Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39., 42. un 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas darbību,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi un darbību,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu par veterinārijas un fitosanitārijas pasākumiem, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība,

–  ņemot vērā LESD 13. pantu, kurā paredzēts, ka, nosakot un īstenojot Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus un pētniecības un tehnoloģiju attīstības un kosmosa izpētes politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā („Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97(2),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā(3),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/262, ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā („Dzīvnieku audzēšanas regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C-424/13 Zuchtvieh-Export GmbH / Stadt Kempten,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1337/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu (ES) Nr. 1169/2011(8) attiecībā uz gaļas izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā Komisijas EDUCAWEL pētījuma secinājumus(9),

–  ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu,

–  ņemot vērā Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0014/2017),

A.  tā kā ES zirgu dzimtas dzīvnieku nozares gada vērtība pārsniedz EUR 100 miljardus(10) un 2013. gadā vien tā radīja papildu ienākumus no derībām EUR 27,3 miljardu apmērā, no kā EUR 1,1 miljardu saņēma dalībvalstu pārvaldes iestādes(11);

B.  tā kā jāšanas sporta nozare vien ir izveidojusi aptuveni 900 000 darbvietu, pieci līdz septiņi zirgu dzimtas dzīvnieki nozīmē vienu pilnas slodzes darbvietu un šīs darbvietas, kuras nav iespējams pārvietot, tagad atrodas ekonomiski neaizsargātos lauku apvidos;

C.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare atbilst mērķiem, kas noteikti ES lauku attīstības politikai, kura ir balstīta uz lauksaimniecības dzīvotspēju, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un sociālās iekļaušanas veicināšanu lauku kopienās; tā kā zirgu dzimtas dzīvniekus joprojām ļoti daudz izmanto lauksaimniecībā un tiek rasti jauni lietojumi, piemēram, ēzeļmātes piena ražošana, kā arī jaunas iespējas un ieguvumi attiecīgo produktu tālākā attīstībā gan ražotājiem, gan patērētājiem;

D.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare aktīvi palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā būtu gan zaļāka ekonomika, gan iekļaujoša izaugsme, un tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare ir svarīga ar savu būtisko ieguldījumu lauku apvidu vidiskajā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

E.  tā kā Eiropas Savienība ir lielākais jāšanas sporta nozares tirgus pasaulē(12);

F.  tā kā Eiropas Savienībā ļoti dažādas funkcijas pilda aptuveni 7 miljoni zirgu dzimtas dzīvnieku, kam ir senas saiknes ar cilvēku, tostarp sacīkšu zirgi un zirgi izklaidei, darba dzīvnieki transporta nozarē, tūrismā, uzvedības, rehabilitācijas un kognitīvās terapijas vajadzībām, sportā, izglītībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, piena un gaļas dzīvnieki, dzīvnieki izmantošanai pētniecībā, kā arī savvaļas un daļēji savvaļas dzīvnieki; tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki palīdz arī saglabāt bioloģisko daudzveidību un lauku ilgtspēju un sava mūža laikā var pildīt vairākas no šīm funkcijām;

G.  tā kā atbildīga zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana un aprūpe sākas ar pienācīgu rūpību par dzīvnieku veselības un labturības apstākļiem un tā kā labturības jautājumiem jābūt svarīgiem visās ar zirgu dzimtas dzīvniekiem saistītajās darbībās; tā kā ES līmenī regulatīvā vide dažādās dalībvalstīs atšķiras un tā kā esošos tiesību aktus ES dalībvalstīs īsteno atšķirīgi, līdz ar to rodas konkurences izkropļojumi un pasliktinās dzīvnieku labturība;

H.  tā kā salīdzinājumā ar kopskaitu zirgu dzimtas dzīvnieki ir visvairāk pārvadātie dzīvnieki Eiropā(13) un tā kā dzīvnieku pārvadāšanas ilgums rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem, kas pieprasa īsākus pārvadājumus, jo zirgu dzimtas dzīvniekus pirms galamērķa sasniegšanas bieži vien uz un no ES pārvadā šim nolūkam nepiemērotos transportlīdzekļos tālos pārvadājumos pa autoceļiem, pa jūru un ar gaisa transportu;

I.  tā kā datus par zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu komerciālos nolūkos reģistrē Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmā (TRACES), bet publisko tikai reizi gadā ar divu gadu nobīdi;

J.  tā kā tūlītēji pieejami dati varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm un citām organizācijām labāk uzraudzīt ietekmi uz dzīvnieku veselību un izmeklēt liecības par nepietiekamu biodrošību;

K.  tā kā nav pietiekamu datu, kas ļautu tieši kvantificēt, cik zirgu dzimtas dzīvnieku tiek izmantoti mazās un daļēji naturālās saimniecībās, daudzas no kurām atrodas jaunajās dalībvalstīs, un tūrisma nozarē;

L.  tā kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2016. gada maijā pieņēma vadlīnijas par zirgu dzimtas darba dzīvniekiem(14) attiecībā uz dzīvnieku piecu pamatbrīvību ievērošanu, proti, brīvību neciest no bada, slāpēm un nepietiekama uztura, no bailēm un distresa, no fiziska diskomforta, karstuma un sāpēm, kā arī brīvību lielā mērā piekopt savai sugai raksturīgu uzvedību;

M.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki, ko izmanto lauksaimniecībā, jāšanas sportā un tūrismā, ir vērtīgs nodarbinātības un ienākumu avots pašvaldībām un lauku apvidiem un attiecīgās darbvietas nav pārvietojamas, taču daļa šo zirgu dzimtas dzīvnieku netiek turēti pietiekami labi un tūristiem bieži vien nav pietiekamu zināšanu, kas ļautu atpazīt un novērst labturības problēmas(15);

N.  tā kā nozares ieviestie labturības marķējumi var palīdzēt nodrošināt, ka attiecīgās darbības tiek veiktas pienācīgi un ka sabiedrībai tiek sniegta nepieciešamā informācija;

O.  tā kā neierobežota, akla un bezatbildīga zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšana var novest pie tā, ka dzīvnieki zaudē visu ekonomisko vērtību un labturības ziņā bieži ir sliktos apstākļos, sevišķi ekonomikas lejupslīdes laikā; tā kā Parlaments un Padome nesen pieņēma tiesību aktu, ar ko saskaņo noteikumus par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem tīršķirnes vaislas dzīvnieku, tostarp zirgu dzimtas dzīvnieku, audzēšanai, ar mērķi padarīt ES audzēšanas nozari konkurētspējīgāku un labāk organizētu un uzlabot pieejamo informāciju par tīršķirnes dzīvnieku audzēšanu un tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, jo īpaši zirgu dzimtas dzīvniekiem;

P.  tā kā kopš 2008. gada rietumu dalībvalstīs zirgu dzimtas dzīvnieku pamešana ir kļuvusi aizvien biežāka, it īpaši situācijās, kad tos tur kā dārgus luksusa dzīvniekus, kas rada lielu finansiālu slogu, nevis kā dzīvniekus ienākumu gūšanai; tā kā ne Komisija, ne dalībvalstis uz šo problēmu nav reaģējušas pienācīgi un apmierinoši;

Q.  tā kā vairumā šo gadījumu vainojami privātīpašnieki un šie gadījumi nav raksturīgi lielākajai daļai Eiropas profesionālās zirgu nozares;

R.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki ir sociāli dzīvnieki ar kognitīvajām spējām, kam raksturīga spēcīga pieķeršanās, un tā kā tos izmanto dažādās izglītības un apmācības programmās, kā arī terapijas un rehabilitācijas programmās, tostarp tādās, kas paredzētas autiskā spektra traucējumiem, bērnu cerebrālajai triekai, smadzeņu asinsrites traucējumiem, mācīšanās vai valodas traucējumiem un grūtībām, likumpārkāpēju rehabilitācijai, psihoterapijai, posttraumatiskā stresa sindromam, kā arī atkarības programmās;

S.  tā kā — daļēji augsto veterināro izmaksu dēļ — situācijās, kad īpašnieki vairs nespēj pietiekami rūpēties par saviem zirgu dzimtas dzīvniekiem, viņiem nākas pieņemt smagus lēmumus un tā kā dažās dalībvalstīs īpašnieki, kas vairs nespēj uzņemties veterinārās aprūpes izmaksas un zirgu dzimtas dzīvnieka labturības vajadzību izmaksas, par pirmo līdzekli pārāk bieži izvēlas eitanāziju, kas turklāt ir dārga, tā kā citās dalībvalstīs zirgu dzimtas dzīvnieka eitanāzija ir iespējama vien tad, ja ir skaidra, steidzama veterināra nepieciešamība, lai kādas būtu attiecīgā dzīvnieka ilgtermiņa labturības izredzes;

T.  tā kā daudzās valstīs ārpus Savienības zirgu dzimtas dzīvniekus neuzskata par produktīvajiem dzīvniekiem un tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu no šīm valstīm parasti importē pārdošanai un laišanai ES tirgū; tā kā šāda situācija rada labturības problēmas un konkurences izkropļojumus, jo pašlaik ES neatļauj cilvēka uzturam paredzētas pārtikas apritē iekļaut tādu Eiropas zirgu gaļu, kas sākotnēji nav paredzēti gaļas ražošanai un nokaušanai, bet attiecībā uz gaļu, kas importēta no trešām valstīm, noteikumi ir elastīgāki,

1.  atzīst zirgu dzimtas dzīvnieku ievērojamo ekonomisko, vidisko un sociālo devumu Eiropas Savienībā, kā arī ar to tieši saistītās kultūras un izglītības pamatvērtības, piemēram, cieņu pret dzīvniekiem un vidi;

2.  norāda, ka lauksaimnieki, kas vēlas dažādot savu darbību un paplašināt ienākumu avotus, savās saimniecībās zirgu dzimtas dzīvniekus aizvien vairāk izmanto izglītības, sporta, terapijas un izklaides vajadzībām, un uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana sekmē lauku saimniecības multifunkcionalitāti, kas, savukārt, palīdz nostiprināt nodarbinātību lauku apvidos un attīstīt pilsētu un lauku apvidu attiecības, vietējo ilgtspēju un kohēziju;

3.  aicina ES līmenī lielākā mērā atzīt zirgu dzimtas dzīvnieku nozari un tās devumu lauku ekonomikā — šī nozare ievērojami sekmē ES vispārējo un stratēģisko mērķu sasniegšanu — un aicina šo nozari lielākā mērā integrēt dažādos KLP elementos, tostarp tiešajā atbalstā saskaņā ar pirmo vai otro pīlāru;

4.  norāda, ka laba zirgu dzimtas dzīvnieku veselība un labturība uzlabo saimniecību un uzņēmumu ekonomiskos rezultātus un nāk par labu visai lauku ekonomikai kopumā, kā arī palīdz pildīt pieaugošās ES iedzīvotāju prasības pēc augstākiem dzīvnieku veselības un labturības standartiem;

5.  aicina Komisiju atzīt, ka zirgu dzimtas darba dzīvnieki ir svarīgi Eiropas lauksaimniecībā un lauku apvidos, it īpaši kalnos un grūti sasniedzamās teritorijās;

6.  uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku īpašniekiem vajadzētu būt vismaz minimālām zināšanām par šādu dzīvnieku turēšanu un ka īpašumtiesības nozīmē personisku atbildību par turēto dzīvnieku veselības un labturības standartiem;

7.  uzsver, ka minēto vajadzību apmierināšanai svarīgs instruments ir zināšanu apmaiņa starp zirgu dzimtas dzīvnieku īpašniekiem un starp dalībvalstīm, un norāda, ka līdz ar jaunu zinātnes atziņu rašanos, likumdošanas attīstību un jaunu mācību metožu ieviešanu zirgu dzimtas dzīvnieku nozares speciālisti ir uzlabojuši darba metodes tā, lai sekmētu zirgu dzimtas dzīvnieku labturību;

8.  norāda, ka vairums zirgu dzimtas dzīvnieku īpašnieku un turētāju darbojas atbildīgi; uzsver, ka vislabākās izredzes ar panākumiem sekmēt dzīvnieku labturību ir ekonomiski dzīvotspējīgu ražošanas sistēmu ietvaros;

9.  norāda, ka profesionāļiem ir jāsaglabā ekonomiskā dzīvotspēja, bet vienlaikus efektīvi jāreaģē uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, ierobežotiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi un jaunu slimību rašanos un izplatīšanos;

10.  mudina dalībvalstis radīt tādus apstākļus, kuros lauku saimniecību darbība būtu dzīvotspējīga;

11.  atsaucoties uz OIE 10 principiem, uzsver, ka nolūkā uzlabot pilnīgas tiesību aktu ievērošanas līmeni un konsekventu izpildi, kā arī izplatīt dzīvnieku labturības informāciju un paraugpraksi svarīgi ir gaidāmie dzīvnieku labturības references centri;

12.  aicina Komisiju pasūtīt Eurostat pētījumu, kurā tiktu analizēta visu zirgu dzimtas dzīvnieku nozares aspektu ekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī regulāri nodrošināt statistikas datus par zirgu dzimtas dzīvnieku darba izmantošanu, pārvadāšanu un kaušanu;

13.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas vadlīnijas par labu praksi zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, kas būtu paredzētas lietotājiem un speciālistiem, sagatavotas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un zirgu dzimtas dzīvnieku nozares organizācijām, balstītas uz jau pastāvošām vadlīnijām un kas pievērstu uzmanību sugai specifiskām labturības vajadzībām, ar uzvedību saistītai aprūpei un pirmsnāves aprūpei;

14.  aicina Komisiju nodrošināt ES vadlīniju vienlīdzīgu piemērošanu un publiskot materiālus šā dokumenta tulkošanai;

15.  aicina Komisiju popularizēt un apkopot dažādu dalībvalstu labās prakses un izglītības programmas apmaiņu dzīvnieku labturības jomā un palīdzēt sagatavot un izplatīt šo informāciju, kā ievērot zirgu dzimtas dzīvnieku vajadzības, lai kāda būtu to funkcija, par pamatu izmantojot tā sauktās piecas brīvības un aptverot visu dzīvnieka mūžu;

16.  aicina Komisiju, gatavojot Eiropas vadlīnijas par labu praksi zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, ņemt vērā zirgu dzimtas dzīvnieku multifunkcionalitāti, iekļaujot norādes par atbildīgu audzēšanu, dzīvnieku veselību un labturību, zirgu dzimtas dzīvnieku sterilizācijas priekšrocībām, izmantošanu tūrismā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, sugām piemērotu pārvadāšanu un kaušanu, kā arī par aizsardzību pret krāpnieciskām darbībām, arī dopingu, un iesaka sadarbībā ar ES atzītām reprezentatīvām profesionālajām lauksaimniecības organizācijām šādas norādes izplatīt audzētājiem, nozares organizācijām, saimniecībām, staļļiem, patversmēm, pārvadātājiem un kautuvēm un darīt tās pieejamas dažādos formātos un valodās;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt „European Horse Network” un „European State Studs Association” darbu, jo šīm organizācijām ir liela loma Eiropas zirgu nozares attīstībā — tās darbojas kā paraugprakses apmaiņas platformas un saglabā tradīcijas, prasmes, senas zirgu šķirnes un nozares ietekmi;

18.  mudina Komisiju savus izglītības materiālus par labturību saimniecībās, kas paredzēti gan speciālistiem, piemēram, veterinārārstiem, zootehniķiem un zirgu īpašniekiem, kuri nonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, gan plašākai auditorijai, paplašināt ar zirgu dzimtas dzīvnieku labturību un audzēšanu, tajā pašā laikā uzsverot, cik svarīga ir apmācība un informēšana, izmantojot saimniecību konsultatīvo sistēmu;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot arī zināšanu nodošanas shēmas, lai apmainītos ar labu praksi un uzņēmējdarbības modeļiem, veicinātu informētību par dažādiem jautājumiem un sekmētu inovāciju un jaunas idejas; norāda, ka dažās dalībvalstīs jau pastāv zirgu dzimtas dzīvnieku nozares zināšanu nodošanas shēmas;

20.  aicina Komisiju vēlreiz apņemties izstrādāt Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu un izplatīt skaidru informāciju, kas palīdzētu tūristiem un ieinteresētajām personām izdarīt labturībai draudzīgu izvēli, lemjot, vai izmantot pakalpojumus, kurus sniedz ar zirgu dzimtas darba dzīvniekiem; uzsver, ka šīs hartas pamatā vajadzētu būt jau esošām kvalitātes hartām, ko izveidojušas atzītas, reprezentatīvas un profesionālas lauksaimniecības organizācijas, un norāda, ka dažās dalībvalstīs ir stingras norādes par darba apstākļiem un ilgumu, taču citās dalībvalstīs šādas aizsardzības nav;

21.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādes par dzīvnieku labturībai labvēlīgiem tūrisma modeļiem attiecībā uz darbam izmantotiem zirgu dzimtas dzīvniekiem;

22.  mudina dalībvalstis izstrādāt brīvprātīgas darba vadlīnijas, arī par dienas darba ilgumu un atpūtas periodiem, lai aizsargātu zirgu dzimtas darba dzīvniekus pret pārstrādināšanu un ekonomisko ekspluatāciju;

23.  aicina Komisiju TRACES datus darīt pieejamus sabiedrībai daudz ātrāk nekā pašlaik;

24.  uzsver, ka pastāvošie ES tiesību akti par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistītu darbību laikā ir paredzēti, lai novērstu dzīvnieku savainošanu un ciešanas un lai nodrošinātu, ka dzīvniekus pārvadā piemērotos apstākļos un piemērota ilguma pārvadājumos, un pauž bažas par ES dzīvnieku labturības un pārvadāšanas tiesību aktu izpildes nepilnībām, ko pieļauj daudzas dalībvalstu iestādes;

25.  aicina Komisiju nodrošināt pastāvošo ES tiesību aktu dzīvnieku pārvadāšanas jomā pareizu piemērošanu un efektīvu un vienotu izpildi, kā arī juridiski saistošu ziņošanu visās dalībvalstīs;

26.  aicina dalībvalstis, kas eksportē zirgu dzimtas dzīvniekus, rast risinājumus, kā panākt, ka kaušana vairāk notiek to teritorijā, lai tādējādi pēc iespējas izvairītos no dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas, un aicina Komisiju izveidot mehānismu, ar ko efektīvi uzraudzīt atbilstību gan turpmākiem, gan pašreizējiem normatīvajiem aktiem;

27.  prasa, lai Komisija ierosina saīsinātu maksimālo pārvadāšanas ilgumu attiecībā uz visiem nokaušanai paredzētiem zirgiem, par pamatu izmantojot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes secinājumus un nozares profesionāļu sagatavotas zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas norādes un ņemot vērā zirgu dzimtas dzīvnieku nozares īpatnības dažādās dalībvalstīs;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt norādes un atvieglot un sekmēt zinātnisko pētniecību — un praksē īstenot jau gūtos pētniecības rezultātus — par zirgu dzimtas dzīvnieku labturību kaušanas laikā, lai izstrādātu humānākas, zirgu dzimtas dzīvniekiem labāk piemērotas kaušanas metodes, un izplatīt šīs norādes dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnīgi un pienācīgi apņemties veikt inspekcijas un regulāras revīzijas kautuvēs, kuras atrodas to teritorijās un ir licencētas kaut zirgu dzimtas dzīvniekus, lai nodrošinātu, ka tās var izpildīt īpašās zirgu dzimtas dzīvnieku labturības prasības, īpaši attiecībā uz telpām un personāla kvalifikāciju;

30.  aicina Komisiju apņemties izstrādāt validētus dzīvnieku labturības indikatorus, kas būtu jāizmanto, lai novērtētu zirgu dzimtas dzīvnieku labturību, apzinātu esošās problēmas un palīdzētu veicināt uzlabojumus, tajā pašā laikā nodrošinot īstenošanas praktiskumu un izdevīgumu nozarei, un uzskata, ka, izstrādājot dzīvnieku labturības indikatorus, ir svarīgi iesaistīt ieinteresētās personas, kas Eiropas Savienībā jau ir ieviesušas līdzīgus instrumentus, un cieši sadarboties ar zirgu dzimtas dzīvnieku nozares profesionālajām organizācijām;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt zirgu īpašniekus veidot apvienības;

32.  uzsver, cik svarīga ir cilvēcīga izturēšanās pret zirgu dzimtas dzīvniekiem un to labturība, kā arī princips, ka nekur un nekādos apstākļos nav pieļaujama nekāda īpašnieku, apmācītāju, kopēju vai citu personu cietsirdīga, nežēlīga izturēšanās;

33.  aicina dalībvalstis piemērot stingrākus tiesību aktus par sliktu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku pamešanu, tostarp ārkārtas pasākumus cīņai pret dzīvnieku pamešanu, un pilnīgi un pienācīgi izmeklēt ziņas par necilvēcīgu izturēšanos un labturības pārkāpumiem pret zirgu dzimtas dzīvniekiem;

34.  norāda, ka starp zirgu dzimtas dzīvnieku sugām pastāv atšķirības, kuru dēļ atšķiras arī labturības vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar pirmsnāves aprūpi un kaušanas prasībām;

35.  aicina Komisiju pētīt un dokumentēt šīs atšķirības un izdot īpašas vadlīnijas, lai nodrošinātu labturības standartu nepazemināšanos;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz sugām piemērotām lopkopības sistēmām zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, ņemot vērā to, ka zirgu dzimtas dzīvnieki pēc dabas ir bēguļojoši bara dzīvnieki;

37.  aicina Komisiju prioritārā kārtā īstenot izmēģinājuma projektu, kurā tiktu izskatīta jaunu un pastāvošo finansēšanas shēmu izmantošana nolūkā atlīdzināt par labiem zirgu dzimtas darba dzīvnieku labturības rezultātiem, tostarp mazās un daļēji naturālās saimniecībās;

38.  aicina dalībvalstis nodrošināt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/262 (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) pilnīgu un pareizu īstenošanu;

39.  norāda, ka veterināro zāļu cenas, dzīvnieka ķermeņa iznīcināšanas izmaksas un eitanāzijas — kur tā atļauta — izmaksas var būt šķēršļi zirgu dzimtas dzīvnieka nonāvēšanai, tādējādi pagarinot dzīvnieka ciešanas;

40.  aicina dalībvalstis izmeklēt ziņas par necilvēcīgu eitanāzijas praksi un labturības pārkāpumiem, piemēram, nepareizu zāļu izmantošanu, un par pārkāpumiem ziņot Komisijai;

41.  norāda, ka palielinās ķēves un ēzeļmātes piena ražošana, un aicina Komisiju izdot norādes par ķēves un ēzeļmātes piena ražošanu;

42.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar profesionālām, reprezentatīvām un atzītām lauksaimniecības organizācijām apņemties palielināt inspekciju skaitu ēzeļmātes un ķēves piena saimniecībās;

43.  pauž bažas par to, ka importē un lieto tādas veterinārās zāles, kas satur grūsnu ķēvju seruma gonadotropīnu (PMSG);

44.  aicina Komisijas Veselības un pārtikas jomas revīziju un analīžu direktorātu revīzijās pārbaudīt, vai sertificēti PMSG ieguves uzņēmumi ražošanā ievēro dzīvnieku labturības noteikumus, un izpētīt to ķēvju labturību un situāciju, kuras izmanto hormonu iegūšanai farmācijas industrijas vajadzībām, un sagatavot par to ziņojumu;

45.  uzsver, ka vēl nepastāv taisnīga fiskālā sistēma, kas būtu pielāgota katras dalībvalsts atšķirīgajām vajadzībām un ļautu profesionāliem zirgu dzimtas dzīvnieku nozares lauksaimniekiem gūt nepieciešamos ienākumus, lai saglabātu Eiropas zirgu dzimtas dzīvnieku saimniecību saimniecisko darbību;

46.  norāda, ka taisnīgāka zirgu dzimtas dzīvnieku nozares fiskālā sistēma ļautu nozarei darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos, palielināt ar zirgu dzimtas dzīvniekiem saistīto darbību pārredzamību un līdz ar to cīnīties pret krāpšanu un risināt ēnu ekonomikas problēmas, kā arī dotu profesionāliem zirgkopjiem iespēju gūt nepieciešamos ienākumus, lai saglabātu saimniecisko darbību;

47.  uzskata, ka gaidāmajā PVN direktīvas pārskatīšanā būtu jāprecizē noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku nozarei piemērojamo PVN, lai sekmētu uz izaugsmi un darbvietu radīšanu orientētas zirgu dzimtas dzīvnieku nozares attīstību;

48.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai dalībvalstīm dotu lielāku rīcības brīvību samazināt PVN likmes visām nozares darbībām, un uzskata, ka šādam precizējumam būtu jānoved pie vienotas, stabilas un mērķorientētas samazinātu PVN likmju sistēmas izveides, kas nodrošinātu dalībvalstīm pietiekamu elastīgumu savas nodokļu politikas noteikšanā;

49.  uzsver sanitāro prasību atšķirības, kādas piemēro Eiropā ražotajai un kādas no trešām valstīm importētajai zirga gaļai;

50.  atgādina, ka ir jāpanāk zirga gaļas efektīva izsekojamība, un uzsver, ka attiecībā uz Eiropas patērētājiem paredzētiem importētiem produktiem būtu vajadzīgas vienāda līmeņa sanitārās un pārtikas nekaitīguma prasības neatkarīgi no patēriņā lietotās zirga gaļas izcelsmes;

51.  aicina Komisiju veikt pasākumus, ar ko atjaunotu līdzsvaru starp prasībām Eiropas Savienībā un prasībām, kas piemērojamas, veicot kontroles uz robežas, vienlaikus aizsargājot patērētāju veselību;

52.  tāpēc aicina Komisiju noteikt, ka obligāti ir jānorāda visu zirga gaļas pārstrādes produktu izcelsmes valsts;

53.  aicina Komisiju palielināt to kautuvju pārbaužu skaitu, kuras atrodas ārpus Savienības un kurām atļauts eksportēt zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu uz ES, un nosacīti atcelt tādas trešās valstīs ražotas zirgu dzimtas dzīvnieku gaļas importu, kas neatbilst ES izsekojamības un pārtikas nekaitīguma prasībām;

54.  uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku mūža beigas nedrīkst būt tabu tēma; uzskata, ka zirga mūža beigu atvieglināšana neizslēdz iespēju to iekļaut pārtikas apritē;

55.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību zirgu dzimtas dzīvnieku pirmsnāves aprūpei, tostarp noteikt bieži izmantotu veterināro zāļu, piemēram, fenilbutazona, maksimālo atlieku līmeni, lai garantētu pārtikas aprites nekaitīgumu;

56.  aicina dalībvalstis veicināt reintegrāciju pārtikas apritē, ieviešot zāļu izdalīšanās perioda sistēmu, kas būtu balstīta uz zinātnisko pētniecību un kas pēc zāļu pēdējās ievadīšanas ļautu attiecīgo dzīvnieku reintegrēt pārtikas apritē, vienlaikus aizsargājot patērētāju veselību;

57.  atzīmē, ka attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas nav paredzēti nokaušanai nolūkā iegūt gaļu patēriņam cilvēka uzturā (reģistrēti kā „nav paredzēts pārtikas ražošanai”), dažās dalībvalstīs nepastāv nekādi ievadīto veterināro zāļu reģistri un ir iespējams, ka šie dzīvnieki nonāk nelegālo kautuvju ķēdē, un līdz ar to ievērojami tiek apdraudēta sabiedrības veselība; tāpēc aicina Komisiju novērst šo nepilnību tiesību aktos;

58.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas zirgkopības veterinārijas apvienību federāciju (FEEVA) apsvērt iespēju Eiropas mērogā saskaņot piekļuvi ārstēšanai un zālēm;

59.  uzskata, ka šāda saskaņošana novērstu konkurences izkropļojumus, sekmētu zirgu dzimtas dzīvnieku slimību plašāku ārstēšanu un efektīvāk atvieglinātu šo dzīvnieku ciešanas;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt labas prakses apmaiņu, lai sekmētu zāļu racionālu ievadīšanu zirgu dzimtas dzīvniekiem;

61.  norāda, ka, lai gan ārstēšana un veterinārās zāles dažkārt ir nepieciešams un piemērots līdzeklis, vajadzīgi lielāki centieni risināt tādas problēmas kā zems ieguldījumu līmenis un zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai pieejamu zāļu, tostarp vakcīnu, trūkums;

62.  turklāt vērš uzmanību uz to, ka ir jāattīsta farmaceitisko produktu pētniecība un inovācija attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm, ņemot vērā, ka nozarē ļoti trūkst zāļu, kas būtu piemērotas zirgu dzimtas dzīvnieku vielmaiņai;

63.  aicina Komisiju finansēt papildu pētniecību par dažādu zāļu iespējamo iedarbību uz zirgu dzimtas dzīvnieku dzīvi;

64.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs audzētas zirgu dzimtas dzīvnieku šķirnes ir vietējas un dažu kopienu dzīvesveida un kultūras daļa un ka dažas dalībvalstis savās lauku attīstības programmās ir iekļāvušas pasākumus šo šķirņu aizsardzībai un tālākai izplatībai;

65.  aicina Komisiju apņemties īstenot finansiālā atbalsta programmas ES savvaļas vai apdraudēto autohtono zirgu dzimtas dzīvnieku sugu saglabāšanai un aizsardzībai;

66.  atzīst savvaļas zirgu dzimtas dzīvnieku populāciju lielo ekoloģisko un dabisko vērtību, jo tās būtiski nāk par labu to apdzīvoto teritoriju attīrīšanai un apmēslošanai, kā arī savvaļas zirgu vērtību tūrisma nozarē un aicina vairāk pētīt problēmas, ar kurām šīs populācijas saskaras;

67.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp. (2) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp. (3) OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp. (4) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp. (5) OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp. (6) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp. (7) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp. (8) OV L 335, 14.12.2013., 19. lpp. (9) Sk. http://ec.europa.eu/food/animals/docs/aw_eu-strategy_study_edu-info-activ.pdf (10) Fédération Equestre Internationale (FEI), „FAQs on High Health, High Performance Horse (HHP) Concept adopted at the May 2014 OIE General Session”. (11) Starptautiskās Zirgu skriešanās sacīkšu iestāžu federācijas gada ziņojums. (12) FEI datubāze, skatīta 22.9.2014. (13) TRACES datubāze, 2012. (14) Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija, Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (2016), 7.12 nodaļa. (15) „Santorini Donkey and Mule Taxis”, neatkarīgs ziņojums par dzīvnieku labturību organizācijai The Donkey Sanctuary, 2013.