Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2009. gada 18. februārī Ministru komitejas pieņemto Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2009)1 par elektronisko demokrātiju (e-demokrātija) kā pirmo starptautisko tiesību instrumentu, ar ko nosaka standartus e-demokrātijas jomā,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 3., 6., 9., 10. un 11 pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 8.–20. pantu un 24. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2014. gada e-pārvaldes attīstības indeksu (EGDI),

–  ņemot vērā trīs pētījumus „E-līdzdalības iespējas un problēmjautājumi Eiropas Savienībā”, „Elektroniskās balsošanas iespējas un problēmjautājumi Eiropas Savienībā” un „Eiropas identifikācijas dokumenta izveidošanas tiesiskais un politiskais konteksts”, ko 2016. gadā publicēja Politikas departaments C,

–   ņemot vērā divus STOA pētījumus „E-sabiedrība, e-līdzdalība un e-balsošana Eiropā: izredzes un izaicinājumi. Galīgais ziņojums” (2011. gada novembris) un „Līdzdalības un tiešās demokrātijas stiprināšanas tehnoloģiskās iespējas un sistēmas”, ko paredzēts publicēt 2017. gadā,

–   ņemot vērā darbu e-demokrātijas jomā, ko, izmantojot ANO sadarbības tīklu IT4all, veic Eiropas Reģionālo likumdevēju konference (CALRE),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūcija par cilvēktiesībām un tehnoloģijām — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0041/2017),

A.  tā kā nesenās finanšu, ekonomikas, politikas un sociālās krīzes un strupceļi smagi skar dalībvalstis atsevišķi un Savienību kopumā, turklāt laikā, kad tām visām jārisina globāli problēmjautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija un drošība; tā kā pilsoņu attiecības ar politiku kļuvušas aizvien saspīlētākas un viņi novēršas no politiskajiem lēmumu pieņemšanas procesiem, un aizvien vairāk draud sabiedrības neapmierinātība ar politiku; tā kā līdztekus pārredzamībai un informācijai pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalība demokrātiskajā dzīvē ir būtiska demokrātijas darbībai un katra ES daudzlīmeņu pārvaldes struktūras līmeņa leģitimitātei un pārskatatbildībai; tā kā acīmredzami ir nepieciešams stiprināt pilsoņu un politisko institūciju saikni;

B.  tā kā pēdējās desmitgadēs mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi strauji mainījusies un pilsoņi izjūt nepieciešamību biežāk un tiešāk paust savu viedokli par problēmām, kas noteiks sabiedrības nākotni, un tā kā tāpēc politiskajām un rīcībpolitikas institūcijām būtu ļoti vēlams ieguldīt demokrātijas inovācijā;

C.  tā kā kopš 1979. gada vēlētāju aktivitāte Eiropas vēlēšanās pakāpeniski samazinās un 2014. gada vēlēšanās bija vien 42,54 %;

D.  tā kā ir svarīgi atgūt pilsoņu uzticēšanos Eiropas projektam; tā kā e-demokrātijas rīki var palīdzēt sekmēt aktīvāku pilsoniskumu, uzlabojot līdzdalību, pārredzamību un pārskatatbildību lēmumu pieņemšanā, stiprinot demokrātiskās kontroles mehānismus un zināšanas par ES, lai pilsoņiem būtu lielāka loma politiskajā dzīvē;

E.  tā kā demokrātijai vajadzētu attīstīties un pielāgoties izmaiņām un izdevībām, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un IKT rīkiem, kuri jāuzskata par sabiedrisku labumu, kas, ja to pareizi izmanto un ja panāk pietiekamu informētības līmeni, varētu palīdzēt izveidot demokrātiju ar augstāku pārredzamības un līdzdalības līmeni; tā kā šā mērķa nolūkā ikkatrai personai vajadzētu būt iespējai saņemt jauno tehnoloģiju izmantošanas apmācību;

F.  tā kā, ja vēlamies jaunās tehnoloģijas plašāk izmantot institucionālajā un politiskajā dzīvē un tādējādi stiprināt pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izšķirīgi svarīgs ir lielāks progress kiberdrošības un datu aizsardzības jomā;

G.  tā kā jauno digitālās komunikācijas rīku un atvērto un sadarbības platformu uzplaukums varētu iedvesmot un radīt jaunus risinājumus, kā sekmēt pilsoņu politisko līdzdalību un iesaistīšanos, vienlaikus mazinot neapmierinātību ar politiskajām institūcijām, kā arī palīdzēt palielināt uzticēšanos demokrātiskajai sistēmai un tās pārredzamību un pārskatatbildību;

H.  tā kā EK priekšsēdētājs Ž. K. Junkers jaunākajā runā par stāvokli Savienībā nāca klajā ar pasākumu paketi, kuras mērķis ir palielināt elektroniskās komunikācijas, tostarp WiFi4EU, izmantošanu un ieviest Eiropā 5G;

I.  tā kā pārvaldes datu atvērtība var sekmēt ekonomikas izaugsmi, uzlabot publiskā sektora efektivitāti un palielināt Eiropas un valstu iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību;

J.  tā kā piekļuve neitrālam tīklam ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ir priekšnosacījums pamata cilvēktiesību efektivitātes nodrošināšanai;

K.  tā kā e-demokrātija varētu palīdzēt attīstīt papildinošas iesaistes formas, kas varētu palīdzēt mazināt sabiedrības neapmierinātību ar tradicionālo politiku; tā kā e-demokrātija varētu palīdzēt arī sekmēt saziņu, dialogu un izpratni un interesi par Savienību, tās politiku un rīcībpolitikām, tādējādi palielinot iedzīvotāju atbalstu Eiropas projektam un samazinot tā saukto Eiropas demokrātijas deficītu;

L.  tā kā jaunu veidu līdzdalība virtuālā publiskajā telpā nav nošķirama no tādu tiesību un pienākumu ievērošanas, kas saistīti ar līdzdalību publiskajā telpā, piemēram, procesuālajām tiesībām neslavas celšanas gadījumā;

M.  tā kā nolūkā panākt, ka tīmeklis ir derīgs un efektīvs demokrātisks instruments, absolūti nepieciešams likvidēt digitālo plaisu un gādāt, lai pilsoņiem būtu pietiekama medijpratība un digitālās prasmes;

N.  tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas ir moderno pārvaldes procesu centrā, bet e-pārvaldes pakalpojumu sniegšana joprojām ir jāuzlabo;

O.  tā kā e-balsošana varētu palīdzēt izmantot balsstiesības tiem cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā kādā dalībvalstī, nebūdami tās pilsoņi, vai kādā trešā valstī; tā kā e-balsošanas procesos jānodrošina balsošanas un balsu reģistrēšanas drošība un aizklātība, it sevišķi attiecībā uz kiberuzbrukumu iespējamību,

Potenciāls un problēmjautājumi

1.  uzsver, kādas potenciālās priekšrocības piemīt e-demokrātijai, kas definēta kā ar IKT īstenots atbalsts un pilnveidojums tradicionālajai demokrātijai un kas var papildināt un nostiprināt demokrātiskos procesus ar elementiem, kuri ar dažādām tiešsaistes darbībām, piemēram, e-pārvaldi, e-pārvaldību, e-apspriešanu, e-līdzdalību un e-balsošanu, palielina pilsoņu iespējas; atzinīgi vērtē to, ka ar jaunajiem informācijas un komunikācijas instrumentiem demokrātiskajos procesos iespējams iesaistīt aizvien vairāk un vairāk pilsoņu;

2.  uzsver, ka Eiropas Padomes Ieteikums CM/Rec(2009)1 aicina tās dalībvalstis nodrošināt, ka e-demokrātija „veicina, nodrošina un sekmē pārredzamību, atbildīgumu, reaģēšanas spēju, iesaistīšanos, apspriešanu, iekļautību, pieejamību, līdzdalību, subsidiaritāti un sociālo kohēziju”; norāda, ka šis ieteikums aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, kas varētu nostiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

3.  uzsver, ka e-demokrātijas mērķis ir veicināt demokrātijas kultūru, kas bagātina un nostiprina demokrātiskas prakses, nodrošinot papildu līdzekļus pārredzamības un pilsoņu līdzdalības palielināšanai, nevis izveidot alternatīvu demokrātisko sistēmu, vājinot pārstāvības demokrātiju; norāda, ka e-demokrātija vien nenodrošina politisko līdzdalību un ka līdztekus e-demokrātijai jātiecas izveidot arī nedigitālu vidi, kas sekmētu pilsoņu politisko līdzdalību;

4.  norāda, cik svarīga ir e-balsošana un attālinātā balsošana internetā kā sistēmas, kas var paplašināt pilsoņu iekļautību un atvieglot demokrātisko līdzdalību, sevišķi ģeogrāfiski izolētākās un sociāli marginalizētākās vietās, piedāvājot daudzas potenciālas priekšrocības, jo īpaši jauniešiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas pastāvīgi vai uz laiku dzīvo vai strādā kādā dalībvalstī, nebūdami tās pilsoņi, vai kādā trešā valstī, ja vien tiek nodrošināti augstākie iespējamie datu aizsardzības standarti; atgādina, ka dalībvalstīm, ieviešot attālinātu balsošanu internetā, jānodrošina balsu skaitīšanas pārredzamība un uzticamība un jāievēro līdztiesības, balsošanas aizklātības, balsošanas piekļūstamības un vēlēšanu brīvības principi;

5.  uzsver, ka visiem digitālās saskarsmes procesiem jābūt balstītiem uz institucionālās atvērtības principu un jānodrošina reāllaika pārredzamība un informēta līdzdalība;

6.  uzsver un atbalsta e-līdzdalības izmantošanu par svarīgu e-demokrātijas elementu, kas ietver trīs veidu saskarsmi starp ES iestādēm un valdībām, no vienas puses, un pilsoņiem, no otras puses, proti: e-informāciju, e-apspriešanu un e-lēmumpieņemšanu; atzīst, ka daudzus valstu, reģionālos un vietējos e-līdzdalības gadījumus var uzskatīt par labu piemēru tam, kā IKT var izmantot līdzdalības demokrātijā; mudina dalībvalstis vairāk attīstīt šīs prakses valsts un vietējā līmenī;

7.  uzsver, ka IKT palīdz izveidot telpu līdzdalībai un diskusijām, kas, savukārt, uzlabo mūsu demokrātisko sistēmu kvalitāti un leģitimitāti;

8.  uzsver, ka politiskajās diskusijās jāiesaista jaunieši, un piezīmē, ka šajā nolūkā efektīva var būt IKT izmantošana demokrātiskajās procedūrās;

9.  atgādina par Eiropas pirmo tiešsaistes balsošanas piemēru Igaunijas juridiski saistošajās 2005. gada vēlēšanās, bet uzskata, ka, lai iespējamas e-balsošanas ieviešana citās dalībvalstīs būtu sekmīga, būs jānovērtē, vai ir iespējams garantēt visu iedzīvotāju dalību, kā arī izvērtēt ieguvumus, sarežģījumus un sekas, ko radītu dažādas vai atšķirīgas tehnoloģiskās pieejas; uzsver, ka svarīgi sekmīgas e-balsošanas priekšnosacījumi ir droša ātrdarbīga interneta pieslēgumi un droša elektroniskās identitātes infrastruktūra; uzsver, ka jauno tehnoloģiju priekšrocības jāizmanto pastāvošajās balsošanas procedūrās, kas izmanto balsošanas kabīnes, un uzskata, ka ar paraugprakses un pētniecības rezultātu apmaiņu visos politiskajos līmeņos iespējams panākt būtisku progresu;

10.  norāda uz grūtībām reaģēt uz pilsoņu bažām par tiešsaistes demokrātijas instrumentu izmantošanu; uzskata, ka, lai panāktu pilsoņu uzticēšanos topošajai digitālajai politiskajai skatuvei, ārkārtīgi svarīgi ir risināt drošības problēmas un garantēt privātumu;

11.  uzsver, ka demokrātiskajiem procesiem vajadzīgas plašas diskusijas visos ES sabiedrības līmeņos, kā arī uzraudzība un apdomāšanās, jo tās sekmē godīgas, pilnīgas un racionālas apspriešanas; brīdina par izkropļojumu un manipulāciju risku, kas apdraud tiešsaistes diskusiju līdzekļos organizētu apspriešanu rezultātus; uzskata, ka labākā garantija pret šo risku ir visu to aktoru pārredzamība, kuri iesaistās saskarsmē un sniedz informāciju par kampaņām, kas digitālās līdzdalības platformās, iespējams, tiek tieši vai netieši popularizētas;

12.  atzīmē, ka viens no funkcionējošas demokrātijas pamatelementiem ir pilsoņu uzticēšanās institūcijām un demokrātiskajiem procesiem; tāpēc uzsver, ka līdztekus e-demokrātijas instrumentu ieviešanai vajadzīgas arī pienācīgas komunikācijas un izglītības stratēģijas;

13.  uzsver, cik svarīgi ir e-līdzdalību iekļaut politiskajā sistēmā, lai pilsoņu devumu iestrādātu lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinātu, ka tam seko rīcība; norāda, ka nepietiekama lēmumu pieņēmēju atsaucība noved pie vilšanās un neuzticēšanās;

14.  uzsver, ka IKT instrumentu izmantošanai vajadzētu vien papildināt citus kanālus saziņai ar publiskā sektora iestādēm, izvairoties no jebkādas diskriminācijas uz digitālo prasmju vai resursu un infrastruktūras trūkuma pamata;

Priekšlikumi, kā ar IKT uzlabot demokrātisko sistēmu

15.  uzskata, ka līdzdalība demokrātiskajos procesos galvenokārt balstās uz efektīvu un nediskriminējošu informācijas un zināšanu pieejamību;

16.  turklāt aicina ES un dalībvalstis nepieņemt nekādus liekus pasākumus, kuru mērķis būtu patvaļīgi ierobežot piekļuvi internetam un pamata cilvēktiesību izmantošanu, piemēram, nesamērīgu cenzūru vai kriminālatbildības noteikšanu par leģitīmu kritiku un atšķirīga viedokļa paušanu;

17.  aicina dalībvalstis un ES nodrošināt izglītības un tehniskos resursus pilsoņu demokrātisko iespēju stiprināšanai un IKT prasmju uzlabošanai un visiem ES pilsoņiem nodrošināt digitālo pratību un drošu digitālu piekļuvi, lai novērstu digitālo plaisu (e-iekļaušana), tādējādi kalpojot demokrātijai; mudina dalībvalstis digitālo prasmju apguvi iekļaut skolu mācību programmās un mūžizglītībā un prioritāti piešķirt vecāku cilvēku digitālās apmācības programmām; atbalsta tīklu izveidi ar augstskolām un izglītības iestādēm nolūkā sekmēt jaunu līdzdalības instrumentu izpēti un īstenošanu; turklāt aicina ES un dalībvalstis veicināt programmas un rīcībpolitiku, ar ko paredzēts attīstīt kritisku un informētu izpratni par IKT izmantošanu;

18.  rosina vairāk izvērtēt jaunu tehnoloģiju izmantošanu nolūkā uzlabot ES administratīvo demokrātiju, par indikatoriem izmantojot tiešsaistes pakalpojumu kvalitātes mērķrādītājus;

19.  iesaka, ka vadošā loma e-demokrātijas nostiprināšanā būtu jāuzņemas Eiropas Parlamentam kā vienīgajai tieši ievēlētajai Eiropas Savienības iestādei; uzskata, ka šajā nolūkā ir vērts izstrādāt inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus, ka dos pilsoņiem iespēju jēgpilni sazināties ar ievēlētajiem pārstāvjiem un izklāstīt tiem savas bažas;

20.  mudina vienkāršot institucionālo valodu un procedūras un sakārtot multivides saturu, lai izskaidrotu galvenos svarīgāko lēmumu pieņemšanas procesu aspektus, tādējādi sekmējot izpratni un līdzdalību; uzsver, ka šāda piekļuve e-līdzdalībai jāvairo, izmantojot tematiski iedalītus proaktīvus instrumentus, kas nodrošina piekļuvi visiem parlamentāro procedūru dokumentiem;

21.  mudina dalībvalstis un ES nodrošināt cenas ziņā pieejamu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru, jo īpaši nomaļos reģionos, laukos un ekonomiski mazāk attīstītās teritorijās, un nodrošināt, ka tiek garantēta pilsoņu līdztiesība, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem pilsoņiem un gādājot, lai viņiem būtu prasmes, kas ļautu tehnoloģijas izmantot droši; iesaka bibliotēkas, skolas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas pienācīgi apgādāt ar ātrdarbīgu, modernu IT infrastruktūru, kas vienlīdzīgi pieejama visiem pilsoņiem, īpaši visneaizsargātākajiem, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti; norāda, ka šo mērķu sasniegšanai jāatvēl pietiekami finanšu un izglītības resursi; iesaka Komisijai nodrošināt resursus projektiem, kuru mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru sociālās un solidaritātes ekonomikas jomā;

22.  uzsver, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kā arī IKT nozarēs; norāda, ka saistībā ar digitālajām tehnoloģijām sievietes un meitenes bieži vien saskaras ar dzimtiskajiem stereotipiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt mērķorientētās programmās, kas veicina IKT izglītību un e-līdzdalību sievietēm un meitenēm — jo īpaši tām, kas ir no neaizsargātām un atstumtām grupām, —, izmantojot formālu, ikdienēju un neformālu mācīšanos;

23.  norāda, ka, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi e-demokrātijas instrumentiem, valstīs ar vairāk nekā vienu valsts valodu un attiecībā uz iedzīvotājiem ar citādu etnisko izcelsmi svarīga ir daudzvalodu tulkošana, ja informācija ir jāizplata — un tai jābūt izlasāmai — visiem iedzīvotājiem;

24.  mudina dalībvalstis un ES veicināt, atbalstīt un ieviest mehānismus un instrumentus, kas pilsoņiem paver līdzdalības iespēju un ļauj sazināties ar valdībām un ES iestādēm, piemēram, kopradīšanas platformas; uzsver, ka IKT būtu jāsekmē piekļuve neatkarīgai informācijai, pārredzamība, pārskatatbildība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā; šajā sakarā aicina visus Komisijas instrumentus, ko izmanto saziņai un attiecībām ar pilsoņiem, it īpaši portālu Europe Direct, labāk pielāgot e-demokrātijas vajadzībām; apņemas visus pastāvošos līdzekļus, ar ko sekot līdzi likumdošanas darbam, padarīt piekļūstamākus, saprotamākus, izglītojošākus un interaktīvākus un aicina Komisiju to pašu darīt ar savu tīmekļa vietni;

25.  aicina dalībvalstis un ES pārstrādāt savu oficiālo tīmekļa vietņu saturu, kas attiecas uz demokrātijas funkcionēšanu, lai nodrošinātu izglītojošus līdzekļus, kuri jauniešiem atvieglotu minēto vietņu izmantošanu un to satura saprašanu, un padarītu šīs vietnes piekļūstamas personām ar invaliditāti;

26.  mudina pārvaldes iestādes apņemšanos ievērot institucionālās atvērtības principu īstenot, veicot izmaiņas savā stratēģiskajā struktūrā, iekšējā kultūrā un budžetos un veicot organizatoriskas izmaiņas, kuru pamatā ir mērķis ar jauno tehnoloģiju izmantojumu uzlabot demokrātiju;

27.  aicina izveidot tiešsaistes platformu, kurā, pirms Eiropas likumdevējs pieņem lēmumus, varētu sistemātiski apspriesties ar sabiedrību, tādējādi tiešāk iesaistoties sabiedrības dzīvē;

28.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi šo jauno instrumentu ieviešanu papildināt ar kampaņām, kas popularizētu to radītās iespējas un tādas pilsoniskās vērtības kā kopīga atbildība un līdzdalība;

29.  norāda, cik svarīga ir Eiropas pilsoņu iniciatīva kā līdzeklis, ar ko ES politiskajā dzīvē nodrošināt sabiedrības iesaisti un tiešu līdzdalību, un tāpēc aicina Komisiju pārskatīt iniciatīvas darbību tā, lai varētu izmantot visu tās potenciālu, kā Eiropas Parlaments ieteicis 2015. gada 28. oktobra rezolūcijā; tādēļ vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir vienkāršot un paātrināt birokrātiskās procedūras, kas ar to saistītas, un vairāk izmantot IKT, piemēram, digitālās platformas un citas lietotnes, kuras ir saderīgas ar mobilajām ierīcēm, lai šo svarīgo instrumentu padarītu lietotājiem draudzīgāku un plaši atpazīstamu; uzskata, ka ar jaunajām tehnoloģijām būtu iespējams uzlabot jo īpaši tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu, izmantojot identificēšanas un autentificēšanas pakalpojumus (e-IDAS), kas sabiedrības locekļiem dotu iespēju vieglāk saņemt un apmainīties ar informāciju par pastāvošajām vai iespējamām Eiropas pilsoņu iniciatīvām tā, lai viņi varētu aktīvi piedalīties diskusijās un/vai paši atbalstīt iniciatīvas;

30.  uzsver, ka vairākus Komisijas procesus, piemēram, tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu, e-līdzdalības pasākumus un ietekmes novērtējumus, varētu uzlabot, plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai sekmētu sabiedrības līdzdalību, palielinātu pārskatatbildību šajos procesos un ES iestāžu pārredzamību, kā arī uzlabotu Eiropas pārvaldību; uzsver, ka ir jāuzlabo sabiedriskās apspriešanas procesu efektivitāte un pieejamība pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un ka tehniskajiem šķēršļiem jābūt pēc iespējas minimāliem;

31.   uzsver, ka pilsoņiem sniedzama plašāka informācija par e-līdzdalības platformām, kas ES, valstu un vietējā līmenī jau pastāv;

32.  aicina Komisiju paplašināt un attīstīt e-līdzdalību digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatīšanā, ko paredzēts sākt 2017. gadā, un sekmēt jaunu tādu instrumentu izstrādi un finansēšanu, kas saistīti ar Eiropas Savienības e-pilsonību; turklāt iesaka Komisijai pievērst uzmanību atvērtā pirmkoda risinājumiem, kurus varēti viegli ieviest visā digitālajā vienotajā tirgū; īpaši aicina Komisiju paredzēt atkalizmantot iepriekšējus projektus, piemēram, D-CENT platformu — ES finansētu projektu, kas nodrošināja tehnoloģiskus līdzdalības demokrātijas instrumentus;

33.  uzsver, ka e-administrācijas attīstībai vajadzētu būt prioritātei gan dalībvalstīm, gan ES iestādēm, un atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo un visaptverošo e-pārvaldes rīcības plānu, kam izšķiroši svarīga būs pienācīga īstenošana un pieejamā ES finansējuma koordinēšana dalībvalstīs sinerģijā ar dalībvalstu digitālās jomas aģentūrām un iestādēm; uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai popularizētu atvērtos datus un uz atvērto pirmkodu balstītu IKT rīku un bezmaksas programmatūras izmantošanu gan ES iestādēs, gan dalībvalstīs;

34.  aicina vairāk sadarboties ES līmenī un iesaka apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz e-demokrātijas projektiem kā veidu, kā virzīties uz tādu demokrātiju, kurai raksturīga lielāka līdzdalība un apspriešanās, kura reaģē uz pilsoņu prasībām un interesēm un kuras tiecas pilsoņus iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesos; norāda, ka ir jāzina, kāda ir pilsoņu attieksme pret attālinātas balsošanas internetā ieviešanu; aicina Komisiju nodrošināt sabiedrības viedokļa par balsošanu tiešsaistē neatkarīgu novērtējumu vai apspriešanu, veicot arī tās priekšrocību un trūkumu analīzi, kā par papildu iespēju pilsoņiem balsot, kas dalībvalstīm līdz 2018. gada beigām būtu jāapsver;

35.  uzsver, ka e-demokrātijas instrumentu izmantošanā prioritāri jāaizsargā privātums un personas dati un jāveicina drošāka interneta vide, jo īpaši attiecībā uz informācijas un datu drošību, tostarp tiesības tikt aizmirstam, un jānodrošina garantijas pret novērošanas programmatūru un avotu verificēšanas iespējas; turklāt aicina plašāk izmantot digitālos pakalpojumus, kuru pamatā ir svarīgākie katalizatori, piemēram, droša un šifrēta digitālā identitāte, saskaņā ar eIDAS regulu; atbalsta drošus digitālos publiskos reģistrus un elektronisko parakstu validāciju nolūkā novērst krāpniecisku daudzkārtēju saziņu, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību standarti un Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra; visbeidzot, uzsver, ka drošības jautājumiem nevajadzētu kļūt par šķērsli personu un grupu iekļaušanai demokrātiskajos procesos;

36.  uzsver, ka jāuzlabo demokrātija, izmantojot tehnoloģijas, kas būtu jālieto drošā vidē, ko neapdraud tehnoloģisku rīku (piemēram, spambotu, anonīmas profilēšanas un identitātes piesavināšanās) ļaunprātīga izmantošana, un atgādina, ka jāievēro augstākie juridiskie standarti;

37.   atgādina, ka korupcijas, krāpšanas, sliktas pārvaldības un citu tādu pārkāpumu atklāšanā, kuri apdraud sabiedrības veselību un drošību, finanšu integritāti, cilvēktiesības, vidi un tiesiskumu, un sabiedrības tiesību uz informāciju nodrošināšanā ļoti svarīgi ir trauksmes cēlēji (galvenokārt internetā);

38.  mudina ievēlētos pārstāvjus aktīvi piedalīties jau pastāvošos pilnīgi neatkarīgos forumos un izmantot jaunos medijus un IT platformas, lai veicinātu diskusijas un apmainītos ar viedokļiem un priekšlikumiem ar pilsoņiem (e-parlaments), iedibinot ar tiem tiešas saiknes; aicina Eiropas Parlamenta politiskās grupas un Eiropas politiskās partijas paplašināt sabiedrisku diskusiju un e-līdzdalības iespējas;

39.  aicina EP deputātus un pārējās ES iestādes turpināt sava darba pārredzamības uzlabošanu, īpaši pašreizējos sarežģītajos politiskajos apstākļos, un prasa, lai publiskā sektora iestādes apsver iespēju izveidot digitālas platformas, arī jaunākos IT rīkus; mudina ievēlētos pārstāvjus izmantot šos rīkus un lietderīgi sazināties un iesaistīties konstruktīvā dialogā ar vēlētājiem un ieinteresētajām personām, lai informētu par ES un parlamentārajām darbībām un tādējādi padarītu atvērtāku politikas veidošanas procesu un palielinātu izpratni par Eiropas demokrātiju;

40.  atzinīgi vērtē Parlamenta iniciatīvas e-līdzdalības jomā; atbalsta pastāvīgos centienus stiprināt Parlamenta reprezentatīvo raksturu, leģitimitāti un efektivitāti un mudina deputātus plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas, lai pilnībā atraisītu to potenciālu, bet ņemot vērā nepieciešamos ierobežojumus, kas izriet no tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību; norāda, ka ir plašāk jāapdomā, kā panākt, ka EP deputāti labāk izmanto IKT — attiecībā ne tikai uz saziņu ar sabiedrību, bet arī likumdošanu, lūgumrakstiem, apspriešanos un citiem ikdienas darbā svarīgiem aspektiem;

41.  mudina politiskās partijas ES un valstu līmenī maksimāli izmantot digitālos rīkus, lai izstrādātu jaunus veidus, kā veicināt iekšējo demokrātiju, tostarp pārredzamību pārvaldības, finansēšanas un lēmumu pieņemšanas procesos, un lai būtu iespējama labāka saziņa ar partijas locekļiem, atbalstītājiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī labāka viņu līdzdalība; turklāt mudina tās uzturēt augstu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni attiecībā pret pilsoņiem; šajā nolūkā ierosina apsvērt iespējamas Eiropas politisko partiju statusa izmaiņas, kas aptvertu un sekmētu e-līdzdalības praksi;

42.  aicina ES un tās iestādes būt atvērtākām eksperimentēšanai ar jaunām e-līdzdalības metodēm, piemēram, kopradīšanu, gan ES līmenī, gan dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā dalībvalstīs jau izstrādātu paraugpraksi, un šajā nolūkā sākt īpašus izmēģinājuma projektus; taču atkārto, ka šādi pasākumi jāpapildina ar izpratnes palielināšanas kampaņām, lai izskaidrotu šo rīku sniegtās iespējas;

43.  aicina Eiropas iestādes sākt līdzdalības procesu, kura mērķis būtu izstrādāt Eiropas interneta tiesību hartu, par atsauces punktu cita starpā izmantojot Itālijas Deputātu palātas 2015. gada 28. jūlijā publicēto Interneta tiesību deklarāciju, lai sekmētu un garantētu visas tiesības, kas saistītas ar digitālo jomu, arī īstas tiesības uz piekļuvi internetam un tīkla neitralitāti;

44.  norāda, ka pašlaik internetā atrodama bagātīga un neviendabīga informācija, un uzsver, ka iedzīvotāju kritiskās domāšanas spējas būtu jāstiprina, lai viņi spētu labāk atšķirt uzticamu informācijas avotu no neuzticama; tāpēc mudina dalībvalstis pielāgot un atjaunināt tiesību aktus, lai risinātu aktuālās problēmas, un pilnībā īstenot pastāvošos tiesību aktus par naida kurināšanu — gan bezsaistē, gan tiešsaistē — un panākt to izpildi, vienlaikus garantējot pamattiesības un konstitucionālās tiesības; uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt pasākumus un rīcībpolitiku ar mērķi stiprināt tālāknododamas, kritiskas un radošas domāšanas prasmes, digitālās prasmes un medijpratību, kā arī iekļaušanu un zinātkāri iedzīvotāju, īpaši jauniešu, vidū, lai viņi spētu pieņemt informētus lēmumus un konstruktīvi līdzdarboties demokrātiskajos procesos;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0382. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.