Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/0275(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0034/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0034/2017

Debates :

PV 14/03/2017 - 4
CRE 14/03/2017 - 4
PV 16/04/2018 - 21
CRE 16/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.6
CRE 14/03/2017 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2018 - 12.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0070
P8_TA(2018)0114

Pieņemtie teksti
PDF 1149kWORD 172k
Otrdiena, 2017. gada 14. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Atkritumi ***I
P8_TA(2017)0070A8-0034/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt pasākumus, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šādas izmantošanas efektivitāti, kā arī nodrošinot, ka atkritumi tiek uzskatīti par vērtīgiem resursiem, lai tādējādi veicinātu aprites ekonomiku Savienībā.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Ņemot vērā Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
-1.bapsvērums (jauns)
(-1b)   Aprites ekonomika piedāvā nozīmīgas iespējas vietējām ekonomikām, un tā var radīt situāciju, kurā ieguvēji būs visas ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
-1.capsvērums (jauns)
(-1c)  Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību. Direktīvas 2008/98/EK pārskatīšana piedāvā šādu iespēju.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
-1.dapsvērums (jauns)
(-1d)   Lai sekmīgi virzītos uz aprites ekonomiku, līdztekus Atkritumu direktīvu pārskatīšanai un pilnīgai īstenošanai ir pilnībā jāīsteno rīcības plāns „Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”. Šim rīcības plānam arī būtu jāveicina saskaņotība, atbilstība un sinerģija starp aprites ekonomiku un enerģētikas, klimata, lauksaimniecības, rūpniecības, kā arī pētniecības politikas virzieniem.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
-1.eapsvērums (jauns)
(-1e)   Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku1a, kurā tas īpaši uzsvēra vajadzību noteikt saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, izstrādāt pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, un pieņemt skaidras un nepārprotamas definīcijas.
_______________
1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0266.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt uz pilnīgāku aprites ekonomiku.
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu, popularizēt aprites ekonomikas principus, izvērst atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku padarītu par patiesu aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Cītīgāk virzoties uz aprites ekonomiku, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par diviem līdz četriem procentiem gadā, tādējādi piedāvājot skaidru stimulu investīcijām aprites ekonomikā. Ja, veicinot efektivitāti un samazinot resursu atkritumus, tiktu palielināta resursu produktivitāte, varētu būtiski samazināt gan resursu patēriņu, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc aprites ekonomikai vajadzētu būt klimata politikas neatņemamai daļai, jo tā rada sinerģiju, kā uzsvērts Starptautiskās Dabas resursu padomes ziņojumos.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Aprites ekonomikā būtu jāņem vērā Septītās vides rīcības programmas precīzie noteikumi, kuros pausts aicinājums izstrādāt materiālu aprites netoksiskus ciklus tā, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā lielu un būtisku izejmateriālu avotu.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 nospraustie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz aprites ekonomiku.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 paredzētie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jānosaka augstāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz resursefektīvu aprites ekonomiku, veicot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu, ka atkritumi tiek uzskatīti par noderīgiem resursiem.
__________________
__________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi nospraust ilgtermiņa politikas mērķus, pēc kuriem vadīties, lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atliku apstrādes jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.
(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt ilgtermiņa politikas mērķus un piešķirt finansiālu un politisku atbalstu, lai nodrošinātu vadlīnijas pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atlikuma apstrādei paredzēto jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos. Ņemot to vērā, attiecīgo mērķu sasniegšanai ir būtiski izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību. Tāpat dalībvalstīm ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu grozīt savas spēkā esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas un atbilstoši pielāgot savas investīcijas.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem un tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk.
(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem, tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību un tiem ir ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, efektīvas šķirošanas sistēmas, atkritumu plūsmu pienācīgas izsekojamības, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un vajadzība pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk, un tām arī labāk izdodas sasniegt pārstrādes mērķrādītājus. Taču ar sadzīves atkritumu pareizu apsaimniekošanu vien nepietiek, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs pārejas virzību, ir nepieciešama pilna dzīves cikla pieeja produktiem un atkritumiem.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Pieredze ir apliecinājusi, ka palīdzēt sasniegt aprites ekonomikas sistēmu var gan publiski, gan privāti vadītas sistēmas, un lēmums par konkrētas sistēmas izmantošanu vai neizmantošanu bieži ir atkarīgs no ģeogrāfiskiem un strukturāliem apstākļiem. Šīs direktīvas noteikumi dod iespēju izmantot gan sistēmu, kurā pašvaldībai ir vispārēja atbildība par sadzīves atkritumu savākšanu, gan sistēmu, kurā šādus pakalpojumus sniedz nolīgti privātie operatori. Lēmumam par to, kuras sistēmas izmantot, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu, būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu, galīgā pārstrādes procesa un aizbēršanas definīcijas, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.
(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jādefinē, kas ir sadzīves atkritumi, komerciālie un rūpnieciskie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi, operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, organiskā pārstrāde, galīgās pārstrādes process, aizbēršana, šķirošana, piedrazojums un pārtikas atkritumi, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, Komisijai būtu periodiski jāpārskata norādījumi par to, kā interpretēt svarīgākos Direktīvas 2008/98/EK noteikumus, un tā jāpanāk, ka atkritumu un blakusproduktu jēdzieni ir pilnveidoti, pielāgoti un saskaņoti visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK saskaņotība ar saistītiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/20061b. Jo īpaši ir jānodrošina „atkritumu”, „atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas” un „blakusproduktu” definīciju saskaņota interpretācija un piemērošana saskaņā ar šiem tiesību aktiem.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)   Bīstamie un nebīstamie atkritumi ir jānosaka saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES1a un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/20141b.
______________
1a Komisijas Lēmums 2014/955/ES (2014. gada 18. decembris), ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370, 30.12.2014., 44. lpp.).
1b Komisijas Regula (ES) Nr. 1357/2014 (2014. gada 18. decembris), ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 365, 19.12.2014., 89. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskanīgai ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.
(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt pielāgotai tai, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām.
(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus, ekonomiskus un regulatīvus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, pārtikas ziedošanas veicināšanu un stimulus pašvaldībām. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus vai citus pasākumus, piemēram, tādus, kā norādīts šīs direktīvas pielikuma indikatīvajā sarakstā. Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Dalībvalstīm būtu arī jāievieš pasākumi, kas sekmētu tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū, un tā jāveicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareiza īstenošana. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā produktu radītā ietekme visā to aprites ciklā un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt Savienības līmenī saskaņotus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas pārstājuši būt par atkritumiem. Ja ir nepieciešams nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību vai augsta līmeņa vides aizsardzību visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus kritērijus par šādu saskaņoto nosacījumu piemērošanu konkrētiem atkritumiem, tostarp arī specifiskiem lietojumiem.
(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt skaidrus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas vairs nav atkritumi.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību, viela vai priekšmets, kas radies ražošanas procesa rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, — parasti būtu jāuzskata par blakusproduktu, ja ir ievēroti konkrēti saskaņoti nosacījumi un nodrošināts augsts vides un cilvēka veselības aizsardzības līmenis visā Savienībā. Būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, dodot priekšroku esošajai attiecīgās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Ja šādu kritēriju nav, dalībvalstīm atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai noteikt sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)   Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību un augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā, Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Īpaši kritēriji, pēc kuriem nosaka atkritumu cikla beigas, būtu jāapsver vismaz attiecībā uz granulātiem, papīru, stiklu, metālu, riepām un tekstilmateriāliem. Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm saskaņā ar Savienības līmeņa nosacījumiem pieņemt sīkus kritērijus, pēc kuriem atkritumu cikla beigas dažiem atkritumu veidiem nosaka valsts līmenī. Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst Savienības līmeņa nosacījumiem, kurus dalībvalsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus saskaņā ar 6. pantu.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
(8c)   Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc atkritumu cikla beigu statusa īpašo kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
8.d apsvērums (jauns)
(8d)   Pārejā uz aprites ekonomiku būtu pilnībā jāizmanto digitālās inovācijas piedāvātās priekšrocības. Tāpēc ir jāizstrādā tādi elektroniski instrumenti kā tiešsaistes platforma, kurā atkritumi tiek tirgoti kā jauni resursi, lai atvieglotu tirdzniecības operācijas un samazinātu administratīvo slogu operatoriem, tādējādi veicinot rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
8.e apsvērums (jauns)
(8e)   Šajā direktīvā ir noteikta ražotāja paplašināta atbildība, lai atbalstītu tādu preču projektēšanas un ražošanas procesu, kur ir pilnībā ņemta vērā un tiek veicināta resursu efektīva izmantošana visā produktu aprites ciklā, tostarp remonta, atkārtotas izmantošanas, demontāžas un pārstrādes posmā, netraucējot preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Ražotāja paplašināta atbildība ir individuāls pienākums, ko pilda ražotāji, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par to, kā aprites cikla noslēgumā tiek apsaimniekoti produkti, ko tie laiduši tirgū. Tomēr būtu jāļauj ražotājiem uzņemties atbildību individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir izveidotas vismaz attiecībā uz iepakojumu, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, baterijām un akumulatoriem, kā arī nolietotiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
8.f apsvērums (jauns)
(8f)   Ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ir jāuzskata par noteikumu kopumu, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka produktu ražotājiem ir finansiāla un/vai operatīva atbildība īstenot pārvaldību attiecībā uz produkta dzīves cikla posma pēc patērētāja. Šiem noteikumiem nebūtu jāliedz ražotājiem iespēja izvēlēties — pildīt šīs saistības individuāli vai kolektīvi.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt kalpošanas laika beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst pārstrādājamībai un atkārtotai izmantojamībai. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.
(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jānosaka darbības prasību minimums neatkarīgi no tā, vai šīs shēmas ir individuālas vai kolektīvas. Ir jānošķir šis prasību minimums, kas piemērojams visām shēmām, un prasības, kas piemērojamas vienīgi kolektīvām shēmām. Tomēr jebkurām šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu ar tādiem pasākumiem, kas, piemēram, veicinātu sekmīgāku dalītas savākšanas un šķirošanas ieviešanu, nodrošinātu kvalitatīvāku pārstrādi, palīdzētu nodrošināt, ka otrreizējās izejvielas ir pieejamas izmaksu ziņā efektīvi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī e-komercijas uzņēmumiem, un novērstu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Šādām prasībām arīdzan vajadzētu sekmēt aprites cikla beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus izstrādāt viedās darījumdarbības modeļus un produktu izstrādes laikā ņemt vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, veicinot to ilgizturību, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas, kā arī remontējamības iespējas. Tām būtu jāveicina vielu, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, pakāpeniska aizstāšana, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas. Ražotāja paplašinātai atbildībai noteiktā prasību minimuma izpilde būtu jāuzrauga neatkarīgai iestādei, un šī izpilde nedrīkstētu radīt nekādu nesamērīgu finansiālo vai administratīvo slogu publiskām struktūrām, uzņēmējiem un patērētājiem. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Šīs direktīvas noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību būtu jāpiemēro, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību, jo īpaši tos, kas attiecas uz konkrētām atkritumu plūsmām.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Komisijai nekavējoties būtu jāpieņem vadlīnijas attiecībā uz ražotāju iemaksu diferencēšanu ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, lai palīdzētu dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus darbību. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus saskaņotību, Komisijai arī vajadzētu būt iespējai ar deleģētajiem aktiem pieņemt saskaņotus kritērijus.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)   Gadījumos, kad ir izveidotas kolektīvas shēmas ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, dalībvalstīm būtu jāievieš kontroles pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus starp līgumslēdzējiem un ražotāju paplašinātas atbildības organizācijām.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekotu līdzi un novērtētu, cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus.
(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt ilgizturīgu, pārstrādājamu, atkārtoti izmantojamu kvalitatīvu materiālu izmantošanu, kā arī samazināt atkarību no arvien retāk sastopamo izejvielu importa. Lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir inovatīvu darījumdarbības modeļu izstrādei. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu atkritumu rašanās novēršanas mērķus un īstenotu atbilstīgus pasākumus atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanai, tostarp ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ar kuriem pakāpeniski aizstāj tās bīstamās vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas, ar ko apkaro plānoto nolietojumu, atbalsta atkārtotu izmantošanu, palielina patērētāju iespējas, uzlabojot informāciju par produktu, un veicina informācijas kampaņas par atkritumu rašanās novēršanu. Dalībvalstīm būtu arī jāvēro un jāvērtē, cik sekmīgi šie pasākumi tiek īstenoti un cik veiksmīgi tiek samazināta atkritumu rašanās un īstenots mērķis nošķirt to no ekonomikas izaugsmes. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus un metodiku.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Ilgtspējības veicināšana ražošanā un patēriņā var būtiski samazināt atkritumu rašanos. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi patērētāju izpratnes veicināšanai par šo jomu un jāmudina viņus aktīvāk iesaistīties, lai uzlabotu resursefektivitāti.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)   Sākotnējam atkritumu ražotājam ir jābūt izšķirošai lomai atkritumu rašanās novēršanas procesā un sākotnējā pirmsšķirošanas posmā.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Lai samazinātu pārtikas zudumu un novērstu tās izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē, ir jānosaka pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts 4.a pantā.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. Ņemot vērā vidiskos un ekonomiskos ieguvumus no pārtikas atkritumu rašanās novēršanas, dalībvalstīm vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un vajadzētu mērīt, kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem.
(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu un samazināšanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50 %. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu kopumā un pārtikas zudumu novēršanu visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Ņemot vērā ieguvumus videi, sabiedrībai un ekonomikai, ko nodrošina pārtikas atkritumu rašanās novēršana, dalībvalstīm savās atkritumu rašanās novēršanas programmās vajadzētu iedibināt specifiskus pasākumus attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, kas demonstrētu, kā novērst šādu atkritumu rašanos. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības mēroga mērķi — līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos par 30 % un līdz 2030. gadam par 50 %. Dalībvalstīm arī vajadzētu mērīt pārtikas atkritumu un pārtikas zudumu samazināšanā paveikto. Lai mērītu paveikto un sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt šādu mērījumu vienotu metodiku. Par pārtikas atkritumu apjomiem būtu jāziņo katru gadu.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina iniciatīvas nepārdoto pārtikas produktu savākšanai pārtikas mazumtirdzniecībā un ēdināšanas uzņēmumos un to pārdalei labdarības uzņēmumiem. Lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu, būtu arī jāuzlabo patērētāju izpratne par „izlietot līdz” termiņiem.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tāpēc lielākajai daļai rūpniecisko un ieguves rūpniecības atkritumu piemērots risinājums ir nozariska pieeja, kurā izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus un līdzīgus rīkus, lai risinātu specifiskus jautājumus saistībā ar konkrētā atkritumu veida apsaimniekošanu. Tomēr uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu arī turpmāk attieksies Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, tostarp to attiecīgie uzlabojumi.
(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Konkrētai nozarei paredzēta pieeja, ko īsteno, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus un līdzīgus instrumentus, lai risinātu tieši ar attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanu saistītus jautājumus, ir pagaidu risinājums aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai. Tā kā uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu attiecas Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja līdz 2018. gada 31. decembrim noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, kas būtu jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam attiecībā uz komerciālajiem atkritumiem un nebīstamiem rūpnieciskajiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Komisijai būtu aktīvi jāveicina apmaiņas platformas kā aprites ekonomikas darījumdarbības modeli. Tai būtu jānodrošina ciešāka integrācija starp rīcības plānu aprites ekonomikai un sadarbīgās ekonomikas pamatnostādnēm, kā arī jāizpēta visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu stimulus šādai integrācijai.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Ar pāreju uz aprites ekonomiku jācenšas nodrošināt gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanu, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”, jo īpaši to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz vides aizsardzību, pāreju uz nepiesārņojošiem energoavotiem, ilgtspējīgu vietējo attīstību un nodarbinātības palielināšanu dalībvalstīs. Aprites ekonomikas izveidei attiecīgi būtu arī jāveicina tādu vienību iesaiste kā mazie un vidējie uzņēmumi, sociālās ekonomikas uzņēmumi, bezpeļņas institūcijas un tādas atkritumu apsaimniekošanas struktūras, kas darbojas reģionāli un vietēji, un tādējādi jāuzlabo apsaimniekošana kopumā, jāveicina inovācija attiecībā uz procesiem un produktiem, kā arī jāpalielina nodarbinātība attiecīgajās teritorijās.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Būtu jāizvirza augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, jo tas dotu ievērojamus vidiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus.
(14)  Būtu jānosaka augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai — ne mazāk kā 60 % līdz 2025. gadam un ne mazāk kā 70 % līdz 2030. gadam —, jo tas sniegtu būtiskus ieguvumus videi, ekonomikai un sabiedrībai un ļautu ātrāk pāriet uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu sistēmu izveide, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu dzīves cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums. Šādas sistēmas ir jāizveido jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem, mēbelēm, būvniecības materiāliem, riepām un — kā noteikts Direktīvas 94/62/EK 5. pantā — iepakojumu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt kvantitatīvus mērķus un tām būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz ražotājiem, lai dotu iespēju atkārtotās izmantošanas jomas uzņēmumiem viegli piekļūt instrukcijām, rezerves daļām un tehniskai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produktu atkārtotu izmantošanu.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
14.c apsvērums (jauns)
(14c)   Sociālās ekonomikas uzņēmumu loma atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas šādai izmantošanai nozarē ir jāatzīst un jākonsolidē. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu sociālās ekonomikas lomu šajā nozarē, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ekonomikas instrumentus, publisko iepirkumu, atvieglotu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī jebkādus citus atbilstīgus ekonomiskus vai regulatīvus stimulus. Jaunajam regulējumam, kas izveidots ar aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, būtu jānodrošina, ka ieinteresētās personas var turpināt savu darbu atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai nozarē.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
14.d apsvērums (jauns)
(14d)   Pāreja uz aprites ekonomiku piedāvā daudzus pozitīvus aspektus — gan ekonomikai (piemēram, izejvielu izmantojuma optimizācija), gan videi (piemēram, vides aizsardzība un piesārņojuma ar atkritumiem samazināšana), gan arī sabiedrībai (piemēram, sociāli iekļaujošu darbvietu radīšanas potenciāls un sabiedrības vienotības veicināšana). Aprites ekonomikas stūrakmens ir nesaraujami saistīts ar sociālās un solidārās ekonomikas ideāliem, un aprites ekonomikas īstenošanai visupirms būtu jāveicina vides un sabiedrisko ieguvumu radīšana.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
14.e apsvērums (jauns)
(14e)   Sociālās un solidārās ekonomikas dalībniekiem ar savām darbībām, tostarp sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un atkārtotu izmantošanu kā tādu, būtu jāveicina sociālā un solidārā ekonomika. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šādu pasākumu iemūžināšanu Savienībā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumi tiek atkārtoti izmantoti un efektīvi pārstrādāti un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.
(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumu materiāli tiek efektīvi sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādāti, vienlaikus nodrošinot cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.
__________________
__________________
17 COM(2008)0699 un COM(2014)297.
17 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)   Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu.
(16)   Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu un kas nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 50 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2025. gadam, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Šīm dalībvalstīm arī vajadzētu dot papildu laiku, lai tās atbilstīgi sagatavotos 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanai attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ja tās nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 60 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2030. gadam. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un lai savlaicīgi novērstu īstenošanas nepilnības, dalībvalstīm, kurām ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānus, un Komisijai pēc noteiktiem kritērijiem būtu jāizvērtē, cik šie plāni ir efektīvi.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai nodrošinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, galīgās pārstrādes procesā būtu jāievēro kvalitātes standarti. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz tirgū sastopamo ražošanas paraugpraksi, izstrādāt standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)   Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab visā visumā ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Lai ierobežotu administratīvo slogu, saskaņā ar stingriem nosacījumiem vajadzētu atļaut dalībvalstīm ziņot par pārstrādes rādītājiem, balstoties uz materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
(17)   Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus, paturot prātā, ka ir jāizvairās no pārmērīga administratīva sloga uzlikšanas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms būtu jāaprēķina pēc vienotas saskaņotas metodes, kas neļaus dalībvalstīm izgāztos atkritumus savos ziņojumos uzrādīt kā pārstrādātus atkritumus. Tādēļ ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)   Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu.
(18)   Lai panāktu, ka dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par pārstrādi tiek aprēķināti vienādi, Komisijai būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par to, kā nosaka atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, tostarp īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu, kā arī kvalitātes kritēriji, kurus piemēro ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātiem metāliem. Lai varētu aprēķināt, vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes mērķi ir sasniegti, un pēc tam, kad pieņemta saskaņota aprēķināšanas metode, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā metālu pārstrādi, ko veic ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, piemēram, enerģijas reģenerāciju.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju.
(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem un bioloģiskajiem atkritumiem, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Turklāt bioloģiskos atkritumus būtu jāvāc un jāpārstrādā atsevišķi, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju un nepieļautu to sadedzināšanu un apglabāšanu poligonos. Turklāt ir jāveicina un jāpastiprina pētniecība par savākšanas un pārstrādes sistēmām arī attiecībā uz citām atkritumu plūsmām un jauniem materiāliem.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   Bioekonomikai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas. Efektīvāka sadzīves atkritumu izmantošana varētu kļūt par nopietnu stimulu, kas veicina bioekonomikas piegādes ķēdes veidošanos. Bioloģisko atkritumu ilgtspējīga apsaimniekošana jo īpaši piedāvā iespēju no fosilā kurināmā iegūtas materiālu un preču ražošanas izejvielas aizstāt ar atjaunojamiem resursiem.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
20.b apsvērums (jauns)
(20b)   Lai nepieļautu atkritumu apstrādi, kurā izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un lai veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bioloģiskie atkritumi tiek vākti atsevišķi un pārstrādāti organiski tādā veidā, kas atbilst augstam vides aizsardzības līmenim, un ka pārstrādes rezultātā iegūtie materiāli atbilst attiecīgajiem kvalitātes standartiem.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
20.c apsvērums (jauns)
(20c)   Kaut arī savākti dalīti, tomēr daudzi pārstrādājami atkritumi galu galā nonāk pie jauktajiem atkritumiem. Ar kvalitatīvu šķirošanu, jo īpaši ar optisko šķirošanu, no atkritumu atlikuma būtu iespējams atdalīt lielu daudzumu materiālu un pēc tam pārstrādāt un apstrādāt, padarot tos par otrreizējām izejvielām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad atkritumi nav savākti dalīti, tie tomēr tiek šķiroti.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
20.d apsvērums (jauns)
(20d)   Lai nepieļautu, ka sadzīves atkritumos ir bīstamas vielas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pārstrādes kvalitāti un tā kavēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas bīstamo atkritumu dalītai savākšanai no mājsaimniecībām.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Vajadzības gadījumā elektroniski būtu jāvāc dati arī par citiem atkritumu veidiem, lai uzņēmumiem un iestādēm atvieglinātu uzskaiti un lai uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.
(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Elektroniska datu vākšana būtu jāizmanto arī citiem atkritumu veidiem, lai vienkāršotu uzskaites veikšanu uzņēmumiem un iestādēm un uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Atkritumeļļu dalīta savākšana un reģenerācija nodrošina būtiskus ieguvumus ekonomikas un vides jomā, tostarp piegādes drošību. Būtu jāizveido atkritumeļļu dalītas savākšanas sistēmas, kā arī jānosaka to reģenerācijas mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, visupirms sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu un tikai pēc tam pārstrādi. Komisijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju būtu jānodrošina iespēja izmantot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai izstrādātu efektīvus finanšu satvarus, kas palīdzētu vietējām iestādēm īstenot šīs direktīvas prasības un finansēt inovatīvas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un vidiskos ieguvumus. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.
(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai garantētu drošu apgādi ar šādām izejvielām, dalībvalstīm saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem būtu jāveic pasākumi, ar ko veicina tādu produktu atkārtotu izmantošanu un tādu atkritumu pārstrādi, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu, un nodrošina šādu produktu efektīvu apsaimniekošanu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un ieguvumus vides un veselības jomā. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.
__________________
__________________
18 COM(2014)0297.
18 COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāveicina tādu produktu atkārtota izmantošana, kuri uzskatāmi ir galvenajiem izejvielu avotiem. Dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.
(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.
(25)  Piedrazošanai ir gan tieša, gan netieša negatīva ietekme uz vidi, iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu. Priekšroka nav jādod sakopšanas darbiem, bet gan pasākumiem, ar ko nepieļauj piedrazošanu. Pasākumi, ar ko nepieļauj piedrazošanu, kopīgiem spēkiem būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Lai neveidotos drazas, ir ārkārtīgi svarīgi panākt nevēlamas patērētāju uzvedības maiņu. Ražotājiem, kuru produkti varētu kļūt par drazām, būtu jāveicina savu produktu ilgtspējīga izmantošana, lai nepieļautu piedrazošanu. Turklāt izglītībai un izpratnes veicināšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu drīzāku uzvedības maiņu.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK1a ir saistošs tiesību akts, ar ko Savienības līmenī noteikts, kā īstenojama vērtēšana un monitorings un kā nospraužami mērķi vides jomā, lai panāktu labu vides stāvokli attiecībā uz jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Taču atkritumi jūrā lielākoties nonāk no piesārņojošām darbībām, kas tiek veiktas uz sauszemes, un tam par iemeslu ir slikta cieto atkritumu apsaimniekošanas prakse, infrastruktūras trūkums un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko samazina piesārņojumu no sauszemes avotiem, kurš varētu nonākt jūras vidē, un dalībvalstīm tas jādara, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un jo īpaši apņemšanos sasniegt mērķi — līdz 2030. gadam Savienības līmenī par 50 % samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, dalībvalstīm savās programmās, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos, vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, ar ko nepieļauj jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības līmenī noteiktos mērķus samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam. Lai novērtētu, ciktāl šie mērķi ir sasniegti, un lai visā Savienībā sekmētu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizstrādā vienota metodika, pēc kuras nosaka, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem. Katru gadu būtu jāziņo par to, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem.
______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
25.b apsvērums (jauns)
(25b)   Nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem — piedrazošana, notekūdeņu nopludināšana un cieto atkritumu (piemēram, plastmasas) izgāšana — kaitē jūras videi un cilvēka veselībai, un par to ir jāmaksā augsta cena gan no ekonomikas, gan sabiedrības viedokļa. Šāda rīcība arī grauj atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo atkritumi tiek izgāzti un tos vairs nav iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Tā kā jūras piesārņojums ar atkritumiem ir pārrobežu parādība un ir jāpanāk saskaņota rīcība, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai sasniegtu mērķus, ko tās noteikušas attiecībā uz samazināšanu, un šajā nolūkā jāizmanto Direktīvas 2008/56/EK 11. pantā noteiktie monitoringa protokoli.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
25.c apsvērums (jauns)
(25c)   Mikrolodītes, kas ir kosmētikas līdzekļu un personīgās higiēnas preču sastāvā un pēc attiecīgo produktu lietošanas tiek ieskalotas gan komunālo, gan tirdzniecības un rūpniecības sektora notekūdeņu savākšanas sistēmās, ir viens no tieša mikroplastmasas piesārņojuma avotiem, kuru visvieglāk varētu izskaust. Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko nepieļauj mikrolodīšu un mikroplastmasas sastāvdaļu nonākšanu notekūdeņu attīrīšanas sistēmās un iepludināšanu jūras vidē.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto tikai statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai.
(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai. Tomēr dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma nevilcinoties būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumiem veltītajos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(28)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm un reģionālo un vietējo pašvaldību iestādēm.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)   Reizi trijos gados Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos datus un informāciju, būtu jāpublicē ziņojums, lai informētu Parlamentu un Padomi par to, ciktāl ir sasniegti pārstrādei noteiktie mērķrādītāji un ciktāl ir izpildīti jaunie pienākumi, kas noteikti ar šo direktīvu. Šajos trīsgades ziņojumos būtu jāanalizē arī tas, kā Direktīva 2008/98/EK kopumā ietekmē vidi un cilvēka veselību, un jāizvērtē, vai Direktīva 2008/98/EK atjaunināšanas nolūkā būtu jāgroza, lai ar to arī turpmāk varētu atbilstīgi sasniegt aprites ekonomikas mērķus.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
28.b apsvērums (jauns)
(28b)   Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un plašāku apmaiņu ar labāko praksi un inovācijām atkritumu apsaimniekošanas jomā un lai panāktu Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķrādītāju efektīvu un konsekventu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido platforma, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina informācijas un labākās prakses apmaiņu par to, kā praktiski īstenot šīs direktīvas prasības. Platformas darbības rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
28.c apsvērums (jauns)
(28c)   Ir labi zināms, ka pāreja uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāka izmantošana ir izdevīga gan no ekonomikas, gan vides viedokļa. Pasākumi, kas jāveic, lai veidotos noslēgts cikls, ir izklāstīti dažādos politikas dokumentos un priekšlikumos, sākot ar 2012. gada 17. decembrī publicēto Eiropas Resursefektivitātes platfomas (EREP) manifestu par resursu izmantošanas ziņā efektīvāku Eiropu un ar to saistībā vēlāk pieņetmajiem ieteikumiem attiecībā uz politikas īstenošanu līdz pat Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnijā pieņemtajam patstāvīgajam ziņojumam par pāreju uz aprites ekonomiku un, visbeidzot, ar Komisijas 2015. gada 2. decembrī publicēto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Visos šajos dokumentos ir izklāstīti pasākumi, kas neattiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanu vien, bet aptver pilnu ciklu, un pēc tiem būtu jāvadās, ne vien nosakot, cik vērienīgi būs Savienības atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, bet arī panākot vērienīgu rīcību, kas īstenojama, lai veidotos viens noslēgts cikls.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
28.d apsvērums (jauns)
(28d)   Pētniecībai un inovācijai, kā arī viedas darījumdarbības modeļiem, kurus veido, pamatojoties uz resursu efektīvu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai Savienībā veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kur atkritumi tiek uzskatīti par jaunu resursu. Tādēļ ir svarīgi, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ieguldīt pētniecības un inovācijas projektos, ar ko lauka izmēģinājumu rezultātā var uzskatāmi apliecināt un pārbaudīt aprites ekonomikas ilgtspēju tautsaimniecības un vides kontekstā. Ar sistēmisku pieeju, kas šiem projektiem raksturīga, tie var arī palīdzēt izstrādāt tiesību aktus, kuri veicina inovāciju un ir viegli īstenojami, jo ar šiem projektiem var noteikt, kāda ar regulējumu saistīta nenoteiktība, šķēršļi un nepilnības varētu kavēt uz resursu efektīvu izmantošanu balstītu darījumdarbības modeļu veidošanos.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
28.e apsvērums (jauns)
(28e)   Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu Eiropai ātrāk īstenot šo pāreju. Tā kā Komisija ir sagatavojusi konkrētu un vērienīgu rīcības programmu ar pasākumiem, kuri attiecas uz pilnu ciklu, ir vajadzīgi papildu pasākumi raitākai pārejas procesa norisei.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
28.f apsvērums (jauns)
(28f)   Resursu efektīvāka izmantošana var nodrošināt būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem un vienlaikus samazināt kopējo gada siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu. Tādēļ Komisijai līdz 2018. gada beigām būtu jāierosina galvenais resursu efektīvas izmantošanas rādītājs un tam pakārtoto rādītāju informatīvā bāze, ko varētu izmantot monitoringam attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenots mērķrādītājs līdz 2030. gadam par 30 % palielināt resursu efektīvu izmantošanu Savienības līmenī salīdzinājumā ar attiecīgo 2014. gada atsauces vērtību.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK attiecībā uz 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šādiem elementiem:
—   izsmeļoši kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka vielas vai priekšmeti ir uzskatāmi par blakusproduktiem vai ka tie vairs nav atkritumi;
—   vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus par atkritumu cikla beigu statusa noteikšanu;
—   atkritumu saraksta izveidošana;
—   saskaņoti kritēriji, pēc kuriem jānosaka ražotāju iemaksas ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, attiecīgās summas diferencējot atkarībā no tā, cik lielas izmaksas rada ražojums, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies;
—   rādītāji, pēc kuriem nosaka, ciktāl ir izdevies samazināt atkritumu rašanos un cik sekmīgi ir izdevies īstenot pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos;
—   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra pārtikas atkritumu apjomus;
—   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra jūras piesārņojumu ar atkritumiem no sauszemes avotiem;
—   kvalitātes un darbības prasību minimums, pēc kura izvēlas atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, cita starpā arī īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu;
—   vienota metodika, ar ko aprēķina ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātu metālu svaru, cita starpā arī pārstrādāto metālu kvalitātes kritēriji;
—   tehniskie kritēriji un īstenošanas procedūras Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā norādītajām atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12, un attiecīgā gadījumā nosakot aizliegumu veikt šīs darbības, ja tās neatbilst atsevišķiem ar cilvēka veselības un vides aizsardzību saistītiem kritērijiem;
—   tehnisko standartu minimums apstrādes darbībām, kuru veikšanai ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību;
—   standartu minimums darbībām, kuru veikšanai ir jāreģistrējas saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību vai palīdzēs novērst traucējumus iekšējā tirgū;
—   konkrēti norādījumi attiecībā uz to, kā izmantot formulu sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK II pielikuma R.1. punktam;
—   tādi elementi kā datu vākšanas un apstrādes metodika, kārtība, kādā nodrošina datu vākšanu un apkopo datu avotus, un formāts, kurus dalībvalstis izmanto, paziņojot Komisijai datus par to mērķrādītāju īstenošanu, kas noteikti, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un aizbēršanu, kā arī atkritumeļļām; un
—   Direktīvas 2008/98/EK I līdz V pielikuma pielāgošana, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.
Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 9. panta 4. un 5. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 5. punktu un 37. panta 6. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.
(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem elementiem:
—   formāts, ko izmanto, lai paziņotu, ka ir pieņemti vai būtiski grozīti atkritumu apsaimniekošanas plāni vai programmas, kuras īstenojamas, lai novērstu atkritumu rašanos; un
—   nosacījumu minimums, kas jāievēro, nodrošinot elektroniska bīstamo atkritumu reģistra darbību.
Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.
__________________
__________________
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piedrazojumu, un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un apdomīgi, mazākā daudzumā un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)   Dalībvalstīm būtu jāpanāk augsts darba aizsardzības līmenis tādās nozarēs kā ražošana, pārstrāde, remonts, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošana, ņemot vērā riskus, kuriem darba ņēmēji ir pakļauti tieši šajās nozarēs, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
33.b apsvērums (jauns)
(33b)   Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
1. pants – 1. punkts
-1)   direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot tādas izmantošanas efektivitāti.”;
„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi vides un cilvēka veselības aizsardzībai, kas īstenojami, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, lai nepieļautu vai samazinātu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un lai samazinātu resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, un kas ir būtiski svarīgi pārejai uz aprites ekonomiku un iespējai ilgtermiņā garantēt Savienības konkurētspēju.”;
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 1.a punkts
„1.a „sadzīves atkritumi” ir
„1.a „sadzīves atkritumi” ir
a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp
a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp
–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;
–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;
–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā sadzīves tehnika, matrači, mēbeles;
–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā matrači un mēbeles;
–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;
–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;
b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem, kas pēc iedabas, sastāva un daudzuma ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem;
b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no maziem uzņēmumiem, biroju ēkām un iestādēm, tostarp skolām un slimnīcām, un valdības ēkām, kas veida un sastāva ziņā ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem;
c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.
c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.
Sadzīves atkritumos neietilpst atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi;”;
Sadzīves atkritumi nav atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi.
Šajā direktīvā noteikto jēdziena „sadzīves atkritumi” definīciju piemēro neatkarīgi no tā, vai atkritumu apsaimniekotājs ir publiskā vai privātā sektora struktūra.”;
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 1.b punkts (jauns)
aa)   pantā iekļauj šādu 1)b punktu:
„1.b „komerciālie un rūpnieciskie atkritumi” ir jaukti un dalīti savākti atkritumi, kas radušies komerciālas vai rūpnieciskas darbības rezultātā un/vai komerciālos vai rūpnieciskos objektos.
Sadzīves atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi un atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, nav komerciālie un rūpnieciskie atkritumi;”;
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 2.a punkts
2.a  „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, kam nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām bīstamajām īpašībām;
2.a  „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, uz kuriem neattiecas šā panta 2. punkts;
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 4. punkts
„4) „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas, sastāva un daudzuma pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās īpašībām;”;
„4) „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašībām;”;
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 9. punkts
da)   panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„9) „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;
„9) „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, šķirošana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 11. punkts
db)   panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„11) „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt;”;
„11) „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt, jo īpaši sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādes darbībām;”;
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16. punkts
„16) „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām atkritumi, produkti vai sastāvdaļas, ko vai nu savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai kas savākti depozīta sistēmā, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;
„16) „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām produktus vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem un ko savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16.a punkts (jauns)
ea)   pantā iekļauj šādu 16)a punktu:
„16)a „operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai” ir uzņēmums, kas apsaimnieko atkritumus un darbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai saistītā procesa ķēdē, ievērojot attiecīgos noteikumus;”;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16.b punkts (jauns)
eb)   pantā iekļauj šādu 16)b punktu:
„16)b „atjaunošana” ir process, kurā ar atkārtotas izmantošanas, atjaunināšanas un sastāvdaļu nomaiņas palīdzību panāk, ka produkts ir gandrīz nelietotā stāvoklī;”;
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17. punkts
ec)   panta 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„17) „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietoskurināmo vai aizbēršanai;”;
„17) „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās izmantošanai to sākotnējā vai citā nolūkā. Tā cita starpā ir organiskā pārstrāde, bet tā nav enerģijas reģenerācija un pārstrādāšana materiālos, kas jāizmantokurināmais vai aizbēršanai;”;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ed apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – -17.a punkts (jauns)
ed)   pantā iekļauj šādu -17)a punktu:
„-17)a „organiskā pārstrāde” ir atkritumu bioloģiski noārdāmo sastāvdaļu pārstrāde aerobās vai anaerobās noārdīšanās procesā, kuras rezultātā iegūst produktus, materiālus vai vielas; mehāniska bioloģiskā apstrāde un apglabāšana poligonā nav organiskās pārstrādes veids;”;
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.a punkts
„17)a „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumu materiāli nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;
„17)a „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda šķirošana un atkritumu materiāli tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.b punkts
„17)b „aizbēršana” ir jebkādas reģenerācijas darbības, kad piemērotus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim;”;
„17)b „aizbēršana” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kas nav pārstrāde, kad piemērotus nebīstamus inertos atkritumus vai citus nebīstamus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim, un kad šādus nebīstamus atkritumus izmanto tikai tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām;”;
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.c punkts (jauns)
fa)   pantā iekļauj šādu 17)c punktu:
„17)c „atšķaidīšana” ir atkritumu sajaukšana ar vienu vai vairākiem citiem materiāliem vai atkritumiem, lai, ķīmiski nepārveidojot, samazinātu vienas vai vairāku atkritumos esošo sastāvdaļu koncentrāciju un tā panāktu, ka atšķaidītos atkritumus var nosūtīt apstrādei vai pārstrādei, kas nebūtu atļauts, ja atkritumi nebūtu atšķaidīti;”;
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.a punkts (jauns)
fb)   pantam pievieno šādu 20)a punktu:
„20)a „dekontaminācija” ir jebkāda darbība, ar ko no atkritumiem nošķir nevēlamas bīstamas sastāvdaļas vai piesārņotājus vai tos apstrādā, lai iznīcinātu;”;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.b punkts (jauns)
fc)   pantam pievieno šādu 20)b punktu:
„20)b „šķirošana” ir jebkāda atkritumu apsaimniekošanas darbība, ar ko savāktos atkritumus sadala dažādās kategorijās vai apakškategorijās;”;
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fd apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.c punkts (jauns)
fd)   pantam pievieno šādu 20)c punktu:
„20)c „drazas” ir sabiedriskās vietās izmesti mazizmēra atkritumi, kas vidē nonākuši tīšas vai nolaidīgas rīcības rezultātā;”;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fe apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.d punkts (jauns)
fe)   pantam pievieno šādu 20)d punktu:
„20)d „pārtikas atkritumi” ir pārtika gan ēdamā, gan neēdamā stāvoklī, kas paredzēta cilvēku uzturam un kas izņemta no ražošanas vai aprites ķēdes, cita starpā arī primārās ražošanas, apstrādes, gatavā produkta izgatavošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, mazumtirdzniecības un patērēšanas posmā, lai to izmestu, ja vien tas nav pārtikas zudums primārās ražošanas procesā;”;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ff apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.e punkts (jauns)
ff)   pantam pievieno šādu 20)e punktu:
„20)e „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, cita starpā arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 2. punkts – 1. daļa
2a)   direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
„2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt hierarhijas neattiecināšanu uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.”;
„2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt, ka hierarhiju neattiecina uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi. Tas var arī nozīmēt, ka dažus atkritumus drīkst apstrādāt tikai pēc dekontaminācijas procesa.”;
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3. punkts – 1. daļa
„3. Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus, lai rosinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.
„3. Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskos instrumentus un veic arī citus pasākumus, ar ko rosina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī IVa pielikumā norādītie instrumenti un pasākumi, ar ko veicina 29. pantā minēto programmu īstenošanu, kuras izstrādātas, lai novērstu atkritumu rašanos, un atbalsta darbības, kas īstenojamas, lai sasniegtu 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un attiecībā uz pārstrādi, un šādu instrumentu un pasākumu mērķis ir panākt otrreizējo izejvielu maksimālu izmantošanu un izlīdzināt atšķirības starp neapstrādātu izejvielu izmaksām.”;
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3. punkts – 2. daļa
„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados.”;
„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados.”;
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3a)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.a punktu:
„3.a Dalībvalstis izveido nodevu sistēmas, lai nodrošinātu finansējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai, kas ir nepieciešama šīs direktīvas īstenošanai.”;
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3b)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.b punktu:
„3.b Dalībvalstis piemēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Tādēļ dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/20131a atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju piemēro ikreiz, kad piešķir no Savienības saņemto finansējumu, un investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā nodrošina, dodot priekšroku darbībām, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina to atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4.a pants (jauns)
3c)   direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:
„4.a pants
Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija
1.   Tiesību aktos un politikas nostādnēs, kuru mērķis ir novērst pārtikas atkritumu rašanos un nodrošināt to apsaimniekošanu, piemēro tieši pārtikas atkritumiem paredzētu apsaimniekošanas hierarhiju ar šādu prioritāro secību:
a)   novērš pārtikas atkritumu rašanos;
b)   neiznīcina ēdamus pārtikas produktus, priekšroku dodot to izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;
c)   veic organisko pārstrādi;
d)   reģenerācijas procesā iegūst enerģiju;
e)   atkritumus apglabā.
2.   Dalībvalstis nodrošina stimulus pasākumiem, ar ko novērš pārtikas atkritumu rašanos, piemēram, iedibina brīvprātīgas vienošanās, sekmē pārtikas produktu ziedošanu vai vajadzības gadījumā attiecīgi veic finansiālus vai fiskālus pasākumus.”;
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;
„1. Vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 2. punkts
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētām vielām vai priekšmetiem.”;
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem. Izstrādājot šos sīkos kritērijus, Komisija dod priekšroku esošajai rūpnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama.”;
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 2.a punkts (jauns)
ba)   pantā iekļauj šādu 2.a punktu:
„2.a Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis, skatot katru gadījumu atsevišķi, var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem, vajadzības gadījumā nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 3. punkts
„3. Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (*), ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;
„3. Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2.a punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535*.
_______________
______________
(*) OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.
* Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).”;
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārstrādātus vai kā citādi reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 2. punkts
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šajos sīkajos kritērijos ir ietvertas piesārņotāju robežvērtības un ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.”;
„2. Komisija, pamatojoties uz situācijas monitoringu dalībvalstīs, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šie sīkie kritēriji ietver piesārņotāju robežvērtības un tajos ir ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un/vai vidi.”;
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3. punkts
„3. Atkritumus, ko vairs neuzskata par atkritumiem saskaņā ar 1. punktu, var uzskatīt par sagatavotiem atkārtotai izmantošanai, pārstrādātiem vai reģenerētiem, kad aprēķina to mērķrādītāju izpildi, kas paredzēti attiecīgi šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai reģenerēti saskaņā ar minētajām direktīvām.”;
„3. Atkritumus, kas saskaņā ar 1. punktu vairs nav atkritumi, var ņemt vērā, kad aprēķina, ciktāl ir sasniegti mērķrādītāji, kuri attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju ir noteikti šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie attiecīgi ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai ir veikta to pārstrāde vai reģenerācija. Ja atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, tad par šādu atkritumu masu var ziņot, ka tā ir pārstrādāta, ja vielas vai materiāli, kas vairs nav atkritumi, tiks pārstrādāti, bet ne enerģijas reģenerācijai un pārstrādāšanai materiālos, kurus izmantos kā kurināmo vai aizbēršanai.”;
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.a punkts (jauns)
„3.a Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem, nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.b punkts (jauns)
„3.b Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuru izpildi attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt.”;
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.c punkts (jauns)
„3.c Lai būtu nodrošināta konsekvence iekšējā tirgū, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus atbilstoši šā panta 3.a un 3.b punktam.”;
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 4. punkts
„4. Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK, ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;
„4. Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Direktīvu 2015/1535/EK.”;
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
7. pants – 4. punkts
aa)   panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„4. Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem, atšķaidot vai sajaucot atkritumus ar mērķi piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazināt līdz līmenim, kas ir zemāks par bīstamo atkritumu definēšanai noteikto robežvērtību.”;
„4. Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem un to bīstamo īpašību maiņu nevar panākt, atšķaidot vai sajaucot atkritumus, lai piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazinātu līdz līmenim, kas nepārsniedz bīstamo atkritumu definēšanai vai bīstamas īpašības konstatēšanai noteikto robežvērtību.”;
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 1. punkts – 1. daļa
-a)   panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
„1. Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un rašanās novēršanu, pārstrādi un atkritumu citādu reģenerāciju, dalībvalstis veic ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;
„1. Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un novērstu atkritumu rašanos, kā arī veicinātu pārstrādi un citas atkritumu reģenerācijas darbības, dalībvalstis pieņem tiesību aktus un veic arī citus pasākumus, ar ko nodrošina, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 1. punkts – 3. daļa
Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un finansiālas saistības.
Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kas ietver ražotāja paplašinātas atbildības individuālu vai kolektīvu izpildi. Šādas shēmas sastāv no noteikumu kopuma, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un/vai finansiālas saistības, paplašinot ražotāja atbildību uz produkta aprites cikla posmu pēc patērētāja. Dalībvalstis izveido šādas shēmas vismaz attiecībā uz iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktā, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, baterijām un akumulatoriem, kā definēts Direktīvas 2006/66/EK 3. panta 1. punktā, un nolietotiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2. punkts – 1. daļa
aa)   panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
2.  Dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, lai veicinātu tādu produktu projektēšanu, kas mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.
"2. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu, ka ražotāji uzlabo tādu produktu un produktu sastāvdaļu projektēšanu, kas uzlabo resursefektivitāti, mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.”;
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šādi pasākumi cita starpā var sekmēt tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai un pārstrādātu nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā.
Šādi pasākumi sekmē tādu produktu un materiālu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā, tostarp attiecīgā gadījumā vairākkārtējas pārstrādes potenciālu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2.a punkts (jauns)
ba)   iekļauj šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisijai paziņo līdz [ierakstīt datumu — 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados. Komisija publicē saņemtos paziņojumus.”;
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 4. punkts
bb)   panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
4.  Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā, un neskarot spēkā esošos īpašos tiesību aktus atkritumu plūsmu un produktu jomā.
“4. Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā. Noteikumi, kas minēti 8. un 8.a pantā, neskar noteikumus attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas ietverti citos Savienības tiesību aktos.”;
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 5. punkts
5.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.
5.  Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 6 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izveido platformu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību un iekšējā tirgus netraucētu darbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, saskaņotu kritēriju izstrādi attiecībā uz 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus un var sniegt vadlīnijas par attiecīgiem aspektiem.
Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā], pamatojoties uz pētījumu un ņemot vērā ieguldījumu no platformas, Komisija pieņem vadlīnijas attiecībā uz to, kā noteikt 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas. Lai nodrošinātu saskaņotību iekšējā tirgū, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot saskaņotus kritērijus, kas dalībvalstīm jāievēro, nosakot 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – virsraksts
Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās prasības
Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās minimālās prasības
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 1. ievilkums
—  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
—  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību kolektīvo shēmu ietvaros, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, izplatītājiem, reģionālām un vietējām pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 2. ievilkums
—  nosaka izmērāmus atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;
—  nosaka izmērāmus atkritumu samazināšanas mērķrādītājus un atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 3. ievilkums
—   izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;
—  izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu ticamus un precīzus datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti ticami un precīzi dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 4. ievilkums
–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem, kā arī pret savākšanas, transporta un pārstrādes pakalpojumu sniedzējiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus iesaistīties jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.
2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atpakaļpieņemšanas sistēmām, atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus uzņemties atbildību nogādāt savus atkritumus jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;
a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu, kas pamatojas uz tirdzniecības apgabalu un neaprobežojas ar tām šo apgabalu teritorijām, kurās atkritumu vākšana un apsaimniekošana ir ienesīga;
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;
b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un/vai finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 2. ievilkums
—  ražotāju finanšu iemaksām;
—   kolektīvo shēmu ietvaros ražotāju finanšu iemaksai par pārdotajām vienībām vai par tonnu tirgū laistā produkta;
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3. ievilkums
—  atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.
—  kolektīvo shēmu ietvaros atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru;
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)
—   atkritumu samazināšanas mērķu un atkritumu apsaimniekošanas mērķu, kas minēti 1. punkta otrajā ievilkumā, sasniegšanu.
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa un 1. ievilkums
a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem:
a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp šādas:
–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, kas vajadzīga, lai sasniegtu 1. punkta otrajā ievilkumā minētos atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;
–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu, transportu un apstrādi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;
Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b)  tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;
b)  kolektīvo shēmu ietvaros tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to izturību, remontējamību, atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību un bīstamu vielu klātbūtni, līdz ar to izmantojot aprites cikla pieeju un pielāgojoties prasībām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos, un, ja iespējams, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;
Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.
c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji. Optimizētās sniegto pakalpojumu izmaksas ir pārredzamas un atspoguļo izmaksas, kas rodas, publiskajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veicot darbības uzdevumus paplašināto ražotāja atbildības shēmu vārdā.
Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 5. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.
Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, tostarp tālpārdošanas gadījumā, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 5. punkts – 2. daļa
Ja dalībvalsts teritorijā ražotāja paplašinātās atbildības saistības ražotāju vārdā pilda vairākas organizācijas, dalībvalsts izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātas atbildības saistību pildīšanu.
Dalībvalstis izraugās vai izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanu un jo īpaši pārliecinās par to, vai ražotāja paplašinātas atbildības organizācijas ievēro šajā direktīvā paredzētās prasības.
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
6.  Dalībvalstis izraugās vai izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp ražotājiem un izplatītājiem, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, sociālās ekonomikas dalībniekiem, pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un — attiecīgā gadījumā — remonta un atkārtotas izmantošanas tīkliem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – -1. punkts (jauns)
"-1. Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, dalībvalstis cenšas sasniegt vismaz šādus mērķus:
a)   ievērojami samazināt atkritumu rašanos;
b)   atkritumu radīšanu atsaistīt no ekonomiskās izaugsmes;
c)   pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuras ir ekonomiski un tehniski īstenojamas;
d)   Savienības mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni;
e)   Savienības mērķi samazināt jūras piedrazojumu par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni.”;
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Ar šiem pasākumiem:
1.  Lai sasniegtu -1. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis veic vismaz šādus pasākumus:
–  tiek rosināts izmantot resursefektīvus, izturīgus, remontējamus un pārstrādājamus produktus;
–  veicina un atbalsta ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus un resursefektīvu, izturīgu, remontējamu, viegli koplietojamu, atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu produktu izmantošanu;
—  attur no tā, ka tirgū tiek laisti produkti ar plānotu novecošanos;
—  tiek apzināti un aptverti produkti, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;
—  apzina un aptver produktus, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;
–  tiek rosināts izveidot sistēmas, kas veicina atkārtotu izmantošanu, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm;
–   stimulē produktu aprites cikla pagarināšanu, ja tas ir videi labvēlīgi, un atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina produktu remontu, atkārtotu izmantošanu, otrreizēju ražošanu un atjaunināšanas darbības, kā minēts 9.a pantā;
–  tiek samazināta atkritumu rašanās procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;
–  samazina atkritumu rašanos procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, izgatavošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, tostarp izmantojot tādus līdzekļus kā pirmsnojaukšanas revīzijas, un procesos, kas saistīti ar tirdzniecību un pakalpojumiem, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un labāko praksi;
–  tiek samazināta pārtikas atkritumu rašanās primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.
–  kopumā samazina pārtikas atkritumu rašanos;
—   samazina pārtikas zudumus visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā;
–   novērš piedrazošanu, identificējot produktus, kas ir galvenie piedrazojuma avoti dabas vidē, tostarp jūras vidē, un veic pasākumus, lai samazinātu piedrazošanu no šiem avotiem;
—   nodrošina, ka par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, piegādes ķēdē tiek sniegta informācija patērētājiem un atkritumu apstrādes operatoriem;
–   izstrādā un atbalsta informācijas kampaņas nolūkā vairot izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu.
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.
2.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz radīto sadzīves atkritumu daudzumu un to sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot rādītājus, ar kuriem mēra sekmes atkritumu rašanās novēršanā un attiecībā uz šī panta 1. punktā minētajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem. Šos deleģētos aktus pieņem 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu mērījumus, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. punktu noteiktās metodikas.
3.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu, vienotai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai. Šajā metodikā ņem vērā atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kas īstenoti, izmantojot ziedojumus vai citus veidus, kā nepieļaut pārtikas kļūšanu par atkritumiem.
Grozījums Nr. 236
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim izvērtē iespēju noteikt saistošus Savienības mēroga pārtikas atkritumu rašanās novēršanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam un 2030. gadam, pamatojoties uz aprēķiniem saskaņā ar vienotu metodi, atbilstīgi 3. punkta nosacījumiem. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b   Dalībvalstis uzrauga un novērtē, kā tiek īstenoti sauszemes pasākumi jūras piedrazošanas novēršanai, veicot sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai izveidotu metodiku, tostarp minimālās kvalitātes prasības, vienotiem mērījumiem par sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņiem.
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izvērtē iespēju izveidot Savienības mēroga atkritumu rašanās novēršanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam un 2030. gadam, pamatojoties uz kopēju rādītāju, ko aprēķina, izmantojot sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 4. punkts
4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu rādītājus, ar kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes kopumā. Lai nodrošinātu, ka pārtikas atkritumu līmeņa mērījumi ir vienveidīgi, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka kopīgu metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 5. punkts
5.   Katru gadu Eiropas Vides aģentūra publicē pārskatu, kurā aprakstīta atkritumu rašanās novēršanas dinamika katrā dalībvalstī un Eiropas Savienībā kopumā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšana no ekonomiskās izaugsmes un pāreja uz aprites ekonomiku.
svītrots
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
9.a pants (jauns)
9.a) iekļauj šādu pantu:
"9.a pants
Atkārtota izmantošana
1.   Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu aprites cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums.
2.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu produktu atkārtotu izmantošanu, jo īpaši to produktu, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu. Šie pasākumi var ietvert pamudinājumu izveidot un atbalstu atzītiem atkārtotas izmantošanas tīkliem, depozīta-atmaksāšanas un nodošanas-uzpildīšanas shēmas un stimulus produktu pārstrādāšanai, atjaunošanai un pārveidošanai.
Dalībvalstis izmanto ekonomiskus instrumentus un pasākumus un var noteikt kvantitatīvus mērķus.
3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkārtotas izmantošanas operatoriem ir piekļuve rokasgrāmatām, rezerves daļām, tehniskai informācijai vai citiem instrumentiem, iekārtām vai programmatūrai, kas vajadzīga produktu atkārtotai izmantošanai, neskarot intelektuālā īpašuma tiesības.”;
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
9.b pants (jauns)
9.b) iekļauj šādu pantu:
“9.b pants
Apmaiņas platformas
1.   Komisija aktīvi veicina apmaiņas platformas kā darījumdarbības modeli. Komisija izveido ciešu saikni starp šīm platformām un sadarbīgās ekonomikas jaunajām vadlīnijām un pēta visus iespējamos pasākumus to stimulēšanai, tostarp ražotāja paplašinātu atbildību, publisko iepirkumu un ekodizainu.
2.   Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kuras veicina apmaiņas platformas visās nozarēs.”;
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2. punkts
9.c) direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Ja nepieciešams saskaņot ar 1. punktu un vienkāršot vai uzlabot reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi, ja tas no tehniskā, ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa praktiski izdarāms, un tos nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.
"2. Lai panāktu atbilstību 1. punkta prasībām un vienkāršotu vai uzlabotu reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi un nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var izslēgt mazapdzīvotus apgabalus, ja tiek pierādīts, ka dalīta vākšana nedod kopumā labvēlīgāko rezultātu attiecībā uz vidi, ņemot vērā aprites cikla skatījumu.
Dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu izmantot šo izņēmumu. Komisija izskata šo paziņojumu un novērtē, vai izņēmums ir pamatots, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus. Ja Komisija nav izteikusi iebildumus deviņu mēnešu laikā pēc paziņošanas, izņēmumu uzskata par piešķirtu. Ja Komisija iebilst, tā pieņem lēmumu un attiecīgi informē dalībvalsti.”;
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.d punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2.a punkts (jauns)
9.d) direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumus, kas savākti dalīti saskaņā ar 11. panta 1. punktu un 22. pantu, nepieņem sadedzināšanas iekārtās, izņemot atlikumu, kas rodas šādu atkritumu šķirošanā.”
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.e punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2.b punkts (jauns)
9.e) direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:
"2.b Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgos gadījumos bīstamos atkritumus pirms reģenerācijas dekontaminētu.”
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – Virsraksts
-a)   virsrakstu aizstāj ar šādu:
Atkārtota izmantošana un pārstrāde
“Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei”;
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, konkrētāk, veicina atkārtotas izmantošanas un remontu tīklu izveidi un atbalstīšanu, atvieglo šādu tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem un veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.
1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, cita starpā veicina to, ka veidojas un tiek atbalstīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un šādu operatoru tīkli, jo īpaši, ja šie operatori darbojas kā sociālie uzņēmumi, atvieglo šādu atzītu operatoru un tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.
Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs un sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķrādītājus.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, kā minēts 10. panta 2. punktā, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs.
Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
aa)   panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
„Dalībvalstis izmanto reglamentējošos un ekonomiskos instrumentus, lai stimulētu otrreizējo izejvielu izmantošanu.”;
Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 3. daļa
ab)   panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam.”
“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam. Turklāt dalībvalstis līdz 2020. gadam izveido obligātu atsevišķas savākšanas sistēmu tekstilizstrādājumiem.”;
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 4. daļa
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, pildvielas, metāls, stikls un apmetums.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanu vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, minerālu frakcijas (betons, ķieģeļi, flīzes un keramika), metāls, plastmasa, ģipsis, stikls un apmetums. Dalībvalstis var izmantot IVa pielikumā uzskaitītos pasākumus.
Dalībvalstis stimulē pirmsnojaukšanas revīzijas, lai samazinātu piesārņotāju vai citu nevēlamu vielu saturu būvgružos un ēku nojaukšanas atkritumos un tādējādi veicinātu kvalitatīvu pārstrādi.
Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)
ba)   panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
“Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai veicinātu komerciālo un rūpniecisko atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: metāls, plastmasa, papīrs un kartons, bioloģiskie atkritumi, stikls un koks.”;
Grozījums Nr. 167
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
bb)   panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu pārstrādājošu sabiedrību ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:
„Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu aprites ekonomiku ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:”;
Grozījums Nr. 168
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas;
c)  līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 3% no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;
Grozījums Nr. 169
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.
d)  līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 5 % no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;
Grozījums Nr. 170
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms attiecīgajiem 2. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielinātu līdz vismaz 50 % un 60 % pēc masas attiecīgi līdz 2025. un 2030. gadam.
3.  Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a)   tā sagatavoja atkārtotai izmantošanai un pārstrādāja mazāk nekā 20 % sadzīves atkritumu 2013. gadā un
b)   tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50 % sadzīves atkritumu līdz 2025. gadam.
Dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu piešķirt šādu pagarinājumu ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms termiņa, kas noteikts 2. punkta c) apakšpunktā, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.
Grozījums Nr. 171
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3. punkts – 2. daļa
Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Pagarināšanas pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānu izstrādā, par pamatu ņemot esošos atkritumu apsaimniekošanas plānus, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Turklāt trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:
a)   tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, lai sniegtu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai, kā minēts šīs direktīvas 4. panta 1. punktā;
b)   tas liecina par efektīvu un lietderīgu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu un citu pasākumu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, ar kurām finansē atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;
c)   tas paredz augstas kvalitātes statistiku un sagatavo skaidras prognozes par atkritumu apsaimniekošanas spējām un to, cik daudz ir paveikts, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas minēti šīs direktīvas 11. panta 2. punktā, Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punktā un Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2.a, 2.b un 2.c punktā;
d)   tajā ir izklāstīta atkritumu rašanāsnovēršanas programma, kā minēts šīs direktīvas 29. pantā.
Komisija novērtē, vai ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā izklāstītās prasības ir izpildītas. Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Ja Komisija iebilst pret iesniegto plānu, tā pieprasa attiecīgajai dalībvalstij divu mēnešu laikā no šo iebildumu saņemšanas dienas iesniegt pārskatītu plānu.
Komisija izvērtē pārskatīto plānu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža un rakstiski apstiprina vai noraida pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu minētajā termiņā, pagarināšanas pieprasījumu uzskata par apstiprinātu.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu lēmumu rezultātiem divu mēnešu laikā pēc šo lēmumu pieņemšanas.
Ja pirmajā daļā minētais pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 50 % no sadzīves atkritumiem līdz 2025. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.
Grozījums Nr. 172
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a)   tā atbilst nosacījumiem, kas minēti 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, un
b)   tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 60 % sadzīves atkritumu līdz 2030. gadam.
Lai pieprasītu šī panta pirmajā daļā minēto pagarinājumu, dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar šī panta 3. punktu vismaz 24 mēnešus pirms šī panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā termiņa, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.
Ja šāds pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 60 % no sadzīves atkritumiem līdz 2030. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.
Grozījums Nr. 173
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4. punkts
4.  Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu un apsvērtu mērķrādītāju noteikšanu citām atkritumu plūsmām. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.
4.  Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu, ņemot vērā labāko praksi un pasākumus, ko dalībvalstis izmanto šī mērķrādītāja sasniegšanai. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.
Grozījums Nr. 174
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro komerciālajiem atkritumiem, nebīstamiem rūpnieciskiem atkritumiem un citām atkritumu plūsmām un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 175
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 176
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 1. punkts
1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:
1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:
a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masa ir atkritumu ielaides masa galīgās pārstrādes procesā;
a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā atkritumu ielaides masu galīgās pārstrādes procesā attiecīgajā gadā;
b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa ir sadzīves atkritumu masa, kurus reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes;
b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā sadzīves atkritumu masu, kurus attiecīgajā gadā reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes.
c)   dalībvalstis te var iekļaut produktus un sastāvdaļas, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai depozīta sistēmas. Lai aprēķinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu koriģēto rādītāju, kurā ņemta vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un sastāvdaļu masa, dalībvalstis izmanto operatoru sniegtus verificētus datus un VI pielikumā norādīto formulu.
Grozījums Nr. 177
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija līdz 2018 gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.
Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus VI pielikuma 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, verifikāciju un ziņošanu.
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atzītas depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatori, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu.
Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 3. punkts
3.  Atkāpjoties no 1. punkta, par šķirošanas rezultātā iegūto atkritumu masu var ziņot kā par pārstrādātu sadzīves atkritumu masu ar šādiem nosacījumiem:
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek glabāts dokumentēts produktu un materiālu svars, tos izvadot (“izvade”) no reģenerācijas vai pārstrādes iekārtas vai iekārtas, kurā veic sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
a)   šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi nonāk galīgās pārstrādes procesā;
b)   tādu materiālu vai vielu masa, kas galīgajā pārstrādes procesā nenonāk, bet gan tiek apglabāti vai izmantoti enerģijas reģenerācijai, nesasniedz 10 % no kopējās masas, par ko ziņots kā par pārstrādātu.
Grozījums Nr. 180
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību.
4.  Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 1. punktā paredzētie noteikumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību. Dalībvalstis informē Komisiju par izvēlēto kvalitātes kontroles un izsekojamības metodi.
Grozījums Nr. 181
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 5. punkts
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām.
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šā panta 6. punktā minēto deleģēto aktu, ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto vai līdzsadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un ka atkritumi ir šķiroti pirms sadedzināšanas vai ir ievērots pienākums izveidot atsevišķu savākšanu papīram, metālam, plastmasai, stiklam un bioatkritumiem.
Grozījums Nr. 182
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 6. punkts
6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.
6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.
Grozījums Nr. 183
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 1. punkts
1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.
1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, 11. panta 3. un 3.a punktā un 21. panta 1.a punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.
Grozījums Nr. 184
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)   paraugprakses piemērus, ko izmanto visā Savienībā un kas var palīdzēt virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.
Grozījums Nr. 185
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos ziņojumos pievēršas arī citu šīs direktīvas prasību īstenošanai, piemēram, lai prognozētu to mērķvērtību sasniegšanu, kas iekļautas 29. pantā minētajās atkritumu rašanās novēršanas programmās, un procentuālo daļu un daudzumu uz vienu iedzīvotāju tiem sadzīves atkritumiem, ko apglabā un ko izmanto enerģijas reģenerācijai.
Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.a punkts (jauns)
12.a) direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:
“1.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido ne vairāk kā 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”
Grozījums Nr. 187
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.b punkts (jauns)
12.b) direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:
“1.b Komisija pārskata I pielikumā uzskaitītās apglabāšanas darbības. Ņemot vērā minēto pārskatīšanu, Komisija pieņem deleģētos aktus, kuri papildina šo direktīvu, nosakot tehniskos kritērijus un īstenošanas procedūras atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12. Attiecīgā gadījumā šajos deleģētajos aktos nosaka aizliegumu atkritumu apglabāšanas darbībām, kas neatbilst 13. pantā paredzētajām prasībām.”
Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.c punkts (jauns)
12.c) direktīvas 12. pantam pievieno šādu punktu:
“1.c Dalībvalstis veic īpašus pasākumus, lai nepieļautu atkritumu apglabāšanu gan tieši, gan netieši jūras vidē. Dalībvalstis par šī punkta īstenošanai ieviestajiem pasākumiem ziņo Komisijai 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija sešu mēnešu laikā publicē divgadu ziņojumu.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kārtību un rādītājus attiecībā uz šī punkta īstenošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.”;
Grozījums Nr. 189
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.d punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
15. pants – 4.a punkts (jauns)
12.d) direktīvas 15. pantam pievieno šādu punktu:
“4.a Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūra, ko īsteno vietējās iestādes un organizācijas, kuras produktu ražotāja vārdā īsteno ražotāja paplašinātu atbildību, ietver sociālās klauzulas nolūkā atbalstīt sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu un platformu lomu.”;
Grozījums Nr. 190
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.e punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
18. pants – 3. punkts
12.e) direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, tad pēc tehniskiem un saimnieciskiem realizējamības kritērijiem, ja iespējams un nepieciešams, veic atdalīšanu, lai ievērotu 13. pantu.
“3. Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 36. pantu, šo atdalīšanu veic, kur tas ir tehniski iespējams.
Ja atdalīšana nav tehniski iespējama, jauktos atkritumus apstrādā iekārtā, kurā atļauta šāda maisījuma, kā arī atsevišķu šā maisījuma komponentu apstrāde.”
Grozījums Nr. 191
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.f punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
20. pants – 1.a daļa (jauna)
12.f) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu daļu:
„Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. janvārim izveido atsevišķas atkritumu savākšanas un pieņemšanas sistēmas mājsaimniecību radītajiem bīstamajiem atkritumiem, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pareiza bīstamo atkritumu apstrāde un ka šie atkritumi nepiesārņo citas sadzīves atkritumu plūsmas.”;
Grozījums Nr. 192
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.g punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
20. pants – 1.b daļa (jauna)
12.g) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu daļu:
“Līdz ... [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izstrādā vadlīnijas, lai palīdzētu un atvieglotu dalībvalstīm vākt un droši apsaimniekot mājsaimniecībās radītos bīstamos atkritumus.”;
Grozījums Nr. 193
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.h punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
12.h) direktīvas 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
a)  ja tas ir tehniski realizējams, atkritumeļļas savāc atsevišķi;
“a) atkritumeļļas savāc atsevišķi;”;
Grozījums Nr. 194
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.i punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
12.i) direktīvas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
c)   ja tas ir tehniski realizējams un ekonomiski pamatoti, atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to apstrādi.
“c) atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to reģenerācijai.”;
Grozījums Nr. 195
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.j punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1.a punkts (jauns)
12.j) direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka līdz 2025. gadam atkritumeļļu reģenerācija palielinās vismaz līdz 85 % no radītā atkritumeļļu apjoma.
Atkritumeļļas, kas nosūtītas uz citu dalībvalsti ar mērķi veikt reģenerāciju šajā citā dalībvalstī, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā minētās atkritumeļļas tika savāktas, un ja ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1013/2006 attiecīgās prasības par bīstamo atkritumu pārrobežu sūtījumiem.
Atkritumeļļas, kas eksportētas no Savienības, lai reģenerētu, sagatavotu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādātu, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā tās tika savāktas, un ja eksportētājs var atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1013/2006 pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumeļļu reģenerācija ārpus Savienības ir notikusi atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi prasībām attiecīgajos Savienības tiesību aktos vides jomā.”;
Grozījums Nr. 196
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.k punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 2. punkts
12.k) direktīvas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Lai atkritumeļļas savāktu atsevišķi un atbilstoši apstrādātu, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.
“2. Lai izpildītu 1. un 1.a punktā paredzētos pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.”;
Grozījums Nr. 197
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.l punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 2. punkts
12.l) direktīvas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja atkritumeļļas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir jāreģenerē, dalībvalstis var norādīt, ka šādas atkritumeļļas reģenerē, ja tas ir tehniski realizējams un gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.
3. Dalībvalstis var gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.”;
Grozījums Nr. 198
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai nodrošinātu attiecīgos komposta kvalitātes standartus un sasniegtu 11. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktos mērķrādītājus.
1.   Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu to rašanās vietā un saskaņā ar 10. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 199
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Dalībvalstis veicina kompostēšanu mājsaimniecībās.
Grozījums Nr. 237
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2. punkts
Tās pēc vajadzības un saskaņā ar 4. un 13. pantu veic pasākumus, lai veicinātu:
2.  Dalībvalstis veic pasākumus, tostarp ievieš izsekojamības shēmas un ar ielaidi, kā arī rezultātu saistītas kvalitātes nodrošināšanas shēmas, saskaņā ar 4. un 13. pantu, lai nodrošinātu bioatkritumu organisko pārstrādi tādā veidā, ka tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis un rezultāts atbilst attiecīgiem augstiem kvalitātes standartiem..
a)   bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos;
b)   bioloģisku atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;
c)   no bioloģiskiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.
Grozījums Nr. 242
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pārstrādāto bioloģisko atkritumu masu saprot kā atkritumu masu, kas konkrētajā gadā tiek iekļauta organiskās pārstrādes procesā.
Par tādu materiālu vai vielu masu, kas galīgajā pārstrādes procesā nenonāk, bet gan tiek apglabāti vai izmantoti enerģijas reģenerācijai, netiek ziņots kā par pārstrādātu.
Grozījums Nr. 201
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim ierosina grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/20021a, lai ieviestu Eiropas atkritumu kodus sadzīves bioatkritumiem, kas dalītā veidā savākti izcelsmes vietā.
_______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 238
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus bioloģiskajiem atkritumiem, kas nonāk organiskās pārstrādes procesos komposta vai digestāta ieguvei.
Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
13.a) direktīvas 24. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
b)  atkritumu reģenerācija.
"b) nebīstamu atkritumu reģenerācija.”;
Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Direktīva 2008/98/EK
26. pants – 3. punkts
Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā.
Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā un ne vairāk par 2 t bīstamo atkritumu gadā.
Grozījums Nr. 204
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Direktīva 2008/98/EK
26. pants – 4. punkts
Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai koriģētu nebīstamo atkritumu robeždaudzumus.
svītrots
Grozījums Nr. 205
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
27. pants – 1. punkts
1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus apstrādes darbībām, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.
1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus visām apstrādes darbībām, jo īpaši atkritumu dalītai savākšanai, šķirošanai un pārstrādei, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.
Grozījums Nr. 206
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
f)  pasākumi, lai apkarotu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.
f)  pasākumi, lai apkarotu un novērstu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.
Grozījums Nr. 207
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
iia)  pievieno šādu punktu:
“fa) pietiekamas finansējuma iespējas vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un izstrādātu optimālas dalītas savākšanas shēmas un infrastruktūru nolūkā izpildīt šajā direktīvā noteiktos mērķus.”;
Grozījums Nr. 208
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 5. punkts
5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.
5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 209
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 1., 4. un 9. pantu.
1.  Lai sekmētu vismaz 1. pantā, 4. pantā un 9. panta -1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 210
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 1. punkts – 2. daļa
aa)   panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas pasākumus skaidri identificē.
“Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas mērķus un pasākumus skaidri identificē.”
Grozījums Nr. 211
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 2. punkts
ab)   panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
2.  Šā panta 1. punktā paredzētajās programmās izklāsta atkritumu rašanās novēršanas pasākumu mērķus. Dalībvalstis apraksta spēkā esošos atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.
"2. Šā panta 1. punktā minētajās programmās dalībvalstis apraksta vismaz 9. panta 1. punktā minēto atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu un to, kā tie ir palīdzējuši sasniegt 9. panta -1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā apraksta IVa pielikumā uzskaitīto instrumentu un pasākumu ieguldījumu un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.
Grozījums Nr. 212
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 2.a punkts (jauns)
ac)   iekļauj šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis savās atkritumu rašanās novēršanas programmās, kas minētas šajā pantā, iekļauj specifiskas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas.”;
Grozījums Nr. 213
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
30. pants – 2. punkts
17.a) direktīvas 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Eiropas Vides aģentūra gada ziņojumā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā.
"2. Eiropas Vides aģentūra reizi divos gados publicē ziņojumu, kurā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā un katrā dalībvalstī un Savienībā kopumā paveikto minēto programmu mērķu sasniegšanā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšanā no ekonomiskās izaugsmes un pārejā uz aprites ekonomiku.”;
Grozījums Nr. 214
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
35. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis var šādus reģistrus izveidot arī par citām atkritumu plūsmām, jo īpaši tādām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).
4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, vai arī izmanto jau iepriekš izveidotus elektroniskus reģistrus vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis šādus reģistrus izveido vismaz par tām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).
Grozījums Nr. 215
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkta un 3. punkta īstenošanu par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 9. panta -1. punktā, 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā un 21. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā paveikto par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 6. punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā minēto mērķu sasniegšanu pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 2. punkts
2.   Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai ziņo datus par 9. panta 4. punkta īstenošanu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
svītrots
Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Lai pārbaudītu atbilstību 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktam, sadzīves atkritumu apjomu, kas sagatavots atkārtotai izmantošanai, paziņo atsevišķi no pārstrādāto atkritumu apjoma.
Grozījums Nr. 218
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 5. punkts
5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo ik pēc trim gadiem.
5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Līdz brīdim, kad tiek pieņemts 6. punktā minētais deleģētais akts, ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un izmantoto metodiku dalībvalstīs. Komisija jebkurā gadījumā novērtē šo datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņus mēnešus pēc pirmās dalībvalstu datu paziņošanas un pēc tam reizi trijos gados.
Grozījums Nr. 219
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ziņojumā, kas minēts 5. punktā, Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un novērtē tās ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 220
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 6. punkts
6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar saskaņā ar 1. un 2. punktu un ziņojuma sagatavošanai par aizbēršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.
6.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku, datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un noteikumus par formātu datu paziņošanai saskaņā ar 1. punktu un ziņojumam par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par aizbēršanu.
Grozījums Nr. 221
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
37.a pants (jauns)
21.a) iekļauj šādu pantu:
"37.a pants
Aprites ekonomikas satvars
Lai atbalstītu šīs direktīvas 1. pantā minētos pasākumus un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija:
a)   sagatavo ziņojumu, kurā novērtē nepieciešamību pēc Savienības mērķrādītājiem, jo īpaši pēc Savienības resursefektivitātes mērķrādītāja, kā arī pēc transversāliem regulatīvajiem pasākumiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā. Vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu:
b)   sagatavo ziņojumu par saskanību starp Savienības tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz produktiem, atkritumiem un ķīmiskajām vielām, lai noteiktu šķēršļus, kas kavē pāreju uz aprites ekonomiku;
c)   sagatavo ziņojumu, lai identificētu mijiedarbību starp tiesību aktiem, kas var kavēt sinerģiju attīstību starp dažādām nozarēm un novērst blakusproduktu turpmāku izmantošanu un atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādāšanu specifiskiem lietojumiem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu vai norādes par to, kā novērst konstatētos šķēršļus un pilnībā izmantot blakusproduktu un otrreizējo izejvielu tirgus potenciālu;
d)   iesniedz visaptverošu pārskatu par Savienības ekodizaina tiesību aktiem ar mērķi paplašināt to darbības jomu, iekļaujot visas galvenās produktu grupas, tostarp ar enerģiju nesaistītu produktu grupas, un pakāpeniski iekļaujot attiecīgās resursefektivitātes iezīmes obligātajās prasībās produktu izstrādei, kā arī pielāgojot ekomarķējuma noteikumus.”;
Grozījums Nr. 222
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – virsraksts
21.a) direktīvas 38. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai”
Informācijas apmaiņa un paraugprakses apmaiņa, interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai
Grozījums Nr. 223
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – -1. punkts (jauns)
—  1. Komisija izveido platformu regulārai un strukturētai apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi starp Komisiju un dalībvalstīm, tostarp ar reģionālajām un pašvaldību iestādēm, par šīs direktīvas prasību praktisku īstenošanu ar mērķi nodrošināt pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Jo īpaši šo platformu izmanto, lai:
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem, ko izmanto saskaņā ar 4. panta 3. punktu, lai veicinātu 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti 8. panta 1. un 2. punktā;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz profilaksi un tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un aprites cikla pagarināšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pienākumu īstenošanu saistībā ar dalīto vākšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 21. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;
—   apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pasākumu un sistēmu izstrādi sadzīves atkritumu plūsmu izsekošanai no šķirošanas līdz galīgās pārstrādes procesam, kas ir būtiski svarīgi, lai kontrolētu atkritumu kvalitāti un izmērītu zudumus atkritumu plūsmās un pārstrādes procesos.
Komisija šīs informācijas un paraugprakses apmaiņas rezultātus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 224
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija var izstrādāt vadlīnijas, kā interpretēt reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.
Komisija izstrādā vadlīnijas, kā interpretēt atkritumu, sadzīves atkritumu, to rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.
Grozījums Nr. 225
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – 3. punkts
3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt VI pielikuma grozīšanai vajadzīgos deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 226
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 2. punkts
2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.
2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.
Grozījums Nr. 227
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 228
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
Grozījums Nr. 229
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 5. punkts
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. un 4. punktu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 5. punktu, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 12. panta 1.b punktu, 27. panta 1. un 4. punktu, 37. panta 6. punktu un 38. panta 1. un 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 230
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
II pielikums – R13 a punkts (jauns)
24.a) direktīvas II pielikumā iekļauj šādu punktu:
“R13 a: sagatavošana atkārtotai izmantošanai.”;
Grozījums Nr. 231
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
IV a pielikums (jauns)
24.b) saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu iekļauj VIa pielikumu.
Grozījums Nr. 232
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 25. punkts
Direktīva 2008/98/EK
VI pielikums (jauns)
25)   saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu pievieno VI pielikumu.
svītrots
Grozījums Nr. 233
Direktīvas priekšlikums
I pielikums
Direktīva 2008/98/EK
VI pielikums
Atkārtotai izmantošanai sagatavotu produktu un komponentu aprēķināšanas metode 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta vajadzībām
svītrots
Lai aprēķinātu pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai koriģēto rādītāju saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu un 11. panta 3. punktu, dalībvalstis izmanto šādu formulu:
20170314-P8_TA(2017)0070_LV-p0000002.png
E: koriģētais pārstrādes un atkārtotas izmantošanas rādītājs konkrētajā gadā;
A: pārstrādāto vai atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā;
R: atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu masa konkrētajā gadā;
P: radušos sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā.
Grozījums Nr. 234
Direktīvas priekšlikums
-I pielikums (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
IV a pielikums (jauns)
-I pielikums
Iekļauj šādu IVa pielikumu:
“IVa pielikums
Indikatīvs saraksts ar instrumentiem, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku
1.   Ekonomikas instrumenti:
1.1.   pakāpeniska atkritumu poligona nodokļu un/vai maksu palielināšana par visu kategoriju atkritumiem (sadzīves, inertie, citi);
1.2.   atkritumu sadedzināšanas nodokļu un/vai maksu ieviešana vai paaugstināšana;
1.3.   “maksā, kad izmet” sistēmu ieviešana;
1.4.   pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas;
1.5.   finansiālas un/vai operacionālas ražotāja atbildības jomas paplašināšana, iekļaujot jaunas atkritumu plūsmas;
1.6.   ekonomiski stimuli vietējām pašvaldībām veicināt atkritumu rašanās novēršanu un izstrādāt un izvērst dalītas savākšanas shēmas;
1.7.   pasākumi atkārtotas izmantošanas nozares attīstības atbalstam;
1.8.   pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai;
2.   citi pasākumi:
2.1.   ilgtspējīgs publiskais iepirkums, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;
2.2.   tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko atbalsta atkārtoti izmantotu produktu un pārstrādātu (tostarp kompostētu) materiālu tirgu attīstību, kā arī uzlabo pārstrādātu materiālu kvalitāti;
2.3.   labāko pieejamo metožu ieviešana atkritumu apstrādē ar mērķi tehniski un ekonomiski pamatotos gadījumos atdalīt vielas, kas rada ļoti lielas bažas;
2.4.   pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piedrazot vidi, tostarp ad hoc kampaņas nolūkā panākt atkritumu samazināšanos to rašanās vietā un plašu līdzdalību dalītas savākšanas shēmās;
2.5.   pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, starp visām kompetentajām publiskā sektora iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā, un ar ko nodrošina citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību;
2.6.   Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības finansēšanai.”.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0034/2017).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika