Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07592/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0431/2016),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra normatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā 2013. gada jūnija ex ante novērtējuma ziņojumu par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un attiecīgo protokolu,

–  ņemot vērā Kuka Salu iestāžu stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz vietējās zivsaimniecības nozares attīstību, jo īpaši tās, kas norādītas dokumentā “Cook Islands Offshore Fisheries Policy” (Kuka Salu atklātās jūras zivsamniecības politika),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sistēmu, jo īpaši 1., 2., 9., 10. un 14. IAM,

–  ņemot vērā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) Zinātniskās komitejas 12. sanāksmē pieņemtos secinājumus un ieteikumus par Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas tālu migrējošu zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0015/2017),

A.  tā kā Komisija ar Kuka Salu valdību ir apspriedusi jaunu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salām un tā īstenošanas protokolu, kuru darbības ilgums ir attiecīgi astoņi un četri gadi;

B.  tā kā tas ir pirmais ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, kurā ir garantēta Eiropas klātbūtne Klusā okeāna austrumu daļā pēc tam, kad netika pagarināts nolīgums ar Kiribati (un netika īstenoti ar Mikronēziju un Zālamana Salām parakstītie nolīgumi);

C.  tā kā ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma / protokola mērķis ir palielināt ES un Kuka Salu sadarbību zivsaimniecības jomā, ievērojot abu pušu intereses, šajā nolūkā veidojot partnerattiecības, kas veicina ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu Kuka Salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ);

D.  tā kā mūsu klātbūtne šajā reģionā būtu jāizmanto, lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un resursu atbildīgu izmantošanu, garantējot Klusā okeāna tunzivs krājumu pienācīgu pārvaldību;

E.  tā kā ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ievērojot WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu;

F.  tā kā ir problēmas ar inspekciju un kontroli un tā kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir grūti risināma problēma, ņemot vērā teritorijas un resursu izkliedētību;

G.  tā kā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas reģionā zvejo dažādi ES dalībvalstu kuģi un tā kā lielākajai daļai par šo reģionu noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem ir beidzies darbības termiņš;

H.  tā kā pretējā puse ir apņēmusies nepiešķirt citām ārpussavienības flotēm labvēlīgākus noteikumus par tiem, kas sniegti šajā nolīgumā, un tā kā nolīgumā ir iekļauta Kotonū klauzula par cilvēktiesībām, demokrātiskajiem principiem un tiesiskumu;

I.  tā kā ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma mērķis ir šajās salās veicināt efektīvāku un ilgtspējīgāku zivsaimniecības nozares un ar to saistīto nozaru un darbību attīstību atbilstīgi Kuka Salu valsts zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz atbalstu zinātniskajai pētniecībai un nerūpnieciskajai zvejai, lielākai nozvejas izkraušanai vietējās ostās, kā arī spēju palielināšanai ar mērķi uzraudzīt, kontrolēt un novērot zivsaimniecības darbības un apkarot NNN zveju, un atbilstīgi IAM sistēmai;

J.  tā kā ieguldījumi, kas ir paredzēti, lai atbalstītu Kuka Salu zivsaimniecības nozares politikas izstrādi, veido 47,6 %–50 % no kopējā maksājuma apjoma, kas procentuāli ir ievērojams ieguldījums;

K.  tā kā kopš 2012. gada samazinās lielacu tunzivs krājumi un tā kā līdz ar to WCPFC ieviesa pārvaldības pasākumu, kas tiks pārskatīts 2017. gadā, un tā kā 2015. gadā nozveja ar riņķvadu samazinājās par 26 % salīdzinājumā ar 2014. gadu; tā kā turklāt Kuka Salu ūdeņi tiek uzskatīti par “haizivju patvērumu”, lai arī jāuzsver, ka saskaņā ar jauno nolīgumu tā nav Eiropas flotes mērķsuga;

L.  tā kā ES kuģi zvejai ar āķu jedām parasti zvejo siltākos ūdeņos uz dienvidiem no Kuka Salām; tā kā ir jāņem vērā prasības, kas noteiktas Kuka Salu haizivju saglabāšanas regulējumā; tā kā ex ante novērtējumā tika konstatēts, ka ES kuģi zvejai ar āķu jedām nākotnē nebūs ieinteresēti zvejot Kuka Salu EEZ;

M.  tā kā Kuka Salas ir ievērojami atkarīgas no pārtikas importa,

1.  uzskata, ka ar ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu būtu efektīvi jāveicina ilgtspējīga zivsaimniecība Kuka Salu ūdeņos, šim nolūkam sniedzot ES nozares atbalstu, un būtu jāīsteno divi vienlīdz svarīgi mērķi: (1) nodrošināt ES kuģiem zvejas iespējas Kuka Salu zvejas zonā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un pienācīgi ievērojot WCPFC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu, kura aprēķināšanā būtu jāņem vērā valsts zvejas kapacitātes pilnīga attīstība; un (2) veicināt ES un Kuka Salu sadarbību, ņemot vērā ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kuka Salu zvejas zonā, un sniegt ieguldījumu Kuka Salu zivsaimniecības nozares ilgtspējīgā attīstībā, īstenojot ekonomisko, finanšu, tehnisko un zinātnisko sadarbību un ievērojot minētās valsts suverēnās tiesības izvēlēties attiecīgās attīstības ceļus;

2.  pieņem zināšanai ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma un protokola 2013. gada jūnija ex ante novērtējuma ziņojuma secinājumus, saskaņā ar kuriem iepriekšējie par šo reģionu (Kiribati, Zālamana Salas) noslēgtie nolīgumi un protokoli nesniedza ievērojamu ieguldījumu vietējo zivsaimniecības nozaru attīstībā, konkrēti attiecībā uz kopuzņēmumu (ar kopīgām investīcijām) iniciatīvām un vietējo nozvejas apstrādes spēju attīstību; uzskata, ka ar ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu būtu jāsniedz pēc iespējas lielāks ieguldījums vietējās zivsaimniecības nozares attīstībā, garantējot vietējam patēriņam nepieciešamo zivju apjomu un tādējādi īstenojot ES jaunās paaudzes zivsaimniecības nolīgumiem izvirzītos mērķus un IAM;

3.  pauž nožēlu, ka pārējās šā reģiona valstis nav vienojušās par partnerības nolīgumiem ar ES un tā vietā, lai izvēlētos noslēgt nolīgumu ar ES, kas veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un nodrošinātu nozares atbalstu, savas zvejas vietas dara pieejamas citām pasaules valstīm un reģioniem, kas dažkārt īsteno tādu zvejas praksi, ar kuru netiek ņemti vērā pieejamie resursi;

4.  atzinīgi vērtē prasības iekļaušanu par to, ka Kuka Salām ir jāpublisko visi nolīgumi, ar kuriem ārvalstu flotēm ir atļauts zvejot tās ūdeņos, tomēr pauž nožēlu, ka vispārējie centieni nav bijuši tik precīzi, cik tas ir prasīts dažos citos ES noslēgtos nolīgumos;

5.  uzsver, ka ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma un protokola īstenošanā un iespējamā pārskatīšanā un/vai atjaunošanā būtu jāņem vērā Kuka Salu iestāžu izstrādātā Kuka Salu zivsaimniecības nozares attīstības stratēģija un jāpielāgojas tai, galvenokārt paredzot:

6.  uzskata, ka atbalsts nozares attīstībai ir patiess ieguldījums partnervalsts ilgtspējā, jo tas palīdz uzlabot valsts tehniskās autonomijas spējas, nostiprināt attīstības stratēģiju un garantēt tās suverenitāti;

7.  uzskata, ka partnerības nolīgumos paredzētās vietējo zvejnieku nodarbinātības iespējas uz ES kuģiem atbilst starptautiskajiem standartiem; atkārto, ka ir jāievēro SDO principi un jāveicina SDO Konvencijas Nr. 188 ratifikācija, vienlaikus ievērojot vispārējos principus par pulcēšanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas brīvību, kā arī diskriminācijas novēršanu darba vietā un profesionālajā darbībā; tomēr norāda — tā kā uz tunzivju zvejas kuģiem trūkst kvalificētu zvejnieku, Kuka Salu iestādes nav prasījušas vietējo zvejnieku pieņemšanu darbā uz ES flotes kuģiem;

8.  pauž viedokli, ka ar ES un Kuka Salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un attiecīgo protokolu būtu jāļauj pastiprināt divpusējo sadarbību nelegālas zvejas apkarošanai un nodrošināt Kuka Salām līdzekļus novērošanas sistēmu finansēšanai, un uzskata, ka būtu jāpastiprina NNN zvejas novēršanas pasākumi Kuka Salu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tostarp uzlabojot uzraudzību, kontroli un novērošanu, šim mērķim aktīvi izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu, zvejas žurnālus, inspektorus, kā arī īstenojot reģionālo zivsaimniecības organizāciju lēmumus;

9.  uzskata, ka būtu jāuzlabo datu apjoms un precizitāte attiecībā uz visu nozveju (mērķsugas un piezvejas sugas) un plašākā nozīmē attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanas statusu, lai varētu kopā ar zvejnieku apvienībām precīzāk noteikt nolīguma ietekmi uz jūras ekosistēmu un zvejnieku kopienām; mudina Komisiju veicināt nolīguma piemērošanas uzraudzības struktūru regulāru un pārredzamu darbību un WCPFC zinātnisko novērtējumu stiprināšanu;

10.  attiecīgi aicina Komisiju apsvērt iespēju piemērot piesardzības principu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem un analizēt peldošu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu šajā teritorijā un to ietekmi uz tunzivju ekoloģisko stāvokli un, pamatojoties uz šiem rezultātiem, iesniegt priekšlikumus par to izmantošanu;

11.  prasa Komisijai laicīgi informēt Parlamentu par turpmākajām Apvienotās komitejas sanāksmēm un nosūtīt Parlamentam nolīguma 6. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, protokola 3. pantā minēto nozares daudzgadu programmu un attiecīgo ikgadējos novērtējumu rezultātus, ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs, kā arī sekmēt Kuka Salu zvejnieku kopienu iesaistīšanos;

12.  aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu un LESD 218. panta 10. punktu atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kuka Salu valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0019.