Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2687(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0300/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0229

Pieņemtie teksti
PDF 347kWORD 56k
Ceturtdiena, 2017. gada 18. maijs - Strasbūra
Dadābas bēgļu nometne
P8_TA(2017)0229RC-B8-0300/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūcija par Dadābas bēgļu nometni (2017/2687(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā starpvaldību darba grupas Austrumāfrikas attīstības jautājumos (IGAD) 2017. gada 25. marta Nairobi deklarāciju par paliekošiem risinājumiem Somālijas bēgļu jautājumam un repatriantu reintegrācijai Somālijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 19. septembra ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

–  ņemot vērā ministru trīspusējās komisijas 2016. gada 25. jūnija kopīgo paziņojumu par to Somālijas bēgļu brīvprātīgu repatriāciju, kas dzīvo Kenijā,

–  ņemot vērā ES 2015. gada 11.–12. novembra Valetas samita par migrāciju rezultātus,

–  ņemot vērā Hartūmas procesa (ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvas) ministru konferences 2014. gada 28. novembrī Romā pieņemto deklarāciju,

–  ņemot vērā Somālijas, Kenijas un UNHCR 2013. gada 10. novembrī parakstīto trīspusējo nolīgumu par brīvprātīgu repatriāciju;

–  ņemot vērā Kenijas augstākās tiesas 2017. gada 9. februāra spriedumu, ar kuru tika aizliegts slēgt Dadābas bēgļu nometni,

–  ņemot vērā Kenijas valdības lēmumu iesniegt apelāciju pret Kenijas augstākās tiesas 2017. gada 9. februāra spriedumu,

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federikas Mogerīni, attīstības komisāra Nevena Mimicas un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanida runaspersonu paziņojumu par Kenijas valdības 2016. gada 20. maija lēmumu par Dadābas bēgļu nometņu slēgšanu,

–  ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai,

–  ņemot vērā ANO Globālo līgumu par kopīgu atbildību attiecībā uz bēgļiem,

–  ņemot vērā 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) indikatīvo programmu Somālijai un Austrumāfrikai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Āfrikas raga reģions, kuru apdzīvo gandrīz 250 miljoni cilvēku, kuru skaits strauji pieaug, uzņem lielāko skaitu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu gan Āfrikā, gan pasaulē; tā kā reģions saskaras ar tādām problēmām, kā nekontrolēta migrācija, piespiedu pārvietošana, cilvēku tirdzniecība, cilvēku kontrabanda, terorisms un vardarbīgi konflikti;

B.  tā kā šīs problēmas izraisa vairāki faktori atkarībā no vietējā konteksta, bet visu to pamatā ir labas pārvaldības trūkums, sociālekonomisko iespēju trūkums, galēja nabadzība, nestabilitāte un klimata pārmaiņas;

C.  tā kā Dadābas bēgļu uzņemšanas komplekss tika izveidots 1991. gadā, kā pagaidu risinājums, lai sniegtu pajumti tiem, kas bēga no vajāšanām, vardarbības un nestabilitātes Austrumāfrikas reģionā, un jo īpaši tiem, kas glābās no pilsoņu kara Somālijā; tā kā šis komplekss patlaban sastāv no piecām atsevišķām nometnēm, kas paredzētas dažādiem bēgļu veidiem, un šī kompleksa teritorija ir 50 kvadrātkilometri un visvecākās, kā arī visblīvāk apdzīvotās ir Hagadera, Dagahaley un Ifo nometnes;

D.  tā kā, lai arī Dadāba bija paredzēta 90 000 cilvēku, ANO lēš, ka šajā kompleksā patlaban uzturas 260 000 cilvēku, no kuriem 95 % ir no Somālijas un 60 % ir jaunāki par 18 gadiem; tā kā 2016. gada maijā Kenija izbeidza sava bēgļu departamenta darbību, kura pienākums bija reģistrēt bēgļus, tādējādi desmitiem tūkstošu cilvēku nav reģistrēti, kā rezultātā lēstie skaitļi var būt pat vēl lielāki;

E.  tā kā bēgļu nometnē ir vardarbības risks, bet sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti;

F.  tā kā vairāk nekā divas desmitgades Somālija cieš no postošas nestabilitātes un valstisku struktūru trūkuma, un šo situāciju vēl pasliktina dabas apstākļu radīts apdraudējums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām; tā kā šīs problēmas ir apdraudējušas Somālijas visneaizsargātāko kopienu spēju turēties pretī grūtībām un izdzīvot, tādēļ tik daudzi cilvēki ir pārvietoti Somālijas iekšienē un devušies uz kaimiņvalstīm;

G.  tā kā Somālijas bēgļu problēma, kas ilgst jau trīs desmitgades, ir viena no visieilgušākajām pasaulē un bēgļu gaitās jau dzimst trešā paaudze; tā kā reģionā pārvietots ir gandrīz miljons somāliešu un vēl 1,1 miljons ir pārvietos Somālijas iekšienē;

H.  tā kā Somālija ir viena no tām piecām valstīm pasaulē, no kurām pēdējo 15 gadu laikā nāk visvairāk bēgļu — patlaban reģistrēts ir 1,1 miljons bēgļu, no kuriem 80 % ir apmetušies Āfrikas raga un Jemenas reģionā; tā kā Somālijas administrācija vairākkārt ir paudusi vēlmi uzņemt savus valstspiederīgos; tā kā Kenija patlaban uzņem 500 000 bēgļu, kuru skaits turpina pieaugt, ņemot vērā aizvien lielākās drošības problēmas reģionā, jo īpaši Dienvidsudānā;

I.  tā kā drošības situācija Somālijā joprojām ir bīstama un neparedzama, un nerimstas grupējuma “al-Shabaab” un citu bruņotu un teroristu grupējumu uzbrukumi; tā kā 2017. gada 6. aprīlī prezidents Mohamed AbdullahiFarmajoMohamed Somālijā izsludināja karastāvokli un piedāvāja islāmistu kaujinieku grupējuma “al-Shabaab” locekļiem amnestiju, kā arī apmācības, darba un izglītības iespējas, ja viņi 60 dienu laikā noliks ieročus;

J.  tā kā viss Austrumāfrikas reģions patlaban cieš no liela sausuma un bada stāvoklis ir izsludināts Dienvidsudānas daļās, apdraudot gandrīz miljonu cilvēku; tā kā brīdinājums par bada tuvošanos ir izziņots attiecībā uz Somāliju, kura saskartos ar trešo bada stāvokli 25 gados, un valdība ziņo, ka ārkārtas pārtikas palīdzība ir nepieciešama 6,2 miljoniem cilvēku; tā kā Kenijas prezidents Uhuru Kenyatta ir izsludinājis pašreizējo sausumu par valsts mēroga katastrofu un 2,7 miljoniem cilvēku draud bads; tā kā sagaidāms, ka situācija pasliktināsies Etiopijā, Kenijā, Somālijā un Jemenā, kas varētu novest pie plaši izplatītas smaga bada situācijas;

K.  tā kā saskaņā ar ANO datiem sausuma dēļ Somālijas iekšzemē kopš 2016. gada novembra papildus ir pārvietoti vairāk nekā 683 000 cilvēku, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas; tā kā bads 2011. gadā atņēma dzīvību aptuveni 250 000 cilvēku;

L.  tā kā 2016. gada 6. maijā Kenijas valdība paziņoja par lēmumu bez liekas kavēšanās slēgt Dadābas kompleksu, atsaucoties uz drošības problēmām un nepieciešamību izbeigt ieilgušo bēgļu problēmu reģionā; tā kā 2016. gada 30. novembrī Kenijas valdība paziņoja, ka Dadābas nometne tiks slēgta 2017. gada maijā; tā kā kopš IGAD samita, kurš notika 2017. gada 25. martā, visas pūles tiek veltītas svarīgajam uzdevumam rast reģionālu un ilgtspējīgu risinājumu Somālijas bēgļu problēmai;

M.  tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir paudusi izpratni par Kenijas valdības bažām un nometnes slēgšanas iemesliem, tomēr ir arī uzsvērusi, ka cilvēku atgriešanās Somālijā jānodrošina saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, tai jābūt brīvprātīgai un uz informāciju pamatotai, nodrošinot repatriantiem piekļuvi objektīvai, neitrālai un atbilstīgai informāciju, kā arī tai jābūt drošai, cieņpilnai un ilgtspējīgai, un repatrianti jāinformē par sekām, kas radīsies, ja tie nevēlēsies brīvprātīgi atgriezties;

N.  tā kā Kenijas Augstākā tiesa 2017. gada 9. februārī, izskatot divu Kenijas cilvēktiesību organizāciju — Kenijas Nacionālās Cilvēktiesību komisijas un Kituo Cha Sheria — sūdzību, nolēma, ka Kenijas valdības rīkojumi slēgt Dadābas bēgļu nometni ir diskriminējoši un ir uzskatāmi par kolektīvu sodīšanu, kā arī ir pārmērīgi, patvaļīgi un nesamērīgi;

O.  tā kā debates saistībā ar Dadābas nometnes slēgšanu ir parādījušas to, cik lēni tiek īstenots trīspusējais nolīgums, ko 2013. gadā parakstīja UNHCR, Kenija un Somālija, un kura mērķis ir nodrošināt somāliešu brīvprātīgu atgriešanos tajās Somālijas daļās, kur valda stabilitāte, un šo lēno īstenošanu atklāti kritizē Kenijas valdība un citas ieinteresētās puses;

P.  tā kā kopš 2014. gada, kad UNHCR sāka atbalstīt somāliešu bēgļu brīvprātīgu atgriešanos, ir atgriezušies apmēram 65 000 cilvēku, bet mērķis, kas saistīts ar ilgtspējīgas atgriešanās īpatsvara palielināšanu, būs atkarīgs no situācijas Somālijā;

Q.  tā kā 2016. gada augusta beigās Somālijas pārvaldes iestādes Džubalandā pārtrauca repatriāciju uz reģiona galvaspilsētu Kismājo, ko skāra bēgļu masveida pieplūdums; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem gandrīz 70 % no repatriantiem ir bērni;

R.  tā kā Dadābas nometnes slēgšana ietekmēs pārējās kaimiņvalstis, piemēram, Etiopiju, kas šobrīd uzņem aptuveni 245 000 bēgļus no Somālijas, jo tas varētu izraisīt jaunu masveida pieplūdumu; tā kā šī situācija apliecina, ka problēmas bēgļu, robežu pārvaldības un stabilitātes jomā ir savstarpēji saistītas, un norāda uz nepieciešamību veicināt reģionālo sadarbību, lai risinātu šos jautājumus, jo īpaši saistībā ar lēmuma slēgt Dadābas nometni;

S.  tā kā daudziem bēgļiem, īpaši no lauku rajoniem, izredzes atgriezties ir atkarīgas no viņu spējas pieprasīt atpakaļ zemi valstī, kurā ir nepilnīga zemes īpašumtiesību sistēma un piespiedu padzīšana no zemes ir ierasta prakse;

T.  tā kā uzņēmēja sabiedrība plašākā Dadābas reģionā ir izrādījusi ļoti humānu attieksmi, augstsirdību un toleranci attiecībā uz nometnes pastāvēšanu, bet tā saskaras ar ļoti lielām ekonomikas, attīstības un vides problēmām;

U.  tā kā, ņemot vērā, ka Dadābas situācija ir ieilgusi, līdzekļu devējiem ir nācies pievērst uzmanību citiem konfliktiem un samazināt izdevumus, tādējādi bēgļi šajā nometnē saskaras ar daudzām problēmām;

V.  tā kā klimata pārmaiņas īpaši postoši ietekmē lopkopjus un nomadu dzīvesveida piekopējus, kas nodrošina iztiku lielai daļai šā reģiona iedzīvotāju, kuri arī saskaras ar aizvien lielākiem draudiem, ko rada sausums, slimības, karš un sarūkošais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, kā arī citas problēmas;

W.  tā kā ES ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) starpniecību 2014.–2020. gada laikposmam ir piešķīrusi EUR 286 miljonus, pievēršoties ANO Globālā līguma īstenošanai un jo īpaši valsts un miera veidošanai, nodrošinātībai ar pārtiku, izturētspējai un izglītībai; tā kā vienošanās par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai tika parakstīta Valetas samitā 2015. gada 12. novembrī un ir paredzēta, lai, veicinot noturību, ekonomiskās iespējas, vienlīdzīgas iespējas, drošību un attīstību, novērstu cēloņus, kas izraisa nestabilu situāciju, piespiedu pārvietošanu un nelikumīgu migrāciju; tā kā ES rīkojas, lai nodrošinātu Kenijas bēgļu nometnēs mītošo bēgļu dzīvībai svarīgās pamatvajadzības;

X.  tā kā ES ir apņēmusies atbalstīt Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), nodrošinot finanšu līdzekļus, lai garantētu drošību un mazinātu “al-Shabaab” un citu grupējumu radītos draudus; tā kā 2017. gada 23. martā Āfrikas Savienības Komisija organizēja augsta līmeņa apspriedi, kurā piedalījās ES un ANO pārstāvji, par AMISOM nākotni un atbalstu drošības sektora iestādēm un reformām Somālijā; tā kā 2017. gada 11. maijā Londonas konferencē par Somāliju ES paziņoja par jaunu atbalstu Somālijai EUR 200 miljonu apjomā;

Y.  tā kā pēc ASV prezidenta D. Trampa 2017. gada 27. janvārī izdotā izpildrīkojuma turpmākais liktenis ir neskaidrs aptuveni 3000 bēgļiem, kurus 2017. gadā no Kenijas bija plānots pārmitināt uz ASV un kuri lielākoties ir no Dadābas, turklāt ASV un ANO amatpersonas jau ir rūpīgi pārbaudījušas vairumu šo bēgļu, kas teju 10 gadus ir gaidījuši pārmitināšanas atļauju;

Z.  tā kā ir jāizvērš ES pārmitināšanas centieni, lai panāktu atbilstību to valstu centieniem, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Austrālijas un Kanādas centieniem, tādējādi nodrošinot, ka tiek izpildītas UNHCR nostādnes par bēgļu taisnīgu sadalījumu visā pasaulē;

AA.  tā kā Nairobi vispārējais rīcības plānā, kas tika pieņemts 2017. gada 25. martā IGAD samitā, ir īpaši uzsvērts, ka sausums un bruņotie konflikti ir iemesls cilvēku pārvietošanai šajā reģionā;

AB.  tā kā pēc ES vēlēšanu novērtēšanas misijas izvietošanas Kenijā tika ierosināts, ka būtu lietderīgi un efektīvi nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju vispārējām vēlēšanām, kas notiks 2017. gada augustā;

1.  izsaka atzinību par Kenijas un Dadābas reģiona lomu nepieredzēti liela skaita bēgļu uzņemšanā tik ilgā laikposmā; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija šajā reģionā nav ilgtspējīga, un ir vajadzīga efektīva un saskaņota reģiona valdību un starptautiskās sabiedrības, tostarp ES, rīcība, lai izstrādātu ilgtspējīgu risinājumu Somālijas bēgļu jautājumam līdztekus centieniem palielināt drošību un nodrošināt reģiona ilgtermiņa sociāli ekonomisko attīstību;

2.  ņem vērā IGAD Nairobi deklarāciju par ilgtspējīgiem risinājumiem bēgļiem no Somālijas un Somālijā atgriezušos personu reintegrāciju; atzinīgi vērtē apņemšanos panākt visaptverošu reģionālo pieeju, vienlaikus saglabājot aizsardzību un veicinot patstāvību patvēruma valstīs, kas jāpilda ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un saskaņā ar starptautisku atbildības sadalījumu, kā izklāstīts Ņujorkas deklarācijas visaptverošajā sistēmā reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF);

3.  pauž nožēlu, ka ES dalībvalstis nav sniegušas nozīmīgu ieguldījumu centienos pārvietot bēgļus no Dadābas nometnes, un prasa ES pildīt savu pienākumu, kas saistīts ar taisnīgu sloga sadalījuma nodrošināšanu;

4.  norāda, ka bēgļi nevarēs atgriezties mājās, kamēr nebūs stabilitātes plašākā reģionā un kamēr turpināsies bada draudi; tādēļ prasa ES par galveno mērķi saglabāt ilgtermiņa attīstības nodrošināšanu un divkāršot centienus iesaistīties un uzņemties starpnieka pienākumus reģionā, lai risinātu galvenās ar ekonomiku, politiku, vidi un drošību saistītās problēmas, kas ir galējas nabadzības, noziedzīgu darbību, radikalizācijas un terorisma pamatcēlonis un iznākumā izraisa bēgļu krīzi;

5.  uzsver, ka 260 000 somāliešu bēgļu pastāvīgas aizsardzības nodrošināšanai ir vajadzīga reģiona mēroga rīcība; atgādina, ka repatriantu ilgtspējīgas reintegrācijas nolūkā vajadzīga holistiska, uz sabiedrības interesēm pamatota pieeja, lai uzlabotu līdzekļu izmantošanas spēju un nodrošinātu Somālijā repatriantiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējām kopienām labāku piekļuvi pakalpojumiem;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Nairobi vispārējais un reģionālais rīcības plāns, kurā paredzēts, ka nometnes pakāpeniski tiks slēgtas, lai bēgļiem uzņēmējvalstī būtu pieejams darbs un pakalpojumi un lai viņi varētu brīvi pārvietoties; tomēr pauž nožēlu, ka attiecībā uz Dadābas nometni netiek īstenota konkrētu rīcība; atbalsta reģionālā fonda izveidi līdzekļu devējiem;

7.  uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus saistībā ar drošības problēmām Somālijā un augsto bada risku, jebkurā gadījumā lēmumam par atgriešanos vienmēr vajadzētu būt tikai brīvprātīgam; aicina noteikt lielāku atbildību par pienākumu sadalījumu bēgļu uzņemšanas jautājumā un ieviest papildu metodes, lai palīdzētu bēgļiem piekļūt trešām valstīm, tostarp ES;

8.  atkārtoti pauž atbalstu ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai mērķiem, lai novērstu nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņus Austrumāfrikas reģionā; prasa, lai dalībvalstis pilda savas saistības pret fondu; tomēr aicina Komisiju pasteidzināt apspriešanos ar iesaistītajām personām reģionā, tostarp ar vietējiem iedzīvotājiem, reģiona pašvaldību un NVO, lai pievērstu uzmanību uz vietas konstatētajām problēmām un vajadzībām un sekmētu veicinošas vides veidošanu un palielinātu spēju atgriezt bēgļus savās izcelsmes valstīs; uzsver, ka Dadābā ir izveidotas apmēram 10 000 darbvietu, kas galvenokārt saistītas ar humānās palīdzības sniegšanu;

9.  uzsver uz cilvēku un sabiedrības interesēm vērstas pieejas nozīmi ES Ārkārtas trasta fonda līdzekļu efektīvā izmantošanā, lai atbalstītu atgriešanās darbības Dadābā un ieviestu attīstības un noturības veicināšanas pasākumus reģionā; pauž pārliecību, ka ES Ārkārtas trasta fonda līdzekļi būtu jāvelta ne vien ekonomikas attīstībai, bet arī vietējiem projektiem reģionā, lai uzlabotu pamatpakalpojumu kvalitāti, vienlīdzību un vispārēju pieejamību un apmācību vietējo spēju veidošanas uzlabošanai, kā arī lai apmierinātu neaizsargāto kopienu, tostarp minoritāšu, vajadzības;

10.  uzskata, ka ES Ārkārtas trasta fondam lielāka uzmanība jāvelta reģiona ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, uzlabojot ekonomikas un nodarbinātības iespējas un palielinot noturību; aicina izmantot fonda līdzekļus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un turpinātu izvērst saules enerģijas kā energoavota izmantošanu, piemēram, dzeramā ūdens sūkņiem — šis projekts tiek sekmīgi īstenots dažās Dadābas nometnes daļās;

11.  norāda, ka sieviešu un bērnu īpatsvars ir vairāk nekā 60 % no visa bēgļu nometnes iedzīvotāju skaita un ka tieši sievietes un bērnus uzskata par nometnē visneaizsargātāko un atstumtāko grupu; aicina Kenijas valdību, reģionālās iestādes, starptautiskās palīdzības organizācijas un starptautisko sabiedrību, tostarp ES, rast konkrētu pieeju palīdzības pasākumiem, ar ko vēršas pret faktoriem, kuri ietekmē sieviešu un bērnu neaizsargātību nometnē, piemēram, tādi faktori kā vajāšana dzimuma un dzimuma identitātes dēļ, vardarbība pret sievietēm, seksuāla vardarbība un izmantošana, galēja nabadzība un atstumšana;

12.  atzinīgi vērtē Somālijas pārvaldes iestāžu panākumus pēdējo mēnešu laikā, tostarp vēlēšanu rīkošanu; tomēr uzsver, ka drošības un sociāli ekonomisko apstākļu dēļ daudzās Somālijas teritorijas daļās plaša mēroga repatriācijas pasākumu īstenošana joprojām ir ļoti sarežģīta; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Somālijas iestādēm, lai pastiprinātu centienus panākt valstī stabilitāti, pirms tiek veikti liela mēroga repatriācijas pasākumi;

13.  aicina ES un starptautiskos partnerus pildīt solījumus Somālijai, proti, strādāt, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu un tādējādi novērstu draudošo badu, kā arī veicināt drošību un izlīdzināt kopienu aizvainojumus, uzlabot publisko finanšu pārvaldību un palīdzēt pabeigt konstitūcijas pārskatīšanu, lai panāktu ilgtermiņa stabilitāti;

14.  aicina ES nodrošināt, ka, īstenojot pārcelšanas programmas reģionā, tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, ka neaizsargātas cilvēku grupas tiek atbildīgi pārceltas uz drošiem reģioniem un ka tiek ievērotas bēgļu tiesības; aicina ES un starptautiskos partnerus palīdzēt infrastruktūras veidošanā valstī, lai atgriezušos bēgļus varētu droši un paliekoši reintegrēt Somālijas sabiedrībā, kuru neapdraud tādi teroristiski grupējumi kā „al Shabaab”;

15.  uzsver, ka nepieciešama labāka Somālijas un tās kaimiņvalstu robežu pārvaldība, jo tiek uzskatīts, ka šajās kaimiņvalstīs darbojas tīkli, kas iesaistīti cilvēku, ieroču, narkotiku un citu nelegālu preču tirdzniecībā un kontrabandā un kas šādā veidā nodrošina finansējumu noziedzīgām un teroristiskām darbībām; sagaida, ka ES Apmācības misija Somālijā cieši sadarbosies ar AMISOM un Somālijas iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi robežu pārvaldības jomā ar mērķi aizturēt nelikumīgas tirdzniecības veicējus un kontrabandistus;

16.  atzīst, ka nav iespējama attīstība, ja reģionā netiek uzlabota drošība; tomēr stingri uzsver, ka EAF un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) līdzekļi ir jāizmanto reģiona ekonomikas, cilvēkkapitāla un sociālajai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot attīstības problēmām, kas apzinātas trasta fonda lēmumā; atgādina, ka EAF un OAP līdzekļi ir jāizmanto vienīgi attīstības mērķiem, tādējādi novēršot migrācijas pamatcēloņus;

17.  norāda, ka nepieciešams stiprināt Kenijas Dadābas reģiona uzņēmēju kopienu noturību un atbalstīt to attīstību, rūpējoties par to, lai, pakāpeniski samazinot Dadābas nometni un pilsētā sniegtos sabiedriskos pakalpojumus, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta iedzīvotāju iztika, un pievēršot uzmanību ekonomiskajam satricinājumam, ko tas var radīt iedzīvotājiem; uzsver, ka cilvēki, kas apmetušies Dadābas nometnē, ir radījuši lielu slogu videi šajā reģionā, tādējādi ietekmējot vietējo iedzīvotāju piekļuvi dabas resursiem; uzsver, ka šī problēma būtu jārisina kopīgi, iesaistoties Kenijas valdībai un ES nacionālās indikatīvās programmas Kenijai īstenotājiem; sagaida, ka Kenijas valdība un ES atzīs šā nestabilā reģiona īpašās vajadzības;

18.  pauž nožēlu par ASV valdības lēmumu — par USD 640 miljoniem samazināt savu ieguldījumu ANO aģentūru finansēšanā; pauž bažas par šā lēmuma tiešo ietekmi uz reģionu; uzstāj, ka brīvprātīgajam ES ieguldījumam ANO fondu un aģentūru finansēšanā, kas ir puse no to kopējā budžeta, ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu mieru un drošību visā pasaulē;

19.  uzsver, ka budžeta līdzekļu trūkums tādām ANO aģentūrām kā UNHCR, kas sniedz aizsardzību, patvērumu un humāno palīdzību grūtos un sarežģītos apstākļos, tikai vairos ar drošību saistītās problēmas reģionā;

20.  ar lielām bažām atzīmē reģionā vērojamās nopietnās klimata pārmaiņu sekas, kas ir skaidrs atgādinājums ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai kopumā par to, ka jāīsteno Parīzes nolīgumā ietvertās vienošanās, un vienlaikus norāda uz to, ka šādi pasākumi tieši ietekmē karu un badu reģionā;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kenijas valdībai, Garisas reģiona gubernatoram, Kenijas parlamenta priekšsēdētājam, Somālijas valdībai, Somālijas parlamenta priekšsēdētājam, IGAD, IGAD dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika