Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–  ņemot vērā iepriekšējās ANO rezolūcijas:

–  ņemot vērā ANO tās konvencijas cilvēktiesību jomā, kuru dalībvalstis ir Izraēla un Palestīna,

–  ņemot vērā Tuvo Austrumu Kvarteta 2016. gada 1. jūlija ziņojumu un 2016. gada 23. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, jo īpaši 2016. gada 18. janvāra un 2016. gada 20. jūnija secinājumu,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā miera panākšana Tuvajos Austrumos joprojām ir starptautiskās sabiedrības svarīga prioritāte un obligāts priekšnoteikums stabilitātei un drošībai visā pasaulē un šajā reģionā;

B.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk — “augstā pārstāve) vairākkārt ir paudusi apņemšanos atjaunot un pastiprināt ES nozīmi Tuvo Austrumu miera procesā; tā kā 2015. gada aprīlī augstā pārstāve iecēla jaunu ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā (turpmāk — “ES īpašais pārstāvis”); tā kā īpašajam pārstāvim vēl ir daudz kas jāizdara;

C.  tā kā centienos atrisināt arābu valstu un Izraēlas konfliktu liela nozīme ir Kvartetam un reģionālajiem partneriem, piemēram, Ēģiptei, Jordānijai un Saūda Arābijai;

D.  tā kā nepārtrauktā vardarbība, kūdīšanu uz vardarbību un teroristu uzbrukumi civiliedzīvotājiem būtiski palielina neuzticēšanos un tie nav savienojami ar miermīlīgu risinājumu;

E.  tā kā ANO Drošības padome rezolūcijā Nr. 2334/2016):

F.  tā kā saskaņā ar ES pārstāvja Palestīnā biroja datiem pēdējo mēnešu laikā tiek nojauktas ļoti daudzas palestīniešiem piederoši objekti;

G.  tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Gazas joslā;

H.  tā kā pastāv bažas par ieslodzīto stāvokli abās pusēs, jo īpaši saistībā ar palestīniešu ieslodzīto patlaban pieteikto bada streiku; tā kā abām pusēm vajadzētu pildīt starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzīto tiesību ievērošanu;

I.  tā kā visām pusēm vajadzētu atbalstīt dialogu un praktisku sadarbību, jo īpaši tādās jomās kā drošība, piekļuve ūdenim, sanitārijai un enerģijas resursiem, lai veicinātu palestīniešu ekonomikas izaugsmi, tādējādi nesot cerības, mieru un izlīgumu, kas šim reģionam ir tik ļoti nepieciešami;

J.  tā kā ES un abu pušu attiecībām vajadzētu balstīties uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu, jo tie ir to iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatprincipi un būtiski šo attiecību elementi,

1.  atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā, kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, droša Izraēlas Valsts un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas Valsts, ievērojot tiesības uz pašnoteikšanos un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības;

2.  uzsver, ka pusēm ir svarīgi pēc iespējas drīz atsākt būtiskas sarunas, lai pēc iespējas ātrāk panāktu taisnīgu, ilgstošu un visaptverošu mieru; aicina abas puses nepieļaut darbības, kas varētu izraisīt lielāku situācijas saasinājumu, tostarp neveikt vienpusējus pasākumus, kas varētu negatīvi ietekmēt sarunu rezultātus un apdraudētu divu valstu risinājuma iespējamību; aicina abas puses atkārtoti paust savu apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, tādējādi norobežojoties no viedokļiem, kas to noraida;

3.  stingri iebilst pret jebkādām darbībām, kas apdraud divu valstu risinājuma dzīvotspēju, un mudina abas puses ar politikas nostādnēm un rīcību apliecināt patiesu apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, lai atjaunotu uzticēšanos; atzinīgi vērtē apņemšanos, ko nesen viesojoties Amerikas Savienotajās Valstīs pauda Izraēlas premjerministrs Benjamin Netanyahu un Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmoud Abbas, kopīgi censties panākt mieru;

4.  uzsver, ka divu valstu risinājuma dzīvotspējas aizsargāšanai un saglabāšanai ir jābūt neatliekamai prioritātei Eiropas Savienības politikās nostādnēs un darbībās, kas attiecas uz Izraēlas un palestīniešu konfliktu un Tuvo Austrumu miera procesu;

5.  nosoda visus pret Izraēlas iedzīvotājiem vērstos vardarbības un terora aktus, kā arī kūdīšanu uz vardarbību, kas nekādi nav savienojami ar centieniem panākt miermīlīgu divu valstu risinājumu; norāda, ka visām pusēm vajadzētu efektīvi vērsties pret vardarbību, terorismu, naida kurināšanu un kūdīšanu, jo tas ir būtiski, lai atjaunotu uzticību un novērstu situācijas saasināšanos, kas vēl vairāk mazinās izredzes panākt mieru;

6.  atgādinot, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apmetnes ir nelikumīgas, uzsver, ka nesenie lēmumi veidot jaunu apmetni dziļi Rietumkrasta teritorijā, izsludināt konkursu gandrīz 2000 apmetnes objektu būvniecībai un pasludināt papildu zemes platības dziļi Rietumkrasta teritorijā par „valsts zemi” vēl vairāk mazina izredzes panākt dzīvotspējīgu divu valstu risinājumu; nosoda apmetņu celtniecības politikas turpināšanu un aicina Izraēlas iestādes nekavējoties to pārtraukt; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka Knesets 2017. gada 6. februārī apstiprināja „Regulējuma likumu”, kas ļauj ar atpakaļejošu spēku legalizēt palestīniešu īpašumos uzbūvētās apmetnes bez likumīgā zemes privātīpašnieka piekrišanas; gaida Augstākās tiesas lēmumu attiecībā uz šo jauno tiesību aktu;

7.  atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 18. janvāra secinājumu 8. punktu par ES un tās dalībvalstis saistībām nodrošināt, ka tiek pilnībā īstenoti spēkā esošie ES tiesību akti un ES un Izraēlas divpusējie nolīgumi;

8.  aicina izbeigt palestīniešu māju un ES finansēto struktūru un projektu nojaukšanu, palestīniešu ģimeņu piespiedu pārvietošanu un palestīniešu īpašumu konfiskāciju Rietumkrasta teritorijā, par ko liecināja Kvarteta ziņojums; uzsver attiecīgo ES iestāžu pienākumu nodrošināt, lai arī turpmāk ES finansējumu nevarētu tieši vai netieši izmantot teroristu organizācijām vai to darbībām, kas izraisa šos aktus;

9.  atgādina, ka viens no pamatnoteikumiem miera un drošības nodrošināšanai šajā reģionā ir tas, ka valstis un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, tostarp uzņemoties atbildību par savām darbībām;

10.  uzsver, ka palestīniešu savstarpējā samierināšanās ir svarīgs aspekts divu valstu risinājuma panākšanai, un nosoda šķelšanos palestīniešu vidū; atbalsta ES aicinājumu palestīniešu grupējumiem par galveno prioritāti izvirzīt izlīguma panākšanu un Palestīniešu pašpārvaldes atjaunošanu Gazas joslā; mudina palestīniešu spēkus nekavējoties atsākt centienus panākt izlīgumu, jo īpaši sarīkojot prezidenta un likumdevēju vēlēšanas, kuras rīkot vajadzēja jau sen; uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldei ir jāuzņemas valdības funkcijas Gazas joslā, tostarp drošības un civilās pārvaldes jomā, un jānodrošina sava klātbūtne Gazas joslas robežšķērsošanas punktos;

11.  uzsver, ka kaujinieku darbības un ieroču nelikumīga uzkrāšana vairo nestabilitāti un galu galā kavē centienus panākt risinājumu sarunu ceļā; aicina Palestīniešu pašpārvaldes drošības spēkus veikt efektīvas un savlaicīgas operācijas, lai pārtrauktu kaujinieku grupu darbības, piemēram, raķešu šaušanu uz Izraēlu; uzsver to, ka steidzami ir jāaptur teroristu grupu centieni apbruņoties, nelegāli ievest ieročus, izgatavot raķetes un būvēt tuneļus;

12.  atkārtoti prasa izbeigt Gazas joslas blokādi un nekavējoties atjaunot un atveseļot šo reģionu;

13.  atgādina dalībvalstīm par Venēcijas 1980. gada jūnija deklarāciju, saskaņā ar kuru ES dalībvalstis uzņēmās atbildību par šo miera procesu; aicina līdz šā gada jūnijam pieņemt jaunu ES deklarāciju; aicina augsto pārstāvi izmantot šo jauno deklarāciju, lai šim reģionam izstrādātu stabilu un visaptverošu miera iniciatīvu;

14.  aicina šajā Eiropas Savienības miera iniciatīvā pievērsties Izraēlas un palestīniešu konflikta risināšanai ar mērķi panākt konkrētus rezultātus noteiktā termiņā, ņemot vērā divu valstu risinājumu un ieviešot starptautisku uzraudzības un īstenošanas mehānismu; uzsver, cik svarīgi šajā sakarībā ir Tuvo Austrumu Kvarteta ietvaros sadarboties ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, jo īpaši ņemot vērā Arābu valstu miera iniciatīvu; aicina attiecībās ar abām pusēm efektīvi izmantot Eiropas Savienības ietekmi un pastāvošos instrumentus, lai veicinātu miera centienus, jo koordinēta rīcība ES līmenī var dot pozitīvus rezultātus;

15.  uzsver, ka, lai veicinātu patiesu Eiropas miera iniciatīvu, dalībvalstu galvenais pienākums ir aktīvi iesaistīties vienotas Eiropas nostājas izveidē un atturēties no vienpusējām iniciatīvām, kas vājina Eiropas darbību; uzsver, ka Eiropas valstu un valdību vadītāji nevar aicināt Savienību būt aktīvai šajā reģionā, ja to atšķirīgās nostājas liedz augstajai pārstāvei paust vienotu Savienības nostāju;

16.  norāda uz potenciālu, kas piemīt Palestīnas arābu kopienai Izraēlā, lai panāktu ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem, un to, cik svarīgi ir šīs kopienas iesaistīšanās un ieguldījums miera procesā; aicina visiem Izraēlas iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības, kas ir galvenais priekšnosacījums, lai izpildītu šo uzdevumu;

17.  aicina Eiropas Savienību sniegt atbalstu un aizsardzību pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tostarp ar cilvēktiesību organizācijām, kas abās pusēs veicina centienus panākt mieru un veidot uzticību starp izraēliešiem un palestīniešiem, un atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu miera procesā, izmantojot jaunas un inovatīvas idejas un iniciatīvas;

18.  ierosina uzsākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis būtu apvienot Eiropas, Izraēlas un palestīniešu deputātus, lai palīdzētu attīstīt programmu mieram un papildinātu ES diplomātiskos centienus;

19.  uzsver, ka ES ir jāveicina iniciatīvas, kas var sniegt ieguldījumu, lai atjaunotu uzticību starp politisko, ekonomisko un sociālo procesu dalībniekiem un izveidotu sadarbības modeli konkrētu jautājumu risināšanai; šajā sakarībā uzsver, cik liela nozīme ir tām politikas jomām, kurās sadarbība ir ļoti svarīga iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanai, jo īpaši tādās jomās kā drošība, piekļuve ūdenim, sanitārijai un enerģijas resursiem, un palestīniešu ekonomikas izaugsmei,

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Kvarteta pārstāvim, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.