Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2018. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2017. gada 3. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. un 97. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0156/2017),

A.  tā kā šī procedūra ir trešā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un šis ir piektais daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības gads;

B.  tā kā 2018. gada budžets, kā ierosināts ģenerālsekretāra ziņojumā, tiek izstrādāts, ņemot vērā maksimālā apjoma pieaugumu V izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2017. gadu, nodrošinot vairāk izaugsmes un investīciju iespēju, kā arī turpinot īstenot politikas nostādnes, lai nodrošinātu ietaupījumus, un cenšoties uzlabot efektivitāti;

C.  tā kā ģenerālsekretārs 2018. gada budžetam ir ierosinājis septiņus prioritāros mērķus, proti: komunikācijas kampaņas uzsākšana, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, īstenoto drošības pasākumu konsolidācija, daudzgadu būvniecības projektu turpināšana, investīcijas digitalizācijā un procedūru datorizācija, to pasākumu īstenošanas turpināšana, kuri nepieciešami, lai īru valodu atzītu par pilnvērtīgi oficiālu valodu, Brexit iespējamās ietekmes analīze un videi nekaitīgas pieejas īstenošana attiecībā uz transportu;

D.  tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu EUR 1 971 883 373 apmērā un tas kopumā ir par 3,26 % lielāks nekā 2017. gada budžets un veido 19,06 % no 2014.–2020. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas;

E.  tā kā, lai uzlabotu drošības projektus, finansētu ADENAUER ēkas projekta nomas maksājumus un uzsāktu komunikācijas kampaņu, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, ģenerālsekretārs ir ierosinājis papildu ārkārtas investīcijas EUR 47,6 miljonu apmērā;

F.  tā kā gandrīz 68 % budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt saistīti ar deputātiem un darbiniekiem paredzēto atalgojumu un piemaksām un ēkām un kuri tiek pielāgoti atbilstīgi Civildienesta noteikumiem, konkrētā nozarē veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

G.  tā kā Eiropas Parlamenta ziņojumā “Sievietes Eiropas Parlamentā”, kas tika publicēts 2017. gada 8. martā, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, tiek ziņots par nelīdzsvarotību starp dzimumiem Eiropas Parlamenta vadošajos amatos, ņemot vērā, ka 83,3 % Parlamenta ģenerālsekretāra vietnieka un ģenerāldirektoru amata vietu ieņem vīrieši un 16,7 % — sievietes, 70,2 % Parlamenta direktoru amata vietu ieņem vīrieši un 29,8 % — sievietes un 65,9 % Parlamenta nodaļu vadītāju ir vīrieši un 34,1 % — sievietes;

H.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta Savienībai uzliek par pienākumu ievērot valodu daudzveidību un aizliedz diskrimināciju valodas dēļ, tādējādi nodrošinot ikvienam Savienības pilsonim tiesības izmantot jebkuru no Savienības 24 oficiālajām valodām sarakstē ar Savienības iestādēm, kurām jāatbild tajā pašā valodā;

I.  tā kā Parlaments jau 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(8) uzsvēra, ka 2016. gada budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

J.  tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas kontrolēt pašam savus izdevumus;

K.  tā kā Parlamenta uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas attīstīt demokrātiju Savienības līmenī,

Vispārējais satvars

1.  uzsver, ka arī 2018. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz V izdevumu kategorijas 20 % robeža; norāda, ka 2018. gada tāmes līmenis ir 18,88 %, kas ir mazāks nekā 2017. gadā (19,26 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā;

2.  atbilstīgi 15. punktam 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un 98. punktam iepriekšminētajā 2016. gada 26. oktobra rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, šo metodi pirmo reizi izmantojot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā, prasa izpildīt minētās prasības;

3.  norāda, ka summa, kas 2018. gadā paredzēta ārkārtas investīcijām un izdevumiem, ir EUR 47,6 miljoni, kas ir tikpat, cik 2017. gadā; uzskata, ka 2019. gada komunikācijas kampaņa būtu jāuzskata par ārkārtas izdevumiem;

4.  konstatē, ka pieprasījums 75 % apropriāciju paredzēt 2019. gada vēlēšanu sagatavošanas komunikācijas kampaņai ir iekļauts 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā, jo lielākā daļa līgumu tiks parakstīti 2018. gadā;

5.  uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos noteikti pienākumi, un to indeksē katru gadu;

6.  apstiprina ar Prezidiju 2017. gada 28. martā panākto vienošanos par 2018. gada tāmes līmeni; samazina izdevumu līmeni par EUR 18,4 miljoniem salīdzinājumā ar Prezidija sākotnējo nostāju; savas tāmes vispārējo līmeni 2018. gadam nosaka EUR 1 953 483 373 apmērā, kas atbilst kopējam palielinājumam par 2,3 %, salīdzinot ar 2017. gada budžetu;

7.  uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir likumdošana, pilsoņu pārstāvība un citu iestāžu darba pārbaude;

8.  uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

9.  uzsver, ka ir jāveic ietaupījumi salīdzinājumā ar ģenerālsekretāra priekšlikumu un tiek ļoti veicināti visi centieni, kas vērsti uz publisko līdzekļu efektīvāku un pārredzamāku izlietošanu;

Pārredzamība un pārskatatbildība

10.  atzinīgi vērtē atbildi uz Budžeta komitejas lūgumu, kas sniegta 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9) un atkārtota rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(10) attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānošanu, cita starpā to, lai skaidri nošķirtu investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, kā arī tā tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem (tostarp attiecībā uz īri un iegādi);

11.  atzinīgi vērtē to, ka izveidota darba grupa, kas atbildīga par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmes izveides procedūrām; norāda, ka Parlaments ir prasījis apsvērt iespēju papildus pārskatīt noteikumus par iekšējām budžeta procedūrām(11); uzsver, ka Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem ir jāsaņem savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti sniegta attiecīga informācija par tāmes procedūru, lai Prezidijs un Budžeta komiteja varētu pieņemt lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības;

12.  atkārtoti aicina ģenerālsekretāru iesniegt priekšlikumu par to, kā Parlamenta tīmekļa vietnē budžetu sabiedrībai izklāstīt pietiekami sīki un uztveramā un lietotājdraudzīgā veidā, lai dotu iespēju visiem iedzīvotājiem kopumā gūt labāku priekšstatu par Parlamenta pasākumiem, prioritātēm un atbilstīgiem izdevumu modeļiem;

13.  uzskata, ka apmeklētāju grupas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai palielinātu pilsoņu informētību par Parlamenta darbu; atzinīgi vērtē pārskatītos noteikumus par apmeklētāju grupām un uzskata, ka, pateicoties jaunu un stingrāku noteikumu piemērošanai, līdzekļu piesavināšanās risks ir samazinājies; ņemot vērā iepriekšminēto, aicina Prezidiju kopā ar tā Informācijas un saziņas politikas darba grupu pārskatīt apropriācijas, kas paredzētas deputātu apmeklētāju grupām, ņemot vērā pēdējo gadu inflācijas likmes, kas ir attiecīgi palielinājušas šādu apmeklējumu izmaksas; uzskata — lai gan šīs summas nav paredzētas, lai segtu visus apmeklētāju grupām radušos izdevumus un tās būtu jāuzskata tikai par subsīdiju, nevar ignorēt to, ka sedzamo izmaksu daļa samazināsies, ja piemaksa netiks koriģēta atbilstīgi inflācijai; prasa Prezidijam ņemt vērā, ka šī neatbilstība nesamērīgi ietekmē apmeklētāju grupas no mazāk turīgas sociālekonomiskās vides, kuriem pašiem ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi;

Drošība un kiberdrošība

14.  pieņem zināšanai pasākumus, kas patlaban tiek veikti, lai uzlabotu Parlamenta drošības iespējas attiecībā uz ēkām, aprīkojumu un personālu, kiberdrošību un saziņas drošību; prasa ģenerālsekretāram un Prezidijam turpināt vispārējās drošības koncepcijas īstenošanu, lai arī turpmāk uzlabotu Parlamenta drošības struktūru, darbību un kultūru; atkārtoti norāda uz nepieciešamību uzlabot Parlamentam sniegto IT pakalpojumu efektivitāti, ieguldot darbinieku apmācībā, kā arī uzlabojot līgumslēdzēju atlases kārtību, balstoties uz stingrāku to pakalpojumu un IT spēju izvērtēšanu;

15.  uzskata, ka nesenie notikumi apliecina, ka kiberuzbrukumu iespējamība ir krasi palielinājusies, ņemot vērā, ka šādu uzbrukumu pamatā esošās tehnoloģijas bieži apsteidz šādu uzbrukumu apkarošanai paredzētos kiberdrošības pasākumus; uzskata, ka IT rīki ir kļuvuši par nozīmīgiem instrumentiem deputātu un viņu darbinieku darba veikšanai, tomēr tie ir pakļauti šādu uzbrukumu draudiem; tādēļ atzinīgi vērtē kiberdrošības integrāciju Parlamenta vispārējā stratēģiskajā pārvaldības sistēmā un uzskata, ka tas ļaus iestādei uzlabot tās aktīvu un informācijas aizsardzību;

16.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz drošas e-pasta sistēmas (SECEM) uzstādīšanu, Parlaments nespēj saņemt citu iestāžu ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; pauž nožēlu, ka Parlamentam nav iespēju pašam izstrādāt savu klasificētās informācijas sistēmu (CIS) un norāda, ka saistībā ar šo jautājumu notiek sarunas ar citām iestādēm; sagaida, ka sarunas palīdzēs noteikt labāko veidu, kā nodrošināt Parlamentam iespēju saņemt ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; aicina ģenerālsekretāru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai plašāku informāciju par notikumu attīstību saistībā ar notiekošajām sarunām;

17.  atzinīgi vērtē centienus turpināt procedūru digitalizāciju un datorizāciju; šajā sakarībā mudina ieviest vairāk iespēju droša elektroniskā paraksta izmantošanai administratīvajās procedūrās, lai samazinātu papīra izmantošanu un ietaupītu laiku;

18.  atzinīgi vērtē to, ka starp Beļģijas valdību un Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un citām iestādēm, kas atrodas Briselē, ir parakstīts saprašanās memorands par drošības pielaides pārbaudēm attiecībā uz visiem ārējiem līgumslēdzējiem, kas vēlas iekļūt Savienības iestādēs; aicina ģenerālsekretāru apsvērt, cik lietderīgi būtu paplašināt minētā saprašanās memoranda piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz ierēdņiem, deputātu palīgiem un praktikantiem, lai pirms viņu pieņemšanas darbā varētu veikt nepieciešamās drošības pārbaudes;

Ēku politika

19.  atgādina, ka pēdējo vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā Prezidijs pieņēma 2010. gadā; pauž neizpratni, kādēļ Prezidijs šajā sasaukumā nav iesniedzis ilgtermiņa stratēģiju par Parlamenta ēkām, neraugoties uz Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām; aicina ģenerālsekretāru un priekšsēdētāja vietniekus pēc iespējas drīzāk pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā;

20.  atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu; šajā sakarībā prasa vairāk informācijas par WAYENBERG bērnudārza paplašināšanu;

21.  prasa plašāku informāciju par Paul Henri Spaak (PHS) ēkas atjaunošanas projektu, jo īpaši jebkādus neatkarīgu ārēju līgumslēdzēju atzinumus par potenciālajām iespējām attiecībā uz PHS ēku, kurai ir bijis īss ekspluatācijas laiks — 25 gadi; prasa ģenerālsekretāram pēc iespējas ātrāk iesniegt Budžeta komitejai šāda pētījuma rezultātus; uzsver, ka pašreizējā ēka neatbilst statiskām prasībām, kas noteiktas Parlamenta funkciju veikšanai paredzētai sabiedriskai ēkai, kurai ir jābūt augstākam drošības līmenim un jāspēj izturēt triecieni nesagrūstot; kritizē to, ka PHS ēka neatbilst pat obligātajiem mūsdienīgu statisko prasību standartiem, un norāda, ka bija nepieciešams veikt jau vairākus pasākumus, lai garantētu tās stabilitāti; tādēļ mudina Prezidiju un Parlamenta administrāciju veikt darbu saistībā ar turpmākiem risinājumiem PHS ēkai, kas nodrošinātu tajā esošajām personām dzīvības aizsardzību un veselībai nekaitīgus darba apstākļus; ņem vērā ģenerālsekretāra 2018. gadā ierosināto apropriāciju līmeni attiecībā uz izpēti, sagatavošanas projektiem un darbiem, kā arī palīdzību projekta vadības grupai; pauž bažas par iespējamiem pārpratumiem attiecībā uz summām, kas jāizlieto izpētei un pārvietošanai; mudina Prezidiju un ģenerālsekretāru pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2017. gada jūlijā informēt Budžeta komiteju par visiem turpmākajiem pasākumiem un sniegt skaidru izmaksu sadalījumu; atgādina, ka jebkurā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes ziņā mūsdienīgu arhitektūru; prasa izvērtēt to, kā atjaunošana ietekmēs Apmeklētāju un semināru nodaļu, kā arī piekļuvi plenārsēžu zālei un citām telpām un birojiem;

22.  uzskata, ka 2018. gads būs nozīmīgs attiecībā uz Konrad Adenauer (KAD) ēku, jo tajā tiks pabeigti ēkas austrumu daļas darbi un uzsākti rietumu daļas darbi; ar bažām norāda, ka šī liela mēroga projekta vadības segšanai piešķirtais budžets ir bijis jāpārskata, lai nodrošinātu pastiprinājumu grupām, kuras uzrauga darba gaitu; norāda, ka pašreizējā prakse gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu (ramassage) sekmē pašreizējo ēku projektu īstenošanu; uzskata — lai gan minētais varētu būt pragmatisks risinājums procentu maksājumu samazināšanai, tas tomēr rada spriedzi attiecībā uz ēku projektu pārredzamību Parlamenta budžetā un varētu pat veicināt pārāk liela budžeta piešķiršanu dažās jomās;

23.  aicina atbildīgos priekšsēdētāja vietniekus un ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai progresa ziņojumu par KAD ēku un šīs ēkas darbu pabeigšanas tāmi;

EMAS

24.  atgādina Parlamenta apņemšanos līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu;

25.  tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus, kuri atbildīgajiem dienestiem būtu regulāri jāizvērtē;

26.  atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, proti, to, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota mobilitātes darba grupa, kurai būtu jāstrādā iekļaujoši un ievērojot skaidras pilnvaras; uzsver, ka Parlamentam ir jāievēro visi tā darba vietās reģionāli piemērojamie tiesību akti, tostarp minētās jomas tiesību akti; atbalsta to, lai tiktu veicināta izveidotā tiešā dzelzceļa maršruta starp Briseles Parlamenta ēku un lidostu izmantošana; aicina atbildīgos dienestus no jauna izvērtēt sava autoparka sastāvu un lielumu, ņemot vērā minēto; aicina Prezidiju nekavējoties ieviest sistēmu, kas veicinātu velosipēdu izmantošanu, pārvietojoties no mājām uz darbu; norāda, ka šāda sistēma jau ir ieviesta citās iestādes, jo īpaši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā;

Komunikācijas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām

28.  atzinīgi vērtē komunikācijas kampaņu kā noderīgus centienus, lai pilsoņiem skaidrotu Savienības un Parlamenta nozīmi; uzsver, ka šai kampaņai cita starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai skaidrotu Eiropas Savienības lomu, Parlamenta pilnvaras, tā uzdevumus, tostarp Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, un tā ietekmi uz pilsoņu dzīvi;

29.  norāda, ka pirms gaidāmajām 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām jau šogad ir jāsāk sagatavošanas darbs saistībā ar komunikācijas kampaņu; atzinīgi vērtē to, ka komunikācijas kampaņai ir noteikts īsāks periods — divi gadi pirms vēlēšanām salīdzinājumā ar trīs gadu periodu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā;

30.  norāda, ka 2019. gada vēlēšanām paredzētās komunikācijas kampaņas kopējā izdevumu summa tiek lēsta EUR 25 miljonu apmērā 2018. gadā un EUR 8,33 miljoni 2019. gadā, paredzot nepieciešamību 2018. gadā nodrošināt lielāku finanšu saistību apmēru; uzsver šādu komunikācijas kampaņu nozīmīgumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Savienībā;

31.  uzskata, ka Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) būtu jārīkojas saskaņā ar 2014. gada Eiropas vēlēšanu kampaņas izvērtējumā(12) sniegtajiem ieteikumiem un par prioritāti jānosaka datu vākšana vēlēšanu kampaņas projektiem, attiecībā uz katru vienību balstoties uz iepriekš noteiktiem galvenajiem rādītājiem, lai noteiktu to ietekmi, rūpīgi izvērtējot ārkārtīgi zemās vēlētāju aktivitātes pamatcēloņus 2014. gada vēlēšanās;

Ar deputātiem saistīti jautājumi

32.  atzinīgi vērtē Parlamenta Ģenerālsekretariāta, politisko grupu sekretariātu un deputātu biroju darbu, kas vērsts uz to, lai deputāti varētu īstenot savu mandātu; mudina turpināt tādu pakalpojumu attīstību, kas uzlabo deputātu iespējas uzraudzīt Komisijas un Padomes darbu un pārstāvēt pilsoņus;

33.  pieņem zināšanai konsultācijas un pētījumus, ko deputātiem un komitejām nodrošina Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) un politikas departamenti; atgādina, ka bija paredzēts EPRS un politikas departamentu sadarbības efektivitātes vidusposma novērtējums, 2013. gadā izveidojot EPRS; atgādina, ka 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdes balsošanā tika pieņemta prasība veikt šādu novērtējumu un iesniegt Budžeta komitejai rezultātus(13); atkārtoti prasa ģenerālsekretāram veikt šādu novērtējumu un pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai tā rezultātus; atgādina, ka šādā novērtējumā vajadzētu būt priekšlikumiem par to, kā nodrošināt to, lai EPRS sniegtais atbalsts tiktu labāk saskaņots ar attiecīgo tematisko komiteju aktualitātēm un nedublētu to pasākumus, kā arī neveicinātu konkurenci starp dienestiem; turklāt sagaida, ka minētais novērtējums ietvers sīku informāciju par ārējām ekspertīzēm, ārējiem pētījumiem un ārējo atbalstu Parlamenta pētniecības darbībām, tostarp Parlamenta iekšējo dienestu un ārējo pakalpojumu sniedzēju nodrošināto pētījumu un ekspertīžu skaitu un izmaksas; ņem vērā četrus konkrētus projektus, kas vidējā termiņā tiek izstrādāti Eiropas Parlamenta bibliotēkā, proti, digitālo bibliotēku, pētniecības resursu uzlabošanu, salīdzināmo tiesību avotus un atvērto bibliotēku; uzskata šos projektus par līdzekli gan deputātiem, gan darbiniekiem sniegtā atbalsta uzlabošanai, kā arī piekļuves veicināšanai ārējām pētniecības aprindām un pilsoņiem; norāda uz šo projektu nozīmīgumu un nepieciešamību tos integrēt deputātu un darbinieku īstenotajā leģislatīvajā darbā;

34.  atgādina saistībā ar 2017. gada EP budžeta procedūru pieņemto Parlamenta lēmumu, kas paredz izveidot dienestu, kas nodrošinātu tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, un aicina administrāciju īstenot šo lēmumu bez turpmākas kavēšanās;

35.  norāda, ka nesen pārskatītais Reglaments(14) paredz iespēju deputātiem iesniegt ne vairāk kā trīs mutiskus balsojumu skaidrojumus katrā sesijā, tomēr joprojām pauž bažas par papildu izmaksām, ko rada to mutiskā tulkošana un skaidrojumu stenogrammu rakstiskā tulkošana; mudina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu informāciju par izmaksām saistībā ar mutiskiem balsojumu skaidrojumiem; norāda uz to, ka ir pieejamas tādas alternatīvas kā rakstiski balsojumu skaidrojumi, kā arī virkne publisku komunikācijas iespēju, kas deputātiem pieejamas Parlamenta telpās savas balsošanas nostājas skaidrošanai; prasa kā pagaidu pasākumu nodrošināt, lai laiks mutisko balsojumu skaidrojumu sniegšanai tiktu pārcelts uz katras plenārsēdes dienas darba kārtības beigām pēc vienu minūti ilgo uzstāšanos laika un citiem darba kārtības punktiem;

36.  atgādina deputātu pienākumu informēt administrāciju par visām izmaiņām viņu interešu deklarācijās;

37.  nepiekrīt tam, ka deputātu un viņu palīgu birojos Briselē būtu nepieciešams nomainīt mēbeles; uzskata, ka lielākoties šīs mēbeles ir pienācīgā stāvoklī un tādēļ nav iemesla veikt to nomaiņu; uzskata, ka mēbeļu nomaiņa būtu jāveic tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls;

38.  gatavojoties devītajam sasaukumam, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam precīzāku ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem (GEA) saistīto izdevumu sarakstu un atgādina mandāta neatkarības principu; uzsver, ka deputātiem, kuri to vēlas, ir iespēja savās personīgajās tīmekļa vietnēs publicēt savu izdevumu sarakstu saistībā ar GEA; atkārtoti prasa palielināt pārredzamību attiecībā uz piemaksu par GEA, izmantojot labāko praksi attiecībā uz valstu delegācijām Parlamentā un dalībvalstīs; uzskata, ka arī deputātiem vajadzētu būt iespējai Parlamenta tīmekļa vietnē izvietot saites uz vietnēm, kur tie pašlaik publicē savu izdevumu uzskaiti; atkārtoti uzsver, ka GEA pārredzamības uzlabošanai nebūtu nepieciešami papildu darbinieki Parlamenta administrācijā;

39.  uzsver, ka pašreizējā budžeta pozīcija parlamentārajai palīdzībai ir atbilstīga un tajā nebūtu jāveic palielinājums, pārsniedzot algu indeksāciju;

40.  atgādina prasību, ko plenārsēdē pieņēma ar iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Parlamenta tāmi 2017. gadam, attiecībā uz to, ka ir jāpārskata noteikumi, kas reglamentē komandējumu izdevumu atmaksu saistībā ar braucieniem starp Parlamenta trim darba vietām un kas radušies reģistrētiem deputātu palīgiem, lai saskaņotu tos ar noteikumiem, kas pielāgojami pārējiem darbiniekiem, un pauž nožēlu, ka līdz šim šajā sakarībā nekas nav darīts; aicina Prezidiju bez turpmākas kavēšanās risināt šo jautājumu; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālās summas (EUR 120/140/160) nav bijušas pielāgotas kopš 2011. gada un ka pēc tam, kad tika ieviestas jaunās maksimālās summas, kuras Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kuras līdz šim no 2016. gada 10. septembra ir tikušas piemērotas tikai nodarbinātajiem ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu minēto nevienlīdzību;

41.  uzsver, ka risinājums šīm atšķirībām komandējumu izdevumos neietver parlamentārajai palīdzībai paredzētās budžeta pozīcijas palielinājumu;

42.  prasa pārredzami un pienācīgi izmantot deputātu ceļa izdevumu atmaksu un iesaka veicināt ekonomiskās klases izmantošanu gan gaisa, gan dzelzceļa transportā;

43.  aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; uzskata, ka deputātiem būtu jālemj, vai viņu palīgiem ir jāpavada viņi oficiālās delegācijās, izmantojot viņu parlamentārās palīdzības piemaksas finansējumu;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

44.  saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 27. punktu par pakāpenisku darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas attiecas uz visām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, uzsver — sakarā ar īpašajām vajadzībām, kas Parlamentā radās laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam, ar Padomi tika panākta vienošanās par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(15), kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

45.  norāda — lai gan politiskajām grupām kopš 2014. gada nepiemēro šos ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus(16), piemērojot saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos par 2017. gadu, ir samazināts amata vietu skaits Parlamenta Ģenerālsekretariāta štatu sarakstā sakarā ar to, ka Padome neievēroja t. s. džentlmeņu vienošanos;

46.  atgādina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu, 2015. finanšu gadu, 2016. finanšu gadu un 2017. finanšu gadu;

47.  uzskata, ka 2016. gadā zaudētās 136 amata vietas Parlamenta Ģenerālsekretariātā var radīt Parlamenta administrācijai grūtības nodrošināt pakalpojumus; aicina ģenerālsekretāru sniegt vairāk informācijas par pagājušajā gadā veiktajiem personāla samazināšanas pasākumiem un izvērtēt ar budžetu saistīto lēmumu ietekmi uz iestādes darbību;

48.  saistībā ar darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem atzinīgi vērtē priekšlikumu 50 pastāvīgās AST amata vietas pārveidot par 50 pastāvīgām AD amata vietām, radot nebūtisku ietekmi uz budžetu; turklāt norāda uz priekšlikumu priekšsēdētāja personālajā birojā trīs pagaidu AST amata vietas pārveidot par trim pagaidu AD amata vietām;

49.  aicina Prezidiju nodrošināt, ka reģistrēto deputātu palīgu sociālās un pensijas tiesības tiek ievērotas un ka ir pieejami finanšu līdzekļi, jo īpaši attiecībā uz tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kurus deputāti pēdējos divus Parlamenta sasaukumus ir nodarbinājuši bez pārtraukuma; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

50.  aicina Prezidiju ierosināt procedūru atlaišanai pēc deputātu un reģistrētu deputātu palīgu savstarpējas vienošanās;

51.  uzskata, ka laikposmā, kurā ES iestādēm pieejamie finanšu un personāla resursi, visticamāk, būs aizvien ierobežotāki, ir svarīgi, ka iestādes pašas var pieņemt darbā un paturēt spējīgākos darbiniekus, lai stātos pretī paredzamajiem izaicinājumiem veidā, kāds atbilst uz rezultātiem balstītiem budžeta piešķiršanas principiem;

52.  uzskata, ka mutiskā un rakstiskā tulkošana ir ļoti nozīmīga iestādes darbībai, un atzinīgi vērtē tulku sniegto pakalpojumu kvalitāti un pievienoto vērtību; atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, kas izklāstīta iepriekšminētajā 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā attiecībā uz to, ka ģenerālsekretāram būtu jāiesniedz papildu racionalizācijas priekšlikumi, piemēram, plašāk izmantot rakstisko un mutisko tulkošanu pēc pieprasījuma, jo īpaši Eiropas Parlamenta sadarbības grupu vajadzībām, un izvērtēt ar efektivitāti saistītos ieguvumus, ko jaunāko valodu tehnoloģiju izmantošana varētu sniegt kā lietderīgs instruments tulkiem, un to, kā pārskatītā štata tulku sistēma ietekmē resursu efektivitātes un ražīguma uzlabošanu;

53.  atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināti pasākumi, ko Parlaments veicis, lai līdz 2021. gada 1. janvārim īru valodu ieviestu kā pilnvērtīgi oficiālu valodu; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā papildu amata vietas nebūs nepieciešamas; tomēr prasa ģenerālsekretāram turpināt apspriedes ar Īrijas deputātiem par iespējamiem resursu efektīvas izmantošanas veidiem, neapdraudot deputātiem garantētās tiesības;

54.  mudina ģenerālsekretāru balstīties uz esošajiem sadarbības nolīgumiem starp Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai noteiktu citas jomas administratīvo funkciju iespējamai kopīgai veikšanai; turklāt prasa ģenerālsekretāram veikt pētījumu par iespējamu sinerģiju administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

Eiropas līmeņa politiskās partijas un Eiropas līmeņa politiskie fondi

55.  atgādina, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas un fondi palīdz veidot Eiropas politisko izpratni un palielināt pilsoņu informētību par saikni starp politiskajiem procesiem valstu un Eiropas līmenī;

56.  uzskata, ka nesenās pretrunas saistībā ar dažu Eiropas līmeņa politisko partiju un dažu politisko fondu finansēšanu ir atklājušas trūkumus pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmās;

57.  uzskata, ka, stājoties spēkā Regulām (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(17) un (ES, Euratom) Nr. 1142/2014(18), tiks sniegti papildu kontroles mehānismi, piemēram, prasība reģistrēties Eiropas politisko partiju un politisko fondu iestādē; tomēr uzskata, ka attiecībā uz minētajiem pasākumiem ir iespējami papildu uzlabojumi; norāda, ka partijas un fondi finansējuma pieteikumus saistībā ar jaunajiem noteikumiem sāks iesniegt 2018. budžeta gadā;

58.  uzsver, ka pašreizējā līdzfinansēšanas sistēmā ir noteikti vairāki gadījumi, kad iemaksas un dotācijas no Parlamenta budžeta partijām un fondiem nedrīkst pārsniegt 85 % no attaisnotajiem izdevumiem, savukārt atlikušie 15 % ir jāsedz, izmantojot pašu resursus; norāda — piemēram, dalības iemaksu un ziedojumu trūkumu bieži līdzsvaro palīdzība natūrā;

Citi jautājumi

59.  ņem vērā notiekošo dialogu starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem; aicina pastiprināt šo dialogu, lai veidotu labāku izpratni par Eiropas Parlamenta un Savienības ieguldījumu dalībvalstīs;

60.  norāda uz pieprasījumu nodrošināt ārējus pētījumus un atzinumus, lai atbalstītu komiteju un citu politisko struktūru darbu saistībā ar Brexit iespējamās ietekmes, tostarp ietekmes uz Parlamenta budžetu, analīzi; apšauba nepieciešamību pieprasīt ārējus pētījumus un atzinumus, tā vietā, lai izmantotu bagātos Parlamenta izpētes dienestu resursus; uzsver — kamēr sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības nav pabeigtas, AK joprojām ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle un visas no šādas dalības izrietošās tiesības un pienākumi joprojām ir spēkā; tādēļ uzsver, ka AK lēmums izstāties no Savienības, visticamāk, neietekmēs Parlamenta 2018. gada budžetu;

61.  atgādina par Parlamenta 2013. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(19), kurā tika lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas ir EUR 156 miljoni līdz EUR 204 miljoni un šī summa ir līdzvērtīga 10 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; uzsver šīs izkliedētības radīto negatīvo sabiedrības attieksmi, un tādēļ atgādina savu nostāju, aicinot izstrādāt rīcības plānu virzībai uz vienu darba vietu;

62.  atgādina par Parlamenta iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi; prasa īstenot sadarbību ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem partneriem, lai izveidotu Eiropas plašsaziņas līdzekļu centru jauno žurnālistu apmācībai;

63.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošanas kultūru, ievērojot racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti un kvalitāti;

o
o   o

64.  pieņem 2018. finanšu gada tāmi;

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0475. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411. (11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484. (12) Deloitte pētījums, 2015. gada decembris. (13) Sk. 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas 22. punktu (P8_TA(2016)0132). (14) 2016. gada 13. decembrī pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484, 183. panta 1. punkts. (15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0407. (16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437; Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036; Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376; Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411. (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.). (19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.