Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Ukrainas, no otras puses, noslēgto asociācijas nolīgumu un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2016. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli(1) un 2016. gada 12. maija rezolūciju par Krimas tatāriem(2), kā arī rezolūcijas saistībā ar konkrētiem gadījumiem, kad ukraiņi nelikumīgi apcietināti Krievijā, piemēram, 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Nadjas Savčenko lietu(3) un 2015. gada 10. septembra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Estona Kohvera(4), Oļega Sencova un Oleksandra Kolčenko lietām(5),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte” un ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju 71/205 “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

–  ņemot vērā Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā,

–  ņemot vērā Minskas nolīguma īstenošanas pasākumu paketi, kura tika pieņemta Minskā 2015. gada 12. februārī un kuras pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju 2202 (2015),

–  ņemot vērā Padomes lēmumus par sankciju turpināšanu pret Krievijas Federāciju saistībā ar Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju,

–  ņemot vērā tā dēvētās Krimas Augstākās tiesas 2016. gada 26. aprīļa nolēmumu, kurā Krimas tatāru asambleja Medžliss tika atzīta par ekstrēmistu organizāciju un noteikts aizliegums tai darboties Krimas pussalā,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada martā aprit trešā skumjā gadadiena kopš Krievija veica Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju;

B.  tā kā Krievijas Federācijas veiktā Krimas aneksija ir nelikumīga un pārkāpj starptautiskās tiesības un Eiropas nolīgumus, ko parakstījusi gan Krievijas Federācija, gan Ukraina, jo īpaši ANO Statūtus, Helsinku Nobeiguma aktu, Budapeštas memorandu un 1997. gada Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju;

C.  tā kā visā aneksijas laikā Krievijas iestādes ir atbildīgas par Krimas iedzīvotāju un pilsoņu aizsardzību, izmantojot de facto iestādes, kas atrodas šajā reģionā;

D.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju un publisku avotu ziņām Krievijas tiesībaizsardzības aģentūras ir politisku iemeslu dēļ nelikumīgi apsūdzējušas vismaz 62 Ukrainas pilsoņus, no kuriem 49 ir Krimas iedzīvotāji; tā kā 2016. gadā, neraugoties uz atzinīgi vērtētu sešu Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu, palielinājās to Ukrainas pilsoņu skaits, kas ir politieslodzītie Krievijā; tā kā pašlaik 17 Ukrainas pilsoņi tiek nelikumīgi turēti apcietinājumā Krievijas Federācijā un 15 okupētajā Krimā; tā kā Krievijas atbalstītie separātistu spēki Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainā drausmīgos apstākļos kā ķīlniekus tur vismaz simts Ukrainas pilsoņus;

E.  tā kā dažādos gadījumos ir ziņots par spīdzināšanu un nežēlīgu un pazemojošu izturēšanos; tā kā šie apgalvojumi līdz šim nav tikuši pienācīgi izmeklēti; tā kā spīdzināšana ir tikusi izmantota, lai panāktu atzīšanos un atbalstītu nepatiesus pierādījumus par vainu; tā kā notiek vēršanās arī pret Krimas juristiem, kas sniedz juridisko palīdzību šiem cilvēkiem, un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas ziņo par politiski motivētām piespiedu pazušanām Krimā, kā arī pret žurnālistiem, kas ziņo par Krimas tatāru stāvokli;

F.  tā kā daudzi ieslodzītie un aizturētie cietumos saskārās ar skarbiem un necilvēcīgiem apstākļiem, kas izraisa fiziskus un psiholoģiskus riskus viņu veselībai; tā kā ir tādi ieslodzītie, kam nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība un ārstēšana;

G.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asambleja (ANO ĢA) 2016. gada 16. decembrī nosauca Krieviju par okupētāju valsti un nosodīja Ukrainas teritorijas — Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas — pagaidu ieņemšanu, ko veica Krievijas Federācija, un atkārtoti apstiprināja tās aneksijas neatzīšanu;

H.  tā kā saskaņā ar Ženēvas Konvencijas par civilpersonu aizsardzību kara laikā 70. pantu „Okupētāja valsts nevar apcietināt, ierosināt lietu vai notiesāt aizsargājamās personas par pārkāpumiem, kas izdarīti, vai par uzskatiem, kas izteikti pirms okupācijas”; tā kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā Krievija ir atzīta par valsti, kura ir okupētāja valsts, un uz to attiecas okupētājai valstij noteiktie pienākumi, tostarp Krimas iedzīvotāju un pilsoņu aizsargāšana;

I.  tā kā ierobežojošie Krievijas tiesību akti, kas regulē politiskās un pilsoniskās tiesības, ir attiecināti uz Krimu, kā rezultātā pulcēšanās, vārda, biedrošanās, piekļuves informācijai un reliģijas brīvības ir būtiski ierobežotas, kā arī tiek saņemti ticami ziņojumi par iebiedēšanu, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu;

J.  tā kā citos Ukrainas reģionos ir aptuveni 20 000 iekšzemē pārvietoto personu no Krimas, Krimas tatāru tautas Medžliss tika aizliegts un pasludināts par ekstrēmistu organizāciju un Ukrainas skolas pussalā tika slēgtas;

K.  tā kā Ukraina 2017. gada 16. janvārī iesniedza lietu Starptautiskajā Tiesā (ICJ), lai sauktu pie atbildības Krievijas Federāciju par tās atbalstu terorismam Ukrainas austrumos un diskriminācijas aktiem pret etniskajiem ukraiņiem un Krimas tatāriem okupētajā Krimā,

1.  atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Krievijas Federācijas veikto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju; pilnībā atbalsta ES un tās dalībvalstu stingru un pastāvīgu apņēmību neatzīt šo aneksiju un šajā sakarā veiktos ierobežojošos pasākumus;

2.  atgādina, ka cilvēktiesību stāvoklis Krimas pussalā ir būtiski pasliktinājies, sistemātiski notiek vārda brīvības pārkāpumi, plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīga izmantošana un Krievijas pilsonības piespiedu uzspiešana un cilvēka pamattiesības un brīvības nav garantētas Krimā;

3.  nosoda diskriminējošo politiku, ko tā dēvētās iestādes vērš jo īpaši pret Krimas tatāru etnisko minoritāti, viņu īpašumtiesību pārkāpšanu, pieaugošo iebiedēšanu, kas vērsta pret šo kopienu un Krievijas īstenotās aneksijas pretiniekiem, un vārda un biedrošanās brīvības trūkumu šajā pussalā;

4.  aicina Krieviju bez turpmākas kavēšanās atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi arestētos Ukrainas pilsoņus gan Krievijā, gan uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, un nodrošināt viņu drošu atgriešanos, tostarp Mykola Karpyuk, Stanislav Klykh, Oleksandr Kolchenko, Oleg Sentsov, Oleksiy Chyrniy, Oleksandr Kostenko, Serhiy Lytvynov, Valentyn Vyhivskyi, Viktor Shur, Andriy Kolomiyets, Ruslan Zeytullayev, Nuri Primov, Rustem Vaitov, Ferat Sayfullayev, Akhtem Chiyhoz, Mustafa Dehermendzhi, Ali Asanov, Inver Bekirov, Muslim Aliyev, Vadim Siruk, Arsen Dzhepparov, Refat Alimov, Zevri Abseitov, Remzi Memetov, Rustem Abiltarov, Enver Mamutov, Artur Panov, Evheniy Panov, Roman Suschenko un cilvēktiesību aizstāvi Emir-Usein Kuku, kā arī citus, un ļaut visām iepriekšminētajām personām brīvi ceļot, tostarp Mykola Semena, pret ko ir ierosināta krimināllieta par darbu žurnālistikā Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība;

5.  uzsver, ka Krievijas Federācijas 2014. gada 21. marta lēmums par Krimas pievienošanu joprojām ir nelikumīgs, un stingri nosoda Krievijas iestāžu pēc tam pieņemto lēmumu piešķirt visiem Krimas iedzīvotājiem Krievijas pases;

6.  atgādina Krievijas Federācijai kā okupācijas varai ar faktisko kontroli pār Krimu un saistošu starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību subjektam, ka tās pienākums ir nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību pussalā, un aicina Krievijas iestādes piešķirt netraucētu piekļuvi Krimai starptautiskajām institūcijām un neatkarīgajiem ekspertiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes, kā arī cilvēktiesību NVO vai ziņu plašsaziņas līdzekļiem, kas vēlas apmeklēt, novērtēt un ziņot par situāciju tur; aicina Ukrainas iestādes vienkāršot procedūru, kā ārvalstu žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un juristiem piešķir piekļuvi pussalai;

7.  uzskata, ka Krimas tatāru tiesības ir rupji pārkāptas, aizliedzot Medžlisa darbību, un atkārtoti stingri pauž savu aicinājumu nekavējoties atcelt attiecīgo lēmumu un novērst tā sekas; pauž nožēlu par tiesisku vajāšanu un apcietināšanas draudiem pret Medžlisa līderiem, piemēram, Mustafa Dzhemilev, kas ir Ukrainas Augstākās Radas loceklis un kas tika nominēts Saharova balvai, un Medžlisa priekšsēdētāju Refat Chubarov;

8.  uzsver, ka Krimas tatāri ir pussalas pirmiedzīvotāji un to kultūras mantojums, šķiet, ir primārs represiju mērķis; prasa piešķirt neierobežotu piekļuvi Krimai starptautiskajām institūcijām un neatkarīgiem ekspertiem no EDSO, ANO un Eiropas Padomes;

9.  atgādina Krievijas iestādēm, ka, neraugoties uz Krimas aneksijas nelikumību, Krievija de facto statusā ir pilnībā atbildīga par tiesiskās kārtības nodrošināšanu Krimā un Krimas iedzīvotāju aizsardzību no patvaļīgiem tiesu iestāžu vai administratīviem pasākumiem;

10.  pauž nopietnas bažas par daudziem ticamiem ziņojumiem par pazušanu, spīdzināšanu un sistemātisku iebiedēšanu, kas vērsta pret vietējiem iedzīvotājiem, kuri bija pret Krimas aneksiju, un aicina Krieviju nekavējoties izbeigt vajāšanas praksi, efektīvi izmeklēt visus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp piespiedu pazušanas gadījumus, patvaļīgu apcietināšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem, un ievērot visu iedzīvotāju pamattiesības, tostarp vārda brīvību, reliģijas vai pārliecības brīvību un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; prasa visas pazušanas un nolaupīšanas, kas notikušas Krimas okupācijas periodā, nekavējoties izmeklēt, tostarp Ervin Ibragimov lietu;

11.  atgādina, ka saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem Krievijas tieslietu sistēmas jurisdikcija attiecas tikai uz noziegumiem, kas pastrādāti Krievijas teritorijā; pauž nožēlu par to, ka Krievijas tiesībaizsardzības aģentūras ir ierosinājušas vairākas krimināllietas par nodarījumiem, kas veikti Ukrainas un Krimas teritorijā pirms aneksijas;

12.  atzinīgi vērtē Ukrainas ombudes neseno vizīti Krimā ar mērķi tikties ar ieslodzītajiem; pauž nožēlu par to, ka ombudei netika atļauts tikties ar visiem ieslodzītajiem, un pauž cerību, ka nākamo vizīšu laikā viņai tiks sniegta netraucēta piekļuve Ukrainas valstspiederīgajiem, kas ieslodzīti Krimā un kas pārvietoti uz Krievijas Federāciju;

13.  prasa nodrošināt neierobežotu, drošu un netraucētu piekļuvi EDSO un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību novērotājiem un visiem humānās palīdzības sniedzējiem Krimas pussalā, izveidot neatkarīgus uzraudzības mehānismus un pēc vajadzības sniegt humāno palīdzību un juridisko palīdzību; atbalsta Ukrainas virzītās iniciatīvas šo jautājumu risināšanai Cilvēktiesību padomē un Ģenerālajā asamblejā; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegāciju Krievijā cieši sekot pret Ukrainas politieslodzītajiem ierosināto lietu izskatīšanai tiesā un ziņot par izturēšanos pret viņiem ieslodzījuma laikā; pauž bažas par ziņojumiem, ka psihiatriska ārstēšana tiek izmantota kā sods; sagaida, ka ES delegācija, EĀDD un dalībvalstu vēstniecības cieši sekos tiesas procesiem pret Ukrainas pilsoņiem Krievijā un centīsies piekļūt šiem cilvēkiem pirms tiesas, tās laikā un pēc tās;

14.  nosoda dominējošo praksi apcietinātās personas pārvest uz attāliem Krievijas reģioniem, jo tas būtiski mazina viņu saziņu ar ģimenēm un cilvēktiesību organizācijām; uzsver, ka šāda prakse ir pretrunā spēkā esošajiem Krievijas tiesību aktiem, jo īpaši Kriminālprocesa kodeksa 73. pantam, saskaņā ar kuru spriedumi būtu jāizpilda reģionā, kurā notiesātās personas dzīvo, vai kurā tika pieņemts tiesas spriedums; nosoda praksi liegt konsulārās vizītes pie aizturētās personas un aicina iestādes bez nosacījumiem atļaut šādas vizītes; mudina Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai (SSKK) sniegt piekļuvi cietumiem okupētajās teritorijās un ievērot ieslodzīto tiesības sazināties ar radiniekiem un draugiem regulāros intervālos gan pa pastu, gan pieņemot apmeklētājus;

15.  tāpat uzsver nepieciešamību Ukrainai nodrošināt pārvietoto Ukrainas pilsoņu tiesību un vajadzību aizsardzību, tostarp tiesības balsot un saņemt pilnīgu tiesisko un administratīvo aizsardzību savā valstī;

16.  atzinīgi vērtē Krievijas Augstākās tiesas Prezidija 2017. gada 22. februāra lēmumu atcelt Ildar Dadin notiesāšanu saistībā ar apsūdzībām par piedalīšanos daudzos nesankcionētos protestos, tostarp pret Krievijas karu pret Ukrainu, un pieņemto rīkojumu par viņa atbrīvošanu no ieslodzījuma pēc Parlamenta steidzamās rezolūcijas 2016. gada 24. novembrī(6) viņa aizstāvībai;

17.  aicina Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību stāvoklim Krimas pussalā; uzsver vispārējo vajadzību Eiropas Savienībai uzņemties redzamāku, efektīvāk un proaktīvāku lomu ilglaicīga miermīlīga risinājuma veicināšanā;

18.  prasa ES sniegt atbalstu Ukrainas un Krimas tatāru mediju projektiem saistībā ar Krimu, kā arī tiem, kurus uzsācis Eiropas Demokrātijas fonds un Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība un kuru mērķis ir aizstāvēt ukraiņu un Krimas tatāru skolas un citas iniciatīvas to kultūras mantojuma aizsargāšanai;

19.  prasa turpināt ierobežojošu pasākumu noteikšanu pret personām, kas atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp veikt viņu aktīvu iesaldēšanu ES bankās;

20.  mudina visas puses pilnībā īstenot Minskas vienošanos noteikumus, tostarp izbeigt militārās darbības Donbasā, veikt ķīlnieku apmaiņu, un bez turpmākas kavēšanās atbrīvot un atgriezt visas sagūstītās personas; atgādina par īpašo atbildību, kas Krievijas valdībai ir šajā sakarā;

21.  prasa izpētīt iespēju izveidot starptautiska formāta sarunas, kurās apspriest Krimas okupācijas izbeigšanu ar ES līdzdalību un kuru pamatā būtu starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un starptautiskie principi;

22.  mudina Padomi rast veidus, kā atbalstīt Ukrainu Starptautiskajā Tiesā lietā par Krievijas Federācijas saukšanu pie atbildības par tās atbalstu terorismam Ukrainas austrumos un diskriminācijas aktiem pret etniskajiem ukraiņiem un Krimas tatāriem okupētajā Krimā;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Ukrainas prezidentam, Ukrainas un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0043. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0218. (3) OV C 346, 21.9.2016., 101. lpp. (4) Igaunijas pilsonis. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0314. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0446.