Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un jo īpaši tās 2. nodaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un brīvībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumus par LGBTI līdztiesību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos,

–  ņemot vērā tā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai(1),

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2017. gada 13. aprīļa paziņojumu par vardarbību pret gejiem un viņu aizturēšanu Čečenijā,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni runaspersonas 2017. gada 6. aprīļa paziņojumu par geju cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā,

–  ņemot vērā ES 2017. gada 19. aprīļa vietējo paziņojumu par geju cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā,

–  ņemot vērā EDSO Pastāvīgās padomes 2017. gada 27. aprīļa sanāksmē sniegto ES paziņojumu par to, ka joprojām tiek ziņots par Čečenijas valdības veiktajiem geju arestiem un slepkavībām,

–  ņemot vērā ASV Valsts departamenta runaspersonas 2017. gada 7. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) direktora 2017. gada 13. aprīļa paziņojumu;

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova kopīgo preses konferenci Maskavā 2017. gada 24. aprīlī,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 1. aprīlī Krievijas neatkarīgais laikraksts Novaya Gazeta publicēja rakstu, kurā tika ziņots par to, ka Krievijas Federācijas autonomajā Čečenijas Republikā koordinētas kampaņas laikā ir nolaupīti un aizturēti vairāk nekā simts geju vai par tādiem uzskatītu vīriešu, un tiek uzskatīts, ka šo kampaņu pēc Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova tiešiem rīkojumiem ir organizējušas minētās republikas iestādes un drošības spēki;

B.  tā kā laikraksts Novaya Gazeta ziņoja, ka nolaupītie upuri ir tikuši pazemoti, spīdzināti un piespiesti atklāt citu LGBTI identitātes; tā kā tika ziņots arī par to, ka vismaz trīs vīrieši ir tikuši nogalināti — divi miruši no izturēšanās pret viņiem apcietinājuma laikā un vienu nogalinājusi viņa ģimene, veicot t. s. goda aizstāvības slepkavību;

C.  tā kā organizācija “Human Rights Watch” un Starptautiskā Krīzes grupa neatkarīgi viena no otras ir apstiprinājušas šos sākotnējos ziņojumus un abas atsaucas uz informācijas avotiem uz vietas, kuri apliecina, ka policijas un drošības spēki ir mērķtiecīgi apcietinājuši par gejiem uzskatītus vīriešus;

D.  tā kā saskaņā ar saņemtajām ziņām Čečenijas iestādes ir noraidījušas šos pieņēmumus un ir izrādījušas nevēlēšanos veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos;

E.  tā kā cietušās personas lielākoties nemeklē palīdzību tiesā, jo baidās no vietējo iestāžu atriebības; tā kā sabiedrībā valdošās spēcīgās homofobijas dēļ geji un lesbietes vai par gejiem vai lesbietēm uzskatītas personas ir jo īpaši neaizsargātas un riskē kļūt par radinieku veiktu goda aizstāvības slepkavību upuriem;

F.  tā kā pēc daudziem draudu un represiju gadiem un pēc cilvēktiesību stāvokļa krasās pasliktināšanās Ziemeļkaukāzā gandrīz neviens neatkarīgais žurnālists vai cilvēktiesību aizstāvis nespēj strādāt šajā reģionā; tā kā saskaņā ar saņemtajām ziņām žurnālisti, kuri strādā laikrakstā Novaya Gazeta, kas informēja par vajāšanu, par sava darba veikšanu ir saņēmuši nāves draudus; tā kā Čečenijas iestādes ir noliegušas visus apgalvojumus un pieprasījušas, lai žurnālisti nosauktu intervētās cietušās personas;

G.  tā kā policija Sanktpēterburgā un Maskavā aizturēja LGBTI aktīvistus, kuri mēģināja palielināt informētību par homoseksuālu vīriešu vajāšanu Čečenijā un prasīja tās izmeklēšanu;

H.  tā kā Krievijas Federācija ir parakstījusi vairākus starptautiskus cilvēktiesību nolīgumus un kā Eiropas Padomes loceklei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītājvalstij tai ir pienākums nodrošināt visu iespējami apdraudēto personu drošību, tostarp gadījumos, kad apdraudējums radies šo personu seksuālās orientācijas dēļ; tā kā Krievijai ir pienākums un līdzekļi izmeklēt Čečenijas iestāžu veiktos noziegumus; tā kā kopš 1993. gada homoseksualitāte Krievijas Federācijā vairs netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu;

I.  tā kā prezidents V. Putins ir uzdevis Krievijas cilvēktiesību ombudei Tatjanai Moskalkovai izveidot darba grupu, lai izmeklētu minētos apgalvojumus;

J.  tā kā pašreizējie starptautiskie cilvēktiesību likumi un Krievijas vietējie tiesību akti aizsargā LGBTI; tā kā tomēr bieži vien ir nepieciešama īpaša rīcība, lai LGBTI varētu pilnībā izmantot cilvēktiesības, jo seksuālā orientācija un dzimumidentitāte var radīt papildu diskriminācijas, iebiedēšanas un vajāšanas risku ne tikai skolās, darba vietās un plašākā sabiedrībā, bet arī ģimenēs; tā kā policijas, tiesu un valsts iestāžu uzdevums un pienākums ir apkarot šos diskriminācijas veidus un vērsties pret negatīvu attieksmi sabiedrībā;

K.  tā kā Eiropas Savienības Padomes LGBTI pamatnostādnēs ir paredzēts, ka ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām LGBTI tiesību veicināšanas jautājumā jāieņem proaktīva nostāja; tā kā pamatnostādnēs ir noteikts, ka prioritārās jomas ir pret LGBTI vērstas vardarbības apkarošana un atbalsta sniegšana LGBTI cilvēktiesību aizstāvjiem;

L.  tā kā 2017. gada 7. martā Krievija pieņēma tiesību aktu, ar kuru nosaka, ka vardarbība ģimenē nav krimināli sodāms noziegums, piekaušanu ģimenē vairs neuzskatot par krimināli sodāmu noziegumu, bet gan par administratīvu pārkāpumu, par ko vainīgajiem tiek piespriesti vieglāki sodi; tā kā Parlaments izskatīja šo jautājumu plenārsēdes debatēs 2017. gada 13.–16. martā Strasbūrā,

1.  pauž dziļas bažas par saņemtajiem ziņojumiem par to, ka Krievijas Federācijas Čečenijas Republikā notiek par gejiem uzskatītu vīriešu patvaļīga aizturēšana un spīdzināšana; aicina iestādes pārtraukt šo vajāšanas kampaņu, nekavējoties atbrīvot personas, kas joprojām ir nelikumīgi apcietinātas, nodrošināt juridisku un fizisku aizsardzību cietušajiem un tiem cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, kuri ir strādājuši pie šā jautājuma, un atļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām veikt visu iespējamo noziegumu ticamu izmeklēšanu;

2.  nosoda visus Čečenijas iestāžu paziņojumus, kuros tās attaisno pret LGBTI personām vērstu vardarbību un pamudina uz to, tostarp Čečenijas valdības runaspersonas paziņojumu, kurā noliegta homoseksuāļu eksistence Čečenijā un kurā ziņojums diskreditēts kā meli un absolūta dezinformācija; pauž nožēlu par vietējo iestāžu nevēlēšanos veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības tos, kuri vainojami šajos nopietnajos pārkāpumos, kas tīši izdarīti pret personām viņu seksuālās orientācijas dēļ, un atgādina iestādēm, ka pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība ir vispārējas tiesības un attiecas uz visiem; prasa nekavējoties atbrīvot tos, kuri joprojām ir nelikumīgi aizturēti; mudina Krievijas iestādes nodrošināt juridisku un fizisku aizsardzību cietušajiem, kā arī cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, kuri ir strādājuši ar šo lietu;

3.  norāda, ka prezidents V. Putins ir devis rīkojumu Krievijas Iekšlietu ministrijai un Federālajai prokuratūrai izmeklēt notikumus Čečenijā, un aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Padomi piedāvāt Krievijas iestādēm materiālu atbalstu un konsultācijas šīs izmeklēšanas veikšanai;

4.  aicina Čečenijas iestādes un Krievijas Federācijas iestādes ievērot vietējos tiesību aktus un starptautiskās saistības, stiprināt tiesiskumu un vispārējo cilvēktiesību standartus un veicināt līdztiesību un nediskrimināciju arī attiecībā uz LGBTI, papildus īstenojot tādus pasākumus kā informētības palielināšanas kampaņas, lai, pamatojoties uz līdztiesības un nediskriminācijas principiem, veicinātu iecietības, respekta un iekļaušanas kultūru; prasa nekavējoties veikt pasākumus, lai aizsargātu neaizsargātas personas, kas varētu kļūt par upuriem, un pilnībā reabilitēt visas personas, kas cietušas spīdzināšanas dēļ;

5.  pauž nožēlu par reģionā plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un nesodāmību veicinošiem apstākļiem, kādos šos nodarījumus ir iespējams paveikt, un prasa pieņemt juridiskus un citus pasākumus, lai, sadarbojoties ar sabiedrību, nepieļautu šādu vardarbību un uzraudzītu un efektīvi sauktu pie atbildības vainīgos; uzsver, ka Krievijai un tās valdībai ir galvenā atbildība par šo nodarījumu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un visu Krievijas pilsoņu aizsargāšanu pret nelikumīgu vardarbību;

6.  steidzami prasa nekavējoties veikt neatkarīgu, objektīvu un rūpīgu izmeklēšanu ieslodzīšanas, spīdzināšanas un slepkavību lietās, lai sauktu pie atbildības to plānotājus un veicējus un izbeigtu nesodāmību; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota darba grupa, kas strādā Krievijas cilvēktiesību ombudes vadībā, kura veic šā jautājuma izmeklēšanu; aicina Krievijas iestādes uzdot par pienākumu Ģenerālprokuratūrai nodrošināt Čečenijas geju tīrīšanas kampaņā cietušajām personām un lieciniekiem, kā arī viņu ģimenēm patiesu anonimitāti un citus aizsardzības līdzekļus, lai šīs personas varētu piedalīties izmeklēšanā; aicina ES delegāciju un dalībvalstu vēstniecības un konsulātus Krievijā aktīvi uzraudzīt izmeklēšanu un vēl vairāk pastiprināt centienus sadarboties ar cietušajiem, LGBTI, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem pašlaik draud briesmas;

7.  aicina Komisiju sadarboties ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām un Krievijas pilsonisko sabiedrību, palīdzēt tiem, kas ir aizbēguši no Čečenijas, un celt gaismā šo vardarbīgo kampaņu; turklāt aicina dalībvalstis saskaņā ar ES un valstu tiesību aktiem atvieglot patvēruma pieprasījuma procedūras šādiem cietušajiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

8.  atzinīgi vērtē un atzīst daudzu ES delegāciju vadītāju, delegāciju personāla, dalībvalstu vēstnieku un vēstniecību darbinieku centienus atbalstīt LGBTI cilvēktiesību aizstāvjus un aizstāvēt nediskrimināciju un līdztiesību; aicina ES delegāciju vadītājus un citus Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) darbiniekus sazināties ar Parlamentu un attiecīgajiem deputātiem, tostarp izmantojot ikgadējo vēstnieku konferenci septembrī, ja viņiem rodas jautājumi vai ja viņi vēlas sniegt Parlamentam informāciju; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES delegācijām un dalībvalstu pārstāvniecībām būtu zināšanas par LGBTI pamatnostādnēm un lai tās īstenotu šīs pamatnostādnes; šajā saistībā aicina EĀDD censties stratēģiskāk un sistemātiskāk īstenot pamatnostādnes, tostarp palielinot informētību un apmācot ES personālu trešās valstīs, lai efektīvi aktualizētu LGBTI tiesību jautājumu politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm un daudzpusējos forumos, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības centienus;

9.  stingri uzsver, ka ir svarīgi nepārtraukti novērtēt pamatnostādņu īstenošanu, izmantojot skaidrus kritērijus; mudina Komisiju veikt un publicēt rūpīgu izvērtējumu par to, kā ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības visās trešās valstīs īsteno pamatnostādnes, lai atklātu iespējamas atšķirības un trūkumus īstenošanā un tos labotu;

10.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Krievijas Federācija nobalsoja pret 2016. gada jūnija ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

11.  atgādina Krievijas un Čečenijas iestādēm, ka reģionālo, kultūras un reliģisko vērtību sistēmas nebūtu jāizmanto par ieganstu diskriminācijas, vardarbības, spīdzināšanas un/vai personu vai grupu aizturēšanas, tostarp seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, attaisnošanai vai uzsākšanai;

12.  ar bažām norāda, ka Krievija ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu par vardarbību ģimenē, tostarp arī pret bērniem, un uzskata to par soli atpakaļ; uzsver, ka tiesību akti, kas pieļauj vardarbību ģimenē, var izraisīt nopietnas sekas gan cietušajiem, gan sabiedrībai kopumā; aicina Komisiju un EĀDD arī turpmāk veicināt jebkādas ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē, izskaušanu, aizsargāt neaizsargātās personas un sniegt atbalstu cietušajiem gan Eiropā, gan ārpus tās;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam un Čečenijas iestādēm.

(1) OV C 93, 24.3.2017., 21. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.