Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2329(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0017/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0017/2017

Debates :

PV 02/03/2017 - 3
CRE 02/03/2017 - 3

Balsojumi :

PV 02/03/2017 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0063

Pieņemtie teksti
PDF 494kWORD 57k
Ceturtdiena, 2017. gada 2. marts - Brisele Galīgā redakcija
Programmas "Eiropa pilsoņiem" īstenošana
P8_TA(2017)0063A8-0017/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. marta rezolūcija par Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulas (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, īstenošanu (2015/2329(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu, kuros noteikts, ka „katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”, „iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem” un „iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 2.par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulu (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par programmas „Eiropa pilsoņiem” 2007.–2013. gadam īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (COM(2015)0652),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0017/2017),

A.  tā kā programma “Eiropa pilsoņiem” ir unikāla un ļoti simboliska programma, jo tā tiek īstenota, lai ieklausītos pilsoniskās sabiedrības diskusijās, tā veicina kritisko domāšanu par Eiropas projektu, tā vēsturi, kustībām un idejām, kas šo projektu veicināja, un tā veicina labākas zināšanas par Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu, uzlabojot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai Savienības līmenī;

B.  tā kā programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoniskuma apziņu un piederības izjūtu, solidaritāti, savstarpēju iecietību un cieņu, veicināt labāku izpratni par ES, tās izcelsmi un attīstību, vērtībām, iestādēm un kompetencēm un veicināt aktīvu dialogu starp ES pilsoņiem; tā kā darbības saskaņā ar programmu var uzskatīt par daļu no mūžizglītības pilsoniskuma jautājumos;

C.  tā kā kampaņa “viens euro par vienu iedzīvotāju” programmas “Eiropa pilsoņiem” vajadzībām ir iecerēta, lai sniegtu spēcīgu simbolisko vēstījumu par to, ka Eiropas iedzīvotāju balsis tiek uzklausītas;

D.  tā kā pašreizējais t. s. eiroskepticisma pieaugums, ko pret Eiropu vērstie spēki izmanto, lai apšaubītu paša Eiropas projekta pastāvēšanu, un kura kulminācija bija nesenais balsojums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, liek saprast, cik nozīmīgas ir šādas programmas un uzsver nepieciešamību gan sekmēt kopīgas eiropeiskās identitātes izjūtu, analizēt iemeslus, kāpēc krītas uzticēšanās Eiropas Savienībai, veicināt pilsonisko līdzdalību un uzsākt padziļinātu diskusiju par Eiropas vērtībām, tajā iesaistot visu pilsonisko sabiedrību un pašas iestādes, gan īstenot apmācības kampaņu par ES iestāžu darbību, vienlaikus uzsverot iespējas, ko sniedz piederība ES;

E.  tā kā pirms valsts pievienošanās Eiropas Savienībai ir nepieciešama pamatīga un visaptveroša sagatavošanās attiecībā uz jautājumiem par atceri un samierināšanu saistībā ar pagātnes notikumiem, kā arī jānodrošina iedzīvotāju aktīva līdzdalība attiecīgās valsts sabiedriskajā dzīvē;

F.  tā kā saskaņā ar LES 11. pantu ES iestādēm ir pienākums dot pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem; tā kā šā panta noteikumi arī paredz, ka ES iestādēm ir pienākums uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību, bet Komisijas pienākums veikt plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm;

G.  tā kā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantā ir noteikts Savienības pilsonības statuss un ar to saistītās tiesības, un tā kā labāka izpratne par ES un tās vērtībām ir svarīgs priekšnosacījums, lai pilsoņi varētu pilnībā izmantot šīs tiesības;

H.  tā kā aktīvs pilsoniskums, izglītošana par pilsoniskuma jautājumiem un starpkultūru dialogs ir būtiski, lai veidotu atvērtu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību;

I.  tā kā pašreizējā programma ir balstīta uz LESD 352. pantu, kas Parlamentam dod tiesības tikai paust savu nostāju saskaņā ar piekrišanas procedūru un ko laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu, Parlaments enerģiski apstrīdēja, jo tas ir pretrunā ar programmas demokrātisko būtību;

J.  tā kā Komisijas veiktais ex post novērtējums apliecināja programmas mērķu būtiskumu un to, ka, būdama atšķirīga no citām programmām tās darbības jomas, mērķu, pasākumu un mērķgrupu ziņā, tā ļāva īstenot iniciatīvas, kuras nevarētu finansēt no citiem līdzekļiem;

K.  tā kā pēc budžeta samazinājumiem, kas sekoja sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, programmas „Eiropa pilsoņiem” finansējums tika samazināts par aptuveni EUR 29,5 miljoniem un tā kā programmas ierobežotais finansējums — EUR 185,47 miljoni — ir tikai 0,0171 % no DFS;

L.  tā kā ir konstatēts, ka dalībvalstis mēdz atteikties no šo projektu līdzfinansēšanas un ka vietējās iestādes nonāk grūtībās, ja ir jāīsteno Eiropas projekti ar augstām līdzfinansējuma likmēm;

M.  tā kā finansējuma samazināšanas rezultātā to projektu skaits, kurus varēja finansēt 2014. gadā, samazinājās par gandrīz 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu;

N.  tā kā neformālā un ikdienējā mācīšanās, kā arī brīvprātīgais darbs, sports, māksla un kultūra sniedz daudzas iespējas pilsoniskai izglītošanai un aktīva pilsoniskuma veicināšanai;

O.  tā kā ir vajadzīga turpmāka sinerģija ar citām programmām un labāka komunikācija ar citiem ĢD, lai mazinātu pārklāšanos un pastiprinātu programmas ietekmi;

P.  tā kā esošās pilsētu un pašvaldību starptautiskās sadraudzības (pilsētu sadraudzība, pilsētu tīkli) vērtība ir pierādījusies, jo tā sekmē savstarpēju sapratni starp iedzīvotājiem un veicina draudzību un sadarbību,

Galvenie secinājumi

1.  uzsver, ka kopējais finansējums (EUR 185,47 miljoni), kas pieejams vienīgajai programmai, kura pilnībā veltīta Eiropas pilsonības jautājumiem, t. i., programmai „Eiropa pilsoņiem”, ir niecīgs salīdzinājumā ar citām izglītības un kultūras programmām, tādām kā „Radošā Eiropa” (EUR 1,46 miljardi) un „Erasmus+” (EUR 14,7 miljardi), un tāpēc pieteikumu iesniedzējiem savās cerībās būs jāviļas;

2.  atzinīgi vērtē to, ka pirmajos divos jaunā finansēšanas cikla gados programma „Eiropa pilsoņiem“, kurai jāmazina plaisa starp ES iestādēm un Eiropas iedzīvotājiem, šķiet, darbojas labi, jo pretendentu skaits palielinās, projektu kvalitāte ir augsta un to īstenošana — veiksmīga;

3.  atzīst, ka galvenais šķērslis programmas veiksmīgai īstenošanai ir nepietiekamais finanšu piešķīrums, un pauž dziļu nožēlu, ka saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam tas tika samazināts par 13,7 %, būtiski krītoties finansējamo projektu skaitam, un tas nozīmē, ka lielo pieprasījumu nav iespējams apmierināt, tādējādi radot vilšanos pretendentiem ar vērtīgiem projektiem;

4.  atzīmē, ka budžeta ierobežojumu dēļ finansēto projektu skaits ir pārāk mazs, lai sasniegtu programmas vērienīgos mērķus, un ka 2015. gadā varēja finansēt tikai aptuveni 6 % no Eiropas atceres un pilsoniskās sabiedrības projektiem, turklāt šis skaits ir ļoti neliels salīdzinājumā ar programmas “Radošā Eiropa” rezultātiem tajā pašā gadā (19,64 % programmai „Kultūra” un 45,6 % programmai „MEDIA”); norāda, ka būtu ievērojami jāpalielina finansējums šīm abām programmas “Eiropa pilsoņiem” sadaļām, lai tas atbilstu programmas vērienīgajiem mērķiem;

5.  atzīst pilsētu sadraudzības projektu panākumus visā ES un aicina dalībvalstis pašvaldībām popularizēt šo sistēmu un atvieglot sadarbību;

6.  atzinīgi vērtē informatīvo izdevumu „Eiropa pilsoņiem” un finansēto projektu datubāzi, ko izveidojusi Komisija;

7.  uzsver, ka programmas „Eiropa pilsoņiem” valstu kontaktpunktiem (VKP) ir svarīga loma izpratnes veicināšanā un atbalsta un ieteikumu sniegšanā gan potenciālajiem pretendentiem (jo īpaši pirmreizējiem pretendentiem mērķa valstīs), gan arī Eiropas un valstu līmeņa vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

8.  atzinīgi vērtē programmas daudznozaru pieeju, tās skaidro un vienkāršo pieteikuma veidlapu un ziņošanas prasības, kā arī to, ka tā ir vērsta uz konkrētiem pasākumiem;

9.  atzinīgi vērtē to, ka abām programmas sadaļām — „Eiropas atcere” un „Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība” — noteiktās prioritātes, kas agrāk katru gadu tika mainītas, turpmāk būs spēkā vairākus gadus un tiks piemērotas visā programmas atlikušajā periodā (2016.–2020. gadā);

10.  norāda, ka programmas ietekme joprojām ir salīdzinoši liela, un to apliecina fakts, ka 2015. gadā aptuveni 1 100 000 dalībnieki bija iesaistīti 408 izvēlētajos projektos; uzskata arī, ka lielais pieteikumu skaits (2 087 2014. gadā un 2 791 2015. gadā) un projektu kvalitāte norāda uz lielo interesi par šo programmu un nepieciešamību piešķirt tai lielākus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai palielinātu programmas atbalstīto projektu skaitu;

Ieteikumi

Īstenošanas juridiskie aspekti

11.  iesaka nākamo programmu „Eiropa pilsoņiem” pieņemt ar tādu juridisko pamatu, kas ļautu Parlamentam iesaistīties programmas pieņemšanā kā otram likumdevējam saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei; mudina Komisiju apsvērt iespējamos risinājumus, lai sasniegtu šo mērķi;

Īstenošanas finansiālie aspekti

12.  uzskata, ka augstas kvalitātes projekti, piemēram, Eiropas atceres un pilsoniskās sabiedrības projekti (sekmīgo pieteikumu īpatsvars — 6 %, salīdzinot ar 19,64 % programmai „Kultūra” un 45,6 % programmai „MEDIA” programmas “Radošā Eiropa” ietvaros) tika noraidīti, jo trūkst pietiekama finansējuma programmā “Eiropa pilsoņiem”; tā kā šai programmai ir izšķiroša loma kā priekšnoteikumam pilsoņu līdzdalībai Savienības demokrātiskajā dzīvē, uzskata par nepieciešamu būtiski palielināt pašreizējo budžetu, lai sasniegtu augstāku mērķa līmeni; tāpēc aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis apsvērt iespēju nākamajā DFS programmai „Eiropa pilsoņiem” paredzēt kopējo finansējumu aptuveni EUR 500 miljonu apmērā, kas nozīmētu tikai EUR 1 uz vienu iedzīvotāju;

13.  atzīst, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvai (ECI) un programmai “Eiropa pilsoņiem” (EfC) ir kopīgs mērķis ļaut pilsoņiem tieši piedalīties ES politikas izstrādē, un starp tām būtu iespējamas sinerģijas; tomēr aicina Komisiju nodrošināt, ka ECI netiek finansēta no programmas “Eiropa pilsoņiem” ierobežotā budžeta, kā tas ir pašlaik, un mudina dalībvalstis vairāk iesaistīties abu darbību finansiālā atbalstīšanā;

14.  norāda, ka atkarībā no dzīves dārdzības līmeņa dalībvalstīs vienreizējā maksājuma vai vienotās likmes sistēmā būtu jāņem vērā cenu atšķirības Eiropas Savienībā; iesaka pārdomāt šo shēmu un priekšfinansējuma samazināšanu, lai nodrošinātu finansēto projektu ilgtspējību un ilgstošākā posmā sniegtu lielāku atbalstu sadarbībai starp vietējām pārvaldes iestādēm vai organizācijām, un jo īpaši atvieglotu mazāku organizāciju ar ierobežotām finansiālām spējām un dalībnieki ar īpašām vajadzībām iesaistīšanos;

15.  prasa Komisijai un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (EACEA) regulāri novērtēt to, kā virkne budžeta pasākumu ietekmējusi pieteikumu iesniedzējus un iespējamos atbilstīgos pretendentus; it īpaši prasa novērtēt, vai 2015. gadā sakarā ar akūtu maksājumu apropriāciju trūkumu piemērotā samazinātā priekšfinansējuma likme (no 50 % līdz 40 % projektiem un no 80 % līdz 50 % darbības dotācijām un VKP), kā arī līdzfinansējuma nepieciešamība un vienu un to pašu parametru piemērošana neatkarīgi no faktiskās dzīves dārdzības un ģeogrāfiskās nošķirtības, nav, iespējams, radījusi un neturpina radīt neizdevīgu stāvokli noteiktām organizācijām un dalībvalstīm; turklāt prasa izstrādāt turpmākas stratēģijas par Eiropas iestāžu tuvināšanu iedzīvotājiem un viņus labāk informēt par dažādiem ES politikas virzieniem;

16.  norāda, ka vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes sistēmā būtu jāiekļauj papildu parametrs, lai daudz efektīvāk varētu iesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, jo šādu cilvēku dalībai būs vajadzīgi daudz vairāk darbinieki un bieži vien arī papildu pasākumi, kas savukārt radīs lielākas izmaksas;

17.  uzsver, ka darbības dotācijas garantē neatkarību saņēmējiem (piemēram, t. s. domnīcām) un piedāvā iespēju veikt ilgtermiņa plānošanu, lai īstenotu uz redzējumu vērstas darbības un apgūtu pieredzi; iesaka izmantot īpašus kritērijus, rādītājus un gada ziņojumus, lai uzraudzītu progresu virzībā uz to mērķu sasniegšanu un nodrošināt, ka šīs finansēšanas shēmas nerada saņēmēja atkarību no Komisijas;

18.  aicina Komisiju un EACEA publiski atskaitīties par izdevumiem, īstenojot trešo sadaļu par horizontālajiem vērtības palielināšanas pasākumiem — projekta rezultātu analīze, izplatīšana un izmantošana;

19.  aicina Komisiju un EACEA līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedzamajā starpposma izvērtējuma ziņojumā iekļaut rūpīgu analīzi par programmas īstenošanu finanšu un budžeta aspektā un ņemt vērā gūto pieredzi, lai no jauna noteiktu nākotnes mērķus un pielāgotu programmas budžeta prasības nākamajā daudzgadu finanšu shēmā;

Koordinācijas un komunikācijas aspekti

20.  aicina Komisiju unikālā, lietotājdraudzīgā saziņas portālā (vienotā kontaktpunkta tiešsaistes platformā), kas pieejama arī personām ar invaliditāti, apkopot visu lietderīgo informāciju par programmu “Eiropa pilsoņiem” (programmas rokasgrāmata, prioritātes, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pašreizējie un agrāk īstenotie projekti, rezultāti un gūtā pieredze, jaunumu biļetens), kā arī par visām tām programmām, darbībām, dotācijām un struktūrfondiem, kas attiecas uz Eiropas pilsonību (piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva un Eiropas Brīvprātīgo dienests); iesaka, ka šo platformu vajadzētu izmantot kā saņēmēju kontaktinformācijas publisku reģistru un kā instrumentu, lai piekļūtu projektu aprakstiem un atrastu partnerus citās valstīs;

21.  uzsver, ka pienācīgi jāatbild uz noraidītajiem pieteikumiem, norādot noraidīšanas iemeslus, jo īpaši, ja pieteikumu iesniegusī struktūra lūdz paskaidrojumu; ierosina iespējamības gadījumā apsvērt prioritāro jautājumu noteikšanu no līdzīgiem noraidītiem pieteikumiem;

22.  norāda, ka daļa programmas „Eiropa pilsoņiem” mērķu ir līdzīgi Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķiem un papildina tos, jo īpaši centienos iesaistīt pilsoņus ES darbā; tādēļ uzskata, ka šā mērķa labad ir jāveic pasākumi kopējas pieejas ievērošanai, izstrādājot ES politiku par pilsoņu līdzdalību un līdzdalības demokrātiju, kas tiktu atbalstīta ar saskaņotu komunikācijas stratēģiju, lai vienoti apkopotu visas ar Eiropas pilsonību saistītās Komisijas programmas, iespējams, veicinot un paplašinot tiešu pieredzi un vietēja līmeņa iesaistīšanos;

23.  uzsver nepieciešamību izveidot atvērtu sarakstu ar iespējamiem partneriem katrā dalībvalstī, lai veicinātu partnerības starp tiem, kuri vēlas iesaistīties programmā “Eiropa pilsoņiem”;

24.  iesaka arī izveidot tiešsaistes platformu galvenajām organizācijām, kas darbojas pilsonības jomā un kas izmanto šo programmu, lai apkopotu labāko praksi, stiprinātu spējas un uzlabotu redzamību, kad projekti ir pabeigti;

25.  aicina Komisiju palielināt programmas pamanāmību un labāk informēt sabiedrību par tās mērķiem, īstenojot un iesaistoties komunikācijas stratēģijā attiecībā uz Eiropas pilsonību — proti, izmantot sociālos tīklus, radio, TV reklāmas un informācijas stendus, pastiprināt vietējo iesaistīšanos ar VKP aktīvu dalību un pastāvīgi atjaunināt saturu, lai sasniegtu jaunu auditoriju iesaistītajās valstīs, turklāt īpašu uzmanību pievēršot tiem, kam ir zemāks līdzdalības līmenis, kā arī jauniešiem, personām ar invaliditāti un mazaizsargātiem cilvēkiem;

26.  uzskata, ka programma būtu arī jāizmanto, lai popularizētu jau esošos kanālus tiešai līdzdalībai Eiropas Savienībā, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu, pilsoņu forumus un apspriešanos ar sabiedrību, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par tiešās līdzdalības iespējām ES institucionālajā sistēmā;

27.  mudina iesaistītās valstis, kas to vēl nav izdarījušas, izveidot valsts kontaktpunktu; iesaka stiprināt koordināciju un sinerģiju starp šīm valstīm, dalībvalstīm un Komisiju;

28.  atzīst, ka lielākās problēmas rada nepieciešamība sasniegt pašreizējos vērienīgos mērķus ar ierobežotu pieejamo finansējumu; uzsver dalībvalstu, reģionu un vietējo pašvaldību nozīmi programmas efektivitātes un popularitātes palielināšanā, tostarp maksimāli izmantojot VKP potenciālu, veicot pieredzes apmaiņu ar struktūrām, kas atbild par citiem līdzīgiem projektiem, piemēram, “Erasmus +” un “Radošā Eiropa”; mudina EACEA cik vien iespējams veicināt un uzlabot sinerģiju starp ES programmām, piemēram, “Radošā Eiropa”, “Erasmus +” un Eiropas Sociālais fonds, lai uzlabotu ietekmi;

29.  aicina Komisiju vēl vairāk palielināt centienus attiecībā uz administratīvo vienkāršošanu, jo oficiālās prasības it īpaši mazām organizācijām dažkārt ir grūti ievērot, taču šādas organizācijas nevajadzētu diskriminēt birokrātisku iemeslu dēļ;

30.  iesaka komunikācijai piešķirtos līdzekļus neizmantot, lai finansētu iestāžu saziņu par Savienības prioritātēm, kā tas pašlaik noteikts pašreizējās programmas 12. pantā, bet gan lai popularizētu pašu programmu tās dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kur dalības līmenis ir zemāks;

Programmas prioritātes un mērķi

31.  iesaka nākamās paaudzes programmā formāli apstiprināt daudzgadu pieeju prioritāšu noteikšanā un programmas daļu un komponentu sinerģijas uzlabošanā; uzsver, ka jebkādas izmaiņas programmas struktūrā būtu jāveic tā, lai neradītu neskaidrības tās galalietotājiem, tādējādi samazinot programmas ietekmi;

32.  atzinīgi vērtē lielo uzsvaru uz iedzīvotājiem un ES sociālajiem aspektiem, dodot ES iestādēm iespēju tieši iesaistīties pilsoniskās sabiedrības vietējos pasākumos; uzsver, ka programmas prioritātēs svarīgiem vajadzētu būt tiem projektiem, kuri vērsti uz Eiropas pašreizējo problēmu risināšanu tādās jomās kā dažādība, migrācija, bēgļi, radikalizācijas novēršana, sociālās iekļaušanas veicināšana, starpkultūru dialogs, finanšu problēmu risināšana un kopīgā kultūras mantojuma identifikācija; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt saikni starp programmu prioritātēm un ar Eiropas pilsoniskumu saistītiem politikas virzieniem, kā arī ar Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi;

33.  uzskata, ka programmā būtu jāiesaista plašāks dalībnieku loks, jāgarantē cilvēku ar īpašām vajadzībām līdzdalība, jāveicina nelabvēlīgos apstākļos nonākušu un bez balsstiesībām palikušu cilvēku, tostarp migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju iesaiste;

34.  uzskata, ka attiecīgos gadījumos programma būtu jābalsta uz jau pastāvošām un veiksmīgi īstenotām iniciatīvām vietējā līmenī, piemēram, pilsētu sadraudzību;

35.  uzsver nepieciešamību Eiropas atceres sadaļas ietvaros izstrādāt Eiropas identitāti, kas būtu orientēta ne tikai uz pagātni, bet arī uz nākotni, kas būtu daudzveidīga, multikulturāla un atvērta migrācijas plūsmām un ietekmēm no pārējās pasaules, lai panāktu vispārēju un uz Eiropas vērtībām un Eiropas sekulāro un garīgo mantojumu balstītu integrāciju; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai vēsture netiktu izmantota kā nošķiršanas instruments, bet gan kā iespēja risināt šodienas problēmas, iejūtīgi interpretējot attiecīgos jautājumus un piedāvājot prasmīgas un mērķtiecīgas izglītības programmas; uzsver, cik svarīgi ir veicināt paaudžu sadarbības projektus, ļaujot īstenot pieredzes apmaiņu starp gados vecākiem cilvēkiem un jauniešiem;

36.  uzsver nepieciešamību veicināt projektus, kas paredz jauna veida diskusijas ar iedzīvotājiem, rīkojot tās pievilcīgā formātā un stilā un ar daudzdimensionālu pieeju;

37.  ierosina Komisijai publicēt ikgadēju apkopojošu ziņojumu, kurā būtu ietverti tie svarīgākie priekšlikumi Eiropas projekta uzlabošanai, ko pauduši dalībnieki no programmas “Eiropa pilsoņiem” finansētos projektos;

38.  uzsver nepieciešamību papildināt programmu ar tādiem priekšlikumiem par iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un ES lēmumu pieņemšanā, ar kuriem mudinātu cilvēkus izmantot savas tiesības, piemēram, ieviešot e-demokrātijas instrumentus; lai to panāktu, aicina Savienību un tās dalībvalstis izstrādāt pasākumus un politiku, lai stiprinātu nododamas kritiskas un radošas domāšanu prasmes, digitālo tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā arī sekmētu dalībvalstu iedzīvotāju iesaisti un veicinātu ieinteresētību, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū, lai viņi spētu pieņemt apzinātus lēmumus un sniegt pozitīvu ieguldījumu demokrātiskos procesos;

39.  norāda, ka to valstu, kuras vēlas pievienoties ES, dalība šajā programmā sekmētu labāku savstarpējo sapratni un ciešāku sadarbību; iesaka veidot programmu starptautiskāku, jo īpaši aicinot visas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, pievienošanās procesā esošās valstis un kandidātvalstis apvienot spēkus ar ES dalībvalstīm, piesakoties projektiem, un aicina nodrošināt ciešāku sadarbību starp NVO no ES, Austrumu un Dienvidu partnerības valstīm un iespējamām kandidātvalstīm, lai ES tuvinātu tās iedzīvotājiem; ierosina veicināt sadarbību attiecībā uz Eiropas vērtībām starp ES organizācijām un organizācijām kaimiņvalstīs;

40.  uzsver nepieciešamību attīstīt pilsētu sadraudzību, pievērošoties veidiem šīs shēmas plašākai izmantošanai, tās veicināšanai un rezultātiem, tostarp finanšu resursu atbilstīgai sadalīšanai;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika