Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2266(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0203/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0203/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0232

Pieņemtie teksti
PDF 320kWORD 50k
Ceturtdiena, 2017. gada 1. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
Pieprasījums atcelt Béla Kovács imunitāti
P8_TA(2017)0232A8-0203/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Béla Kovács imunitāti (2016/2266(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti, kuru 2016. gada 19. septembrī nosūtīja Ungārijas ģenerālprokurors Dr. Péter Polt saistībā ar krimināllietu, ko pret B. Kovács ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūras Galvenā izmeklēšanas pārvalde, par kuru paziņots 2016. gada 3. oktobra plenārsēdē,

–  pēc B. Kovács 2017. gada 12. janvāra, 30. janvāra un 22. marta uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu, 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu, kas reglamentē Ungārijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu juridisko statusu, un 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Nacionālo asambleju 74. panta 1. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0203/2017),

A.  tā kā Ungārijas Ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas parlamenta deputāta Béla Kovács imunitāti, lai varētu veikt izmeklēšanu nolūkā pārbaudīt, vai celt apsūdzību pret viņu saistībā ar Ungārijas kriminālkodeksā paredzētiem noziegumiem par līdzekļu izkrāpšanu no budžeta, kas izraisījis ievērojamus finansiālus zaudējumus, kā paredzēts Ungārijas Kriminālkodeksa 396. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un privātu dokumentu viltojumu vairākkārtēju izmantošanu, kā paredzēts Kriminālkodeksa 345. pantā; tā kā saskaņā ar šo pantu ikviena persona, kas izmanto privātu dokumentu viltojumu vai privātu dokumentu ar nepatiesu saturu, lai apliecinātu tiesības vai pienākuma pastāvēšanu, grozīšanu vai izbeigšanos, ir atzīstama par vainīgu kriminālpārkāpumā, par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam;

B.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu šīs valsts parlamenta deputātiem ir tiesības uz imunitāti; tā kā saskaņā ar 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu par Eiropas Parlamentā ievēlēto Ungārijas deputātu statusu Eiropas Parlamenta deputātiem ir tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātiem un saskaņā ar šā likuma 12. panta 1. punktu lēmuma pieņemšana atcelt imunitāti Eiropas Parlamenta deputātam ir Eiropas Parlamenta kompetencē; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI 74. panta 1. punktu par Nacionālo asambleju kriminālprocesu vai, ja attiecīgajā gadījumā brīvprātīga atteikšanās no imunitātes nenotiek, kriminālpārkāpuma procesu pret deputātu var vērst tikai tad, ja saņemta iepriekšēja Nacionālās asamblejas piekrišana; tā kā saskaņā ar šā paša likuma 74. panta 3. punktu apsūdzību var izvirzīt tikai pēc tam, kad Ģenerālprokurors iesniedzis pieprasījumu par imunitātes atcelšanu;

D.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu(2), deputātiem ir tiesības uz brīvi izvēlētu personīgu palīgu pakalpojumiem, un Parlaments sedz ar šo personīgo palīgu nodarbināšanu faktiski saistītos izdevumus;

E.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 34. panta 4. punktu par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem, izmaksas, kas radušās saistībā ar prakses līgumiem var tikt segtas, pamatojoties uz Biroja pieņemtajiem noteikumiem;

F.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2010. gada 19. aprīļa lēmuma par noteikumiem par deputātu praktikantiem 1. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta deputāti, lai dotu ieguldījumu Eiropas izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā un veicinātu labāku izpratni par to, kā konkrētā iestāde darbojas, var piedāvāt stažēšanos Briselē un Strasbūrā plenārsēžu laikā vai viņu kā deputātu darbības īstenošanas laikā, valstī, kurā deputāts katrā konkrētā gadījumā ir ievēlēts;

G.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem 5. panta 1. un 2. punktu konkrētu kārtību saistībā ar stažēšanos iekļauj rakstiskā stažēšanās līgumā, kuru paraksta gan deputāts, gan praktikants; tā kā līgumā iekļauj atrunu, kurā nepārprotami norādīts, ka Eiropas Parlamentu nevar uzskatīt par līguma pusi; tā kā atbilstoši 5. panta 4. punktam ar praksi saistītās izmaksas, tostarp stipendijas un apdrošināšanas izmaksas, ja tās sedz deputāts, tiek segtas no parlamentārās palīdzības piemaksas saskaņā ar Īstenošanas noteikumu 33. panta 4. punktu, nepārsniedzot šīs piemaksas apmēru;

H.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem1. panta 1. punkta pēdējo teikumu, praktikantam piešķirtā stipendija nedrīkst būt tāda, ka tā faktiski veidotu slēpta veida atalgojumu; tā kā saskaņā ar 7. panta 1. punktu visā prakses laikā atbildību par praktikantiem uzņemas vienīgi attiecīgais deputāts, pie kura praktikanti stažējas;

I.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka pieprasījums atcelt imunitāti saistībā ar kriminālprocesu ir iesniegts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam;

J.  tā kā Parlamenta bijušā priekšsēdētāja lēmumu uzlikt sodu rājiena veidā par to, ka B. Kovács pārkāpis Rīcības kodeksa(3) 1. panta a) punktu, nevar uzskatīt par līdzvērtīgu tiesu instances nolēmumam, kas būtu uzskatāms par juridiski saistošu to lietu izspriešanu, ar kurām ir saistīti kriminālprocesi, kurus ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūra; tā kā attiecīgi nav pārkāpts dubulta soda neuzlikšanas princips par vienu un to pašu nodarījumu; tā kā attiecīgi Parlamenta bijušā priekšsēdētāja saskaņā ar Rīcības kodeksu noteiktais sods nav šķērslis kriminālprocesa uzsākšanai un īstenošanai Ungārijā, lai konstatētu, vai pret deputātu jāceļ apsūdzība,

1.  nolemj atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Ungārijas kompetentajai iestādei un Béla Kovács.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI:EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI :EU:T:2013:23.
(2) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.
(3) Sk. Reglamenta I pielikumu, Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika