Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra rezolūciju par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskajām brīvībām un demokrātijai Nikaragvā(1) un 2009. gada 26. novembra rezolūciju(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV) Federica Mogherini runaspersonas 2016. gada 16. augusta paziņojumu par nesen Nikaragvā pieņemto tiesas nolēmumu atlaist parlamenta deputātus un PV 2016. gada 19. novembra paziņojumu par Nikaragvā notikušo vēlēšanu galīgajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Nikaragvā ziņojumu par 2011. gada 6. novembrī rīkoto likumdevēja un prezidenta vēlēšanu norisi;

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (AVO) ģenerālsekretariāta 2016. gada 16. oktobra paziņojumu par vēlēšanu procesu Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretariāta 2017. gada 20. janvāra ziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā 2012. gada asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, kas stājās spēkā 2013. gada augustā, tostarp tajā iekļautās cilvēktiesību klauzulas,

–  ņemot vērā 2004. gada jūnija ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES 2004. gada Zemes politikas vadlīnijās sniegtās norādes par zemes politikas izstrādi un plānošanu jaunattīstības valstīs,

–  ņemot vērā ANO 1998. gada decembrī pieņemto Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautu tiesībām, kuru Nikaragva ir ratificējusi,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā demokrātijas un tiesiskuma, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas izstrādei un konsolidēšanai ir jābūt neatņemamai ES ārpolitikas, tostarp 2012. gada asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, sastāvdaļai,

B.  tā kā pēdējo gadu laikā demokrātijas un tiesiskuma stāvoklis Nikaragvā ir pasliktinājies;

C.  tā kā Nikaragva 2013. gadā pieņēma Likumu Nr. 840, ar kuru tā piešķīra 100 gadus ilgu koncesiju privātam Ķīnas uzņēmumam HK Nicaragua Canal Development Investment Company Ltd (HKND) saistībā ar divus okeānus savienojoša kanāla būvniecību Nikaragvas teritorijā;

D.  tā kā šis likums deva HKND pilnvaras atsavināt zemi un ļāva uzņēmumam nemaksāt vietējos nodokļu un neievērot tirdzniecības noteikumus; tā kā tas garantēja HKND arī to, ka par līguma laušanu netiks piemērots kriminālsods;

E.  tā kā no 2016. gada 27. novembra līdz 1. decembrim Nikaragvas galvaspilsētā sapulcējās demonstrāciju dalībnieki no visas valsts, lai noraidītu šā divus okeānus savienojošā kanāla būvniecību, kas varētu likt tūkstošiem mazo lauksaimnieku un pirmiedzīvotāju, kuri dzīvo projektētajam kanālam pieguļošajās teritorijās, pamest savas mājas, kā arī lai atmaskotu pārredzamības trūkumu 2016. gada 6. novembrī rīkotajās prezidenta vēlēšanās; tā kā cilvēktiesību aizstāvji ziņoja par to, ka policija pret protestētājiem ir izmantojusi asaru gāzi un gumijas un svina lodes;

F.  tā kā netika veikts ietekmes uz vidi pētījums un nebija organizēta iepriekšēja apspriešanās ar pirmiedzīvotājiem, pārkāpjot SDO Konvenciju Nr. 169; tā kā kanāla plānotais maršruts ies cauri pirmiedzīvotāju teritorijām un tā būvniecības rezultātā tiks pārvietoti no 30000 līdz 120000 pirmiedzīvotāju;

G.  tā kā zinātniskās organizācijas ir paudušas bažas, ka kanāls ies cauri Nikaragvas ezeram, tādējādi apdraudot Centrālamerikas lielāko svaigā ūdens avotu; tā kā zinātniskās organizācijas ir lūgušas Nikaragvas valdību apturēt projekta īstenošanu, līdz tiks pabeigti un publiski apspriesti neatkarīgi pētījumi;

H.  tā kā Nacionālās padomes zemes, ezeru un suverenitātes aizsardzības jautājumos koordinatore Francisca Ramirez 2016. gada decembrī iesniedza oficiālu sūdzību par Nueva Guinea īstenotajām represijām un agresiju; tā kā Francisca Ramirez tika iebiedēta un patvaļīgi aizturēta un viņas ģimenes locekļiem ir vardarbīgi uzbrukts, atriebjoties par šīs sievietes aktīvo nostāju;

I.  tā kā žurnālisti Nikaragvā saskaras ar vajāšanu, iebiedēšanu, aizturēšanu un ir saņēmuši nāves draudus;

J.  tā kā 2016. gada augustā plānotā ANO īpašā referenta cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Michel Forst vizīte Nikaragvā tika atcelta, jo Nikaragvas valdība lika tai šķēršļus;

K.  tā kā agresīvā opozīcijas kandidātu svītrošana no vēlēšanu sarakstiem liecina, ka nav nekādu priekšnoteikumu brīvām un godīgām vēlēšanām un ir nopietni apdraudēta biedrošanās brīvība, politiskā konkurence un plurālisms;

L.  tā kā īpašais referents jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību 2014. gadā saskaņā ar vispārējā regulārā pārskata procedūru vērsa uzmanību uz Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu amatā, jo šo procesu ļoti lielā mērā ietekmēja politiķi; tā kā 2013. gadā izdarītie grozījumi konstitūcijā attiecībā uz priekšsēdētāja atkārtotu ievelēšanu tika veikti, apejot likumu nepārredzamā veidā; tā kā Nikaragvas konstitūcijas 147. pants aizliedz personām, kas ir tieši vai attālāki priekšsēdētāja radinieki, būt par prezidenta vai viceprezidenta kandidātu;

M.  tā kā korupcija publiskajā sektorā, tostarp prezidenta ģimenes locekļu starpā, joprojām ir viena no lielākajām problēmām; tā kā ļoti izplatīta ir valsts ierēdņu uzpirkšana, kā arī muitas un nodokļu iestāžu īstenota nelikumīga konfiskācija un patvaļīga aplikšana ar nodokli,

1.  pauž bažas par to, ka Nikaragvā strauji pasliktinās cilvēktiesību stāvoklis, un pauž nožēlu par uzbrukumiem un iebiedēšanu, kas tiek vērsta pret cilvēktiesību organizācijām un to locekļiem, kā arī neatkarīgiem žurnālistiem un ko izdara privātpersonas, politiskie spēki un ar valsti saistītas struktūras;

2.  mudina valdību atturēties no iebaidīšanas un represīvām darbībām pret Francisca Ramirez un citiem cilvēktiesību aizstāvjiem par to, ka viņi veic savu leģitīmo darbu; aicina Nikaragvas varas iestādes beidzot sākt sodīt personas, kas veikušas noziegumus pret cilvēktiesību aizstāvjiem; atbalsta vides un cilvēktiesību aizstāvju tiesības paustu protestu bez bailēm no atriebības; aicina Nikaragvu pirms turpmāku pasākumu īstenošanas nekavējoties sākt neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu un visu šo procesu padarīt publisku;

3.  aicina Nikaragvas valdību ievērot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, jo īpaši ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tiesībām, ko tā parakstīja 2008. gadā, un SDO Konvenciju Nr. 169;

4.  aicina Nikaragvas valdību aizsargāt pirmiedzīvotāju teritorijas no milzīgu būvniecības projektu radītajām sekām, jo šādi projekti ietekmē minēto teritoriju spēju nodrošināt cilvēku dzīvei nepieciešamos apstākļus, pakļaujot pirmiedzīvotāju kopienas konfliktiem un vardarbībai;

5.  pauž ārkārtīgas bažas par Nikaragvas Nacionālajā asamblejā opozīcijā esošo deputātu atstādināšanu un nolēmumu, ar kuru tika mainīta opozīcijas partijas vadības struktūra;

6.  aicina Nikaragvu pilnībā ievērot demokrātiskās vērtības, tostarp varas dalīšanu, un atjaunot visu politisko opozīcijas partiju stāvokli, ļaujot paust kritiku gan politiskajā sistēmā un gan sabiedrībā kopumā; atgādina, ka demokrātijas sekmīgai darbībai būtiski faktori ir pilnīga opozīcijas līdzdalība, tiesu sistēmas depolitizācija, nesodāmības izbeigšana un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība;

7.  atgādina par nelikumīgo rīcību, kura tika veikta, pārkāpjot tiesību normas, un kuras rezultātā tika pieņemtas izmaiņas konstitūcijā, lai atceltu prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, ļaujot Daniel Ortega gadiem ilgi palikt pie varas;

8.  norāda, ka ES iestādes un AVO asi kritizēja 2011. un 2016. gada vēlēšanās novērotos pārkāpumus; norāda, ka patlaban notiek dialogs ar AVO un ka līdz 2017. gada 28. februārim būtu jāparaksta saprašanās memorands, kas varētu situāciju uzlabot;

9.  vēlreiz apliecina, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtisks demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements; aicina Nikaragvas varas iestādes atjaunot plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

10.  norāda, ka – ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm — ir jāatgādina Nikaragvai par nepieciešamību ievērot tiesiskuma principu, demokrātiju un cilvēktiesības, kā to atbalsta un veicina Eiropas Savienība; mudina ES uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā apsvērt iespējamos veicamos pasākumus;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, kā arī Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 45 E, 23.2.2010., 89. lpp. (2) OV C 285 E, 21.10.2010., 74. lpp.