Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) (turpmāk “Iestāžu nolīgums”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

—  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(5) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus(6),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra secinājumus par 2018. gada budžeta pamatnostādnēm (6522/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0060/2017),

A.  tā kā 2018. gads būs 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) piektais gads;

B.  tā kā iekšējais ekonomiskais un sociālais konteksts, kā arī ārējie izaicinājumi un politiskā nenoteiktība visticamāk saglabās spiedienu uz ES 2018. gada budžetu;

C.  tā kā budžeta reakcijai uz steidzami risināmām problēmām un krīzēm ir jānotiek vienlaikus ar noturīgām atbildēm, kas sniedz ieguldījumu Savienības kopējā nākotnē,

Budžets ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai un drošībai

1.  atzinīgi vērtē ES budžeta svarīgo lomu, sniedzot konkrētas atbildes uz problēmām, ar kurām saskaras ES; uzsver, ka pienācīgas, kvalitatīvas un stabilas darbvietas, jo īpaši jauniešiem paredzētas darbvietas, ekonomikas izaugsme un sociālekonomiskā konverģence, migrācija, drošība un cīņa pret populismu, kā arī klimata pārmaiņas ir galvenās problēmas ES līmenī un ka ES budžets joprojām ir daļa no šo jautājumu risinājuma; uzsver, ka solidaritātei arī turpmāk jābūt ES budžeta pamatprincipam; uzsver, ka visas dalībvalstis un ES pilsoņi gūs labumu tikai no spēcīga un mērķtiecīga ES budžeta ar patiesu Eiropas pievienoto vērtību; sagaida, ka Komisija ierosinās tādu 2018. gada budžeta projektu, kas ļaus ES arī turpmāk radīt labklājību ar izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt tās pilsoņu drošību;

2.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt budžeta disciplīnu, tomēr ES budžetā ir jābūt instrumentiem, ar kuru palīdzību varētu reaģēt vienlaikus uz dažādām krīzēm, līdz ar to ir nepieciešams zināms elastīgums; uzskata, ka, lai gan izaugsme un nodarbinātība joprojām ir ES budžeta galvenās prioritātes, ilgtspējīgs progress un attīstība šajās jomās ir jāpanāk, līdztekus risinot ES pilsoņu bažas par drošību un aizsardzību; atkārtoti prasa ES 2018. gada budžeta prioritāšu noteikšanā ievērot tematisku koncentrāciju;

Pētniecība, infrastruktūra un MVU — galvenie izaugsmes un nodarbinātības nodrošinātāji

3.  uzsver, ka ES ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, infrastruktūra, labi finansēta pētniecība, atbalsts prasmju attīstīšanai un ES nepārtraukta apņemšanās stiprināt investīcijas ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzskata, ka sociāli un vides jomā ilgtspējīgu un labi apmaksātu darbvietu radīšanai ir jābūt vienai no ES budžeta galvenajām prioritātēm; uzskata, ka darbvietas rada galvenokārt privātais sektors un ka tādēļ ir jāparedz pienācīgs budžeta atbalsts tam, lai veicinātu investīcijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā, īpašu uzmanību pievēršot MVU; tādēļ uzsver, ka 1.a izdevumu kategorija ir svarīga tāpēc, ka tā sniedz reālu pievienoto vērtību Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem, un prasa šai izdevumu kategorijai paredzēt pietiekamu finansējuma līmeni;

4.  uzsver, ka investīcijas pētniecībā un inovācijā, tostarp atbalsts jaunuzņēmumiem, ir priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu patiesu konkurētspēju Eiropas Savienībā un inovatīvu un konkurētspējīgu ES ekonomiku globālā līmenī; pauž nožēlu par to, ka sakarā ar nepietiekamo ES finansējumu pētniecības un inovācijas jomā sekmīgo pieteikumu skaits ir satraucoši zems un ka vairāki augstas kvalitātes projekti pētniecības un inovācijas jomā nesaņem ES finansējumu; norāda, ka daudzas ieinteresētās personas, tostarp MVU, nespēj iesniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekta priekšlikumus; šajā sakarībā aicina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” nodrošināt atbilstīgu apropriāciju līmeni, vienlaikus turpinot tās vienkāršošanas programmu; uzsver, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžets nebūtu jāpalielina uz citu pētniecības programmu rēķina;

5.  atzīst, ka MVU joprojām ir Eiropas ekonomikas pamats un tiem arī turpmāk būs izšķiroša loma darbvietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā visā Eiropas Savienībā; turklāt uzskata, ka MVU ir galvenais darbvietu izveides avots un tāpēc tiem vajadzīga pienācīga piekļuve finansējumam; šajā sakarībā aicina palielināt programmas COSME apropriācijas, ņemot vērā šīs programmas panākumus; uzsver, ka jaunajā DFS ir svarīgi stiprināt programmu COSME, lai nodrošinātu MVU būtiskāku ES atbalstu; uzskata, ka, izveidojot sinerģiju ar citiem finanšu instrumentiem, būtu iespējams panākt labākus rezultātus;

6.  stingri atbalsta ideju turpināt attīstīt un uzlabot Eiropas infrastruktūras tīklu savstarpējo izmantojamību; uzskata, ka, lai šos mērķus panāktu, ir ārkārtīgi svarīgi finansēt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), un aicina Komisiju 2018. gadā nodrošināt atbilstošu finansējuma līmeni;

7.  uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ir liela nozīme un potenciāls samazināt joprojām aktuālo investīciju nepietiekamību Eiropā, un atzīst līdz šim gūtos pozitīvos rezultātus; atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumu pagarināt ESIF termiņu līdz 2020. gadam, kas būtu jāīsteno ar mērķi vēl vairāk uzlabot tā darbību, cita starpā attiecībā uz papildināmības principa un ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanu, kam nepieciešami papildu centieni; uzsver, ka, izvēloties projektus ESIF finansējumam, par pamatu jāņem kvalitāte un pieprasījums; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu stiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra nozīmi, sniedzot mērķtiecīgāku vietējo tehnisko atbalstu visā ES, kā arī palielināt ģeogrāfisko līdzsvaru; turklāt aicina Komisiju regulāri analizēt ESIF pievienoto vērtību, veicot fonda seku ietekmes izvērtējumu;

Izglītība un jauniešu nodarbinātība — priekšnosacījumi jaunākās paaudzes panākumiem

8.  uzskata, ka izglītība ir priekšnosacījums ilgtspējīgām, labi apmaksātām un stabilām darbvietām; uzsver, ka mobilitāte ir nozīmīga, jo tā Eiropas jauniešiem dod iespēju izmantot daudzās cilvēku prasmes, vienlaikus paplašinot izglītības, apmācības un nodarbinātības iespējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē programmas Erasmus+ nozīmi jauno studentu, mācekļu un brīvprātīgo mobilitātes veicināšanā Eiropā; uzskata, ka īpaši pieaugoša nacionālisma un populisma laikā ir svarīgi veicināt dabisku mijiedarbību starp dažādām Eiropas tautām un kultūrām, lai palielinātu Eiropas apziņu un identitāti; šajā sakarībā prasa arī 2018. gadā palielināt finansējumu programmai Erasmus+;

9.  uzsver, ka jauniešu bezdarbs ir viena no galvenajām problēmām Eiropas līmenī, kurai ir īpaši liela sociālā ietekme, jo īpaši Savienības nabadzīgākajos reģionos, un tas apdraud veselu jauno eiropiešu paaudzi un arī ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka saskaņā ar saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos par ES 2017. gada budžetu EUR 500 miljoni tiks piešķirti Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (YEI), pieņemot budžeta grozījumu 2017. gadā; uzskata, ka YEI ir būtisks ieguldījums Savienības prioritārā mērķa nodrošināt darbvietas un izaugsmi īstenošanā, un joprojām ir cieši apņēmies nodrošināt pienācīgu finansējumu cīņai pret jauniešu bezdarbu un šīs iniciatīvas turpināšanai līdz pašreizējās DFS beigām, vienlaikus uzlabojot tās darbību un īstenošanu; šajā sakarībā uzsver ES Jaunatnes nodarbinātības stratēģijas nozīmīgumu;

10.  pauž gandarījumu par priekšlikumu sākt programmu „Eiropas dzelzceļa abonementa Interrail Pass piešķiršana 18. dzimšanas dienā”; uzsver, ka šis projekts var pastiprināt Eiropas apziņas un identitātes veidošanu; tomēr uzsver, ka šāds projekts nebūtu jāfinansē uz citu sekmīgu ES programmu, jo īpaši jaunatnes un kultūras jomas projektu, rēķina un tam vajadzētu būt maksimāli sociāli iekļaujošam, kā arī paredzēt noteikumus Eiropas perifēro salu iedzīvotāju iekļaušanai; prasa Komisijai novērtēt šīs iniciatīvas potenciālās izmaksas un finansējuma avotus un iesniegt atbilstīgus priekšlikumus;

Tradicionālās ES budžeta prioritātes kā investīciju politikas pasākumi

11.  stingri atbalsta reģionālo politiku kā vienu no ES budžeta galvenajiem investīciju instrumentiem, kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka šī politika rada izaugsmi un darbvietas visās dalībvalstīs; tomēr pauž bažas par nepieņemamo kavēšanos darbības programmu īstenošanā ES līmenī saistībā ar pašreizējo DFS, kas līdz šim ir izraisījusi investīciju samazināšanos, nespējot pietiekami veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību samazināšanu gan Eiropas reģionos, gan starp tiem; aicina Komisiju konstatēt kavēšanās iemeslus un dalībvalstis sadarboties, lai tos novērstu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka vadošo iestāžu, revīzijas iestāžu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanās tiek pabeigta un īstenošana strauji paātrinās;

12.  atzīst, ka Eiropas lauksaimniecības nozare ir svarīga uzturdrošības un bioloģiskās daudzveidības pārvaldības turpmākai nodrošināšanai ES; pauž pilnīgu atbalstu lauksaimniekiem, kurus skāris Krievijas noteiktais embargo, putnu gripa, piena nozares krīze un gaļas krīze; tādēļ aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt lauksaimniekus visā Eiropā, lai viņi varētu tikt galā ar negaidītu tirgus nestabilitāti, kā arī lai nodrošinātu drošus un kvalitatīvus pārtikas krājumus; prasa pievērst atbilstīgu uzmanību maza mēroga lauku saimniecībām un maza mēroga zvejniecības uzņēmumiem;

Iekšējie izaicinājumi

13.  pauž pārliecību, ka pašreizējos apstākļos ir pierādīts, ka ES budžets nav pietiekams, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes sekas un attiecīgās humanitārās problēmas vai problēmas drošības jomā, piemēram, starptautiskā terorisma pieaugumu; uzsver, ka pamatojoties uz iepriekš minēto, ir jārod ilgtspējīgs risinājums šai problēmai, jo īpašo instrumentu, piemēram, elastības instrumenta, vairākkārtēja izmantošana liecina, ka ES budžets sākotnēji nebija paredzēts tam, lai risinātu šāda mēroga krīzes; norāda, ka ir jāpieņem saskaņota stratēģija, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzi, cita starpā izvirzot skaidrus, mērāmus un visaptverošus mērķus; tomēr atgādina, ka nepieciešamība mobilizēt papildu līdzekļus, lai risinātu minētās problēmas, nebūtu jāuzskata par svarīgāku jautājumu nekā citi svarīgi Savienības politikas pasākumi, piemēram, nodarbinātības un izaugsmes jomā;

14.  atzinīgi vērtē to, kāda loma migrācijas un bēgļu krīzes problēmu un attiecīgo humanitāro problēmu seku risināšanā ir tādiem instrumentiem kā Iekšējās drošības fondam (ISF) un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), un aicina turpmākajos gados šiem fondiem paredzēt atbilstošus budžeta līdzekļus; atgādina dalībvalstu savstarpējā sloga dalīšanas principa nozīmīgumu, finansējot centienus, kas nepieciešami bēgļu problēmu pienācīgai risināšanai; atzinīgi vērtē arī to, kāda loma ir ES aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, piemēram, Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzei, EASO , Eurojust, Pamattiesību aģentūrai un eu-LISA, un šajā sakarībā aicina to pilnvaras īstenot, piešķirot vairāk budžeta līdzekļu un darbinieku; pauž pārliecību, ka ES ir vairāk jāinvestē robežu labākā pārvaldībā, tiesībaizsardzības iestāžu un valsts iestāžu sadarbības pastiprināšanā un cīņā pret terorismu, radikalizāciju un nopietnu un organizēto noziedzību, uzlabojot integrācijas pasākumus un praksi, nodrošinot informācijas sistēmu savietojamību un garantējot atgriešanas operāciju pareizu norisi tiem, kuri nav tiesīgi saņemt starptautisko aizsardzību, vienlaikus pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu;

15.  uzsver, ka pašreizējais ISF budžets (aptuveni EUR 700 miljoni saistību apropriācijās) nav pietiekams, lai risinātu starptautiskā terorisma radītās drošības problēmas; tādēļ aicina palielināt finanšu resursus, lai padarītu drošības infrastruktūru atbilstīgāku un mūsdienīgāku;

16.  atgādina par Eiropas aģentūru nozīmi Eiropas likumdošanas prioritāšu īstenošanas nodrošināšanā un tādējādi ES politikas mērķu sasniegšanā, piemēram konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības jomā, kā arī pašreizējās migrācijas un bēgļu krīzes pārvaldībā; tādēļ uzstāj, ka gan administratīvajiem, gan darbības izdevumiem ir jānodrošina pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, lai aģentūras varētu izpildīt tām uzticētos uzdevumus un gūt iespējami labākos rezultātus; attiecībā uz aģentūru personāla un apropriāciju palielināšanu kopš 2014. gada budžeta uzsver to, ka šis palielinājums tiek uzskatīts par daļu no jaunajām politikas tendencēm un tiesību aktiem, uz kuriem neattiecas mērķis samazināt personālu par 5 %; tādēļ uzsver, ka 2018. gada budžetā nebūtu jāparedz Eiropas aģentūru štata vietu skaita samazināšana papildus minētajiem 5 %, kas attiecībā uz katru Eiropas Savienības iestādi un struktūru noteikti Iestāžu nolīgumā;

17.  stingri atbalsta aizsardzības pētniecības jomas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dalībvalstu labāku sadarbību un panākt sinerģiju aizsardzības jomā; tomēr uzsver, ka šai darbībai būtu jāpiešķir jauni resursi, jo tā ir jauna politiska iniciatīva, kurai ir būtiska ietekme uz ES budžetu; turklāt prasa izvērtēt visas iespējas par aizsardzības pētniecības programmas finansēšanu, nākamajā DFS tai paredzot īpašu budžetu; atgādina — kaut arī ir jāievēro Līguma noteikumi, pastiprināta sadarbība aizsardzības jomā ir nepieciešama, lai risinātu drošības problēmas, ar kurām ES saskaras un kuras rada ieilgusī nestabilitāte Savienības kaimiņvalstīs un dažu ES partneru nenoteiktība attiecībā uz apņemšanos ievērot NATO mērķus; turklāt uzsver nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un inovāciju Eiropas aizsardzības nozarē, kas var palīdzēt stimulēt izaugsmi un darbvietu radīšanu; aicina dalībvalstis piešķirt atbilstošus budžeta līdzekļus, lai saskaņotāk risinātu ārējās problēmas; ņem vērā, ka ir izveidots Eiropas Aizsardzības fonds, kurā ir paredzētas pētniecības un spēju veidošanas sadaļas;

18.  uzsver, ka ar ES budžetu ir jāatbalsta Parīzes nolīguma mērķu un ES ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšana, 2014.–2010. gada DFS panākot 20 % izdevumu mērķi klimata jomā; ar bažām norāda, ka bez būtiskiem papildu centieniem stratēģijas “ES 2020” bioloģiskās daudzveidības mērķi netiks sasniegti; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi iekļaut bioloģiskās daudzveidības aizsardzību visā ES budžetā, īpašu uzmanību pievēršot programmai “LIFE” un tīklam “Natura 2000”;

Ārējie izaicinājumi

19.  uzsver, ka arī ES budžets ir ārējas solidaritātes instruments, kas nodrošina steidzamu atbalstu humanitārās un civilās krīzēs, sniedzot palīdzību valstīm, kurām tā ir nepieciešama; atgādina, ka nabadzības izskaušana un ilgtspējīga attīstība ir apstiprinātas par ES un tās dalībvalstu galvenajām prioritātēm; šajā kontekstā atgādina ES apņemšanos laikposmā pēc 2015. gada veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) īstenošanu, kā arī panākt OAP/NKI 0,7 % apmērā; uzsver, ka ilgtermiņā attīstības palīdzība rada investīciju atdevi, kas izpaužas kā tirdzniecības un NKI pieaugums Eiropā;

20.  atkārtoti pauž pārliecību, ka, lai novērstu pašreizējās migrācijas un bēgļu krīzes pamatcēloņus un ar to saistītās humanitārās problēmas, ES ir jāpastiprina sava loma, veicot investīcijas migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi efektīvai migrācijas krīzes risināšanai; uzsver — lai nodrošinātu stabilu ekonomikas un sociālo attīstību, nekavējot pašreizējo ārējās politikas nostādņu īstenošanu, ir stratēģiskāk jāpielāgo visi attīstības politikas instrumenti; norāda, ka investīcijas infrastruktūrā, mājokļos, izglītībā, medicīnas pakalpojumos un MVU atbalstīšanā, īpašu uzmanību veltot darbvietu radīšanai, sociālajai aizsardzībai un iekļaušanai, ir daļa no minēto migrācijas pamatcēloņu risinājuma; tādēļ atzinīgi vērtē Ārējo investīciju plānu (EIP) kā vienotu un saskaņotu satvaru, kura mērķis ir veicināt investīcijas Āfrikā un kaimiņvalstīs, ņemot vērā to, ka tas ir pilnībā jāsaskaņo ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un tam ir jāveicina šo mērķu sasniegšana; sagaida, ka EIP veicinās ilgtspējīgu attīstību, neapdraudot cilvēktiesības, klimata pārmaiņu mazināšanu un labu pārvaldību, un ka tiks nodrošināta Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai un tā projektu pārredzama pārvaldība;

21.  norāda, ka pašreizējā Komisijas tendence izmantot budžeta palīgmehānismus, piemēram, Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, trasta fondus un citus līdzīgus instrumentus, ne visos gadījumos ir izrādījusies sekmīga; pauž bažas par to, ka finanšu instrumentu izveidošana ārpus Savienības budžeta mazina budžeta pārredzamu pārvaldību un kavē Parlamenta tiesības efektīvi veikt izdevumu pārbaudi; tādēļ joprojām uzskata, ka ad hoc ārējie finanšu instrumenti, kas ir parādījušies pēdējos gados, ir jāiekļauj ES budžetā un Parlamentam pilnībā jākontrolē šo instrumentu īstenošana; taču uzsver, ka šie instrumenti nebūtu jāfinansē, samazinot līdzekļus citiem pašreizējiem ārējiem instrumentus; ņem vērā to, ka dalībvalstu solījumi attiecībā uz iemaksām šajos fondos un reālās iemaksas atšķiras, un mudina dalībvalstis pildīt savus solījumus un veikt tikpat lielas iemaksas kā ES;

22.  uzsver, ka viens no nosacījumiem stabilitātes un labklājības saglabāšanai Eiropas Savienībā ir ES kaimiņvalstu stabilitāte; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka prioritāte tiek piešķirta investīcijām ES kaimiņvalstīs, lai atbalstītu centienus risināt galvenās problēmas, ar kurām tās saskaras, proti, pašreizējo migrācijas un bēgļu krīzi un attiecīgās humanitārās problēmas dienvidu kaimiņreģionā un Krievijas agresiju austrumu kaimiņreģionā; atkārtoti norāda — lai veicinātu politiskās un ekonomiskās reformas, ir izšķiroši svarīgi atbalstīt valstis, kas īsteno asociācijas nolīgumus ar ES, taču uzsver, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka valstis ievēro atbilstības kritērijus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un demokrātisku iestāžu stiprināšanu;

Pietiekamas maksājumu apropriācijas, kas palielinās uzticamību ES

23.  atkārtoti aicina nodrošināt ES budžetā pietiekamas maksājumu apropriācijas, lai tas varētu pildīt savu kā investīciju budžeta galveno uzdevumu; pauž pārliecību, ka šo uzdevumu nevar izpildīt, ja ES nepilda savas saistības, tādējādi mazinot savu uzticamību;

24.  uzsver, ka sakarā ar kavēšanos 2014.–2020. gada dalītās pārvaldības programmu īstenošanā 2016. un 2017. gadā samazinājās maksājumu pieprasījumu apmērs; pauž īpašas bažas par to, ka pašreizējās DFS perioda beigās atkal varētu rasties nesamaksātu rēķinu uzkrājums, un atgādina, ka 2014. gada beigās tas bija sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni — EUR 24,7 miljardus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu pirmo reizi sniedza maksājumu prognozi līdz 2020. gadam, bet uzsver, ka tā ir pienācīgi jāatjaunina katru gadu, lai ļautu budžeta lēmējinstitūcijai savlaicīgi veikt nepieciešamos pasākumus;

25.  uzsver, ka, lai gan galīgā vienošanās par DFS vidusposma pārskatīšanu vēl nav panākta, vairāki pozitīvi pašreiz apspriestās pārskatīšanas elementi, jo īpaši attiecībā uz lielāku elastību, varētu izrādīties noderīgi, lai novērstu turpmākās maksājumu krīzes un reaģētu uz tām; uzskata, ka, ja kohēzijas politikas īstenošana paātrināsies kā paredzēts, jau nākamajā gadā varētu būt nepieciešama lielāka elastība, lai, reaģējot uz to, nodrošinātu atbilstīgu maksājumu apropriāciju līmeni ES budžetā un novērstu neapmaksātu ar kohēzijas politiku saistītu rēķinu uzkrāšanos gada beigās;

26.  norāda uz to, ka uzņēmumu veiktā krāpšanās ar nodokļiem un nodokļu apiešana dalībvalstīm ir radījusi lielus nodokļu ieņēmumu zaudējumus un tādējādi samazinājusi to iemaksas ES budžetā, un pauž par to nožēlu; turklāt uzskata, ka dažos gadījumos šāda negodīga nodokļu konkurence nozīmē IKP pārvešanu no vienas dalībvalsts uz citu un KNI pārvešanu uz nodokļu oāzēm ārpus ES, tādējādi samazinot dalībvalstu kopējās iemaksas ES budžetā;

27.  atkārtoti pauž savu jau sen ieņemto nostāju, ka īpašo instrumentu (elastības instruments, ES Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos) maksājumu apropriācijas ir jārēķina papildus DFS maksājumu maksimālajam apjomam, kā tas ir ar saistību apropriācijām; saistībā ar notiekošo DFS vidusposma pārskatīšanu uzsver iespējamos panākumus, kas gūti ar attiecībā uz DFS īpašo instrumentu maksājumu apropriāciju paredzēšanu budžetā, pārskatot 2014. gada lēmumu par neparedzēto izdevumu rezervi, pat ja šis jautājums nav viennozīmīgi atrisināts;

Nākotnes perspektīva

28.  uzsver, ka saskaņā ar DFS regulu Komisija līdz 2017. gada beigām iesniegs priekšlikumus par DFS pēc 2020. gada, kuros būtu jāņem vērā Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, kas ietekmēs DFS pēc 2020. gada; uzsver, ka šis lēmums visu būtiski maina; uzskata, ka process, kura rezultātā tiks izstrādāta jauna finanšu shēma un reformēts un padarīts efektīvāks ES budžets, ir ārkārtīgi svarīgs, un cer, ka tas atbildīs problēmām, ar kurām Savienība saskaras, un saistībām, kuras tā jau ir uzņēmusies; aicina panākt to, lai DFS vidusposma pārskatīšana tiktu pabeigta ātri un pozitīvi, nodrošinot gan pašreizējās finanšu shēmas nepieciešamo pielāgošanu, gan ES budžeta zināmu papildu elastīgumu, jo bez tā nav iespējams sasniegt Savienības mērķus;

29.  uzsver, ka ES budžeta prognozējamība un ilgtermiņa stabilitāte ir priekšnosacījums spēcīgai un stabilai Eiropas Savienībai; uzsver nepieciešamību DFS ilgumu pielāgot gan Parlamenta, gan Komisijas politiskajiem cikliem; vērš uzmanību uz to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES dos iespēju risināt ieilgušās problēmas, kuru dēļ nebija iespējams sasniegt ES budžeta reālo potenciālu, jo īpaši attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, un pakāpeniski likvidēt visas atlaides un korekciju mehānismus; atkārtoti apstiprina, ka Parlaments iestājas par ES pašu resursu padziļinātu reformu, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos (HLGOR) ir iesniegusi galīgo ziņojumu; aicina visas iesaistītās puses izdarīt attiecīgus secinājumus no šī ziņojuma un izanalizēt iespējas īstenot HLGOR ieteikumus, kas palīdzētu padarīt ES budžetu stabilāku, vienkāršāku, autonomāku, taisnīgāku un prognozējamāku; sagaida, ka jebkādiem jauniem pašu resursiem būtu jāļauj dalībvalstīm samazināt uz NKI balstītās iemaksas; atzinīgi vērtē HLGOR secinājumu par to, ka ES budžets jākoncentrē uz jomām, kas rada lielāko Eiropas pievienoto vērtību, un par taisnīgas atdeves (juste retour) pieeju, ko būtu jābeidz piemērot, jo ziņojums liecina, ka visas dalībvalstis gūst labumu no ES budžeta neatkarīgi no to “neto bilances”;

30.  mudina Komisiju turpināt izstrādāt un īstenot stratēģiju “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot noteikumus, pilnveidot uzraudzības procesu un izstrādāt atbilstīgus snieguma rādītājus;

31.  uzsver, ka dzimumu līdztiesības princips būtu pēc iespējas jāiekļauj visās ES budžeta pozīcijās kā horizontāls politikas mērķis;

32.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlaments būtu pilnībā iesaistīts visos ar budžetu saistītajos jautājumos, jo tas ir vienīgā iestāde, kuru demokrātiski ievēlē ES pilsoņi;

33.  aicina Padomi pildīt tās politiskos paziņojumus un sadarboties, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir atbilstošs budžets;

o
o   o

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (5) OV L 51, 28.2.2017. (6) 2016. gada 1. decembrī pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0475.