Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 27. janvāra balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2017. gada 27. marta balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2016. gada 15. jūlija atzinumu(3), kurā iekļauts mazākuma viedoklis, un EFSA iepriekšējos atzinumus par kukurūzu, kas satur atsevišķus modificēšanas gadījumus, proti, Bt11 (ekspresē Cry1Ab un PAT proteīnu), 59122 (ekspresē Cry34Ab1, Cry35Ab1 un PAT proteīnu), MIR604 (ekspresē mCry3A un PMI proteīnu), 1507 (ekspresē Cry1F un PAT proteīnu) un GA21 (ekspresē mEPSPS proteīnu),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

Pieteikuma iesniegšana

A.  tā kā 2011. gada 1. jūlijā Syngenta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Vācijas iestādēm, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

B.  tā kā 2014. gada 21. februārī Syngenta paplašināja pieteikuma darbības jomu, to attiecinot uz atsevišķo ģenētiskās modifikācijas gadījumu visām apakškombinācijām, kas veido kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21, izņemot apakškombināciju 1507 × 59122, kas jau bija atļauta ar Komisijas Lēmumu 2010/432/ES(5);

C.  tā kā 2016. gada 31. martā Syngenta atjaunināja pieteikuma darbības jomu, no tās izslēdzot šādas četras apakškombinācijas, kas bija iekļautas citā pieteikumā: kukurūza Bt11 × GA21, kukurūza MIR604 × GA21, kukurūza Bt11 × MIR604 un Bt11 × MIR604 × GA21(6);

D.  tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis nekādus konkrētus datus par 20 apakškombinācijām(7);

E.  tā kā piecu notikumu kombinējumu ir paredzēts izmantot, lai kontrolētu tauriņu kārtas kaitēkļus un piešķirtu toleranci pret glufosināta amoniju vai glifosātu saturošiem herbicīdiem(8); tā kā dažādās apakškombinācijas atkarībā no to kombinējuma ir paredzēts izmantot līdzīgiem mērķiem;

EFSA atzinums

F.  tā kā 2016. gada 26. augustā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu attiecībā uz ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un visām pieteikuma darbības jomā ietvertajām apakškombinācijām; tā kā EFSA atzinums ietvēra mazākuma viedokli;

G.  tā kā EFSA atzīst, ka nav iesniegti nekādi konkrēti dati par visām 20 apakškombinācijām, ka daudzas no tām vēl nav pat radītas un ka pētniecības literatūrā par tām nav iegūstāmi nekādi dati, taču EFSA ir secinājusi, ka visas 20 apakškombinācijas “varētu būt tikpat nekaitīgas kā piecu notikumu kombinējuma kukurūza”;

H.  tā kā EFSA neuzskata, ka vajadzētu veikt attiecīgo ģenētiski modificēto notikumu uzraudzību pēc laišanas tirgū; tā kā EFSA uzskata, ka uzraudzības pieprasījums būtu jāizskata vienīgi tad, ja, pamatojoties uz jauniem proteīna ekpresijas datiem, šīs apakškombinācijas tiek radītas, izmantojot mērķorientētas selekcijas pieejas un tiek importētas Savienībā;

Problēmas

I.  tā kā triju mēnešu apspriešanas periodā dalībvalstis ir iesniegušas simtiem kritisku piezīmju(9); tā kā piezīmes inter alia attiecas uz šādiem trūkumiem: informācijas un datu trūkums, slikti veikti pētījumi, pētījumu trūkums, nepietiekami pierādījumi, kas ļautu izslēgt atsevišķus iedarbības ceļus, nepietiekams datu pamatojums, piemēram, attiecībā uz sagremojamību, nepietiekami apsvērumi par dažādo Bt toksīna proteīnu kombinēto ietekmi saistībā ar iespējamo alergēniskumu un toksicitāti, trūkumi saistībā ar lauka izmēģinājumu eksperimentālo struktūru un statistikas analīzi, rezultātu uzraudzības ziņojumu trūkums, nav pierādīts, ka attiecīgais produkts neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, nav padziļināti izvērtētas pamanītās būtiskās statistikas datu atšķirības, piemēram, saistībā ar barības vielu sastāvu, un nav veikti imunoloģiskie testi attiecībā uz paaugstināta alergēniskuma iespējamību;

J.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Jean-Michel Wal sniegtajā mazākuma viedoklī(10) ir norādīts, ka: “pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādus konkrētus datus par attiecīgajām 20 apakškombinācijām, kā arī nav pietiekami racionāli izskaidroti iemesli, kādēļ šie dati nav sniegti un/vai kādēļ pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šādi dati nav vajadzīgi riska novērtējuma veikšanai. Tas ir galvenais iemesls mazākuma viedokļa izteikšanai, ņemot vērā, ka nav iespējami divi dažādi riska novērtējumi, proti, viens, kas būtu visaptverošs un balstīts uz pilnīgu datu kopumu, un otrs, par kuru nav pieejami nekādi konkrēti dati un kurš balstīts uz ekspertu grupas pieņēmumiem un netiešiem apsvērumiem, vadoties pēc tā dēvētās pierādījumu svēruma pieejas un informācijas, kas iegūta no atsevišķu notikumu datu ekstrapolācijas, piecu notikumu kombinējuma un citiem kombinējumiem, par kuriem dati iesniegti un izvērtēti citos pieteikumos. Turklāt papildus šim principiālajam trūkumam šajā konkrētā gadījumā var rasties nekontrolēts apdraudējums patērētāju veselībai atsevišķos iedzīvotāju segmentos”;

K.  tā kā jo īpaši mazākuma viedoklī ir uzsvērts, kāpēc nav skaidri definēta ekstrapolācija, kāda jāveic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi: “Nav minēti kritēriji, procedūra un uzticības līmenis, kāds vajadzīgs šādai ekstrapolācijai, kā arī tās ierobežojumu kritisks izvērtējums. Nav veikts rezultātu nenoteiktības novērtējums, piemēram, izmantojot iespējamības analīzi, kā tas ieteikts EFSA Zinātniskās komitejas pamatnostādņu projektā par EFSA zinātnisko novērtējumu nenoteiktību (pārskatīts iekšējai testēšanai). Uzskaitītie trūkumi var apgāzt vispārējo slēdzienu.”;

L.  tā kā EFSA mazākuma viedoklī norādīts arī uz vairākiem pieteikumā pamanītiem trūkumiem un pretrunām, piemēram, pieteikuma iesniedzējs, no vienas puses, vedina domāt, ka visas apakškombinācijas ir radītas un to proteīnu ekspresijas līmenis izanalizēts(11), taču, no otras puses, nesniedz nekādus datus par nevienu no apakškombinācijām;

M.  tā kā izmantotie kukurūzas paveidi SYN-BTØ11-1, DAS-59122-7 un DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem; tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta apstiprinājums izbeidzas 2018. gada 31. jūlijā(12);

N.  tā kā ģenētiski modificētā kukurūza MON-ØØØ21-9 saskaņā ar pieteikumā norādīto informāciju ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem; tā kā 2015. gada 20. martā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (Pasaules Veselības organizācijas aģentūra, kas specializējas vēža pētniecībā) klasificēja glifosātu kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu(13);

Procedūra

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. janvāra balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā par balsoja tikai 10 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,43 % no Savienības iedzīvotājiem, savukārt 13 dalībvalstis balsoja pret un četras — atturējās; tā kā Apelācijas komiteja 2017. gada 27. martā balsoja, atkal nesniedzot atzinumu;

P.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija nosoda to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā atļauju piešķiršanas lēmumus Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir kopējās procedūras izņēmuma pasākums, ir kļuvis par normu lēmumu pieņemšanai par atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šādu praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(14);

Q.  tā kā 2015. gada 22. aprīļa leģislatīvo priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments 2015. gada 28. oktobrī noraidīja, jo ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, pat ja kultūraugs tiek audzēts konkrētas dalībvalsts teritorijā, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosinājumu noteikt tirdzniecības un izmantošanas aizliegumu valsts līmenī nebūtu iespējams īstenot, neatjaunojot importa robežpārbaudes; tā kā Parlaments šo leģislatīvo priekšlikumu ne tikai noraidīja, bet arī aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

R.  tā kā 14. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, jau ir skaidri noteikts, ka “apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.”(15),

1.  uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002(16) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  jo īpaši uzskata, ka tas ir pretrunā Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktajiem vispārējo pārtikas tiesību aktu principiem, proti, nevar apstiprināt produktus, par kuriem nav sniegti nekaitīguma dati, kas nav pat testēti vai kas vēl nav pat radīti;

4.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) EFSA, ĢMO ekspertu grupa, (EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jomā), 2016. Zinātnisks atzinums par pieteikumu (EFSA-GMO-DE-2011-99), ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedzis uzņēmums Syngenta, lai izmantošanai pārtikā un barībā laistu tirgū, importētu un pārstrādātu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un divdesmit apakškombinācijas, kas iepriekš nav bijušas atļautas neatkarīgi no to izcelsmes. EFSA Journal 2016;14(8):4567 [31. lpp.]; doi:10.2903/j.efsa.2016.4567. (4) ––––––––––– – 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.),2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (P8_TA(2015)0456),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (P8_TA(2016)0040),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 (MON-877Ø8-9 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0039),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0038),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās, (P8_TA(2016)0271),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu ( Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (P8_TA(2016)0272),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0388),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (P8_TA(2016)0389),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0386),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0387),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (P8_TA(2016)0390). (5) Komisijas 2010. gada 28. jūlija Lēmums 2010/432/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507x59122 (DAS-Ø15Ø7-1xDAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (OV L 202, 4.8.2010., 11. lpp.). (6) Komisijas 2016. gada 16. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1685, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi vai trīs no notikumiem Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti, un atceļ Lēmumus 2010/426/ES, 2011/892/ES, 2011/893/ES un 2011/894/ES (OV L 254, 20.9.2016., 22. lpp.). (7) Kā tas apstiprināts iepriekš minētajā EFSA atzinumā (EFSA Journal 2016;14(8):4567 [31. lpp.]). (8) Kukurūza SYN-BTØ11-1 ekspresē proteīnu Cry1Ab, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza DAS-59122-7 ekspresē proteīnu Cry34Ab1 un Cry35Ab1, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza SYN-IR6Ø4-5 ekspresē proteīnu Cry3A, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un proteīnu PMI, kas tika izmantots kā selekcijas marķieris.Kukurūza DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē proteīnu Cry1F, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas izmantots kā selekcijas marķieris un piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza MON-ØØØ21-9 ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem. (9) Sk. EFSA jautājumu reģistru, jautājuma EFSA-Q-2011-00894 G pielikums, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2011-00894 (pēdējais punkts). (10) Sk. EFSA atzinuma A papildinājumu. (11) Pieteikumā norādīts, ka “Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūza un visas tās apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes ir radītas ar tradicionālām selektīvās krustošanas metodēm (...) (ii punkts)” un “proteīna ekspresijas līmeņa analīzē apstiprināts, ka ģenētiski modificētas kukurūzas atsevišķo gadījumu krustošana (...) nerada to mijiedarbību Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzā vai mazāka skaita šo atsevišķo notikumu apakškombinācijās neatkarīgi no to izcelsmes. (x punkts)”. (12) http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436 (13) IARC monogrāfijas 112. sējums: piecu organofosfāta insekticīdu un herbicīdu novērtējums, 2015. gada 20. marts. http://monographs.iarc.fr/ENG/Monographs/vol112/mono112.pdf (14) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (15) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (16) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.