Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes Ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (COM(2016)0383),

–   ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)(2), kuru izmantojot, cilvēki var uzskatāmi parādīt savas prasmes un kvalifikācijas,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu noteiktās jaunās prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmā līdz 2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(4),

–   ņemot vērā Eurydice izstrādāto pārskata dokumentu „Recognition of Prior Non-Formal and Informal Learning in Higher Education” („Iepriekšējas neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana augstākajā izglītībā”),

–  ņemot vērā Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju (ESCO), kurā elektroniski publicētajai informācijai par kvalifikācijām būs tāds pats formāts kā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (EQF), kā izklāstīts priekšlikuma VI pielikumā;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām(5) (EQAVET),

–  ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas kontekstā izveidoto neatkarīgo Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru(6), kurā ir reģistrētas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas pēc būtības atbilst kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG);

–  ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas kontekstā izstrādāto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS)(7) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu izveidoto Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET)(8),

–  ņemot vērā augstākās izglītības jomā īstenoto Boloņas procesu, Erevānas konferencē 2015. gadā pieņemto oficiālo ministru paziņojumu (Erevānas komunikē) un ziņojumu „Eiropas augstākās izglītības telpa 2015. gadā — Boloņas procesa īstenošanas ziņojums”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+(9),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), un Ieteikumu par kvalifikāciju ietvarstruktūru izmantošanu ārvalstu kvalifikāciju atzīšanā, kurā ir nepārprotama norāde uz EQF kā instrumentu, kas izmantojams akadēmiskajā atzīšanā,

–   ņemot vērā stratēģiju „Dalības paplašināšana vienlīdzības un izaugsmes nodrošināšanai — sociālo aspektu un mūžizglītības attīstīšana Eiropas augstākās izglītības telpā līdz 2020. gadam” („Widening Participation for Equity and Growth: A Strategy for the Development of the Social Dimension and Lifelong Learning in the European Higher Education Area to 2020”), kura aptver visas EQF iesaistītās valstis,

–   ņemot vērā UNESCO 2015. gada ziņojumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, validēšanu un akreditāciju UNESCO dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(10), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES(11),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (O-000038/2017 – B8-0218/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pienācīga prasmju atzīšana, izprašana un novērtēšana neaprobežojas tikai ar darba tirgus vajadzībām; tā kā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF) nāktu par labu gan pieejamajām, gan darba tirgū nepieciešamajām prasmēm, jo ar tās palīdzību šīs prasmes var apzināt un nodrošināt to savstarpēju atbilstību, tādējādi sniedzot sociālas un ekonomiskas priekšrocības; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt cilvēkiem visa mūža garumā apgūt un atsvaidzināt kompetences un prasmes;

B.  tā kā kvalifikāciju labāka salīdzināmība palielina nodarbinātības un profesionālās izaugsmes iespējas visiem migrējošiem darba ņēmējiem;

C.  tā kā būtu pastiprināti jāpievēršas IKT prasmēm un jāievieš strukturāli pasākumi, lai palīdzētu cilvēkiem apgūt šīs prasmes un tās validētu;

D.  tā kā, ņemot vērā sabiedrības jaunos problēmjautājumus un tehnoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, EQF turpmāka pilnveidošana var atbalstīt mūžizglītību, gan atbalstot vienlīdzīgas iespējas un taisnīgu izglītību, gan arī savstarpēji caurlaidīgākas izglītības un apmācības sistēmas; tā kā izglītībai un apmācībai būtu jāpalīdz cilvēkiem pielāgoties visdažādākajiem iespējamiem apstākļiem, pilnveidojot iedzīvotāju prasmes un izglītojot viņus vispusīgā veidā, lai viņi kļūtu kritiski, pašapzinīgi un neatkarīgi, kā arī apgūtu 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes;

E.  tā kā pastāvīga zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidošana — ko dēvē arī par mūžizglītību — var palīdzēt cilvēkiem izdarīt labāku izvēli darbā un dzīvē, palīdzēt viņiem attīstīt savu personību un pilnībā sevi realizēt, un tādējādi nodrošināt ieguvumu sabiedrībai, kā arī uzlabot cilvēku izredzes atrast darbu un nodrošināt savu karjeru;

F.  tā kā viens no EQF mērķiem ir atvieglot izglītības sistēmu salīdzināšanu un tādējādi nodrošināt stimulu pārmaiņām un valstu un nozaru līmeņa reformām, tiecoties sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” un sistēmas „ET 2020” mērķus;

G.  tā kā dalībvalstu nepietiekamas mērķtiecības dēļ, neraugoties uz līdz šim ieguldīto darbu, kvalifikācijas joprojām nav pietiekami pārredzamas un atzīto ārvalstu kvalifikāciju īpatsvars ir zems; tā kā EQF ir nepieciešams izdarīt pielāgojumus, lai nodrošinātu vēl pārredzamākas un salīdzināmākas kvalifikācijas;

H.  tā kā EQF uzdevums būtu nodrošināt vispārēju satvaru lietotājiem un veicināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām starptautiskā līmenī;

I.  tā kā tikai Nīderlandē un Zviedrijā nacionālajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā ir ieviestas īpašas procedūras neformālo kvalifikāciju iekļaušanai; tā kā nevienas dalībvalsts nacionālajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā nav īpašu procedūru attiecībā uz ikdienējo mācīšanos;

J.  tā kā dalībvalstīm iespējami drīz, taču ne vēlāk kā 2018. gadā vajadzētu ieviest nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām piesaistītu un EQF atbilstošu kārtību, kādā validējama neformālā un ikdienējā mācīšanās, tostarp prasmes, kas iegūtas, veicot brīvprātīgo darbu;

K.  tā kā 2015. gadā dalībvalstis Erevānas komunikē apņēmās pārskatīt valstu tiesību aktus ar mērķi nodrošināt pilnīgu atbilstību Lisabonas konvencijai par kvalifikāciju atzīšanu un pārskatīt nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, lai nodrošinātu, ka izglītības ceļi noteiktā ietvarstruktūrā pienācīgi paredz iepriekšējas mācīšanās atzīšanu;

L.  tā kā mācību satura kvalitātes nodrošināšana un izglītības sistēmu organizēšana ir dalībvalstu atbildība un ekskluzīva kompetence; tā kā EQF uz šo atbildību neattiecas;

M.  tā kā patlaban starp reģioniem, jo īpaši pārrobežu reģioniem, pastāv neatbilstības sertifikātu atzīšanā, un no tā izriet atšķirības nodarbinātības iespēju ziņā;

N.  tā kā gan publiskās, gan privātās bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu mūžizglītībā un rakstpratības un digitālo prasmju uzlabošanā;

O.  tā kā patlaban EQF piedalās pavisam 39 valstis — ES dalībvalstis, EEZ valstis, ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis (Bosnija un Hercegovina, kā arī Kosova) un Šveice,

1.  atzīst Komisijas iniciatīvu pārskatīt EQF un turpināt atbalstīt Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, vienlaikus respektējot valstu kompetences un garantējot izglītības sistēmu atšķirīgo iezīmju saglabāšanu dalībvalstīs;

2.  norāda, ka kritiskās domāšanas un nestandarta domāšanas veicināšanai ir izšķirīga nozīme, lai attīstītu jaunas, nākotnē nepieciešamas prasmes;

3.  iesaka saglabāt bagātīgo prasmju mantojumu, kuru veido ne tikai tālāk nodotās tehniskās iemaņas, bet arī manuālās prasmes, kas veicinājušas attīstību un izaugsmi amatnieciskās ražošanas nozarēs, kuras jāsargā, lai saglabātu ikvienas dalībvalsts identitāti;

4.  norāda, ka viens no EQF uzdevumiem ir palielināt dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju salīdzināmību, vienlaikus saglabājot valstu izglītības sistēmu īpašās iezīmes;

5.  norāda, ka Savienībai būtu jānodrošina, lai ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma vai statusa — it sevišķi pārrobežu reģionos — būtu iespējams uzskatāmāk parādīt savas, tostarp brīvprātīgajā darbā iegūtās, prasmes un kompetences un lai šīs prasmes un kompetences tiktu labāk novērtētas un atzītas neatkarīgi no tā, kur un kā tās iegūtas, un lai tas notiktu skaidrā un pieejamā veidā; uzsver, ka ir nepieciešams, lai dalībvalstis pieliktu lielākas pūles, tiecoties ātrāk un efektīvāk atzīt kvalifikācijas un izdarīt pielīdzināšanu attiecīgajam EQF līmenim;

6.  atgādina par nepieciešamību akcentēt EQF īstenošanu, lai palielinātu šīs ietvarstruktūras kvalitāti un vairotu tās potenciālu;

7.  iesaka elastīgāk attiekties pret to, kā nacionālās ietvarstruktūras pielīdzināšanu EQF uzturēt aktuālā līmenī;

8.  atgādina, ka viens no EQF galvenajiem uzdevumiem ir atvieglot un veicināt kvalifikāciju pārnesi un neformālās un ikdienējās mācīšanās un izglītošanās validēšanu starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām, lai darītu iespējamu starpvalstu profesionālo un mācību mobilitāti, risinātu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību Eiropas darba tirgū un labāk reaģētu gan uz iedzīvotāju personiskajām, gan visas sabiedrības vajadzībām;

9.  aicina Komisiju apsvērt, vai būtu vajadzīga triju horizontālo jomu (zināšanas, prasmes un kompetences) tālāka pārskatīšana, lai padarītu tās skaidrākas un saprotamākas; aicina izmantot 2006. gadā izveidoto Eiropas pamatprasmju sistēmu kā vērtīgu resursu un kā galveno atsauces dokumentu, lai panāktu lielāku terminoloģijas saskaņotību dažādu ES sistēmu starpā un galu galā izveidotu īstenu uz mācīšanās rezultātiem vērstu pieeju;

10.  norāda, ka ir svarīgi analizēt un attīstīt instrumentus turpmāko prasmju vajadzību prognozēšanai; tādēļ mudina dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, darba devējus, šajā sakarībā apmainīties ar labas prakses piemēriem;

11.  uzsver apmācības shēmu un māceklības nozīmi prasmju veidošanā; tādēļ uzsver nepieciešamību dalībvalstīs veicināt duālas izglītības sistēmas, kurās apvienota mācekļu apmācība uzņēmumos un izglītošanās profesionālās izglītības iestādēs; atgādina, ka darba devējiem un uzņēmējiem ir izšķirīga nozīme apmācības nodrošināšanā darbavietā, kā arī māceklības piedāvāšanā, un uzskata, ka ir jāturpina viņu lomas atbalstīšana un pilnveidošana;

12.  iesaka EQF pietiekami cieši saistīt ar sabiedrības vajadzībām, tostarp darba tirgus vajadzībām, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī palīdzētu cilvēkiem izvērst savu potenciālu, tiecoties sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

13.  uzsver, ka EQF sniegtās iespējas ir pilnībā jāizmanto, lai stimulētu un atvieglotu studentu un darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot mūžizglītību un sekmējot mobila un elastīga darbaspēka attīstību visā Eiropā laikā, ko iezīmē ekonomikas problēmas un tirgus globalizācija;

14.  uzsver, ka nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru īstenošana, balstoties uz astoņu līmeņu EQF, vairākās dalībvalstīs joprojām ir tikai sākumposmā; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt šā procesa turpmāku īstenošanu;

15.  uzsver to, cik nozīmīga ir Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju (ESCO) iniciatīva, kura 25 valodās uzskaita un klasificē ES darba tirgum un izglītībai un apmācībai būtiskas prasmes, kompetences, kvalifikācijas un profesijas;

16.  prasa stingri atbalstīt un veicināt kopīgu Eiropas pamatprincipu piemērošanu neformālās un ikdienējās mācīšanās procesu nodrošināšanai, ātrai validēšanai un atzīšanai, jo tas ir īpaši svarīgi „netipisko” apmācāmo integrēšanai; šajā sakarībā norāda, ka arvien vairāk apmācības pasākumu tiek īstenoti uzņēmumos un validēšanas procesam būtu jāaptver arī šie pasākumi, un uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbnieku, padzīvojušu darba ņēmēju un citu grupu sertificēšanai; mudina Komisiju izvērtēt, vai ikdienējās un neformālās mācīšanās validēšanai un atzīšanai iespējams izmantot ECVET kredītpunktus; uzskata, ka formālo sekmju nozīme netiks mazināta;

17.  uzsver, ka nepieciešama labāka koordinēšana starp EQF un citiem jau pastāvošiem atzīšanas un pārredzamības instrumentiem, piemēram, ECVET, ECTS un Europass, izmantojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbalstu, lai veidotu sinerģiju un palielinātu pārredzamības instrumentu efektivitāti;

18.  iesaka Komisijai izstrādāt pašnovērtēšanas instrumentu darba devējiem, lai nodrošinātu efektīvāku EQF izmantošanu; mudina darba devējus kritiski apdomāt darbam nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju līmeni;

19.  uzsver iespējamo risku, kas saistīts ar mācīšanās rezultātu definēšanu EQF, proti, iespējamo ietekmi uz izglītības programmām; uzsver izglītības sistēmu daudzveidības nozīmi ES un iesaistītajās valstīs;

20.  aicina atlikušās dalībvalstis drīzumā piesaistīt savas nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras EQF; mudina to darīt raitāk, lai likvidētu visus atlikušos šķēršļus atzīšanai;

21.  iesaka Komisijai atkārtoti novērtēt EQF uzlabošanas izmaksas, ņemot vērā, ka patlaban papildu izmaksas nav paredzētas; pauž bažas par to, ka nav pietiekami novērtēts EQF pārskatīšanas darba apjoms;

22.  mudina dalībvalstis attiecībā uz to izglītības un apmācības sistēmām īstenot sociālās dimensijas stratēģijas, lai labāk atbalstītu vienlīdzīgas iespējas, padarītu izglītību taisnīgāku, cīnītos pret nevienlīdzību un nodrošinātu savstarpēji caurlaidīgākas izglītības un apmācības sistēmas; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstis šajā darbā;

23.  aicina Komisiju modernizācijas programmas ietvaros atkārtoti apsvērt uz sniegumu balstītas finansēšanas veicināšanu profesionālajā izglītībā un apmācībā un augstākajā izglītībā, kā arī mācību maksas jautājumu, lai garantētu izglītības un apmācības sistēmu sociālo lomu un kvalifikāciju pieejamību;

24.  mudina Komisiju precizēt, kādas ir attiecīgi ECVET un ECTS paredzētās lomas, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu lielāku pārredzamību pārskatīšanas gaitā;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar īpašu uzmanību raudzīties uz apņemšanos iekļaut nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās un pēc tam arī EQF ikdienējās un neformālās mācīšanās metodes, kas patlaban vairumā nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru nav iekļautas, un it īpaši ikdienējo mācīšanos, kas šobrīd no tām ir pilnībā izslēgta;

26.  uzsver, ka ir nepieciešams labāk izprast ārpus ES piešķirtās kvalifikācijas, lai tās validētu un atzītu un lai veicinātu migrantu un bēgļu integrāciju Eiropas sabiedrībā, ES darba tirgū un ES izglītības un apmācības sistēmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ieteikumā ir likti pamati attiecībām starp EQF, dalībvalstu nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām un trešo valstu nacionālajām un reģionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām, it īpaši iespēja ar ES kaimiņvalstīm, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumus ar ES, risināt strukturētu dialogu, kas, iespējams, ļautu tām, nostiprinot nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūras, vairāk raudzīties EQF un ES virzienā, un iespēja pastiprināt atbalstu (piemēram, ar attīstības palīdzības starpniecību) trešām valstīm nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izstrādes mērķiem;

27.  atzīst, ka trešo valstu interesēs ir izmantot EQF kā atskaites punktu savām kvalifikāciju sistēmām un ka EQF ir jāpārskata, lai vienkāršotu trešās valstīs iegūto kvalifikāciju formālo salīdzināšanu ar Eiropas Savienībā iegūtajām kvalifikācijām;

28.  uzstāj — lai nodrošinātu EQF plašāku atbalstu, šīs ietvarstruktūras izveidē, īstenošanā, popularizēšanā un pārraudzībā ES un valstu līmenī būtu vēl vairāk jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, valstu nodarbinātības dienesti, sociālie partneri, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji un pilsoniskā sabiedrība, un jāpanāk cieša sadarbība starp minētajiem dalībniekiem;

29.  uzskata, ka tādi instrumenti kā EQF ir regulāri jāatjaunina un jāpielāgo, un tādēļ šī ietvarstruktūra būtu jāatbalsta un jāuzlabo, veicot regulāru pārraudzību, it sevišķi attiecībā uz tās draudzīgumu lietotājiem, caurlaidīgumu un pārredzamību; uzsver, ka EQF gūs panākumus tikai tad, ja dalībvalstis patiesi apņemsies to īstenot un izmantot;

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp. (2) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp. (3) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp. (4) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp. (5) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp. (6) https://www.eqar.eu (7) http://ec.europa.eu/education/library/publications/2015/ects-users-guide_en.pdf (8) OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp. (9) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp. (10) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. (11) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.