Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2100(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0001/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0001/2017

Debates :

PV 13/02/2017 - 14
CRE 13/02/2017 - 14

Balsojumi :

PV 14/02/2017 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0027

Pieņemtie teksti
PDF 590kWORD 72k
Otrdiena, 2017. gada 14. februāris - Strasbūra
Ikgadējais ziņojums par ES konkurences politiku
P8_TA(2017)0027A8-0001/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. februāra rezolūcija par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku (2016/2100(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. jūnija ziņojumu “2015. gada ziņojums par konkurences politiku” (COM(2016)0393) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas kā pavaddokuments arī publicēts minētajā datumā (SWD(2016)0198),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 39., 42. un 101.–109. pantu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 26 par sabiedriskajiem pakalpojumiem,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādāto Pārtikas un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējības novērtējuma (SAFA) vispārējo satvaru,

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas noteikumus, vadlīnijas, rezolūcijas, paziņojumus un citus dokumentus par konkurenci,

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. jūnija rezolūciju par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par sociālo dempingu Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par 2014. gada ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(4) un 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gada ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu e-komercijas jomā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (C(2015)3026),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu(7) (Vispārējās grupu atbrīvojuma regula (GBER)),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 9. jūlija balto grāmatu „Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu” (COM(2014)0449),

–  ņemot vērā Komisijas atbildes uz Parlamenta deputātu jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, E-000344/2016, E-002666/2016 un E-002112/2016,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par aviāciju(9), jo īpaši tās 6., 7. un 11. punktu par Regulas (EK) Nr. 868/2004 pārskatīšanu, lai saglabātu godīgu konkurenci ES aviācijas ārējo attiecību jomā un panāktu spēcīgāku ES aviācijas nozares konkurētspēju, efektīvāk novērstu negodīgu konkurenci, nodrošinātu savstarpīgumu un izskaustu negodīgu praksi, tostarp subsīdijas un valsts atbalstu, kas tiek piešķirts dažu trešo valstu aviokompānijām, izkropļojot tirgu, jo finanšu pārredzamība ir godīgas konkurences klauzulas būtisks elements vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007(10) (Vienotā TKO regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 1218/2010 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0001/2017),

A.  tā kā spēcīga un efektīva ES konkurences politika vienmēr ir bijusi iekšējā tirgus stūrakmens, jo tā sekmē ekonomikas efektivitāti un veido labvēlīgu vidi izaugsmei, inovācijai un tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus samazinot cenas;

B.  tā kā ES konkurences politika ir būtisks instruments, kas novērš iekšējā tirgus sadrumstalotību un tādējādi veido un uztur vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā ES;

C.  tā kā Eiropas Savienībai Komisijas vadībā būtu jāveicina konkurences kultūra ES un visā pasaulē;

D.  tā kā konkurences politika pati par sevi nozīmē Eiropas demokrātijas aizsardzību, jo tā novērš pārmērīgu ekonomiskās un finanšu varas koncentrāciju dažu dalībnieku rokās, kura var apdraudēt Eiropas politisko iestāžu spēju rīkoties neatkarīgi no lielajām uzņēmumu un banku grupām;

E.  tā kā konkurences noteikumu (tostarp pretmonopola noteikumu) pareizai īstenošanai saskaņā ar sociālo tirgus ekonomiku vajadzētu novērst ekonomiskās un finanšu varas pārmērīgu koncentrāciju dažu privāto uzņēmumu rokās un arī rosināt dalībniekus, nodrošinot viņiem stimulus būt dinamiskiem un inovatīviem un atšķirties no citiem tirgu dalībniekiem;

F.  tā kā taisnīga konkurences politika saglabā tirgu efektivitāti un atvērtību, tādējādi samazinot cenas, nodrošinot jaunu dalībnieku parādīšanos, labākas kvalitātes preces un pakalpojumus un lielāku izvēli patērētājiem, kā arī veicinot pētniecību, inovāciju un ekonomisko izaugsmi un stiprinot uzņēmumus;

G.  tā kā konkurences politika var un tai vajadzētu sniegt būtisku ieguldījumu galveno politisko prioritāšu izpildē, piemēram, veicināt inovācijas, kvalitatīvu nodarbinātību, cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, investīcijas, resursefektivitāti, patērētāju aizsardzību un cilvēku veselību, vienlaikus stiprinot vienoto tirgu, jo īpaši digitālo vienoto tirgu un Enerģētikas savienību;

H.  tā kā sekmīgas konkurences politikas mērķis nedrīkst būt tikai patēriņa cenu samazināšana, bet ir jāņem vērā arī Eiropas uzņēmumu novatoriskās spējas un investīcijas, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētie īpašie konkurences apstākļi;

I.  tā kā ES konkurences politiku nosaka arī sociālā taisnīguma vērtības, politiskā neatkarība, pārredzamība un tiesību aktos paredzētā kārtība;

J.  tā kā ES konkurences politika ir savstarpējas atkarības attiecībās ar citiem lieliem ES politikas virzieniem, tostarp nodokļu, rūpniecības un digitalizācijas politiku, kuru koordinācijas mērķis ir nodrošināt atbilstību Līgumos paredzētajiem pamatprincipiem, jo īpaši pārredzamībai un uzticībai;

K.  tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā un nodokļu oāzes neiekasētu ieņēmumu veidā ES nodokļu maksātājiem izmaksā miljardiem euro gadā (dažos aprēķinos minēts pat viens triljons euro), vienotajā tirgū kropļojot konkurenci starp uzņēmumiem, kas godīgi maksā pienākošos nodokļu daļu, un uzņēmumiem, kas to nedara;

L.  tā kā starptautiskā sadarbība konkurences tiesību īstenošanā palīdz izvairīties no tiesiskās aizsardzības līdzekļu un tiesībaizsardzības darbību iznākumu neatbilstības, kā arī palīdz uzņēmumiem samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas;

M.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē jēdziens „saimnieciskā darbība” ir definēts atšķirīgi atkarībā no saistības ar iekšējā tirgus vai konkurences noteikumiem; tā kā šī mulsinošā prakse vēl vairāk sarežģī jau tā apgrūtinošo jēdzienu „saimnieciskā darbība”;

N.  tā kā skaidra, saskaņota un funkcionāla tiesiskā vide attiecībā uz konkurences politikas pielāgošanu lauksaimniecības īpatnībām var palīdzēt stiprināt lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, novēršot operatoru ietekmes atšķirības, palielinot tirgus efektivitāti un nodrošinot juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

O.  tā kā ekonomisko apdraudējumu veidu, spēku un laiku ir grūti prognozēt un nopietnas tirgus nelīdzsvarotības gadījumā uz tirgu orientētai kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir jāatbalsta lauksaimnieki un attiecībā uz konkurences noteikumu ievērošanu tiem uz noteiktu laiku jāpiešķir papildu izņēmumi; tā kā piena nozares krīzes laikā Komisija nolēma piemērot Vienotās TKO regulas 222. pantu kā galēju līdzekli, lai atbrīvotu atzītu lauksaimnieku grupu kolektīvo piena ražošanas plānošanu no konkurences tiesību piemērošanas;

P.  tā kā ar konkurences politiku vien nepietiek, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas apritē;

Q.  tā kā LESD 102. pants skaidri nosaka, ka tieša vai netieša citu pārtikas aprites nozaru piespiešana izmantot negodīgu tirdzniecības praksi ir šā Līguma pārkāpums;

R.  tā kā Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupa tika izveidota ar mērķi uzlabot lauksaimnieku situāciju pārtikas apritē, aplūkojot iespējas stiprināt viņu pozīcijas, tostarp juridiskās iespējas veidot līgumiskas attiecības un organizēt lauksaimnieku kolektīvu rīcību; tā kā attiecībā uz turpmākajām diskusijām un veicamajiem pasākumiem attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas secinājumi,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ikgadējo ziņojumu par konkurences politiku, kas pierāda, ka pienācīga ES konkurences politika, radot godīgas konkurences vidi, var palīdzēt atjaunot pietiekamu investīciju un inovācijas līmeni; atzinīgi vērtē to, ka ziņojums pievēršas konkurences politikas ieguldījumam iekšējā tirgus labā, novēršot šķēršļus un kropļojošus valsts atbalsta pasākumus; atkārtoti uzsver arī to, ka Eiropas nākotne būtu jābalsta uz inovāciju, sociālo tirgus ekonomiku un resursefektivitāti, kas rada augstu dzīves līmeni visiem ES iedzīvotājiem;

Vienotā tirgus integrācija

2.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi radīt jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un atgādina, ka brīva kapitāla, pakalpojumu un preču aprite un cilvēku pārvietošanās brīvība ir četras vienotā tirgus brīvības un ka to īstenošanai ir būtiska nozīme ES tuvināšanā tās iedzīvotājiem; uzsver, ka bez efektīvas ES konkurences politikas iekšējais tirgus nevar pilnībā izmantot savu potenciālu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izmanto dažādus tās rīcībā esošus instrumentus, tostarp apvienošanos kontroli, cīņu pret dominējoša stāvokļa izmantošanu, konkurenci ierobežojošu praksi un karteļiem, valsts atbalsta kontroli, valsts un attiecīgos gadījumos reģionālo konkurences iestāžu koordināciju un arī nozaru izmeklēšanas;

3.  uzskata, ka efektīvai konkurences politikai jāļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem piemērot īpašus tirgus nosacījumus, jāaizsargā darba ņēmēju tiesības un jānodrošina godīga nodokļu piemērošana;

4.  aicina dalībvalstis un ES iestādes izvirzīt par prioritāti vienotā tirgus stiprināšanu pēc Brexit, nodrošinot pilnīgu ES konkurences tiesību ievērošanu un turpinot paplašināt dalībvalstu sadarbību nodokļu jautājumos; norāda arī, ka Brexit varētu negatīvi ietekmēt ES konkurences politiku; uzsver jo īpaši procedūru dublēšanās risku, kas varētu palielināt administratīvās izmaksas un kavēt izmeklēšanas procesus;

5.  atkārtoti uzsver, ka godīga konkurence nodokļu jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES iekšējā tirgus integritāti, un tāpēc visiem tirgus dalībniekiem būtu jāmaksā taisnīga nodokļu daļa, un ka nodokļi jāmaksā peļņas gūšanas vietā; uzsver, ka kopš Lux Leaks atklājumiem ES ir atzinusi, ka taisnīgas konkurences nodrošināšanai iekšējā tirgū tai ir vajadzīgas vienkāršas un pārredzamas nodokļu politikas un noteikumi, kā arī ir atzinusi, ka ir nepieciešams izbeigt dalībvalstu negodīgu nodokļu konkurenci (tostarp nelikumīgi piešķirtās nodokļu priekšrocības), kas palielina bezrūpīgas rīcības risku un papildu nodokļu slogu godīgiem nodokļu maksātājiem un kavē MVU attīstību arī tad, kad jaunpienācēji tirgū un MVU, kuri uzņēmējdarbību veic tikai vienā valstī, atrodas sliktākā situācijā nekā daudznacionāli uzņēmumi, kas var novirzīt peļņu vai īstenot cita veida agresīvu nodokļu plānošanu, izmantojot dažādus lēmumus un instrumentus, kuri ir pieejami tikai tām; uzsver, ka ir rūpīgi jāizmeklē visi gadījumi, kuros ir aizdomas, ka daudznacionālo uzņēmumu mērķis ir nelikumīga nodokļu optimizācija; tajā pašā laikā atzinīgi vērtē Komisijas padziļināto izmeklēšanu par konkurenci ierobežojošu praksi, piemēram, selektīvām nodokļu priekšrocībām, kas var ietvert virspeļņas nolēmumu sistēmas, un arī atzinīgi vērtē neseno izmeklēšanu rezultātus, kas pierādīja, ka saskaņā ar ES konkurences tiesībām selektīvi nodokļu atvieglojumi ir uzskatāmi par nelikumīgu valsts atbalstu; uzsver, ka Komisijai ir jāspēj viegli piekļūt informācijai, lai aizdomīgos gadījumos biežāk ierosinātu izmeklēšanu; aicina Komisiju izstrādāt skaidras vadlīnijas par valsts atbalstu nodokļu jomā, kurās ņemtu vērā negodīgas konkurences gadījumus, kā arī pilnībā izmantot savas pilnvaras konkurences tiesību jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk vērsties pret kaitējošu nodokļu praksi; uzskata, ka intensīvāk jācenšas novērst agresīvu nodokļu praksi; uzsver, ka izšķiroši svarīga ir informācija par nodokļu nolēmumiem un transfertcenu noteikšanu, ar ko apmainās dalībvalstu nodokļu iestādes; pauž nožēlu, ka dalībvalstis Konkurences ģenerāldirektorātam liedz piekļuvi šādai informācijai; iesaka veikt plašāku valsts iestāžu informācijas apmaiņu, kā arī aicina dalībvalstis publiskot informāciju par saviem nodokļu nolēmumiem un ierosina attiecīgos gadījumos šo informāciju iesniegt dalījumā pa reģioniem; uzskata, ka Komisijas lēmumi ar skaidru metodiku, kā aprēķināt nekorektos nolēmumos iesaistītu uzņēmumu gūto labumu un tiem piešķirtās nepamatotās konkurences priekšrocības, nodrošina labu juridisko pamatu turpmākai konverģencei;

6.  uzsver, ka korupcijai publiskajos iepirkumos ir nopietna tirgu kropļojoša ietekme uz Eiropas konkurētspēju; atkārtoti uzsver, ka publiskais iepirkums ir viena no valdības darbībām, kas ir visneaizsargātākās pret korupciju; uzsver, ka dažās dalībvalstīs ES finansētais iepirkums rada lielāku korupcijas risku nekā valsts finansētais iepirkums; atgādina, ka plaši tiek izmantoti pielāgoti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, lai ierobežotu tirgus konkurenci; aicina Komisiju turpināt centienus novērst ES finanšu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un veicināt pārskatatbildību publiskajā iepirkumā; mudina izveidot Eiropas Prokuratūru, piešķirot tai vajadzīgās tiesības, lai labāk izmeklētu iespējamos noziegumus ES finanšu līdzekļu izmantošanā;

7.  uzsver, ka dalībvalstīs ar valsts atbalsta procedūrām vien nevar pilnībā izbeigt negodīgu nodokļu konkurenci; tādēļ ierosina ieviest kopējo konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), kas palīdzēs novērst konkurences kropļojumus un sniegs garantijas, ka no ES neaizplūdīs ar nodokļiem neaplikta peļņa, publiskot attiecīgu informāciju par nodokļu nolēmumiem, pārskatīt PVN direktīvu nolūkā novērst krāpšanu un uzlikt lieliem starptautiskiem uzņēmumiem pienākumu publiski ziņot par apgrozījumu un peļņu katrā valstī un aicina dalībvalstis uzlabot nodokļu jomas pārredzamību un ieviest savstarpējas ziņošanas prasības; atkārtoti uzsver — lai apkarotu krāpšanos ar PVN un tādējādi nodrošinātu godīgu konkurenci, ir jāīsteno pasākumu kopums pret nodokļu apiešanu, noteikumi par informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un ātrās reaģēšanas mehānisms;

8.  uzskata, ka godīgu konkurenci var kavēt nodokļu plānošana; atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu koriģēt jēdziena „pastāvīga darījumdarbības vieta” definīciju, lai uzņēmumi nevarētu mākslīgi izvairīties no aplikšanas ar nodokli dalībvalstīs, kurās tie veic saimniecisko darbību; uzsver, ka šajā definīcijā ir jāņem vērā arī digitālās nozares īpašā situācija, lai uzņēmumi, kas iesaistīti darījumos ar nemateriālām vērtībām, tiktu uzskatīti par tādiem, kam pastāvīgā darījumdarbības vieta ir dalībvalstī, kurā tiem ir būtiska ietekme digitālajā ekonomikā;

9.  uzver — lai novērstu vienotā tirgus sadrumstalotību, vienotā tirgus noteikumu ievērošana ir jānodrošina arī dalībvalstu līmenī un ir jāpievēršas pārkāpumu izskatīšanai;

10.  aicina pilnveidot vienas pieturas aģentūru, pamatojoties uz digitālo produktu vienas pieturas miniaģentūras līdzšinējo pieredzi; norāda, ka pat ar vienas pieturas miniaģentūras izveidošanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem var saglabāties ievērojams administratīvais slogs;

11.  uzsver, ka jāturpina vienotās tirgus stiprināšana, likvidējot atlikušās barjeras un šķēršļus;

12.  atgādina Komisijai — lai ES vienotā tirgus darbība būtu vienmērīga, obligāti ir jāļauj valstu un reģionālajām iestādēm iesaistīties situācijās, ko radījuši nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi, kuri ierobežo tirgus spēju izvērsties gan ekonomiskajā, gan sociālajā dimensijā;

13.  uzstāj uz to, ka ir jāapkaro fiskālais un sociālais dempings, ļaunprātīga nodokļu plānošana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, lai vienotajā tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci;

14.  mudina Komisiju pabeigt vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, nodrošināt pilnīgu pārredzamību naudas plūsmās starp infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem un pārbaudīt, vai visās dalībvalstīs ir izveidota stingra un neatkarīga regulējošā iestāde;

15.  mudina Padomi nekavējoties rīkoties un apstiprināt Komisijas priekšlikumu par kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) saskaņošanu;

16.  apzinās, ka euro pieņemšana dalībvalstīs, kuras līdz šim nav pievienojušās vienotajai valūtai, stiprinātu brīvu konkurenci iekšējā tirgū;

Digitālais vienotais tirgus

17.  atzinīgi vērtē Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģiju un uzsver konkurences politikas būtisko nozīmi digitālā iekšējā tirgus izveides pabeigšanā; atbalsta arī Komisijas centienus nodrošināt, ka ES konkurences politika ir pilnībā piemērojama digitālajam vienotajam tirgum, jo konkurence ne tikai sniedz patērētājiem plašāku piedāvājumu, bet arī nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un pauž nožēlu, ka pašreizējais Eiropas digitālās jomas regulējuma trūkums ir pastiprinājis lielu un mazu pakalpojumu sniedzēju interešu neveiksmīgās līdzsvarošanas nozīmi; uzsver, ka tradicionālie konkurences politikas tirgus modeļi digitālajā iekšējā tirgū bieži vien nenodrošina vēlamo rezultātu; prasa lielāku uzmanību pievērst jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem, ko izmanto digitālo tehnoloģiju uzņēmumi; atkārtoti uzsver, ka digitālais vienotais tirgus varētu radīt simtiem tūkstošu jaunu darbvietu un gadā dot ieguldījumu ES ekonomikā EUR 415 miljardu apmērā;

18.  uzsver — lai Digitālā vienotā tirgus stratēģija arī turpmāk būtu uzticama, Komisijai vajadzētu rūpīgi pabeigt visas vēl neizmeklētās karteļu lietas, neapdraudot kvalitāti; prasa paātrināt procedūras, lai rezultātus varētu gūt pēc iespējas ātrāk; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nosūtīto papildu iebildumu paziņojumu par cenu salīdzināšanas pakalpojumu un iebildumu paziņojumu par Android lietu; aicina Komisiju arī turpmāk apņēmīgi izskatīt visas izmeklēšanās konstatētās problēmas, tostarp citus ar meklētājiem (piemēram, viesnīcu, vietējo, lidojumu meklētājiem) saistītas neobjektivitātes aspektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem digitālā tirgus dalībniekiem; prasa veikt izmeklēšanu dominējošajās viesnīcu rezervācijas platformās;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas e-komercijas sektora izmeklēšanu, kuras provizoriskie rezultāti liecina, ka šajā nozarē ir konstatētas konkrētas komercprakses, kas varētu ierobežot tiešsaistes konkurenci; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izveidot Eiropas digitālo vienoto tirgu un tās priekšlikumu par ģeobloķēšanu un citiem diskriminācijas veidiem, kuru pamatā ir patērētāju valstspiederība un dzīvesvieta; aicina Komisiju īstenot vērienīgus pasākumus, kas novērstu nelikumīgus šķēršļus tiešsaistes konkurencei un nodrošinātu brīvu tiešsaistes tirdzniecību ES patērētājiem, kuri pērk preces un pakalpojumus no pārdevējiem, kas veic darījumdarbību citā dalībvalstī; tādēļ uzskata, ka jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu preču un pakalpojumu pieejamību, jo īpaši, izbeidzot nepamatotas ģeobloķēšanas praksi un netaisnīgu cenu diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valstspiederības dēļ, kā rezultātā bieži veidojas monopoli un daži patērētāji izmanto nelikumīgu saturu; prasa arī ieviest ES līmeņa tīmekļa vietņu marķēšanu, lai garantētu piedāvāto pakalpojumu un produktu reālo esamību un kvalitāti un nodrošinātu pat vēl augstāku godīgas konkurences līmeni, kā arī stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību;

20.  uzskata, ka MVU līdzdalības veicināšanai vajadzētu būt nozīmīgam elementam centienos sekmēt vienota digitālā tirgus izveidi, un uzsver nepieciešamību novērtēt katras iniciatīvas iespējamo ietekmi — jo īpaši to iniciatīvu ietekmi, kuru mērķis ir sekmēt e-komerciju un precizēt digitālā sektora uzņēmumu pastāvīgās darījumdarbības vietas statusu — uz MVU spēju gūt labumu no digitālā vienotā tirgus;

21.  atgādina, ka tīkla neitralitāte ir īpaši svarīga, lai nepieļautu diskrimināciju starp interneta pakalpojumiem un pilnībā nodrošinātu konkurenci (“tīkla neitralitāte” ir princips, saskaņā ar kuru visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas);

22.  uzsver jaunu digitālo tehnoloģiju uzņēmumu, jo īpaši interneta un mobilo tālruņu lietotņu izstrādātāju uzņēmumu, pieaugošo klātbūtni līdztekus jau esošajiem operatoriem, kura ir nodrošinājusi patērētājiem jaunus kanālus preču un pakalpojumu meklēšanai, salīdzināšanai un atlasei vienotajā tirgū, tādējādi palielinot to patērētāju iespējas, kas cenšas veikt uz informāciju balstītu izvēli atbilstoši savām vajadzībām un mērķiem;

23.  uzsver, ka kopīgošanas ekonomika ES patērētājiem piedāvā daudzus inovatīvus produktus un pakalpojumus; uzsver, ka kopīgošanas ekonomikas platformas ir attīstījušas ideju par pašreiz dominējošo dalībnieku izkonkurēšanu, lai gan patērētājiem, gan uzņēmumiem izveidotu konkurenci veicinošāku vidi; atkārtoti norāda, ka papildus nodokļiem, administratīvajai sistēmai un drošības aspektiem, Komisijai nolūkā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus būtu arī rūpīgi jāpārbauda konkurences aspekti un jānovērš šķēršļi, kas uzņēmumiem neļauj ienākt tirgū; uzsver, ka šāda veida ekonomika jau ir izveidota pirms vairākiem gadiem un ka juridiskas konsekvences labad visas neatbilstības būtu jānovērš ES līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu; uzsver nepieciešamību saistībā ar vienoto digitālo tirgu nodrošināt patērētāju un personas datu augsta līmeņa aizsardzību; mudina Komisiju sagatavot instrumentu komplektu, kas ir nepieciešams, lai daudzie kopīgošanas ekonomikas veidi un varianti saņemtu atbalstu ES līmenī un arī atsevišķu dalībvalstu līmenī, lai šos ekonomikas veidus varētu izmantot un lai tie kļūtu ticami un iegūtu uzticību, un apzinās, ka šāds labvēlīgs un atbalstošs tiesiskais regulējums nenovedīs pie konkurences izkropļojumiem; aicina Komisiju pievērsties šiem jautājumiem atkārtoti, lai tiesiskajos regulējumos šo uzņēmējdarbības modeļu radītie ieguvumi sabiedrībai patiešām varētu kļūt reāli;

24.  aicina Komisiju visaptveroši pārskatīt spēkā esošo konkurences tiesību instrumentu efektivitāti digitālajā laikmetā un vajadzības gadījumā turpināt to uzlabošanu;

25.  uzsver, ka jo īpaši tādā dinamiskā nozarē kā digitālā ekonomika ļoti būtiska nozīme ir konkurences lietu izskatīšanas ātrai pabeigšanai, lai dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana neizstumtu no tirgus konkurentus;

26.  aicina Komisiju ņemt vērā pieaugošo konverģenci digitālajos tirgos, tādus salīdzināmus pakalpojumus kā tūlītēja ziņapmaiņa (IM) pielīdzinot līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kurus sniedz tradicionālā telekomunikāciju nozare;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas izmeklēšanu par dažām konkurenci ierobežojošām darbībām, ko veic vairāki uzņēmumi, jo īpaši interneta un telekomunikāciju milži un citi plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi, filmu studijas un TV izplatītāji; aicina Komisiju paātrināt visas procedūras pret konkurenci ierobežojošu rīcību, kas pārkāpj ES pretmonopola noteikumus;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu attiecībā uz līdzekļu atgūšanu lietā par valsts atbalstu Apple, jo tas ir atskaites punkts nodokļu atvieglojumu veidā piešķirta nelikumīga valsts atbalsta jautājuma risināšanā; tomēr norāda, ka ES ir vajadzīgi daudz stingrāki tiesību akti par nodokļu nolēmumiem, jo ir arī jāizveido efektīva sistēma un procedūra parāda piedziņai par labu ES budžeta pašu resursiem; aicina Komisiju novērst ikvienu pārkāpumu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienotajā tirgū;

29.  aicina Komisiju iesniegt regulatīvu stratēģiju, kurā būtu ņemta vērā tehnoloģiju konverģences tendence un jo īpaši platformu daudzkāršošanās; atgādina, ka šajā nolūkā ex ante nozaru noteikumos jārod līdzsvars starp plurālisma aizsardzību, vārda brīvību un personas datu aizsardzību, patērētāju autonomijas un izvēles brīvības aizsardzību, konkurējošu piedāvājumu līdzvērtīgu veicināšanu Eiropā un Eiropas vadošo tirgus dalībnieku konverģentu piedāvājumu līdzvērtīgu veicināšanu starptautiskās konkurences vidē; prasa vērtības taisnīgas sadales nolūkā novērst ietekmes nevienlīdzību un mazināt ekonomikas dalībnieku savstarpējo atkarību;

30.  atzinīgi vērtē to, ka, nosakot ietekmi digitālajos tirgos, lielāka uzmanība tiek pievērsta ietekmei tīklā, kā arī datu apkopošanai un analīzei; uzskata, ka datiem digitālajā ekonomikā ir liela nozīme un tādēļ tie jāiekļauj novērtējumā par atbilstību konkurences tiesībām;

31.  uzskata, ka konkurence interneta meklēšanas un telekomunikāciju sektorā ir būtiska ne tikai tādēļ, ka tā veicina inovāciju un investīcijas tīklos un digitālajā ekonomikā, bet arī nodrošina patērētājiem pieņemamas cenas un pakalpojumu izvēles iespējas; tāpēc aicina Komisiju aizsargāt konkurenci šajos sektoros, tostarp attiecībā uz interneta pakalpojumiem un frekvenču piešķiršanu; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas nolūku valsts atbalsta vadlīniju piemērošanā platjoslas tīkliem ņemt vērā telekomunikāciju paketes stratēģiskos mērķus; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu Eiropas patērētāju interesēs apturēt Apvienotās Karalistes mobilo tālruņu pakalpojumu sniedzēju O2 un Three apvienošanos; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir visā ES piemērot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu un uzlabot savienojamību;

32.  uzskata, ka ar viesabonēšanas maksas atcelšanu ES nepietiek un ka arī zvani ES teritorijā ir jāpielīdzina vietējiem zvaniem; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu ES iekšējo zvanu regulēšanai;

33.  uzskata, ka pasākumi viesabonēšanas maksas atcelšanai ES ilgtermiņā nav pietiekami, ja iekšējā tirgus padziļināšana turpinās, un ka ir jārada stimuli ES iekšējo zvanu pielīdzināšanai vietējiem zvaniem, atvieglojot investīcijas Eiropas līmeņa vai kopīgi izmantotos tīklos; aicina Komisiju veikt padziļinātu apspriešanos ar tīkla operatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām par efektīvākajām ES iekšējo zvanu un vietējo zvanu maksas izlīdzināšanas iespējām, kas vienlaikus sekmētu investīcijas un nodrošinātu globālu konkurētspēju un inovāciju;

34.  aicina Komisiju izmantot politikas un finanšu instrumentus un veicināt dalībvalstu paraugprakšu apmaiņu, lai sekmētu investīcijas dažādās tradicionālās nozarēs un mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kas atpaliek no digitālās industriālās revolūcijas;

35.  uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jāmudina visi uzņēmumi (gan tādi, kuriem ir dominējošs stāvoklis tirgū, gan jaunuzņēmumi) veikt inovācijas;

36.  aicina Komisiju tikpat stingri rīkoties, veicot izmeklēšanu un panākot rezultātu McDonald's lietā;

Valsts atbalsts

37.  atzinīgi vērtē valsts atbalsta noteikumu reformu un ierosina, lai Parlamentam tiktu nosūtīts īpašs gada ziņojums; atgādina dalībvalstīm, ka mērķis bija labāk virzīt atbalsta pasākumus uz ilgtspējīgu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un sociālo kohēziju, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un sociālās tirgus ekonomikas brīvu darbību; uzsver, ka dalībvalstīm ir lielāka atbildība, kad tās piešķir atbalstu, par to iepriekš neinformējot Komisiju; uzsver, ka Komisijai konkurences tiesībās būtu jānodrošina pietiekams juridiskais pamats, lai Eiropā kā būtisku ekonomikas virzītājspēku stiprinātu tūrismu, un ka uz attiecīgo publisko tūrisma organizāciju finansējumu būtu jāattiecina Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR); aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt visus dalībvalsts veiktus pēdējā brīža darījumus, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts īstenoto politisko spiedienu; atgādina Komisijai arī par nepieciešamību novērst to, ka dažu valstu valdības rīkojas negodprātīgi, piemēram, izšķiež ES līdzekļus;

38.  uzsver, ka valsts vai reģionāla stimulēšana ir viens no politikas instrumentiem, ar ko garantēt tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri ir svarīgi ekonomisko un sociālo apstākļu izveidošanas atbalstam izolētos, tālākos vai nomaļos Savienības reģionos un salās, bet ka būtu jāņem vērā arī pagātnē gūtā pieredze un šīm darbībām nevajadzētu būt pretrunā vienotā tirgus principiem; uzsver, ka būtiska ir arī nomaļu salu reģionu savienojamība, un atzinīgi vērtē to, ka Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (VGAR) ir iekļauts sociālais atbalsts iedzīvotāju pārvadājumiem attālos reģionos, kuros ir atzīta savienojamības problēmas pastāvēšana; prasa Komisijai pašreiz notiekošajā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšanā pilnībā ņemt vērā Eiropas tālāko reģionu īpatnības, kā paredzēts LESD 349. pantā, jo savienojamība ir svarīga tālākos reģionos esošajiem MVU, un ir maz ticams, ka tā ietekmēs konkurenci iekšējā tirgū;

39.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu, kas ir daļa no valsts atbalsta modernizācijas iniciatīvas; atzīst priekšrocības, ko sniedz vienkāršotie noteikumi, ar kuriem paredz noteiktību gan publiskām iestādēm, gan uzņēmumiem; vienlaikus aicina Komisiju rūpīgāk pārbaudīt aizliegtus valsts atbalsta pasākumus, kas ļoti negatīvi ietekmē vienoto tirgu;

40.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sagatavot norādījumu dokumentu par valsts atbalsta jēdzienu, ņemot vērā būtiskās izmaiņas judikatūrā un īstenošanas nodrošināšanas praksē, nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību un paredzamību;

41.  aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi attiecībā uz mazāka apjoma, bet mērķtiecīgāk piešķirtu valsts atbalstu, lai radītu iespēju, pazeminot nodokļus, samazināt valsts atbalstu, tādējādi veicinot jaunu uzņēmumu izveidi un godīgu konkurenci, nevis atbalstot vecās struktūras un tirgus dalībniekus;

42.  uzsver, ka, izmantojot valsts atbalstu vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamības veicināšanai, izšķiroši svarīgi ir tas, kādu labumu no tā gūs patērētāji un iedzīvotāji, nevis atsevišķi uzņēmumi vai publiskas struktūras;

43.  aicina Komisiju stingri uzraudzīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju atkārtotu nacionalizāciju ES dalībvalstīs un novērst to, ka nelikumīgu valsts atbalstu piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

44.  aicina Komisiju starptautiskās konkurences organizācijās, piemēram, Starptautiskajā konkurences tīklā, iestāties par saskaņotu valsts atbalsta definīciju;

45.  uzsver — lai nodrošinātu pareizi funkcionējošu Enerģētikas savienību un izvairītos no valsts atbalsta noteikumu neievērošanas, kā arī no ES līdzekļu nepareizas izmantošanas — ir stingri jāuzrauga un padziļināti jāizmeklē visas tās valsts atbalsta piešķiršanas un valsts iepirkuma neatbilstības, kas saistītas ar investīcijām enerģētikā un vides jomā, piemēram, pretrunīgi vērtētais Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanas projekts Ungārijā;

46.  uzsver, ka — atbilstoši Komisijas jau sesto reizi norādītajam gada ziņojumā par konkurenci — pagaidu valsts atbalsta pasākumi finanšu nozarē bija nepieciešami, lai stabilizētu globālo finanšu sistēmu, bet šis atbalsts ir pēc iespējas agrāk un ātri jāsamazina vai pilnīgi jāpārtrauc, kā arī rūpīgi jākontrolē; aicina Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) nodrošināt, ka vienotajā tirgū konsekventi piemēro visus patērētāju aizsardzības tiesību aktus, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu (IDD), un prasa Komisijai un EVTI nodrošināt, ka, īstenojot šos tiesību aktus, nenotiek regulējuma arbitrāža; aicina Komisiju apsvērt iespēju bankām piešķiramo valsts atbalstu sasaistīt ar MVU kreditēšanas nosacījumu;

47.  atgādina savu nostāju attiecībā uz pašreizējo Komisijas izmeklēšanu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem un atliktā nodokļa pasīviem (DTAs/DTCs), kas vairākās dalībvalstīs sniedz priekšrocības banku nozarei; uzskata, ka DTAs/DTCs atļaušana ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem būtu pieļaujama vienīgi tad, ja tiem tiek izvirzīti skaidri nosacījumi attiecībā uz reālās ekonomikas finansēšanas mērķiem;

48.  pauž nožēlu par to, ka Komisija neko nepasāka saistībā ar pārkāpumiem privāto banku pārstrukturēšanā, tostarp tiem pārkāpumiem, kas skāra mazos noguldītājus un mazos finanšu instrumentu, piemēram, priekšrocību akciju, īpašniekus, jo bieži vien šie instrumenti tika tirgoti, nepilnīgi ievērojot ES tiesību aktus; aicina Komisiju pievērsties ekonomikas krīzes skarto banku restrukturizācijā atklātās finanšu produktu maldinošās pārdošanas plašajai ietekmei;

49.  atgādina Komisijai savu prasību pārbaudīt, vai banku nozare kopš krīzes sākuma nav saņēmusi netiešas subsīdijas un valsts atbalstu netradicionāla likviditātes atbalsta veidā;

50.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta atklāja kļūdas valsts atbalsta sniegšanā aptuveni piektdaļā pārbaudīto projektu, kas 2010.–2014. gadā līdzfinansēti ar kohēzijas programmām un uzskatīti par valsts atbalstam atbilstošiem(12); norāda, ka viena trešdaļa kļūdu tika atzītas par tādām, kurām ir finansiāla ietekme, un ka tiek uzskatīts, ka to dēļ ir palielinājies kļūdu līmenis kohēzijas politikā; tāpēc uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk, lai novērstu neatbilstību valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikā; uzskata, ka ir īpaši svarīgi saņēmējās valstīs uzlabot zināšanas par valsts atbalsta noteikumiem, lai novērstu labticībā pieļautas kļūdas, kā arī uzlabot pārkāpumu reģistrēšanu nolūkā gūt labāku pārskatu par šo jautājumu;

51.  uzskata, ka vietējā un valsts līmenī ir nepieciešama labāka izpratne par nelikumīga valsts atbalsta kvalificēšanu; atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus, kuros precizēts, kurus valsts atbalsta pasākumus dalībvalstis var īstenot bez Komisijas veikta valsts atbalsta novērtējuma; uzskata, ka šie lēmumi sniedz noderīgus norādījumus attiecībā uz vietējiem un pašvaldību projektiem, mazina administratīvo slogu un vienlaikus palielina juridisko noteiktību;

52.  aicina Komisiju pārskatīt attiecīgo konkurences noteikumu interpretāciju saistībā ar Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu (DGSD), lai nodrošinātu, ka Eiropas likumdevēju noteiktie savlaicīgās stabilizēšanas instrumenti var tikt izmantoti praksē;

53.  uzsver, cik svarīgas ir Komisijas veiktās izmeklēšanas fiskāla valsts atbalsta jomā, kuras ir nepieciešams atbalsts Eiropas un starptautiskajai nodokļu programmai, jo īpaši cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu;

54.  aicina Komisiju piešķirt lielākus resursus izmeklēšanām par nodokļu nolēmumiem, kas rada aizdomas par valsts atbalstu, un šādas izmeklēšanas veikt sistemātiski; norāda, ka Komisija neskaidrus nodokļu nolēmumus, ko vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas attiecībā uz noteiktiem daudznacionāliem uzņēmumiem, uzskata par nelikumīgu valsts atbalstu, jo tie rada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū; atzinīgi vērtē arī to, ka pieaug izpratne par nodokļu politikas un administratīvās prakses nodokļu jomā savstarpējo saikni ar konkurences politiku; aicina Komisiju publicēt kopsavilkumu par galvenajiem iepriekšējā gada nodokļu nolēmumiem, balstoties uz informāciju no droša centrālā direktorija, tajā sniedzot vismaz nodokļu nolēmumā skatīto jautājumu aprakstu un to kritēriju aprakstu, kuri izmantoti, lai noteiktu iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, un norādot dalībvalsti vai dalībvalstis, ko šādi nolēmumi, visticamāk, skars;

Pret monopoliem un karteļiem vērsta tiesvedība un apvienošanās kontrole

55.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus sagatavot norādījumus par tās procedūrām un pastāvīgu ES tiesiskā regulējuma vērtēšanu;

56.  uzsver, cik svarīgi ir Eiropas iedzīvotāju un Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, interesēs sagraut karteļus; šajā sakarā mudina Komisiju racionalizēt administratīvās procedūras, lai paātrinātu tiesvedību;

57.  uzskata, ka pasaules lielāko agroķīmisko un sēklu ražošanas uzņēmumu ierosinātās apvienošanās radītu risku, ka palielināsies sēklu cena un samazināsies agroekoloģiskiem apstākļiem pielāgotu šķirņu izvēle; uzsver — ja notiks šīs apvienošanās, 61 % pasaules sēklu tirgus un 65 % pasaules pesticīdu tirgus kontrolēs tikai trīs uzņēmumi;

58.  aicina Komisiju pastiprināt darbību globālā līmenī, lai nodrošinātu, ka trešo valstu konkurences noteikumi nav pretrunā ES noteikumiem, tādējādi kaitējot Eiropas uzņēmumiem;

59.  aicina Komisiju saglabāt stingrību un efektivitāti attiecībā uz to, kā tiek panākts, ka karteļi izpilda prasības visos gadījumos, kad tai ir pietiekami pierādījumi par pārkāpumu; atgādina, ka konkurences politika ļauj konkurentiem sadarboties inovācijas jomā ar noteikumu, ka šī sadarbība netiek ļaunprātīgi vērsta pret konkurenci; ņem vērā pagājušā gada piecus lēmumus par naudas sodiem, kuru kopējā summa ir aptuveni EUR 365 miljoni, kā norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā, kurš pievienots tās ziņojumam par konkurences politiku 2015. gadā;

60.  uzskata, ka spēkā esošos noteikumus par naudas sodiem par pārkāpumiem varētu papildināt ar turpmākām sankcijām pret tiem, kas ir atbildīgi par šiem pārkāpumiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju papildināt naudas sodus par karteļu veidošanu ar sankcijām pret personām, kuras attiecīgajā uzņēmumā pieņem lēmumus, kā arī ar individuālām sankcijām pret darbiniekiem, kuru rīcības dēļ uzņēmums ir pārkāpis tiesību aktus konkurences jomā, — tādā veidā Komisijai vajadzētu spēt piemērot attiecīgus līdzekļus, piemēram, vajadzības gadījumā atcelt direktoru vai noteikt finansiālas sankcijas personām;

61.  uzskata, ka aizvien lielāka naudas soda noteikšana kā vienīgais pretmonopola instruments var būt pārāk radikāls līdzeklis; uzsver, ka lielus naudas sodus nevajadzētu izmantot kā alternatīvu budžeta finansēšanas mehānismu; atzinīgi vērtē „burkāna un pātagas” principu, kurā sankcijas kalpo kā efektīvs atturošs faktors, it īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumos, un vienlaikus sekmē noteikumu ievērošanu;

62.  norāda, ka paziņoto apvienošanos skaits 2015. gadā ievērojami palielinājās; tādēļ prasa, lai attiecīgajiem dienestiem tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi (veicot darbinieku iekšēju pārdali), kas tiem ļautu turpināt efektīvi risināt šo situāciju;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas nesen uzsākto apspriešanos par dažiem apvienošanās jomā ES īstenotās kontroles procedūras un juridiskajiem aspektiem; aicina Komisiju saskaņā ar plānotajiem Apvienošanās regulas grozījumiem rūpīgi izpētīt, vai pašreizējā novērtēšanas praksē tiek pienācīgi ņemti vērā apstākļi digitālajos tirgos un tirgu internacionalizācija; uzskata, ka jo īpaši digitālajā ekonomikā ir jāpielāgo kritēriji, pēc kuriem tiek vērtētas apvienošanās;

64.  piekrīt bažām par notiekošajām sarunām par Bayer AG un Monsanto Company Inc. apvienošanos; vērš uzmanību uz to, ka plānotā apvienošanās, ja tai ļautu notikt, radītu iespējamu Eiropas un pasaules mēroga oligopolu; uzsver, ka šī apvienošanās varētu radīt monopolu sēklu un pesticīdu tirgos, kas ir lauksaimniecības nozarei būtiski tirgi; tādēļ prasa Komisijai sniegt ex ante ietekmes novērtējumu par šo apvienošanos un pieprasa skaidru pārskatu par Komisijas laika plānošanu;

65.  uzskata, ka, veicot ES kontroles pasākumus apvienošanās jomā, būtu jāņem vērā iegādes cena, jo apvienošanās digitālajos tirgos ir pierādījušas, ka ar apgrozījuma robežvērtībām vien nepietiek;

66.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, ar ko tiktu ieviests ES satvars valstu konkurences iestāžu koordinēšanai apvienošanās kontroles jomā;

67.  vēlreiz aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, kā dalībvalstis transponē Direktīvu 2014/104/ES par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences tiesību pārkāpumiem; norāda, ka minētā direktīva ir pienācīgi jātransponē līdz 2016. gada 27. decembrim; pauž nožēlu par to, ka līdz šim direktīvas transponēšana ir bijusi lēna un ka daudzas dalībvalstis joprojām nav iesniegušas tiesību akta projektu; aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju atgādināt dalībvalstīm par to pienākumu;

Nozaru aspekti

68.  atzinīgi vērtē Komisijas Pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku un piekrīt tās piecām savstarpēji saistītajām politikas dimensijām; uzsver, ka lēmumi par energoresursu struktūru ir jāpieņem dalībvalstīm;

69.  atzinīgi vērtē dažādās pretmonopola izmeklēšanas, jo īpaši Gazprom un Bulgargaz lietā, kuru mērķis ir nodrošināt tirgus integrāciju Enerģētikas savienībā; tomēr pauž nožēlu par dažu dalībvalstu praksi iegādāties gāzi caur ārzonas sabiedrībām, jo tas ir tipisks nodokļu apiešanas piemērs un rīcība, kas ir pretrunā pareizi funkcionējošai Enerģētikas savienībai; turklāt uzsver, ka ir būtiski novērst tādu tirgus struktūru veidošanu, kas varētu kavēt efektīvu konkurenci enerģētikas nozarē;

70.  pieņem zināšanai Komisijas centienus veicināt atjaunojamo enerģijas avotu tirgus integrāciju, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem; tomēr uzsver juridiski saistošās dalībvalstu saistības COP21 konferencē par klimata pārmaiņām, kuras nevar izpildīt, ja netiek īstenoti konkrēti (valsts) pasākumi atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanai un finansēšanai;

71.  uzsver, ka Eiropas konkurences politikai ir liels potenciāls veicināt augstākus vides un sociālos standartus; ar nožēlu norāda, ka Ungārijas valdība kropļo konkurenci atjaunojamo energoresursu nozarē, uzliekot lielus nodokļus un liedzot izmantot energoefektīvas un neizsīkstošās enerģijas tehnoloģijas; aicina Komisiju turpināt atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropā, lai sasniegtu vides jomas mērķus, kas izvirzīti Eiropas Savienības desmit gadu izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020”; lūdz Komisiju arī turpmāk atbalstīt vides, sociālajā un darba tiesību jomā noteikto prasību integrāciju valsts iepirkuma procedūrās;

72.  aicina Komisiju pārskatīt Komisijas Regulu (ES) Nr. 267/2010, ar ko atsevišķiem līgumiem apdrošināšanas nozarē piešķir atbrīvojumu, jo riska aprēķināšanai un kopējai riska apdrošināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņa uzlabo juridisko noteiktību un konkurētspēju šajā nozarē, tādējādi atvieglojot jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, palielinot patērētāju izvēles iespējas un uzlabojot ekonomiskos apstākļus;

73.  norāda, ka gan konceptuāli, gan arī politikas līmenī jānošķir attiecīgās dalībvalsts konkurences noteikumi no sociālās politikas; atzīst, ka ikvienas valsts valdības pienākums ir iejaukties, lai izvairītos no iedzīvotāju enerģētiskās nabadzības;

74.  aicina Komisiju un dalībvalstis samazināt nodokļus energoproduktiem un īstenot efektīvus pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai;

75.  norāda, ka energotīkls ir tīkla infrastruktūra, kam vajadzīga īpaša pieeja, kas padarītu iespējamu un veicinātu pašpatēriņu;

76.  norāda, ka pašreizējie valdības monopoli, piemēram, azartspēļu monopoli, var novest pie negodīgas un pret konkurenci vērstas prakses; vērš uzmanību uz to, ka, izsniedzot licences bez koncesijas piešķiršanas konkursu rīkošanas vai rīkojot nepārredzamus un apšaubāmus koncesijas piešķiršanas konkursus, dalībvalstu valdībām ir iespēja izpatikt konkrētiem uzņēmumiem, tāpēc var veidoties ļoti izteikta pret konkurenci vērsta vide; aicina Komisiju stingri uzraudzīt pašreizējos valdību monopolus un koncesijas piešķiršanas konkursu likumību, lai novērstu pārmērīgus konkurences izkropļojumus;

77.  aicina Komisiju ierosināt izmaiņas Regulā (EK) Nr. 261/2004, lai nodrošinātu vienāda līmeņa aizsardzību aviotransporta izmantotājiem lidojumos no trešām valstīm neatkarīgi no tā, vai tas ir ES vai ārpussavienības pārvadātājs;

78.  atgādina, ka LESD 42. pants piešķir īpašu statusu lauksaimniecības nozarei attiecībā uz konkurences tiesībām, ko apstiprināja pēdējā KLP reforma, paredzot daudzas atkāpes un izņēmumus no LESD 101. panta noteikumiem; uzskata, ka pašreizējā krīze lauksaimniecības nozarē pasliktina jau tā vājās lauksaimnieku pozīcijas pārtikas apritē;

79.  uzskata, ka ražotāju organizāciju un to apvienību kolektīvās darbības, piemēram, ražošanas plānošana un tirdzniecības sarunas un attiecīgā gadījumā sarunas par līgumu noteikumiem, ir vajadzīgas LESD 39. pantā minēto KLP mērķu sasniegšanai un ka tāpēc tām principā būtu jāgūst labums no pieņēmuma par atbilstību LESD 101. pantam; norāda, ka spēkā esošās atkāpes netiek izmantotas pilnībā un ka skaidrības trūkums tajās, grūtības īstenošanā un nepietiekami vienota piemērošana valsts konkurences iestādēs nesniedz lauksaimniekiem un to organizācijām pietiekamu juridisko noteiktību, atturot viņus no pašorganizēšanās un apdraudot labu iekšējā tirgus darbību; tādēļ aicina Komisiju uzlabot pieejamos instrumentus, nodrošinot, ka konkurences politikā labāk tiek ņemta vērā lauksaimniecības nozares specifika, un atbilstoši precizējot vispārējās atkāpes attiecībā uz lauksaimniecību darbības jomu, konkrētos noteikumus piena, olīveļļas, liellopu un teļa gaļas un laukaugu nozarēs un individuālus atbrīvojumus saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu;

80.  aicina Komisiju ES līmenī apkarot un veikt saistošas regulatīvas darbības pret lauksaimniekus un patērētājus kavējošu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas apritē; aicina Komisiju un valstu konkurences iestādes risināt problēmas, ko rada kopējā ietekme — valstu mērogā to veido straujā koncentrācija izplatīšanas sektorā un starptautiskā un Eiropas mērogā lielo izplatītāju apvienību attīstība — uz pārtikas aprites sākumposmu, kā arī uz mazumtirgotājiem un patērētājiem; norāda, ka šāda strukturālā attīstība varētu novest pie cenu svārstīguma un lauksaimnieku ienākumu samazināšanās un ka tā rada bažas par iespējamu stratēģisku pielāgošanos, mazāku konkurenci un mazākām investīciju un inovācijas iespējām pārtikas apritē;

81.  uzsver, ka konkurences politika aizsargā patērētāju intereses, bet neņem vērā lauksaimniecības produktu ražotāju intereses; uzsver, ka konkurences politikā lauksaimniecības produktu ražotāju interešu aizsardzība ir jānostāda tādā pašā līmenī kā patērētāju interešu aizsardzība, nodrošinot godīgus konkurences un piekļuves iekšējam tirgum nosacījumus, lai veicinātu investīcijas, nodarbinātību, inovāciju, lauksaimniecības uzņēmumu dzīvotspēju un ES lauku apvidu līdzsvarotu attīstību;

82.  uzstāj, ka jēdzienu “taisnīga cena” nevajadzētu saprast kā zemāko iespējamo cenu patērētājam, bet tai jābūt saprātīgai un jāļauj saņemt godīgu atalgojumu visiem pārtikas aprites dalībniekiem;

83.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam un Padomei informāciju par to, kā lauksaimnieki izmanto spēkā esošos atbrīvojumus dalībvalstīs, piemērojot Vienotās TKO regulas 225. pantu, un pienācīgi precizēt darbības jomu šādām atkāpēm, kā arī individuāliem atbrīvojumiem no konkurences noteikumiem saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu; aicina Komisiju jo īpaši precizēt, vai ilgtspējas nolīgumi, kuri pārtikas apritē noslēgti, lai apmierinātu sabiedrības prasības, un kuru pasākumi pārsniedz obligātās prasības, var tikt atbrīvoti no konkurences tiesību prasībām, ja tie palīdz uzlabot ražošanu un veicina inovāciju, vienlaikus sniedzot labumu patērētājiem;

84.  aicina Komisiju pieņemt plašāku pieeju, definējot “dominējošu stāvokli” un šāda stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu no lauksaimniecības uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu puses, ja tie ir saistīti ar horizontālu līgumu, ņemot vērā koncentrācijas pakāpi un ierobežojumus, kas izriet no sarunām par resursu, pārstrādes un mazumtirdzniecības sektoru spēku;

85.  uzskata, ka vienotā lauksaimniecības produktu tirgū jēdziena “konkrētais tirgus” nozīmei ar laiku ir jāmainās un tas ir galvenokārt jāsaprot kā Savienības līmeņa tirgus pirms pievēršanās zemākiem līmeņiem, lai, sīki pa darbības sfērām sadalot lauksaimniecības uzņēmumiem pieejamās jomas, neapdraudētu centienus apvienot lauksaimniecības preču piedāvājumu;

86.  uzskata, ka lauksaimniekiem visos ražošanas sektoros vajadzētu būt garantētām tiesībām uz kolektīvo interešu aizsardzību, tostarp tiesībām vienoties par minimālajām cenām;

87.  uzskata, ka lauksaimniekiem vajadzētu pilnībā iesaistīties ražotāju organizācijās, tostarp ražotāju kooperatīvos, to apvienībās un starpnozaru organizācijās, un izmantot to potenciālu; aicina Komisiju veicināt šādu kolektīvu pašpalīdzības rīku kompetences un efektivitātes pieaugumu, precizējot un vienkāršojot noteikumus, kas uz tiem attiecas, lai stiprinātu to spējas aizstāvēt savas intereses un konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot LESD 39. pantā noteiktos principus;

88.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ievērojamas tirgus nelīdzsvarotības laikā tiek nekavējoties piemērots Vienotās TKO regulas 222. pants, un novērtēt šā pasākuma lietderību, kad to piemēro attiecībā uz piena tirgu, lai ierosinātu turpmākus konkurences tiesību aktu pagaidu pielāgojumus un procedūru nopietnas tirgus nelīdzsvarotības gadījumā;

89.  šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen publicētās vadlīnijas par to, kā piemērot šos īpašos noteikumus; tomēr uzskata, ka to piemērošanas juridiskā joma ir pārāk ierobežota un kritēriji, kas jāievēro, ir pārāk stingri un dažādās nozarēs pārāk atšķirīgi un lauksaimniekiem, kuri vēlas izmantot šīs atkāpes, nenodrošina nepieciešamo juridisko skaidrību un noteiktību;

90.  uzskata, ka konkrēto tirgu kategorizācija ne pilnībā ir piemērota pašreizējai situācijai olīveļļas nozarē, un tādēļ ierosina olīveļļas tirgu attiecībā uz patērētājiem uzskatīt par vienotu tirgu, lai uzlabotu Vienotās TKO regulas 169. panta noteikumu īstenošanu;

91.  uzskata, ka — ņemot vērā olīveļļas ražošanas svārstības, galvenokārt laikapstākļu dēļ, un lai garantētu ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību locekļu mērķu sasniegšanu — būtu jāņem vērā gadījumi, kad ražotāju organizācijas ir spiestas iegādāties olīveļļu no ražotājiem ārpus organizācijas, vienlaikus garantējot to, ka šīs darbības tikai papildina organizācijas locekļu produktu tirdzniecību;

92.  ierosina 170. panta noteikumus par liellopu gaļas un teļa gaļas ražošanu attiecināt arī uz liellopu nobarošanas nozari, lai nodrošinātu labāku īstenošanu;

93.  šajā sakarā atzinīgi vērtē kvotu atcelšanu cukura nozarē, līgumattiecību saglabāšanu(13) cukurbiešu audzētājiem, viņu organizācijām un cukura ražotājiem, tādējādi īpaši ļaujot viņiem piedalīties sarunās par vērtības sadales noteikumiem, pamatojoties uz cukura vai citu izejvielu tirgu attīstību; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šī iespēja tiek piedāvāta visiem nozares operatoriem, lai sasniegtu vienotās TKO regulas mērķus, tādējādi nodrošinot cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvaru;

94.  aicina Komisiju izvērtēt mazumtirgotāju radīto ietekmi uz uzņēmumiem, kuri ražo pašzīmola produktus;

95.  atkārtoti norāda uz Parlamenta pozitīvo nostāju(14) par pamatregulējuma pieņemšanu ES līmenī, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē; uzsver, ka šim tiesiskajam regulējumam jānodrošina ES lauksaimniekiem un patērētājiem iespēja izmantot taisnīgus pirkšanas un pārdošanas apstākļus;

96.  uzskata, ka pilnībā un pietiekami īstenota “piensaimniecības pakete”(15) ir būtiska piena nozares stiprināšanai, un aicina Komisiju ierosināt turpināt “piensaimniecības paketes” piemērošanu pēc 2020. gada vidus un izskatīt iespēju attiecināt tās noteikumus uz citiem lauksaimniecības sektoriem;

97.  ņem vērā Konkurences ģenerāldirektorāta pētījumā „Modernas mazumtirdzniecības ekonomiskā ietekme uz izvēli un inovācijām ES pārtikas nozarē” iekļautos secinājumus, tostarp par iespējamo negatīvo saikni starp inovācijām un privāta marķējuma ražojumu ienākšanu pārtikas tirgū; aicina Komisiju informēt Parlamentu par pašreizējo diskusiju apmēru, lai noteiktu, vai šī negatīvā saikne nesamazina inovācijas un patērētājiem pieejamo ražojumu klāstu un kāda būtu tās ilgtermiņa ietekme uz pārtikas apriti un lauksaimnieku stāvokli;

98.  atkārtoti uzsver nepieciešamību pakāpeniski strādāt pie ES konkurences regulējuma, lai Eiropas pārtikas aprites uzraudzību papildinātu ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Pārtikas un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas novērtējuma (SAFA) rādītājiem, tostarp tiem, kas minēti sadaļās par godīgu cenu noteikšanu un pārredzamiem līgumiem (S.2.1.1), kā arī piegādātāju tiesībām (S.2.2.1);

99.  uzsver, ka jebkuras nozares pārmērīga aplikšana ar nodokļiem varētu viegli iznīcināt konkurenci un būtu pretrunā patērētāju interesēm;

100.  aicina turpināt pilnveidot Eiropas Pārtikas cenu uzraudzības instrumentu, izmantojot labākus un sīkāk sadalītus datus, lai uzlabotu krīžu noteikšanu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē; šajā saistībā uzsver, ka datu definēšanā un vākšanā ir jāiesaista lauksaimnieku organizācijas;

101.  aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā tirdzniecības nolīgumu ar trešām valstīm radīto iespējamo tirgus izkropļojumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražotājiem Eiropā, ņemot vērā viņu trauslo finansiālo situāciju un nozīmīgo lomu sabiedrībā; uzskata, ka Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība darījumiem ar valstīm, kurās lauksaimniecības un veselības aizsardzības noteikumu ir ievērojami mazāk nekā Eiropas Savienībā;

102.  aicina Komisiju izmeklēt konkurences izkropļojumu mazumtirdzniecības tirgū raksturu un būtību un iekļaut teritoriālās piegādes ierobežojumu iespējamo ietekmi uz mazumtirgotājiem, ņemot vērā to, ka izkropļojumi noved pie tirgus sadrumstalotības un iespējām lielajiem lielveikaliem dominēt tirgū un kavēt konkurenci pārtikas apritē; uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ieinteresētās puses atklāj būtisku informāciju; mudina Komisiju atsākt izmeklēšanu par mazumtirdzniecības cenu uzturēšanas jautājumiem;

103.  uzskata, ka Komisijai jāturpina stiprināt saikni starp konkurences politiku un transporta politiku; norāda — Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2014 ir noteikts, ka, izņemot īpašos reģionālo vai nomaļu apgabalu lidostu gadījumus, transporta savienojumiem Eiropā jābūt ekonomiski ilgtspējīgiem; pauž nožēlu par to, ka investīcijas lidostās ne vienmēr ir devušas gaidītos rezultātus; tādēļ aicina Komisiju apzināt veiksmīgus un neveiksmīgus lidostu attīstības projektus; aicina Komisiju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 868/2004, lai panāktu spēcīgāku ES aviācijas nozares konkurētspēju, efektīvāk novērstu negodīgu konkurenci, nodrošinātu savstarpīgumu un izskaustu negodīgu praksi, tostarp subsīdijas un valsts atbalstu, kas tiek piešķirts dažu trešo valstu visām aviokompānijām; aicina Komisiju noskaidrot, vai dažas ieviesušās prakses, kas balstās uz divpusējiem gaisa pakalpojumu nolīgumiem, ko dalībvalstis parakstījušas ar ārpussavienības valstīm, nekaitē godīgai konkurencei pārvadātāju un lidostu starpā, kā arī nav pretrunā Eiropas patērētāju interesēm; aicina Komisiju arī efektīvi novērst pret konkurenci vērstas darbības, kas var apdraudēt Eiropas patērētāju iespējas izmantot dažādus tiešsaistes kanālus, tostarp lidojumu metameklēšanas un salīdzināšanas pakalpojumus un tiešsaistes ceļojumu aģentus;

104.  aicina Komisiju un dalībvalstis izrādīt lielāku politisko gribu arī turpmāk padziļināt un stiprināt transporta vienoto tirgu un izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai nodrošinātu valsts un privāto uzņēmumu atklātu un godīgu konkurenci transporta, pasta un tūrisma nozarē, vienlaikus ņemot vērā citas ES politikas jomas, mērķus un principus, tostarp sociālo dimensiju, kas ir svarīga transporta iekšējā tirgus netraucētai darbībai;

105.  uzsver, cik savienojamība un transporta infrastruktūra ir nozīmīga izdzīvošanai, ekonomiskajai attīstībai un publisko un privāto pakalpojumu nodrošināšanai reģionos un tālākās teritorijās;

106.  tādēļ cer, ka vispārējais Eiropas transporta tīkls (TEN-T) tiks pabeigts;

107.  uzsver, ka nepieciešamību garantēt transporta darbinieku tiesību efektīvāku aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai ierobežotu dalībvalstu uzņēmumu brīvu konkurenci; aicina Komisiju ievērot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, kad tā izstrādā tiesību aktus, kuriem būs ievērojama ietekme uz vienotā transporta tirgus darbību;

108.  norāda uz problēmām, ar ko saskaras pasta operatori pēc digitālā vienotā tirgus izveides; uzsver, ka šā vērienīgā projekta panākumi, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecības jomā, lielā mērā ir atkarīgi no veida, kādā tiks organizēts paku piegādes pakalpojumu tirgus; uzsver nepieciešamību garantēt taisnīgus un vienlīdzīgus pārrobežu konkurences apstākļus privātā un publiskā sektora dalībniekiem, kas sniedz komerciālus pakalpojumus;

109.  uzsver, ka konkurences politikai vajadzētu ievērot visu attiecīgo nozaru operatoru sociālās tiesības;

110.  uzsver, ka dalībvalstis bieži vien nepilnīgi īsteno ES transporta jomas tiesību aktus un neievēro Līgumu principus, jo īpaši gadījumos, kad transporta joma ir centrālās valdības monopols; aicina attiecīgi Komisiju un dalībvalstis pienācīgi īstenot ES tiesību aktus, kas garantē iekšējā tirgus pareizu darbību, un nodrošināt šo aktu izpildi, lai dotu papildu labumu uzņēmumiem un nozarei, patērētājiem, darba ņēmēju sociālajiem apstākļiem un videi;

111.  uzsver, ka ir svarīgi novērst fiziskos, tehniskos un regulatīvos šķēršļus dalībvalstu starpā, lai nepieļautu vienotā tirgus sadrumstalotību un atvieglotu pārrobežu mobilitāti un teritoriālo sadarbību, tādējādi veicinot konkurenci;

112.  vērš Komisijas uzmanību uz netiešiem šķēršļiem konkurencei, ko rada atšķirības noteikumos par nodokļiem, drošību, transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikiem, tipa apstiprinājumiem un pasažieru tiesībām;

113.  atzinīgi vērtē digitālo tehnoloģiju attīstību transporta un tūrisma nozarē, tādējādi veicinot konkurenci, radot darbvietas, atvieglojot MVU piekļuvi lielākiem tirgiem un dodot reālu labumu patērētājiem; norāda, ka sadarbīgās ekonomikas digitalizācija un apsveicamā attīstība radīs būtiskas pārmaiņas šā sektora darbības vidē un ka ir vajadzīgs atbilstošs un skaidrs tiesiskais regulējums, lai digitalizācijas process nestu labumu;

114.  uzsver, ka uzņēmumi, kas darbībā izmanto jaunus uzņēmējdarbības modeļus, pozitīvi ietekmē ES transporta un tūrisma tirgu, jo īpaši padarot pakalpojumus pieejamākus un uzlabojot to kvalitāti;

115.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu apspriest ārējos aviācijas nolīgumus ar vairākām pasaulē nozīmīgām valstīm un reģioniem; uzskata, ka tie ne tikai uzlabos piekļuvi tirgum, bet arī sniegs jaunas uzņēmējdarbības iespējas vienai no labākajām pasaulē, proti, Eiropas aviācijas nozarei, radīs augstas kvalitātes darbvietas, uzturēs stingrus drošības standartus, ievēros nozares darba ņēmēju tiesības un sniegs labumu patērētājiem; uzsver, ka Parlamentam ir svarīga loma šajās sarunās;

116.  aicina Komisiju, vedot sarunas par šiem ārējiem aviācijas nolīgumiem, tajos iekļaut godīgas konkurences klauzulu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

117.  uzskata, ka attiecībā uz ostas pakalpojumiem ir jāizstrādā atklātāks, konkurētspējīgāks un pārredzamāks tiesiskais regulējums valsts ostām Eiropā, vienlaikus radot papildu nodarbinātības iespējas;

118.  uzskata, ka palielināta konkurence, ko rada pakāpeniska ES kravas autopārvadājumu tirgus atvēršana, var sniegt labumu patērētājiem, bet stingri nosoda to, ka daži pasākumi, ko piemēro vairākas dalībvalstis, apdraud vienotā tirgus viengabalainību šajā jomā; atbalsta Komisijas nostāju vērsties pret šādiem pasākumiem;

119.  cer, ka autopārvadājumu tirgus atvēršana nebūs vēl viens sociālā dempinga cēlonis, un turklāt pauž nožēlu par „pastkastītes uzņēmumu” parādību;

120.  turklāt pauž nožēlu, ka ES politika pienācīgi nepievēršas mazākiem furgoniem, neraugoties uz to, ka tie tiek izmantoti aizvien vairāk, lai apietu pareizu nodarbinātības, drošības un vides aizsardzības tiesību aktu piemērošanu;

121.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt oligopolistiskas dempinga cenu tendences, jo īpaši aviācijā, kā arī lielu attālumu un maršruta autobusu pārvadājumos, un uzstāj uz ES tiesību aktu pareizu piemērošanu un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem intermodālo pārvadājumu jomā;

122.  aicina steidzami pabeigt sarunas par ceturto dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu un uzskata, ka tam vēl vairāk vajadzētu atvērt dzelzceļa pasažieru transporta nozari konkurencei un uzlabot dzelzceļa nozares efektivitāti, vienlaikus nodrošinot sabiedriskā pakalpojuma pienākuma izpildes kvalitāti un nepārtrauktību;

123.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tehniskais pīlārs, un uzskata, ka tas uzlabos dzelzceļa satiksmes drošību, vienlaikus ar sadarbspējas palīdzību novēršot tehniskos šķēršļus konkurencei;

124.  uzsver tūrisma nozīmi, jo tas ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu izveides virzītājs, un aicina Komisiju proaktīvi veicināt Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju un izveidot labvēlīgu vidi tās izaugsmei un attīstībai;

125.  uzsver, ka pasta pakalpojumiem un jo īpaši paku pārrobežu piegādei ir būtiska nozīme attiecībā uz e-komercijas nozares attīstību visā ES; atzinīgi vērtē Komisijas pretmonopola izmeklēšanu e-komercijas nozarē un mudina to turpināt uzraudzīt paku sūtījumu un pasta tirgu attīstību;

126.  uzsver nepieciešamību finansēt ilgtspējīgus, pieejamus un drošus transporta projektus, kas varētu palīdzēt uzlabot visas Eiropas transporta sistēmas darbību;

127.  aicina izmantot ES fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Kohēzijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai attīstītu Eiropas transporta infrastruktūru un palielinātu pakalpojumu kvantitāti un kvalitāti;

128.  aicina dalībvalstis veltīt pienācīgu uzmanību pārrobežu infrastruktūras projektu pabeigšanai un koordinēt savus svarīgākos transporta nozares plānus ar kaimiņu dalībvalstīm;

129.  uzskata, ka ir svarīgi pilnībā izmantot tādus inovatīvus finanšu instrumentus kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir piemēroti transporta nozares projektu finansēšanai, lai atbalstītu izaugsmi un konkurētspēju; tomēr uzsver, ka ESIF garantiju fondam līdzekļus nevar piešķirt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta vai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma rēķina, jo tie ir svarīgi instrumenti kopējā tirgus izveidei transporta nozarē;

130.  uzsver, ka pilnīga dzelzceļa transporta tirgus atvēršana varētu dot vairākus ieguvumus operatoriem un pasažieriem visās dalībvalstīs; tomēr norāda uz vajadzību šajā procesā ņemt vērā atšķirīgās dzelzceļa infrastruktūras attīstības pakāpes dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā saglabāt pašreizējo investīciju apjomu dzelzceļa infrastruktūras atšķirību novēršanai;

131.  uzsver, ka nepieciešamību garantēt transporta darbinieku tiesību efektīvāku aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu nedrīkst izmantot kā ieganstu dalībvalstu uzņēmumu brīvas konkurences ierobežošanai; aicina Komisiju ievērot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, kad tā izstrādā tiesību aktus, kuriem būs ievērojama ietekme uz vienotā transporta tirgus darbību;

132.  mudina Komisiju informēt par analītiskām metodēm, ar kurām var noteikt jaunus attiecīgus tirgus ekonomikas digitalizācijai un jo īpaši tehnoloģiju konverģencei un personas datu liela apmēra izmantošanai komerciāliem mērķiem;

133.  aicina dalībvalstis patiesas ES autopārvadājumu uzņēmumu konkurences nodrošināšanai izbeigt piešķirt koncesijas tādu ceļu būvniecībai ap pilsētām, par kuriem pēc tam ir jāmaksā ceļa nodevas;

134.  prasa Komisijai izmeklēt visus iespējamos PVN krāpšanas gadījumus cūkgaļas nozarē; pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim vēl nav sākusi izmeklēšanu šajā jautājumā, lai gan tā ir saņēmusi sūdzības no lauksaimnieku apvienībām;

135.  uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, izņemot gadījumus, kad tie ir piesaistīti specifiskiem pakalpojumiem;

136.  atkārtoti pauž bažas (kas paustas jau 2013. gada 11. jūnija rezolūcijā par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā(16)) par Komisijas ierobežojošo sociālā mājokļa definīciju konkurētspējas politikas jomā; aicina Komisiju precizēt šo definīciju, pamatojoties uz paraugprakses un pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā, ņemot vērā to, ka dalībvalstīs, reģionos un pašvaldībās sociālā mājokļa programmas izstrādā un pārvalda dažādos veidos;

137.  pauž nožēlu par Komisijas nespēju ātri un izlēmīgi reaģēt uz dažu dalībvalstu mēģinājumiem ierobežot brīvu konkurenci transporta nozarē; prasa šīs prakses atcelt un veikt visus iespējamos pasākumus, lai visu dalībvalstu attiecīgās nozares uzņēmumiem garantētu vienlīdzīgu piekļuvi vienotajam tirgum uz vienādiem nosacījumiem;

138.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt konkurenci finanšu pakalpojumu, tostarp apdrošināšanas, Eiropas iekšējā tirgū, kas paredz šo pakalpojumu pārrobežu iegādes iespēju aizsardzību;

139.  atkārtoti aicina Komisiju publiskot konstatējumus, kas gūti pašreizējās izmeklēšanas lietās par konkurences praksi pārtikas apgādes, enerģētikas, transporta un plašsaziņas līdzekļu nozarē;

140.  noraida prasību, ka lietotājam jābūt adresei tajā dalībvalstī, kur ir attiecīgās finanšu vai apdrošināšanas sabiedrības juridiskā adrese, lai varētu ar to noslēgt līgumu, jo šāda prasība nav saderīga ar mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus mērķi;

141.  aicina nekavējoties izmeklēt iespējamos konkurences noteikumu pārkāpumus Formula 1 autosportā;

142.  aicina Komisiju, izstrādājot un īstenojot konkurences politiku, ņemt vērā to, ka absolūti lielākā daļa ES uzņēmumu ir mikrouzņēmumi, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi; šajā saistībā uzsver, ka ir vajadzīgi lietotājam draudzīgi konkurences noteikumi mazākiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties tiešsaistē un pārrobežu mērogā vienotajā tirgū;

143.  atgādina Komisijai arī par joprojām pastāvošo praksi, ka finanšu institūcijas mēdz anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, un prasa šajā sakarībā rīkoties, piemēram, informējot valstu iestādes;

144.  uzsver, ka ir jānodrošina medikamentu pieejamība, apkarojot farmācijas uzņēmumu pārkāpumus; norāda, ka dalībvalstu veselības sistēmās jāveicina ģenērisko zāļu izmantošana, ja tās ir pieejamas;

145.  uzskata, ka iespējas izņemt skaidru naudu bankomātos ir sabiedrībai būtiski nozīmīgs pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu, pret konkurenci vērstu vai netaisnīgu praksi, un līdz ar to šā pakalpojuma izmantošana nedrīkst būt nesamērīgi dārga;

146.  uzsver nepieciešamību kā konkurences ierobežojumu mērķa dēļ apkarot negodīgus kolektīvus boikotus, kas tiek definēti kā situācija, kurā konkurentu grupa vienojas izspiest reālu vai potenciālu konkurentu;

147.  pauž bažas par „virpuļdurvju efekta” skandāliem, kas skar ES iestādes, un īpaši par bijušās konkurences komisāres Nellie Kroes lietu, jo viņa ne tikai lobē „Uber” pakalpojumus, bet ir saistīta arī ar Bahamas Leaks atklājumiem;

Ceļā uz efektīvākām valsts konkurences iestādēm Eiropas Savienībā

148.  atzinīgi vērtē ES konkurences noteikumu decentralizētu piemērošanu Eiropā, bet uzskata, ka tam, cik efektīvi iedzīvotāji un uzņēmumi tiek aizsargāti pret konkurencei nelabvēlīgu praksi, nevajadzētu būt atkarīgam tikai no dalībvalsts, kurā tie dzīvo; uzskata, ka regula par karteļa vienošanos (Regula (EK) Nr. 1/2003) ir sniegusi būtisku ieguldījumu vienlīdzīgas konkurences apstākļu veidošanā visā iekšējā tirgū; tomēr uzsver, ka valstu sistēmas un valstu konkurences iestādes ir atšķirīgas, jo īpaši attiecībā uz neatkarību, naudas soda piemērošanu un iecietības programmām; uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktu par karteļiem īstenošanu ir svarīgas efektīvas un vienādas procesuālās prasības, lai patērētājiem un uzņēmumiem nodrošinātu juridisko noteiktību; aicina dalībvalstu konkurences iestādes plaši izmantot Eiropas sadarbības iespējas, ko nodrošina Eiropas Konkurences tīkls (EKT);

149.  tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, lai ES dalībvalstu konkurences iestāžu rīcībā būtu līdzekļi un instrumenti, kas tām ļauj būt efektīvām ES konkurences noteikumu īstenotājām, tostarp instrumenti pārkāpēju atklāšanai, aizturēšanai un sodīšanai, un iecietības programmas, kas būs nepieciešamas, ja uzņēmumi vēlēsies ziņot par karteļiem jebkur Eiropā;

150.  atkārtoti uzsver, ka valstu konkurences iestāžu neatkarība ir ļoti svarīga un tas nozīmē arī nodrošināt pietiekamus resursus pienākumu veikšanai;

151.  šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto apspriežu procedūru, kuras rezultātā varētu tikt izstrādāts tiesību akta priekšlikums — t. s. EKT+ — ar mērķi stiprināt valstu konkurences iestāžu īstenošanas un sankciju instrumentus; atkārtoti uzsver — ja vairākas iestādes nodrošina izpildi vienā lietā vai saistītās lietās, var rasties pārklāšanās un iespējami nekonsekventu darbību risks, kas mazina juridisko noteiktību un rada nevajadzīgas izmaksas uzņēmumiem; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar proaktīvu ES rīcības plāna priekšlikumu, kas garantētu, ka valsts konkurences iestādes kļūst par efektīvākām konkurences noteikumu saskaņotas un vienotas izpildes nodrošinātājām, un tādējādi tiktu pilnībā izmantots ES konkurences nodrošināšanas decentralizētās sistēmas potenciāls; prasa Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu saskaņā ar koplēmuma procedūru;

152.  uzsver, ka globalizācijas apstākļos ir nepieciešama konkurences iestāžu starptautiska sadarbība; tādēļ atbalsta Komisijas un valsts konkurences iestāžu aktīvu dalību Starptautiskajā konkurences tīklā; aicina Komisiju izskatīt iespējas slēgt konkurences nolīgumus ar vairāk trešām valstīm, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp izmeklēšanas iestādēm; uzsver, ka ar Šveici un Kanādu noslēgtie konkurences nolīgumi var būt kā paraugs turpmākajiem šāda veida nolīgumiem; uzskata arī, ka starptautiskajos tirdzniecības un investīciju nolīgumos būtu jāietver sadaļa ar stingriem noteikumiem konkurences jomā;

153.  aicina Komisiju, neierobežojot valstu konkurences iestāžu neatkarību, novērtēt dalībvalstu atšķirīgās valstu sankcijas par pārkāpumiem, kā arī novērtēt iespēju un vēlmi novērst šīs atšķirības;

154.  uzskata, ka Komisijai arī turpmāk jāveicina ES dalībvalstu konkurences iestāžu sadarbības uzlabošana;

155.  uzsver, ka Konkurences ģenerāldirektorāta mērķu sekmīgai sasniegšanai ārkārtīgi svarīga ir neatkarība; jo īpaši aicina stingri nošķirt dienestus, kuri izstrādā vadlīnijas, no tiem dienestiem, kuri attiecīgajos gadījumos ir atbildīgi par vadlīniju piemērošanu; aicina Komisiju Konkurences ģenerāldirektorātam atkārtoti piešķirt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus; prasa, lai Komisijai būtu pieejams pietiekams skaits tehniski kvalificētu inženieru, kad tā veic izmeklēšanu par augsto tehnoloģiju uzņēmumiem; mudina Komisiju Konkurences ģenerāldirektorāta galvenā ekonomista darba grupas ētikas noteikumus saskaņot ar praksi attiecībā uz citiem Komisijas ierēdņiem;

Konkurences politikas demokrātiska stiprināšana

156.  atzinīgi vērtē pašreizējās par konkurenci atbildīgās komisāres M. Vestager centienus uzturēt regulāru un strukturētu dialogu ar Eiropas Parlamentu un jo īpaši ar Ekonomikas un monetāro komiteju un darba grupu par konkurences politiku; prasa Komisijai sniegt pilnīgākas atbildes uz konkrētiem prasījumiem Parlamenta ikgadējā ziņojumā par konkurenci; uzskata, ka mērķtiecīgs un strukturēts dialogs varētu palīdzēt īstenot rūpīgāku turpmāko pasākumu procesu pēc attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par konkurenci;

157.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas rīkot sabiedrisku apspriešanu par apvienošanās kontroles īstenošanu un aicina apspriest tās rezultātus ar Parlamentu;

158.  aicina paplašināt ES un valstu konkurences iestāžu dialogu, proti, veikt viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta parlamentārajām komitejām;

159.  atkārtoti aicina Komisiju saistošu noteikumu formā iekļaut vadlīnijas par naudas soda noteikšanu;

Konkurences politikas starptautiskā dimensija

160.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos globāli īstenot atvērtu un konstruktīvu dialogu par konkurences jautājumiem; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts attiecībā uz konkurences noteikumiem dažos brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN), tomēr arī uzsver, ka Komisijai ir jāturpina darbs pie tā, lai sarunās par visiem BTN iekļautu noteikumus par konkurenci un valsts atbalstu;

161.  uzsver, ka godīga konkurence tirdzniecības, pakalpojumu un investīciju jomā pozitīvi ietekmē ES un tās tirdzniecības partneru sociālo un ekonomikas attīstību; aicina Komisiju un Padomi nekavējoties pabeigt darbu pie to tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas, kas vajadzīgi godīgas konkurences nodrošināšanai ES tirgū, un uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos uzmanība sistemātiski jāvelta trešo valstu negodīgas tirdzniecības praksei;

162.  aicina Komisiju strādāt kopā ar tirdzniecības partneriem, lai nodrošinātu, ka to tirgi ir atvērtāki ES uzņēmumiem, it īpaši enerģētikas, transporta, telekomunikāciju, publiskā iepirkuma un pakalpojumu jomā, tostarp to pakalpojumu jomā, ko sniedz reglamentētu profesiju pārstāvji;

163.  aicina Komisiju visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgus noteikumus par konkurenci un veikt efektīvu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai puses pienācīgi īsteno visus šos noteikumus, tostarp noteikumus par valsts atbalstu, un attiecībā uz visiem uzņēmumiem, tostarp valsts uzņēmumiem;

164.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt jaunattīstības valstu centienus veicināt un īstenot konkurences noteikumus praksē;

165.  aicina Komisiju atbalstīt centienus izveidot visaptverošu un viegli lietojamu datubāzi, kurā būtu apkopoti konkurences noteikumi no brīvās tirdzniecības nolīgumiem, un šo procesu varētu vadīt PTO sekretariāts;

166.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti PTO ministru konferencē Nairobi par eksporta subsīdiju samazināšanu, kuras mērķis ir nodrošināt neizkropļotu konkurenci starptautiskajos lauksaimniecības produktu tirgos; šajā sakarībā uzsver lauksaimniecības nozares jutīgumu un vajadzību pieņemt skaidrus un efektīvus pasākumus, tostarp PTO nolīgumu kontekstā, ļaujot Eiropas ražotājiem saglabāt konkurētspēju starptautiskajos tirgos;

167.  atkārtoti norāda, ka līdztiesīga piekļuve dabas resursiem, tostarp enerģijas avotiem, būtiski ietekmē godīgu un vienlīdzīgu konkurenci globālajā tirgū, un aicina Komisiju tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus, ar ko uzlabo šo resursu pieejamību, tostarp noteikumus par valsts uzņēmumu veiktajām konkurenci ierobežojošām darbībām un par nediskrimināciju un tranzītu;

168.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumu konkurences politika ir svarīgs iekšējā tirgus elements; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgs konkurētspējīgs un pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus, kas Eiropas Savienībā stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju, un ka centieni saglabāt godīgu konkurenci ES kopumā ir patērētāju, jaunuzņēmumu un MVU interesēs; uzskata, ka nevajadzētu vājināt Eiropas tiesību aktu izpildes nodrošināšanu, oficiālu pārkāpuma procedūru vietā izmantojot EU Pilot, un ka ir jācenšas saglabāt konkurenci;

169.  mudina Komisiju ne visus centienus veltīt tikai tam, lai cīnītos par godīgu konkurenci plašu interesi izraisījušās lietās pret labi pazīstamiem lielajiem uzņēmumiem; atgādina Komisijai, ka godīgas konkurences nodrošināšana ir svarīga arī MVU;

170.  aicina stiprināt patērētāju izvēles brīvību; uzskata, ka tiesības uz datu pārnesamību, kas ietvertas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, ir labs veids, kā stiprināt gan patērētāju tiesības, gan konkurenci; uzsver, ka ir nepieciešams izpētīt, kā ar atvērtajiem standartiem un saskarnēm nodrošināt digitālo tīklu sadarbspēju;

171.  aicina Komisiju pārbaudīt un labot situāciju, kad neatkarīgie mazumtirgotāji saskaņā ar konkurences tiesībām drīkst kopīgi strādāt savos veikalos, taču tiek apsūdzēti par negodīgu konkurenci, ja sniedz kopīgus e-komercijas piedāvājumus;

172.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES publiskā iepirkuma noteikumi tiek īstenoti laicīgi, jo īpaši pievēršoties to e-iepirkuma un jauno noteikumu izpildei, ar kuriem tiek veicināta līgumu dalīšana daļās, kas ir būtiski svarīgi, lai sekmētu inovāciju un konkurenci un iepirkumu tirgos atbalstītu MVU;

173.  aicina Komisiju nepieļaut monopolu vai slēgtu vērtības ķēžu radīšanu standartizācijas procesā; uzskata, ka ir jāievieš pārsūdzības process, lai pārskatītu standartus, ja tie var radīt konkurences ietekmēšanas risku;

174.  pauž bažas par koncentrācijas līmeni dažās nozarēs, piemēram, ķīmijas nozarē, ņemot vērā nesenās apvienošanās; prasa Komisijai paskaidrot, kā tā paredz iespēju ienākt tirgū, jo īpaši jaunuzņēmumiem; prasa Komisijai izpētīt, vai uzņēmuma ietekme tirgū, kas izriet no informācijas un datiem un šādas informācijas un datu apstrādes, kā arī lietotāju skaita, būtu jāņem vērā kā pārbaudes kritērijs uzņēmumu apvienošanos kontrolē; prasa apsvērt, vai attiecīgo datu un informācijas apvienošana, it īpaši par klientiem, varētu izraisīt konkurences kropļojumu;

175.  uzskata, ka konkurence telekomunikāciju nozarē ir būtiski svarīga, lai veicinātu inovāciju un investīcijas tīklos un patērētāju iespējas izvēlēties pakalpojumus; uzskata straujo platjoslas izplatību par būtiski svarīgu digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija, piemērojot valsts atbalsta platjoslai vadlīnijas, apsvērs stratēģiskās savienojamības mērķus, kā noteikts telekomunikāciju paketē;

176.  norāda uz Eiropas Revīzijas palātas pēdējo ziņojumu par valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem kohēzijas politikā, jo šajā ziņojumā ir norādīts uz ievērojamu neatbilstības pakāpi un pieprasīts īstenot vairākus ieteikumus; pauž bažas par šiem konstatējumiem, jo tas kaitē iekšējā tirgus sekmīgai darbībai, un tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus un pielikt lielākas pūles, lai nepieļautu turpmākus izkropļojumus;

177.  atbalsta Komisijas darbības attiecībā uz karteļu apkarošanas pasākumu īstenošanu, piemēram, nesen pārtikas mazumtirdzniecības un optisko diskdziņu nozarēs, lai nodrošinātu taisnīgas cenas patērētājiem;

178.  prasa Komisijai pārbaudīt, vai produktu tirdzniecībā vienotajā tirgū nav kādu neatbilstību, kas varētu negatīvi ietekmēt vietējos ražotājus, jo īpaši MVU;

179.  atgādina, ka rezolūcijā par gada ziņojumu par ES konkurences politiku 2014. gadā Parlaments aicināja Komisiju cieši uzraudzīt lielo izplatītāju apvienības Eiropā un atzinīgi vērtē Komisijas gribu Eiropas Konkurences tīklā apspriest šādu apvienību ietekmi uz ražotājiem un patērētājiem;

o
o   o

180.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī valstu un attiecīgā gadījumā reģionālajām konkurences iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0292.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0346.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0004.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0051.
(6) OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.
(7) OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.
(8) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0394.
(10) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(11) OV L 335, 18.12.2010., 43. lpp.
(12) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 24/2016 „Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”, http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_24/SR_STATE_AIDS_LV.pdf.
(13) Komisijas 2016. gada 17. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 2016/1166, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 X pielikumu groza attiecībā uz cukurbiešu iepirkšanas noteikumiem cukura nozarē no 2017. gada 1. oktobra (OV L 193, 19.7.2016., 17. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūcija par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē (P8_TA(2016)0250).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 261/2012, ar ko attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 94, 30.3.2012., 38. lpp.).
(16) OV C 65, 19.2.2016., 40. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika