Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2014. gada 18. septembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Bangladešā(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(2),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 2017. gada 22. marta noslēguma apsvērumus par Bangladešu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju par centienu palielināšanu, lai novērstu un izskaustu bērnu, agrīnas un piespiedu laulības,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību, ko Padome pieņēma 2017. gada 6. martā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā 1995. gada Pekinas deklarāciju un Pekinas Rīcības programmu (BPFA), ko pieņēma Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām un ko Bangladeša ir parakstījusi, un periodiskos pārskatus par tās īstenošanas gaitu Bangladešā, kas veikti 2000., 2005., 2009. un 2014. gadā,

–  ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Bangladešas 2001. gada Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,

–  ņemot vērā Bangladešas 2017. gada 11. marta Bērnu laulību ierobežošanas likumu un 2014. gada 15. septembra Likumu par bērnu laulību novēršanu,

–  ņemot vērā Bangladešas Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai ir ilgstošas attiecības ar Bangladešu, tostarp izmantojot Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana un veicināšana ir pamatā pušu vietējai un starptautiskajai politikai un tām jābūt būtiskai ES ārējās darbības daļai;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā NVO un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par virkni cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp piespiedu pazušanām, vēršanos pret pilsonisko sabiedrību, uzbrukumiem politiskajiem aktīvistiem un spīdzināšanu;

C.  tā kā saskaņā ar ANO jaunākajiem datiem Bangladešā joprojām ir viens no pasaulē augstākajiem bērnu laulību rādītājiem un augstākais Āzijā; tā kā 52 % meiteņu Bangladešā tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un 18 % — nesasniedzot 15 gadu vecumu;

D.  tā kā ANO atzīst, ka bērnu laulības ir cilvēktiesību pārkāpums, kurā bērniem nav izvēles vai spēju sniegt pilnīgu piekrišanu un viņi bieži vien tiek pakļauti psiholoģiskam un fiziskam riskam;

E.  tā kā Bangladeša ir viena no 12 mērķa valstīm ES atbalstītajā UNFPA - UNICEF Vispasaules programmā rīcības pasteidzināšanai, lai izskaustu bērnu laulības;

F.  tā kā Bangladeša ir dalībniece Dienvidāzijas reģionālās sadarbības iniciatīvā vardarbības pret bērniem izskaušanai, kas ir pieņēmusi reģionālo rīcības plānu bērnu laulību izbeigšanai;

G.  tā kā Bangladešas valdība Meiteņu samitā, kas notika 2014. gada jūlijā, apņēmās līdz 2021 gadam samazināt par vienu trešdaļu tādu meiteņu skaitu, kas laulājas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, līdz 2021. gadam izskaust laulības, kurās būtu iesaistīti bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, un līdz 2041. gadam izskaust bērnu laulības vecumā līdz 18 gadiem;

H.  tā kā 2015. gadā Bangladeša aptaujā par dzimumu nevienlīdzības indeksu Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ietvaros ierindojās 119. vietā no 159 valstīm;

I.  tā kā 2017. gada 27. februārī Bangladešas valdība pieņēma Bērnu laulību ierobežošanas likumu, kas — saglabājot minimālo laulībā stāšanos vecumu sievietēm 18 gadi un vīriešiem 21 gads — ievieš izņēmumus „īpašos gadījumos” vai „pusaudža interesēs” ar tiesas atļauju, bet nav definējis šādus kritērijus vai noteicis minimālo vecumu attiecībā uz šādām laulībām; tā kā bērna piekrišana netiek prasīta; tā kā likums stājās spēkā pēc tam, kad to bija apstiprinājis prezidents 2017. gada 11. martā;

J.  tā kā šis likums varētu novest pie tā, ka pieaug ļaunprātīga izmantošana saistībā ar pūru, seksuālas uzmākšanās, izvarošanas un uzbrukumi ar skābi, un pie izvarošanas leģitimēšanas; tā kā tas arī varētu ļaut vecākiem piespiest savas meitas stāties laulībā ar viņu izvarotājiem;

K.  tā kā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību atkārtoti apstiprina ES apņemšanos savā ārējā cilvēktiesību politikas jomā visaptveroši aizsargāt un veicināt bērnu tiesības,

1.  atkārtoti nosoda visus piespiedu un bērnu laulību gadījumus un seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē;

2.  norāda uz Bangladešas panākto progresu bērnu laulību samazināšanā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējo gadu laikā Bangladešā ir pieņemti vairāki leģislatīvi un institucionāli pasākumi, kuru mērķis ir bērnu aizsardzība; tomēr pauž bažas par nepietiekamu šo pasākumu īstenošanu vai tās neesamību;

4.  pauž dziļu nožēlu par pieņemto 2017. gada Likumu par bērnu laulību ierobežošanu un nepilnībām šajā tiesību aktā, kurā ir paredzēts legāli atļaut bērnu laulības; turklāt pauž nožēlu par to, ka šajā likumā trūkst juridisku kritēriju un tas izraisa potenciālas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

5.  aicina Bangladešas valdību grozīt likumu, lai novērstu likuma nepilnības un aizliegtu jebkādas laulības, kurās iesaistīti bērni;

6.  uzstāj, ka līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības likumā, Bangladešas valdībai ir jāpieņem skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem tiesām — sazinoties ar veselības un sociālās aprūpes speciālistiem un tostarp iztaujājot attiecīgo meiteni bez ģimenes locekļu klātbūtnes — jāpamato jebkurš lēmums piešķirt atļauju nepilngadīgu personu laulībai;

7.  ar bažām norāda, ka nesen pieņemtais likums ir Bangladešai solis atpakaļ attiecībā uz tās centieniem izskaust bērnu laulības; atgādina, ka šī likuma vājināšana, padarot to pieļāvīgāku, kaitē Bangladešas valdības mērķiem samazināt bērnu laulības;

8.  atzīst to, kāda var būt bērnu laulības ietekme, ieskaitot izglītības pieejamības ierobežošanu, izolētību, nabadzību, ekonomisko atkarību un kalpību, jo īpaši attiecībā uz lauku rajonu meitenēm, un ar bažām norāda uz lielāku risku attiecībā uz izvarošanu, fizisku vardarbību un piespiedu grūtniecību bērnu laulībās;

9.  ar bažām norāda, ka bērnu laulības bieži vien ir saistītas ar nevēlamu un nepilngadīgas personas grūtniecību; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sievietēm un meitenēm būtu pieejama informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, palīdzība un droša medicīniskā aprūpe, tostarp droša un legāla aborta veikšana;

10.  aicina Bangladešas valdību atsākt attīstīt Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai un izskaidrot, kā tā plāno sasniegt mērķus un izskaust visas bērnu laulības;

11.  aicina Bangladešas iestādes efektīvi apņemties sasniegt nesen starptautiskā līmenī pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības;

12.  uzskata, ka bērnu laulību problēmu var efektīvi pārvarēt, veicinot cilvēktiesības, cilvēka cieņu un valsts sociālo politiku; tādēļ aicina Bangladešas iestādes sistemātiski iesaistīt kopienas un pilsoniskās sabiedrības, tostarp NVO un bērnu organizācijas, lai novērstu bērnu laulību pamatcēloņus Bangladešā un paaugstinātu informētību skolās;

13.  šajā sakarībā aicina Bangladešas iestādes grozīt 2014. gada Ārvalstu ziedojumu (brīvprātīgo darba) likumu, lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs netiek pakļauts valdības patvaļīgai kontrolei, un to, ka visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo likumu, tiek piemērots neatkarīgas pārskatīšanas process;

14.  mudina Bangladešas iestādes nosodīt notiekošos šausminošos noziegumus pret vārda brīvību un rīkoties, lai nekavējoties pārtrauktu visu veidu vardarbību, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru pret žurnālistiem, blogu autoriem un pilsonisko sabiedrību; turklāt mudina Bangladešas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un pārmērīga spēka lietošanas gadījumiem un saukt vainīgos pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

15.  aicina Eiropas Komisiju un ES delegāciju Bangladešā pievērst uzmanību šiem jautājumiem sarunās ar Bangladešas iestādēm, kā arī aicina EĀDD nākamajā ES un Bangladešas apvienotās komitejas sanāksmē pievērst uzmanību jautājumam par minēto likumu;

16.  aicina ES izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu Bangladešas valdību, tai ievērojot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 234, 28.6.2016., 10. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.