varas iestādes nodrošināt, ka šīs tiesību normas tiek nekavējoties īstenotas;

11.  atzinīgi vērtē ES un Tadžikistānas ikgadējos cilvēktiesību dialogus, kuros būtu jāizskata arī šīs rezolūcijas saturs; uzsver, cik nozīmīgi ir iedarbīgi un uz rezultātiem orientēti cilvēktiesību dialogi starp ES un Tadžikistānas varas iestādēm kā līdzeklis mazināt šajā valstī politisko spriedzi un sākt visaptverošas reformas;

12.  aicina ES un jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestu, ņemot vērā 2020. gadā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, cieši uzraudzīt, kā Tadžikistānā tiek ievērots tiesiskums, jo īpaši tiesības uz biedrošanos un tiesības dibināt politiskās partijas, vajadzības gadījumā paust Tadžikistānas varas iestādēm savas bažas, piedāvāt palīdzību un regulāri ziņot Parlamentam; aicina ES delegāciju Dušanbē turpināt savu aktīvo darbību;

13.  mudina Tadžikistānas varas iestādes nodrošināt atbilstīgu vispārējā regulārajā pārskatā izdarīto ieteikumu īstenošanas uzraudzību un paveiktā darba kontroli;

14.  pauž nopietnas bažas par biežajiem spīdzināšanas gadījumiem un mudina Tadžikistānas valdību īstenot 2013. gada augustā pieņemto rīcības plānu saistībā ar Komitejas pret spīdzināšanu sniegtajiem ieteikumiem;

15.  ņem vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misijas secinājumus par Tadžikistānas parlamenta vēlēšanām 2015. gada 1. martā, kuros ir norādīts, ka šīs vēlēšanas „norisinājās ierobežotā politiskajā telpā un nenodrošināja vienādus konkurences apstākļus visiem kandidātiem”, un aicina Tadžikistānas varas iestādes savlaicīgi ņemt vērā visus šajos ieteikumos izdarītos secinājumus;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Tadžikistānas valdībai un Tadžikistānas prezidentam Emomali Rahmon.

(1) OV C 224 E, 19.8.2010., 12. lpp. (2) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0121.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par Vjetnamu (2016/2755(RSP))

P8_TA(2016)0276 RC-B8-0754/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Vjetnamā,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvja 2015. gada 18. decembra paziņojumu par jurista Nguyễn Văn Đài apcietināšanu,

–  ņemot vērā ES valstu un valdību vadītāju 2016. gada 7. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā paziņojumu par Turciju, Gambiju un Vjetnamu, ko ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārstāvis sniedza presei 2016. gada 13. maijā Ženēvā,

–  ņemot vērā deklarāciju, ko 2016. gada 3. jūnijā sniedza ANO īpašais referents jautājumos par reliģijas un ticības brīvību Heiner Bielefeldt un ANO īpašais referents jautājumā par spīdzināšanu Juan E. Méndez un ko apstiprinājis ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Michel Forst, ANO īpašais referents jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību Maina Kiai, ANO īpašais referents jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību David Kaye, ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām Dubravka Šimonović, kā arī ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos,

–  ņemot vērā 2012. gada 27. jūnijā parakstīto ES un Vjetnamas partnerības un sadarbības nolīgumu un ES un Vjetnamas dialogu par cilvēktiesībām, ko katru gadu rīko ES un Vjetnamas valdība un kas iepriekšējo reizi notika 2015. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram Vjetnama pievienojās 1982. gadā,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un to, ka Vjetnama ir šīs konvencijas puse kopš 1982. gada,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, kuru Vjetnama ratificēja 2015. gadā;

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 28. janvāra vispārējo regulāro pārskatu par Vjetnamu un tā rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES uzskata Vjetnamu par svarīgu partneri Āzijā; tā kā 2015. gads iezīmē ES un Vjetnamas attiecību 25. gadadienu; tā kā no tirdzniecības un atbalsta tās ir strauji pāraugušas par krietni vispusīgākām attiecībām;

B.  tā kā kopš 1975. gada Vjetnama ir valsts ar vienpartijas sistēmu, kurā Vjetnamas Komunistiskā partija (VKP) neļauj nevienam apšaubīt savu valdošo stāvokli un kontrolē Nacionālo asambleju un tiesas;

C.  tā kā Vjetnamas iestādes ar smagām represijām ir vērsušās pret vairākām demonstrācijām, kas 2016. gada maijā notika visā valstī un bija sarīkotas pēc ekoloģiskās katastrofas, kuras rezultātā gāja bojā valsts zivju krājumi;

D.  tā kā 2015. gada 16. decembrī par pretvalstisku propagandu tika apcietināta vjetnamiešu juriste un cilvēktiesību aktīviste Lê Thu Hà, tāpat kā viņas kolēģis, ievērojamais cilvēktiesību jurists Nguyễn Văn Đài; tā kā 2016. gada 22. februārī cilvēktiesību aizstāvim Trần Minh Nhật viņa dzīvesvietā Lâm Hà rajonā (Lâm Đồng provincē) uzbruka policijas virsnieks; tā kā Trần Huỳnh Duy Thức, kuru 2009. gadā ieslodzīja cietumā pēc tiesas prāvas, kas notika bez nopietnas aizstāvības, ir piespriesti 16 gadi cietumsoda un vēl pieci gadi mājas arestā; tā kā ir nopietnas bažas par to, ka pasliktinās pašlaik mājas arestā esošā budistu disidenta Thích Quảng Độ veselības stāvoklis;

E.  tā kā neatkarīgas politiskās partijas, arodbiedrības un cilvēktiesību organizācijas Vjetnamā ir aizliegtas un publiskas pulcēšanās nedrīkst notikt bez oficiālas atļaujas; tā kā daži miermīlīgi protesti ir kontrolēti ar spēku, sabiedrībā plaši pazīstami aktīvisti atrodas mājas arestā, bet citviet demonstrācijas ir uzreiz izklīdinātas vai to rīkošana vispār aizliegta;

F.  tā kā policija ir īstenojusi vērienīgus pasākumus, lai nepieļautu demonstrācijas un sodītu to dalībniekus, un tā rezultātā daudzos gadījumos ir pārkāptas cilvēktiesības, tostarp notikusi spīdzināšana un pieļauta cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana, un ir arī pārkāptas tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un brīvu pārvietošanos; tā kā apstākļi cietumos ir skarbi un tāda pati ir arī izturēšanās pret ieslodzītajiem, turklāt 2015. gadā ir ziņots par vismaz septiņiem policijas aizturēto personu nāves gadījumiem un ir aizdomas, ka tas varētu būt noticis spīdzināšanas vai citas cietsirdīgas izturēšanās rezultātā un ka pie tā ir vainojama policija;

G.  tā kā Vjetnama ir pieņēmusi 182 no 227 ieteikumiem, kurus 2014. gada jūnija regulārajā pārskatā sniegusi ANO Cilvēktiesību padome, taču ir atteikusies pildīt ieteikumus, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā politieslodzīto un bez apsūdzības vai tiesas ieslodzīto personu atbrīvošana no apcietinājuma, tiesību sistēmas reforma, lai izbeigtu politisku ieslodzīšanu, neatkarīgas valsts cilvēktiesību institūcijas izveide un citi sabiedrības līdzdalības veicināšanas pasākumi; tā kā Vjetnama nesen tomēr ir ļāvusi starptautiskām cilvēktiesību grupām tikties ar opozīcijas pārstāvjiem un valdības amatpersonām un tas ir noticis pirmo reizi kopš Vjetnamas kara beigām;

H.  tā kā Vjetnama uzstājīgi izmanto kriminālkodeksa noteikumos neskaidri formulētās frāzes par „valsts drošību”, tādas kā „pretvalstiska propaganda”, „kūdīšana” vai „demokrātisko brīvību ļaunprātīga izmantošana”, lai apsūdzētu un apklusinātu politiskos disidentus, cilvēktiesību aizstāvjus un tos, kurus uzskata par valdības kritizētājiem;

I.  tā kā tiek apgalvots, ka 2016. gada maijā BBC korespondentam Jonathan Head bez jebkāda oficiāla iemesla ir atņemta akreditācija, liedzot viņam iespēju atspoguļot ASV prezidenta B. Obamas vizīti Vjetnamā; tā kā bijušajam laikraksta „Người Cao Tuổi” galvenajam redaktoram Kim Quốc Hoa 2015. gada sākumā anulēja žurnālista licenci un vēlāk viņu notiesāja, piemērojot kriminālkodeksa 258. pantu par demokrātisko brīvību ļaunprātīgu izmantošanu, jo laikraksta publikācijās bija atmaskotas vairākas korumpētas amatpersonas;

J.  tā kā 2016. gada preses brīvības indeksā, ko 2016. gadā publicējusi organizācija „Reportieri bez robežām” un kas aptver 180 valstis, Vjetnama ir ierindojusies 175. vietā, jo prese un plašsaziņas līdzekļi valstī ir VKP, bruņoto spēku vai citu valdības struktūru kontrolē; tā kā 2013. gadā pieņemtais Rīkojums Nr. 72 vēl vairāk ierobežo vārda brīvību emuāros un sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ar 2014. gadā pieņemto Rīkojumu Nr. 174 ir noteikti bargi sodi sociālo plašsaziņas līdzekļu un interneta lietotājiem par „pretvalstiskas propagandas” vai „reakcionāras ideoloģijas” paušanu;

K.  tā kā reliģijas un ticības brīvība ir apspiesta un reliģijas dēļ tiek nesaudzīgi vajātas daudzas reliģiskās minoritātes, tostarp katoļticīgo draudzes un neatzītu konfesiju (piemēram, Vjetnamas Budistu vienotības tempļa, vairāku protestantu draudžu un kalnienes kristiešu etniski reliģiskās minoritātes) piederīgie, kā to savas vizītes laikā Vjetnamā konstatējis ANO īpašais referents jautājumos par reliģijas un ticības brīvību;

L.  tā kā 2016. gada aprīlī Vjetnama pieņēma Likumu par tiesībām uz informāciju un grozīja Likumu par presi, ierobežojot vārda brīvību un pastiprinot cenzūru, un ir pieņemti arī noteikumi, ar ko aizliedz demonstrācijas pie tiesu iestādēm tiesas prāvu laikā;

M.  tā kā Pasaules ekonomikas foruma dzimumu līdztiesības indeksā Vjetnama no 42. vietas 2007. gadā ir noslīdējusi līdz 83. vietai 2015. gadā, un tā kā ANO Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir kritizējusi Vjetnamas varas iestādes par nespēju izprast "patiesas dzimumu līdztiesības koncepciju"; tā kā neraugoties uz dažiem panākumiem, vardarbība ģimenē, sieviešu un meiteņu tirdzniecība, prostitūcija, HIV/AIDS, kā arī seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi joprojām ir Vjetnamas problēmas;

N.  tā kā visaptverošas partnerības un sadarbības nolīguma mērķis ir izveidot mūsdienīgas, plašas un abpusēji izdevīgas attiecības, kuru pamatā būtu kopīgas intereses un principi, piemēram, līdztiesība, savstarpējā cieņa, tiesiskums un cilvēktiesības;

O.  tā kā ES ir atzinīgi vērtējusi Vjetnamas pastāvīgo progresu sociālekonomisko tiesību jomā, vienlaikus bieži paužot bažas par situāciju politisko un pilsonisko tiesību jomā; tā kā ikgadējā cilvēktiesību dialogā ES tomēr ierosināja jautājumus par vārda, preses un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem;

P.  tā kā ES ir lielākais Vjetnamas eksporta tirgus; tā kā ES un tās dalībvalstis ir lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja Vjetnamai, un tā kā šim mērķim ES budžets tiks palielināts par 30 %, sasniedzot 400 miljonus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

1.  atzinīgi vērtē nostiprināto partnerību un cilvēktiesību dialogu starp ES un Vjetnamu; izsaka atzinību par to, ka Vjetnama pagājušā gadā ratificēja ANO Konvenciju pret spīdzināšanu;

2.  aicina Vjetnamas valdību nekavējoties izbeigt cilvēktiesību, sociālās un vides jomas aktīvistu aizskaršanu, iebiedēšanu un vajāšanu; uzstāj, ka valdībai ir jāievēro šo aktīvistu tiesības uz miermīlīgu protestu un jāatbrīvo visi, kas joprojām ir nepamatoti turēti ieslodzījumā; prasa nekavējoties atbrīvot visus nepamatoti apcietinātos un ieslodzītos aktīvistus, piemēram, Lê Thu Hà, Nguyễn Văn Đài, Trần Minh Nhật, Trần Huỳnh Duy Thức un Thích Quảng Độ;

3.  pauž dziļas bažas par pieaugošo vardarbību pret vjetnamiešu protestētājiem, kas pauž sašutumu par zivju masveida bojāeju valsts krasta centrālajā daļā; prasa publicēt šīs vides katastrofas izmeklēšanas rezultātus un saukt vainīgos pie atbildības; aicina Vjetnamas valdību ievērot tiesības uz pulcēšanās brīvību atbilstīgi tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

4.  nosoda Vjetnamas žurnālistu un blogu autoru, piemēram, Nguyễn Hữu Vinh un viņa kolēģes Nguyễn Thị Minh Thúy, kā arī Đặng Xuân Diệu notiesāšanu un piespriestos bargos sodos;

5.  pauž sašutumu par nepārtrauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp politisko iebiedēšanu, vardarbību, uzbrukumiem, patvaļīgiem arestiem, lielajiem cietumsodiem un negodīgajām tiesas prāvām Vjetnamā pret politiskajiem aktīvistiem, žurnālistiem, blogu autoriem, disidentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem gan tiešsaistē, gan nesaistē, skaidri pārkāpjot Vjetnamas saistības cilvēktiesību jomā;

6.  pauž bažas par to, ka Nacionālajā asamblejā tiek apspriests Likums par apvienībām un Likums par ticību un reliģiju, kas nav savienojami ar starptautiskām tiesību normām par biedrošanās brīvību un reliģijas vai ticības brīvību;

7.  mudina Vjetnamu turpināt nostiprināt sadarbību ar cilvēktiesību mehānismiem un uzlabot atbilstību konvencijas struktūras ziņošanas mehānismu prasībām; atkārto savu aicinājumu panākt progresu vispārējā regulārā pārskata ieteikumu īstenošanā;

8.  atkārtoti prasa pārskatīt konkrētus pantus Vjetnamas kriminālkodeksā, kas tiek izmantoti vārda brīvības apspiešanai; uzskata par nožēlojamu to, ka no 18 000 ieslodzīto, kam tika piešķirta amnestija 2015. gada 2. septembrī, neviens nebija politieslodzītais; izsaka nosodījumu par aizturēšanas un ieslodzījuma apstākļiem Vjetnamā, un prasa Vjetnamas varas iestādēm garantēt neierobežotu juridiskās palīdzības pieejamību;

9.  mudina Vjetnamas valdību izveidot efektīvus pārskatatbildības mehānismus policijas spēkiem un drošības aģentūrām, lai izbeigtu vardarbību pret ieslodzītajiem un aizturētajiem;

10.  aicina varas iestādes izbeigt vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ un izdarīt grozījumus tiesību aktos par reliģisko kopienu statusu, lai atjaunotu neatzīto reliģiju juridisko statusu; aicina Vjetnamu atsaukt Likuma par ticību un reliģiju piekto projektu, ko pašlaik apspriež Nacionālajā asamblejā, un sagatavot jaunu projektu, kas atbilstu Vjetnamas saistībām, kas noteiktas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantā; prasa atbrīvot reliģiskos līderus, tostarp mācītāju Nguyễn Công Chính, Trần Thị Hồng un Ngô Hào;

11.  prasa Vjetnamai apkarot sieviešu diskrimināciju, ieviešot likumus pret cilvēku tirdzniecību un veicot efektīvus pasākumus, lai samazinātu vardarbību ģimenē un reproduktīvo tiesību pārkāpumus;

12.  izsaka atzinību Vjetnamai par tās galveno lomu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību veicināšanā Āzijā, jo īpaši par nesen pieņemto laulības un ģimenes likumu, kas atļauj viendzimuma personu kāzu ceremonijas;

13.  aicina ASEAN Starpvaldību komisiju cilvēktiesību jautājumos izskatītu cilvēktiesību situāciju Vjetnamā, īpaši pievēršot uzmanību vārda brīvībai, un sniegt ieteikumus šai valstij;

14.  aicina Vjetnamas valdību izsniegt pastāvīgu ielūgumu ANO īpašajām procedūrām, un jo īpaši ielūgumu īpašajam referentam vārda brīvības jautājumos un īpašajam referentam cilvēktiesību aizstāvju jautājumos;

15.  prasa ES pastiprināt cilvēktiesību dialogu ar Vjetnamu saskaņā ar pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību;

16.  prasa ES delegācijai izmantot atbilstīgus līdzekļus un instrumentus, lai atbalstītu Vjetnamu šajā ceļā un atbalstītu, kā arī aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver, ka ES un Vjetnamas cilvēktiesību dialogs ir nozīmīgs, jo īpaši, ja tam seko reāla īstenošana; uzsver, ka šim dialogam vajadzētu būt efektīvam un orientētam uz rezultātiem;

17.  atzīst Vjetnamas valdības centienus nostiprināt ES un ASEAN attiecības un tās atbalstu ES līdzdalībai Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksmē;

18.  izsaka atzinību par Vjetnamas sasniegumiem daudzu Tūkstošgades attīstības mērķu jomā un aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt pastāvīgu atbalstu Vjetnamas varas iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām saistībā ar Attīstības programmu laikam pēc 2015. gada;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Vjetnamas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, ASEAN dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (14956/2/2015 – C8-0129/2016 – 2013/0119(COD))

P8_TA(2016)0277 A8-0156/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14956/2/2015 – C8-0129/2016),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Rumānijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0228),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0156/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 52. lpp. (2) Pieņemtie teksti, 4.2.2014., P7_TA(2014)0054.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, lai nodotu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem (N8-0110/2015 – C8-0367/2015 – 2015/0906(COD))

P8_TA(2016)0278 A8-0167/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas pieprasījumu (N8-0110/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punkta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. panta 1. punktu, 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Parlamentam ir iesniegts šis akta projekts (C8-0367/2015),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu un 256. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2015/2422, ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem(1), un jo īpaši tās 9. apsvērumu,

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2016)0081)(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2016. gada 18. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0167/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  atgādina par Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu dzimumu līdzsvara nozīmīgumu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 9. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/... par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/1192.)

(1) OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību (2016/2610(RSP))

P8_TA(2016)0279 B8-0685/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ir pamattiesības,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas Savienības administrāciju (O-000079/2016 – B8-0705/2016),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā,(1)

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu, 123. panta 2. punktu un 46. panta 6. punktu,

1.  atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu aicināja pieņemt regulu par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību saskaņā ar LESD 298. pantu, taču Komisijas priekšlikums, atbildot uz šo Parlamenta prasību, tā arī nav iesniegts, kaut gan rezolūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu (572 deputātiem balsojot "par", 16 — "pret" un 12 deputātiem atturoties);

2.  aicina Komisiju apsvērt pielikumā pievienoto regulas priekšlikumu;

3.  aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas būtu iekļaujams tās darba programmā 2017. gadam;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas Savienības pārvaldību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 298. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)  Attīstoties Eiropas Savienības kompetences jomai, iedzīvotāji arvien biežāk nonāk saskarē ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ne vienmēr atbilstīgi tiek aizsargātas iedzīvotāju procesuālās tiesības.

2)  Savienībā saskaņā ar tiesiskuma principu ir jānodrošina, lai vienmēr atbilstīgi tiktu noteiktas, izstrādātas un ievērotas procesuālās tiesības un pienākumi. Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām augstu pārredzamības līmeni, efektivitāti, ātru izpildi un atsaucību. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt arī atbilstīgu informāciju par iespēju veikt jebkādus turpmākus pasākumus konkrēta jautājuma risināšanā.

3)  Spēkā esošie labas pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti ļoti dažādos avotos: primārajos tiesību aktos, sekundārajos tiesību aktos, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, ieteikuma tiesībās un Savienības iestāžu vienpusēji uzņemtajās saistībās.

4)  Gadu gaitā Savienība ir izstrādājusi ļoti daudz nozaru administratīvo procedūru gan saistošu noteikumu, gan arī ieteikuma tiesību veidā, taču ne vienmēr ir ņemta vērā sistēmas vispārējā saskaņotība. Šādas sarežģītas procedūru daudzveidības dēļ ir radies šādu procedūru trūkums un neatbilstība.

5)  Iedzīvotājiem ir grūti saprast savas Savienības tiesību aktos noteiktās administratīvās tiesības, jo Savienībai nav saskaņota, visaptveroša un kodificēta administratīvo tiesību noteikumu kopuma.

6)  Eiropas Ombuds 2000. gada aprīlī ierosināja iestādēm Labas administratīvās prakses kodeksu, uzskatot, ka viens kodekss būtu jāpiemēro visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

7)  Parlaments 2001. gada 6. septembra rezolūcijā apstiprināja Eiropas Ombuda ierosināto kodeksa projektu ar grozījumiem un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai, kurā būtu iekļauts Labas administratīvās prakses kodekss, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu.

8)  Spēkā esošajiem iekšējiem rīcības kodeksiem, ko vēlāk pieņēma dažādas iestādes un kas vairumā gadījumu bija balstīti uz minēto Ombuda ierosināto kodeksu, bija ierobežota ietekme, jo tie savstarpēji atšķīrās un nebija juridiski saistoši.

9)  Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nodrošinājusi Savienībai tiesisko pamatu Administratīvā procesa regulas pieņemšanai. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 298. pants paredz iespēju pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu, ka, veicot uzdevumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu. Turklāt stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai („Pamattiesību harta”) tika piešķirts tāds pats juridiskais spēks, kā līgumiem.

10)  Pamattiesību hartas V sadaļas („Pilsoņu tiesības”) 41. pantā paredzētas tiesības uz labu pārvaldību, un šajā pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Pamattiesību hartas 41. pantā sniegts arī neizsmeļošs dažu tādu elementu uzskaitījums, kas iekļauti tiesību uz labu pārvaldību definīcijā, piemēram, personas tiesības tikt uzklausītai, ikvienas personas tiesības piekļūt dokumentiem, kas uz to attiecas, tiesības saņemt administrācija lēmumu pamatojumu, tiesības panākt, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kurus ir radījušas iestādes vai to darbinieki dienesta pienākumu izpildē, kā arī valodu tiesības.

11)  Savienības efektīvai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības interešu aizstāvībā. Pārmērīgi daudz noteikumu un procedūru, kā arī to trūkums var veicināt administratīvas kļūmes, un šādas kļūmes var radīt arī pretrunīgus, neatbilstīgus vai neskaidrus noteikumus un procedūras.

12)  Atbilstīgi strukturētas un saskaņotas administratīvās procedūras sniedz atbalstu gan efektīvai pārvaldībai, gan arī tiesību uz labu pārvaldību pienācīgai izpildei, kas tiek garantēta kā Savienības tiesību vispārējais princips un ko paredz Pamattiesību hartas 41. pants.

13)  Eiropas Parlaments 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā aicināja pieņemt regulu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu tiesības uz labu pārvaldību, īstenojot atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību. Vienota noteikumu par administratīvo procesu kopuma ieviešanai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru līmenī būtu jāveicina juridiskā noteiktība, jānovērš trūkumi Savienības tiesību sistēmā un tādējādi jāsekmē tiesiskuma principa ievērošana.

14)  Šīs regulas mērķis ir ieviest procesuālo noteikumu kopumu, kas Savienības administrācijai būtu jāievēro, veicot savas administratīvās darbības. Šādu procesuālo noteikumu mērķis ir nodrošināt atvērtu, efektīvu un neatkarīgu pārvaldību, kā arī tiesību uz labu pārvaldību atbilstīgu īstenošanu.

15)  Saskaņā ar LESD 298. pantu šo regulu nevajadzētu piemērot dalībvalstu administrācijām. Šo regulu nevajadzētu piemērot arī likumdošanas procedūrām, tiesvedībai un procedūrām, kuru īstenošanas rezultātā tiek pieņemti neleģislatīvi akti, kas tieši balstīti uz Līgumiem, deleģēti akti vai īstenošanas akti.

16)  Šo regulu būtu jāpiemēro Savienības administrācijai, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas paredz īpašus administratīvā procesa noteikumus. Taču konkrētās nozarēs piemērotās administratīvās procedūras nav pilnībā saskaņotas un pilnīgas. Lai nodrošinātu Savienības pārvaldes administratīvo darbību vispārēju saskaņotību, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pilnīgu ievērošanu, tiesību akti, kuros paredzēti īpaši administratīvā procesa noteikumi, būtu jāinterpretē saskaņā ar šo regulu, un šādu noteikumu trūkumu būtu jānovērš ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem. Šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumi ir standarta noteikumi attiecībā uz visām administratīvajām procedūrām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tādējādi mazina piemērojamo procesuālo noteikumu sadrumstalotību, kas rodas konkrētās nozarēs piemērojamo tiesību aktu dēļ.

17)  Šajā regulā paredzēto procesuālo administratīvo noteikumu mērķis ir īstenot labas pārvaldības principus, kas noteikti daudz un dažādos tiesību avotos atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Šie principi ir izklāstīti turpmāk šajā regulā, un to redakcijai būtu jārosina šīs regulas noteikumu interpretēšana.

18)  Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā atgādināts, ka tiesiskuma princips ir Savienības vērtību stūrakmens. Saskaņā ar minēto principu ikvienai Savienības darbībai jābūt balstītai uz Līgumiem atbilstīgi kompetences piešķiršanas principam. Turklāt likumības princips kā no tiesiskuma izrietošs princips nosaka, ka Savienības administrācijas darbības tiek veiktas, pilnībā ievērojot tiesību aktus.

19)  Ikvienam Savienības tiesību aktam ir jāatbilst proporcionalitātes principam. Saskaņā ar šo principu ikvienam Savienības administrācijas īstenotam pasākumam jābūt atbilstošam un vajadzīgam, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma tiesību aktā noteiktos mērķus, — ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem iespējami piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk apgrūtinošs pasākums, un pārvaldības radītās izmaksas nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem.

20)  Atbilstīgi tiesībām uz labu pārvaldību Savienības administrācija pieņem administratīvus aktus saskaņā ar administratīvajām procedūrām, kas nodrošina objektivitāti, taisnīgumu un savlaicīgumu.

21)  Tiesības uz labu pārvaldību nosaka, ka ikviens lēmums par administratīvā procesa uzsākšanu tiek paziņots pusēm un tiek sniegta nepieciešamā informācija, kas ļauj pusēm īstenot savas tiesības administratīvā procesa laikā. Pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, ja tas vajadzīgs sabiedrības interesēs, Savienības administrācija var aizkavēt paziņojuma sniegšanu vai nesniegt šādu paziņojumu.

22)  Ja administratīvo procesu uzsāk, pamatojoties uz puses pieteikumu, tiesības uz labu pārvaldību uzliek pienākumu Savienības administrācijai rakstiski apstiprināt pieteikuma saņemšanu. Saņemšanas apstiprinājumā būtu jānorāda nepieciešamā informācija, kas ļauj pusei īstenot savas tiesības uz aizstāvību administratīvā procesa laikā. Taču jāparedz tiesības Savienības administrācijai noraidīt nepamatotus vai aizskarošus pieteikumus, jo tie var apdraudēt administratīvā procesa efektivitāti.

23)  Juridiskās noteiktības labad administratīvais process būtu jāuzsāk saprātīgā laikposmā pēc notikuma. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi par noilguma termiņu.

24)  Tiesības uz labu pārvaldību nosaka, ka Savienības administrācija izpilda rūpības pienākumu, kas uzliek pienākumu administrācijai visos procesa posmos rūpīgi un objektīvi noteikt un pārskatīt visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ņemot vērā visas saistītās intereses. Šajā saistībā būtu jāpiešķir pilnvaras Savienības administrācijai uzklausīt pušu, liecinieku un ekspertu sniegtās liecības, pieprasīt dokumentus un reģistrus, kā arī veikt vizītes vai pārbaudes. Izvēloties ekspertus, Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka viņi ir tehniski kompetenti un ka viņus neskar interešu konflikts.

25)  Savienības administrācijas veiktās izmeklēšanas laikā būtu jāparedz pienākums pusēm sadarboties, palīdzot administrācijai pārbaudīt faktus un apstākļus lietā. Pieprasot pusēm sadarboties, Savienības administrācijai būtu tām jānodrošina saprātīgs termiņš atbildes sniegšanai, kā arī jāatgādina tām par tiesībām neliecināt pret sevi, ja administratīvā procesa dēļ var tikt piemērots sods.

26)  Tiesības uz Savienības administrācijas objektīvu attieksmi izriet no pamattiesībām uz labu pārvaldību un paredz darbinieku pienākumu atturēties no dalības administratīvajā procesā, kurā skartas darbinieku tiešas vai netiešas personīgās intereses, tostarp jo īpaši jebkādas ar ģimeni saistītas vai finansiālas intereses, kas var negatīvi ietekmēt viņu objektivitāti.

27)  Lai īstenotu tiesības uz labu pārvaldību, konkrētos apstākļos administrācija var veikt pārbaudes, ja tas ir nepieciešams nolūkā izpildīt pienākumu vai sasniegt mērķi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Veicot šādas pārbaudes, būtu jāievēro konkrēti nosacījumi un procedūras, lai aizsargātu pušu tiesības.

28)  Visos pret personu uzsāktos procesos, kuri var noslēgties ar pasākumu, kas attiecīgo personu var nelabvēlīgi ietekmēt, būtu jāievēro personas tiesības tikt uzklausītai. Nevienam tiesību aktos noteiktajam pasākumam nevajadzētu izslēgt vai ierobežot šīs tiesības. Personas tiesības tikt uzklausītai paredz iesaistītajai personai sniegt precīzu un pilnīgu paziņojumu par prasībām vai iebildumiem, kā arī nodrošināt iespēju sniegt apsvērumus par faktu patiesumu un nozīmīgumu, kā arī par izmantotajiem dokumentiem.

29)  Tiesības uz labu pārvaldību ietver administratīvā procesa puses tiesības piekļūt dokumentiem, un tā ir arī būtiska prasība, lai īstenotu tiesības tikt uzklausītam. Ja konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērums liedz pilnīgu piekļuvi dokumentiem, būtu jānodrošina, ka puse var piekļūt vismaz atbilstīgam dokumentu satura kopsavilkumam. Lai veicinātu piekļuvi personas dokumentiem un tādējādi nodrošinātu pārredzamu informācijas pārvaldību, Savienības administrācijai būtu jāreģistrē ienākošā un izejošā sarakste, saņemtie dokumenti un veiktie pasākumi, kā arī jāizveido reģistrēto lietu rādītājs.

30)  Savienības administrācijai administratīvie akti būtu jāpieņem saprātīgā termiņā. Lēna pārvaldība ir slikta pārvaldība. Ikviena kavēšanās administratīvā akta pieņemšanā būtu jāpamato, kā arī par to būtu pienācīgi jāinformē administratīvā procesa puse, norādot paredzamo administratīvā akta pieņemšanas datumu.

31)  Tiesības uz labu pārvaldību uzliek pienākumu Savienības administrācijai skaidri noteikt iemeslus, kas ir tās administratīvo aktu pieņemšanas pamatā. Pamatojumā būtu jānorāda akta juridiskais pamats, vispārīgā situācija, kas rosinājusi akta pieņemšanu, kā arī akta vispārīgie mērķi. Paziņojumā būtu skaidri un nepārprotami jāatklāj kompetentās iestādes, kas pieņēmusi aktu, apsvērumi tā, lai iesaistītās puses varētu pieņemt lēmumu par to, vai tās vēlas aizsargāt savas tiesības, iesniedzot prasību par lietas izskatīšanu tiesā.

32)  Saskaņā ar tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli nedz Savienība, nedz arī dalībvalstis nevar rīkoties tā, lai būtu praktiski neiespējami vai pārmērīgi grūti īstenot Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības. Tādējādi Savienības un dalībvalstu pienākums ir nodrošināt reālu un efektīvu tiesisku aizsardzību, un tām aizliegts piemērot jebkādu noteikumu vai procedūru, kas pat uz laiku var liegt pilnībā un pilnvērtīgi piemērot Savienības tiesību aktu.

33)  Lai veicinātu tiesību īstenošanu uz efektīvu tiesību aizsardzību, Savienības pārvaldei tās administratīvajos aktos būtu jānorāda tiesību aizsardzības veidi, kas ir pieejami pusēm, kuru tiesības un intereses tiek skartas ar šādiem aktiem. Papildus iespējai sniegt prasību tiesā vai vērsties ar sūdzību pie Eiropas Ombuda, pusei būtu jāgarantē tiesības pieprasīt pārskatīšanu administratīvā kārtībā un tai būtu jāsaņem informācija par procedūru un termiņiem šāda pieprasījuma iesniegšanai.

34)  Pieprasījums pārskatīšanai administratīvā kārtībā neskar puses tiesības sniegt prasību tiesā. Attiecībā uz termiņu prasības iesniegšanai tiesā, lai pārsūdzētu administratīvu aktu, šāds akts ir jāuzskata par galīgu, ja attiecīgā puse nepieprasa pārskatīšanu administratīvā kārtībā vai, ja attiecīgā puse pieprasa pārskatīšanu administratīvā kārtībā, par galīgo administratīvo aktu uzskata aktu, ar kuru izlemts saistībā ar pārskatīšanu administratīvā kārtībā.

35)  Saskaņā ar pārredzamības un juridiskās noteiktības principu administratīvā procesa pusēm jāspēj skaidri saprast savas tiesības un pienākumus, kas izriet no tām piemērotā administratīvā akta. Šajā saistībā Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka tās administratīvie akti tiek sagatavoti skaidrā, vienkāršā un saprotamā valodā un ka tie stājas spēkā pēc paziņošanas pusēm. Īstenojot šo pienākumu, Savienības administrācijai pienācīgi jāizmanto informācijas un sakaru tehnoloģijas, kā arī jāpielāgojas to attīstībai.

36)  Lai nodrošinātu pārredzamību un administratīvo efektivitāti, Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīgu kļūdu labojumus savos administratīvajos aktos veic kompetentā iestāde.

37)  Likumības princips kā no tiesiskuma izrietošs princips uzliek pienākumu Savienības administrācijai labot vai atsaukt nelikumīgus administratīvos aktus. Taču, ņemot vērā to, ka ikviena administratīvā akta labojums vai atsaukums var būt pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības un juridiskās noteiktības principam, Savienības administrācijai būtu rūpīgi un objektīvi jānovērtē akta labojuma vai atsaukuma ietekme uz pārējām pusēm, kā arī šāda novērtējuma laikā izdarītie secinājumi jānorāda akta labojuma vai atsaukuma pamatojumā.

38)  Savienības iedzīvotājiem ir tiesības rakstīt Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, izmantojot kādu no Līgumu valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā. Savienības administrācijai būtu jāievēro pušu valodas tiesības, nodrošinot, ka administratīvais process tiek īstenots kādā no puses izvēlētajām Līgumu valodām. Ja administratīvo procesu uzsāk Savienības administrācija, pirmais paziņojums būtu jāsagatavo kādā no Līgumu valodām atbilstīgi dalībvalstij, kurā atrodas puse.

39)  Pārredzamības principam un tiesībām piekļūt dokumentiem ir īpaša nozīme administratīvajā procesā, neskarot tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu. Ikviens minēto principu ierobežojums būtu šauri interpretējams, lai nodrošinātu atbilstību Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, un tādēļ ikviens šāds ierobežojums ir jāparedz tiesību aktā, ņemot vērā tiesību un brīvību būtību, kā arī piemērojot proporcionalitātes principu.

40)  Tiesības uz personas datu aizsardzību paredz, ka, neskarot tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 16. pantu, datiem, ko izmanto Savienības administrācija, jābūt precīziem, aktuāliem un likumīgi reģistrētiem.

41)  Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips izriet no tiesiskuma un paredz, ka publisko iestāžu darbībām nevajadzētu traucēt īstenot nostiprinātas tiesības un galīgi noteiktu tiesisko stāvokli, izņemot, ja tas noteikti nepieciešams sabiedrības interesēs. Tiesiskā paļāvība būtu pienācīgi jāņem vērā, labojot vai atsaucot administratīvo aktu.

42)  Juridiskās noteiktības princips paredz, ka Savienības noteikumiem jābūt skaidriem un precīziem. Šā principa mērķis ir nodrošināt, ka situācijas un tiesiskās attiecības, ko reglamentē Savienības tiesību akti, ir paredzamas, lai personas varētu skaidri noteikt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties. Saskaņā ar juridiskās noteiktības principu, izņemot likumīgi pamatotus gadījumus, nevajadzētu veikt pasākumus ar atpakaļejošu spēku.

43)  Lai nodrošinātu Savienības administrācijas darbības vispārēju saskaņotību, vispārīgajiem administratīvajiem aktiem būtu jāatbilst šajā regulā minētajam labas pārvaldības principam.

44)  Interpretējot šo regulu, īpaša vērība būtu jāpievērš vienlīdzīgai attieksmei un diskriminācijas novēršanai, kas attiecas uz administratīvo darbību un kas tieši izriet no tiesiskuma, kā arī efektīvas un neatkarīgas Eiropas pārvaldības principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķis

1.  Ar šo regulu nosaka procesuālos noteikumus, kas reglamentē Savienības administrācijas administratīvo darbību.

2.  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt tiesības uz labu pārvaldību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, īstenojot atklātu, efektīvu un neatkarīgu pārvaldību.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo regulu piemēro Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administratīvajai darbībai.

2.  Šo regulu nepiemēro Savienības administrācijas darbībai, īstenojot:

a)  likumdošanas procedūras;

b)  tiesvedību;

c)  procedūras, kuru īstenošanas rezultātā tiek pieņemti neleģislatīvi akti, kas tieši balstīti uz Līgumiem, deleģēti akti vai īstenošanas akti.

3.  Šo regulu nepiemēro dalībvalstu administrācijai.

3. pants

Šīs regulas un citu Savienības tiesību aktu attiecības

Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas paredz īpašus administratīvā procesa noteikumus. Šī regula papildina šādus Savienības tiesību aktus, un tos interpretē saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  „Savienības administrācija” ir Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administrācija;

b)  „administratīvās darbības” ir darbības, ko veic Savienības administrācija, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, izņemot procedūras, kas minētas 2. panta 2. punktā;

c)  „administratīvais process” ir process, kuru īstenojot Savienības administrācija sagatavo, pieņem, īsteno un izpilda administratīvos aktus;

d)  „darbinieks” ir amatpersona Civildienesta noteikumu 1.a panta nozīmē, kā arī ierēdnis saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1. panta 1. līdz 3. ievilkumu;

e)  „kompetentā iestāde” ir Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra vai Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras struktūra, vai iestāde, kurai ir konkrēta vieta Savienības administrācijā, kas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir atbildīga par administratīvā procesa īstenošanu;

f)  „puse” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras tiesisko situāciju var ietekmēt administratīvā procesa iznākums.

II NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA UZSĀKŠANA

5. pants

Administratīvā procesa uzsākšana

Administratīvo procesu var uzsākt Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz puses pieteikumu.

6. pants

Administratīvais process, ko uzsāk Savienības administrācija

1.  Administratīvo procesu var uzsākt Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas saskaņā ar kompetentās iestādes lēmumu. Kompetentā iestāde pirms lēmuma par procesa uzsākšanu pieņemšana pārbauda lietas konkrētos apstākļus.

2.  Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu paziņo pusēm. Lēmumu nepublisko, pirms tas nav paziņots pusēm.

3.  Šāda paziņojuma sniegšanu var aizkavēt vai to var nesniegt, ja tas noteikti vajadzīgs sabiedrības interesēs. Lēmums par paziņojuma aizkavēšanu vai nesniegšanu ir pienācīgi pamatots.

4.  Lēmumā par administratīvā procesa uzsākšanu norāda šādu informāciju:

a)  atsauces numurs un datums;

b)  procesa priekšmets un mērķis;

c)  galveno procesa posmu apraksts;

d)  atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

e)  kompetentā iestāde;

f)  administratīvā akta pieņemšanas termiņš, kā arī informācija par sekām, ja noteiktajā termiņā administratīvais akts netiek pieņemts;

g)  pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

h)  šīs regulas 28. pantā minētās tīmekļa vietnes adrese, ja šāda tīmekļa vietne ir izveidota.

5.  Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu sagatavo Līgumu valodās, kas atbilst dalībvalstīm, kurās atrodas puses.

6.  Administratīvo procesu uzsāk saprātīgā termiņā pēc tā notikuma datuma, kas ir procesa pamatā. Administratīvo procesu uzsāk ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc notikuma datuma.

7. pants

Administratīvā procesa uzsākšana, pamatojoties uz pieteikumu

1.  Administratīvo procesu var uzsākt puse.

2.  Pieteikumiem nepiemēro nevajadzīgas formālas prasības. Pieteikumā skaidri norāda puses vārdu, adresi paziņojumu sniegšanai, pieteikuma priekšmetu, būtiskos faktus un iemeslus pieteikuma iesniegšanai, datumu un vietu, kā arī kompetento iestādi, kurai pieteikums adresēts. Pieteikumu iesniedz rakstveidā papīra vai elektroniskā formātā. Pieteikumu sagatavo vienā no Līgumu valodām.

3.  Pieteikuma saņemšanu apstiprina rakstveidā. Saņemšanas apstiprinājumu sniedz pieteikuma valodā, un tajā norāda šādu informāciju:

a)  atsauces numurs un datums;

b)  pieteikuma saņemšanas datums;

c)  galveno procesa posmu apraksts;

d)  atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

e)  administratīvā akta pieņemšanas termiņš, kā arī informācija par sekām, ja noteiktajā termiņā administratīvais akts netiek pieņemts;

f)  šīs regulas 28. pantā minētās tīmekļa vietnes adrese, ja šāda tīmekļa vietne ir izveidota.

4.  Ja pieteikums neatbilst vienai vai vairākām no prasībām, kas izklāstītas 2. punktā, saņemšanas apstiprinājumā norāda saprātīgu termiņu kļūdas labošanai vai trūkstošā dokumenta iesniegšanai. Nemotivētus vai nepārprotami nepamatotus pieteikumus var noraidīt kā nepieņemamus, sniedzot īsi pamatotu saņemšanas apstiprinājumu. Saņemšanas apstiprinājumu nesūta gadījumos, kad viens pieteikuma iesniedzējs ļaunprātīgi iesniedz vairākus secīgus pieteikumus.

5.  Ja pieteikums adresēts iestādei, kura nav kompetenta to izskatīt, šī iestāde nosūta pieteikumu kompetentajai iestādei un saņemšanas apstiprinājumā norāda kompetento iestādi, kurai pieprasījums nosūtīts, vai norāda, ka attiecīgais jautājums nav Savienības administrācijas kompetences jomā.

6.  Ja kompetentā iestāde turpina administratīvo procesu, attiecīgā gadījumā piemēro 6. panta 2. līdz 4. punktu.

III NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA VADĪBA

8. pants

Procesuālās tiesības

Pusēm ir šādas tiesības saistībā ar procesa vadību:

a)  skaidrā un saprotamā veidā saņemt visu atbilstošo informāciju saistībā ar procesu;

b)  ja iespējams un vajadzīgs, veikt saziņu un kārtot visas procesuālās formalitātes attālināti un, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

c)  izmantot kādu no Līgumu valodām un tikt uzrunātām kādā no Līgumu valodām pēc to izvēles;

d)  saņemt paziņojumus par visiem procesa posmiem un lēmumiem, kas var uz tām attiekties;

e)  par savu pārstāvi izvēlēties juristu vai kādu citu personu pēc savas izvēles;

f)  segt tikai tādas maksas, kas ir saprātīgi noteiktas un samērīgas attiecībā pret konkrētā procesa izmaksām.

9. pants

Rūpīgas un objektīvas izmeklēšanas pienākums

1.  Kompetentā iestāde izmeklē lietu rūpīgi un objektīvi. Tā ņem vērā visus būtiskos aspektus un vāc visu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

2.  Lai vāktu nepieciešamo informāciju, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var:

a)  uzklausīt pušu, liecinieku un ekspertu liecības;

b)  pieprasīt dokumentus un reģistrus;

c)  organizēt vizītes un pārbaudes.

3.  Puses var sniegt pierādījumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem.

10. pants

Sadarbības pienākums

1.  Puses palīdz kompetentajai iestādei noskaidrot faktus un apstākļus lietā.

2.  Pusēm atvēl saprātīgu termiņu, lai tās varētu sniegt atbildi uz ikvienu sadarbības pieprasījumu, ņemot vērā pieprasījuma apjomu un sarežģītību, kā arī izmeklēšanas prasības.

3.  Ja administratīvā procesa rezultātā var tikt piemērots sods, pusēm atgādina par tiesībām neliecināt pret sevi.

11. pants

Liecinieki un eksperti

Pēc kompetentās iestādes iniciatīvas vai, pamatojoties uz pušu ierosinājumu, var tikt uzklausīti liecinieki un eksperti. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tā izvēlas ekspertus, kas ir tehniski kompetenti un ko neskar interešu konflikts.

12. pants

Pārbaudes

1.  Pārbaudes var veikt, ja Savienības tiesību akts paredz pilnvaras veikt pārbaudes un ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu pienākumu vai sasniegtu Savienības tiesību aktos noteikto mērķi.

2.  Pārbaudes veic saskaņā ar noteiktajiem norādījumiem un, ievērojot tiesību aktā, ar ko pilnvaro vai atļauj veikt pārbaudi, paredzētos ierobežojumus attiecībā uz pasākumiem, ko var veikt, un telpām, ko var pārmeklēt. Pārbaudes veicēji īsteno savas pilnvaras tikai pēc tam, kad ir uzrādījuši rakstveida atļauju un apliecinājuši savu identitāti un ieņemamo amatu.

3.  Par pārbaudi atbildīgā iestāde paziņo pārbaudāmajai pusei pārbaudes sākuma datumu un laiku. Pusei ir tiesības piedalīties pārbaudē, kā arī paust viedokli un uzdot jautājumus saistībā ar pārbaudi. Ja tas noteikti vajadzīgs sabiedrības interesēs, par pārbaudi atbildīgā iestāde pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ var aizkavēt paziņojuma sniegšanu vai nesniegt šādu paziņojumu.

4.  Pārbaudes laikā klātesošās puses, ciktāl tas ir iespējams, informē par pārbaudes priekšmetu un mērķi, par procedūru un noteikumiem, kas reglamentē pārbaudi, kā arī par turpmākajiem pasākumiem un pārbaudes iespējamajām sekām. Pārbaudi veic, neradot nepamatotas neērtības pārbaudes objektam vai personai, kurai tas pieder.

5.  Pārbaudes veicēji nekavējoties sagatavo pārbaudes ziņojumu, kopsavilkuma veidā sniedzot informāciju par pārbaudes sniegto ieguldījumu izmeklēšanas mērķa sasniegšanā, kā arī norādot būtiskākos konstatējumus. Par pārbaudi atbildīgā iestāde nosūta pārbaudes ziņojuma kopiju pusēm, kurām ir tiesības piedalīties pārbaudē.

6.  Par pārbaudi atbildīgā iestāde sagatavo un veic pārbaudi ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pārbaude, ja vien dalībvalsts pati nav pārbaudes priekšmets vai šāda sadarbība neapdraud pārbaudes mērķi.

7.  Veicot pārbaudi un sagatavojot pārbaudes ziņojumu, par pārbaudi atbildīgā iestāde ņem vērā visas procesuālās prasības, kas paredzētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, ar ko nosaka pieņemamos pierādījumus administratīvā procesā vai tiesvedībā dalībvalstī, kurā paredzēts izmantot pārbaudes ziņojumu.

13. pants

Interešu konflikts

1.  Darbinieks nepiedalās administratīvā procesā, kurā skartas darbinieka tiešas vai netiešas personīgās intereses, tostarp jo īpaši jebkādas ar ģimeni saistītas vai finansiālas intereses, kas var negatīvi ietekmēt darbinieka objektivitāti.

2.  Par jebkādu interešu konfliktu attiecīgais darbinieks paziņo kompetentajai iestādei, kas, ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, pieņem lēmumu par konkrētā darbinieka izslēgšanu no administratīvā procesa.

3.  Jebkura puse var pieprasīt izslēgt darbinieku no dalības administratīvajā procesā, pamatojoties uz interešu konfliktu. Šajā saistībā pamatotu pieprasījumu rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei, kas pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas pieņem lēmumu.

14. pants

Tiesības tikt uzklausītam

1.  Pirms ikviena tāda individuāla pasākuma veikšanas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt puses, tām dod iespēju tikt uzklausītām.

2.  Puses saņem pietiekamu informāciju, turklāt tām atvēl pietiekami daudz laika sagatavot savu lietu.

3.  Pusēm dod iespēju rakstiski vai mutiski paust savus uzskatus, ja nepieciešams, vai arī, ja tāda ir šo pušu izvēle, ar viņu izraudzītas personas palīdzību.

15. pants

Tiesības piekļūt lietai

1.  Iesaistītajām pusēm nodrošina pilnu piekļuvi lietai, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgās intereses. Ikvienu šo tiesību ierobežojumu pienācīgi pamato.

2.  Ja nav iespējams nodrošināt pilnīgu piekļuvi visiem lietas dokumentiem, pusēm sniedz atbilstīgu minēto dokumentu satura kopsavilkumu.

16. pants

Pienākums veidot reģistrus

1.  Katrai lietai Savienības administrācija reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos pasākumus. Savienības administrācija veido glabāto lietu rādītāju.

2.  Reģistrus glabā, pilnībā ievērojot tiesības uz datu aizsardzību.

17. pants

Termiņi

1.  Administratīvos aktus pieņem un administratīvo procesu pabeidz saprātīgā termiņā un bez nepamatotas kavēšanās. Termiņš administratīvā akta pieņemšanai nepārsniedz trīs mēnešus no datuma, kad:

a)  paziņots lēmums uzsākt administratīvo procesu, ja to uzsākusi Savienības administrācija, vai

b)  apstiprināta pieteikuma saņemšana, ja administratīvais process uzsākts, pamatojoties uz pieteikumu.

2.  Ja attiecīgajā termiņā administratīvo aktu nevar pieņemt, to dara zināmu iesaistītajām pusēm, kā arī tās informē par iemesliem, kas attaisno kavēšanos, turklāt iesaistītajām pusēm paziņo plānoto administratīvā akta pieņemšanas datumu. Pēc pieprasījuma kompetentā iestāde sniedz atbildes uz jautājumiem par lietas izskatīšanas norisi.

3.  Ja Savienības administrācija neapstiprina pieteikuma saņemšanu trīs mēnešu laikā, pieteikums uzskatāms par noraidītu.

4.  Termiņus aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71(2).

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA PABEIGŠANA

18. pants

Administratīvo aktu veids

Administratīvie akti ir rakstveidā, un tos paraksta kompetentā iestāde. Tos izstrādā skaidrā, vienkāršā un saprotamā veidā.

19. pants

Pienākums sniegt pamatojumu

1.  Administratīvajos aktos skaidri pamato iemeslus, uz kuriem balstīta to pieņemšana.

2.  Administratīvajos aktos norāda to juridisko pamatu, attiecīgos faktus, kā arī to, kā ņemtas vērā dažādās attiecīgās intereses.

3.  Administratīvajos aktos norāda individuālu pamatojumu, kas attiecas uz pušu situāciju. Ja tas nav iespējams liela iesaistīto personu skaita dēļ, vispārīgs pamatojums ir pietiekams. Tomēr šādā gadījumā sniedz atsevišķu pamatojumu ikvienai pusei, kura to pieprasa.

20. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.  Administratīvajos aktos skaidri norāda, ka ir iespējama administratīva pārskatīšana.

2.  Pusēm ir tiesības pieprasīt tādu administratīvo aktu administratīvu pārskatīšanu, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības un intereses. Administratīvās pārskatīšanas pieprasījumu iesniedz hierarhijā augstākstāvošai iestādei un, ja tas nav iespējams, iestādei, kas pieņēmusi administratīvo aktu.

3.  Administratīvajos aktos izklāsta procedūru, kas jāievēro, lai iesniegtu administratīvās pārskatīšanas pieprasījumu, kā arī norāda kompetentās iestādes nosaukumu vai atbildīgā darbinieka vārdu un biroja adresi, kur iesniedzams pārskatīšanas pieprasījums. Aktos norāda arī šāda pieprasījuma iesniegšanas termiņu. Ja attiecīgajā termiņā nekāds pieprasījums netiek iesniegts, administratīvo aktu uzskata par galīgu.

4.  Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, administratīvajos aktos skaidri norāda, ka ir iespējams ierosināt tiesvedību vai iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam.

21. pants

Administratīvo aktu paziņošana

Pušu tiesības un intereses ietekmējošus administratīvos aktus rakstveidā paziņo pusēm, tiklīdz tie ir pieņemti. Administratīvais akts stājas spēkā attiecībā uz pusi pēc tā paziņošanas minētajai pusei.

V NODAĻA

AKTU LABOŠANA UN ATSAUKŠANA

22. pants

Kļūdu labošana administratīvos aktos

1.  Pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīgu kļūdu labojumus veic kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma.

2.  Pirms ikviena labojuma veikšanas tiek informētas puses, un labojumu veic pēc paziņojuma sniegšanas. Ja tas nav iespējams liela iesaistīto personu skaita dēļ, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas puses tiek informētas bez nepamatotas kavēšanās.

23. pants

Tādu administratīvo aktu labošana un atsaukšana, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi

1.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma labo vai atsauc nelikumīgu administratīvo aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi. Labojumam vai atsaukumam ir atpakaļejošs spēks.

2.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma labo vai atsauc likumīgu administratīvo aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi, ja vairs nav minētā konkrētā akta pieņemšanas iemeslu. Labojumam vai atsaukumam nav atpakaļejoša spēka.

3.  Labojums vai atsaukums stājas spēkā pēc paziņošanas pusei.

4.  Ja administratīvais akts nelabvēlīgi ietekmē pusi, taču vienlaikus sniedz labumu citām pusēm, tiek sagatavots novērtējums par akta iespējamo ietekmi uz visām pusēm un secinājumus iekļauj akta labojuma vai atsaukuma pamatojumā.

24. pants

Pusei labvēlīgu administratīvo aktu labošana un atsaukšanai

1.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc citas puses pieprasījuma labo vai atsauc nelikumīgu administratīvo aktu, kas ir pusei labvēlīgs.

2.  Pienācīgi tiek ņemta vērā labojuma vai atsaukuma ietekme uz pusēm, kuras likumīgi varēja paļauties uz to, ka akts būs likumīgs. Ja šādām pusēm rastos zaudējumi saistība ar paļaušanos uz lēmuma likumību, kompetentā iestāde novērtē, vai minētajām pusēm nav tiesības uz kompensāciju.

3.  Labojumam vai atsaukumam ir atpakaļejošs spēks vienīgi tādā gadījumā, jo to veic saprātīgā termiņā. Ja puse varēja likumīgi paļauties uz to, ka akts būs likumīgs, un uzstāj, ka tam jāpaliek spēkā, akta labojumam vai atsaukumam nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz šo pusi.

4.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai citas puses pieprasījuma var labot vai atsaukt pusei labvēlīgu likumīgu administratīvo aktu, ja vairs nav konkrētā akta pieņemšanas iemeslu. Pienācīgi tiek ņemta vērā citu pušu tiesiskā paļāvība.

5.  Labojums vai atsaukums stājas spēkā pēc paziņošanas pusei.

25. pants

Kļūdu labošanas, pārskatīšanas un atsaukšanas pārvaldība

Šīs regulas III, IV un VI nodaļas noteikumi attiecas arī uz kļūdu labošanu administratīvajos aktos, kā arī uz to pārskatīšanu un atsaukšanu.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGIE ADMINISTRATĪVIE AKTI

26. pants

Procesuālo tiesību ievērošana

Savienības administrācijas pieņemtie vispārīgie administratīvie akti atbilst šajā regulā paredzētajām procesuālajām tiesībām.

27. pants

Juridiskais pamats, pamatojums un publicēšana

1.  Savienības administrācijas pieņemtajos vispārīgajos administratīvajos aktos norāda to juridisko pamatu, kā arī skaidri norāda to pamatojuma iemeslus.

2.  Tie stājas spēkā dienā, kad tos publicē, izmantojot iesaistītajām pusēm tieši pieejamus līdzekļus.

VII NODAĻA

INFORMĀCIJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Tiešsaistē pieejamā informācija par noteikumiem par administratīvajiem procesiem

1.  Kad vien tas ir iespējams un pamatoti vajadzīgs, Savienības administrācija īpašā tīmekļa vietnē veicina aktuālas tiešsaistes informācijas sniegšanu par īstenotajiem administratīvajiem procesiem. Prioritāti piešķir pieteikuma procedūrām.

2.  Tiešsaistes informācija ietver:

a)  saiti uz piemērojamiem tiesību aktiem;

b)  īsu skaidrojumu par galvenajām juridiskajām prasībām un to administratīvu interpretāciju;

c)  galveno procesa posmu aprakstu;

d)  norādi par iestādi, kura ir kompetenta pieņemt galīgo aktu;

e)  norādi par akta pieņemšanas termiņu;

f)  norādi par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

g)  saisti uz standarta veidlapām, ko puses var izmantot savā saziņā ar Savienības administrāciju procesa laikā.

3.  Šā panta 2. punktā izklāstīto tiešsaistes informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā veidā. Piekļuve minētajai informācijai ir bez maksas.

29. pants

Novērtējums

Komisija [xx gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas novērtējuma ziņojumu.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp. (2) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/1971, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju (2015/2887(RSP))

P8_TA(2016)0280 B8-0677/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Komisijas pētījumu „Dzelzceļa apgādes nozares pārskats un konkurētspējas apsekojums” (Sector Overview and Competitiveness Survey of the Railway Supply Industry) (ENTR ĢD, 06/054),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumu „Sauszemes kravas — kāpēc ES nosūtītāji priekšroku dod autopārvadājumiem, nevis pārvadājumiem pa dzelzceļu”,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju (O-000067/2016 – B8-0704/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

Eiropas dzelzceļa apgādes nozares īpatnības un stratēģiskā nozīme Eiropas rūpniecības atdzimšanā

1.  uzsver, ka Eiropas dzelzceļa apgādes nozarē, kura aptver lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanu un sliežu ceļa, elektroapgādes, signalizācijas un telekomunikāciju aprīkojumu, kā arī uzturēšanas un rezerves daļu nodrošināšanas pakalpojumus un kurā ir daudz MVU, kā arī lieli vadoši nozares uzņēmumi, strādā 400 000 darbinieku, 2,7 % no gada apgrozījuma tiek ieguldīti pētniecībā un izstrādē un tās daļa ir 46 % no pasaules dzelzceļa apgādes nozares tirgus; uzsver, ka dzelzceļa nozare kopumā, tostarp operatori un infrastruktūra, ir atbildīga par vairāk nekā vienu miljonu tieši un 1,2 miljoniem netieši radīto darbvietu Eiropas Savienībā; norāda, ka šie skaitļi skaidri apliecina dzelzceļa apgādes nozares lielo nozīmi Eiropas rūpniecības izaugsmē, nodarbinātībā un inovācijā un tās ieguldījumu, lai sasniegtu 20 % reindustrializācijas mērķi;

2.  uzsver šīs nozares īpatnības, ko jo īpaši raksturo tāda aprīkojuma ražošana, kura dzīves ilgums var ilgt līdz 50 gadiem, liela kapitālietilpība, būtiska atkarība no publiskā iepirkuma un pienākums ievērot ļoti augstus drošības standartus;

3.  atgādina par būtisko dzelzceļa ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un tādu problēmu risināšanā, ko rada citas megatendences, piemēram, urbanizācija un demogrāfiskās pārmaiņas; tāpēc mudina Komisiju ar konkrētiem politikas pasākumiem un mērķtiecīgiem ieguldījumiem atbalstīt 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu izklāstītos mērķus par modālo pāreju uz dzelzceļa gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem; norāda, ka saskaņā ar COP 21 rezultātiem un ES 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā pāreja uz dzelzceļa transportu un citiem ilgtspējīga, energoefektīva, elektrificēta transporta veidiem ir vajadzīga, lai sasniegtu mērķtiecīgu transporta dekarbonizāciju; aicina Komisiju, ņemot vērā šo situāciju, izmantot gaidāmo paziņojumu par transporta nozares dekarbonizāciju, lai ierosinātu jaunus pasākumus energoefektīvu tehnoloģiju izstrādes atbalstam dzelzceļa apgādes nozarē;

4.  norāda, ka dzelzceļa apgādes nozares līderpozīcijai pasaules tirgū tehnoloģiju un inovācijas jomā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Komisijas noteikto 20 % industrializācijas mērķi;

5.  atzīmē, ka Eiropas dzelzceļa apgādes nozare var izmantot vairākus labvēlīgus apstākļus, jo, papildus tam, ka dzelzceļš ir transporta veids, kas maz kaitē videi, tas var arī darboties lielā tirgū un izmantot spēju atvieglot lielapjoma pārvadājumus; tomēr atzīmē, ka pašlaik nozare saskaras ar trīskāršu konkurenci: intermodālu, starptautisku un dažkārt pat uzņēmuma iekšienē;

Eiropas dzelzceļa apgādes nozares pasaulē vadošo pozīciju saglabāšana

6.  norāda, ka pieejamajos dzelzceļa apgādes nozares starptautiskajos tirgos līdz 2019. gadam ir sagaidāms gada izaugsmes līmenis 2,8 %; uzsver — lai gan ES ir lielā mērā atvērta konkurentiem no trešām valstīm, trešās valstis ir ieviesušas vairākus šķēršļus, kas Eiropas dzelzceļa apgādes nozari diskriminē; uzsver, ka trešo valstu konkurenti, jo īpaši no Ķīnas, strauji un agresīvi attīstās Eiropā un citos pasaules reģionos, bieži vien ar lielu savas izcelsmes valsts politisku un finansiālu atbalstu (piemēram, dāsniem eksporta kredītiem, uz kuriem neattiecas ESAO noteikumi); uzsver, ka šāda prakse var izraisīt negodīgu konkurenci, kas apdraud darbvietas Eiropā; tāpēc uzsver, ka jānodrošina taisnīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi globālajā konkurencē un ir vajadzīga savstarpēja piekļuve tirgum, lai novērstu darbvietu skaita samazināšanās risku un aizsargātu rūpniecisko zinātību Eiropā;

7.  uzsver, ka pat Eiropas dzelzceļa tirgū daudziem ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU, darboties pārrobežu mērogā ir grūti un dārgi, jo tirgus ir sadrumstalots gan administratīvi, gan tehniski; uzskata, ka izšķiroši būs sasniegt mērķi izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, lai varētu saglabāt Eiropas dzelzceļa apgādes nozares pārākumu pasaules līmenī;

Atjaunota Eiropas dzelzceļa nozares inovāciju programma

8.  atzīst, ka dzelzceļa apgādes nozare ir būtiski svarīga Eiropas konkurētspējai un inovācijas spējai; mudina veikt pasākumus, lai Eiropa arī turpmāk saglabātu tehnoloģisko un novatorisko pārākumu šajā nozarē;

9.  atzinīgi vērtē lēmumu izveidot kopuzņēmumu Shift2Rail (S2R) un nesen publicētos pirmos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus; prasa ātri un laikus, tiklīdz iespējams, īstenot visas S2R darbības pētniecības un izstrādes jomā; kritizē to, ka MVU dalība kopuzņēmumā S2R ir neliela, kas daļēji saistīts ar lielajām izmaksām un instrumenta sarežģītību; mudina valdi analizēt MVU iesaistīšanos otrajā uzaicinājumā asociētajiem dalībniekiem iesniegt priekšlikumus un uzlabot to, kā arī apsvērt īpašus, MVU paredzētus uzaicinājumus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ievēroti regulējuma noteikumi par līdzsvarotu MVU un reģionālo pārstāvību;

10.  uzsver, ka inovācijas spēja, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, tirgus sadrumstalotības novēršana un kopu veidošana ir būtiski pamatfaktori, lai saglabātu Eiropas dzelzceļa apgādes nozares starptautisko konkurētspēju;

11.  aicina Komisiju pilnībā izmantot dažādus ES finansēšanas instrumentus, izpētīt un izmantot papildu finansējuma avotus kopuzņēmumam S2R un meklēt sinerģijas starp dažādiem ES fondiem un ar privātiem ieguldījumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju izmantot papildu ES finansējuma instrumentus dzelzceļa aprīkojumam ārpus S2R (piemēram, īpašus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus dzelzceļa pētniecībai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ārpus S2R, InnovFin, EISI, struktūrfondiem, ESIF), tostarp izmantojot S2R izmēģinājuma shēmu, kas salāgo ES finansējumu ar struktūrfondiem un citiem ES inovācijas fondiem;

12.  aicina Komisiju sadarboties ar nozari, lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) optimālu izmantošanu nolūkā atbalstīt dzelzceļa pētniecības un izstrādes projektus reģionālā līmenī; mudina to arī pievērsties dzelzceļa apgādes nozares nākotnei pēc 2020. gada;

13.  uzsver, ka kopas ir nozīmīgs instruments, ar ko apvienot attiecīgās ieinteresētās personas vietējā un reģionālā līmenī, tostarp publiskās iestādes, universitātes, pētniecības institūtus, dzelzceļa apgādes nozari, sociālos partnerus un citas mobilitātes nozares; aicina Komisiju līdz 2016. gada decembrim nākt klajā ar kopu stratēģiju izaugsmei; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu dzelzceļa uzņēmumu kopu izstrādātajiem inovāciju projektiem un citām iniciatīvām, kas apvieno dzelzceļa apgādes nozares MVU, lielākus uzņēmumus un pētniecības institūtus vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; norāda, ka kopu veidošanai būs vajadzīgs publiskais finansējums; šajā saistībā norāda uz iespējām, ko piedāvā jauni finansēšanas instrumenti (ESIF u. c.);

14.  uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot forumu Eiropas līmenī, kurš varētu apvienot pastāvošus uzņēmumus, jaunizveidotus uzņēmumus un saistītus uzņēmumus, kam ir novatoriskas idejas par dzelzceļa nozari, jo īpaši digitalizācijas jomā, lai apmainītos ar paraugpraksi un atvieglotu partnerību īstenošanu; uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver, kādā veidā stimulēt lielu uzņēmumu un MVU sadarbību ar dzelzceļa apgādes nozari saistītos pētniecības projektos;

15.  uzskata, ka vienai no pētniecības darbībām vajadzētu būt digitalizācijai, lai palielinātu dzelzceļa darbības rezultātus un samazinātu tās darbības izmaksas (piemēram, ar automatizāciju, sensoriem un uzraudzības instrumentiem, sadarbspēju, piemēram, lietojot ERTMS/ETCS, kosmosa tehnoloģiju izmantošanu, tostarp sadarbībā ar EKA, lielo datu izmantošanu un kiberdrošību); uzskata, ka otram nozīmīgam jautājumam vajadzētu būt resursefektivitātes un energoefektivitātes palielināšanai, piemēram, izmantojot vieglākus materiālus un alternatīvas degvielas; uzskata, ka trešais jautājums, kam jāpievērš uzmanība, būtu sasniegumi, kuri padara dzelzceļa transportu pievilcīgāku un atzītāku (piemēram, augstāka uzticamība un trokšņa samazināšana, vienots multimodāls transports un integrēta biļešu pārdošana); uzsver, ka inovācijas centieni nedrīkst atstāt novārtā infrastruktūru, kas ir būtisks dzelzceļa konkurētspējas elements;

16.  prasa ātri ieviest integrētu e-biļešu pārdošanas sistēmu, kas būtu koordinēta ar citiem transporta veidiem un citiem pakalpojumiem, kurus varētu sniegt vienoto biļešu pārdevēji;

17.  vērš uzmanību uz steidzamu nepieciešamību nodrošināt mūsdienīgu dzelzceļa sliežu un cita veida sliežu ceļu izbūvi, tostarp, dzelzceļa, tramvaja un cita veida sliežu ceļu iekārtu ražošanu vienotajā Eiropas tirgū;

18.  aicina Komisiju nodrošināt Eiropas dzelzceļa piegādātāju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī saskaņā ar ieteikumiem Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūnija rezolūcijā par stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs(1);

Ilgtspējīgai dzelzceļa apgādes nozarei vajadzīgo prasmju iegūšana

19.  prasa izstrādāt Eiropas apmācības un izglītības stratēģiju, kas apvieno dzelzceļa apgādes nozares uzņēmumus, pētniecības institūtus un sociālos partnerus, lai kopīgi izvērtētu ilgtspējīgai un inovatīvai dzelzceļa apgādes nozarei nepieciešamās prasmes; uzskata, ka šajā sakarībā būtu jāuzsāk priekšizpēte par iespējamu Eiropas Nozaru kvalifikācijas padomi dzelzceļa nozarē; aicina dalībvalstis vai attiecīgās reģionālās iestādes izveidot regulējumu turpmākas apmācības sniegšanai, proti, kā individuālas tiesības uz apmācību, kas nodrošina, ka darba ņēmēju prasmju kopums atbilst augošajam pieprasījumam nozarē un ir pielāgojams jaunam tirgum vai atlaišanas gadījumā izmantojams citā rūpniecības nozarē;

20.  norāda, ka darbaspēka novecošanās dēļ dzelzceļa apgādes nozarē trūkst kvalificētu darbinieku; tāpēc atzinīgi vērtē visus centienus veicināt mūžizglītību un tehniskās prasmes; prasa rīkot kampaņu, ar ko palielināt dzelzceļa apgādes nozares pamanāmību un pievilcību jauno inženieru acīs (piemēram, izmantojot ESF finansējumu); uzsver to, ka nozarē ir īpaši zems sieviešu nodarbinātības līmenis, un tāpēc uzsver, ka šādai kampaņai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šīs nelīdzsvarotības novēršanai; aicina Komisiju atbalstīt sociālo dialogu, lai atvieglotu sociālo inovāciju, un sekmēt kvalitatīvu ilgtermiņa nodarbinātību, lai padarītu nozari pievilcīgāku kvalificētiem darbiniekiem;

21.  uzskata, ka atbilstoši izraudzītu prasmju nodrošināšana ir būtisks ieguldījums, lai ilgtermiņā saglabātu Eiropas dzelzceļa apgādes nozares pasaules līderību tehnoloģiju un inovācijas jomā;

MVU atbalstīšana

22.  uzskata, ka finansējuma pieejamība ir viens no galvenajiem MVU šķēršļiem dzelzceļa apgādes nozarē; uzsver COSME un struktūrfondu pievienoto vērtību, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iegūt finansējumu, tostarp garantijas un pašu kapitāla mehānismu veidā, un uzsver, ka nepieciešams stiprināt šos instrumentus; atzinīgi vērtē to, ka ESIF lielu uzmanību pievērš MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, tomēr uzsver, ka fondam tagad ir jāizpilda savs solījums, un norāda, ka būtu jāizpēta arī alternatīvi finansējuma avoti; atzinīgi vērtē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” izstrādāto instrumentu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, taču uzsver problēmu, kas saistīta ar parakstīšanās limita pārsniegšanu un nelielajiem panākumiem; aicina Komisiju risināt šo problēmu starpposma pārskatā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju veicināt MVU pieejamo ES finanšu instrumentu un fondu labāku apguvi;

23.  uzsver, ka dzelzceļa apgādes nozarē MVU bieži vien ir atkarīgi no viena uzņēmuma; uzsver, ka MVU atturas no paplašināšanās, jo trūkst resursu un augsti ir riska faktori, kas saistīti ar pārrobežu darbību; aicina Komisiju Eiropas Biznesa atbalsta tīklā izveidot dzelzceļa nozares grupas, kas varētu konsultēt un apmācīt dzelzceļa apgādes nozares MVU par dažādām inovācijas finansēšanas shēmām, dotācijām un internacionalizāciju, kā arī par to, kā atrast un uzrunāt potenciālos uzņēmējdarbības partnerus un partnerus, ar kuriem pieteikties ES finansētiem kopīgiem pētniecības projektiem;

24.  aicina Komisiju turpināt izmantot pašreizējās MVU internacionalizācijas atbalsta programmas un popularizēt tās Eiropas dzelzceļa apgādes nozares MVU vidū, izmantojot sinerģiju starp dažādiem ES fondiem; aicina Komisiju pilnveidot apmācības programmas par piekļuvi konkrētiem ārvalstu tirgiem un plaši informēt dzelzceļa apgādes nozares MVU par šīm programmām;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt visas iespējas dzelzceļa apgādes nozares MVU atbalstam, tostarp saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības akta iespējamu mērķtiecīgu pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot tādām rūpniecības apakšnozarēm kā dzelzceļa apgādes nozarei, kurās īpaši svarīgi ir iesaistīt MVU ar augstu pievienoto vērtību;

26.  pauž bažas par to, ka dzelzceļa apgādes nozarē mazie un vidējie uzņēmumi maksājumus saņem novēloti; aicina Komisiju uzraudzīt, vai tiek pareizi īstenota Maksājumu kavējumu direktīva (2011/7/ES);

Labāka Eiropas tirgus vide piegādātājiem un lielāks pieprasījums pēc dzelzceļa produktiem

27.  atzinīgi vērtē ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tehniskā pīlāra pieņemšanu un aicina to ātri īstenot kā svarīgu priekšnosacījumu dzelzceļa produktu patiesa vienotā tirgus izveidei; uzsver, ka labāka sadarbspēja un nozīmīgāka Eiropas Dzelzceļa aģentūras (EDzA) loma palīdzēs saskaņot tīklu un tāpēc šiem faktoriem ir potenciāls samazināt izmaksas par ritošā sastāva un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) lauka iekārtu izstrādi un atļauju izsniegšanu; norāda, ka nepieciešams sniegt EDzA pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai varētu izpildīt jaunos paplašinātos uzdevumus; uzskata, ka ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma politiskais pīlārs nodrošinās pārvadātāju un kopumā arī pasūtītāju konkurētspēju;

28.  uzsver, ka pilnībā, efektīvi un vienādi ir jāīsteno regula par dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kas dod labumu gan pasažieriem, gan nozarei;

29.  aicina Komisiju no jauna izvērtēt tirgus definīcijas un spēkā esošo ES konkurences noteikumu kopumu, lai ņemtu vērā globālā dzelzceļa apgādes tirgus attīstību; aicina Komisiju noteikt, kā šīs definīcijas un noteikumus vajadzētu atjaunināt, lai risinātu apvienošanās problēmas globālajā tirgū, piemēram, CNR-CSR apvienošanos, un ņemtu vērā stratēģiskās partnerības un alianses Eiropas dzelzceļa apgādes nozarei;

30.  prasa turpināt Eiropas standartizāciju dzelzceļa nozarē, ko CEN/CENELEC vadībā īsteno ieinteresētās personas (tostarp Eiropas dzelzceļa apgādes nozare); cer, ka Komisijas ierosinātajai kopīgajai standartizācijas iniciatīvai šajā saistībā būs liela nozīme; uzsver, ka svarīgi ir Eiropas standartizācijas procesā iesaistīt vairāk MVU;

31.  prasa strauji īstenot ES 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvas; atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka šīs direktīvas uzliek pienākumu līgumslēdzējām iestādēm publiskā iepirkuma lēmumus pamatot ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principu, galveno uzmanību pievēršot aprites cikla izmaksām un vides un sociālā ziņā ilgtspējīgiem produktiem un tādējādi novēršot algu un sociālo dempingu, kā arī palīdzot stiprināt reģionālās ekonomikas struktūru; aicina Komisiju un dalībvalstis vispārēji veicināt visu aprites cikla izmaksu analīzi kā standarta praksi attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem, sniegt pamatnostādnes līgumslēdzējām iestādēm un uzraudzīt to piemērošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atgādināt līgumslēdzējām iestādēm, ka saistībā ar pārskatīto Eiropas publisko iepirkumu sistēmu spēkā ir noteikums, kas ļauj noraidīt piedāvājumus, kuros vairāk nekā 50 % vērtības tiek pievienoti ārpus ES (Direktīvas 2014/25/ES 85. pants);

32.  aicina Komisiju uzraudzīt trešo valstu ieguldījumus dzelzceļa nozarē ES dalībvalstīs un nodrošināt, ka tiek ievēroti Eiropas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, piemēram, tiesību akti par neparasti lētiem piedāvājumiem un negodīgu konkurenci; aicina Komisiju veikt izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem trešo valstu kandidātiem, kuri iesniedz piedāvājumus Eiropas Savienībā, vienlaikus saņemot valdības subsīdijas no trešām valstīm;

Vairāk ieguldījumu dzelzceļa projektos

33.  cer, ka spēkā esošos ES finansēšanas instrumentus (piemēram, EISI, struktūrfondus) izmantos pilnībā tā, lai pieprasījums pēc dzelzceļa projektiem tiktu veicināts, tostarp ar tādiem ES finansēšanas instrumentiem ieguldījumiem ārpus ES kā Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu; uzsver, ka svarīgi ir veiksmīgi īstenot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) kā vienu no instrumentiem, ar ko privāto kapitālu piesaistīt dzelzceļa nozarei, un prasa arī turpmāk pētīt, kā privātos ieguldījumus var izmantot dzelzceļa projektiem; uzskata, ka dzelzceļa apgādes nozares atbalstīšanā būtiska nozīme ir publiskām attīstības bankām valsts un Eiropas līmenī; aicina Komisiju sadarboties ar daudzpusējām attīstības bankām, lai palīdzētu valsts iestādēm un privātām aģentūrām veikt ieguldījumus ilgtspējīgākā un energoefektīvākā dzelzceļa aprīkojumā visā pasaulē; aicina Komisiju un EIB pastiprināt konsultatīvo atbalstu dzelzceļa projektiem, izmantojot jaunizveidoto Eiropas konsultāciju centru ESIF satvarā, lai tiem palīdzētu piesaistīt ieguldījumus; uzskata, ka dzelzceļa nozare Eiropā joprojām būs ļoti atkarīga no publiskiem ieguldījumiem; tādēļ mudina dalībvalstis un valsts iestādes veikt lielus ieguldījumus savās maģistrālajās un pilsētu dzelzceļa sistēmās un, ja iespējams, palielināt kohēzijas fondu apguves rādītājus dzelzceļa projektiem; tomēr, ņemot vērā šo atkarību un spriedzi, kas daudzās Eiropas valstīs ir saistīta ar valsts budžetu, prasa izmantot visus iespējamos (gan reglamentējošos, gan budžeta) līdzekļus, lai dzelzceļa nozarei piesaistītu privāto kapitālu;

34.  norāda, ka dzelzceļa nozares sarežģītības dēļ aizdevējiem ir grūti izprast risku un līdz ar to izsniegt lētākus aizdevumus; aicina Komisiju izveidot dzelzceļa apgādes nozares finanšu forumu ar mērķi palielināt dzelzceļa apgādes nozares līdzdalību un zināšanu apmaiņu ar finanšu nozari, tādējādi uzlabojot banku izpratni par nozari un līdz ar to tām labāk apzinoties saistīto risku un finansēšanas izmaksu samazināšanu;

35.  uzskata, ka nedrīkstētu aizmirst par dzelzceļa pašreizējā aprīkojuma tehnisko apkopi un modernizāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vecā aprīkojuma aizstāšanu ar moderniem un ilgtspējīgiem produktiem plašākā mērogā;

36.  atzinīgi vērtē ES atbalstu tiešsaistes platformai “Pilsētu mobilitātes novērošanas centrs (Eltis)”, kas dod iespēju apmainīties ar paraugpraksi par pilsētu sistēmām lielpilsētu teritorijās; aicina Komisiju pastiprināt paraugprakses apmaiņu par dažādām iespējām finansēt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes sistēmas un popularizēt tās savā topošajā Eiropas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu platformā;

37.  aicina Komisiju sadarbībā ar EDzA palīdzēt saskaņoti vēl vairāk izvērst ERTMS Eiropas Savienībā un veicināt ERTMS ārpus ES;

38.  atzinīgi vērtē centienus ieviest Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) pakalpojumus un lietojumprogrammas dzelzceļa nozarē; šajā saistībā atzīst Eiropas GNSS aģentūras nozīmi un tās panākumus, vadot projektus saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un programmu „Apvārsnis 2020”;

Dzelzceļa apgādes nozares globālās konkurētspējas stiprināšana

39.  aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos (tostarp pašlaik notiekošajās sarunās ar Japānu, Ķīnu un ASV) un spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu pārskatīšanā tiek iekļauti īpaši noteikumi, kas ievērojami uzlabo Eiropas dzelzceļa apgādes nozares piekļuvi tirgum, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, tostarp risinot problēmu par augstākām lokalizācijas prasībām un nodrošinot dzelzceļa apgādes nozarei savstarpēju piekļuvi ārvalstu tirgiem; aicina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem Eiropā un ārpus tās;

40.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tirdzniecības politika ir labāk saskaņota ar rūpniecības politiku, lai tirdzniecības politikā tiktu ņemtas vērā Eiropas rūpniecības nozares vajadzības un jaunās paaudzes tirdzniecības nolīgumi neradītu jaunus ražošanas pārcelšanas gadījumus un turpmāku deindustrializāciju Eiropas Savienībā;

41.  prasa Komisijai apņēmīgi strādāt, lai atceltu lielākos ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, kas kavē Eiropas dzelzceļa nozares piekļuvi ārvalstu tirgiem, tostarp šķēršļus ieguldījumiem (jo īpaši pienākumus, kas saistīti ar kopuzņēmumiem) un diskrimināciju vai pārredzamības trūkumu valsts iepirkuma procedūrās (jo īpaši aizvien apgrūtinošākās vietējā satura prasības);

42.  uzsver, ka sarunām par starptautisko publisko iepirkuma instrumentu un to regulu pārskatīšanai, kurās paredzēti tirdzniecības aizsardzības instrumenti, ir liela nozīme Eiropas dzelzceļa apgādes nozarē un ietekme uz to, un aicina Padomi un Komisiju to ņemt vērā un strādāt ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, lai drīz panāktu vienošanos par šiem instrumentiem; aicina Komisiju ņemt vērā iespējamo ietekmi uz tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbību un Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju, ja tirgus ekonomikas statuss tiek atzīts valsts pārvaldītai vai citai ārpustirgus ekonomikai;

43.  aicina Komisiju izstrādāt vienotu ES tirdzniecības stratēģiju, kas nodrošina atbilstību savstarpīguma principam, jo īpaši attiecībā uz Japānu, Ķīnu un ASV, un atbalstu turpmākai dzelzceļa apgādes nozares, jo īpaši MVU, internacionalizācijai, tostarp starptautiskā līmenī popularizējot Eiropas standartus un tehnoloģijas, piemēram, ERTMS, un apsverot to, kā labāk aizsargāt Eiropas dzelzceļa apgādes nozares intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) (piemēram, plašāk veicinot IĪT palīdzības dienestu);

44.  aicina Komisiju palīdzēt novērst visus tarifu un ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, vienkāršot uzņēmējdarbības procedūras dzelzceļa apgādes nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodrošināt, ka pakāpeniski samazinās visas ierobežojošās uzņēmējdarbības prakses trešo valstu tirgos; aicina Komisiju rīkoties, lai atvieglotu darba vīzu izsniegšanu Eiropas MVU darbiniekiem, kuri norīkoti pagaidu darbā trešās valstīs, lai tādējādi samazinātu uzņēmējdarbības darījumus, kas jāveic MVU;

45.  norāda, ka vairākas trešās valstis pašlaik rada nepieņemamus tirdzniecības kropļojumus, pārmērīgi atbalstot savas valsts eksportētājus ar finansiāliem nosacījumiem, kas paredzēti potenciālajiem klientiem; aicina šajā sakarā Komisiju pārliecināt Ķīnas valdību parakstīt ESAO Nolīgumu par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem un tā īpašo nodaļu par dzelzceļa infrastruktūru; vienlaikus aicina Komisiju pastiprināt centienus izstrādāt jaunas pasaules līmeņa pamatnostādnes par eksporta kredītiem, darbojoties Starptautiskajā darba grupā par eksporta kredītiem (IWG);

Labāks stratēģiski politiskais atbalsts nozarei

46.  aicina Komisiju publicēt paziņojumu par saskaņotu ES rūpniecības politikas stratēģiju, kuras mērķis ir Eiropas reindustrializācija un kuras pamatā inter alia ir ilgtspēja un enerģijas un resursu efektivitāte; aicina Komisiju šajā dokumentā izklāstīt savu stratēģiju par nozīmīgām rūpniecības nozarēm, tostarp par dzelzceļa apgādes nozari; uzskata, ka ir svarīgi tajā iekļaut idejas par to, kā saglabāt augsta līmeņa vertikālo ražošanu Eiropas Savienībā;

47.  aicina Komisiju organizēt augsta līmeņa rūpniecības dialogu par dzelzceļa apgādes nozari, piedaloties attiecīgajiem komisāriem, Eiropas Parlamenta deputātiem, Padomei, dalībvalstīm, dzelzceļa nozarei, arodbiedrībām, pētniecības institūtiem, Eiropas Dzelzceļa aģentūrai un Eiropas standartizācijas organizācijām; norāda, ka regulārs dialogs dzelzceļa apgādes nozarē ļautu īstenot strukturētas Eiropas līmeņa debates par horizontālajām nozares problēmām un ES politikas ietekmi uz dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju;

48.  aicina Komisiju nodrošināt, ka politika, kas ietekmē ES dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju, ir rezultāts efektīvai saziņai un koordinācijai starp dažādu iesaistīto politikas jomu pārvaldības institūcijām;

49.  uzskata, ka ir nepieciešams Padomes politiskais atbalsts, lai nostiprinātu un attīstītu Eiropas dzelzceļa apgādes nozari; tādēļ aicina Konkurētspējas padomi jautājumu par Eiropas dzelzceļa apgādes nozari konkrēti iekļaut savā darba kārtībā;

o
o   o

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0219.