Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz precēm, kuras ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu, groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (COM(2016)0477 – C8-0328/2016 – 2016/0229(COD))

P8_TA(2016)0457 A8-0329/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0477),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0328/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0329/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 1. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/..., ar ko attiecībā uz precēm, kuras ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu, groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/2339.)

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz piemērošanas dienu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (COM(2016)0709 – C8-0457/2016 – 2016/0355(COD))

P8_TA(2016)0458 A8-0356/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0709),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0457/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par Komisijas 2016. gada 30. jūnija deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (C(2016)03999 – 2016/2816(DEA)) un it īpaši tās 4. punktu(1),

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo Banku,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2016. gada 23. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0356/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 1. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/..., ar ko attiecībā uz piemērošanas dienu groza Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/2340.)

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0347.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (12092/2015 – C8-0253/2016 – 2015/0200(NLE))

P8_TA(2016)0459 A8-0334/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12092/2015),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (12091/2015)

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0253/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0334/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kiribati Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09785/2016 – C8-0422/2016 – 2016/0096(NLE))

P8_TA(2016)0460 A8-0336/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09785/2016),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09783/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un v) apakšpunktu (C8-0422/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0336/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Zālamana salu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09780/2016 – C8-0388/2016 – 2016/0098(NLE))

P8_TA(2016)0461 A8-0337/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09780/2016),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09779/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un v) apakšpunktu (C8-0388/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0337/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Mikronēzijas Federatīvo Valstu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tuvalu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09764/2016 – C8-0268/2016 – 2016/0100(NLE))

P8_TA(2016)0462 A8-0333/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09764/2016),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Tuvalu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09760/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0268/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0333/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Tuvalu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Māršala salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09775/2016 – C8-0252/2016 – 2016/0103(NLE))

P8_TA(2016)0463 A8-0335/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09775/2016),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Māršala salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (09774/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0252/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0335/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Māršala Salu Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — izvērtējums (2016/2045(INI))

P8_TA(2016)0464 A8-0341/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu un 212. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2013)0522)(4),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds — 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),

–  ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par postošajiem plūdiem Centrāleiropā(5),

–  ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju par šīs vasaras dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda lomu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0341/2016),

A.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz lielajiem plūdiem Centrāleiropā 2012. gada vasarā, ir vērtīgs instruments, kurš ļauj ES reaģēt uz lielām dabas katastrofām, kā arī ārkārtējām reģionālām katastrofām Savienībā un valstīs, kuras ved sarunas par pievienošanos, un ļauj apliecināt solidaritāti ar cietušajiem reģioniem un valstīm; tā kā tas atbalsta tikai ārkārtas un atjaunošanas operācijas, ko veic valdības pēc dabas katastrofām, kuras tieši ietekmē cilvēku dzīves apstākļus, dabisko vidi vai ekonomiku konkrētā skartā reģionā (lai gan jāatzīmē, ka Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu ar mērķi paplašināt sākotnējo darbības jomu vēl vairāk);

B.  tā kā ESSF jau kopš tā izveides ir pierādījis savu lietderību, mobilizējot pavisam EUR 3,8 miljardus saistībā ar vairāk nekā 70 katastrofām 24 saņēmējās valstīs un pievienošanās valstīs, un ir izmantots, reaģējot uz daudzām dabas katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, vētrām un, pavisam nesen, sausumu; tā kā ESSF joprojām ir viens no ES solidaritātes spēcīgākajiem simboliem laikā, kad ir piemeklējušas grūtības;

C.  tā kā šis instruments 2014. gadā tika pilnībā pārveidots ar mērķi uzlabot un vienkāršot procedūras un nodrošināt ātrāku reakciju sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, no jauna noteikt tā darbības jomu, noteikt reģionālas katastrofas skaidrus kritērijus un stiprināt katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, tādējādi palielinot palīdzības finansējuma efektivitāti atbilstoši Parlamenta, kā arī vietējo un reģionālo iestāžu daudzajiem lūgumiem, kas pausti gadu gaitā; tā kā Komisijas 2016. gada 14. septembrī ierosinātajā kopotajā regulā (COM(2016)0605 – 2016/0282(COD)) ir paredzēts no jauna pārskatīt fonda darbību ar mērķi uzlabot ārkārtas palīdzības finansējuma gatavību un efektivitāti;

D.  tā kā Parlaments stingri atbalstīja ierosinātās izmaiņas, kuru lielāko daļu tas bija aicinājis veikt jau iepriekšējās rezolūcijās;

E.  tā kā līdz 2014. gada jūnijam (tad stājās spēkā pārskatītā regula) saņemtie pieprasījumi tika vēl vērtēti saskaņā ar sākotnējo regulu, bet vēlākie pieprasījumi tika vērtēti saskaņā ar pārskatīto regulu;

F.  tā kā ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas jomā ir ļoti liela nozīme saistībā ar reakciju uz klimata pārmaiņām; tā kā ievērojams ES finansējums ir piešķirts ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijās, jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF);

G.  tā kā ārkārtas gadījumos, ja attiecīgajā gadā pieejamie līdzekļi nav pietiekami, var izmantot nākamajam gadam paredzētos līdzekļus, ievērojot fonda budžeta izdevumu maksimālo gada apjomu gan tajā gadā, kad notikusi katastrofa, gan nākamajā gadā,

1.  atgādina, ka ESSF kopš tā izveides 2002. gadā ir bijis nozīmīgs atbalsts vietējām un reģionālām pašvaldībām un ir palīdzējis atvieglot sekas pēc viscaur Eiropā notikušām dabas katastrofām, sākot no plūdiem līdz zemestrīcēm un mežu ugunsgrēkiem, un ir bijis veids, kā apliecināt Eiropas solidaritāti ar katastrofu skartajiem reģioniem; uzsver, ka attiecībā uz sabiedrību ESSF ir viena no konkrētākajām un reālākajām atbalsta izpausmēm no ES puses vietējām pašvaldībām;

2.  uzsver, ka kopš ESSF izveides klimata pārmaiņu rezultātā dabas katastrofu skaits Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis un tās kļuvušas spēcīgākas un intensīvākas; tāpēc uzsver tāda spēcīga un elastīga instrumenta pievienoto vērtību, ar kuru var apliecināt solidaritāti un nodrošināt pienācīgu un ātru atbalstu iedzīvotājiem, kas cietuši lielās dabas katastrofās;

3.  atgādina, ka ESSF finansē ārpus Eiropas Savienības budžeta, gadā tam piešķirot līdz EUR 500 miljoniem (2011. gada cenās), un ka, neraugoties uz tajā jau iepriekš paredzēto elastīgumu (līdzekļu pārnešana uz N+1 gadu), katru gadu ievērojama summa var palikt neizmantota; šajā sakarā norāda uz gada finanšu piešķīruma daļēju iekļaušanu budžetā, ko paredz ierosinātā kopotā regula, ar mērķi paātrināt līdzekļu piešķiršanas procedūru un nodrošināt agrāku un efektīvāku palīdzību katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem;

4.  norāda, ka gada robežvērtības izmantošana pierāda, ka gada apropriāciju līmenis jaunajā DFS plānošanas periodā ir adekvāts;

5.  uzsver, cik svarīga bija 2014. gada pārskatīšana, kurā izdevās pārvarēt bloķēšanu Padomē un beidzot atsaukties Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem uzlabot palīdzības reaģētspēju un efektivitāti, lai nodrošinātu ātru un pārredzamu reakciju, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem; turklāt atzinīgi vērtē neseno kopoto priekšlikumu, ar kuru ievieš jaunus noteikumus, lai vienkāršotu un atvieglotu finansējuma izmantošanu;

6.  uzsver šādus reformas galvenos elementus: ieviest avansa maksājumus, proti, līdz 10 % no paredzētās atbalsta summas darīt pieejamus pēc atsevišķa pieprasījuma drīz pēc tam, kad Komisijai ir iesniegts pieprasījums no fonda piešķirt finansiālu atbalstu (līdz EUR 30 miljoniem); ārkārtas un atjaunošanas operāciju sagatavošanas un īstenošanas izmaksu atbilstība (svarīga Eiropas Parlamenta prasība); termiņu pagarinājums cietušo valstu pieprasījumu iesniegšanai (12 nedēļas pēc pirmajiem apzinātajiem postījumiem) un projekta sagatavošanai (18 mēneši); ieviest 6 nedēļu termiņu, kurā Komisijai jāatbild uz pieprasījumiem; jauni noteikumi par dabas katastrofu novēršanu; un uzlabojumi procedūrās attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību;

7.  tomēr uzsver — lai gan ir paredzēta iespēja avansa maksājumus saņemt ātrāk nekā parastajā procedūrā, saņēmēji joprojām cieš arī no kopējā procesa ilguma no finansējuma pieprasījuma līdz pēdējā maksājuma saņemšanai; šajā sakarā uzsver nepieciešamību iesniegt pieprasījumu iespējami drīzāk pēc katastrofas, kā arī panākt turpmākus uzlabojumus novērtēšanas posmā un pārējos posmos, lai atvieglotu maksājumu veikšanu; uzskata, ka jaunie ierosinātie kopotie noteikumi attiecībā uz ESSF var veicināt ātrāku finansējuma izmantošanu, lai apmierinātu reālās vajadzības katastrofu skartajās vietās; uzsver arī, ka dalībvalstīm ir jāpārskata savas administratīvās procedūras, lai paātrinātu atbalsta piešķiršanu skartajiem reģioniem un valstīm; turklāt saistībā ar iespējamiem uzlabojumiem kādā no turpmākajām reformām iesaka ieviest prasību obligāti atjaunināt valstu plānus attiecībā uz katastrofu pārvaldību, kā arī prasību sniegt informāciju par vienošanos par ārkārtas līgumiem gatavošanu;

8.  aicina pašas dalībvalstis uzlabot saziņas līdzekļus un sadarbību ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, gan novērtējot atbilstošos postījumus, par kuriem tiek pieprasīts ESSF finansējums, gan sagatavojot pieprasījumus, kā arī īstenojot projektus, lai novērstu dabas katastrofu sekas, tādējādi nodrošinot, ka Savienības palīdzība uz vietas ir efektīva un tiek veicināti ilgtspējīgi risinājumi; turklāt uzskata, ka par ESSF atbalstu būtu jāinformē visa sabiedrība; aicina attiecīgās iestādes uzlabot saziņu un sniegt informāciju par ESSF atbalstu, neradot papildu administratīvo slogu;

9.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka dalībvalstis dabas katastrofu seku novēršanā izmanto publiskā iepirkuma procedūras, lai atlasītu un izplatītu paraugprakses piemērus un pieredzi, kas gūta saistībā ar līgumiem ārkārtas situācijās;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas skaidrāk formulētos noteikumus par tiesībām saņemt atbalstu reģionālu dabas katastrofu gadījumos, bet norāda, ka galīgās vienošanās starp Parlamentu un Padomi tekstā ir saglabāta atbilstības robežvērtība 1,5 % no reģionālā IKP, kā bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, neraugoties uz Parlamenta centieniem to samazināt līdz 1 %; norāda, ka, attiecībā uz tālākajiem reģioniem robežvērtību samazinot līdz 1 %, ir ņemta vērā to neaizsargātība;

11.  atzīst, ka fonds sniedz palīdzību neapdrošināmu postījumu novēršanā un nekompensē privātus zaudējumus; uzsver, ka ilgtermiņa pasākumiem, piemēram, ilgtspējīgai atjaunošanai vai darbībām ekonomiskās attīstības veicināšanai un preventīviem pasākumiem, finansējumu ir tiesības saņemt no citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši no ESI fondiem;

12.  aicina dalībvalstis optimālāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši piecus ESI fondus, ieguldījumiem dabas katastrofu novēršanai, un norāda, cik svarīgi ir attīstīt sinerģiju starp dažādiem Savienības fondiem un politikām, lai novērstu dabas katastrofu ietekmi un ESSF aktivizēšanas gadījumos nodrošinātu atjaunošanas projektu konsolidāciju un ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka vienmēr, kad tiek izmantots ESSF, attiecīgajai dalībvalstij būtu oficiāli jāapņemas veikt visus pasākumus, kas nepieciešami katastrofu novēršanai un skarto teritoriju ilgtspējīgai atjaunošanai; aicina sinerģijas izmantošanas gadījumā cik vien iespējams administratīvi vienkāršot līdzekļu kombinēto izmantošanu;

13.  tādēļ uzsver, ka ir jāstiprina centieni ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, ņemot vērā preventīvos pasākumus, kad no ESSF tiek atbalstīta atjaunošana un apmežošana; uzskata, ka novēršanai būtu jākļūst par horizontālu uzdevumu, un ierosina gadījumos, kad no ESSF tiek finansēta katastrofas seku mazināšana, veikt preventīvus pasākumus, izmantojot uz ekosistēmu balstītu pieeju; turklāt aicina dalībvalstis ieviest riska novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, ņemot vērā arī to, ka daudzas dabas katastrofas mūsdienās ir tiešas cilvēka darbības sekas;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt maksimālu pārredzamību, piešķirot līdzekļus un pārvaldot un īstenojot ESSF; uzskata, ka ir svarīgi noteikt, vai ESSF subsīdijas ir izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, lai atklātu un attīstītu paraugprakses un pieredzi un dalītos ar tām; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pārredzamību un nodrošināt, ka informācija ir publiski pieejama visā palīdzības piešķiršanas procesā no pieprasījuma iesniegšanas līdz projekta slēgšanai; tāpat aicina Eiropas Revīzijas palātu sniegt īpašu ziņojumu par ESSF darbību, neaizmirstot to, ka jaunākais pieejamais ziņojums ir no laikposma pirms 2014. gada ESSF regulas pārskatīšanas;

15.  konstatē, ka 2014. gadā tika saņemti trīspadsmit jauni pieprasījumi, un vērš uzmanību uz īpašo situāciju minētajā gadā, kurā sešus pieprasījumus vērtēja saskaņā ar iepriekšējo regulu, savukārt pārējos septiņus — saskaņā ar pārskatīto regulu;

16.  atgādina, ka 2014. gadā divi pieprasījumi tika noraidīti saskaņā ar iepriekšējo ESSF regulu un noraidījuma pamatojums bija tāds, ka katastrofas nevarēja uzskatīt par “ārkārtējām”, neskatoties uz to, ka tās bija nodarījušas nopietnu postījumu un tieši ietekmēja ekonomikas un sociālo attīstību attiecīgajos reģionos, un tādēļ atzinīgi vērtē šajā sakarā veiktos precizējumus pārskatītajā ESSF regulā; tomēr uzskata, ka — saistībā ar turpmākām reformām un ņemot vērā iespēju no jauna definēt reģionālas dabas katastrofas — būtu jāatļauj iesniegt vienotus pieprasījumus kopīgi vairākām valstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu un kuras ir cietušas pārrobežu dabas katastrofā, proti, katastrofas cēlonis ir viens un tas pats un sekas ir iestājušās vienlaicīgi, un ka, izvērtējot pieprasījumus, būtu jāņem vērā netiešie zaudējumi;

17.  aicina Komisiju saistībā ar turpmākajām reformām ņemt vērā iespēju palielināt avansa maksājumu slieksni no 10 % uz 15 %, kā arī saīsināt termiņus pieprasījumu izskatīšanai no sešām līdz četrām nedēļām; aicina Komisiju arī apsvērt iespēju noteikt atbilstības robežvērtību reģionālām dabas katastrofām 1 % apmērā no reģionālā IKP un, izvērtējot pieprasījumus, ņemt vērā sociāli ekonomiskās attīstības līmeni skartajos reģionos;

18.  norāda uz nepieciešamību apsvērt iespēju izmantot jaunus rādītājus papildus IKP, piemēram, tautas attīstības indeksu un reģionālo sociālā progresa indeksu;

19.  atzinīgi vērtē to, ka septiņus no saņemtajiem atbalsta pieprasījumiem, kurus izskatīja saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, Komisija pieņēma, tostarp četrus, kuri tika apstiprināti 2014. gada beigās, bet kuru apropriācijas bija jāpārnes uz 2015. gadu, kā norādīts ESSF 2015. gada ziņojumā; šajā sakarā atgādina, ka 2015. gads bija pirmais pilnais pārskatīto noteikumu īstenošanas gads un analizētie dati rāda, ka ar reformu ieviestie juridiskie precizējumi ir nodrošinājuši to, ka vairāk pieprasījumu tiek atzīti par atbilstošiem, kas tā nebija, kamēr spēkā bija agrākie noteikumi, saskaņā ar kuriem aptuveni divas trešdaļas no reģionālo katastrofu palīdzības pieprasījumiem tika novērtēti kā neatbilstoši;

20.  pauž nožēlu par to, ka iepriekšējā regulā paredzētās īstenošanas un galīgo ziņojumu novērtēšanas procedūras bija tik ilgas, un sagaida, ka saskaņā ar grozīto regulu procedūru slēgšana notiks efektīvāk un pārredzamāk, kā arī nodrošinās Savienības finanšu interešu aizsardzību;

21.  turklāt uzsver, ka, īstenojot grozītās regulas 11. pantu, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai tiek piešķirtas revīzijas veikšanas pilnvaras un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) atļauts vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu;

22.  aicina Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu novērtēt ESSF darbību pirms pašreizējā daudzgadu finanšu perioda beigām.

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, kā arī reģionālajām iestādēm.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp. (3) OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp. (4) OV C 170, 5.6.2014., 45. lpp. (5) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (6) OV C 193 E, 17.8.2006., 322. lpp. (7) OV C 114, 15.4.2014., 48. lpp. (8) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem (08523/2016 – C8-0329/2016 – 2016/0126(NLE))

P8_TA(2016)0465 A8-0354/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08523/2016),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem (08557/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0329/2016),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0354/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (12396/2016 – C8-0406/2016 – 2008/0137(NLE))

P8_TA(2016)0466 A8-0328/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12396/2016),

–  ņemot vērā projektu pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ganu, no otras puses (12130/2008),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 209. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0406/2016),

–  ņemot vērā 2009. gada 25. marta rezolūciju par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0328/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ganas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 117 E, 6.5.2010., 112. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2016. gadā (COM(2016)0624 – C8-0399/2016 – 2016/2256(BUD))

P8_TA(2016)0467 A8-0347/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0624 – C8-0399/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 14. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2015. gada 25. novembrī(3),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu, ko Komisija ierosināja 2016. gada 30. septembrī (COM(2016)0623),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. novembrī pieņemto nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu (13583/2016 – C8‑0459/2016),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 1. decembrī pieņemto nostāju par budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu(4),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0347/2016),

A.  tā kā Komisija kopā ar budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu ierosināja 2016. gadam izmantot neparedzēto izdevumu rezervi EUR 240,1 miljona apmērā, lai papildinātu saistību apropriācijas, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsoniskums” Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2016. finanšu gadam,

1.  apstiprina šīs rezolūcijas pielikumā pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2016. gadā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/339.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) OV L 48, 24.2.2016., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0468.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu — apropriāciju precizēšana, lai atspoguļotu jaunāko notikumu attīstību migrācijas un drošības jautājumos, maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums vispārējā pārvietojuma rezultātā, ESIF pagarinājums, Frontex štatu saraksta grozīšana un ieņēmumu apropriāciju precizēšana (pašu resursi) (13583/2016 – C8-0459/2016 – 2016/2257(BUD))

P8_TA(2016)0468 A8-0350/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2015. gada 25. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 30. septembrī (COM(2016)0623),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 8. novembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (13583/2016 – C8-0459/2016),

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0350/2016),

A.  tā kā ar budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu (BGP 4/2016) par EUR 7284,3 miljoniem tiek samazināts maksājumu apropriāciju līmenis, galvenokārt budžeta pozīcijās 1.b izdevumu apakškategorijā Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, un tādējādi arī attiecīgi samazinātas valstu iemaksas;

B.  tā kā ar BGP 4/2016 3. izdevumu kategorijā Drošība un pilsoniskums saistību apropriāciju līmenis tiek palielināts par EUR 50 miljoniem ārkārtas atbalsta instrumentam Savienībā, par EUR 130 miljoniem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un par EUR 70 miljoniem Iekšējās drošības fondam (IDF), tādējādi radot nepieciešamību izmantot neparedzēto izdevumu rezervi par kopējo summu EUR 240,1 miljons, pēc tam, kad ir ņemta vērā EUR 9,9 miljonu pārdale;

C.  tā kā ar BGP 4/2016, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas atzara (“EISI – Enerģētika”) pārvietojot saistību apropriācijas EUR 73,9 miljonu apmērā, tiek prioritāri piešķirti līdzekļi Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), paredzot to kompensēt 2018. gadā;

D.  tā kā ar BGP 4/2016 tiek grozīts Frontex štatu saraksts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624(6) stāšanos spēkā;

E.  tā kā, veicot samazinājumu EUR 14,7 miljonu apmērā dažādās budžeta pozīcijās 2. izdevumu kategorijā Ilgtspējīga izaugsme — dabas resursi, BGP 4/2016 tīrā ietekme uz 2016. gada budžeta izdevumiem ir EUR 225,4 miljonu liels pieaugums saistību apropriācijās;

F.  tā kā attiecībā uz ieņēmumiem BGP 4/2016 ietver arī korekcijas, kas saistītas ar tradicionālo pašu resursu (t. i., muitas nodokļi un cukura nozares nodeva) un PVN un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu un attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju ieplānošanu budžetā, kā arī to finansēšanu,

1.  pauž nopietnas bažas par maksājumu pārpalikumu EUR 7284,3 miljonu apmērā, ko izraisījusi ievērojama kavēšanās ES programmu īstenošanā, izmantojot dalītu pārvaldību, un kas ir par pamatu būtiskam maksājumu pieprasījumu uzkrājumam pašreizējās DFS gada beigās; atgādina Komisijas secinājumus attiecībā uz to, ka, pamatojoties uz pašreizējām prognozēm, atjauninātās maksājumu vajadzības līdz 2020. gadam, izmantojot pašreizējās maksimālās summas, var nodrošināt tikai tad, ja tiek pilnībā izmantota maksājumu vispārējā rezerve (un kā aizsardzības pasākums tā tiek atbrīvota no gada maksimālā apjoma) un ja maksājumi konkrētajiem instrumentiem tiek aprēķināti ārpus un papildus maksimālajam apjomam; tādēļ prasa saistībā ar DFS pārskatīšanu galīgi un nepārprotami atrisināt šo jautājumu;

2.  piekrīt palielinājumam 3. izdevumu kategorijā, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, kā arī prioritāri pastiprinot Frontex štatu sarakstu; jo īpaši atzinīgi vērtē AMIF līdzekļu daļēju papildināšanu, tomēr pauž bažas par to, ka, neraugoties uz augsto budžeta izpildes līmeni, balstoties uz dalībvalstu programmām, līdz šim faktiski ir veiktas tikai dažas bēgļu pārvietošanas;

3.  atbalsta līdzekļu prioritāru nodrošināšanu ESIF, ja 2018. gadā tiek pienācīgi kompensēta līdzekļu pārdale no EISI; skaidro, ka šī prioritārā nodrošināšana neskar galīgo finansēšanas plānu jaunajam priekšlikumam par ESIF darbības pagarināšanu, par ko tiks lemts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

4.  ar bažām atzīmē — sakarā ar Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības krišanos attiecībā pret euro paredzams ieņēmumu samazinājums, kas tiek lēsts EUR 1,8 miljardu apmērā; ņem vērā Komisijas nodomu šīs starpības segšanai izmantot ieņēmumus, kas gūti no papildu sodiem;

5.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2016 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 48, 24.2.2016. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399, un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projektu — Pašu resursu Lēmuma 2014/335/ES, Euratom īstenošana pēc ratifikācijas procesa slēgšanas un tā stāšanās spēkā 2016. gada 1. oktobrī (13584/2016 – C8-0462/2016 – 2016/2258(BUD))

P8_TA(2016)0469 A8-0348/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2015. gada 25. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 7. oktobrī (COM(2016)0660),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 8. novembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (13584/2016 – C8-0462/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0348/2016),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projekts izstrādāts sakarā ar ratifikācijas procesa slēgšanu un to, ka stājies spēkā Lēmums 2014/335/ES, Euratom, kurā ir dažas izmaiņas, piemēram, tradicionālo pašu resursu iekasēšanas izmaksu samazinājums, jauna samazināta PVN resursu piesaistīšanas likme dažām dalībvalstīm un NKI iemaksu bruto samazinājumi dažām dalībvalstīm;

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projekta mērķis ir 2016. gada Savienības budžeta ieņēmumu daļā ņemt vērā ietekmi, ko rada pašu resursu pielāgojumi, kas izriet no Lēmuma 2014/335/ES, Euratom piemērošanas ar atpakaļejošu datumu par 2014., 2015. un 2016. finanšu gadu;

C.  tā kā ar budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projektu tādējādi tiek grozītas visu dalībvalstu individuālās iemaksas, tomēr neietekmējot Savienības budžetā nedz kopējos ieņēmumus, nedz izdevumus,

1.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projektu;

2.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2016 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 48, 24.2.2016. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai (COM(2016)0681 – C8-0423/2016 – 2016/2267(BUD))

P8_TA(2016)0470 A8-0352/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0681 – C8-0423/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0352/2016),

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/340.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai (13852/2016 – C8-0473/2016 – 2016/2268(BUD))

P8_TA(2016)0471 A8-0349/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2015. gada 25. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai, ko Komisija pieņēma 2016. gada 19. oktobrī (COM(2016)0681),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 19. oktobrī (COM(2016)0680),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 15. novembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (13852/2016 – C8-0473/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0349/2016),

A.  tā kā ar budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projektu tiek segta ierosinātā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana saistībā ar 2016. gada maijā un jūnijā Vācijā notikušajiem plūdiem;

B.  tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt 2016. gada budžetu, palielinot līdzekļus budžeta 13 06 01. pantā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” par EUR 31 475 125 gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

C.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, un attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā jāiekļauj ārpus DFS maksimālajām robežām,

1.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projektu;

2.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 6/2016 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 48, 24.2.2016. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā (COM(2016)0678 – C8-0420/2016 – 2016/2118(BUD))

P8_TA(2016)0472 A8-0346/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0678 – C8-0420/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 14. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300) un kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017 (COM(2016)0679),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra nostāju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(3),

–  ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2016. gada 17. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu (14635/2016 – C8-0470/2016),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0346/2016),

A.  tā kā pēc tam, kad bija izskatītas visas iespējas, lai finansētu papildu un neparedzētas saistības, Komisija savā budžeta projekta priekšlikumā ierosināja izmantot neparedzēto izdevumu rezervi EUR 1164,4 miljonu apmērā, lai papildinātu saistību apropriācijas, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies 3. izdevumu kategorijā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā, pārsniedzot saistību maksimālo apjomu EUR 2578 miljonu apmērā faktiskajās cenās;

B.  tā kā 2017. gadā, visticamāk, radīsies papildu finanšu vajadzības saistībā ar iekšējās drošības krīzēm un pašreizējām humanitārajām, migrācijas un bēgļu izraisītajām problēmām; atzīst, ka šīs vajadzības varētu ievērojami pārsniegt 3. izdevumu kategorijā pieejamo finansējumu; atgādina, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma robežās brīvu līdzekļu rezerve vairs nav pieejama; tādēļ prasa Komisijai paskaidrot, vai un kā būtu iespējams piesaistīt papildu līdzekļus, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, lai reaģētu uz iespējamām papildu finansējuma vajadzībām 3. izdevumu kategorijā 2017. gada laikā;

C.  tā kā Komisija pārskatīja savu priekšlikumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu grozījumu vēstulē Nr. 1/2017, lai attiecinātu priekšlikumu arī uz izdevumiem 4. izdevumu kategorijā;

D.  tā kā Samierināšanas komiteja, kas tika sasaukta saistībā ar 2016. finanšu gada budžetu, vienojās par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu EUR 1906,2 miljonu apmērā 3. un 4. izdevumu kategorijā un par EUR 575,0 miljonu izmantošanu 2016. gadā, lai kompensētu nepiešķirto rezervi 2. izdevumu kategorijā Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi, un par EUR 507,3 miljonu izmantošanu 2017. gadā, EUR 570,0 miljonu izmantošanu 2018. gadā un EUR 253,9 miljonu izmantošanu 2019. gadā, lai kompensētu nepiešķirtās rezerves 5. izdevumu kategorijā Administrācija,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/344.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu, lai finansētu steidzamus budžeta pasākumus nolūkā risināt pašreizējo migrācijas, bēgļu un drošības krīzi (COM(2016)0313 – C8-0246/2016 – 2016/2120(BUD))

P8_TA(2016)0473 A8-0351/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0313 – C8-0246/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 21. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2015/623, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 12. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300) un kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017 (COM(2016)0679),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobrī pieņemto nostāju attiecībā uz 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(4),

–  ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2016. gada 17. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu (14635/2016 – C8-0470/2016),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0351/2016),

A.  tā kā, izvērtējot visas iespējas pārdalīt saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, tiek atzīts par nepieciešamu izmantot elastības instrumentu attiecībā uz saistību apropriācijām;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi izmantot elastības instrumentu, lai papildinātu Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta finansējumu, par EUR 530 miljoniem pārsniedzot 3. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, lai finansētu pasākumus migrācijas, bēgļu un drošības jomā;

C.  tā kā līdz ar to kopējā summa, kas 2017. finanšu gadā paredzēta elastības instrumentam, ir pilnībā izsmelta,

1.  norāda, ka 2017. gadam paredzētais 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms nenodrošina pietiekamus līdzekļus steidzamu pasākumu finansēšanai migrācijas, bēgļu un drošības jomā;

2.  tādēļ atbalsta elastības instrumenta izmantošanu EUR 530 miljonu apmērā saistību apropriācijās;

3.  atbalsta arī ierosinājumu piešķirt attiecīgas maksājumu apropriācijas EUR 238,3 miljonus 2017. gadā, EUR 91 miljonu 2018. gadā, EUR 141,9 miljonus 2019. gadā un EUR 58,8 miljonus 2020. gadā;

4.  atkārtoti norāda, ka DFS regulas 11. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt lielāku elastīgumu, un atkārtoti pauž savu saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu ieņemto nostāju, ka elastības instrumenta ikgadējais apmērs būtu jāpalielina līdz EUR 2 miljardiem;

5.  atkārtoti norāda uz savu jau sen iepriekš pausto nostāju, ka, neskarot iespēju maksājumu apropriācijas ar elastības instrumenta palīdzību izmantot konkrētām budžeta pozīcijām bez iepriekšējas saistību apropriāciju noteikšanas, maksājumi, kas izriet no iepriekš uzņemtām saistībām, izmantojot elastības instrumentu, var tikt iegrāmatoti tikai papildus maksimālajam apjomam;

6.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par elastības instrumenta izmantošanu, lai finansētu steidzamus budžeta pasākumus nolūkā risināt pašreizējo migrācijas, bēgļu un drošības krīzi

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/342.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV L 103, 22.4.2015., 1. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2017. gada vispārējā budžetā (COM(2016)0312 – C8-0245/2016 – 2016/2119(BUD))

P8_TA(2016)0474 A8-0323/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0312 – C8-0245/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 17. novembra trialoga rezultātus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0323/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 661/2014(4) avansa maksājumiem tiek atvēlēta summa EUR 50 000 000 apmērā, izmantojot Savienības vispārējā budžeta apropriācijas,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2017. gada vispārējā budžetā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/343.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 661/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (14635/2016 – C8-0470/2016 – 2016/2047(BUD))

P8_TA(2016)0475 A8-0353/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumus par to (14635/2016 – C8-0470/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un Eiropas Parlamentam nosūtīja 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2017 attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija iesniedza 2016. gada 17. oktobrī,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(1) un tajā ietvertos budžeta grozījumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Saienības pašu resursu sistēmu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 90. un 91. pantu,

–  ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā (A8-0353/2016),

1.  apstiprina Samierināšanas komitejas pieņemto kopīgo dokumentu, kuru veido šādu dokumentu kopums:

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  norāda, ka jautājums par Parlamenta darbinieku skaitu bija viena no galvenajām šīs samierināšanas problēmām; atgādina, ka, pamatojoties uz džentlmeņu vienošanos, katrai no budžeta lēmējinstitūciju iestādēm ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz savu budžeta iedaļu; atgādina arī savu politisko lēmumu neattiecināt uz politiskajām grupām mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, kā uzsvērts rezolūcijā par 2014. gada, 2015. gada, 2016. gada un 2017. gada budžetu; izvērtēs, kā ar budžetu saistītie lēmumi ietekmē iestādes darbību;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo normatīvo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

17.11.2016

GALĪGAIS

2017. gada budžets — kopīgo secinājumu elementi

Kopīgos secinājumus veido šādas sadaļas:

1.  2017. gada budžets

2.  2016. gada budžets: budžeta grozījumu Nr. 4, 5 un 6/2016 projekti

3.  Kopīgie paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

A.   2017. gada budžets

Saskaņā ar kopīgo secinājumu elementiem:

–  Kopējais saistību apropriāciju apmērs 2017. gada budžetā ir EUR 157 857,8 miljoni. Līdz ar to DFS 2017. gadam noteikto maksimālo apjomu robežās tiek saglabāta rezerve kopumā EUR 1100,1 miljona apmērā saistību apropriācijās.

–  Kopējais maksājumu apropriāciju apmērs 2017. gada budžetā ir EUR 134 490,4 miljoni.

–  Elastības instruments 2017. gadam saistību apropriācijās tiek izmantots EUR 530 miljonu apmērā 3. izdevumu kategorijai “Drošība un pilsonība”.

–  Vispārējā saistību rezerve tiek izmantota EUR 1439,1 miljona apmērā 1.a izdevumu kategorijai “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”.

–  Neparedzēto izdevumu rezerve tiek izmantota EUR 1906,2 miljonu apmērā 3. un 4. izdevumu kategorijai. To kompensē 2017. gadā EUR 575,0 miljonu apmērā no 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” pieejamās brīvo līdzekļu rezerves, kā arī EUR 507,3 miljonu apmērā 2017. gadā, EUR 570,0 miljonu apmērā 2018. gadā un EUR 253,9 miljonu apmērā 2019. gadā no 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” brīvo līdzekļu rezerves.

–  Komisija lēš, ka 2017. gada maksājumu apropriācijas, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2014., 2015. un 2016. gadā, ir EUR 981,1 miljons.

B.   2016. gada budžets

Saskaņā ar kopīgo secinājumu elementiem:

–  Budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projekts un ar to saistītā neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana tiek apstiprināti, kā to ierosinājusi Komisija.

–  Budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projekts tiek apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

–  Budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projekts un ar to saistītā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana tiek apstiprināti, kā to ierosinājusi Komisija.

1.  2017. gada budžets

1.1.   “Slēgtās” pozīcijas

Ja šajos secinājumos nav norādīts citādi, ir apstiprinātas visas budžeta pozīcijas, kuras Padome vai Parlaments nav grozījuši, un tās pozīcijas, par kurām Parlaments attiecīgajos lasījumos ir piekritis Padomes ierosinātajiem grozījumiem.

Attiecībā uz pārējām budžeta pozīcijām Samierināšanas komiteja ir vienojusies par secinājumiem, kas iekļauti 1.2.–1.8. sadaļā.

1.2.   Horizontāli jautājumi

Decentralizētas aģentūras

ES iemaksa (saistību un maksājumu apropriācijās) un visām decentralizētajām aģentūrām paredzēto štata vietu skaits tiek noteikts tāds, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, izņemot:

—  Eiropas Policijas biroju (Eiropols, budžeta 18 02 04. pants), kuram tiek piešķirtas 10 papildu štata vietas ar papildu finansējumu EUR 675 000 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās;

—  Eiropas Tiesu sadarbības vienību (Eurojust, budžeta 33 03 04. pants), kurai tiek piešķirtas 10 papildu štata vietas ar papildu finansējumu EUR 675 000 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās;

—  Eiropas Banku iestādi (EBA, budžeta 12 02 04. pants), kurai saistību un maksājumu apropriācijas tiek samazinātas par EUR 500 000;

—  Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO, budžeta 18 03 02. pants), kuram saistību un maksājumu apropriācijas tiek palielinātas par EUR 3 000 000;

—  Eiropas Zāļu aģentūru (EMA, budžeta 17 03 12 01. postenis), kurai saistību un maksājumu apropriācijas tiek samazinātas par EUR 8 350 000.

Izpildaģentūras

ES iemaksa (saistību un maksājumu apropriācijās) un štata vietu skaits izpildaģentūrām tiek noteikts tāds, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā.

Izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības

Ir apstiprināts visaptverošs kopums, kuru veido 78 izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības, par kopējo summu EUR 76,9 miljoni saistību apropriācijās, kā Parlaments to ierosinājis papildus sagatavošanas darbībai, ko Komisija ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā.

Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā kopumā ir pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām noteikti Finanšu regulā.

1.3.   Finanšu shēmas izdevumu kategorijas: saistību apropriācijas

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par “slēgtajām” budžeta pozīcijām, aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, Samierināšanas komiteja ir vienojusies par turpmāk minēto.

1.a izdevumu kategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Saistību apropriācijas turpmāk minētajās pozīcijās tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017.

Padome un Parlaments apstiprina, ka 1.a izdevumu kategorijā apstiprinātie palielinājumi, kas ir daļa no 2017. gada budžeta, nekādi nepārkāpj agrākas vienošanās un neskar patlaban notiekošās likumdošanas procedūras.

Visas pārējās saistību apropriācijas apmērs 1.a izdevumu kategorijā tiek noteikts tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā. Tiek izveidota atsevišķs budžeta pants īpašiem pasākumiem, kā paredzēts Parlamenta lasījumā.

Tādējādi, kā arī ņemot vērā aģentūras, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 21 312,2 miljoni, atstājot rezervi EUR 51,9 miljonu apmērā 1.a izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās un paredzot vispārējo saistību rezerves izmantošanu EUR 1439,1 miljona apmērā.

1.b izdevumu kategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kāds ierosināts 2017. gada budžeta projektā.

Ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 53 586,6 miljoni, atstājot rezervi EUR 0,4 miljonu apmērā 1.b izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās.

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, ar papildu samazinājumu EUR 325,0 miljonu apmērā, kas radies no lielākiem ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem, par ko Komisija informēja 2016. gada 7. novembrī. Tādējādi Samierināšanas komiteja vienojās par turpmāk norādīto.

Ņemot vērā aģentūras, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 58 584,4  miljoni, atstājot rezervi EUR 1 031,6 miljonu apmērā 2. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās un ņemot vērā, ka EUR 575,0 miljoni tiek izmantoti, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu.

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsonība

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā.

Budžeta 09 05 05. panta piezīmes tiks grozītas, pievienojot šādu teikumu: “Attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūras var ietvert partnerības pamatnolīgumu noslēgšanu, lai veicinātu stabilu finansējuma sistēmu Eiropas tīkliem, kurus finansē no šīs apropriācijas.”

Budžeta 15 04 02. panta piezīmes tiks grozītas, pievienojot šādu teikumu: “No šīs apropriācijas var finansēt arī gatavošanos Eiropas Kultūras mantojuma gadam.”

Tādējādi, kā arī ņemot vērā aģentūras, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 4 284,0 miljoni, neatstājot rezervi 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās, paredzot elastības instrumenta izmantošanu EUR 530 miljonu apmērā un izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi EUR 1176,0 miljonu apmērā.

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādīti turpmāk redzamajā tabulā.

Tomēr budžeta 19 03 01 07. postenim “Eiropas Savienības īpašie pārstāvji” apropriācijas tiek noteiktas 2017. gada budžeta projektā paredzētajā apmērā.

Tādējādi, kā arī ņemot vērā aģentūras, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 10 162,1 miljons, neatstājot rezervi 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās un izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi EUR 730,1 miljona apmērā.

5. izdevumu kategorija — Administrācija

Samierināšanas komiteja apstiprina tādu ES iestādēm štata sarakstos paredzēto štata vietu skaitu un apropriāciju apmēru, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, ar turpmāk minētajiem izņēmumiem.

—  Parlamentam tiek apstiprināts tā lasījumā noteiktais apmērs, izņemot to, ka politiskajām grupām paredzēto palielinājumu par 76 štata vietām pilnībā kompensē budžetam neitrālā veidā, proti, attiecīgi samazinot Parlamenta administrācijas štatu sarakstu. Turklāt Samierināšanas komiteja piekrīt iekļaut 2017. gada budžetā summu, kuru veido automātiskais algu atjauninājums, kas jāpiemēro no 2016. gada 1. jūlija (EUR 8 717 000).

—  Padomei tiek apstiprināts tās lasījums, iekļaujot 2017. gada budžetā summu, kuru veido automātiskais algu atjauninājums, kas jāpiemēro no 2016. gada 1. jūlija (EUR 3 301 000).

—  Revīzijas palātai tiek apstiprināti Parlamenta lasījumā iekļautie samazinājumi salīdzinājumā ar 2017. gada budžeta projektu.

—  Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) tiek piešķirti EUR 560 250 (budžeta 1200. postenis) līgumdarbinieku pozīcijai, tādu pašu summu atvelkot no budžeta 3003. posteņa “Ēkas un saistītās izmaksas”. Budžeta 1200. posteņa piezīmes tiks grozītas, pievienojot šādu teikumu: “No šīm apropriācijām sedz arī izmaksas par līgumdarbiniekiem, kuri iesaistīti stratēģiskās komunikācijas pasākumos.” Turklāt EĀDD sadaļā tiek koriģētas turpmāk minētās budžeta pozīcijas, lai novērstu dubultas funkcijas pildošo ESĪP pārvietošanu, kas ierosināta grozījumu vēstulē Nr. 1.

Tādējādi, ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, apstiprinātais saistību apmērs ir EUR 9394,5 miljoni, atstājot rezervi EUR 16,2 miljonu apmērā 5. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu robežās un ņemot vērā, ka EUR 507,3 miljoni no rezerves ir izmantoti, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu.

Īpašie instrumenti

Īpašajiem instrumentiem paredzētās saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, izņemot Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (budžeta 40 02 44. pants) paredzēto rezervi, kura tiek svītrota.

Neparedzēto izdevumu rezerves kompensēšana 2018. un 2019. gadā

Neparedzēto izdevumu rezerve 2017. gadā tiek izmantota kopumā EUR 1176,0 miljonu apmērā 3. izdevumu kategorijai un EUR 730,1 miljona apmērā 4. izdevumu kategorijai, kopējai summai sasniedzot EUR 1906,2 miljonus. To kompensē 2017. gadā EUR 575,0 miljonu apmērā no 2. izdevumu kategorijā pieejamās brīvo līdzekļu rezerves, kā arī EUR 507,3 miljonu apmērā 2017. gadā, EUR 570,0 miljonu apmērā 2018. gadā un EUR 253,9 miljonu apmērā 2019. gadā no 5. izdevumu kategorijas brīvo līdzekļu rezerves. Lēmums par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā, kas tika pieņemts kopā ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, tiks attiecīgi koriģēts.

1.4.   Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriāciju kopējais apmērs 2017. gada budžetā tiek apstiprināts tāds, kāds bija paredzēts budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, iekļaujot turpmāk minētās korekcijas, kuras apstiprinājusi Samierināšanas komiteja.

1.  Pirmkārt, ir ņemts vērā apstiprināto saistību apropriāciju apmērs, kas noteikts nediferencētajiem izdevumiem, kuru maksājumu apropriāciju apmērs ir vienāds ar saistību apropriāciju apmēru. Tas ietver lauksaimniecības izdevumu samazinājumu par EUR 325 miljoniem un administratīvo izdevumu korekcijas I, II, III, IV, V, VI, VII, IX un X iedaļā (EUR 13,4 miljoni) un decentralizētajām aģentūrām (kurām ES iemaksa maksājumu apropriācijās tiek noteikta šī dokumenta 1.2. sadaļā ierosinātajā apmērā). Kopumā šādi tiek panākts samazinājums EUR 332,3 miljonu apmērā.

2.  Maksājumu apropriācijas visiem Parlamenta ierosinātajiem jaunajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām tiek noteiktas 50 % apmērā no atbilstošajām saistību apropriācijām vai Parlamenta ierosinātajā apmērā, ja tas ir mazāks. Pašreizējo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību pagarināšanas gadījumā maksājumu apropriāciju apmērs tiek noteikts tāds, kā norādīts budžeta projektā, plus 50 % no atbilstošajām jaunajām saistību apropriācijām vai Parlamenta ierosinātajā apmērā, ja tas ir mazāks. Kopumā šādi tiek panākts palielinājums EUR 35,2 miljonu apmērā.

3.  Maksājumu apropriācijas īpašajiem pasākumiem (budžeta 15 02 10. pants) ir Parlamenta lasījumā norādītā summa (EUR 6 miljoni).

4.  Attiecībā uz maksājumu apropriācijām budžeta 01 03 08. pantā (EFSD garantiju fonda finansējums) tiek iekļauts atgādinājums p.m.

5.  Tiek apstiprinātas korekcijas tabulā norādītajās budžeta pozīcijās, ņemot vērā izmaiņas diferencēto apropriāciju saistību daļā:

6.  Maksājumu apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (budžeta 40 02 43. pants) tiek noteiktas nulles līmenī (samazinājums par EUR 30 miljoniem), jo tiek lēsts, ka ar maksājumu apropriācijām, kas iegūtas no piešķirtajiem ieņēmumiem, pietiks visam 2017. gadam.

7.  Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (budžeta 40 02 44. pants) paredzētā rezerve tiek svītrota.

8.  Maksājumu apropriācijas vēl tiek samazinātas tabulā norādītajās pozīcijās:

Šie pasākumi nodrošinās maksājumu apropriācijas EUR 134 490,4 apmērā, proti, par EUR 931,4 miljoniem mazāk nekā budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017.

1.5.   Rezerve

Papildus tām rezervēm, kuras iekļautas budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, citu rezervju nav, izņemot:

—  budžeta 13 01 04 04. posteni “Atbalsta izdevumi strukturālo reformu atbalsta programmai (SRAP)” un budžeta 13 08 01. pantu “Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP) — Operatīvā tehniskā palīdzība, kas pārcelta no H1b (ESF, ERAF un KF)”, kuriem saistību un maksājumu apropriācijas pilnā apmērā tiek iekļautas rezervē, līdz tiks pieņemts strukturālo reformu atbalsta programmas juridiskais pamats.

—  budžeta 13 08 02. pantu “Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP) — Operatīvā tehniskā palīdzība, kas pārcelta no H2 (ELFLA)”, kuram saistību un maksājumu apropriācijas pilnā apmērā tiek iekļautas rezervē, līdz tiks pieņemts strukturālo reformu atbalsta programmas juridiskais pamats.

—  budžeta 18 02 01 03. posteni, kurš paredzēts jaunu IT sistēmu izveidei, lai atbalstītu migrāciju plūsmu pārvaldību pāri Savienības ārējām robežām, un kuram EUR 40 000 000 saistību apropriācijās un EUR 28 000 000 maksājumu apropriācijās tiek iekļauti rezervē, līdz tiks pabeigta likumdošanas procedūra, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu.

1.6.   Budžeta piezīmes

Ja iepriekš nav īpaši norādīts citādi, Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinātie grozījumi budžeta piezīmju tekstā ir apstiprināti, izņemot tos, kas attiecas uz turpmāk tabulā norādītajām budžeta pozīcijām, kurām tiek apstiprināts budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, ierosinātais budžeta piezīmju teksts un atjauninājums attiecībā uz ELGF.

Taču tas notiek ar nosacījumu, ka ar Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinātajiem grozījumiem netiek mainīta vai paplašināta pašreizējā juridiskā pamata darbības joma vai skarta iestāžu administratīvā autonomija un ka attiecīgos pasākumus ir iespējams finansēt ar pieejamajiem resursiem.

1.7.   Jaunas budžeta pozīcijas

Tiek apstiprināta budžeta nomenklatūra, kuru Komisija ierosinājusi 2017. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2017, ietverot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kā arī jauno budžeta pantu “Īpaši ikgadēji pasākumi” (15 02 10).

1.8.   Ieņēmumi

Tiek apstiprināts Komisijas priekšlikums, kas iekļauts grozījumu vēstulē Nr. 1/2017, par to ieņēmumu iekļaušanu budžetā EUR 1 miljarda apmērā, kas iegūti no naudas sodiem.

2.   2016. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 4/2016 projekts un ar to saistītā neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana tiek apstiprināti, kā to ierosinājusi Komisija.

Budžeta grozījuma Nr. 5/2016 projekts tiek apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

Budžeta grozījuma Nr. 6/2016 projekts un ar to saistītā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana tiek apstiprināti, kā to ierosinājusi Komisija.

3.   Kopīgie paziņojumi

3.1.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka jaunatnes bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga un kopēja politiska prioritāte, un tādēļ tie atkārtoti apstiprina apņēmību šīs problēmas risināšanai pēc iespējas labāk izmantot pieejamos budžeta resursus, jo īpaši ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas starpniecību.

Tie atgādina, ka saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, (DFS regula) 14. panta 1. punktu “Rezerves, kas ir atstātas pieejamas līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam saistību apropriācijām 2014.–2017. gadam, ir vispārējā DFS rezerve saistībām, kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2016.–2020. gadam politikas mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jaunatnes nodarbinātību”.

Padome un Eiropas Parlaments aicina Komisiju, tiklīdz būs pieņemta DFS regulas 6. pantā paredzētā tehniskā korekcija, ierosināt 2017. gada budžeta grozījumu, lai paredzētu EUR 500 miljonus(7) Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 2017. gadā, ko finansēs no vispārējās rezerves saistībām.

Padome un Eiropas Parlaments apņemas Komisijas iesniegto 2017. gada budžeta grozījuma projektu izskatīt ātri.

3.2.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par maksājumu apropriācijām

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina maksājumu pienācīga veikšana attiecībā pret apropriācijām saistībām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi pārraudzīt 2014.–2020.°gada programmu īstenošanu. Šim nolūkam tie aicina Komisiju laikus iesniegt atjauninātus skaitļus par īstenošanas stāvokli un aplēsēm attiecībā uz 2017. gada maksājumu apropriāciju prasībām.

Padome un Eiropas Parlaments pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā laikus pieņems visus nepieciešamos lēmumus, lai novērstu pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanos un nodrošinātu, ka maksājumu pieprasījumi tiek pienācīgi atmaksāti.

3.3.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums attiecībā uz darbinieku skaita samazinājumu par 5 %

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par vienošanos, kas ir jāpiemēro visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, proti – pakāpeniski samazināt 2013. gada 1. janvārī štatu sarakstā paredzēto darbinieku skaitu par 5 %, kā noteikts 27. punktā Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Minētās trīs iestādes atgādina, ka 2017. gads ir termiņa gads attiecībā uz mērķi pilnībā īstenot darbinieku skaita samazināšanu par 5 %. Tās ir vienisprātis, ka tiks veikti attiecīgi pēcpasākumi, lai izvērtētu situāciju nolūkā nodrošināt, ka tiek pieliktas visas pūles ar mērķi izvairīties no papildu kavējumiem, īstenojot 5 % darbinieku skaita samazināšanas mērķi visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām.

Trīs iestādes atzinīgi vērtē Komisijas sniegto konsolidēto datu pārskatu par visiem iestāžu nodarbinātajiem ārštata darbiniekiem, kurš izklāstīts budžeta projektā saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tās aicina Komisiju, iesniedzot budžeta projektus nākamajiem gadiem, turpināt sniegt šo informāciju.

Padome un Parlaments uzsver, ka, sasniedzot mērķi par darbinieku skaita samazinājumu par 5 %, tiktu veicināti iestāžu administratīvo izdevumu ietaupījumi. Tādēļ tās aicina Komisiju sākt izvērtēt šā procesa rezultātus, lai izdarītu secinājumus nākotnei.

3.4.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par Eiropas fondu ilgtspējīgai attīstībai

Lai risinātu migrācijas pamatcēloņus, Komisija izveidoja Eiropas fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFSD), pamatojoties uz EFSD garantijas un EFSD garantiju fonda izveidi. Komisija ierosina EFSD garantiju fondam piešķirt EUR 750 miljonus laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, no kuriem EUR 400 miljonus no Eiropas Attīstības fonda četru gadu laikposmā, EUR 100 miljonus no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam (no kuriem EUR 25 miljonus 2017. gadā) un EUR 250 miljonus saistību (un maksājumu) apropriācijās 2017. gadā.

Padome un Eiropas Parlaments aicina Komisiju lūgt vajadzīgās apropriācijas 2017. gada budžeta grozījumā, lai nodrošinātu EFSD finansējumu no ES budžeta, tiklīdz būs pieņemts juridiskais pamats.

Padome un Eiropas Parlaments apņemas Komisijas iesniegto 2017. gada budžeta grozījuma projektu izskatīt ātri.

3.5.   Kopīgs paziņojums par ES ieguldījumu fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis, ka ieguldījumu fondu un Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā izveidei vajadzētu būt pārredzamai un skaidrai, saskaņā ar Savienības budžeta vienotības principu, ar budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvām un ar spēkā esošo juridisko pamatu mērķiem.

Trīs iestādes uzņemas vajadzības gadījumā risināt minētos jautājumus, pārskatot Finanšu regulu, lai rastu pareizo līdzsvaru starp elastību un pārskatatbildību.

Komisija apņemas:

–  regulāri informēt budžeta lēmējinstitūciju par notiekošo un plānoto ieguldījumu fondu finansējumu (tostarp dalībvalstu iemaksām) un darbībām;

–  no 2017. gada iesniegt darba dokumentu, kas pievienots budžeta projektam, attiecībā uz nākamo finanšu gadu;

–  ierosināt pasākumus Eiropas Parlamenta pienācīgai iesaistei.

3.6.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par lauksaimniecību

2017. gada budžetā ir iekļauta virkne ārkārtas pasākumu, lai palīdzētu lauksaimniekiem saistībā ar nesen piedzīvotajām tirgus grūtībām. Komisija apstiprina, ka 2. izdevumu kategorijā paredzētā rezerve ir pietiekama, lai risinātu iespējamas neparedzētas vajadzības. Tā uzņemas regulāri pārraudzīt tirgus situāciju un vajadzības gadījumā nākt klajā ar pienācīgiem pasākumiem, lai risinātu vajadzības, kuras nevar segt no budžetā atļautajām apropriācijām. Tādā gadījumā Eiropas Parlaments un Padome apņemas iespējami drīz izskatīt attiecīgos budžeta priekšlikumus.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411. (2) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (6) Šīs summas ir daļa no vispārējā palielinājuma, kas, veicot DFS vidusposma novērtējumu/pārskatīšanu, paredzēts 1.a izdevumu kategorijai laikposmam līdz 2020. gadam. (7) Šī summa ir daļa no Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzētā vispārējā palielinājuma līdz 2020. gadam saistībā ar DFS starpposma pārskatīšanu.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm (2016/2988(RSP))

P8_TA(2016)0476 RC-B8-1285/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu, 175. panta trešo daļu un 212. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā(2),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014(4), ar kuru groza minēto regulu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”)(5),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(6),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 11. aprīļa secinājumus par turpmāku riska novērtējuma izstrādi, lai pārvarētu katastrofas Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra secinājumus, kuros aicina stiprināt civilās aizsardzības spējas, izmantojot uz civilās aizsardzības modulāro pieeju balstītu Eiropas savstarpējās palīdzības sistēmu (16474/08),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),

–  ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par zemestrīču reģionālo ietekmi(7),

–  ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 8. oktobra rezolūciju(9) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu: Itālija, zemestrīce Abruco,

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(10),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(11),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm (O-000139/2016 – B8-1812/2016, O-000140/2016 – B8-1813/2016 un O-000141/2016 – B8-1814/2016),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 24/2012 „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda reakcija uz 2009. gada Abruci zemestrīci — darbu atbilstība un izmaksas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pēc 2016. gada 24. augustā Itālijas centrālajā daļā notikušās postošās zemestrīces tajā pašā valsts daļā notika vēl trīs spēcīgākas zemestrīces, proti, 2016. gada 26. oktobrī 5,5 un 6,1 magnitūdu zemestrīces un 2016. gada 30. oktobrī 6,5 magnitūdu zemestrīce, kā arī vairāki citi mazāk spēcīgi zemes satricinājumi;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā zemestrīces un pēcgrūdieni Itālijas centrālajā daļā turpinājās; tā kā nesenākā zemestrīce, kas notika 2016. gada 30. oktobrī, bija spēcīgākais satricinājums, kas valsti skāris vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā, pilnībā sagraujot veselus ciematus, novedot izmisumā lielu skaitu reģionu iedzīvotāju un izraisot dažādus netiešus kaitējuma veidus kaimiņu reģionos;

C.  tā kā saistībā ar nesenajiem satricinājumiem ir ziņots par vairāk nekā 400 cietušām un 290 bojā gājušām personām;

D.  tā kā šīs postošās zemestrīces sekoja viena otrai un to rezultātā ir nācies pārvietot ap 100 000 iedzīvotāju;

E.  tā kā pēdējo zemestrīču rezultātā ir izpostītas pilsētas, ir nopietni bojāta vietējā un reģionālā infrastruktūra, izpostīts vēsturiskais un kultūras mantojums, traucēta saimnieciskā darbība, jo īpaši MVU, lauksaimniecība, ainava un tūrisma un viesmīlības nozaru potenciāls;

F.  tā kā attiecīgajās teritorijās ir radusies deformācija, kas skar aptuveni 130 kvadrātkilometru platību ar maksimālo nobīdi vismaz 70 centimetri, un tā kā neprognozējamas hidroģeoloģiskās sekas skarbos ziemas apstākļos varētu izraisīt turpmākas dabas katastrofas, piemēram, plūdus, zemes nogruvumus un kumulatīvo kaitējumu;

G.  tā kā dažas teritorijas Eiropas Savienībā ir neaizsargātākas un pakļautas augstam zemestrīču riskam; tā kā tajās var būt iespējamas atkārtotas dažādu veidu dabas katastrofas, dažkārt pat viena gada laikā, kā liecina nesenie gadījumi Itālijā, Portugālē, Grieķijā un Kiprā;

H.  tā kā ir pienācīgi jākoordinē plaši atjaunošanas centieni, lai novērstu ekonomiskos un sociālos zaudējumus, un tā kā īpaša uzmanība ir jāpievērš arī nenovērtējamajam Itālijas kultūras mantojumam, atbalstot starptautiskus un Eiropas projektus, kas ir vērsti uz vēsturisko ēku un objektu atjaunošanu;

I.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz postošajiem plūdiem, kas skāra Centrāleiropu 2002. gada vasarā;

J.  tā kā, lai stiprinātu preventīvos pasākumus zemestrīču radīto seku mazināšanai un rehabilitācijas pasākumus, var izmantot dažādus Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus vai civilās aizsardzības mehānismu un finanšu instrumentu;

K.  tā kā ar 2014. gada ESSF reformu ieviesa iespēju dalībvalstīm pieprasīt avansa maksājumus, par kuru piešķiršanu lemj Komisija, ja ir pieejami pietiekami resursi; tā kā avansa apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no paredzamā ESSF finansiālā ieguldījuma kopējās summas un nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 30 miljonus;

L.  tā kā katastrofas skartajai valstij ir jāiesniedz Komisijai pieteikums palīdzības saņemšanai no ESSF ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc tam, kad ir noskaidroti pirmie katastrofas izraisītie postījumi; tā kā saņēmējvalsts ir atbildīga par dotācijas izlietojumu un tēriņu revīziju, tomēr Komisija drīkst veikt ESSF finansēto darbību pārbaudes uz vietas;

M.  tā kā rekonstrukcijas procesā ir jāņem vērā iepriekšējā pieredze un tā kā ilgtspējīgas atjaunošanas pamatā jābūt vajadzībai visu veikt pēc iespējas ātri, ar atbilstošiem resursiem, birokrātijas atvieglojumiem un pārredzami, kā arī vajadzībai nodrošināt zemestrīču skarto iedzīvotāju drošību un stabilitāti, lai panāktu, ka viņi var turpināt dzīvot šajos reģionos;

N.  tā kā novēršanai vajadzētu kļūt par aizvien būtiskāku katastrofu pārvaldības cikla posmu un tai jāpiešķir lielāka sociālā nozīme, kā arī tā pieprasa rūpīgi izstrādātu rīcības programmu informācijas izplatīšanai, izpratnes veidošanai un izglītošanai;

O.  tā kā pašreizējie katastrofu novēršanas pasākumi ir jāpastiprina atbilstoši Parlamenta iepriekšējiem priekšlikumiem, lai konsolidētu stratēģiju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai ES līmenī,

1.  pauž visdziļāko solidaritāti un līdzjūtību visām personām un viņu ģimenēm, kas cietušas zemestrīcē, kā arī Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kuras iesaistītas katastrofas seku likvidēšanā;

2.  pauž bažas par lielo skaitu pārvietoto personu, kuras gaidāmajā ziemas sezonā apdraud skarbi laikapstākļi; tādēļ aicina Komisiju noskaidrot visus iespējamos veidus, kā Itālijas iestādēm sniegt palīdzību, lai tās varētu nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus cilvēkiem, kas zaudējuši pajumti;

3.  atzinīgi vērtē glābšanas vienību, civilās aizsardzības spēku, brīvprātīgo, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo, reģionālo un valsts iestāžu neatlaidīgos centienus izpostītajos apgabalos glābt dzīvības, ierobežot kaitējumu un veikt kopīgas pamatdarbības ar mērķi uzturēt pienācīgu dzīves līmeni;

4.  uzsver nopietno ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada vairākas secīgas zemestrīces un pēc tām paliekošā iznīcība;

5.  uzsver, cik smaga ir situācija uz vietas, radot nopietnu un intensīvu finansiālo spiedienu uz Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm;

6.  atzinīgi vērtē saskaņā ar līgumiem Itālijai piemēroto palielināto elastību attiecībā uz deficīta aprēķināšanu par izdevumiem saistībā ar zemestrīcēm, lai efektīvi un ātri tiktu galā ar pašreizējo ārkārtas situāciju un ar turpmākiem pasākumiem, kas vajadzīgi katastrofas skarto teritoriju drošībai; aicina arī Itālijas valdību nodrošināt, ka visi sniegtie papildu resursi patiešām tiek izmantoti šim konkrētajam nolūkam;

7.  prasa Komisijai, ņemot vērā šos ārkārtas un ļoti nopietnos apstākļus, apsvērt iespēju no Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros veiktā valstu budžeta deficīta aprēķina izslēgt ieguldījumus ilgtspējīgas atjaunošanas un seismiskā riska novēršanas jomā, tostarp ieguldījumus, kas ir līdzfinansēti no ESI fondiem un piešķirti 5. tematiskā mērķa īstenošanai („veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību”);

8.  atzinīgi vērtē ES iestāžu, citu dalībvalstu, Eiropas reģionu un starptautisko dalībnieku pausto solidaritāti, kas izpaužas kā savstarpēja palīdzība ārkārtas situācijās;

9.  aicina Komisiju apsvērt iespēju Solidaritātes fonda aprēķinā, kurā pašreiz tiek ņemtas vērā viena katastrofas gadījuma radītā kaitējuma sekas, ņemt vērā kopējo kaitējumu, ko vienā un tajā pašā reģionā gada laikā rada vairākas dabas katastrofas;

10.  uzsver prognozēšanas sarežģījumus, kas saistīti ar zemestrīču sistēmām un augsto seismisko risku Vidusjūras reģionā un Eiropas dienvidaustrumu reģionā; aicina dalībvalstis paātrināt izpēti, lai novērstu kaitējumu, pārvaldītu krīzes un samazinātu katastrofu mērogu, īstenojot šo izpēti kopā ar pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” paredzētajiem pasākumiem; ar bažām konstatē, ka pēdējo 15 gadu laikā postošu zemestrīču dēļ Eiropā ir gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un simtiem tūkstoši ir zaudējuši mājas;

11.  atgādina, cik svarīgi ir ievērot prasības par tādu ēku un infrastruktūras būvniecību, kas būtu izturīgas pret zemestrīcēm; mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt centienus, lai nodrošinātu būvju atbilstību spēkā esošajiem seismiskās drošības standartiem, un to pienācīgi ņemt vērā, izsniedzot būvatļaujas;

12.  uzsver ES civilās aizsardzības mehānisma nozīmīgumu, jo tas veicina sadarbību nelabvēlīgās situācijās starp valstu civilās aizsardzības iestādēm visā Eiropā un mazina ārkārtas apstākļu ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk vienkāršot šā mehānisma iedarbināšanas procedūras, lai to ātri un efektīvi varētu izmantot uzreiz pēc katastrofas;

13.  ņem vērā Itālijas valdības iesniegto pieteikumu Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (ESSF) un aicina Komisiju sākt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties analizētu palīdzības no ESSF pieprasījumus nolūkā nodrošināt līdzekļu ātru piešķiršanu; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai avansa maksājumi tiktu pēc iespējas ātri darīti pieejami valstu iestādēm, kas ļautu tām reaģēt uz neatliekamām vajadzībām;

14.  uzskata, ka gada finanšu piešķīruma ESSF daļēja iekļaušana budžetā, ko paredz ierosinātā kopotā regula, varētu nākotnē palīdzēt paātrināt līdzekļu piešķiršanas procedūru, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu, palīdzot katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem; turklāt aicina Komisiju saistībā ar iespējamām tālākām reformām analizēt iespēju palielināt avansa maksājumu slieksni un samazināt termiņus pieteikumu apstrādei;

15.  uzsver, ka ir svarīgi radīt sinerģijas starp visiem esošajiem instrumentiem, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), un nodrošināt, ka resursi tiek efektīvi izmantoti rekonstrukcijas darbībām un visām citām nepieciešamajām intervencēm, pilnībā sadarbojoties ar Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm; aicina Komisiju būt gatavai šajā nolūkā pieņemt programmu un darbības programmu grozījumus iespējami drīz pēc tam, kad kāda dalībvalsts būs iesniegusi grozījumu pieprasījumu; tāpat arī uzsver iespēju izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), lai atbalstītu šajās zemestrīcēs skartās lauku teritorijas un lauksaimniecības darbības;

16.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi optimizēt pastāvošā ES finansējuma izmantošanu, lai veiktu ieguldījumus dabas katastrofu novēršanā, un garantēt rekonstrukcijas projektu konsolidāciju un ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību, un atkārtoti atgādina, ka ir nepieciešams vienkāršot administratīvās procedūras fondu koordinēšanai; uzsver, ka pēc ESSF palīdzības saņemšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni izstrādāt pienācīgas riska pārvaldības stratēģijas un jānostiprina savi katastrofu novēršanas mehānismi;

17.  ņem vērā pēc Itālijas valdības pieprasījuma veikto ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma aktivizēšanu, lai nodrošinātu uz satelītdatiem pamatotu postījumu novērtējumu skartajās teritorijās; mudina īstenot starptautisko izpētes centru sadarbību un atzinīgi vērtē to, ka tiek izmantots sintētiskais diafragmas radars (SAR), kas caur mākoņiem dienas un nakts laikā var novērtēt un izmērīt zemes kustības pa centimetriem, tostarp novēršanas un riska pārvaldības nolūkos;

18.  uzsver publisko pētniecības un izstrādes pasākumu svarīgumu attiecībā uz katastrofu novēršanu un pārvaldību un aicina īstenot ciešāku koordināciju un sadarbību starp dažādu dalībvalstu pētniecības un izstrādes iestādēm, jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar līdzīgiem riskiem; mudina pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas dalībvalstīs, kā arī izveidot jaunas un stiprināt pašreizējās saites starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Itālijas valdībai un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām iestādēm.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (2) OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp. (3) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (4) OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp. (5) OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp. (6) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. (7) OV C 282E, 6.11.2008., 269. lpp. (8) OV C 286 E, 27.11.2009., 15. lpp. (9) OV C 230 E, 26.8.2010., 13. lpp. (10) OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp. (11) OV C 114, 15.4.2014., 48. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes (2016/2080(INI))

P8_TA(2016)0477 A8-0315/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 17. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 245. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta XVI pielikumu (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) un jo īpaši tā 1. punkta a) apakšpunkta trešo daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa lēmumu par komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaudi (Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta skaidrojums)(1),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(2), jo īpaši punktus, kas atbilst II iedaļai — Politiskā atbildība,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 20. aprīļa komisāru rīcības kodeksu(4) un jo īpaši tā 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0315/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) Parlaments var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs, un pieprasīt jebkādu informāciju, kas tam ļauj pieņemt lēmumu par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam; tā kā Parlaments sagaida, ka tam tiks nosūtīta visa informācija, kas attiecas uz komisāra amata kandidātu finansiālajām interesēm, un ka interešu deklarācijas tiks nosūtītas izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā;

B.  tā kā saskaņā ar 3. punktu II iedaļā (Politiskā atbildība) Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām komisāra amata kandidāti atklāj visu attiecīgo informāciju saistībā ar pienākumu neatkarīgas pildīšanas prasību, kas uz viņiem attiecas saskaņā ar Līgumiem; tā kā šo informāciju atklāj saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas, lai nodrošinātu visu komisāra amata kandidātu atklātu, godīgu un konsekventu novērtēšanu;

C.  tā kā saskaņā ar iepriekš minēto 2015. gada 28. aprīļa lēmumu komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarācijas pārbaude, ko veic par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, ietver ne tikai pārbaudi par to, vai deklarācija ir pilnībā aizpildīta, bet arī to, vai deklarācijas saturs ir pareizs un vai varētu būt iespējams interešu konflikts;

D.  tā kā saskaņā ar Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, cita starpā ņemot vērā viņu personisko neatkarību un jo īpaši viņu īpašo lomu nodrošināt Savienības intereses, kas Eiropas Komisijai piešķirtas Līgumos;

E.  šajā sakarībā atgādinot, ka iepriekš minētajā 2015. gada 8. septembra rezolūcijā Parlaments norādīja, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību ir obligāts priekšnoteikums komisāra amata kandidātu uzklausīšanai, jo īpaši ņemot vērā to, ka Komisijas politiskās pilnvaras ir nostiprinātas Lisabonas līgumā;

F.  tā kā iepriekš minētajā 2015. gada 8. septembra rezolūcijā tiek uzskatīts, ka ir būtiski, lai Juridiskā komiteja noteiktu vadlīnijas ieteikumu vai patstāvīgā ziņojuma formā nolūkā atvieglot ar komisāru interešu deklarācijām saistīto procedūru reformēšanu, aicinot Komisiju pārskatīt tās noteikumus attiecībā uz komisāru interešu deklarācijām;

G.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.3. punktu par neieinteresētību, integritāti, pārredzamību, godīgumu, atbildību un cieņu pret Parlamentu komisāriem ir jādeklarē visas finansiālās intereses vai līdzekļi, kas var izraisīt interešu konfliktu, viņiem pildot savus pienākumus, un ka šī deklarācija attiecas uz visiem komisāra laulātā vai partnera īpašumiem, kas, kā paredzēts spēkā esošajos noteikumos(5), var izraisīt interešu konfliktu;

H.  atgādinot, ka finansiālās intereses, kuru deklarēšana tiek prasīta, ietver jebkāda veida īpašu finanšu līdzdalību uzņēmuma kapitālā;

I.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.4. punktu, lai novērstu jebkādu interešu konflikta risku, Komisijas locekļiem ir jādeklarē laulātā vai partnera profesionālā darbība un ka šajā deklarācijā jābūt norādītam darbības veidam, ieņemamā amata nosaukumam un, ja nepieciešams, darba devēja vārdam;

J.  tā kā saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.5. punktu finansiālo interešu deklarācijas ir jāiesniedz, izmantojot veidlapu, kas pievienota rīcības kodeksam, un tā kā šī veidlapa ir jāaizpilda un jādara pieejama pirms komisāra amata kandidāta uzklausīšanas Eiropas Parlamentā un komisāra pilnvaru termiņa laikā jāpārskata un ja notikušas kādas izmaiņas — vismaz reizi gadā;

K.  tā kā šajā veidlapā iekļautā informācija ir ierobežota un nepietiekama, neietver detalizētu interešu konfliktu definīciju un līdz ar to neļauj Parlamentam pienācīgi, taisnīgi un konsekventi novērtēt, vai pastāv faktiski vai iespējami komisāra amata kandidāta interešu konflikti un vai viņš spēj īstenot savas pilnvaras saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksu;

L.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktu komisārs nedrīkst rīkoties jautājumos, kuri attiecas uz viņa vai viņas atbildības jomu un kuros viņam vai viņai ir personīgas intereses, jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses, kas var ietekmēt viņa vai viņas neatkarību;

M.  atgādinot, ka Komisija uzņemas galīgo atbildību par tās informācijas veidu un apmēru, kura jāiekļauj komisāru interešu deklarācijās; tā kā tādēļ Komisijai precīzi jānodrošina pārredzamība, kas ir vajadzīga izvirzīto komisāra amata kandidātu iecelšanas procedūras veiksmīgai norisei;

N.  tā kā saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 5. punktu Parlaments var prasīt Komisijas priekšsēdētājam izteikt neuzticību atsevišķam Komisijas loceklim; tā kā saskaņā ar minētā nolīguma 7. punktu Komisijas priekšsēdētājam ir jāinformē Parlaments, ja viņš vai viņa paredz mainīt atbildības sadalījumu starp Komisijas locekļiem, lai Parlaments varētu apspriesties par šīm izmaiņām,

O.  tā kā kopumā pašreizējās Komisijas locekļu finansiālo interešu deklarācijas var uzskatīt par uzlabojumu salīdzinājumā ar 2008.–2009. gadā iesniegtajām deklarācijām, bet tā kā joprojām ir pietiekami daudz gadījumu, kad attiecībā uz dažām finansiālo interešu deklarācijām ir nepieciešami precizējumi pēc to iesniegšanas;

P.  tā kā ir jāpauž nožēla par to, ka 2011. gadā pieņemtajā Komisāru rīcības kodeksā nav pietiekami ņemti vērā vairāki Parlamenta ieteikumi par uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz Komisijas locekļu finansiālo interešu deklarācijām, darbvietu ierobežojumiem pēc amata pildīšanas beigām un tās Ad hoc ētikas komitejas stiprināšanu, kura ir atbildīga par interešu konfliktu novērtēšanu; tā kā šajā kontekstā būtu jāpatur prātā arī Parlamenta pieņemtās nostājas attiecībā uz izmaiņām un uzlabojumiem komisāra amatu kandidātu uzklausīšanas procedūrā;

Q.  tā kā viens no Eiropas pārvaldības pīlāriem ir ētikas un pārredzamības stiprināšana ES iestādēs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu uzticēšanos tām, īpaši ņemot vērā Komisijai uzticēto politisko pilnvaru paplašināšanos kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka komisāru finanšu deklarāciju pārbaudes mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie kandidāti spētu veikt savus pienākumus neatkarīgi, un garantēt maksimālu Komisijas darbības pārredzamību un pārskatatbildību saskaņā ar LES 17. panta 3. punktu, LESD 245. punktu un Komisāru rīcības kodeksu; tādēļ norāda, ka tai nevajadzētu aprobežoties tikai ar jaunās Komisijas iecelšanu, bet šāda pārbaude būtu jāveic, ja rodas vakance komisāra atkāpšanās no amata, piespiedu demisijas vai nāves dēļ, jaunas dalībvalsts pievienošanās dēļ vai būtisku izmaiņu komisāra portfelī vai finanšu interesēs dēļ;

2.  uzskata, ka iespējamu interešu konfliktu novērtējuma pamatā ir jābūt pārliecinošiem, objektīviem un atbilstīgiem faktoriem un jāņem vērā komisāra amata kandidāta atbildības joma;

3.  norāda, ka interešu konflikts ir definēts kā „“iejaukšanās situācija starp sabiedrības interesēm un sabiedrības un privātām interesēm, kas ietekmē vai varētu ietekmēt pienākumu neatkarīgu, taisnīgu un objektīvu īstenošanu”;

4.  apstiprina, ka Juridiskā komiteja ir kompetenta un atbildīga par finansiālo interešu deklarāciju analīzi pēc būtības, izmantojot padziļinātu pārbaudi, lai novērtētu, vai komisāra amata kandidāta deklarācija ir pareiza un atbilst kritērijiem un principiem, kas noteikti Līgumos un rīcības kodeksā, vai arī konstatētu iespējamu interešu konfliktu, un ka tai ir jāspēj ierosināt Komisijas priekšsēdētājam aizstāt attiecīgo komisāru; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt visus konkrētos instrumentus un informāciju, lai Juridiskā komiteja varētu veikt pilnīgu un objektīvu analīzi;

5.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Juridiskās komitejas rīcībā būtu pietiekami daudz laika nolūkā nodrošināt šā detalizētā novērtējuma efektivitāti;

6.  norāda, ka Juridiskā komiteja izskata jautājumus, kas attiecas uz komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijām, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības un vienlaikus saskaņā ar pārredzamības principu arī nodrošinot tās secinājumu publiskošanu, tiklīdz tie ir pieejami;

7.  uzskata, ka papildus laikam, kas ir paredzēts jautājumiem, kurus Juridiskā komiteja vēlas uzdot komisāra amata kandidātam, ja tā konstatē iespējamu interešu konfliktu, būtu jādod tai tiesības turpināt lietas izskatīšanu un iegūt vajadzīgos precizējumus;

Procedūra, lai pārbaudītu finansiālo interešu deklarācijas pirms komisāra amata kandidātu uzklausīšanas

8.  uzskata, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību, kas pamatots uz finansiālo interešu deklarāciju vērtējumu pēc būtības, ir būtisks nosacījums tam, lai atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu(6);

9.  šajā sakarībā uzskata — ja šāda apstiprinājuma nav vai ja Juridiskā komiteja konstatē interešu konfliktu, komisāra amata kandidāta iecelšanas procedūra tiek apturēta;

10.  uzskata, ka, Juridiskajai komitejai pārbaudot finansiālo interešu deklarācijas, ir jāpiemēro šādas pamatnostādnes:

Procedūra, lai pārbaudītu finansiālo interešu deklarācijas pilnvaru termiņa laikā

11.  uzsver, ka visiem Komisijas locekļiem ir pienākums nodrošināt, ka viņu interešu deklarācijas tiek nekavējoties atjauninātas ikreiz, kad mainās viņu finansiālās intereses, un aicina Komisiju informēt Parlamentu par jebkādām izmaiņām vai par jebko, kas rada interešu konfliktu vai var radīt interešu konfliktu;

12.  tādēļ uzskata, ka finansiālo interešu deklarācijā jābūt iekļautām pašreizējām vai iepriekšējām interesēm vai darbībām pēdējo divu gadu laikā, kuras skar īpašuma, profesionālās, personiskās vai ģimenes lietas, saistībā ar piedāvāto atbildības jomu; jāņem vērā arī tas, ka intereses var attiekties uz iesaistītās personas vai trešās personas priekšrocību gūšanu un ka tām var būt arī morāls, materiāls vai finansiāls raksturs;

13.  uzskata, ka jebkādas izmaiņas komisāra finansiālo interešu jomā pilnvaru termiņa laikā vai jebkāda atbildības jomu pārdale starp Komisijas locekļiem ir jauna situācija, kas var izraisīt interešu konfliktu; tādēļ uzskata, ka šo situāciju vajadzētu rūpīgi pārbaudīt Parlamentam saskaņā ar šīs rezolūcijas 10. punktu un Eiropas Parlamenta Reglamenta XVI pielikuma (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) 2. punktu;

14.  atgādina, ka gadījumā, ja komisārs tiek aizstāts pilnvaru termiņa laikā, saskaņā ar LESD 246. panta otro daļu notiek apspriešanās ar Parlamentu; uzskata, ka tam ir jāietver pārbaude par interešu konflikta neesamību, cita starpā saskaņā ar šīs rezolūcijas 10. punktu un noteikumiem, kas izklāstīti Reglamenta XVI pielikumā (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes)(9), attiecībā uz Eiropas Parlamenta kompetenci, ja pilnvaru termiņa laikā komisāru kolēģijas sastāvā notiek izmaiņas vai komisāru atbildības jomā notiek būtiskas izmaiņas;

15.  uzskata, ka tad, ja interešu konflikti tiek konstatēti komisāra un pilnvaru termiņa laikā un Komisijas priekšsēdētājs neievēro Parlamenta ieteikumus par interešu konfliktu novēršanu, kā izklāstīts šīs rezolūcijas 10. punktā, Juridiskā komiteja var ieteikt Parlamentam aicināt Komisijas priekšsēdētāju atsaukt uzticību minētajam komisāram saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu, un attiecīgā gadījumā ieteikt Parlamentam aicināt Komisijas priekšsēdētāju rīkoties saskaņā ar LESD 245. panta otro daļu, lai attiecīgajam komisāram tiktu atņemtas tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām;

Komisāru rīcības kodekss

16.  norāda, ka Komisāru rīcības kodekss, kas tika pieņemts 2011. gada 20. aprīlī, ieviesa uzlabojumus attiecībā uz objektivitāti, integritāti, pārredzamību, rūpību, reputāciju, atbildību un apdomību salīdzinājumā ar iepriekšējo kodeksu, ko pieņēma 2004. gadā, attiecībā uz finansiālo interešu deklarāciju, jo informācijas atklāšanas prasības attiecināja arī uz komisāru partneriem un interešu deklarācija būs jāpārbauda gadījumos, kad informācija mainās, vai vismaz reizi gadā;

17.  norāda, ka finansiālo interešu deklarācijas ticamība ir atkarīga no komisāra amata kandidāta iesniegtās veidlapas aizpildīšanas precizitātes; uzskata, ka pašreizējais komisāru interešu deklarāciju tvērums ir pārāk ierobežots un to paskaidrojumu saturs ir neskaidrs; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt rīcības kodeksu pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu, ka ar interešu deklarācijām Juridiskajai komitejai tiek sniegta precīza informācija, kas var skaidri pamatot tās lēmumu;

18.  uzskata, ka, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par deklarāciju iesniegušā komisāra finansiālo stāvokli, finansiālo interešu deklarācijās, kas minētas Komisāru rīcības kodeksa 1.3. līdz 1.5. punktā, būtu jāiekļauj visas komisāra un viņa/viņas laulātā/partnera finansiālās intereses un darbības, un nekādā gadījumā nevajadzētu aprobežoties tikai ar tām interesēm un darbībām, kas „“varētu radīt interešu konfliktu”;

19.  uzskata, ka Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktā minētās ģimenes intereses būtu jāiekļauj finansiālo interešu deklarācijās; šajā sakarībā aicina Komisiju paredzēt taisnīgus veidu, kā noteikt ģimenes intereses, kas var radīt interešu konfliktu;

20.  uzskata — lai paplašinātu un uzlabotu noteikumus par interešu konfliktiem, finansiālo interešu deklarācijās būtu jāiekļauj arī dati par jebkādām komisāra amata kandidāta līgumattiecībām, kas varētu radīt interešu konfliktu, viņam pildot savus pienākumus;

21.  pauž nožēlu, ka rīcības kodeksā nav pienācīgi apkopotas prasības saskaņā ar LESD 245. pantu par to, ka „komisāri gan pilnvaru laikā, gan vēlāk ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās.”

22.  pauž nožēlu par to, ka rīcības kodeksā nav paredzētas nekādas prasības attiecībā uz dalības uzņēmumā pārdošanu, neraugoties uz to, ka šādām prasībām ir jābūt standartam jebkurā ētikas režīmā; uzskata par prioritāti šā aspekta steidzamu regulējumu;

23.  norāda, ka rīcības kodekss nenosaka nekādu konkrētu termiņu deklarācijas iesniegšanai pirms komisāru amata kandidātu uzklausīšanas Parlamentā; uzskata šo prasību par īpaši būtisku aspektu komisāra amata kandidātu procedūras pārskatīšanā;

24.  pauž nožēlu, ka Komisija nav regulāri ziņojusi par Komisāru rīcības kodeksa īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz viņu interešu deklarācijām, un uzskata, ka rīcības kodekss būtu jāgroza tā, lai paredzētu sūdzības vai sankcijas par pārkāpumiem, izņemot nopietnu amatpārkāpumu, kā minēts LESD 245. un 247. pantā;

25.  jo īpaši pauž nožēlu par Komisijas priekšsēdētāja noraidošo atbildi uz Eiropas Ombuda pieprasījumu proaktīvi publiskot Komisijas lēmumus par atļauju piešķiršanu bijušajiem komisāriem attiecībā uz nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām, kā arī Ad hoc ētikas komitejas atzinumus; uzsver, ka Komisijas sanāksmju protokolu publicēšana vien nav pietiekama, lai sniegtu Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai ieskatu „iespējamu interešu konfliktu” interpretācijā praksē un Ad hoc ētikas komitejas šajā sakarībā izstrādātajās integritātes politikās;

26.  norāda, ka visiem bijušajiem komisāriem 18 mēnešus ir aizliegta lobēšana attiecībā uz „Eiropas Komisijas locekļiem un viņu darbiniekiem saistībā ar bijušo komisāru uzņēmumu, klientiem vai darba devējiem jautājumos, par kuriem viņi ir bijuši atbildīgi”, toties viņiem ir tiesības saņemt ļoti dāsnu pārejas pabalstu 40 līdz 65 procentu apmērā no pēdējās pamatalgas trīs gadus pēc tam, kad viņi ir atstājuši darbu Komisijā;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ar rīcības kodeksu ir ieviests noteikums par lietu pārdalīšanu starp Komisijas locekļiem iespējamu interešu konfliktu gadījumā, taču pauž nožēlu par to, ka:

28.  aicina Komisiju steidzamības kārtā pārskatīt 2011. gadā pieņemto Komisāru rīcības kodeksu, lai ņemtu vērā Parlamenta nesen pieņemtajās rezolūcijās formulētos ieteikumus, kā arī to vispārējo ētikas un pārredzamības standartu attīstību, kuri attiecas uz visām ES iestādēm; ierosina Komisijai grozīt tās Komisāru rīcības kodeksu, lai nodrošinātu:

29.  aicina Komisiju sākt sarunas ar Parlamentu, lai ieviestu grozījumus, kas var būt vajadzīgi Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

30.  aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju piedāvāt Eiropas Parlamenta Reglamenta un jo īpaši tā XVI pielikuma grozījumus, kas var būt vajadzīgi, lai īstenotu šo rezolūciju;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 346, 21.9.2016., 110. lpp. (2) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0287. (4) C(2011)2904. (5) Nelaulāts pastāvīgais partneris, kā noteikts Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2278/69 (OV L 289, 17.11.1969., 1. lpp) un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. (6) Skatīt 4. pantu Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcijā par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze. (7) Sk. Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu. (8) Sk. Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām II iedaļas 3. punktu. (9) Sk. Eiropas Parlamenta Reglamenta XVI pielikuma 2. punktu.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par atbildību, kompensāciju un finansiālo nodrošinājumu attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbībām (2015/2352(INI))

P8_TA(2016)0478 A8-0308/2016

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atbildību, kompensāciju un finansiālo nodrošinājumu attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbībām, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/30/ES 39. pantu (COM(2015)0422),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Liability, Compensation and Financial Security for Offshore Accidents in the European Economic Area” („Atbildība, kompensācija un finansiālais nodrošinājums attiecībā uz atkrastes negadījumiem Eiropas Ekonomikas zonā”) un tam pievienoto Komisijas ziņojumu par šo jautājumu (SWD(2015)0167),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK(1) (Atkrastes darbību drošuma direktīva jeb OSD),

–  ņemot vērā ietekmes novērtējumu, kas pievienots dokumentam „Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu” (SEC(2011)1293),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(3) (Direktīva par atbildību vides jomā jeb ELD),

–  ņemot vērā starptautiskos un reģionālos tiesību aktus par prasībām attiecībā uz tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies naftas vai gāzes ieguves negadījuma rezultātā jūrā un jo īpaši 1992. gada 27. novembra Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (Civiltiesiskās atbildības konvencija), 1992. gada 27. novembra Starptautisko konvenciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (Fonda konvencija), 2001. gada 23. marta Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību attiecībā uz bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem (Bunkuru eļļas piesārņojuma konvencija), Ziemeļvalstu vides aizsardzības konvenciju starp Dāniju, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju un Barselonas Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Atkrastes protokolu (Atkrastes protokols),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu(4),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(5) (regulas „Brisele I” pārstrādātā redakcija),

–  ņemot vērā Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(6) (2007. gada Lugāno konvencija),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām(7) (regula „Roma II”),

–  ņemot vērā nobeiguma ziņojumu, ko Komisijai sagatavoja konsultāciju uzņēmums Deloitte BIO par civiltiesisko atbildību, finansiālo nodrošinājumu un kompensācijas prasībām attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbībām Eiropas Ekonomikas zonā „Civil liability, financial security and compensation claims for offshore oil and gas activities in the European Economic Area”(8),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par drošības problēmu risināšanu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām atklātā jūrā(9),

–  ņemot vērā 2010. gada aprīlī Meksikas līcī notikušo naftas platformas Deepwater Horizon katastrofu,

–  ņemot vērā incidentus, kas saistīti ar Castor platformu Kasteljonas un Taragonas provinču piekrastā (Spānijā) un kas ietver 500 pazemes grūdienus, kas tiešā veidā skāra tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju;

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0308/2016),

A.  tā kā LESD 194. pantā ir īpaši aizsargātas dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, vienlaikus arī ievērojot solidaritāti un rūpējoties par vides aizsardzību;

B.  tā kā vietējie naftas un gāzes avoti var sniegt būtisku ieguldījumu pašreizējo Eiropas enerģētikas vajadzību risināšanā un tiem ir ļoti svarīga nozīme energoapgādes drošības garantēšanā un enerģijas avotu dažādošanā;

C.  tā kā naftas un gāzes ieguves darbības jūrā arvien vairāk notiek pieaugošas bīstamības apstākļos un tās varētu izraisīt smagas un postošas sekas jūras un piekrastes apgabalu videi un tautsaimniecībai;

D.  tā kā, lai arī naftas un gāzes ieguve Ziemeļjūrā jau vairākus gadus samazinās, atkrastes iekārtu skaits Eiropā nākotnē varētu pieaugt, jo īpaši Vidusjūrā un Melnajā jūrā;

E.  tā kā atkrastes naftas un gāzes ieguves platformās notikušie negadījumi rada pārrobežu sekas un ES rīcība šādu negadījumu novēršanai un to radītā posta mazināšanai un centieniem cīnīties ar šādu negadījumus sekām ir tādēļ nepieciešama un samērīga;

F.  tā kā ir svarīgi atcerēties par 167 naftas platformas darbinieku traģisko bojāeju Piper Alpha negadījumā Aberdīnas piekrastē (Skotijā) 1988. gada 6. jūlijā;

G.  tā kā vairākos pētījumos, tostarp vienā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta un vienā Kopīgā pētniecības centra pētījumā, lēstais ES naftas un gāzes nozares negadījumu skaits ir vairāki tūkstoši (precīzāk — 9700 laikā no 1990. līdz 2007. gadam); tā kā šo negadījumu (tostarp tādu, kuri ir tikai maza apjoma) kumulatīvajai ietekmei ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz jūras vidi un ka tas būtu jāņem vērā šajā direktīvā;

H.  tā kā saskaņā ar LESD 191. pantu šajā jomā ES rīcības pamatā vienmēr jābūt augstam aizsardzības līmenim, kas cita starpā balstās uz piesardzības, preventīvās darbības, „piesārņotājs maksā” un ilgtspējības principiem;

I.  tā kā Eiropas Savienībā kopš 1988. gada nav notikušas smagas katastrofas atkrastē un tā kā 73 % naftas un gāzes ieguves Eiropas Savienībā veic pie Ziemeļjūras atrodošās dalībvalstis, kuras pasaulē ir pazīstamas ar savu atkrastes darbību drošuma sistēmu efektivitāti; tā kā ir svarīgi uzsvērt, ka ES krasta līnija ir aptuveni 68 000 kilometru gara un nākotnē ir sagaidāms būtisks atkrastes iekārtu skaita pieaugums, jo īpaši Vidusjūrā un Melnajā jūrā, tādēļ būtu steidzami pilnībā jāievieš un jāīsteno Direktīva 2013/30/ES un –– kamēr vēl nav noticis kāds smagāks negadījums –– jānodrošina pienācīgs tiesiskais regulējums, ar kuru regulē visas atkrastes darbības; tā kā saskaņā ar LESD 191. pantu Savienības vides politikai ir jābalstās uz piesardzības principu un preventīvās darbības principu;

J.  tā kā atbildības režīmi ir galvenie līdzekļi, ar kuriem tiek piemērots princips „piesārņotājs maksā”, nodrošinot, ka uzņēmumi ir atbildīgi par visiem zaudējumiem, kas radušies, veicot saimniecisko darbību, un stimulējot tos veikt profilaktiskus pasākumus, izstrādāt praksi un veikt darbības, kas līdz minimumam samazinātu šāda kaitējuma risku;

K.  tā kā, kaut arī OSD paredz atkrastes licenciātiem stingru atbildību par to, lai novērstu un kompensētu jebkuru videi nodarīto kaitējumu, kas radies no to darbībām (7. pants, skatot to kopā ar 38. pantu — ar ko paplašina ELD darbības jomu attiecībā uz dalībvalstu kontinentālo šelfu), ar to nevarēja ieviest visaptverošu ES regulējumu atbildībai;

L.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi ieviest efektīvus un atbilstīgus kompensēšanas mehānismus un tūlītējus un atbilstošus prasību izskatīšanas mehānismus upuriem, kas cietuši no kaitējuma saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un par kaitējumu, kas nodarīts dzīvniekiem un videi, kā arī nodrošināt pietiekamus resursus, lai atjaunotu nozīmīgas ekosistēmas;

M.  tā kā OSD nav paredzēta saskaņošana attiecībā uz civilprasībām par zaudējumiem, kas radušies atkrastes negadījumu rezultātā, un spēkā esošais starptautiskais tiesiskais regulējums apgrūtina sekmīgu pārrobežu zaudējumu atlīdzības pieprasīšanu civillietās;

N.  tā kā OSD ir izklāstīti licencēšanas nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka licenciāti nekad nenonāk situācijā, kad tie tehniski vai finansiāli nav spējīgi tikt galā ar savu atkrastes darbību sekām, un tajā ir arī prasīts, lai dalībvalstis izveidotu procedūras, ar kurām operatīvi un pienācīgi tiek izskatīti kompensācijas pieprasījumi, tostarp saistībā ar pārrobežu incidentiem, un lai veicinātu ilgtspējīgu finanšu instrumentu izmantošanu (4. pants),

1.  atzinīgi vērtē Direktīvas 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā (OSD) pieņemšanu, kas papildina Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā (ELD) un Direktīvu 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī to, ka Padome kā pirmo soli vides un darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai ratificēja Barselonas Konvencijas Atkrastes protokolu; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas minētās direktīvas savos valsts tiesību aktos, to izdarīt pēc iespējas ātrāk; aicina arī dalībvalstis nodrošināt kompetento iestāžu neatkarību, kā noteikts OSD 8. pantā, un aicina Komisiju izvērtēt to, cik lietderīgi būtu ieviest turpmāk saskaņotus noteikumus par atbildību, kompensāciju un finansiālo nodrošinājumu, lai novērstu jebkādus turpmākus negadījumus ar pārrobežu sekām;

2.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar OSD un ELD negadījumi tiek definēti kā „smagi” tikai tad, ja tie izraisa cilvēku nāvi vai smagus ievainojumus, bet definīcijā nav atsauces uz videi nodarīto kaitējumu; uzsver, ka pat tad, ja negadījums neizraisa cilvēku nāvi vai smagus ievainojumus, tam var būt nopietna ietekme uz vidi tā apmēra dēļ vai tāpēc, ka tas skar, piemēram, aizsargājamās teritorijas, aizsargājamās sugas vai īpaši neaizsargātas dzīvotnes;

3.  uzsver, ka principa „maksā piesārņotājs” efektīvā piemērošana attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām atkrastē būtu jāattiecina ne tikai uz izmaksām, kas rodas, novēršot un atlīdzinot kaitējumu videi, — kā tas pašlaik ir ticis zināmā mērā panākts ar OSD un ELD, — bet arī uz izmaksām saistībā ar tradicionālā kaitējuma atlīdzināšanu saskaņā ar piesardzības principu un ilgtspējīgas attīstības principu; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot normatīvu kompensāciju mehānismu attiecībā uz atkrastes negadījumiem, kas būtu līdzīgs Norvēģijā spēkā esošajam Naftas darbību aktam, vismaz attiecībā uz nozarēm, kuras šādi negadījumi varētu būtiski ietekmēt, piemēram, zivsaimniecību un piekrastes tūrismu, kā arī citām jūras ekonomikas nozarēm; šajā sakarībā iesaka pārkāpumus vai starpgadījumus, kas rodas šādās uzņēmumu veiktās darbībās, kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtēt, tā, lai aptvertu visu sekundāro ietekmi uz kopienām; attiecībā uz atbildību vides jomā arī uzsver atšķirības un nepilnības ELD transponēšanā un piemērošanā, kā norādīts arī Komisijas otrajā īstenošanas ziņojumā; aicina Komisiju nodrošinātu, ka ELD tiek īstenota efektīvi un ka atbildību par videi nodarīto kaitējumu, kas radies no atkrastes negadījumiem, piemēro pietiekamā apmērā visā ES;

4.  šajā sakarībā pauž nožēlu, ka OSD neaplūko atbildību par civiltiesisko zaudējumu nodarīšanu ne fiziskām, ne juridiskām personām — gan attiecībā miesas bojājumiem, gan īpašuma bojājumiem, gan tiešiem vai netiešiem ekonomiskiem zaudējumiem;

5.  pauž nožēlu arī par to, ka civiltiesiskā atbildība ievērojami atšķiras dalībvalstu starpā; uzsver, ka daudzās dalībvalstīs ar naftas un gāzes darbībām nepastāv atbildība par vairuma trešo personu prasībām par atlīdzības saņemšanu par kaitējumu, ko izraisījis negadījums, lielākajā daļā dalībvalstu nav regulējuma kompensācijas maksājumiem un daudzās dalībvalstīs nav garantiju tam, ka visiem atkrastes darbību uzņēmumiem būs pietiekami finanšu līdzekļi, lai apmierinātu prasības; turklāt uzsver, ka bieži vien nav skaidrs, kā dalībvalstu tiesību sistēmas tiktu galā ar to civilprasību daudzveidību, kuras varētu izraisīt naftas un gāzes ieguves atkrastes darbību negadījumi; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams Eiropas regulējums, kam būtu jābalstās uz visprogresīvāko dalībvalstu tiesību aktiem, un tam ir jāaptver ne tikai miesas bojājumi un kaitējums īpašumam, bet arī tīri ekonomiski zaudējumi, un būtu jānodrošina efektīvi kompensācijas mehānismi cietušajiem un nozarēm, ko tie varētu būt smagi skāruši (piemēram, zivsaimniecības un piekrastes tūrisms); šajā sakarībā aicina Komisiju novērtēt, vai horizontāla kolektīvās tiesiskās aizsardzības Eiropas sistēma būtu iespējams risinājums, un pievērst tai īpašu uzmanību, gatavojot OSD īstenošanas ziņojumu;

6.  šajā ziņā uzsver, ka kompensācijas un atlīdzības prasības par „parasto” kaitējumu vēl vairāk tiek kavētas sakarā ar civilprocesa noteikumiem par laika ierobežojumiem, finansiālās izmaksas, sabiedrības interešu tiesvedības un kolektīvu zaudējumu prasību neesamība, kā arī noteikumi par pierādījumiem, kas ievērojami atšķiras dalībvalstu starpā;

7.  uzsver, ka kompensācijas sistēmām jāspēj risināt pārrobežu prasības ātri, efektīvi, saprātīgā termiņā un bez diskriminācijas starp prasītājiem dažādās EEZ valstīs; iesaka, lai tās attiektos gan uz primāro, gan uz sekundāro kaitējumu visās skartajās teritorijās, jo šādi incidenti skar plašas teritorijas un tiem var būt ilgstoša ietekme; uzsver nepieciešamību, lai kaimiņvalstis, kuras nav EEZ dalībvalstis, ievērotu starptautiskās tiesības;

8.  uzskata, ka ir jānosaka stingri civiltiesiskās atbildības noteikumi attiecībā uz atkrastes negadījumiem, lai atvieglotu to (gan juridisko, gan fizisko) personu piekļuvi tiesu iestādēm, kuras cietušas atkrastes negadījumos, jo tas var motivēt atkrastes operatorus pienācīgi pārvaldīt savu darbības risku; uzskata, ka nevajadzētu piemērot finansiālās atbildības ierobežojumus;

9.  aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā atkrastes naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbinieku, īpašo situāciju; norāda, ka atkrastes naftas un gāzes ieguves negadījumiem var būt īpaši nopietna ietekme uz zivsaimniecības un tūrisma nozarēm, kā arī uz citām nozarēm, kuras ir atkarīgas no tā, lai kopīgā jūras vide būtu labā stāvoklī uzņēmējdarbības veikšanai, jo, notiekot smagam atkrastes negadījumam, šīs nozares, kurās darbojas arī daudzi MVU, varētu ciest lielus ekonomiskus zaudējumus;

10.  tāpēc uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi aktualizēt dalībvalstīs pastāvošās atbildības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka tad, ja notiek negadījums šo valstu ūdeņos, tas negatīvi neietekmētu minētās dalībvalsts, turpmākās naftas un gāzes nozares darbības atklātā jūrā, bet, ja negadījums notiek areālā, kas ir lielā mērā atkarīgs no komerctūrisma radītajiem ienākumiem, tam nebūtu negatīvas ietekmes uz šādām darbībām ES kopumā; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt nepieciešamību ieviest kopējus ES standartus kompensācijas un atlīdzības prasības sistēmām;

11.  uzsver nepieciešamību ņemt vērā arī tos, kas cietuši no netieša kaitējums, kas saistīts ar atkrastes iekārtu izpēti, apsekošanu un ekspluatāciju, kā arī tos, kas varētu pretendēt uz paredzēto kompensāciju;

12.  norāda, ka Komisija plāno sistemātiski vākt datus, ko veiks Par atkrastes darbībām atbildīgā iestāžu grupa (EUOAG), lai plašāk analizētu valsts noteikumu par atbildības noteikšanu efektivitāti un apmēru;

13.  uzsver, ka ir nepieciešams, lai Komisija regulāri veiktu atbilstības pārbaudes gan valstu tiesību sistēmās, gan uzņēmumos attiecībā uz atbilstību attiecīgajiem OSD noteikumiem par atbildību un kompensācijām, tostarp atkrastes uzņēmumu finanšu pārskatu pārbaudes, un pārkāpumu gadījumā tiks veikti pasākumi ar mērķi novērst nopietnus incidentus un ierobežot to ietekmi uz cilvēkiem un vidi; iesaka izveidot kopīgu Eiropas līmeņa mehānismu rīcībai saistībā ar negadījumiem un pārkāpumiem;

14.  uzsver, ka ir jārod līdzsvars starp ātru un atbilstošu kompensāciju izmaksu cietušajiem un nelikumīgu prasību (zināmas arī kā „viltus plūdu”, „floodgates” problēmas) apmierināšanas novēršanu, palielinot noteiktību attiecībā uz finansiālās atbildības līmeņiem daudzām atkrastes sabiedrībām un izvairoties no ilgstošas un dārgas tiesvedības tiesā;

15.  pauž nožēlu par to, ka neviena no dalībvalstīm nav izteikti paredzējusi visdažādākos finansiālā nodrošinājuma instrumentus attiecībā uz kompensāciju saistībā ar prasībām par „parasto” kaitējumu, kas radies naftas un gāzes ieguves negadījumu rezultātā; šajā sakarībā uzsver, ka pārmērīga paļaušanās uz apdrošināšanu varētu novest pie slēgta tirgus attiecībā uz finansiālā nodrošinājuma instrumentiem, kam sekotu potenciāls konkurences trūkums un izmaksu pieaugums;

16.  pauž nožēlu par to, ka ES finansiālā nodrošinājuma instrumenti netiek izmantoti tam, lai segtu atkrastes negadījumos ar visaugstākajām izmaksām radušos kaitējumu; norāda, ka viens no iemesliem var būt tas, ka dažās dalībvalstīs par kaitējumu noteiktās atbildības apmēra dēļ šādi instrumenti var nebūt vajadzīgi;

17.  aicina dalībvalstis sniegt detalizētus datus par finanšu instrumentu izmantošanu un atbilstošu finansiālo nodrošinājumu atkrastes negadījumiem, tostarp tiem, kuru izmaksas ir visaugstākās;

18.  uzskata, ka būtu jāpublisko visi gadījumi, kuros ir pierādīta atbildība, kā arī informācija par piemērotajām sankcijām, lai videi nodarītā kaitējuma patiesās izmaksas būtu visiem pārredzamas;

19.  mudina Komisiju aicināt dalībvalstis izstrādāt finansiālā nodrošinājuma instrumentus attiecībā uz kompensāciju par „parasto” zaudējumu atlīdzību, kuri radušies negadījumos, kas saistīti ar vispārējām atkrastes naftas un gāzes ieguves darbībām vai atkrastes naftas un gāzes transportu, tostarp maksātnespējas gadījumos; uzskata, ka tas varētu ierobežot operatoru atbildības par nejaušu piesārņojumu pārnešanu uz valsts budžetu, kas citādi būtu jāsedz kā kompensācijas izmaksas, ja saglabājas pašreizējie noteikumi; uzskata, ka šajā saistībā būtu arī jāizvērtē iespēja izveidot fondu, kura pamatā būtu atkrastes darbību nozares veiktās iemaksas;

20.  uzskata, ka ir jāanalizē, cik lielā mērā kriminālatbildības ieviešana ES līmenī pievienos vēl vienu atturošu elementu līdzās civiltiesiskajai atbildībai, kas sekmēs vides aizsardzību un atkrastes darbību drošuma pasākumu ievērošanu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ES ievieš Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (VKAD), ar ko saskaņo kriminālsodus par noteiktiem ES vides tiesību aktu pārkāpumiem; tomēr pauž nožēlu, ka VKAD joma neattiecas uz visām OSD darbībām; pauž nožēlu arī par to, ka noziedzīgu nodarījumu definīcija un minimālā to sankciju veida un apmēra, kas saistītas ar atkrastes darbību drošības pārkāpumiem, definīcija nav saskaņota ES; aicina Komisiju iekļaut VKAD jomā smagas naftas avārijas un iesniegt Parlamentam savu pirmo īstenošanas ziņojumu par OSD savlaicīgi un ne vēlāk kā līdz 2019. gada 19. jūlijam;

21.  aicina Komisiju izstrādāt vajadzīgos pētījumus, lai novērtētu ekonomisko risku, kam atsevišķas dalībvalstis un to piekrastes reģioni var būt pakļauti, ņemot vērā atsevišķu reģionu ekonomikas nozaru orientāciju, naftas un gāzes nozares atkrastes darbību koncentrācijas līmeni noteiktās teritorijās, darba apstākļus, klimatiskos faktorus, piemēram, okeāna straumes un vējus, un vides standartus, kas tiek piemēroti; tādēļ iesaka ieviest aizsardzības mehānismu un drošības perimetrus darbību apstāšanās gadījumā un atzinīgi vērtē to, ka nozares uzņēmumi būvē četrus naftas urbumu noslēguma vākus, kas var samazināt naftas noplūdi atkrastes negadījuma laikā;

22.  prasa izveidot pielāgotu ietekmes uz Arktisko vidi novērtējumu attiecībā uz visām darbībām, kuras notiek Arktikas reģionā, kur ekosistēmas ir īpaši trauslas un cieši saistītas ar globālo biosfēru;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest papildu pasākumus aktus, kas varētu efektīvi nodrošināt naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pirms notiek nopietna avārija;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarā turpināt izskatīt starptautiska risinājuma iespēju, ņemot vērā to, ka daudzi naftas un gāzes ieguves uzņēmumi, kuri darbojas ES, darbojas visā pasaulē un ka pasaules mēroga risinājums nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā, izmantojot stingrākas pārbaudes par ieguves uzņēmumiem ārpus ES robežām; aicina dalībvalstis ātri ratificēt 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;

25.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp. (2) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp. (3) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (4) Lieta C-176/03 Komisija pret Padomi, ECLI:EU:C:2005:542. (5) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp. (6) OV L 339, 21.12.2007., 3. lpp. (7) OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp. (8) Deloitte BIO (2014), „Civil liability, financial security and compensation claims for offshore oil and gas activities in the European Economic Area” (“Civiltiesiskā atbildība, finansiālais nodrošinājums un kompensācijas prasības attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbībām Eiropas Ekonomikas zonā”), nobeiguma ziņojums, kas sagatavots Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorātam. (9) OV C 51E, 22.2.2013., 43. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā (2016/3001(RSP))

P8_TA(2016)0479 RC-B8-1310/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), īpaši 2016. gada 10. marta rezolūciju (1)un 2015. gada 23. jūnija rezolūciju(2),

–  ņemot vērā ES delegācijas Kongo Demokrātiskajā Republikā paziņojumus par cilvēktiesību stāvokli šajā valstī, jo īpaši 2016. gada 23. novembra un 2016. gada 24. augusta paziņojumu,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2016. gada 15. jūnija rezolūciju par pirmsvēlēšanu un drošības situāciju KDR,

–  ņemot vērā ES 2016. gada 25. jūnija vietējo paziņojumu par cilvēktiesību stāvokli KDR, kā arī 2016. gada 2. augusta un 2016. gada 24. augusta vietējos paziņojumus par KDR vēlēšanu procesu pēc nacionālā dialoga uzsākšanas KDR,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2015. gada 27. jūlija gada ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli un ANO Kopīgā cilvēktiesību biroja darbību Kongo Demokrātiskajā Republikā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Starptautiskās Frankofonijas organizācijas 2016. gada 16. februāra un 2016. gada 5. jūnija kopīgos paziņojumus presei par iekļaujoša KDR politiskā dialoga nepieciešamību un par to apņemšanos atbalstīt Kongo pušu centienus panākt demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 15. augusta paziņojumu par stāvokli KDR,

–  ņemot vērā ES Padomes 2016. gada 23. maija un 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Kongo Demokrātisko Republiku,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par KDR, it īpaši rezolūciju Nr. 2293(2016) par sankciju atjaunošanu pret KDR un ekspertu grupas pilnvaru termiņa pagarināšanu un rezolūciju Nr. 2277(2016), ar ko atjaunoja pilnvaras ANO Stabilizācijas misijai KDR (MONUSCO),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2016. gada 15. jūlija un 2016. gada 21. septembra paziņojumus presei par stāvokli KDR,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2016. gada 20. septembra paziņojumu, kurā viņi aicina saglabāt mieru, lai dialoga ceļā un saskaņā ar konstitūciju pārvarētu krīzi,

–  ņemot vērā Kotonū partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā,

–  ņemot vērā 1981. gada jūnija Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā Kongo Demokrātiskās Republikas Konstitūciju, ko pieņēma 2006. gada 18. februārī,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Joseph Kabila ir KDR prezidents kopš 2001. gada; tā kā prezidenta J. Kabilas amata pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 20. decembrī un tā kā KDR prezidents var atrasties amatā ne ilgāk kā divus termiņus, un nākamās valsts prezidenta un likumdošanas varas vēlēšanas sākotnēji bija paredzētas 2016. gada beigās;

B.  tā kā iepriekšējos divos gados prezidents J. Kabila ir izmantojis administratīvus un tehniskus līdzekļus, lai novilcinātu vēlēšanas un saglabātu varu pēc sava konstitūcijā paredzētā pilnvaru termiņa beigām;

C.  tā kā pirmais mēģinājums grozīt KDR konstitūciju, lai ļautu prezidentam J. Kabila kandidēt uz trešo termiņu, 2015. gadā tika pārtraukts, jo pilsoniskā sabiedrība pret to stingri iebilda un pretojās; tā kā šādi centieni ir saasinājuši politisko spriedzi, radījuši nemierus un vardarbību visā valstī, kas tagad, šķiet, ir nonākusi vēlēšanu strupceļā;

D.  tā kā 2015. gada novembrī prezidents J. Kabila izziņoja nacionāla dialoga sākšanu; tā kā Āfrikas Savienība pēc tam iecēla bijušo Togo premjerministru Edem Kodjo par valsts politiskā dialoga veicinātāju; tā kā divas galvenās opozīcijas grupas ir noraidījušas dalību pasākumā, ko tās uzskata par neiekļaujošu un nedemokrātisku dialogu, kā arī par novilcināšanas taktiku;

E.  tā kā Āfrikas Savienība, ANO, Eiropas Savienība un Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir kopīgi uzsvērušas, cik svarīgs ir dialogs un centieni panākt politisko dalībnieku vienošanos demokrātijas un tiesiskuma garā, un ir mudinājušas visus Kongo politiskos dalībniekus pilnībā sadarboties ar Edem Kodjo,

F.  tā kā 2016. gada 18. oktobrī tika parakstīts nolīgums starp prezidentu J. Kabila un daļu no opozīcijas par prezidenta vēlēšanu atlikšanu līdz 2018. gada aprīlim; tā kā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem prezidents J. Kabila, kuram rezultātā atļauts palikt amatā pēc 2016. gada, iecēla jaunu pagaidu premjerministru Samy Badibanga, opozīcijas pārstāvi, kuram uzdeva izveidot jaunu valdību;

G.  tā kā kopš 2015. gada janvāra Kongo drošības un izlūkošanas ierēdņi ir apspieduši miermīlīgus aktīvistus un opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas iestājas pret mēģinājumiem ļaut prezidentam J. Kabila saglabāt varu pēc konstitūcijā paredzēto divu termiņu beigām;

H.  tā kā cilvēktiesību grupas atkārtoti informē par to, ka cilvēktiesību un vārda un pulcēšanās, kā arī demonstrāciju brīvības situācija pirmsvēlēšanu laikā valstī aizvien pasliktinās, tostarp tiek izmantots pārmērīgs spēks pret miermīlīgiem demonstrantiem, žurnālistiem, politiskajiem līderiem un citiem;

I.  tā kā aizvien spēcīgāka vardarbība, kā arī cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumi, jo īpaši mērķtiecīgas operācijas un nesankcionēti aresti, negatīvi ietekmē jebkādus centienus noregulēt un stabilizēt situāciju KDR;

J.  tā kā konkrētāk tiek ziņots, ka vairāk nekā 50 personas ir nonāvētas demonstrācijās 2016. gada 19. un 20. septembrī Kinšasā un daudzi citi ir pazuduši bez vēsts; tā kā LUCHA un Filimbi kustību dalībnieki joprojām ir nelikumīgi aizturēti; tā kā tādi plašsaziņas līdzekļi kā Radio France Internationale (RFI) vai Radio Okapi ir slēgti vai to darbība ir traucēta; tā kā saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojis ANO Kopīgais cilvēktiesību birojs, saņemta informācija par 422 cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus izdarījuši policijas ierēdņi un drošības spēki to demonstrāciju laikā, kuras notika laikposmā no 2016. gada 19. līdz 21. septembrim;

K.  tā kā humanitārās aģentūras uzskata, ka politiskā nestabilitāte valstī izraisa haosu un tās iedzīvotāju, kuri jau cietuši dažādo bijušo un pašreizējo krīžu dēļ, slīgšanu galējā nabadzībā un nedrošībā un ka patlaban 5 miljoniem cilvēku ir vajadzīga palīdzība;

L.  tā kā Eiropas Savienība ir uzsvērusi, ka jebkurš lēmums atlikt vēlēšanas ir jāpieņem iekļaujoša, objektīva un pārredzama tāda dialoga ietvaros, kurā iesaistās visas ieinteresētās puses Kongo un kurš tiek īstenots pirms prezidenta J. Kabilas amata pilnvaru beigām 2016. gada decembrī;

M.  tā kā ES no 11. Eiropas Attīstības fonda ir piešķīrusi EUR 620 miljonus KDR nacionālajai indikatīvajai programmai 2014.–2020. gadam, kuras prioritātes ir pārvaldības un tiesiskuma nostiprināšana, tostarp tiesu sistēmas, policijas un armijas reformas,

1.  pauž nožēlu par bojā gājušajiem pēdējo nedēļu demonstrāciju laikā un pauž visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un KDR iedzīvotājiem;

2.  pauž nopietnas bažas par aizvien nestabilāko situāciju KDR saspringtajā pirmsvēlēšanu posmā; atgādina KDR iestādēm un galvenokārt valsts prezidentam, ka tie ir atbildīgi par savu pilsoņu dzīvību aizsargāšanu visā valsts teritorijā un jo īpaši par pilsoņu aizsardzību pret vardarbību un noziegumiem, kā arī tiem ir jāīsteno valsts pārvaldības uzdevums, stingri ievērojot tiesiskumu;

3.  pauž nožēlu par to, ka valdība un Neatkarīgā valsts vēlēšanu komisija (CENI) nav organizējušas prezidenta vēlēšanas konstitūcijā noteiktajā termiņā; atkārto savu aicinājumu izveidot sekmīgas un savlaicīgi organizētas vēlēšanas pilnīgā saskaņā ar KDR Konstitūciju un Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu un uzstāj, lai Kongo valdība nodrošinātu labvēlīgu vidi pārredzamām, ticamām un iekļaujošām vēlēšanām, cik drīz vien iespējams;

4.  atgādina par saistībām, kuras KDR apņēmusies pildīt saskaņā ar Kotonū nolīgumu, proti, ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus, kuri ietver vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī labu pārvaldību un politiskās varas pārredzamību; norāda, ka saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu ar KDR iestādēm notiekošais dialogs, kura uzdevums ir līdz galam precizēt vēlēšanu procesu, draud izgāzties;

5.  mudina ES īstenot konkrētus pasākumus, nekavējoties uzsākt procedūru saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu un pieņemt mērķtiecīgas sankcijas, tostarp vīzu aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, pret augstākajām amatpersonām un bruņoto spēku pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu un politisko strupceļu, kurš kavē miermīlīgu un konstitucionālu varas nodošanu, jo īpaši pret Kalev Mutond, ģenerālmajoru John Numbi, ģenerāli Ilunga Kampete, ģenerālmajoru Gabriel Amisi Kumba un ģenerāli Célestin Kanyama;

6.  mudina visus politiskos spēkus iesaistīties miermīlīgā un konstruktīvā dialogā, lai novērstu jebkādu pašreizējās politiskās krīzes padziļināšanos, un atturēties no turpmākas vardarbības un provokācijām; atzinīgi vērtē CENCO (Katoļu baznīcas bīskapu nacionālās konferences) centienus panākt plašāku vienošanos par politisku pāreju; aicina gan iestādes, gan opozīciju atturēties no jebkādām darbībām vai paziņojumiem, kas varētu ļaut papildus izplatīties nemieriem; tikmēr atzīst, ka nepieciešams pārejas periods, kurā prezidenta amata pienākumus var īstenot tikai pārejas padomes uzraudzībā, kurā būtiska nozīme būtu opozīcijai;

7.  pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos un pieaugošajiem politiskās dzīves ierobežojumiem KDR un jo īpaši par tiesu sistēmas izmantošanu, kā arī vardarbību un iebiedēšanu, ar ko saskaras cilvēktiesību aizstāvji, politiskie oponenti un žurnālisti; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos; prasa varas iestādēm nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, kas noteikti plašsaziņas līdzekļiem;

8.  joprojām pauž dziļas bažas par to, cik efektīva ir CENI, no kuras lielā mērā ir atkarīga vēlēšanu procesa leģitimitāte; atgādina, ka vēlēšanu Komisijai vajadzētu būt objektīvai un iekļaujošai institūcijai ar pietiekamiem resursiem, lai tā varētu īstenot visaptverošu un pārredzamu procesu;

9.  aicina veikt pilnīgu, rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notikuši protestu laikā, lai noskaidrotu vainīgās personas un sauktu tās pie atbildības;

10.  aicina ES delegāciju turpināt cieši pārraudzīt situāciju KDR un izmantot visus atbilstīgos mehānismus un instrumentus, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāvjus un demokrātiju atbalstošas kustības; aicina PV /AP apsvērt iespēju palielināt ES delegācijas starpniecības spējas sadarboties ar Āfrikas Savienību, lai atbalstītu vairāk iekļaujošu politisku dialogu un nepieļautu politiskās krīzes padziļināšanos un turpmāku vardarbības izplatīšanos;

11.  aicina vairāk iesaistīt Āfrikas Savienību, lai pilnībā nodrošinātu Kongo Konstitūcijas ievērošanu; aicina izveidot pastāvīgu dialogu starp Lielo ezeru reģiona valstīm, lai novērstu turpmāku destabilizāciju reģionā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu, lai novērtētu situāciju KDR, kas 2016. gada oktobrī notika Luandā;

12.  atgādina, ka miers un drošība ir priekšnoteikums sekmīgai vēlēšanu norisei un stabilai politiskai videi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē MONUSCO pilnvaru pagarināšanu un to stiprināšanu, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un ievērotu cilvēktiesības vēlēšanu kontekstā;

13.  atkārtoti pauž dziļas bažas par satraucošo humanitāro situāciju KDR; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt palīdzības sniegšanu KDR iedzīvotājiem, lai uzlabotu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu dzīves apstākļus un novērstu pārvietošanas, pārtikas apgādes nepietiekamības un dabas katastrofu sekas;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, KDR valdībai un parlamentam, Āfrikas Savienībai, ĀKK un ES Padomei, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0085. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0290.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs (2016/2885(RSP))

P8_TA(2016)0480 B8-1227/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 7. IAM par enerģijas pieejamību un 12. IAM un 13. IAM attiecīgi par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem un klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā ANO 2011. gadā ierosināto iniciatīvu “Ilgtspējīga enerģija visiem” (SE4ALL),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gadā ierosināto iniciatīvu “Enerģija attīstībai” ar mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka ilgtspējīga enerģija tiek nodrošināta vēl 500 miljoniem jaunattīstības valstu iedzīvotāju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu, kurā ir norādīts, ka ES īstenotās attīstības politikas galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika termiņā arī izskaušana,

–  ņemot vērā LESD 191. pantu un ES klimata politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(1) (ASI), un jo īpaši tās I pielikumu, kurā iekļauti noteikumi par ilgtspējīgu enerģiju ģeogrāfiskajās programmās, un II pielikumu, kurā iekļauti noteikumi par ilgtspējīgas enerģijas komponentu ASI tematiskajā programmā “Vispārējie sabiedriskie labumi un problēmas” (VSLP),

–  ņemot vērā attiecīgos ASI un Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmdokumentus, tostarp nacionālās indikatīvās programmas (NIP), kurās ir enerģētikas mērķnozare, un gada rīcības programmas, kurās tiek īstenotas šīs NIP,

–  ņemot vērā 2014. gada Āfrikas Tīrās enerģijas koridora iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošana Āfrikā un samazināt oglekļa emisijas un atkarību no importēta fosilā kurināmā,

–  ņemot vērā Parlamenta veikto pārbaudi attiecīgajiem ASI un EAF programmdokumentiem pirms to apstiprināšanas ASI un EAF komitejās,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. pušu konferenci (COP 21) 2015. gada decembrī Parīzē un pieņemto Parīzes nolīgumu, kas ir vēsturē pirmā vispārējā juridiski saistošā globālā klimata vienošanās jomā,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 22. sesiju (COP 22), kas notika 2016. gada 7.–18. novembrī Marrākešā,

–  ņemot vērā, ka 2016. gada 21. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā saistībā ar atjaunojamo energoresursu un ES un Āfrikas Savienības (ĀS) partnerattiecību iniciatīvu notika augsta līmeņa sanāksme, kuru vadīja Āfrikas Savienības priekšsēdētājs Idriss Déby un kurā piedalījās Gvinejas Republikas prezidents Alpha Condé, Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja Nkosazana Dlamini-Zuma, Āfrikas Attīstības bankas priekšsēdētājs Akinwumi Adesina un bija klāt arī Eiropas Savienības pārstāvji — Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) ģenerāldirektors Stefano Manservisi un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu nodaļas (DEVCO C6) vadītāja vietnieks Felice Zaccheo, kā arī Francijas vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministre Ségolène Royal,

–  ņemot vērā Pasaules Aizsprostu komisijas 2000. gada 16. novembra ziņojumu “Jauns satvars lēmumu pieņemšanai”,

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par finansējuma piešķiršanu aizsprostu infrastruktūras stiprināšanai jaunattīstības valstīs(2), 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES attīstības sadarbību nolūkā atbalstīt mērķi par vispārējas enerģijas pieejamības nodrošināšanu līdz 2030. gadam(3) un 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES robežām — stratēģiska pieeja drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšanai(4),

–  ņemot vērā ES Revīzijas palātas 2015. gada 6. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 15/2015 par ĀKK un ES enerģijas instrumentu atjaunojamās enerģijas atbalstam Austrumāfrikā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs (O-000134/2016 – B8-1809/2016),

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ilgtspējīga piekļuve uzticamai un drošai enerģijai par pieejamu cenu ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu nodrošināt cilvēku pamatvajadzības un tiesības, tostarp tīra ūdens, sanitārijas, drošas un aizsargātas vides, veselības aprūpes, apkures un izglītības pieejamību, un izšķirīgi nozīmīga praktiski visām saimnieciskajām darbībām un ir būtisks attīstības virzītājspēks; tā kā enerģijas pieejamībai ir arī drošības un ģeopolitiskie aspekti un tā kā enerģijas jautājumi var dot impulsu konfliktu izraisīšanai;

B.  tā kā 1,2 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība un vēl lielākam skaitam cilvēku elektrība ir pieejama nepastāvīgi; tā kā puse no tiem, kuriem nav pieejama elektrība, dzīvo Āfrikā; tā kā šis skaitlis pieaug, jo iedzīvotāju skaits šajā kontinentā pieaug straujāk nekā enerģijas pieejamības paplašināšana;

C.  tā kā no elektrības pieejamības viedokļa Subsahāras situācija ir vissliktākā visā pasaulē, bet, ņemot vērā šī reģiona enerģētikas nozares attīstību, ir ļoti iespējams, ka 2040. gadā Subsahāras Āfrika patērēs tikpat daudz elektrības kā Indija un Latīņamerika kopā 2010. gadā;

D.  tā kā vairāk nekā 70 % no Āfrikas kopējā energopatēriņa nāk no atjaunojamiem avotiem, bet gandrīz viss šis apjoms ir no biomasas tradicionālās izmantošanas veidiem; tā kā joprojām ir milzīgas iespējas iekļaut arī citus avotus, jo īpaši saules un vēja enerģiju;

E.  tā kā demogrāfiskajām tendencēm Āfrikā būs liela ietekme uz kultūraugu audzēšanai nepieciešamajām zemes platībām, kā arī koksnes kurināmā patēriņu;

F.  tā kā globālā atmežošana izraisa gandrīz 20 % no visām CO2 emisijām un tā kā liela atkarība no tradicionālās biomasas un ēdiena gatavošanai izmantotās neefektīvās plītis daudzos Āfrikas kontinenta reģionos rada apdraudējumu mežu un krūmāju platībām;

G.  tā kā 2,3 miljardi cilvēku ēdiena pagatavošanai izmanto tradicionālo biomasu, piemēram, kokogles, un tas bieži vien būtiski negatīvi ietekmē viņu veselību un vidi; tā kā sievietēm šādu materiālu izmantošanā ir neproporcionāli liels slogs, tostarp gādājot malku, kas var būt laikietilpīgi un arī apdraudēt viņu drošību; tā kā uzlabotas plītis samazina ēdiena gatavošanai nepieciešamo laiku un darbu;

H.  tā kā Āfrika ir gan kontinents ar vislielāko atjaunojamās enerģijas potenciālu, gan visatpalikušākais elektrifikācijas ziņā;

I.  tā kā enerģētiskā nabadzība visizplatītākā ir lauku rajonos, bet piekļuves nodrošināšana enerģijai ir liela problēma arī strauji augošo pilsētu arvien lielākajās teritorijās, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus, savienojamību un infrastruktūras trūkumu, un tā kā Āfrikas nabadzīgākajās valstīs enerģijas rēķini ir visaugstākie;

J.  tā kā ir būtiski turpināt attīstīt vēl jaunos lauku elektrifikācijas tirgus, līdz tie kļūst nobrieduši un pašpietiekami, un turpmāk atbalstīt programmas, kas pievēršas atjaunojamiem, energoefektīviem, mazapjoma un decentralizētiem enerģijas risinājumiem;

K.  tā kā enerģētiskajai nabadzībai ir arī dzimumu dimensija; tā kā enerģētiskās nabadzības ietekme uz sievietēm ir smagāka;

L.  tā kā 7. ilgtspējīgas attīstības mērķis ir līdz 2030. gadam visiem nodrošināt piekļuvi uzticamiem, ilgtspējīgiem un mūsdienīgiem energopakalpojumiem par pieejamu cenu; tā kā klimata politikas saistību izpildei ir nepieciešami arī spēcīgi un saprātīgi centieni enerģētikas jomā un tā kā tādēļ Āfrika saskaras ar divkāršu uzdevumu, jo tai ir būtiski jāpalielina iedzīvotāju piekļuve elektroenerģijas pamatpakalpojumiem un vienlaikus jāizpilda saistības saskaņā ar nolīgumu par klimata pārmaiņām;

M.  tā kā ANO Vides programmas ziņojumā “Globālās tendences atjaunojamās enerģijas investīcijās 2016. gadā” norādīts, ka 2015. gadā globālās investīcijas jaunās atjaunojamo energoresursu jaudās bija vairāk kā divreiz lielākas nekā ogļu un gāzes spēkstacijās; tā kā 2015. gadā atjaunojamās enerģijas tirgū dominēja saules fotoelementi un vēja enerģija un tā kā 2015. gadā pirmo reizi investīcijas atjaunojamos energoresursos jaunattīstības valstīs bija lielākas nekā attīstītajās valstīs;

N.  tā kā Pasaules Aizsprostu komisijas 2000. gada 16. novembra ziņojumā ir secināts — izbūvējot lielus aizsprostus, nav saražots plānotais elektrības apmērs, nav nodrošināts plānotais ūdens daudzums un nav panākta plānotā plūdu nodarīto kaitējumu ierobežošana, bet lieli aizsprosti ir radījuši nopietnas sekas sociālajā un vides jomā un pasākumi šo seku mazināšanai lielākoties ir bijuši neveiksmīgi;

O.  tā kā mērķis panākt vispārēju piekļuvi enerģijai ir cieši saistīts ar mērķi panākt klimatisko taisnīgumu;

P.  tā kā klimatiskais taisnīgums saista cilvēktiesības un attīstību, lai panāktu uz cilvēku orientētu pieeju, aizsargātu tiesības visneaizsargātākajiem cilvēkiem un taisnīgi un godīgi dalītos ar klimata pārmaiņu ietekmes izraisīto slogu un ieguvumiem;

Q.  tā kā nevienmērīgās klimata finansējuma plūsmas un tehnoloģiju nodošana saistībā ar klimata pārmaiņām var apdraudēt Āfrikas līderu vēlmi attīstīt atjaunojamo enerģiju, lai izpildītu kontinenta industrializācijas programmu;

R.  tā kā Parīzes nolīgumā ir uzsvērts, ka jāveicina vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, stiprinot atjaunojamo enerģiju attīstību;

S.  tā kā ir daudz pierādījumu un plaša vienprātība par to, ka bieži vien efektīvākie risinājumi ir atjaunojamās enerģijas mazapjoma decentralizēta ražošana, vietējie tīkli un ārpustīkla risinājumi un ka šādi risinājumi parasti sniedz lielāko ieguldījumu vispārējā attīstības progresā un vislabāk mazina vai nepieļauj negatīvu iedarbību uz vidi;

T.  tā kā atjaunojamās enerģijas vietējā ražošana ir uzsvērta ASI regulā un ASI un EAF programmās un enerģētikas projekti būtu jāizstrādā tā, lai tie atspoguļotu atjaunojamās enerģijas decentralizētas ražošanas priekšrocības;

U.  tā kā ES attīstības palīdzības enerģētikas jomā ir strauji palielinājusies un ir plānots, ka šādi izdevumi 2014.–2020. gada laikposmā sasniegs EUR 3,5 miljardus; tā kā 30 nacionālajās indikatīvajās programmās (no kurām puse ir paredzēta Āfrikas valstīm) ir iekļauta enerģētikas mērķnozare;

V.  tā kā 2005. gada jūnijā izveidotā ĀKK un ES enerģijas instrumenta mērķis ir veicināt modernu energopakalpojumu pieejamību nabadzīgiem iedzīvotājiem lauku un piepilsētu teritorijās, īpaši pievēršoties Subsahāras Āfrikai un atjaunojamai enerģijai; tā kā saistītajā ES Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2015 Komisijai ir sniegti vairāki ieteikumi projektu stingrākai atlasei, to uzraudzības pastiprināšanai un ilgtspējas izredžu palielināšanai;

W.  tā kā nesen ir ieviesta ES Elektrifikācijas finansēšanas iniciatīva (ElectriFI) un tā kā ir pieejamas arī citas finansēšanas iespējas, tostarp mehānismi ES dotāciju kombinēšanai ar aizdevumiem vai publisko vai privāto līdzekļu devēju kapitālu (finansējuma apvienošanas mehānismi) dažādās pasaules daļās, saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu pilnvarojamu īstenotie pasākumi enerģētikas jomā un ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda pasākumi enerģētikas nozarē;

X.  tā kā 7. IAM sasniegšanai ir nepieciešamas arvien lielākas privātās investīcijas; tā kā jebkurš lēmums veicināt publisko un privāto partnerību izmantošanu, jaunattīstības valstīs izmantojot apvienošanas mehānismu, būtu jābalsta vispārējā šo mehānismu novērtējumā un iepriekš gūtajā pieredzē; tā kā jebkurā gadījumā nevajadzētu piešķirt dotācijas tādiem projektiem, kas jau ir komerciāli dzīvotspējīgi;

Y.  tā kā vienai no prioritātēm ir jābūt vietējo specialistu un augsti kvalificēto speciālistu apmācīšanai, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai jaunattīstības valstīs, un tā kā šim nolūkam ir jānovirza ievērojama finansējuma daļa;

Z.  tā kā katru gadu pasaulē tiek piešķirtas fosilās degvielas subsīdijas USD 500 miljardu apmērā, kas nevis samazina, bet gan palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas, un parasti sniedz labumu nevis nabadzīgajiem, bet gan salīdzinoši pārtikušajiem iedzīvotājiem; tā kā šādas subsīdijas būtu pakāpeniski jāpārtrauc un šādā veidā valstis var sev nodrošināt ievērojamus līdzekļus, kurus izmantot efektīvākai sociālajai politikai un lielākai piekļuvei uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu, nevienlīdzības samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai,

1.  atgādina, ka piekļuve enerģijai paātrina attīstību; vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un ES būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām skartajās valstīs un starptautiskajiem partneriem ir jāveic spēcīgi un saskaņoti pasākumi, lai mazinātu enerģētisko nabadzību un īstenotu 7. IAM, un šajā nolūkā īpaši centieni ir nepieciešami attālos lauku rajonos, jo īpaši energotīklam nepievienotos reģionos; atgādina, ka klimata pārmaiņu un tirdzniecības politikai vajadzētu būt savstarpēji papildinošai, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un izskaustu nabadzību saskaņā ar programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu;

2.  uzsver ciešo saikni starp enerģiju un potenciāliem drošības jautājumiem un uzskata, ka enerģētikas pārvaldība, lai gan to ir grūti īstenot, tomēr arī ir būtiska ekonomikai un tautas attīstībai jaunattīstības valstīs;

3.  norāda, ka elektrifikācija tiek panākta, izmantojot publisko iestāžu atbalstu, kas savukārt ir atkarīgs no enerģijas sadales pakalpojumu pareizas pārvaldības un valstu spējām veikt savas suverēnās funkcijas;

4.  prasa ES iekļaut dzimumu dimensiju visās enerģētikas politikas jomās, pievēršoties sievietēm, kam ir īpašas vajadzības;

5.  atbalsta Komisijas iniciatīvu „Enerģija attīstībai”, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgas enerģijas pieejamību vēl 500 miljoniem cilvēku jaunattīstības valstīs līdz 2030. gadam, izmantojot programmas elementus, piemēram, tehniskās palīdzības instrumenta izveidi, ES ekspertu palīdzību tehnisko zināšanu attīstīšanā jaunattīstības valstīs un spēju veidošanas un tehnoloģiju nodošanas veicināšanu; uzsver, ka enerģija rada priekšnosacījumus daudzām citām jomām, piemēram, veselībai, izglītībai, tīram ūdenim, lauksaimniecībai, telekomunikācijām un interneta pieslēgumam; uzsver, ka iniciatīva „Enerģija attīstībai” ir pilnībā jāsaskaņo ar ES attīstības politikas mērķiem, kas noteikti Lisabonas līgumā;

6.  uzskata, ka Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtās ASI regulas attiecīgie noteikumi ir lakoniski, tomēr tie nodrošina stabilu pamatu ES attīstības palīdzībai enerģētikas jomā; atgādina, ka šie pasākumi koncentrējas uz enerģētikas pieejamību un īpašu uzmanību pievērš vietējai un reģionālajai atjaunojamajai enerģijai un piekļuves nodrošināšanai nabadzīgiem attālu reģionu iedzīvotājiem;

7.  atzinīgi vērtē ElectriFI, kas nodrošina elastīgu un iekļaujošu struktūru, kurā var iesaistīties dažādi partneri, piemēram, privātais sektors, publiskās iestādes un vietējās pašvaldības, un kas var dot labumu tādā pašā mērā ar vienādiem tirgus nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vajadzības un iespējas katrā mērķa valstī/reģionā; atgādina, ka vietējā privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju partneru iesaistīšanai būs būtiska nozīme, uzlabojot īstenoto darbību efektivitāti un atbildību;

8.  aicina Komisiju savā tīmekļvietnē regulāri ziņot par sasniegto progresu iniciatīvas “Enerģija attīstībai” mērķa īstenošanā, precizēt, cik liels īpatsvars no kopējā jaunattīstības valstīm paredzētā enerģētikas finansējuma ir piešķirts atjaunojamai enerģijai, attāliem reģioniem, darbinieku apmācībai, vietējās zinātības un prasmju veidošanai un vietējiem un ārpustīkla risinājumiem, kā arī īsi, tomēr pēc iespējas precīzi aprakstīt dažādu ieinteresēto personu iesaisti jau pabeigtos un vēl īstenojamos pasākumus;

9.  uzsver atjaunojamo energoresursu lielo potenciālu Āfrikā attiecībā uz saules un vēja enerģijas ražošanu, lai nodrošinātu enerģijas pieejamību visiem, jo īpaši lauku apvidos; norāda, ka fotoelementu iekārtu cenai ir būtiska ietekme uz saules enerģijas potenciāla faktisko izmantošanu Āfrikā; tādēļ mudina ES un dalībvalstis veicināt tehnoloģijas nodošanu šādas darbības izvēršanai jaunattīstības valstīs;

10.  norāda, ka Āfrikā ir apmēram 10 % no pasaules teorētiskā hidroenerģijas potenciāla; atgādina, ka globālā sasilšana ietekmēs nokrišņu ciklus, tādējādi izraisot arvien lielākas problēmas saistībā ar ūdens pieejamību un nodrošinātību ar pārtiku; atgādina arī, ka Pasaules Aizsprostu komisija norādīja — nabadzīgajiem iedzīvotājiem, citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nākamajām paaudzēm, visticamāk, būs jāuzņemas neproporcionāla lielo aizsprostu projektu radīto sociālo un vides izmaksu daļa, negūstot līdzvērtīgu ekonomisko ieguvumu daļu; uzsver, ka mazu hidroelektrostaciju aizsprosti ir ilgtspējīgāks un ekonomiski dzīvotspējīgāks risinājums nekā lielu hidroelektrostaciju aizsprosti;

11.  iesaka finansējuma sniegšanas aģentūrām (divpusējām palīdzības aģentūrām, daudzpusējām attīstības bankām, eksporta kredītaģentūrām un EIB) nodrošināt, ka visi lēmumi par aizsprostu būvniecību, kam apstiprina finansējumu, atbilst Pasaules Aizsprostu komisijas vadlīnijām; jo īpaši uzsver, ka, izvērtējot jebkādus plānus par aizsprostu būvniecību, būtu jāņem vērā pieci aspekti — taisnīgums, efektivitāte, līdzdalīga lēmumu pieņemšana, ilgtspējība un pārskatatbildība; īpaši atgādina, ka gadījumos, kad projekti ietekmē pirmiedzīvotājus un vietējo cilšu iedzīvotājus, šādiem procesiem jānotiek saskaņā ar viņu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu;

12.  atgādina, ka bioenerģija ir sarežģīts energoavots, kurā savstarpēji iesaistīta lauksaimniecība, mežsaimniecība un rūpniecība un kurš ietekmē ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; jo īpaši norāda, ka līdz ar biomasas attīstīšanu enerģijas vajadzībām rodas jauni draudi, piemēram, saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, zemes īpašumtiesību drošību, atmežošanu un zemes degradāciju; atgādina, ka būtu jāņem vērā arī bioenerģijas izmantošanas ietekme uz ūdensresursiem, jo daudzās Āfrikas daļās jau patlaban ir vērojams ūdens trūkums un apmēram trešdaļa Āfrikas produktīvo apgabalu jau pašlaik ir klasificēti kā sausi; tādēļ uzsver nepieciešamību gan ES, gan jaunattīstības valstīs izstrādāt stingrus un saistošus vides un sociālās ilgtspējas kritērijus biomasas ražošanai, lai enerģija atbilstu 7. IAM;

13.  uzsver, ka ir jāatbalsta efektīvas plītis un pāreja uz modernu kurināmo izmantošanu ēdiena gatavošanai, lai novērstu koksnes resursu plašo noplicināšanu;

14.  pauž gandarījumu par to, ka starptautiskā līmenī tiek īstenotas dažādas iniciatīvas attiecībā uz ilgtspējīgas enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikas kontinentā, bet uzstāj, ka tās jākoordinē labāk, lai panāktu lielāku efektivitāti; aicina ES un dalībvalstis sniegt atbalstu un tehnisku palīdzību, lai īstenotu Āfrikas tīrās enerģijas koridora iniciatīvas rīcības plānu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam pusi no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma apmierināt ar tīriem, vietējiem un rentabliem atjaunojamiem resursiem, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas; prasa veidot ciešāku sadarbību starp finansēšanas struktūrām, privāto sektoru un jaunattīstības valstu valdībām, lai paātrinātu šo mērķu sasniegšanu; uzsver, ka nepieciešams tehniskās apkopes atbalsts ar pietiekamu piekļuvi rezerves daļu piegādēm un apmācītiem vietējiem tehniskajiem ekspertiem;

15.  atbalsta apvienošanas izmantošanu gadījumos, kad tā ir visefektīvākā attīstības palīdzības finansējuma izmantošana 7. IAM sasniegšanai, galveno uzmanību pievēršot mazapjoma projektiem un iesaistītajiem uzņēmumiem izvirzot prasību praktizēt korporatīvo sociālo atbildību; aicina Komisiju rūpīgi raudzīties, lai nepiešķirtu līdzekļus projektiem, kuri būtu dzīvotspējīgi arī bez šiem līdzekļiem, arī gadījumos, kad privātie investori piesakās uz tiem; uzskata, ka attīstības efektivitātes principi ir jāievēro arī finansējuma apvienošanas darbībās, un norāda, ka ir svarīga saskaņošana ar saņēmējvalstu attīstības plāniem, plaša ieinteresēto personu iesaiste, pārredzamība un pārskatatbildība, koordinācija un efektivitāte, kā arī izmērāmi un taustāmi rezultāti;

16.  prasa pakāpeniski pārtraukt fosilās degvielas subsīdijas un mudina šādā veidā atbrīvotos līdzekļus piešķirt efektīvai sociālajai politikai un enerģētiskās nabadzības izskaušanas pasākumiem jaunattīstības valstīs;

17.  uzsver, ka galu galā vienīgais ES darbību sekmīguma rādītājs ir tas, cik lielu ieguldījumu tās sniedz attiecībā uz vispārējas enerģijas pieejamības nodrošināšanu ar minimālām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ņemot vērā kopējas un vienlaikus diferencētas atbildības principu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu ģenerālsekretāram.

(1) OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp. (2) OV C 56 E, 26.2.2013., 67. lpp. (3) OV C 239 E, 20.8.2013., 83. lpp. (4) OV C 332 E, 15.11.2013., 28. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras īstenošanu (2016/2011(INI))

P8_TA(2016)0481 A8-0299/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un par pasākumiem maza apmēra prasību tiesvedības vienkāršošanai un paātrināšanai (COM(2002)0746),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. oktobra Regulu (ES) Nr. 936/2012, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, piemērošanu COM(2015)0495),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veikto Eiropas Īstenošanas novērtējumu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0299/2016),

A.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2006 32. pantu ir iesniegusi savu ziņojumu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;

B.  tā kā ziņojums ir iesniegts gandrīz divus gadus vēlāk un tajā nav iekļauts plašāks ietekmes novērtējums par katru dalībvalsti atsevišķi, kā tas bija nepieciešams, apsverot atšķirīgos tiesību aktos paredzētos noteikumus visās dalībvalstīs un to savietojamību, bet tas ietver tikai nepilnīgu statistikas tabulu ar informāciju, kura galvenokārt attiecas uz 2012. gadu; tā kā Eiropas maksājuma rīkojums ir izvēles procedūra, ko var pielietot pārrobežu lietās kā alternatīvu valstu iekšējiem maksājuma rīkojumiem;

C.  tā kā šī procedūra tika izveidota, lai padarītu iespējamu ātru, atvieglotu un lētu to parādu summu atgūšanu, kas ir konkrēti, noteikta apmēra un kuriem pienācis atmaksas termiņš, un kurus atbildētājs nav apstrīdējis; tā kā saskaņā ar statistiku šī procedūra šķiet lielā mērā apmierinoša, bet šīs procedūras potenciāls nebūt nav izsmelts, jo to galvenokārt izmanto dalībvalstīs, kuru tiesību akti paredz līdzīgu valsts līmeņa procedūru;

D.  tā kā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir pasākums, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, un ir vajadzīgi iekšējā tirgus darbībai;

E.  tā kā kavēti maksājumi ir galvenais maksātnespējas iemesls, kas apdraud uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izdzīvošanu un izraisa daudzu darbvietu zaudēšanu;

F.  tā kā būtu jāveic konkrēti pasākumi, tostarp mērķtiecīgas informēšanas kampaņas, lai informētu pilsoņus, uzņēmumus, juridisko profesiju pārstāvjus un citas attiecīgās puses par šīs procedūras pieejamību, darbību, piemērošanu un priekšrocībām;

G.  tā kā dažās dalībvalstīs, kurās Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra netiek piemērota atbilstoši pašreiz spēkā esošajai regulai, rīkojumi būtu jāizdod ātrāk, un jebkurā gadījumā būtu jāievēro 30 dienu termiņš, ko nosaka šī regula, ņemot vērā to, ka rīkojumus var izpildīt tikai tad, ja tiek netiek apstrīdēti;

H.  tā kā ir jāveicina e–Codex sistēmas izstrāde, lai dotu iespēju iesniegt pieteikumus tiešsaistē, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot šo procedūru;

I.  tā kā lielākam skaitam dalībvalstīm būtu jāņem vērā Francijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras un Zviedrijas piemērs un jāļauj prasītājiem iesniegt pieteikumus papildu valodās un jāveic atbalsta pasākumi, lai mazinātu kļūdu rašanās tendenci svešvalodas lietošanas rezultātā;

J.  tā kā procedūras racionalizētais raksturs nenozīmē, ka to var ļaunprātīgi izmantot, lai uzspiestu netaisnīgus līguma noteikumus, jo Regulas (EK) Nr. 1896/2006 8. pants prasa, lai tiesu instance pārbauda, vai prasība ir celta, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, tādējādi nodrošinot saskanību ar attiecīgo Tiesas judikatūru par šo tematu; tā kā turklāt visas attiecīgās puses būtu jāinformē par tiesībām un procedūrām;

K.  tā kā ir jāpārskata un turpmāk periodiski jāpārbauda standarta formas, lai atjauninātu ES dalībvalstu un valūtu sarakstu un lai uzlabotu noteikumus par procentu maksājumiem attiecībā uz prasījumiem, tostarp paredzot atmaksājamo procentu atbilstošu aprakstu;

L.  tā kā Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt noteikumu pārskatīšanu par procedūras piemērošanas jomu un par rīkojumu ārkārtas novērtēšanu,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras sekmīgo darbību visās dalībvalstīs, kas ir civillietās un komerclietās attiecībā uz neapstrīdētiem prasījumiem piemērojama procedūra un kuras galvenais mērķis ir vienkāršot un paātrināt procedūras kreditoru tiesību pārrobežu atzīšanai un īstenošanai Eiropas Savienībā;

2.  pauž nožēlu par ievērojamo, gandrīz divus gadus ilgo aizkavēšanos Komisijas ziņojuma iesniegšanā, ar kuru pārbauda Regulas (EK) Nr. 1896/2006 īstenošanu;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā trūkst padziļināta ietekmes novērtējuma katrai dalībvalstij, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1896/2006 32. pantā; pauž nožēlu par to, ka šajā ziņojumā nav atjaunināti dati par situāciju dalībvalstīs saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras darbību un īstenošanu; tālab aicina Komisiju izstrādāt plašāku, aktuālu un sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu;

4.  tāpat pauž nožēlu par to, ka Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras; šajā sakarībā uzsver, ka, neraugoties uz vienkāršoto moderno procedūru, ko piedāvā ES tiesību akti, īstenošanas atšķirības dalībvalstīs, kā arī iespēja izvēlēties valsts tiesību aktos paredzēto, nevis Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru neļauj panākt maksimālus rezultātus Regulas (EK) Nr. 1896/2006 īstenošanā un Eiropas pilsoņi nespēj izmantot savas tiesības pārrobežu līmenī, radot risku mazināt uzticēšanos ES tiesību aktiem;

5.  norāda, ka visbiežāk procedūru izmanto un par to ir vislabāk informēti sabiedrības locekļi dalībvalstīs, kurās spēkā ir līdzīgi instrumenti valsts līmenī;

6.  uzskata, ka ir jāveic praktiski pasākumi, lai vēl vairāk informētu pilsoņus, uzņēmumus, juridisko profesiju pārstāvjus un citas attiecīgās puses par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru pieejamību, darbību, piemērošanu un priekšrocībām pārrobežu lietās; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga palīdzība sabiedrības locekļiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu spēkā esošo normatīvo aktu izmantošanu, kā arī informētību un zināšanas par tiem, ņemot vērā prasījumu izpildi pārrobežu līmenī saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem;

7.  uzsver, ka dalībvalstīm ir nepieciešams sniegt atskaites Komisijai ar precīziem, visaptverošiem un aktualizētiem datiem nolūkā veikt efektīvu uzraudzību un novērtēšanu;

8.  Mudina dalībvalstis censties izdot rīkojumus 30 dienu laikā un pieņemt pieteikumus svešvalodās, ja iespējams, ņemot vērā to, ka prasība tulkot pieteikumus negatīvi ietekmē izmaksas un apstrādes laiku attiecībā uz procedūru;

9.  pilnībā atbalsta darbu, kas tiek veikts, lai nākotnē atļautu elektronisko pieteikumu iesniegšanu Eiropas maksājuma rīkojumam; tādēļ aicina Komisiju šajā sakarībā mudināt izmantot е–CODEX izmēģinājuma projektu un attiecināt to uz visām dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas pētījumu, kas tika veikts attiecībā uz iespējām ieviest elektronisko pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam;

10.  aicina Komisiju pieņemt atjauninātu standarta veidlapu atbilstoši vajadzībām, lai paredzētu labākus noteikumus, cita starpā attiecībā uz atbilstošu aprakstu par procentiem, kas jāmaksā no prasījuma summas;

11.  uzskata, ka saistībā ar regulas turpmāko pārskatīšanu vajadzētu novērst dažus izņēmumus attiecībā uz procedūras piemērošanas jomu un novērtēt noteikumus par Eiropas maksājuma rīkojumu;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 283, 16.10.2012., 1. lpp.