Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/3042(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0179/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0179/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2017 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0083

Pieņemtie teksti
PDF 342kWORD 54k
Trešdiena, 2017. gada 15. marts - Strasbūra
Šķēršļi ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū
P8_TA(2017)0083B8-0179/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. marta rezolūcija par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū (2016/3042(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) IV un V sadaļu, kā arī 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 20., 21., 26., 45.–48. un 153. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. panta 2. punktu, 30., 31. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu („IMI regulu”)(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu („IMI regula”)(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM(2009)0313),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojumu „ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīva pārvietošanās: piecas darbības, lai panāktu uzlabojumu” (COM(2013)0837),

–  ņemot vērā 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par ES pilsonību „Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā” (COM(2017)0030),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas savienībā(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par sociālo aizsardzību visiem, tostarp pašnodarbinātām personām(13),

–  ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā ievērošanu(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus lūgumrakstus, kuros paustas bažas par dažādiem šķēršļiem, ar ko saskaras ES pilsoņi saistībā ar pārvietošanās brīvības izmantošanu;

B.  tā kā dažu dalībvalstu nevēlēšanās atzīt LGBTI laulības vai juridisko savienību var apgrūtināt šīm personām un viņu partneriem iespēju pilnībā izmantot savu pārvietošanās brīvību Savienībā, liedzot viņiem šajās valstīs piekļūt dažiem sociālajiem pabalstiem vai sabiedriskajiem pakalpojumiem;

C.  tā kā Lūgumrakstu komitejas 2016. gada 11. oktobra sanāksmē tika rīkota uzklausīšana par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū, kā to liecina lūgumrakstu iesniedzēji;

D.  tā kā pārvietošanās brīvība ir viena no ES pilsoņu pamattiesībām un tā ir nozīmīga sociālajai un ekonomiskai kohēzijai Savienībā, jo tās mērķis ir nodrošināt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu;

E.  tā kā vairākas dalībvalstis ir pārkāpušas šo darba ņēmēju brīvību, kā norāda vairāki lūgumraksta iesniedzēji; tā kā mobilie ES pilsoņi dažreiz atturas no veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas, jo baidās, ka varētu tikt izraidīti, un tas būtiski ierobežo viņu pamattiesības piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem;

F.  tā kā ekonomikas krīze un tās apkarošanai veiktie pasākumi ir palielinājuši sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un izraisījuši ekonomisko migrāciju ES teritorijā; tā kā tas būtu pienācīgi jāņem vērā un gan piederības, gan uzņēmējām dalībvalstīm un attiecīgajām ES iestādēm būtu jāpieņem īpaši koordinēšanas pasākumi;

G.  tā kā darba ņēmēju mobilitāte ES var radīt problēmas valstu darba tirgos un ir nepieciešami mērķtiecīgi risinājumi, taču tā var arī veicināt godīgumu tirgos ar noteikumu, ka darba ņēmēju pamattiesības ir pilnībā aizsargātas;

H.  tā kā dalībvalstis un ES iestādes ir kopīgi atbildīgas par brīvas pārvietošanās principu ievērošanu, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem, veicinātu izaugsmi, ekonomisko un sociālo attīstību un nodarbinātību un nodrošinātu attiecīgo ES tiesību aktu efektīvāku transponēšanu un īstenošanu;

I.  tā kā dažos gadījumos mobilu ES darba ņēmēju un viņu ģimeņu sociālo nodrošinājumu raksturo zināma nevienlīdzība un neparedzamība;

J.  tā kā sociālā nodrošinājuma tiesības būtu jāīsteno, nediskriminējot pastāvīgos, sezonas un pārrobežu darba ņēmējus, un tās būtu jāvar īstenot tām personām, kuru darbības mērķis ir pakalpojumu sniegšana;

K.  tā kā parādzīmju izmantošana darba attiecībās var radīt netaisnīgu un diskriminējošu situāciju attiecībā uz darba ņēmējiem un var traucēt šiem cilvēkiem izmantot tiesības brīvi pārvietoties iekšējā tirgū;

L.  tā kā lūgumraksta iesniedzēji ir norūpējušies par platjoslas savienojumu trūkumu, jo īpaši attālos, lauku un kalnu apvidos, un par platjoslas pieslēguma reklamētā un faktiskā ātruma atšķirībām, kas ietekmē patērētāju aizsardzības līmeni iekšējā tirgū un rada šķēršļus piekļuvei informācijai un pakalpojumiem,

1.  aicina dalībvalstis atbilstoši subsidiaritātes principam novērst savos noteikumos jebkādu diskriminējošu praksi un nevajadzīgus šķēršļus ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp tiem, kuri nav ES pilsoņi, nodrošinot, ka viņi var izmantot tiesības ieceļot un uzturēties to teritorijā, kā arī sociālās tiesības, vienlaikus padarot to administrēšanu efektīvāku ar mērķi veicināt darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā;

2.  pauž visdziļākās bažas par praksi, ko, pārkāpjot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, piekopj dažas dalībvalstis, kad tās izraida Eiropas pilsoņus, kuri šajā valstī ir bijuši nodarbināti, neilgi pēc tam, kad viņiem ir beidzies darba līgums;

3.  aicina Komisiju precizēt, atjaunināt un paplašināt norādījumus saistībā ar Direktīvas 2004/38/EK transponēšanas un piemērošanas uzlabošanu, jo īpaši lai iekļautu Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesas) nesenos nolēmumus (lietās C-456/12(15) un C-457/12(16)); iesaka izmantot transponēšanas īstenošanas plānus (TIPS), lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu piemērošanu;

4.  uzsver, ka ir jāievēro princips „vienāda samaksa par vienādu darbu”, un pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis liedz sociālo aizsardzību trešo valstu darba ņēmējiem; mudina dalībvalstis ievērot spēkā esošos ES tiesību aktus un darba tiesību pamatprincipus, lai aizsargātu visus ES darba ņēmējus; prasa labāk definēt pašreizējos nosacījumus ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, lai viņi varētu baudīt savas sociālās tiesības;

5.  atzinīgi vērtē Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) izveidi, kas palīdzēs sociālā nodrošinājuma iestādēm visā ES ātrāk un drošāk apmainīties ar informāciju; prasa dalībvalstīm uzlabot savas tehnoloģiskās iespējas, lai varētu izmantot jauno informācijas apmaiņas veidu; prasa novērtēt, kādas ir iespējas veicināt starpvalstu koplīgumus un izveidot Eiropas platformas, kurās tiek veicināta laba prakse;

6.  aicina dalībvalstis izveidot vienotās valsts tīmekļa vietnes, kā paredzēts Direktīvā 2014/67/ES; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot orientācijas un konsultāciju pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu pilsoņu brīvību pārvietoties, strādāt un mācīties citās ES dalībvalstīs un uzlabotu sabiedrības informētību; aicina Komisiju uzlabot tādu instrumentu efektivitāti, kuri izveidoti, lai sniegtu informāciju par darba un mācību iespējām visā ES, piemēram, EURES un PLOTEUS, un palielināt sabiedrības informētību par tiem; ņem vērā jauno EURES Regulu (Regulu (ES) 2016/589), kuras mērķis ir izveidot EURES par efektīvu nodarbinātības instrumentu, nodrošinot darbaspēka mobilitātes godīgumu ES teritorijā; uzsver, ka labāka konsulārā palīdzība un sadarbība palīdz uzlabot informētību par personu statusu un aizsargāt mobilo darba ņēmēju vai studentu pamattiesības un veicina viņu integrāciju uzņēmējā dalībvalstī;

7.  aicina dalībvalstis nodrošināt skaidras pamatnostādnes un pienācīgu apmācību valsts ierēdņiem un administratīvajiem darbiniekiem, kuru darbība ir saistīta ar ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo, iedzīvotāju, darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu, kas likumīgi uzturas ES, sociālo tiesību īstenošanu;

8.  prasa uzlabot SOLVIT darbību, piemēram, izveidojot palīdzības dienestu, un stiprināt visas pārējās kompetentās iestādes, kurās ES pilsoņi var vērsties ar konkrētiem jautājumiem par iekšējo tirgu, tādējādi nodrošinot šiem pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem iespēju savlaicīgi saņemt informāciju un atbalstu, ja viņu tiesības brīvi pārvietoties tiek ierobežotas;

9.  aicina uzlabot procesu, kādā tiek vākti un apstrādāti statistikas dati par to iedzīvotāju skaitu, kuri izmanto savu sociālo tiesību pārnesamību no vienas dalībvalsts uz citu, lai vēl vairāk uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm un lai ar politikas risinājumiem stiprinātu ES pilsoņu tiesības nolūkā nodrošināt augstu sociālās aizsardzības līmeni;

10.  aicina labāk saskaņot „pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziena interpretēšanu;

11.  pauž nožēlu par to, ka nav izdevies apkopot sociālā nodrošinājuma tiesības un ka tas rada šķēršļus ES iedzīvotājiem, un aicina dalībvalstis pilnībā un efektīvi īstenot Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, lai nodrošinātu sociālās nodrošināšanas pabalstu (t. i., valsts pensijas, veselības apdrošināšanas, bezdarbnieka pabalsta un ģimenes pabalsta) pārnesamību un tādējādi samazinātu šķēršļus darbaspēka mobilitātei ES; prasa veikt apņēmīgus un efektīvus pasākumus, lai izveidotu saskaņotu sistēmu par katras ES teritorijā dzīvojošas fiziskās personas kopējām sociālajām iemaksām un pabalstiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma karti, lai atvieglotu sociālā nodrošinājuma iemaksu un tiesību izsekojamību(17);

12.  aicina dalībvalstis steidzami ieviest Eiropas invaliditātes karti, kas personām ar invaliditāti atvieglotu ceļošanu un pārcelšanos no vienas dalībvalsts uz citu;

13.  pauž nožēlu par to, ka ES iedzīvotāji tiek svītroti no citas dalībvalsts sabiedrības veselības aprūpes sistēmas, neraugoties uz to, ka šīs viņu tiesības ir definētas Direktīvā 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un saistītajā ES Tiesas judikatūrā(18);

14.  prasa labāk saskaņot ES nodokļu sistēmu, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, kā arī risināt citas būtiskas problēmas, piemēram, nodokļu dempingu;

15.  norāda uz to, ka saistībā ar cilvēku brīvu pārvietošanos palielinās bērnu pārrobežu aizgādības lietu skaits; prasa uzlabot dalībvalstu konsulāro un tiesu iestāžu sadarbību lietās, kas skar aizgādību pār bērnu; atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo regulas „Brisele IIa” pārskatīšanu;

16.  nosoda neaizpildītu parādzīmju izmantošanu darba attiecībās, kas ļauj darba devējam vieglāk pieprasīt iespējamo kaitējumu atlīdzināšanu un izvairīties no ilgstošām darba tiesas prāvām, vienlaikus noņemot no sevis pierādīšanas slogu attiecībā uz vainu un nodarītā kaitējuma apjomu; uzsver, ka šādu neaizpildītu parādzīmju dēļ pilsoņi nevar īstenot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū; aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, ar kuriem visā ES aizliedz neaizpildītu parādzīmju izmantošanu darba attiecībās; mudina Komisiju sagatavot dalībvalstīm adresētu ieteikumu par nepieciešamību stingri aizliegt neaizpildītu parādzīmju izmantošanu darba attiecībās;

17.  pauž bažas par grūtībām, ar kādām visā Eiropā saskaras lūgumrakstu iesniedzēji saistībā ar savu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; prasa turpināt dalībvalstu piešķirto akadēmisko grādu un izsniegto turpināmizglītības diplomu standartizāciju, sistemātiski izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), lai nodrošinātu labāku administratīvo sadarbību un vienkāršākas un ātrākas procedūras attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un nepārtrauktas profesionālās izaugsmes prasībām kvalificētiem speciālistiem, kuri plāno strādāt citā dalībvalstī, izvairoties no jebkāda veida diskriminācijas, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, vienlaikus ievērojot uzņēmējvalsts prasības pilnīgā saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

18.  pauž pārliecību par to, ka mobilitāte būtu jākoordinē plašā regulatīvā procesā, kura mērķis ir garantēt stabilas un kvalitatīvas darbvietas ar iedarbīgām sociālajām tiesībām, efektīvi novēršot visa veida diskrimināciju un nestabilitāti;

19.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir veiksmīgi jānovērš nodarbinātības iespēju trūkums un nepietiekama sociālā aizsardzība darba ņēmēju izcelsmes reģionos, lai nodrošinātu, ka mobilitāte ir brīvprātīga;

20.  aicina Komisiju nodrošināt, ka efektīvi tiek uzraudzīta un īstenota Telesakaru vienotā tirgus regula, kurā būs iekļauti noteikumi par to, ka klientiem ir jāsniedz informācija par minimālo, parasti pieejamo, maksimālo un reklamēto platjoslas pieslēguma ātrumu; atbalsta izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir izskaust maldinošas reklāmas;

21.  aicina ES dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē un nodrošināt pārrobežu veselības aprūpes izdevumu pienācīgu un savlaicīgu atmaksu, tostarp atmaksu par zālēm, jo šādi ierobežojumi būtu patvaļīgas diskriminācijas veids vai arī nepamatots šķērslis iespējai brīvi pārvietoties;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.
(3) OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.
(4) OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.
(5) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
(6) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(7) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(8) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.
(9) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.
(10) OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.
(11) OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.
(12) OV C 168 E, 14.6.2013., 88. lpp.
(13) OV C 482, 23.12.2016., 48. lpp.
(14) OV C 482, 23.12.2016., 114. lpp.
(15) Tiesas (Lielās palātas) 2014. gada 12. marta spriedums O. / Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel un Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel / B., ECLI:EU:C:2014:135.
(16) Tiesas (Lielās palātas) 2014. gada 12. marta spriedums S. / Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel un Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel G., ECLI:EU:C:2014:136.
(17) Izmēģinājuma projekts: „Sociālā nodrošinājuma karte” (2016_04.037717_3), īstenots 2016. gadā un 2017. gada sākumā, izmantojot priekšizpēti „Eiropas mobilitātes portāls sociālā nodrošinājuma jomā: Sociālais nodrošinājums rokas stiepiena attālumā”.
(18) Piemēram, Tiesas 1998. gada 28. aprīļa spriedums lietā C-158/96, Kohll / Union des caisses de maladie, ECLI:EU:C:1998:171; Tiesas 1998. gada 28. aprīļa spriedums lietā C-120/95, Decker / Union des caisses de maladie, ECLI:EU:C:1998:167; vai Tiesas (Lielās palātas) 2005. gada 12. aprīļa spriedums lietā C-145/03 Heirs of Annette Keller/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Instituto Nacional de Gestión Sanitaria (Ingesa), ECLI:EU:C:2005:211.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika