Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2016. gada 26. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti riska mazināšanas metodēm dažiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem
 Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
 DFS vidusposma novērtēšana
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/003 EE/naftas produkti un ķīmiskās vielas.
 Publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamība ***II
 Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem ***II
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2016. gada prioritāšu īstenošana
 Transtaukskābes

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti riska mazināšanas metodēm dažiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem
PDF 325kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu Komisijas 2016. gada 4. oktobra deleģētajai regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem riska mazināšanas metodēm, kas paredzētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (C(2016)06329 – 2016/2930(DEA))
P8_TA(2016)0410B8-1124/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2016)06329),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 13. oktobra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1) (Eiropas Tirgu infrastruktūras regula — ETIR) un jo īpaši tās 11. panta 15. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(4),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuru 2016. gada 8. martā iesniedza Eiropas uzraudzības iestādes (EUI — Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 15. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu pieņemt lēmumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2016. gada 25. oktobrī,

A.  tā kā ETIR ir noteiktas tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem un vienotas prasības centrālo darījumu partneru (CCP) un darījumu reģistru darbībai;

B.  tā kā ETIR 11. panta 15. punktā ir noteikts, ka EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu, kurā būtu precīzi noteiktas riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma apmērs un veidi un nodalīšanas shēmas, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību ETIR 11. panta 3. punktam, procedūras, kas jāievēro darījumu partneriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, piemērojot ETIR 11. panta 6. –10. punktā noteiktos izņēmumus un piemērojamos kritērijus, kas ir minēti ETIR 11. panta 5.–10. punktā, tostarp jo īpaši tas, kas būtu jāuzskata par praktisku vai juridisku šķērsli ātram pašu kapitāla pārvedumam un saistību nokārtošanai darījumu partneru starpā;

C.  tā kā ETIR 11. panta 15. punktā Komisijai ir noteiktas pilnvaras pieņemt minētos RTS, ņemot vērā darījuma partnera juridisko raksturu, saskaņā ar vai nu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (EBI regulas) 10.–14. pantu, vai nu Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (EAAPI regulas) 10.–14. pantu, vai nu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (EVTI regulas) 10.–14. pantu;

D.  tā kā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2013. gada septembrī publicēja abu kopējo vispārējo regulējumu, kurā ir noteikts rezerves prasību slieksnis attiecībā uz atvasināto instrumentu necentralizētu tīrvērti, un to pārskatīja 2015. gada martā;

E.  tā kā EUI iesniedza RTS projektu Komisijai 2016. gada 8. martā;

F.  tā kā Komisija EUI par savu ieceri RTS projektu apstiprināt, izdarot virkni izmaiņu saskaņā ar EBI, EAAPI un EVTI regulas 10.panta 1. punktu informēja 2016. gada 28. jūlijā;

G.  tā kā EUI 2016. gada 8. septembrī Komisijai iesniedza oficiālu atzinumu saskaņā ar EBI, EAAPI un EVTI regulas 10. panta 1. punktu un pārskatīto RTS projektu;

H.  tā kā Komisija deleģēto regulu pieņēma 2016. gada 4. oktobrī;

I.  tā kā šī deleģētā regula var stāties spēkā tikai pēc tam, kad būs beidzies Parlamentam un Padomei paredzētais rūpīgās pārbaudes periods un ja ne Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā perioda beigām gan Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus neizteikt;

J.  tā kā EBI, EAAPI un EVTI regulas 13. panta 1. punktā paredzētais pārbaudes periods ir trīs mēneši, sākot ar RTS paziņošanas dienu; tā kā šis pārbaudes periods tāpēc beidzas 2017. gada 4. janvārī;

K.  tā kā par rezerves prasību sliekšņa īstenošanas grafiku attiecībā uz atvasināto instrumentu necentralizētu tīrvērti vienošanās tika panākta starptautiskā līmenī (BCBS un IOSCO); tā kā Savienība, kaut arī tā grafika pirmo posmu nesāka īstenot saskaņā ar vienošanos 2016. gada 1. septembrī, tā tomēr joprojām var pieņemt savus noteikumus laikus, lai ievērotu otro termiņu — 2017. gada 1. martu, kad daudziem finanšu darījumu partneriem un nefinanšu grupām ir jāsāk apmainīties ar rezervju sliekšņiem;

L.  tā kā agrīnais paziņojums par iebildumu neizteikšanu būtu jāizdara pēc iespējas agrāk, lai Savienība varētu izpildīt savas starptautiskās saistības un ļautu darījumu partneriem sagatavoties jaunu prasību ievērošanai, viņus informējot savlaicīgi; tā kā šāda pieeja sekmēs juridiskās noteiktības, cik vien iespējams, ātru nodrošināšanu tirgus dalībniekiem gan Savienībā, gan trešās valstīs,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(3) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(4) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
PDF 653kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11900/2016 – C8-0373/2016 – 2016/2047(BUD))
P8_TA(2016)0411A8-0287/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu/pārskatīšanu (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā 2016. gada 9. marta rezolūciju par 2017. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0287/2016),

A.  tā kā situācijā, kad trūkst resursu, lielāka uzmanība būtu jāvelta nepieciešamībai ievērot budžeta disciplīnu un izmantot līdzekļus lietderīgi un efektīvi;

B.  tā kā LESD 318. pantā paredzētajam Parlamenta un Komisijas dialogam būtu jāveicina uz sniegumu vērstas kultūras pilnveide Komisijā, tostarp lielāka pārredzamība un stingrāka pārskatatbildība,

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2017. gada budžets ir jāskata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu; uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp ilgtermiņa prioritātēm un jaunām problēmām, un tādēļ vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada budžetam ir jāatbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, jo šī stratēģija ir uzskatāma par galveno orientieri un pamatprioritāti;

2.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka konkrētajā šodienas kontekstā tādas iniciatīvas kā Komisijas veikta ESI fondu darbības apturēšana, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula (KNR))(8) 23. panta 15. punktā, ir ne tikai netaisnīgas, bet arī politiski ilgt nespējīgas;

3.  uzsver, ka 2017. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2016. gada 9. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes;

4.  uzsver, ka miers un stabilitāte ir pamatvērtības, kas Savienībai jāuztur; uzskata, ka ir jāaizsargā Lielās piektdienas vienošanās, kas ir apliecinājusi savu būtisko lomu miera un izlīguma procesā Ziemeļīrijā; uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu atbalstu reģioniem, kuri tiks īpaši skarti gadījumā, ja sarunu rezultātā Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības pēc tam, kad atbilstoši pilsoņu paustajai gribai būs iedarbinājusi LES 50. pantu;

5.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām un jaunām problēmām, kuras nebija iespējams paredzēt DFS 2014.–2020. gadam izstrādes laikā; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod lielāki finanšu resursi, lai reaģētu uz politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; uzskata, ka ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās, lai 2017. gadā un līdz pat plānošanas perioda beigām nodrošinātu jaunas apropriācijas šī mērķa sasniegšanai;

6.  uzsver, ka no 2017. gada budžeta ir jāspēj segt vajadzības, ko rada migrācijas problēma un ekonomikas krīzei sekojošā lēnā ekonomikas izaugsme; norāda, ka būtu jāpalielina arī pētniecības un infrastruktūras projektiem un cīņai pret jauniešu bezdarbu paredzētais finansējums;

7.  atgādina, ka, lai gan Parlaments nekavējoties apstiprināja papildu finansējumu, kas nepieciešams pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanā, vienlaikus turpinot atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tas vienmēr ir uzsvēris, ka minētās problēmas nav nozīmīgākas par citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem, jo īpaši pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstīšanu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā; norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu pašreizējo migrācijas un bēgļu izraisīto problēmu iekšējai dimensijai, un uzstāj, ka ir jāpieņem visaptveroša un cilvēktiesībās pamatota pieeja, sasaistot migrāciju ar attīstību un nodrošinot migrējošu darba ņēmēju, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju, kā arī jāpieņem prioritāras programmas, piemēram, kultūras programmas; uzsver, ka, lai nodrošinātu šajā jomā nepieciešamo papildu finansējumu, Komisija 2017. gada budžeta projektā ierosināja DFS īpašo instrumentu izmantošanu nepieredzētā apmērā, tostarp elastības instrumenta izmantošanu pilnā apmērā, kā arī ievērojamas summas izmantošanu no “pēdējā glābiņa” — rezerves neparedzētiem izdevumiem —, un Padome tam piekrita;

8.  atkārtoti apliecina savu nostāju, proti, to, ka pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai nepieciešamais papildu finansējums nebūtu jārod uz Savienības pašreizējās ārējās darbības, tostarp tās attīstības politikas, rēķina; atkārtoti norāda, ka Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā, trasta fondu un visu citu ad hoc instrumentu izveidi nevar finansēt, samazinot līdzekļus citiem jau pastāvošiem instrumentiem; pauž bažas, ka ad hoc instrumentu veidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt budžeta vienotību un apiet budžeta procedūru, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments iesaistās un veic uzraudzību; stingri apšauba, vai 4. izdevumu kategorijas (“Globālā Eiropa”) maksimālais apjoms ir pietiekams, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējām ārējām problēmām, tostarp pašreizējām bēgļu un migrācijas izraisītām problēmām;

9.  atkārtoti pauž pārliecību, ka būtu jārod iespēja no Savienības budžeta finansēt jaunas iniciatīvas, nekaitējot jau pastāvošām Savienības programmām un politikas pasākumiem, un prasa rast ilgtspējīgus risinājumus jaunu iniciatīvu finansēšanai; pauž bažas par to, ka sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai, kuras finansējums nākamajos trijos gados sasniegs EUR 80 miljonus, tiks iespiesta pašreizējās DFS budžetā; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā jau tā nepietiekamo finansējumu Savienības budžetā, papildu centieniem attiecībā uz pasākumiem, administratīvajām izmaksām, sagatavošanas darbībām un izmēģinājuma projektiem, kas saistīti ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, ir vajadzīgi arī jauni līdzekļi, kurus nodrošina dalībvalstis; uzskata, ka pašreizējās DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu dalībvalstīm vajadzētu izmantot šajā nolūkā; uzsver, ka ir jāpaskaidro, kā ilgtermiņā tiks finansēti kopējie aizsardzības pētījumi;

10.  atgādina, ka Savienība ratificēja COP 21 nolīgumu un daļa finanšu resursu tai ir jāparedz starptautisko saistību pildīšanai; norāda, ka saskaņā ar 2017. finanšu gada tāmi minētajam mērķim no budžeta tiek paredzēts piešķirt 19,2 % izdevumu; stingri mudina Komisiju turpināt strādāt minētajā virzienā, lai īstenotu 20 % mērķi atbilstoši Komisijas saistībām integrēt pret klimata pārmaiņām vērstus pasākumus pašreizējā DFS;

11.  aicina Komisiju, iekļaujot to 2017. gada budžetā un paredzot tai pienācīga apmēra apropriācijas, iesniegt iniciatīvu, kuras mērķis būtu piešķirt sabiedriskā transporta kuponus gados jauniem eiropiešiem, kas atlasīti konkursa kārtībā; šādas iniciatīvas galvenais mērķis būtu izvērtēt iespējas un potenciālo ietekmi, ko radītu vispārēja sistēma, kura jo īpaši sniegtu priekšrocības jauniešu mobilitātei, jauniešiem paredzētu pasākumu organizēšanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai;

12.  atjauno visas summas, kuras Padome budžeta projektā ierosinājusi samazināt; pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu un iebilst pret Padomes pausto nolūku no jauna izveidot mākslīgas rezerves atsevišķās izdevumu kategorijās, tādās kā 1.a izdevumu apakškategorija (“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorija (“Globālā Eiropa”), īpaši ņemot vērā to, ka šīs rezerves jebkurā gadījumā būtu pārāk mazas, lai būtu iespējams reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem vai krīzēm;

13.  norāda, ka Padomes lasījumā nav izdevies prognozēt Savienības budžeta faktisko izpildi pēdējos piecos gados un ka, ņemot vērā visus budžeta grozījumus, visos galīgajos budžetos bija nepieciešams ievērojami vairāk līdzekļu; tādēļ aicina Padomi Samierināšanas komitejā koriģēt tās nostāju, lai 2017. gada budžetam nodrošinātu pienācīgu finansējumu no paša sākuma;

14.  paziņo, ka, lai pienācīgi finansētu šīs spiedīgās vajadzības, kā arī ņemot vērā ļoti mazās DFS rezerves 2017. gadā, Parlaments finansēs līdzekļu palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā norādītās summas, pilnībā izmantojot visas pieejamās rezerves un pastiprināti izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

15.  pilnībā kompensē visus samazinājumus, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veikti saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kopumā EUR 1240 miljonu vērtībā 2017. gada saistībās, ar jaunu apropriāciju palīdzību, kuras jārod, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; uzstāj, ka ir efektīvi jāreaģē uz jauniešu bezdarbu visā Savienībā; tādēļ palielina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) paredzētos līdzekļus vēl par EUR 1500 miljoniem saistību apropriācijās, lai to būtu iespējams turpināt; uzskata, ka par pienācīgu papildu finansējumu šīm svarīgajām Savienības programmām būtu jālemj saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

16.  sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procedūrā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem;

17.  apropriāciju kopējo līmeni 2017. gadam nosaka EUR 160,7 miljardu apmērā saistību apropriācijās un EUR 136,8 miljardu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

18.  norāda, ka 1.a izdevumu apakškategoriju kārtējo reizi ir smagi skāris Padomes lasījums, jo 52 % no visiem Padomes veiktajiem saistību samazinājumiem attiecas tieši uz šo kategoriju; tādēļ pauž izbrīnu par to, kā šajā lasījumā izpaužas Padomes politiskās prioritātes nodarbinātības un izaugsmes jomā;

19.  stingri iebilst pret šiem samazinājumiem izdevumu kategorijā, kura simbolizē Eiropas pievienoto vērtību un nodrošina iedzīvotājiem lielāku izaugsmi un nodarbinātību; tādēļ nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas;

20.  ņemot vērā 2015. gada jūnijā pausto apņemšanos ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ESIF izveides ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un EISI budžetu, nolemj pilnībā atjaunot to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI pozīciju finansējumu sākotnējā apmērā (kāds tas bija pirms ESIF izveides), kuras tika samazinātas, lai finansētu ESIF garantiju fondu; uzsver Savienības lielākās pētniecības un inovācijas programmas — “Apvārsnis 2020” — nozīmību, jo tā lieliskas idejas pārvērš produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību; prasa paredzēt atbilstošas papildu saistību apropriācijas EUR 1,24 miljardu apmērā papildus budžeta projektā norādītajām summām; sagaida, ka tiks panākta vispārēja vienošanās šajā steidzamajā jautājumā, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; norāda, ka ESIF būtu jāuzlabo, lai tas būtu pilnībā efektīvs un lietderīgs, nodrošinot papildināmības principa ievērošanu, uzlabojot ģeogrāfisko un sektorālo līdzsvaru un uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

21.  ņemot vērā savas ar izaugsmi un nodarbinātību joprojām saistītās prioritātes un rūpīgi izvērtējot to līdzšinējo apguves spēju, nolemj ierosināt atsevišķus izlases kārtībā veiktus palielinājumus, pārsniedzot summas, kas budžeta projektā paredzētas programmām COSME, Progress, Marie Curie, Eiropas Pētniecības padomei, Eures un Erasmus+; norāda, ka šādus palielinājumus var finansēt no šajā apakškategorijā pieejamās rezerves;

22.  lidz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā par EUR 45 miljoniem (neierēķinot ESIF, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības);

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

23.  uzsver, ka aptuveni trešā daļa no Savienības ikgadējā budžeta tiek atvēlēta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem; uzsver, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika un instruments nevienlīdzības mazināšanai starp visiem Savienības reģioniem un ka tai ir svarīga nozīme uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vērstās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

24.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3 miljoniem un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 199 miljoniem 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp atbalsta pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi ir savienojami ar tās mērķi nodrošināt apropriācijas, kas vajadzīgas jauno programmu netraucētai īstenošanai daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam ceturtajā darbības gadā; atgādina, ka Komisijas ierosinātais maksājumu apmērs šajā izdevumu kategorijā jau ir par 23,5 % zemāks nekā 2016. gada budžetā; šajā sakarībā uzsver, ka nekādi turpmāki maksājumu samazinājumi nevar būt nedz pamatoti, nedz pieņemami;

25.  prasa veikt Savienības politikas pasākumu ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumiem, lai noteiktu, kādā apmērā tie ir spējuši cita starpā mazināt ekonomiskās atšķirības, attīstīt konkurētspējīgas un dažādotas reģionālās ekonomikas un veicināt izaugsmi un darbvietas;

26.  pauž satraukumu par vērā ņemamajiem kavējumiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu cikla īstenošanā, kas, visticamāk, nopietni negatīvi ietekmēs rezultātu laicīgu sasniegšanu uz vietas, kā arī var novest pie jauna neapmaksātu rēķinu uzkrājuma izveidošanās pašreizējās DFS darbības termiņa otrajā pusē; mudina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties iecelt atlikušās vadošās, maksājumu un sertifikācijas iestādes un novērst visus citus programmu īstenošanas aizkavēšanās cēloņus; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumus par lielāku vienkāršošanu šajā jomā un uzskata, ka dalībvalstīm būtu steidzami jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka programmas sāk darboties ar pilnu jaudu; līdz ar to prasa nodrošināt lielāku sinerģiju un papildināmību starp publisko investīciju politiku dalībvalstu budžetos un Savienības budžetu un tiem budžetiem, kuri paredzēti, lai veicinātu izaugsmi un ilgtspējīgas nodarbinātības radīšanu, kas veido Savienības pamatu;

27.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu izveidot strukturālo reformu atbalsta programmu, paredzot tai finansējumu EUR 142 800 000 apmērā, un uzsver, ka šis finansējums būtu jāpiešķir, raugoties, lai tiktu stiprināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija;

28.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas JNI 2017. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atkārtoti pauž stingru atbalstu JNI turpināšanai; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(9), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj vispirms piešķirt JNI EUR 1500 miljonus saistību apropriācijās un EUR 500 miljonus — maksājumu apropriācijās efektīvai reaģēšanai uz jauniešu bezdarbu, ņemot vērā pieredzi, ko sniedz Komisijas veiktā JNI īstenošanas izvērtējuma rezultāti; norāda, ka saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem vispārēja vienošanās par pienācīgu papildu finansējumu JNI laika periodam, kas atlicis līdz šī plānošanas perioda beigām, būtu jāpanāk gaidāmajā DFS vidusposma pārskatīšanā; mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem;

29.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas gan saistību, gan maksājumu apropriācijās Padomes samazinātajās pozīcijās; salīdzinājumā ar budžeta projektu 1.b izdevumu apakškategorijā palielina JNI paredzētās saistību apropriācijas par EUR 1500 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 500 miljoniem, bet Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām paredzētās saistību apropriācijas par EUR 4 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 2 miljoniem, tādējādi pārsniedzot saistību pašreizējo maksimālo apjomu par EUR 1,57 miljardiem;

30.  uzsver, ka 1.b izdevumu apakškategorijā meklējama lielākā daļa patlaban neizpildīto saistību (RAL), kas 2016. gada septembra sākumā sasniedza EUR 151 119  miljonus un var apdraudēt jauno programmu īstenošanu;

31.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa efektīvu ievērošanu budžeta plānošanā; aicina Komisiju atbalstīt pasākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanai paredzētu piemērotu instrumentu izveidei, piemēram, stimulu struktūrām, kurās struktūrfondi tiktu izmantoti, lai rosinātu ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā dalībvalstu līmenī;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

32.  norāda, ka Padome samazināja 2. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 179,5 miljoniem saistību apropriācijās un par EUR 198 miljoniem — maksājumu apropriācijās administratīvā atbalsta pozīcijās, operatīvās tehniskās palīdzības pozīcijās (piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un programma LIFE), darbības pozīcijās, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kuram ir būtiska nozīme, lai saglabātu lauksaimniecību plaukstošās teritorijās, un decentralizēto aģentūru pozīcijās; norāda, ka vislielākie maksājumu samazinājumi ir skāruši lauku attīstību; uzskata, ka grozījumu vēstule arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

33.  uzskata, ka Savienības budžetā prioritāte jāpiešķir iniciatīvām, kas patiesi veicinās zaļo ekonomiku;

34.  gaida grozījumu vēstules iesniegšanu par ārkārtas atbalsta paketi, kas paredzēta jo īpaši piena nozarei, un nolemj paust stingru atbalstu Savienības lauksaimniecības nozarei; tādēļ par EUR 600 miljoniem palielina budžeta projektā norādītās apropriācijas, lai novērstu piena nozares krīzes radītās sekas un Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz piena nozari;

35.  atzinīgi vērtē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” piešķirtos līdzekļus ar lauksaimniecību saistītai pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu pietiekamu drošas un kvalitatīvas pārtikas un citu no bioloģiskajiem resursiem iegūtu produktu piedāvājumu; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kuros iesaistīti primārie ražotāji;

36.  atkārtoti norāda, ka KLP apropriācijas nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu tādu vēršu selekciju vai audzēšanu, kurus izmanto letālās vēršu cīņās; mudina Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību aktu izmaiņas, kas nepieciešamas, lai izpildītu šo prasību, kura jau minēta Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārīgajā budžetā;

37.  uzsver, ka jaunās kopējās zivsaimniecības politikas īstenošana nozīmē paradigmas maiņu zvejniecības pārvaldībā gan dalībvalstīm, gan zvejniekiem, un šajā sakarībā atgādina par grūtībām, ar kurām nācās saskarties iepriekšējos finanšu gados, kad tika samazinātas apropriācijas;

38.  tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto un vienlaikus paužot gandarījumu par palielinājumu 2017. gada budžeta projektā programmai LIFE EUR 30,9 miljonu apmērā saistību apropriācijās, pauž nožēlu, ka arī šogad programma LIFE, kuras kopējais finansējums ir EUR 493,7 miljoni, veido tikai 0,3 % no visa 2017. gada budžeta projekta;

39.  uzsver, ka iepriekšējās problēmas, kuras izraisīja maksājumu apropriāciju trūkums programmai LIFE, traucēja un aizkavēja tās pienācīgu īstenošanu;

40.  saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un starptautiskajām saistībām klimata pārmaiņu novēršanas jomā nolemj ierosināt programmas LIFE+ palielinājumu salīdzinājumā ar budžeta projektā norādīto apmēru;

41.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 619,8 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 611,3 miljoniem (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), atstājot rezervi EUR 19,4 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

42.  uzsver, ka Parlaments joprojām uzskata pašreizējo migrācijas problēmu par vienu no aktuālākajiem darba kārtības jautājumiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt vēl EUR 1,8 miljardus migrācijas problēmas novēršanai Savienībā papildus tiem līdzekļiem, kas jau sākotnēji ieplānoti 2017. gadam; norāda, ka lielas novirzes no sākotnējā plānojuma liecina par vajadzību palielināt 3. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus; uzsver, ka Komisija ierosina šos palielinājumus finansēt, galvenokārt izmantojot elastības instrumentu (EUR 530 miljonu apmērā, tādējādi pilnībā izlietojot šajā gadā pieejamo finansējumu) un rezervi neparedzētiem izdevumiem (EUR 1160 miljonu apmērā); ņemot vērā nepieredzēto finansējuma apmēru ar migrāciju saistītiem izdevumiem (kopumā EUR 5,2 miljardi 2017. gadā 3. un 4. izdevumu kategorijā un Eiropas Attīstības fonda izmantošana) un iesniegtos priekšlikumus būt elastīgiem, neprasa vēl vairāk palielināt līdzekļus ar migrāciju saistītiem politikas pasākumiem; vienlaikus iebildīs pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt finansējumu Savienības pasākumiem šajā jomā;

43.  atkārtoti norāda, ka budžeta elastīgumam ir savas robežas un tas var būt vienīgi īstermiņa risinājums; pauž stingru pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielināšana būtu uz nākotni vērsta un drosmīga atbilde uz šīm bēgļu un migrācijas izraisītajām ilgtermiņa problēmām, kuras aptvērušas visu kontinentu un nebūt nemazinās; uzskata, ka visi nesenie ar budžetu saistītie lēmumi nodrošināt jaunas apropriācijas šajā jomā ir faktiski apliecinājuši nepieciešamību pārskatīt minēto maksimālo apjomu;

44.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības un migrācijas jomā, atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu AMIF (EUR 1,6 miljardi) un ISF (EUR 0,7 miljardi); uzskata — jo vairāk tiek palielināts AMIF finansējums, jo lielāka kļūst nepieciešamība nodrošināt gada finansējuma taisnīgu un pārredzamu sadali starp šī fonda dažādajām programmām un mērķiem un uzlabot pārredzamību pār to, kā šis finansējums tiks izlietots;

45.  norāda, ka jaunais Instruments ārkārtas atbalstam Savienībā tika izveidots 2016. gada 15. martā, tam paredzot orientējošu finansējumu EUR 700 miljonu apmērā uz trim gadiem (2016.–2018. gads), un tas nekavējoties jau ir devis rezultātus uz vietas ārkārtas pasākumu veidā, reaģējot uz liela skaita bēgļu un migrantu, kas ierodas dalībvalstīs, humānajām vajadzībām; tomēr atkārtoti pauž nostāju, ka turpmāk būtu jāparedz ilgtspējīgāks tiesiskais un budžeta regulējums, lai Savienībā varētu mobilizēt humāno palīdzību; uzstāj uz regulāra dialoga uzturēšanu ar Komisiju par šī instrumenta pašreizējo un turpmāko darbību un finansēšanu, pamatojoties uz informācijas pilnīgu pārredzamību un ietekmes novērtējuma ziņojumiem;

46.  ņemot vērā paaugstināto apdraudējuma līmeni vairākās dalībvalstīs un vienlaikus pastāvošās problēmas, ko rada migrācijas pārvaldība, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību un saskaņotas Eiropas atbildes reakcijas nepieciešamība, prasa piešķirt finansējumu papildu darbiniekiem Eiropolā, lai izveidotu 24/7 terorisma apkarošanas vienību, kura dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegtu izlūkošanas datus; uzskata, ka šāds palielinājums arī uzlabotu cīņu pret cilvēku tirdzniecību (īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem) un cīņu pret kibernoziedzību (jaunā EC3 darbinieki), kā arī palielinātu darbinieku skaitu Itālijas un Grieķijas karstajos punktos; atgādina, ka Eiropolam patlaban ir tikai trīs darbinieki, ko norīkot uz pastāvīgiem un pagaidu karstajiem punktiem, kuri Itālijā vien ir astoņi; uzskata, ka šis skaits ir pārāk mazs, lai Eiropols spētu pildīt savus uzdevumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, terorismu un citiem smagiem pārrobežu noziedzības veidiem;

47.  atzinīgi vērtē jaunas budžeta pozīcijas izveidi, lai nodrošinātu finansējumu terorisma upuriem; atbalsta resursu piešķiršanu upuru vajadzību plašajam spektram, kas ietver fizisku ārstēšanu, psihosociālus pakalpojumus un finansiālu atbalstu; uzskata, ka pārāk bieži nevainīgu terorisma upuru vajadzības tiek vai nu aizmirstas, vai uzskatītas par sekundārām gadījumos, kad tiek ierosināti pasākumi cīņai pret terorisma draudiem;

48.  nosoda samazinājumus kopumā EUR 24,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās, ko Padome veikusi daudzās programmās kultūras, plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskuma, pamattiesību un sabiedrības veselības jomā; uzskata, ka kultūras programmu finansējuma samazināšana, lai rastu līdzekļus pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai, ir negatīvs signāls no Padomes puses; pauž nožēlu par to, ka daudzi no minētajiem samazinājumiem šķiet veikti patvaļīgi, neņemot vērā lieliskus īstenošanas rādītājus; uzskata, ka pat nelieli samazinājumi var apdraudēt programmu mērķu sasniegšanu un Savienības pasākumu netraucētu īstenošanu; tādēļ atjauno visas pozīcijas līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

49.  uzstāj, ka ir jāpalielina finansējums vairākiem pasākumiem, ko īsteno programmās “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, kuras ilgstoši bijušas nepietiekami finansētas; ir pārliecināts, ka šīs programmas ir aktuālākas nekā jebkad agrāk gan tāpēc, ka veicina kultūras un radošo nozaru ieguldījumu darbvietu veidošanas un izaugsmes nodrošināšanā, gan tāpēc, ka sekmē iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā un īstenošanā; pauž neizpratni par to, kā Padome var pamatot finansējuma samazināšanu MVU kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā, ka Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms, kura finansējums jau ir atlikts uz vēlāku laiku, ir sācis darboties tikai 2016. gada jūnijā un ir lielisks piemērs tam, kā inovatīvi risināt nopietnu tirgus neveiksmi, veidojot spējas un piedāvājot aizsardzību pret kredītrisku finanšu starpniekiem, kuri piešķir kredītus kultūras un radošajās nozarēs;

50.  uzsver, ka Savienības programmas kultūras, izglītības, jaunatnes un pilsonības jomā nodrošina nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī papildina un veido sinerģiju ar migrantu un bēgļu integrācijas politiku; tādēļ aicina Savienības iestādes atbildēt ar pienācīgu finansējuma palielināšanu tieši pārvaldītajām programmām, tādām kā “Radošā Eiropa”, kā arī attiecīgajām strukturālo un investīciju fondu budžeta pozīcijām;

51.  norāda, ka ir jāparedz budžeta garantijas, kas nepieciešamas 2018. gada kā Eiropas Kultūras mantojuma gada sagatavošanas pasākumiem;

52.  atgādina, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir Savienības solidaritātes stūrakmens; uzsver, ka Savienība veic iespēju sniegšanas uzdevumu, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu pasākumus katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā; norāda uz nelielo saistību palielinājumu šai programmai;

53.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi ES Meklēšanas un glābšanas fondam, no kuras ir plānots finansēt dalībvalstu īstenotās un Savienības līmenī koordinētās meklēšanas un glābšanas darbības, jo īpaši Vidusjūrā; uzskata, ka īpaša fonda izveide ir piemērotāks risinājums nekā Frontex vai jaunizveidotās Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta pastāvīga palielināšana;

54.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi, lai atbalstītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), kas ir jaunizveidots instruments ar mērķi iesaistīt pilsoņus Savienības lēmumu pieņemšanā un padziļināt Eiropas demokrātiju; uzskata, ka budžeta projektā ierosinātais saistību apropriāciju apmērs ir pārāk mazs; nolemj palielināt šo budžeta pozīciju;

55.  atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu Komisijas pārstāvniecību, pilsoņu dialogu un partnerību darbību komunikācijai, līdzekļu apmēram 2017. gadā sasniedzot EUR 17,036 miljonus saistību apropriācijās un EUR 14,6 miljonus maksājumu apropriācijās, jo šie pasākumi ir saistīti ar iniciatīvām, kuru mērķis ir tuvināties ES pilsoņiem, iegūt viņu uzticību un veicināt viņu izpratni par Savienības politikas nostādnēm un pasākumiem;

56.  uzsver, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma par Pārredzamības reģistru pieņemšanas Pārredzamības reģistra kopīgais sekretariāts ir jānodrošina ar pietiekamiem un atbilstīgiem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, lai tas spētu pildīt savus uzdevumus;

57.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 71,28 miljoniem pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 1857,7 miljoniem; ņemot vērā, ka jau budžeta projektā nebija nekādas rezerves, ierosina šos palielinājumus finansēt, nepārsniedzot maksimālo apjomu, bet vairāku būtisku ar migrāciju saistītu izdevumu posteņu gadījumā izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

58.  norāda, ka, ņemot vērā pašreizējās bēgļu un migrācijas izraisītās problēmas, Savienības ārējai darbībai ir vajadzīgs aizvien lielāks finansējums, kas ievērojami pārsniedz 4. izdevumu kategorijas pašreizējo apmēru; tādēļ stingri apšauba, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu ārējai dimensijai; pauž nožēlu, ka tādu jaunu iniciatīvu finansēšanai kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Komisija izvēlējās budžeta projektā samazināt līdzekļus citām programmām, tādām kā attīstības sadarbības instruments (ASI) un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP); uzsver, ka tam nevajadzētu notikt uz citās jomās īstenotu pasākumu rēķina; tādēļ nolemj lielā mērā samazināt nozīmīgu finanšu resursu pārvietošanu no diviem instrumentiem, kuri cita starpā palīdz novērst migrācijas plūsmu pamatcēloņus; atgādina, ka Savienības attīstības politikas galvenajam mērķim joprojām ir jābūt nabadzības mazināšanai; pauž nožēlu par to, ka humānajai palīdzībai un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) Vidusjūras reģiona sadaļai ir paredzēts mazāk apropriāciju, nekā tika apstiprināts 2016. gada budžetā, lai gan šiem instrumentiem ir neapstrīdama nozīme lielā skaita ārējo problēmu risināšanā; pauž nožēlu par Padomes veiktajiem nepamatotajiem samazinājumiem;

59.  tādēļ nolemj atjaunot visas summas, kuras Padome samazinājusi 4. izdevumu kategorijā; nolemj arī atjaunot 2016. gada apmēru EKI Vidusjūras reģiona sadaļas un humānās palīdzības pozīcijās; turklāt nolemj mazināt samazinājumus, ko Padomei veikusi ASI un IcSP pozīcijās; uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Savienības centrālo lomu un finansiālā atbalsta līmeni Tuvo Austrumu miera procesa, Palestīniešu pašpārvaldes un UNRWA atbalstīšanā, kā arī EKI Austrumu partnerības pozīcijās; uzsver Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta nozīmību;

60.  nolemj palielināt makrofinansiālo palīdzību, kura ir ievērojami samazināta salīdzinājumā ar 2016. gadu; uzskata, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, nekā ierosināts, lai nodrošinātu, ka ir iespējams apmierināt visus turpmākos pieprasījumus pēc aizdevumiem;

61.  pilnībā atbalsta Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un ierosina pārcelt uz agrāku laiku, proti, uz 2016. gadu, daļu no Savienības budžeta 2017. gadā plānotā ieguldījuma, ņemot vērā šī mehānisma labos īstenošanas rādītājus un 2016. gada budžetā joprojām pieejamās lielās rezerves; tādēļ aicina palielināt IPA II paredzēto finansējumu par EUR 400 miljoniem, izdarot grozījumu 2016. gada budžetā, un attiecīgi izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem; tādu pašu summu iekļauj rezervē 2017. gada budžetā līdz brīdim, kad būs panākta visaptveroša vienošanās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā alternatīvu finansēšanu, kas mazinās nepieredzēto spiedienu uz citiem ārējās finansēšanas instrumentiem;

62.  ar bažām norāda, ka, neraugoties uz lielo nozīmību un ievērojamo apmēru, ES trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Savienības budžetā praktiski nav pamanāmi; prasa tos iekļaut budžetā tā, lai panāktu lielāku pārredzamību un vairāk tiktu ievērots gan Savienības budžeta vienotības princips, gan budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, un šajā nolūkā izveido jaunas budžeta pozīcijas; aicina Komisiju arī apliecināt, ka finanšu instrumentu izmantošana trasta fondu ietvaros nenovirza to apropriācijas no mērķiem, kas paredzēti sākotnējos juridiskajos pamatos; norāda, ka mērķi papildināt Savienības budžeta ieguldījumus ar dalībvalstu ieguldījumiem līdz šim galīgi nav izdevies īstenot; šajā sakarībā uzsver, ka saistībā ar turpmākajiem pieprasījumiem pēc Savienības budžeta iemaksām trasta fondos Parlaments sniegs piekrišanu tikai tad, kad būs nodrošināta līdzvērtīga summa dalībvalstu ieguldījumu veidā; tādēļ aicina dalībvalstis izpildīt dotos solījumus pēc iespējas drīzāk;

63.  norāda, ka Garantiju fondam ārējai darbībai, no kura sedz aizdevumus saistību neizpildes gadījumā un nodrošina aizdevumu garantijas trešām valstīm vai projektiem trešās valstīs, saskaņā ar Komisijas ziņojumu par vispārējā budžeta garantijām (COM(2016)0576) ir nepieciešams papildu finansējums, lai sasniegtu plānoto summu, un tādēļ budžeta projektā tika iekļauti EUR 228,04 miljoni; pauž bažas par to, ka šīs prasības rada papildu spiedienu uz jau tā ļoti noslogotajiem 4. izdevumu kategorijas maksimālajiem apjomiem;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas budžeta priekšlikumus saistībā ar jauno partnerības migrācijas jomā sistēmu un ārējo investīciju plānu; tomēr pauž bažas par iespējamu jaunu “satelītu” izveidi ārpus Savienības budžeta; atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā pilnīga parlamentāra kontrole pār Savienības budžetu; stingri uzstāj, ka ir jāievēro budžeta vienotības princips; pauž pārliecību, ka jaunās prioritātes nevajadzētu finansēt, kaitējot esošajiem Savienības projektiem; uzskata, ka būtu jāizmanto papildu elastīgums, lai nodrošinātu vērienīgu pamatu investīciju veicināšanai Āfrikā un ES kaimiņvalstīs, paredzot tam jaunas apropriācijas atbilstošā apmērā;

65.  atkārtoti prasa budžetam neitrālā veidā pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu Savienības diplomātisko darbību;

66.  lidz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 499,67 miljoniem palielina saistību apropriācijas un par EUR 493,2 miljonu — maksājumu apropriācijas 4. izdevumu kategorijā (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, bet ņemot vērā ES īpašo pārstāvju pozīcijas pārcelšanu uz EĀDD budžetu);

67.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 3 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

68.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un kaitīgi, un atjauno budžeta projektā norādītās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

69.  ņemot vērā nesen klajā nākušos faktus un lai atgūtu Savienības pilsoņu uzticēšanos un atjaunotu Savienības iestāžu uzticamību, nolemj paturēt rezervē 20 % no apropriācijām, kas paredzētas pagaidu piemaksām bijušajiem Komisijas locekļiem, līdz Komisija attiecībā uz komisāriem sāks piemērot stingrāku rīcības kodeksu, lai novērstu interešu konfliktu un t. s. virpuļdurvju efektu;

70.  uzskata, ka iestāžu administratīvā sadarbība ir efektivitātes avots, jo kādas iestādes vajadzībām attīstīta zinātība, spējas un resursi var tikt darīti pieejami citām; tādēļ aicina izveidot sistēmu, kas ierobežotu administratīvo slogu līdz nepieciešamajam minimumam, nodrošinātu pakalpojumu pienācīgu kvalitāti, nodrošinātu galveno atbildīgo iestādi ar vajadzīgajiem budžeta resursiem un stimulētu citu iestāžu sadarbību, ierobežojot to finansējuma daļu līdz nenozīmīgām sadarbības radītām izmaksām un tādējādi saskaņojot iestāžu līmenī pieņemtus pareizas finanšu pārvaldības lēmumus ar vispārēju pareizu budžeta finanšu pārvaldību;

Aģentūras

71.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus;

72.  atzinīgi vērtē budžeta palielinājumu efektīvajām TI aģentūrām, īpaši tām, kuras strādā ar migrācijas un drošības jautājumiem; uzsver, ka šīm aģentūrām ir jābūt pietiekamam resursu (tostarp arī investīcijām jaunās tehnoloģijās paredzētu resursu) un darbinieku apmēram, kad to pilnvaras tiek paplašinātas;

73.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības jomā un paturot prātā to, ka ir vajadzīga saskaņota Eiropas reakcija, uzskata, ka daži no minētajiem palielinājumiem nav pietiekami, un nolemj palielināt apropriācijas Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), Eiropas Tiesu sadarbības vienībai, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

74.  konkrētāk, uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami cilvēkresursi un materiālie resursi Eiropola jaunizveidotajam Eiropas Terorisma apkarošanas centram, EC3 un vienībai ziņošanai par interneta saturu (IRU), tostarp attiecībā uz kopīgu operatīvo plānošanu un draudu novērtējumu, lai stiprinātu saskaņotu pieeju dalībvalstu cīņā pret organizēto noziedzību, kibernoziedzību un ar internetu saistītu noziedzību, terorismu un citiem smagiem noziegumiem; aicina piešķirt papildu finansējumu kopīgajām izmeklēšanas grupām;

75.  atgādina par dažādo TI informācijas sistēmu plānoto uzlabošanu un sadarbspēju, par ko Komisija informēja 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā par turpmāko satvaru stiprākām un viedākām informācijas sistēmām robežām un drošībai; mudina paredzēt, ka būs nepieciešami atbilstoši resursi, lai šos tehniskos risinājumus varētu īstenot ātri un efektīvi;

76.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada budžetā ir iekļauti atbilstoši resursi, lai atbalstītu Frontex ilgtermiņa pārveidi par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EASO kļūšanu par pilnvērtīgu aģentūru patvēruma jomā; uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes resursi patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga, lai aģentūra neatpaliktu no dzīves realitātes;

77.  ņemot vērā aizvien smagāko humanitāro situāciju Eiropas dienvidu kaimiņvalstīs un aizvien lielāko skaitu patvēruma meklētāju, kā arī — galvenokārt — mērķi nostiprināt tā mandātu vairāk, nekā paredzēts Komisijas priekšlikumā, nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas Eiropas Patvēruma atbalsta birojam;

78.  atkārtoti norāda, ka nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai piecu gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi; tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības vai — attiecīgā gadījumā — pat apvienošanās palīdzību, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

79.  uzsver, ka ievērojamus ar darbību un personālu saistītus ietaupījumus varētu panākt, ja aģentūrām, kurām ir vairāk nekā viena darba vieta (ENISA, eu-LISA, ERA), tiktu noteikta tikai viena darba vieta; uzskata, ka šo aģentūru pašreizējās darbības finansējuma vajadzības dod iespēju veikt šādas izmaiņas; uzsver, ka Eiropas Banku iestādes (EBI) pārcelšana no Londonas un apvienošana ar vismaz vienu no abām pārējām uzraudzības aģentūrām varētu nodrošināt ievērojamus abu aģentūru izmaksu ietaupījumus; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu šajā jautājumā;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

80.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī pieejamo rezervju ierobežojumus un izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām noteiktos maksimālos apjomus;

Īpašie instrumenti

81.  atgādina rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos nozīmību, strauji reaģējot uz īpašas palīdzības vajadzībām trešās valstīs saistībā ar neparedzētiem notikumiem, un atgādina savu iepriekš pausto prasību DFS pārskatīšanas laikā ievērojami palielināt tās finansējumu; norāda, ka šīs rezerves ļoti straujais izlietojums 2016. gadā, kas, visticamāk, neatstās nekādas iespējas veikt pārvietojumu, liecina par to, ka šis īpašais instruments izrādīsies nepietiekami finansēts, lai risinātu visas papildu vajadzības 2017. gadā; tādēļ palielina tās apropriācijas, lai ikgadējais piešķīrums sasniegtu EUR 1 miljardu, gaidot lēmumu par ikgadējo piešķīrumu rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

82.  atjauno budžeta projektā norādītās summas rezervēm, kas paredzētas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, lai atvieglotu šo īpašo instrumentu izmantošanu;

Maksājumi

83.  pauž bažas par maksājumu apropriāciju ievērojamo samazinājumu budžeta projektā salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu; norāda, ka tas liecina par īstenošanas kavēšanos, kas rada satraukumu ne tikai saistībā ar Savienības politikas mērķu sasniegšanu, bet arī risku, ka pašreizējā plānošanas perioda beigās no jauna izveidosies neapmaksātu rēķinu uzkrājums; uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, veicot DFS pārskatīšanu; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi maksājumus, lai gan maksimālie apjomi ne tuvu nav izsmelti;

84.  uzsver, ka pēc Parlamenta prasības ir panākta vienošanās par maksājumu plānu ar mērķi līdz 2016. gada beigām līdz normālam līmenim — EUR 2 miljardiem — samazināt to 2007.–2013. gada neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrāto apmēru, kuri saistīti ar kohēzijas politiku; norāda, ka 2015. gada beigās kohēzijas politikas jomā tika konstatēti nesamaksāti rēķini vismaz EUR 8,2 miljardu apmērā attiecībā uz 2007.–2013. gadu, un sagaidāms, ka šis skaitlis līdz 2016. gada beigām samazināsies līdz mazāk nekā EUR 2 miljardiem; uzskata, ka kopīgajam maksājumu plānam 2016.–2020. gadam vajadzētu būt saistošam un tas ir jāizstrādā un jāsaskaņo attiecīgajām trim iestādēm; uzstāj, ka šādu jaunu maksājumu plānu vajadzētu balstīt uz pareizu finanšu pārvaldību un tajā būtu jāsniedz skaidra stratēģija, lai apmierinātu visas vajadzības pēc maksājumiem visās izdevumu kategorijās līdz pašreizējās DFS beigām un lai izvairītos no slēptiem neizpildītiem maksājumiem atsevišķu daudzgadu programmu mākslīgi palēninātas īstenošanas dēļ un citu tādu ietekmes mazināšanas pasākumu dēļ kā priekšfinansējuma likmju samazināšana;

85.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītos maksājumus visās Padomes samazinātajās pozīcijās un palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kuru saistību apropriācijas tiek grozītas;

Uz sniegumu balstīta budžeta plānošana

86.  atgādina, ka savā 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par integrētu iekšējās kontroles sistēmu(10) Parlaments atbalstīja Revīzijas palātas viedokli, ka ir bezjēdzīgi mēģināt mērīt darbības rezultātus, ja budžets nav veidots, pamatojoties uz darbības rezultātu rādītājiem(11), un prasa izveidot uz sniegumu balstītu publiskā budžeta izstrādes modeli, kurā katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un rezultāti, kas mērāmi ar snieguma rādītājiem;

87.  atzinīgi vērtē budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus, jo tie daļēji atbilst Parlamenta prasībām saistībā ar mērķiem, rezultātiem un rādītājiem; norāda, ka šādi pārskati papildina parasto metodi, proti, budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, ar atsevišķiem datiem par sniegumu;

88.  uzstāj, ka nolūkā vienkāršot Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentus ģenerāldirektoriem, pieņemot pārvaldības plānus un gada darbības pārskatus, būtu jāievēro politiskie mērķi un rādītāji, kas iekļauti programmu darbības izdevumu pārskatos, un ka Komisijai uz šī pamata būtu jāsagatavo LESD 318. pantā paredzētais novērtējuma ziņojums;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

89.  nemaina sava 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2017. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 900 873 000 līmenī; iestrādā tehniskus pielāgojumus, kuri neietekmē budžetu, lai budžetā atspoguļotu savus nesenos lēmumus, kā arī dara pieejamu rezervi deputātu, personu un preču pārvadājumu budžeta pozīcijā;

90.  apstiprina izmaiņas štatu sarakstā un attiecīgās budžeta apropriācijās, lai apmierinātu politisko grupu papildu vajadzības; pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem un telpu iekārtošanai;

91.  atgādina savu politisko lēmumu neattiecināt uz politiskajām grupām mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, kā uzsvērts rezolūcijā par 2014. gada(12), 2015. gada(13) un 2016. gada(14) budžetu;

92.  samazina Ģenerālsekretariāta 2017. gada štatu sarakstu(15) par 60 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

93.  samazina savu štatu sarakstu vēl par 20 vietām, tādējādi atspoguļojot, ka ir beigusies štata vietu pārcelšana, kas paredzēta sadarbības nolīgumā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju; uzsver — tā kā šīs štata vietas nebija iekļautas budžetā, apropriācijas no Parlamenta puses nav jāsamazina;

94.  mudina Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretārus strādāt kopā, meklējot iespējamus turpmākus risinājumus, kā šīm trijām iestādēm kopīgi izmantot administratīvās funkcijas un pakalpojumus; aicina ģenerālsekretārus arī veikt pētījumu par to, vai sinerģijas administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā var panākt arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

95.  saglabā savā 2017. gada štatu sarakstā 35 jaunās vietas, kas budžeta grozījuma Nr. 3/2016 projektā prasītas iestāžu drošības pastiprināšanai; uz šīm vietām neattiecina mērķi par 5 % samazināt darbinieku skaitu, jo tās ir saistītas ar jaunu Parlamenta darbību;

96.  atgādina, ka darbinieku skaita samazināšanas mērķa īstenošanai nevajadzētu apdraudēt pienācīgu iestādes darbību un Parlamenta pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļu kvalitāti;

97.  ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām nācās saskarties šī gada iekšējā budžeta procedūrā, secina, ka Reglamenta 9. nodaļas un citu nodaļu attiecīgo daļu pārstrāde ir neizbēgami nepieciešama, lai panāktu to prasību izpildi, kuras Parlaments izvirzīja 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, proti, ka “visa attiecīgā informācija būtu savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti jāsniedz Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem visos procedūras posmos, lai Prezidijs, Budžeta komiteja un politiskās grupas varētu rīkot pienācīgas apspriedes un pamatot lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības”;

98.  saskaņā ar iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi 15. punktu prasa metodi, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, pirmo reizi izmantot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā;

99.  atgādina, ka administrācija ir apņēmusies iesniegt vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānojumu, tajā skaidri nošķirot investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, tostarp obligātajiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem; tādēļ sagaida, ka 2018. gada tāmes provizoriskais projekts tiks iesniegts šādā formātā;

100.  atgādina par A. Fox un G. Häfner 2013. gada ziņojumu(16), kurā tiek lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas svārstās no EUR 156 miljoniem līdz EUR 204 miljoniem un ir līdzvērtīgas 10 % no Parlamenta budžeta; norāda, ka 78 % no visiem Parlamenta štata darbinieku komandējumiem ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

101.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz daudzkārtējiem Budžeta komitejas aicinājumiem, nav pieejama vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz Parlamenta ēkām, kas kalpotu par pamatu komitejas apspriedēs;

IV iedaļa — Tiesa

102.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,8 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 3,4 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2015. gada beigās); tādēļ atjauno standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā, dodot iespēju Tiesai veikt savu uzdevumu pastāvīga izskatāmo lietu skaita pieauguma apstākļos;

103.  nolemj arī atjaunot budžeta projektā norādītās summas vēl sešos Tiesas budžeta I un II sadaļas posteņos, kuros Padome veikusi samazinājumus, kas īpaši nopietni ietekmētu Tiesas prioritātes valodu un drošības jomā;

104.  pauž neapmierinātību par Padomes vienpusējo paziņojumu un attiecīgo pielikumu par darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas iekļauts Padomes nostājā attiecībā uz 2017. gada budžeta projektu, saskaņā ar kuru Tiesai joprojām ir jāsamazina tās štatu saraksts par 19 vietām; uzsver, ka šīs 19 štata vietas atbilst 12 un 7 štata vietām, kuras Parlaments un Padome pienācīgi apstiprināja attiecīgi 2015. gada un 2016. gada budžeta procedūras laikā, lai apmierinātu papildu vajadzības, un tādēļ uzstāj, ka šīs 19 vietas nevajadzētu atņemt, jo Tiesa jau ir izpildījusi prasību par 5 % samazināt darbinieku skaitu, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam likvidējot 98 štata vietas;

V iedaļa — Revīzijas palāta

105.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,6 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

106.  atjauno vēl piecus Padomes samazinātos budžeta posteņus, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

107.  daļēji atjauno budžeta projektā norādītās summas trīs budžeta posteņos saskaņā ar priekšlikumiem ietaupīt līdzekļus, ar kuriem nākusi klajā pati Revīzijas palāta;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

108.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar 2014. gada februāra sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju;

109.  atjauno 12 štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu;

110.  nolemj arī pielāgot posteni, kas paredzēts papildu pakalpojumiem rakstiskās tulkošanas dienestos, ņemot vērā pašas iestādes prognozēto apmēru un tādējādi daļēji kompensējot 36 štata vietu pārcelšanu no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

111.  atjauno astoņas štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Reģionu komitejas uz Parlamentu;

112.  atjauno arī apropriācijas, kuras saistītas ar komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām un kuras Komisija 2017. gada budžeta projektā bija samazinājusi, komitejas lēstajā apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Reģionu komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām;

113.  pauž nožēlu par telpu iekārtošanai paredzētā budžeta posteņa samazinājumu, ko Komisija veikusi budžeta projektā, un nolemj atjaunot šo posteni pašas komitejas lēstajā apmērā, lai reaģētu uz pieaugušajām vajadzībām drošības jomā, uzturētu ēkas labā stāvoklī un atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, kā arī uzlabotu energoefektivitāti;

114.  visbeidzot, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu komitejas politisko grupu komunikācijas pasākumiem, atjauno ar politisko grupu komunikācijas pasākumiem saistītās apropriācijas, kuras Komisija budžeta projektā bija samazinājusi;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

115.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 195 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Ombuds varētu īstenot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

116.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžeta projektu par EUR 395 000; norāda, ka tas ir krasā pretrunā papildu uzdevumam, ko šai iestādei uzticējuši Parlaments un Padome, un apdraudētu iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs varētu izpildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

117.  atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas;

118.  nolemj arī izveidot stratēģiskās komunikācijas spējas budžeta pozīciju saskaņā ar Padomes 2015. gada marta secinājumiem un nodrošināt EĀDD atbilstošu personālu un instrumentus, lai tas spētu risināt trešo valstu un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas problēmu;

119.  atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos rakstiskos solījumus risināt EĀDD personāla nesabalansētības jautājumu, proti, jautājumu par dalībvalstu diplomātu un ES štata darbinieku īpatsvaru atsevišķos amatos, kā arī 2017. gada laikā iesniegt pārskatu par EĀDD cilvēkresursu politiku; aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ne vēlāk kā līdz 2017. gada pavasarim (pirms sākusies nākamā budžeta procedūra) informēt Parlamentu par veiktajiem pasākumiem;

o
o   o

120.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzēm, ar kurām Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehānismi ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos stingros ierobežojumus;

121.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0080.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(10) OV C 75, 26.2.2016., 100. lpp.
(11) Kersti Kaljulaid ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376.
(15) Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.


DFS vidusposma novērtēšana
PDF 412kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu (2016/2931(RSP))
P8_TA(2016)0412B8-1173/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 2. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 21. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2015/623, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pēcvēlēšanu pārskatīšanai: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604) un pievienoto dokumentu SWD(2016)0299,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību COM(2016)0606,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. oktobra paziņojumu par DFS vidusposma novērtēšanu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1.  uzsver, ka Eiropas Parlaments pastāvīgi ir nobažījies par nepietiekamajiem līdzekļiem, kas pieejami tagadējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS); norāda, ka iepriekšējos gados ir radušās vairākas jaunas krīzes un prioritātes, jo īpaši migrācijas un bēgļu krīze, ārēji ārkārtas notikumi, iekšējās drošības problēmas, lauksaimniecības krīze, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēšana, kā arī vēl joprojām ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū; norāda arī, ka ES nesen ratificēja vienošanos par klimata pārmaiņām;

2.  pēc DFS darbības šā plānošanas perioda pirmajā pusē novērtēšanas, kas izklāstīta Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā, uzsver, ka nolūkā pienācīgi risināt uzskaitītos uzdevumus no ES budžeta pietiekamā apmērā ir jāpiešķir papildu finansējums, ko nevarēja pilnībā nodrošināt pašreizējā finanšu plāna pirmajos gados, jo tagadējā DFS pietiekamā apmērā nebija pieejami finanšu līdzekļi; uzsver, ka ES budžetam ir jāatbilst Eiropas Savienības politiskajām saistībām un stratēģiskajiem mērķiem; šajā ziņā atgādina, ka LESD 311. pantā ir noteikts, ka “Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku”;

3.  uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmas novērtēšana ir vienreizēja iespēja reaģēt uz budžeta grūtībām, kuras pašlaik apdraud Eiropas Savienības uzticamību; tāpēc aicina Padomi pildīt savu pienākumu saskaņot vārdus ar darbiem un uz atlikušajiem finanšu plāna gadiem nodrošināt reālistisku, uzticamu, saskaņotu un ilgtspējīgu ES budžetu; uzskata, ka par novērtēšanas mērķi ir jāizvirza līdzsvara panākšana starp Savienības ilgtermiņa politisko prioritāšu realizēšanu un jauno problēmu risināšanu; atgādina par Parlamenta principiālo nostāju, proti, jaunas politiskās iniciatīvas nevajadzētu finansēt, atņemot līdzekļus jau esošām ES programmām un politikas jomām; uzsver, ka ES budžetam ir jākļūst pārredzamākam un pieejamākam Eiropas pilsoņiem, lai viņi no jauna varētu uzticētos Eiropas projektam;

Satvars tūlītēju sarunu sākšanai par DFS novērtēšanu

4.  atgādina, ka obligāta DFS novērtēšana pēc vēlēšanām bija viena no Parlamenta galvenajām prasībām sarunās par pašreizējās finanšu shēmas izveidi; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu ierosināt DFS regulas un Iestāžu nolīguma pārskatīšanu pēc DFS 2014.–2020. gadam darbības novērtēšanas, kā to paredz DFS regulas 2. pants; uzskata, ka šāds priekšlikums ir labs sākuma punkts sarunām;

5.  atkārtoti norāda, ka Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par DFS ir Parlamenta mandāts gaidāmajām DFS sarunām, kas ietver visus DFS vidusposma novērtēšanas aspektus, kā arī nozīmīgus elementus, kas saistīti ar DFS pēc 2020. gada;

6.  uzsver, ka jau ES 2017. gada budžetā nekavējoties ir jāīsteno un jāintegrē visas izmaiņas, par kurām vienojās minētās novērtēšanas laikā; mudina Padomi konstruktīvi un strauji reaģēt uz Komisijas priekšlikumu un bez turpmākas vilcināšanās tās prezidentūru nodrošināt ar sarunu mandātu; ir gatavs 2017. gada budžeta samierināšanas procedūras kontekstā nekavējoties iesaistīties jēgpilnās sarunās ar Padomi par DFS vidusposma novērtēšanu, pamatojoties uz kopīgi apstiprinātu grafiku un konkrētām sarunu modalitātēm; pauž nožēlu par to, ka samierināšanas procedūrai attiecībā uz budžetu jau būtu jāsākas, taču Padome vēl aizvien nav gatava sākt sarunas par DFS; vēlreiz apstiprina savu nodomu par abām procedūrām panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām;

Parlamenta nostāja attiecībā uz Komisijas priekšlikumu: ceļā uz visaptverošu vienošanos par DFS novērtēšanu

7.  atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas DFS paketē, jo īpaši elastīgumu; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija neierosināja palielināt pašreizējās DFS maksimālo apmēru, kas būtu skaidrs un ilgtspējīgs risinājums, ar ko līdz attiecīgā perioda beigām apmierinātu ES politikas jomām aplēstās vajadzības; uzsver Parlamenta nostāju, ka 1.a izdevumu kategorijas (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu kategorijas (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsonība) un 4. izdevumu kategorijas (Globālā Eiropa) maksimālais apmērs ir nepietiekams un pēc novērtēšanas būtu jāpalielina, ja Savienība grib risināt radušās problēmas un realizēt savus politiskos mērķus;

8.  jo īpaši atgādina par Parlamenta prasību atcelt ESIF samazinājumus, kas skar programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, turpināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu ar tādu pašu ikgadējo apropriāciju apmēru, kāds bija 2014. un 2015. gadā, un būtiski palielināt pieejamos līdzekļus, ar ko 3. un 4. izdevumu kategorijā risinātu migrācijas un bēgļu krīzi; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto papildus piešķiramo līdzekļu kopējo paketi, ko var finansēt no rezervēm, kas pieejamas līdz attiecīgā perioda beigām, taču uzsver, ka šis priekšlikums neattaisno Parlamenta cerības attiecīgajās jomās;

9.  atzīmē, ka Komisijas priekšlikumā norādītā aplēstā summa ir EUR 12,8 miljardi, kas ietver dažādus komponentus; jo īpaši uzsver, ka programmai “Apvārsnis 2020” un EISI–transports (EUR 0,4 miljardi katrai programmai), Erasmus+ un COSME (EUR 0,2 miljardi katrai programmai) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (EUR 1 miljards) paredzētās papildu summas kopā ir EUR 2,2 miljardi jaunās apropriācijās; atzīmē, ka Komisija līdztekus DFS vidusposma novērtēšanai ir iesniegusi vairākus likumdošanas priekšlikumus (ESIF palielināšana, ārējais investīciju plāns, tostarp partnerības satvars sadarbībai ar atsevišķām izcelsmes vai tranzīta valstīm, un Wifi4EU), kam vajadzīgi vēl papildu EUR 1,6 miljardi; atgādina, ka, iesniedzot 2017. gada budžeta projektu, Komisija saistībā ar sāktajām likumdošanas procedūrām jau papildus iekļāva EUR 1,8 miljardus migrācijai un 3. izdevumu kategorijā palielināja plānotās finanses par EUR 2,55 miljardiem; turklāt norāda, ka ierosinātie 1.a izdevumu kategorijas un 4. izdevumu kategorijas papildu līdzekļi daļēji jau ir ietverti grozījumu vēstulē Nr. 1/2017; visbeidzot, atzīmē, ka kohēzijas politikas finansējuma tehniskie pielāgojumi, kas veido EUR 4,6 miljardus, ir Komisijas tehniskā darba rezultāts, un šī summa jau ir piešķirta kā daļa no 2017. gada finanšu shēmas tehniskās pielāgošanas;

10.  uzskata, ka jauniešu mobilitāte ir būtiska, lai palielinātu eiropeisku apzināšanos un identitāti, jo īpaši nolūkā stāties pretim populisma apdraudējumam un dezinformācijas izplatībai; uzskata, ka lielāks ES budžeta līdzekļu ieguldījums Eiropas jaunatnē ir politisks pienākums; atbalsta tādu jaunu iniciatīvu īstenošanu kā nesen ierosinātā programma “Eiropas dzelzceļa abonementa Interrail Pass piešķiršana 18. dzimšanas dienā”, ar ko ikvienam Eiropas pilsonim 18. dzimšanas dienā piešķirtu bezmaksas dzelzceļa abonementu; prasa saistībā ar gaidāmo DFS vidusposma novērtēšanu šā priekšlikuma īstenošanai nodrošināt pienācīgu finansējumu;

11.  ir apņēmies skaidri atrisināt jautājumu par DFS īpašo instrumentu maksājumu iekļaušanu budžetā; atgādina par neatrisinātajām interpretācijas domstarpībām starp Komisiju un Parlamentu, no vienas puses, un Padomi, no otras puses, kas pašreizējās DFS ietvaros ir bijušas visu ikgadējo budžeta sarunu centrā; atkārtoti pauž pārliecību, ka maksājumu apropriācijas, kas izriet no īpašo instrumentu mobilizēšanas saistību apropriācijās, arī būtu jāuzskata par DFS maksimālā apmēra papildinājumu; uzskata, ka, pamatojoties uz Komisijas analīzi un prognozēm, pašreizējās DFS maksājumu maksimālais apmērs ilgtspējīgs var būt tikai tad, ja šo jautājumu risina saskaņā ar izklāstīto nostāju;

12.  ir ļoti nobažījies par pašreizējiem saskaņā ar dalīto pārvaldību īstenoto ES programmu kavējumiem, ko jo īpaši uzskatāmi parāda budžeta projekta grozījums Nr. 4/2016, kā rezultātā budžeta maksājumu līmenis 2017. gadā tiek samazināts par EUR 7,3 miljardiem; sagaida, ka šādi kavējumi novedīs pie būtiskiem maksājumu pieprasījumu uzkrājumiem pašreizējās DFS beigās; atgādina, ka 2015. gada budžetā neizpildītās saistības ir tikpat augstas kā iepriekš un ka no turpmāko gadu budžeta finansējamās summas ir palielinājušās par EUR 339 miljardiem; ir cieši pārliecināts, ka jādara viss iespējamais, lai izvairītos no nesamaksātu rēķinu uzkrāšanās un jaunas maksājumu krīzes, kā tas notika iepriekšējā plānošanas periodā; tāpēc stingri atbalsta jaunu, saistošu maksājumu plānu 2016.–2020. gadam, ko kopīgi izstrādātu un apstiprinātu visas trīs iestādes; turklāt uzskata, ka šo problēmu varēs atrisināt tikai tad, ja pilnībā izmantos kopējo maksājumu rezervi, neizdarot nekādus ikgadējos ierobežojumus;

13.  atkārtoti uzsver savu izsenis pausto nostāju, ka ikviens pārpalikums, kas rodas no ES budžeta neizpildes vai soda naudām, būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumi, neizdarot attiecīgas nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksu korekcijas; pauž nožēlu, ka Komisija neiekļāva šo elementu savā priekšlikumā par DFS vidusposma novērtēšanu;

14.  uzsver, ka elastīguma noteikumi ir bijuši būtiski pašreizējās DFS pirmajos gados, un līdz ar to bijis iespējams finansēt migrācijas un bēgļu krīzi un jaunās politiskās iniciatīvas, kas nebūtu iespējams, ja DFS maksimālie apmēri būtu stingri noteikti; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu šos noteikumus paplašināt; jo īpaši atbalsta to, ka ir atcelti kopējās saistību rezerves apmēra un darbības jomas ierobežojumi, kā to arī prasīja Parlaments; atzīmē, ka elastīguma instrumentam un rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos ierosinātās jaunās ikgadējās summas ir tuvu faktiskajiem līmeņiem, kādus 2016. gadā sasniedza, pārnesot apropriācijas, savukārt Parlaments prasīja piešķirt divreiz lielāku summu (attiecīgi EUR 2 miljardus un EUR 1 miljardu);

15.  uzsver, ka ES budžeta īstenošanas efektīva izpilde ir Parlamenta galvenā prioritāte; jo īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu no jauna iekļaut ES budžetā apropriācijas, kas atceltas to darbību neīstenošanas dēļ, kurām apropriācijas sākotnēji piešķirtas, un uzsver, ka tāda bija viena no galvenajām prasībām Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par DFS; uzsver, ka šādas atceltās apropriācijas faktiski ir apropriācijas, kuras budžeta iestāde jau apstiprinājusi un kuras plānots pilnībā izmantot, un tāpēc tās nevar uzskatīt par jaunu vai papildu slogu dalībvalstu valsts kasēm;

16.  apstiprina Komisijas priekšlikumu izveidot ES krīzes rezervi, kas būtu instruments straujai reaģēšanai uz krīzēm, kā arī notikumiem, kam ir smagas humanitāras vai drošības sekas; uzskata, ka šāda īpaša instrumenta mobilizēšana krīzes gadījumā būs skaidrs un efektīvs risinājums un nodrošinās vajadzīgo papildu finansējumu; atbalsta Komisijas priekšlikumu izmantot atceltās apropriācijas, taču uzskata, ka tās nedrīkst būt vienīgais šāda instrumenta finansēšanas avots;

17.  atkārtoti norāda, ka ES budžeta pamatprincips ir tā vienotība, ko apdraud daudznacionālo fondu skaita pieaugums; tāpēc prasa nekavējoties piemērot šo pamatprincipu un pašlaik ļaut Parlamentam īstenot nepieciešamo parlamentāro kontroli pār minētajiem fondiem;

18.  uzskata, ka Iestāžu nolīguma pašreizējā pārskatīšana ir lieliska iespēja panākt, lai balsošanas prasības DFS īpašo instrumentu mobilizēšanai būtu vienotas un saskaņotas ar tām prasībām, ko piemēro Savienības vispārējā budžeta pieņemšanai; prasa attiecīgi grozīt saistītos noteikumus;

Paralēlie likumdošanas priekšlikumi

19.  pilnībā atbalsta Komisijas nodomu vienkāršot finanšu noteikumus un uzskata, ka šāds priekšlikums ir būtisks DFS vidusposma novērtēšanas elements; šajā ziņā atzīmē Komisijas priekšlikumu pilnībā pārskatīt Finanšu regulu, kā arī grozīt 15 saistītās regulas; uzsver, ka par vienkāršošanas mērķi ir jāizvirza uzlabota un racionālāka īstenošanas vide labumguvējiem; apņemas strādāt, lai šajā ziņā pienācīgā termiņā gūtu sekmīgu rezultātu;

20.  atzīmē, ka par likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz ESIF palielināšanu, ārējo investīciju plānu (tostarp partnerības satvaru sadarbībai ar atsevišķām izcelsmes vai tranzīta valstīm) un Wifi4EU, kurus Komisija iesniedza vienlaikus ar priekšlikumiem par DFS vidusposma novērtēšanu, lems Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

Virzība uz DFS pēc 2020. gada

21.  norāda, ka DFS vidusposma novērtēšanai vajadzētu būt arī sākuma punktam, no kura sākas konsensa panākšana, kā rezultātā vienotos par DFS pēc 2020. gada; uzsver, ka šajā ziņā ir vajadzīga stingra apņemšanās, jo īpaši nolūkā reformēt pašu resursu sistēmu, tostarp paredzot tādus pasākumus kā jaunu pašu resursu ieviešana, ar ko ievērojami varētu samazināt NKI iemaksu īpatsvaru ES budžetā, un pakāpeniska visu veidu atmaksu atcelšana, kā arī DFS termiņu saskaņošana ar iestāžu politiskajiem cikliem;

o
o   o

22.  aicina Komisiju sniegt budžeta iestādei visu attiecīgo informāciju par Apvienotās Karalistes 2016. gada 23. jūnija referenduma ietekmi uz pašreizējās DFS budžetu un attiecīgi par sekām, kādas rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, neskarot iznākumu gaidāmajās abu pušu sarunās;

23.  uzsver, ka Savienībā ir jāsaglabā tādas pamatvērtības kā miers un stabilitāte; uzskata, ka ir jāaizsargā Lielās piektdienas vienošanās, kam ir bijusi izšķirīga nozīme miera un samierināšanas procesā; uzsver, ka ir jāīsteno īpaši pasākumi un programmas, ar ko atbalstītu reģionus, kurus sevišķi smagi skars sarunās izskatītā izstāšanās no ES pēc Lisabonas līguma 50. panta piemērošanas;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV L 103, 22.4.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/003 EE/naftas produkti un ķīmiskās vielas.
PDF 425kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Igaunijas pieteikums EGF/2016/003 EE/naftas produkti un ķīmiskās vielas) (COM(2016)0622 – C8-0389/2016 – 2016/2235(BUD))
P8_TA(2016)0413A8-0314/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0622 – C8-0389/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0314/2016),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, noteikt Savienības finansiālo ieguldījumu 60 % apmērā no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Igaunija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2016/003 EE/naftas produkti un ķīmiskās vielas, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 19. nodaļā (“Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana”) un 20. nodaļā (“Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana”); tā kā Igaunija nav sadalīta NUTS 2. līmeņa reģionos un tā kā ir paredzams, ka no atlaistajiem 1550 darbiniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt EGF ieguldījumu, pasākumos piedalīsies 800 darbinieki;

E.  tā kā pieteikums ir iesniegts saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minēto intervences kritēriju, ar kuru paredz atkāpi no minētās regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kritērija, kas nosaka, ka deviņu mēnešu atskaites periodā vismaz 500 darba ņēmēji atlaisti uzņēmumos, kuri darbojas vienā un tajā pašā ekonomiskās nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kuri dalībvalstī atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī;

F.  tā kā saistībā ar nesenajām pasaules naftas tirgus svārstībām, Eiropas starptautiskās tirdzniecības pozīcijas vispārēju vājināšanos mēslošanas līdzekļu tirgus sektorā (par labu Ķīnas ražotājiem), kā arī iespēju pārcelties uz lētas gāzes reģioniem ārpus Eiropas, uzņēmumi Eesti Energia AS, Nitrofert AS un Viru Keemia Grupp AS ir slēguši rūpnīcas vai samazinājuši ražošanu, kā rezultātā ir notikusi kolektīvā darba līgumu izbeigšana;

G.  tā kā Igaunija nolēma apvienot darbinieku atlaišanas gadījumus vienā reģionālajā pieteikumā, jo šie gadījumi notika vienā un tajā pašā vietā un laikposmā un iesaistītajiem atlaistajiem darba ņēmējiem bija ļoti līdzīga pieredze,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Igaunija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 1 131 358 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 1 885 597, un paredzēts individualizētiem pakalpojumiem, kurus veido atbalsts formālajām mācībām, apmācības izdevumu apmaksa, apmācības izdevumu apmaksa darba devējiem, darba tirgus apmācības, darba prakse, konsultācijas par aizņēmumiem, psihologa konsultācijas, mācību pabalsts, kas saistīts ar dalību formālajās mācībās, stipendijas, pabalsti par ceļa un uzturēšanās izdevumiem saistībā ar igauņu valodas apguvi;

2.  atzinīgi vērtē pirmo Igaunijas iesniegto EGF pieteikumu; uzskata, ka EGF varētu būt īpaši vērtīgs rīks nolūkā palīdzēt darba ņēmējiem no Savienības dalībvalstīm ar mazu un neaizsargātāku ekonomiku;

3.  norāda, ka Komisija ievēroja termiņu — 12 nedēļas no Igaunijas iestāžu aizpildīta pieteikuma saņemšanas dienas, proti, 2016. gada 6. jūlija, līdz 2016. gada 28. septembrim, kad tā pabeidza savu novērtējumu par atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, un tajā pašā dienā to darīja zināmu Parlamentam;

4.  norāda, ka Savienība ir pakāpeniski zaudējusi savu vadošo pozīciju pasaules ķīmisko vielu pārdošanā Ķīnai, kura tajā pašā laikposmā ir palielinājusi savu daļu no 9 % līdz gandrīz 35 %; atgādina, ka minerālmēslu ražošana ir ļoti energoietilpīga (gāzes cenas veido 80 % no kopējām ražošanas izmaksām); norāda, ka Igaunijas minerālā kurināmā eksports 2016. gada pirmajos divos mēnešos samazinājās par 25 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā; konstatē, ka daudzas Igaunijas ražošanas nozares ir atkarīgas no naftas un gāzes cenām;

5.  norāda, ka ir sagaidāms, ka atlaišana ievērojami ietekmēs vietējo un reģionālo ekonomiku un nodarbinātību;

6.  atzinīgi vērtē Igaunijas lēmumu vienā reģionālajā pieteikumā apvienot divas tautsaimniecības nozares, jo atlaišana ir notikusi vienā un tajā pašā reģionā, un tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs un būs iespējams rīkot kopīgus pasākumus abās nozarēs atlaistajiem darbiniekiem;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāta reģionālā attīstības stratēģijas, kura ir izklāstīta Austrumviru rīcības plānā 2015.–2020. gadam(4) un kurā kā potenciālās augošās nozares ir norādīta loģistika un tūrisms; atzinīgi vērtē to, ka ir sākti infrastruktūras projekti nolūkā sekmēt izaugsmi un veidot pamatu ekonomiskās struktūras dažādošanai;

8.  norāda, ka ir paredzams, ka pasākumos piedalīsies salīdzinoši mazs atlaisto darbinieku skaits (800 no 1550), ko var izskaidrot ar vēlēšanos koncentrēties uz darba tirgū visneaizsargātākajiem darba ņēmējiem un arī to, ka daži darbinieki bija paziņojuši, ka viņi nevarēs piedalīties Igaunijas paredzētajos pasākumos; norāda, ka salīdzinoši liels īpatsvars (63,3 %) paredzēto atbalsta saņēmēju nav Savienības pilsoņi;

9.  norāda, ka EGF līdzfinansētos atlaistajiem darbiniekiem paredzētos individuālos pakalpojumus veido atbalsts formālajām mācībām, apmācības izdevumu apmaksa darba devējiem, darba tirgus apmācības, igauņu valodas apmācība, darba prakse un konsultācijas; pieņem zināšanai, ka Igaunija ir sniegusi prasīto informāciju par darbībām, kas attiecīgajam uzņēmumam jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, un ir apliecinājusi, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības;

10.  norāda, ka Igaunija turklāt paziņo, ka saskaņotā pasākumu pakete atbilst pārejai uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un liecina par lielu potenciālu tās veicināšanā, kas ir saskaņā ar EGF regulas 7. pantu;

11.  atzinīgi vērtē valsts un reģionālajā līmenī rīkotās apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp arodbiedrībām, darba devēju asociācijām, uzņēmumiem un valsts nodarbinātības dienestiem, ar mērķi izstrādāt saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

12.  norāda, ka salīdzinoši lielu izdevumu īpatsvaru (7,7 %) aizņem EGF regulas 7. panta 4. punktā paredzētie sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumi;

13.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darba ņēmēju vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

14.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 27,25 % no vispārējā individualizēto pasākumu kopuma, kas ir mazāk par EGF regulā noteikto maksimālo apjomu — 35 %; turklāt norāda, ka šie pasākumi ir atkarīgi no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

15.  norāda, ka tehniskās palīdzības izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru no kopējām izmaksām; uzskata, ka tas ir pamatoti, ņemot vērā, ka šis ir Igaunijas pirmais EGF pieteikums;

16.  uzsver — Igaunija apstiprina, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

17.  norāda, ka šie pasākumi tika izstrādāti, ņemot vērā Igaunijas reģionālās attīstības stratēģijā identificētās vajadzības, un tie ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

18.  prasa, lai Komisija nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem par EGF pieteikumiem;

19.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Igaunijas pieteikums EGF/2016/003 EE/naftas produkti un ķīmiskās vielas)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2016/2099.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4)https://www.siseministeerium.ee/sites/default/files/dokumendid/Arengukavad/ida-virumaa_tegevuskava_2015-2020_26.02.15.pdf


Publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamība ***II
PDF 382kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (09389/1/2016 – C8-0360/2016 – 2012/0340(COD))
P8_TA(2016)0414A8-0269/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (09389/1/2016 – C8-0360/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0721),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0269/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)OV C 271, 19.9.2013., 116. lpp.
(2)Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0158.


Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem ***II
PDF 385kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (08795/2/2016 – C8-0364/2016 – 2013/0141(COD))
P8_TA(2016)0415A8-0293/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (08795/2/2016 – C8-0364/2016),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0267),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0293/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 170, 5.6.2014., 104. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 15.4.2014., P7_TA(2014)0382.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2016. gada prioritāšu īstenošana
PDF 509kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana (2016/2101(INI))
P8_TA(2016)0416A8-0309/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresētie ieteikumi” (COM(2016)0321),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu „2016. gada Eiropas pusgads — novērtējums par strukturālo reformu virzību, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 sagatavoto padziļināto pārskatu rezultātiem” (COM(2016)0095),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumus „2016. gada izaugsmes pētījums” (COM(2015)0690), „2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2015)0691) un „Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts” (COM(2015)0700), Komisijas ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2015)0692), kā arī Komisijas 2015. gada 26. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. februāra Zaļo grāmatu „Kapitāla tirgu savienības veidošana” (COM(2015)0063),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas” (COM(2015)0302),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra(5) un 2016. gada 15. septembra(6) rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0309/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozēm izaugsme eurozonā 2016. gadā būs 1,6 % ES — 1,8 %;

B.  tā kā Eiropa joprojām saskaras ar izteiktu investīciju deficītu un tā kā tai ir jāpalielina iekšējais pieprasījums un jākoriģē makroekonomiskā nelīdzsvarotība, vienlaikus turpinot palielināt investīcijas ES;

C.  tā kā bezdarbs kopumā (un it īpaši strukturālais bezdarbs) ES joprojām ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras dalībvalstis, jo pašlaik tā līmenis ir ļoti augsts (ES ir 10,5 miljoni ilgstošo bezdarbnieku); tā kā, neraugoties uz to, ka attiecīgie skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz uzlabojušies, jauniešu bezdarba un bezdarba līmenis vispār Eiropas perifērijā joprojām ir būtiski augstāks nekā vidēji ES;

D.  tā kā naftas cenu pazemināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā, šķiet, ir papildu faktori, kuri pazemina inflāciju līdz līmenim, kas zemāks par nulli;

E.  tā kā tādas politiskas norises kā Apvienotās Karalistes referendums un attiecības ar Krieviju, kā arī neskaidrības par pasaules ekonomikas turpmāko attīstību ir vēl vairāk bremzējuši investīcijas;

F.  tā kā arī bēgļu pieplūdums dalībvalstīs ir negatīvi ietekmējis investēšanu šajās valstīs;

G.  tā kā pozitīvas reaģēšanas līmenis attiecībā uz dalībvalstīm adresētajiem Eiropas pusgada ieteikumiem ir līdzīgs kā dalībvalstu reaģēšanas līmenis attiecībā uz vienpusējiem ESAO ieteikumiem (29 % salīdzinājumā ar 30 % 2014. gadā);

H.  tā kā Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par 2016. gada izaugsmes pētījumu atzinīgi novērtēja uzlaboto politikas pasākumu kombināciju, taču vienlaikus uzsvēra, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš eurozonai; turklāt tas uzsvēra — lai turpinātu veicināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos Eiropā, ir svarīgi palielināt investīcijas un nodrošināt ilgtspējīgas reformas un fiskālo atbildību,

Eiropai risināmie problēmjautājumi saistībā ar vispārējo ekonomikas izaugsmes palēnināšanos

1.  ar bažām atzīmē, ka ES ekonomikas izaugsme būs lēnāka par to, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz Eiropas ekonomikas 2016. gada pavasara prognozēm, jo ir sagaidāms, ka IKP eurozonā palielināsies tikai par 1,6 %, 2017. gadā sasniedzot 1,8 %;

2.  uzsver, ka ES risināmie problēmjautājumi ir saistīti ar starptautiskās vides pasliktināšanos, neizdošanos īstenot ilgtspējīgas reformas un ekonomikas un sociālo izpildes rādītāju diverģenci dažādās Savienības daļās; uzsver nepieciešamību uzlabot izaugsmi, kohēziju, produktivitāti un konkurētspēju; uzskata, ka ilgtspējīgu investīciju trūkums un nepilnības vienotā tirgus izveides pabeigšanā liedz ES pilnībā izmantot savu izaugsmes potenciālu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savos 2016. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI) uzmanību koncentrējusi uz šādām trim svarīgākajām prioritātēm ekonomikas izaugsmes turpmākā nostiprināšanā: inovācijai paredzēto investīciju atbalstīšana, izaugsme un darbvietu radīšana, kā arī sociāli līdzsvarotu reformu turpināšana un atbildīgu valsts finanšu rosināšana; tomēr uzsver, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu atbalstītu fiskālo ilgtspēju, vienlaikus atbilstoši Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumam (COM(2015)0012) pilnībā izmantojot elastīguma klauzulu;

4.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp kohēzijas politikas instrumentiem un plašāko ekonomikas pārvaldības satvaru, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanas centienus, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas pusgada noteikumu ievērošanu; tomēr uzsver, ka kohēzijas politikas leģitimitāte izriet no Līgumiem un ka šī politika ir Eiropas solidaritātes izpausme, kuras galvenie mērķi ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ES, samazinot atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeni, finansējot investīcijas, kas saistītas ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un tuvinot ES tās pilsoņiem; tādēļ uzskata, ka pasākumi, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāpiemēro saprātīgi un līdzsvaroti, taču tikai kā galējais līdzeklis, un ka būtu jāziņo par šo pasākumu ietekmi; turklāt atgādina, ka šādu pasākumu piemērošanai vienmēr vajadzētu būt pamatotai un pārredzamai un tajā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sociāli ekonomiskie apstākļi, lai izvairītos no reģionālo un vietējo investīciju ierobežošanas, kuras ir ārkārtīgi svarīgas dalībvalstu ekonomikai, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo šīs investīcijas maksimāli palielina izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī stimulē konkurētspēju un produktivitāti, it īpaši laikā, kad pastāv liels spiediens uz publiskajiem izdevumiem; attiecībā uz gadījumu, kad divām dalībvalstīm, kurām, piemērojot Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumu, tika noteiktas sankcijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 8. punktu, norāda uz Komisijas 2016. gada 27. jūlija priekšlikumu un tam sekojošo Padomes 2016. gada 8. augusta lēmumu atcelt iespējamo naudas sodu, ņemot vērā šo dalībvalstu argumentētos pieprasījumus, sarežģīto ekonomikas vidi, abu valstu reformu centienus un to apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus; šajā sakarā uzskata, ka, pieņemot priekšlikumu apturēt daļu no 2017. gada saistībām attiecībā uz ESI fondiem saskaņā ar pasākumiem, kas saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, būtu jāņem vērā strukturētā dialogā laikā paustais Parlamenta viedoklis;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina izmantot ieteikumu skaita ierobežošanas pieeju, un tās centienus racionalizēt pusgadu, politikas mērķu noteikšanā nākamajiem 18 mēnešiem aptverot galvenokārt no makroekonomiskā un sociālā viedokļa svarīgākās prioritārās jomas; atkārtoti uzsver, ka tas atvieglo ieteikumu īstenošanu, pamatojoties uz pastāvošo ekonomisko un sociālo kritēriju vispusīgo un būtisko klāstu; uzsver, ka ieteikumu skaita samazināšanas rezultātā lielāku uzmanību būtu iespējams pievērst tematiskajam aspektam; uzsver nepieciešamību mazināt ekonomiskās atšķirības un panākt augšupejošu konverģenci starp dalībvalstīm;

6.  pilnībā atbalsta centienus nodrošināt valstu lielāku līdzatbildību KVAI formulēšanā un īstenošanā, ko var uzskatīt par nepārtrauktu reformu procesu; uzskata — lai palielinātu valstu līdzatbildību un atbalstītu KVAI efektīvu īstenošanu un ņemot vērā to, ka vairāk nekā puse no KVAI ir jāīsteno vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, šos ieteikumus būtu skaidri jāformulē, balstoties uz Eiropas līmenī precīzi noteiktām un strukturētām prioritātēm un attiecīgā gadījumā iesaistot valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes; atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā varas un kompetenču sadalījumu dažādās dalībvalstīs, KVAI izpildi varētu uzlabot vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu aktīva līdzdalība, un tāpēc atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu rīcības kodeksam attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis savos parlamentos nodrošināt valsts reformu programmu pienācīgu demokrātisko kontroli;

7.  uzsver, ka ieilgusī Eiropas krīze ir izgaismojusi izteiktu nepieciešamību atvieglot investēšanu tādās jomās kā izglītība, inovācija, pētniecība un izstrāde, vienlaikus uzlabojot ES konkurētspēju, turpinot īstenot strukturālās reformas, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku, lai radītu labāku vidi darbvietām, uzņēmumiem (it īpaši MVU) un investīcijām; atzīmē ietekmi, ko Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) atstājis viena darbības gada laikā; uzsver to, ka liela nozīme ir ESIF līdzekļu izmantošanas uzlabošanai mazāk attīstītos un pārejas reģionos, un šī fonda investīciju patiesi papildinošo raksturu, kā arī to, ir svarīgi vienlaikus pastiprināt centienus investīciju platformu izveidē, tostarp reģionālā līmenī;

8.  uzsver, ka joprojām pārāk augstais bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, līmenis liecina par to, ka vairākās dalībvalstīs spēja radīt kvalitatīvas darbvietas joprojām ir neliela, un uzsver arī to, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība — apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstu praksi —, lai palielinātu investīcijas prasmju pilnveidošanā, darba tirgus padarītu iekļaujošākus un mazinātu sociālo atstumtību un pieaugošo nevienlīdzību ienākumu un labklājības ziņā, vienlaikus saglabājot pareizu budžeta pārvaldību; atzīmē — lai efektīvi risinātu ieilgušo augstā bezdarba līmeņa problēmu daudzās dalībvalstīs, ļoti svarīgi ir veikt atbalsta pasākumus, ar kuriem atvieglo finansējuma pieejamību, it īpaši MVU;

9.  uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kurai raksturīgs likvīdu pārpalikums apvienojumā ar procentu likmēm, kas tuvas apakšējai — nulles — robežai, vājām pieprasījuma izredzēm un ierobežotām investīcijām un mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumiem, ir jāīsteno atjaunotā politikas pasākumu kombinācija, kuru Komisija ierosinājusi, lai veicinātu izaugsmi; atzīmē — ja nebūs investīciju un ilgtspējīgu strukturālo reformu, ar monetāro politiku vien nepietiks, lai stimulētu izaugsmi;

2016. gada ieteikumu prioritātes un mērķi

10.  uzsver Komisijas ieteikumu trim dalībvalstīm beigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; piekrīt Komisijai, ka lieli un pastāvīgi tekošā konta pārpalikumi norāda uz nepieciešamību stimulēt pieprasījumu un investīcijas, it īpaši ilgtermiņa investīcijas, lai varētu risināt gaidāmos uzdevumus, kas saistīti ar transportu un komunikācijām, digitālo ekonomiku, izglītību, inovāciju un pētniecību, klimata pārmaiņām, enerģētiku, vides aizsardzību un sabiedrības novecošanos; aicina Komisiju turpināt veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu budžeta politiku — kas ir izaugsmes un ekonomikas atveseļošanās pamatā visās dalībvalstīs —, lielāku uzsvaru liekot uz investīcijām un efektīviem publiskajiem izdevumiem un atbalstot ilgtspējīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

11.  atzīmē, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai saskaņā ar ES tiesību aktiem eurozonā palielinātu finansēšanas, it īpaši MVU finansēšanas, iespējas, samazinātu ienākumus nenesošus aizdevumus un tādējādi uzlabotu banku bilanci un palielinātu to spēju aizdot reālajai ekonomikai; uzsver — lai izveidotu stabilu vidi investīcijām un izaugsmei un nepieļautu eurozonas finanšu tirgus sadrumstalotību, ir svarīgi pakāpeniski pabeigt banku savienības izveidi, piemērot to un attīstīt kapitāla tirgu savienību;

12.  uzsver, ka investīciju jomā līdz šim bija vērojama nepietiekamība un ar to palīdzību nav izdevies nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ES un veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanos; uzskata, ka saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp elastīguma klauzulām, līdz ar monetāro politiku ir jāīsteno arī atbilstīga fiskālā politika, kuras mērķis ir izaugsmes veicināšana ES; atzīmē, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās investīcijas vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, tomēr tās joprojām veido aptuveni 60 % no publiskajām investīcijām ES; uzsver, ka izmantojot investīciju politikas instrumentus, tādus kā ESIF un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, to kombinēšana ir pienācīgi jākalibrē un ir jānodrošina to savstarpēja papildināmība, lai palielinātu Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātajiem investoriem; tādēļ uzsver, ka attiecīgā strukturālo reformu projekta izstrādē strukturālo reformu atbalsta programmā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes;

Veicamie politikas pasākumi un secinājumi

13.  uzsver nepieciešamību, izveidojot izaugsmi atbalstošu tiesisko regulējumu, uzlabot ES vispārējās izaugsmes spēju un spēju radīt un saglabāt kvalitatīvas darbvietas un tādējādi risināt augstā bezdarba līmeņa problēmu; uzskata, ka migrācija varētu palīdzēt kompensēt sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi, ja dalībvalstis spētu labāk izmantot migrantu prasmes un darbaspēka migrācijas pārvaldības sistēmas pielāgot darba tirgus vajadzībām;

14.  uzsver tādu iekļaujošu izglītības sistēmu nozīmi, īpaši arodizglītības jomā, kuras atbalsta inovāciju un radošumu un ļauj apgūt prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; atzīmē, ka atbilstoši ES vērtībām solidaritātes un subsidiaritātes jomā būtu jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālajām un cilvēkresursu izmaksām, nepieļaujot sacenšanos par viszemākajiem darba samaksas un nodarbinātības standartiem, un vienlaikus būtu jāturpina koncentrēt uzmanību uz investīcijām cilvēkkapitālā, pētniecībā un izstrādē un izglītības sistēmu un arodizglītības, tostarp mūžizglītības, modernizēšanā; uzskata — lai veicinātu inovāciju, pētniecību un izstrādi un tādējādi atbalstītu produktivitāti, radītu nepārtrauktu ilgtspējīgu izaugsmi un palīdzētu atrisināt pašreizējās strukturālās problēmas, kā rezultātā tiktu likvidēta inovācijas jomā pastāvošā atpalicība no citu valstu ekonomikas, ir nepieciešamas rūpīgi izstrādātas politikas nostādnes;

15.  aicina Komisiju prioritāti piešķirt pasākumiem, kas mazina šķēršļus lielākām investīciju plūsmām un tirdzniecībai, kuri ES līmenī rodos tāpēc, ka nav skaidrības par izmantojamo stratēģiju, it īpaši šādās jomās: enerģētika, transports, komunikācijas un digitālā ekonomika; atzīmē ietekmi uz banku īstenoto aizdošanu, ko pēc banku savienības izveides tiesību akta pieņemšanas valsts līmenī rada apgrūtinošas juridiskās sistēmas, korupcija, pārredzamības trūkums finanšu nozarē, novecojušas birokrātiskās procedūras, nepietiekama sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, nepareiza resursu piešķiršana, šķēršļi iekšējā tirgus darbībai banku pakalpojumu un apdrošināšanas nozarē un izglītības sistēmas, kuras neatbilst darba tirgus un vienotā tirgus izveides pabeigšanas prasībām;

16.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” — pirmā ES programma, kurā tika iekļauta nabadzības apkarošana, — netiks īstenots mērķis mazināt nabadzību Savienībā; uzskata, ka nabadzības apkarošanas mērķis būtu jāņem vērā jau no paša ES politikas nostādņu izstrādes sākuma;

17.  uzsver — ņemot vērā to, ka pārmērīgi lieli nodokļi mazina ekonomiski neaktīvu personu, bezdarbnieku, otro pelnītāju un zemu atalgotu personu motivāciju atgriezties darba tirgū, ir svarīgi nepieļaut darbaspēka pārmērīgu aplikšanu ar nodokļiem;

18.  pieņem zināšanai pašlaik notiekošās sarunas starp Komisiju un dalībvalstīm par metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu;

19.  norāda, ka būtu jāveic centieni, lai likvidētu atlikušos šķēršļus investēšanai dalībvalstīs un lai būtu iespējams izmantot piemērotāku pasākumu kombināciju, kas būtu vērsta uz politikas nostādnēm, kuras atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi un kurās reāli būtu veltīta uzmanība izdevumiem pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka publiskais un privātais atbalsts pētniecības un augstākās izglītības institūcijām ir svarīgs faktors, lai palielinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un ka šīs infrastruktūras nepilnības vai tās trūkums atsevišķas valstis nostāda ievērojami nelabvēlīgākā stāvoklī; uzsver, ka nav ideāla universāli izmantojama priekšraksta ES inovācijas politikas izstrādei, taču, lai ES likvidētu inovētspējas trūkumu, dalībvalstīm būtu ieteicams īstenot pietiekami diferencētas inovācijas politikas nostādnes, kas pamatojas uz veiksmīgu pieredzi;

20.  atzinīgi vērtē Parīzē 2015. gada decembrī notikušajā klimata konferencē (COP21) panākto vienošanos un aicina dalībvalstis un Komisiju to īstenot;

Nozaru ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā

Nodarbinātība un sociālā politika

21.  uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jācenšas panākt, lai līdztekus fiskālajai konsolidācijai tiktu īstenoti pasākumi, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, un uzsver, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāpalīdz rast risinājumu pašreizējām un jaunām sociālām problēmām, tādējādi uzlabojot ekonomikas efektivitāti; norāda, ka sociālajām investīcijām cilvēkkapitālā ir jābūt centrālai papildinošai darbībai, jo cilvēkkapitāls ir viens no izaugsmes faktoriem un konkurētspējas un attīstības dzinējspēks; prasa, lai līdztekus ar KVAI prasītajām būtiskajām strukturālajām reformām tiktu veikts sociālās ietekmes izvērtējums attiecībā uz šo reformu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, lai labāk izprastu to ietekmi no sociālā, ekonomiskā un nodarbinātības viedokļa, un it īpaši to ietekmi uz darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi;

22.  uzsver, ka bezdarbs un it īpaši jauniešu bezdarbs joprojām ir sevišķi smaga Eiropas sabiedrības problēma un ka saskaņā ar Komisijas datiem bezdarbs ir turpinājis pakāpeniski samazināties, taču joprojām pārsniedz 2008. gada līmeni — 2016. gada aprīlī bezdarbnieku skaits bija 21,2 miljoni — un joprojām pastāv milzīgas bezdarba līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm; norāda, ka ir jāveic radītās nodarbinātības kvalitatīva un kvantitatīva analīze, lai nepieļautu, ka nodarbinātības rādītāji palielinās tikai, pateicoties nedrošai nodarbinātībai, vai darbaspēka samazināšanās rezultātā; atzīmē, ka, neraugoties uz sasniegtajiem rezultātiem prasmju un zināšanu jomā, dažu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas nedarbojas starptautiskā līmenī un aizvien vairāk nespēj nodrošināt vajadzīgo prasmju izkopšanu, kas ir viens no faktoriem, ar ko izskaidrojama situācija, ka 39 % uzņēmumu joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm; uzstāj, ka KVAI lielāka prioritāte būtu jāpiešķir strukturālās nelīdzsvarotības, tostarp ilgstoša bezdarba un prasmju neatbilstības, novēršanai darba tirgū, un uzsver, ka jāturpina investēt izglītības un apmācības sistēmās un pilnveidot tās, nodrošinot sabiedrībai instrumentus un iespējas, kas ļauj no jauna pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām;

23.  norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam ES par 4,2 miljoniem ir palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā 22 miljonus (22,3 %); atzīmē — Komisija ir paziņojusi, ka „vairums dalībvalstu joprojām saskaras ar spēcīgu krīzes sociālo mantojumu”; prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus nabadzības, sociālās atstumtības un pieaugošās nevienlīdzības mazināšanas jomā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un sabiedrībā; uzskata, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai un nevienlīdzības mazināšanai vajadzētu būt vienai no KVAI atspoguļotajām prioritātēm, jo tās ir ļoti svarīgas, lai panāktu ilgstošu ekonomikas izaugsmi un sociāli ilgtspējīgu īstenošanas ritmu;

24.  atgādina — kā norādījis Parlaments, sociāli atbildīgu reformu pamatā ir jābūt solidaritātei, integrācijai, sociālajam taisnīgumam un godīgai bagātības sadalei, proti, modelim, kas nodrošina vienlīdzību un sociālo aizsardzību, aizsargā neaizsargātās grupas un paaugstina dzīves līmeni visiem iedzīvotājiem;

25.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmei būtu jāgarantē labvēlīga sociālā ietekme; atzinīgi vērtē trīs jaunu nodarbinātības pamatrādītāju iekļaušanu makroekonomisko rādītāju tabulā; atkārtoti prasa šos rādītājus uzskatīt par līdzvērtīgiem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem, tādējādi garantējot iekšējās nelīdzsvarotības labāku izvērtēšanu un uzlabojot strukturālo reformu efektivitāti; šajā sakarā, lai izvairītos no selektīvas piemērošanas, prasa ļaut tos izmantot padziļinātas analīzes veikšanai, lai tādējādi gūtu labāku izpratni par politikas nostādņu un darbību cēloņsakarībām; ierosina, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomiskajā uzraudzībā, KVAI modelī ieviest sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu sacenšanos par zemākajiem sociālajiem standartiem; uzskata — ja nodarbinātības un ekonomikas rādītājiem tiktu piešķirta līdzvērtīga nozīme, vienlaikus būtu jāpalielina EPSCO padomes loma Eiropas pusgadā;

26.  uzskata, ka trīs jauno nodarbinātības rādītāju ieviešana liecina, ka Eiropas nodarbinātības stratēģijai, tostarp nodarbinātības pamatnostādnēm, ir svarīga loma ES ekonomikas pārvaldības procesā, taču ir jāveic turpmāki centieni, it īpaši, ieviešot sociālos rādītājus;

27.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir sākusi darbu pie Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveides, taču atgādina, ka tai ir jāiepazīstina ar apspriešanās procesa rezultātiem un jāveic turpmāki efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu padziļinātu un taisnīgāku ES, un ka Komisijai būtu jāuzņemas būtiska loma nevienlīdzības novēršanā; šajā sakarā uzsver piecu priekšsēdētāju ziņojumu, kurā prasīts panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci, taču tiek atzīts, ka nav viena visiem piemērota risinājuma; šajā sakarā uzskata, ka ikviena kopējās politikas nostādne ir jāpielāgo katrai dalībvalstij; uzskata, ka ar Eiropas darbību būtu jārisina arī dalībvalstu iekšienē pastāvošās nevienlīdzības un ienākumu atšķirību problēma un ka ar tās palīdzību būtu jāpanāk daudz vairāk nekā tikai visnabadzīgāko personu stāvokļa atvieglošana;

28.  atzīst, ka Eiropas pusgadā tagad lielāka uzmanība tiek veltīta izpildes rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā; ievērojot dalībvalstu kompetenci, tomēr prasa steidzami rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu darbu ar darba samaksu, kas garantē iztikas minimumu, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu minimālo ienākumu, sociālās aizsardzības (kas nabadzības līmeni jau ir samazinājusi no 26,1 % uz 17,2 %) un kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamību, un atbalsta pienācīgas ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas izstrādi un ieviešanu; aicina Komisiju piedāvāt atbalstu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstīm, lai uzlabotu administratīvo veiktspēju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo tas ir svarīgs risināms uzdevums, lai atsāktu ilgtermiņa investēšanu un nodrošinātu darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

29.  uzsver, ka sociālās drošības sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalstu kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

30.  atzīst, ka darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetence, kas jāievēro atbilstoši subsidiaritātes principam;

31.  pieņem zināšanai, ka jauniešu bezdarbs ir samazinājies, taču norāda, ka tas joprojām ir neticami augstā līmenī, jo ES bez darba ir vairāk nekā 4 miljoni jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, no kuriem 2,885 miljoni dzīvo eurozonā; pauž nožēlu, ka trīs gadus pēc Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas sākšanas programmas „Garantija jauniešiem” īstenošanas rezultāti ir ļoti nevienādi un dažreiz pat neefektīvi; aicina Komisiju 2016. gada oktobrī iepazīstināt ar vispusīgu šīs programmas īstenošanas analīzi, kas kalpotu par pamatu tās turpināšanai;

32.  atgādina, ka daudzās dalībvalstīs bezdarbnieka pabalsts ar katru gadu samazinās — cita starpā ilgstošā bezdarba dēļ —, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa; prasa garantēt atbilstošus bezdarbnieka pabalstus, kas cilvēkiem ļautu dzīvot ar cieņu, un veikt darbības šo cilvēku raitai integrācijai darba tirgū;

33.  uzsver, ka pensiju sistēmu nelīdzsvarotības galvenais iemesls ir bezdarbs, darba samaksas devalvācija un nodarbinātības nedrošības palielināšanās; tādēļ prasa veikt reformas, kas garantētu atbilstošu finansējumu stabilam pirmajam pensiju pīlāram, kas nodrošina pienācīgas pensijas, kuru apmērs vismaz pārsniedz nabadzības slieksni;

34.  atgādina, ka personu brīva pārvietošanās ir ļoti svarīga konverģences un integrācijas starp Eiropas valstīm veicināšanai;

35.  atzīmē, ka ir palielinājies to ieteikumu (adresēti piecām dalībvalstīm) skaits, kuri attiecas uz minimālo ienākumu režīmu; tomēr, ņemot vērā to, ka lielās ienākumu atšķirības kaitē ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei (kā to nesen uzsvēra gan SVF, gan ESAO), aicina Komisiju pildīt priekšsēdētāja Ž. K. Junkera inaugurācijas runā pausto solījumu ar Eiropas minimālo ienākumu satvara palīdzību nodrošināt atbilstošus ienākumus visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai viņi varētu segt pamatvajadzību izmaksas, un vienlaikus ievērot valstu praksi un subsidiaritātes principu;

36.  pauž bažas par ienākumu atšķirību palielināšanos, kas daļēji saistīta ar neefektīvām darba tirgus reformām; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai, lai tādējādi mazinātu darba tirgus segmentāciju, apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt minimālo darba samaksu līdz pienācīgam līmenim un stiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju lomu darba samaksas noteikšanas sistēmā, lai mazinātu darba samaksas lielās atšķirības; brīdina, ka pēdējās desmitgadēs uzņēmumu vadība saņem arvien lielāku ekonomiskā labuma daļu, turpretī strādnieku darba samaksa ir palikusi nemainīga vai pat tikusi samazināta; uzskata, ka šīs pārmērīgās darba samaksas atšķirības palielina nevienlīdzību un kaitē uzņēmumu ražīgumam un konkurētspējai;

37.  pauž bažas par joprojām augsto ilgstošā bezdarba līmeni ES (10,5 miljoni cilvēku) un atgādina, ka ir ļoti svarīgi integrēt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, kā arī palīdzētu viņiem atgūt pašapziņu; tādēļ pauž nožēlu, ka dalībvalsts neveic pasākumus, lai īstenotu Padomes ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū; atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt centienus radīt iekļaujošas mūžizglītības iespējas visu vecumu darba ņēmējiem un darba meklētājiem un pēc iespējas drīzāk veikt pasākumus, lai uzlabotu ES finansējuma pieejamību un iespēju robežās mobilizētu papildu resursus;

38.  uzskata, ka sociālā aizsardzība, tostarp pensijas, un tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, joprojām ir būtiski svarīgi līdzsvarotai un iekļaujošai izaugsmei, darba dzīves pagarināšanai, nodarbinātības radīšanai un nevienlīdzības mazināšanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt politikas nostādnes, kas garantē sociālās aizsardzības sistēmu pietiekamību, atbilstību, efektivitāti un kvalitāti visā cilvēka dzīves garumā, nodrošinot pienācīgu dzīvi, apkarojot nevienlīdzību un veicinot iekļaušanu, lai izskaustu nabadzību, it īpaši no darba tirgus izslēgtām personām un vismazāk aizsargātajām grupām;

39.  norāda uz šķēršļiem — gan fiziskiem, gan digitāliem —, ar ko joprojām saskaras personas ar invaliditāti; cer, ka tiks ātri īstenots Komisijas ierosinātais Eiropas tiesību akts par pieejamību un ka galvenā uzmanība tiks efektīvi veltīta konkrētiem pasākumiem iekļaušanas un pieejamības veicināšanai;

Iekšējais tirgus

40.  atzinīgi vērtē lielo skaitu KVAI, ar ko tiek atbalstīts labi funkcionējošs un integrēts vienotais tirgus, tostarp finansēšanas un investēšanas iespējas, ar kurām atbalsta uzņēmumus, it īpaši MVU, un palīdz radīt darbvietas, e-pārvaldi, publisko iepirkumu un savstarpēju atzīšanu, tostarp kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver — lai justu šo politikas jomu ietekmi, ir svarīgi nodrošināt īstenošanu; šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija saistībā ar KVAI pēc iespējas lielāku uzmanību veltītu tādu ilgtermiņa reformu ieviešanai, kurām ir būtiska ietekme, it īpaši attiecībā uz sociālajām investīcijām, nodarbinātību un apmācību;

41.  norāda, ka vienotais tirgus ir ES ekonomikas mugurkauls, un uzsver, ka iekļaujošs vienotais tirgus, kam ir uzlabota pārvaldība un ar ko tiek atbalstīts labāks regulējums un konkurence, ir ļoti svarīgs instruments, lai uzlabotu izaugsmi, kohēziju, nodarbinātību un konkurētspēju un lai saglabātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu panākto progresu un atkārtoti uzsver, ka vienotā tirgus pīlāra oficiāla iekļaušana Eiropas pusgadā ir svarīga, lai varētu nepārtraukti uzraudzīt vienotā tirgus rādītājus un līdz ar to sistemātiski sekot līdzi dalībvalstu progresam KVAI īstenošanā un izvērtēt to;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību novērst nodokļu koordinācijas trūkumu ES un it īpaši novērst grūtības, ar kurām saskaras MVU atšķirīgo valsts PVN noteikumu radītās sarežģītības dēļ; aicina Komisiju izvērtēt turpmākas koordinēšanas iespējamību un it īpaši izvērtēt vienkāršotas PVN pieejas iespējamību digitālajā vienotajā tirgū;

43.  nosoda joprojām pastāvošos vai no jauna radītos šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus sekmīgu darbību un integrāciju; vērš īpašu uzmanību uz to, ka daudzas dalībvalstis Pakalpojumu direktīvu ir transponējušas un īstenojušas tikai daļēji, un aicina Komisiju efektīvāk nodrošināt to, ka dalībvalstis pilda saistības, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar ES tiesību aktiem; atgādina Komisijas apņemšanos vajadzības gadījumā izmantot pārkāpuma procedūras, lai digitālajā jomā nodrošinātu to tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, kuri attiecas uz preču un pakalpojumu vienoto tirgu;

44.  norāda, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas pamatā ir principi, kas paredz tiesību sistēmu savstarpēju uzticēšanos un kvalifikācijas kvalitātes savstarpēju pārbaudi; atzīmē, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai labāk īstenotu profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; uzsver, ka, ņemot vērā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas ierobežo ekonomisko darbību un patērētāju izvēli, liela nozīme ir pienācīgai izpildes nodrošināšanai un labākam regulējumam un ka tiem būtu jāattiecas uz visām uzņēmējdarbības nozarēm un spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē reglamentēto kvalifikāciju un profesiju apzināšanu, kā rezultātā tiks izveidota interaktīva publiska datubāze, kuru dalībvalstis varēs izmantot savos valsts rīcības plānos;

45.  pauž nožēlu, ka KVAI joprojām norāda uz nepilnībām publiskajā iepirkumā, tādām kā konkurences un pārredzamības trūkums, un ka 21 dalībvalsts nav pilnībā transponējusi attiecīgo tiesību aktu paketi, tādējādi radot izkropļojumus tirgū; aicina Komisiju, izmantojot nepieciešamās pārkāpuma procedūras, ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savus tiesību aktos noteiktos pienākumus; aicina Komisiju sistemātiski, efektīvi un pārredzami uzraudzīt to, lai administratīvās procedūras neradītu nesamērīgu slogu uzņēmumiem un nekavētu MVU piedalīties publiskajā iepirkumā;

46.  atbalsta dalībvalstis to centienos modernizēt valsts pārvaldes pakalpojumus, it īpaši izmantojot e-pārvaldi, un prasa uzlabot pārrobežu sadarbību, vienkāršot administratīvās procedūras un nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju, no kā labumu gūtu visi uzņēmumi un iedzīvotāji, un vienlaikus aicina Komisiju gadījumos, kad publisko pakalpojumu digitalizāciju finansē no ES budžeta, efektīvāk kontrolēt to, vai līdzekļi tiek izlietoti pareizi;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomes, Komisijas, Eurogrupas un ECB priekšsēdētājam, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0058.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.
(3) OV C 165 E, 11.6.2013., 24. lpp.
(4) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(5) OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0358.


Transtaukskābes
PDF 423kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par trans-taukskābēm (TTS) (2016/2637(RSP))
P8_TA(2016)0417B8-1115/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un jo īpaši tās 30. panta 7. punktu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par trans-taukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā (COM(2015) 0619),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra ziņojumu "Trans-taukskābes Eiropā — kāda ir pašreizējā situācija? Pierādījumu apkopojums: 2003-2013",

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2009. gada zinātnisko atzinumu, kurā sniegti ieteikumi attiecībā uz TTS patēriņu uzturā,

–  ņemot vērā PVO publikācijas "Politikas virzienu efektivitāte trans-taukskābju patēriņa samazināšanai — sistēmisks pierādījumu pārskats"(2), "Trans-taukskābju izskaušana Eiropā — politikas apkopojums"(3) un "Trans-taukskābju patēriņa ietekme uz asins lipīdiem un lipoproteīniem — sistemātisks pārskats un metaregresijas analīze"(4),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par trans-taukskābēm (O-000105/2016 – B8-1801/2016 un O-000106/2016 – B8-1802/2016),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā trans-taukskābes (TTS) ir īpaša veida nepiesātinātās taukvielas;

B.  tā kā, lai gan trans-taukskābes dabiski satur pārtika, kas iegūta no atgremotājiem, piemēram, piena produkti un gaļa, kā arī daži augi un augu izcelsmes produkti (puravi, pupas, lapu salāti un rapšu eļļa), tās tomēr pārsvarā ir rūpnieciski ražotās daļēji hidrogenētās augu eļļās (augu eļļas, kuru struktūra mainīta, pievienojot ūdeņraža atomus, un kuras izmanto fritēšanai un cepšanai, kā arī rūpnieciski ražotā pārtikā, lai pagarinātu glabāšanas laiku);

C.  tā kā iepriekšminētā iemesla dēļ TTS uzņemšana uzturā pārsvarā ir saistīta ar rūpnieciski ražotu daļēji hidrogenēto eļļu patēriņu, ko pārtikas nozarē plaši izmanto visdažādākajos dzērienos un pārtikas produktos (gan iepriekš fasētā, gan nefasētā pārtikā, piemēram, sveramajā pārtikā, kā arī ēdināšanas un ēdienu piegādes pakalpojumos piedāvātajā pārtikā);

D.  tā kā EFSA 2010. gadā secināja, ka atgremotāju izcelsmes TTS un rūpnieciski ražotajām TTS ir līdzīga ietekme;

E.  tā kā atgremotāju taukos ir 3–6 % TTS

F.  tā kā cilvēki kopumā maz patērē atgremotāju izcelsmes TTS, un tā kā PVO norāda, ka šīs dabiskas izcelsmes TTS, visticamāk, neapdraud veselību, ņemot vērā pašreizējo reālo uztura situāciju pasaulē, jo to patēriņš ir salīdzinoši neliels;

G.  tā kā šī rezolūcija attiecas vienīgi uz rūpnieciski ražotajām taukskābēm;

H.  tā kā daudzi restorāni un ātrās ēdināšanas ķēdes izmanto TTS fritēšanai, jo tās ir lētas un komerciālajos fritētājos tās var daudzas reizes atkārtoti izmantot;

I.  tā kā papildu TTS tiek pievienotas vai rodas dažu pārtikas veidu pagatavošanas procesā (piemēram cepumi, kūkas, sāļās uzkodas un fritēta pārtika);

J.  tā kā rūpnieciski ražotu, daļēji hidrogenētu augu eļļu biežs patēriņš uzturā tiek saistītas ar sirds un asinsvadu slimību (vairāk nekā visi citi ilgtermiņa ietekmes veidi), neauglības, endometriozes, žultsakmeņu, Alcheimera slimības, diabēta, aptaukošanās un dažu vēža veidu lielāku risku;

K.  tā kā Eiropas iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu aptaukošanās iemeslus;

L.  tā kā TTS liels patēriņš uzturā palielina risku saslimstībai ar koronāro sirds slimību (vairāk kā jebkura cita uzturviela, rēķinot uz vienu kaloriju) — slimību, kas pēc konservatīviem aprēķiniem ES ik gadu paņem 660 000 dzīvību — aptuveni 14 % no visiem nāves gadījumiem;

M.  tā kā saskaņā ar EFSA ieteikumiem "TTS uzņemšanai uzturā jābūt tik minimālai, cik vien tas iespējams uzturvielu ziņā pienācīga uztura kontekstā"(5);

N.  tā kā PVO ieteikumi ir vēl specifiskāki — TTS vajadzētu būt tikai 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības(6);

O.  tā kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 2015. gada jūnijā secināja, ka daļēji hidrogenētās eļļas netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām izmantošanai cilvēku pārtikā;

P.  tā kā, neraugoties uz to, ka trūkst ES mēroga datu, nesen veiktā pētījumā, kurā apkopoti dati no deviņām ES dalībvalstīm, secināts, ka iedzīvotāji vidēji ar TTS uzņem mazāk nekā 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības, bet lielāks patēriņš ir vērojams konkrētās iedzīvotāju grupās dažās no šīm dalībvalstīm(7);

Q.  tā kā visjaunāko publiski pieejamo datu analīze apstiprina, ka neraugoties uz ziņojumiem par TTS samazināšanu konkrētos pārtikas produktos, joprojām dažu dalībvalstu tirgos ir daudz produktu ar augstu TTS līmeni, t.i vairāk nekā 2 g TTS uz 100 g taukvielu (piemērām, cepumos un popkornā, kuros ir aptuveni 40–50g TTS uz 100g taukvielu, kā arī nefasētā pārtikā, piemēram, maizes izstrādājumos);

R.  tā kā starptautiski pētījumi liecina, ka politikas virzieni TTS satura ierobežošanai nozīmē TTS līmeņa samazināšanu, nepalielinot kopējo taukvielu saturu; tā kā šādi politikas virzieni ir īstenojami, izpildāmi un tiem ir liela iespēja pozitīvi ietekmēt sabiedrības veselību;

S.  tā kā, ņemot vērā, ka, diemžēl, tikai katrs trešais patērētājs ES zina par TTS, ir skaidrs, ka marķēšanas pasākumi nav bijuši efektīvi un ir jārīkojas, lai veicinātu izpratni, izmantojot izglītības sistēmu un kampaņas plašsaziņas līdzekļos;

T.  tā kā ES tiesību akti nereglamentē TTS saturu pārtikā, nedz arī nosaka marķēšanas prasības attiecībā uz tām;

U.  tā kā Austrijā, Dānijā, Latvijā un Ungārijā ir spēkā tiesību akti, kas nosaka TTS satura ierobežojumus pārtikā, kamēr lielākā daļa pārējo dalībvalstu ir izvēlējušās brīvprātīgus pasākumus, piemēram, pašregulējumu, ieteikumus uztura jomā vai sastāva kritērijus konkrētiem tradicionāliem produktiem;

V.  tā kā ir pierādījumi tam, ka Dānijai 2003. gadā ieviešot juridiski saistošus ierobežojumus rūpnieciskajām TTS — 2 % trans-taukskābju eļļās un taukvielās, tika gūti panākumi, būtiski samazinot sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību(8);

W.  tā kā vienīgā iespēja patērētājiem, kā pārliecināties, vai fasētā pārtikā ir TTS, ir pārbaudīt vai sastāvdaļu sarakstā ir minētas daļēji hidrogenētās eļļas; tā kā spēkā esošie ES noteikumi var radīt neskaidrības patērētājiem par to, kāda ir atšķirība starp daļēji hidrogenētām eļļām (kurās, līdztekus citām taukskābēm, ir TTS) un pilnīgi hidrogenētām eļļām (kurās ir vienīgi piesātinātās taukskābes un nav TTS), jo Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir prasība norādīt šo informāciju fasētas pārtikas sastāvdaļu sarakstā;

X.  tā kā nesenākie pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēkiem augstākā sociālekonomiskā stāvoklī uzturs ir veselīgāks, nekā cilvēkiem zemākā sociālekonomiskā stāvoklī un, ka šī atšķirība kļūst aizvien izteiktāka, atbilstīgi tam, kā pieaug sociālā nevienlīdzība;

Y.  tā kā TTS jo īpaši tiek izmantotas lētākā pārtikā un, ņemot vērā, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk izvēlas lētāku pārtiku ar lielāku TTS saturu, pieaug risks lielākai nevienlīdzībai veselības jomā;

Z.  tā kā atbilstīgi lēmumi rūpnieciski ražotu TTS patēriņa samazināšanai būtu jāievieš ES līmenī;

AA.  tā kā veselības jomas organizācijas, patērētāju grupas, veselības aprūpes speciālistu apvienības un pārtikas uzņēmumi ir mudinājuši(9) Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, kas noteiktu ierobežojumus rūpnieciski ražotu TTS saturam pārtikā, līdz tādam līmenim, kas būtu līdzīgs Dānijas iestāžu noteiktajam (t.i. 2g TTS uz 100g taukvielu);

1.  atgādina, ka TTS jautājums Parlamentam ir prioritārs un atkārtoti pauž bažas par TTS apdraudējumu cilvēka veselībai;

2.  norāda uz to, ka ASV jau ir paziņojusi, ka, sākot no 2018. gada vidus, pārtikas ražotāji vairs nevarēs izmantot daļēji hidrogenētās eļļas pārtikas produktos, kas paredzēti tās iekšējam tirgum, atbilstīgi 2015. gada secinājumam, ka trans-taukskābes netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām;

3.  atgādina par pierādījumiem tam, ka TTS ierobežojumi var ātri un būtiski uzlabot situāciju veselības jomā; šajā sakarībā uzsver Dānijas veiksmīgo pieredzi, 2003. gadā ieviešot valsts ierobežojumu TTS — 2 % eļļās un taukvielās;

4.  uzsver, ka lielākai daļai ES iedzīvotāju — jo īpaši visneaizsargātākajiem — trūkst informācijas par TTS un to patēriņa ietekmi uz veselību, un tas var liegt viņiem iespēju izdarīt apzinātu, pamatotu izvēli patēriņa jomā;

5.  pauž bažas par to, ka neaizsargātākās grupas, tostarp iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un sociālekonomisko stāvokli, kā arī bērni, labprātāk izvēlas produktus ar lielāku TTS saturu;

6.  atzīst, ka visas pašreizējās stratēģijas TTS jomā ir saistītas ar TTS līmeņu būtisku samazinājumu pārtikā un pauž nožēlu par to, ka ES līmenī nav saskaņotas pieejas TTS jautājumam; uzsver, ka dalībvalstu atsevišķie pasākumi radīs dažnedažādu noteikumu klāstu, kā rezultātā, iespējams, ietekme uz veselību atšķirsies no dalībvalsts uz dalībvalsti un turklāt tiks traucēta vienotā tirgus darbība, kā arī inovācijas pārtikas nozarē,

7.  uzskata, ka rīcība nebūtu jāatstāj tikai valstu ziņā un ka nepieciešami ES mēroga pasākumi, lai būtiski samazinātu TTS vidējo patēriņu uzturā;

8.  norāda, ka saskaņā ar PVO informāciju(10) trans-taukvielu norādīšana marķējumā ir pasākums, kam varētu būt vislielākās izmaksas, lai to īstenotu efektīvi, bet trans-taukvielu aizliegšanas izmaksas ir bijušas minimālas valstīs, kas šādus aizliegumus ir īstenojušas, ņemot vērā īstenošanas un uzraudzības zemās izmaksas;

9.  uzskata, ka patērētāju zināšanu trūkums attiecībā uz TTS kaitīgo ietekmi uz veselību padara TTS norādīšanu marķējumā par svarīgu, bet nepietiekamu līdzekli centienos samazināt Eiropas iedzīvotāju TTS patēriņu uzturā, salīdzinājumā ar obligāto ierobežojumu noteikšanu;

10.  turklāt šajā sakarībā atzīmē, ka stratēģija par TTS norādīšanu marķējumā attiecas tikai uz konkrētiem produktiem, neskarot sveramo pārtiku vai restorānos tirgoto pārtiku;

11.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt juridiski saistošu ES ierobežojumu attiecībā uz rūpnieciski ražotajām TTS (gan kā sastāvdaļām, gan galaproduktiem) visā pārtikā, lai samazinātu to uzņemšanu uzturā visās iedzīvotāju grupās;

12.  prasa izstrādāt šo priekšlikumu turpmāko divu gadu laikā;

13.  prasa, lai šādam priekšlikumam tiktu pievienots ietekmes novērtējums, kurā izskatītas rūpnieciski ražotās pārtikas sastāva maiņas izmaksas obligātā ierobežojuma dēļ, kā arī tas, vai šīs izmaksas sadārdzinās cenas patērētājiem;

14.  šajā sakarībā atzīmē Komisijas paziņojumu par to, ka tā veiks padziļinātu ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu dažādu robežvērtību izmaksas un ieguvumus, un prasa Komisijai jo īpaši izskatīt ietekmi uz MVU;

15.  aicina pārtikas nozari piešķirt prioritāti alternatīviem risinājumiem, kas atbilst standartiem veselības un vides jomā, piemēram, uzlabotu eļļu izmantošanu, jaunus taukvielu modifikācijas procesus vai vairākus TTS aizstājējus (šķiedrvielas, celulozi, cieti, proteīnu maisījumus utt.);

16.  turklāt prasa Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, lai paaugstinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni par uztura jautājumiem, lai mudinātu un dotu iespēju patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku un sadarboties ar pārtikas ražošanas nozari, lai veicinātu to, ka produktu sastāvs tiek pārskatīts, padarot to veselīgāku,

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.
(2) Bulletin of the World Health Organization 2013; 91:262–269H.
(3) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0010/288442/Eliminating-trans-fats-in-Europe-A-policy-brief.pdf?ua=1
(4) http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/246109/1/9789241510608-eng.pdf
(5) EFSA biļetens, 2010;8(3):1461.
(6) http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/42665/1/WHO_TRS_916.pdf?ua=1 pg89, WHO/FAO technical report series 916
(7) Mouratidou et al. "Trans-taukskābes Eiropā: kāda ir pašreizējā situācija?" JRC Science and Policy Reports 2014 doi:10.2788/1070.
(8) Brandon J. et al. Denmark’s policy on artificial trans fat and cardiovascular disease, Am J Prev Med 2015.
(9) http://www.beuc.eu/publications/open_letter_industrially_produced_tfas_freeeu.pdf
(10) Eliminating trans fats in Europe: A policy brief, 6. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika