Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2305(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0184/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0184/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 20
CRE 31/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.3
CRE 01/06/2017 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0234

Pieņemtie teksti
PDF 442kWORD 62k
Ceturtdiena, 2017. gada 1. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
Interneta savienojamība izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G
P8_TA(2017)0234A8-0184/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G (2016/2305(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (COM(2016)0589),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (COM(2016)0591),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā (COM(2016)0043),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. septembra paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (COM(2013)0654),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” (COM(2016)0705),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/35/ES par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0184/2017),

A.  tā kā 5G būs būtisks elements gigabitu sabiedrības izveidē, nākotnes mobilo sakaru tehnoloģiju standarts un inovācijas dzinējspēks, kas radīs straujas ekonomiskas izmaiņas un jaunus pielietojumus, pakalpojumus un produktus, ieņēmumu plūsmas un uzņēmējdarbības modeļus un iespējas, un tā kā ir gaidāms, ka tas veicinās uzņēmumu konkurētspēju un apmierinās patērētāju vajadzības;

B.  tā kā Eiropas līderība 5G tehnoloģijas jomā ir ļoti svarīga ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un globālās konkurētspējas saglabāšanai, kam, savukārt, ir nepieciešama Eiropas līmeņa koordinācija un plānošana, un tā kā atpalicība nozīmē riskēšanu ar darbvietām, inovāciju un zināšanām;

C.  tā kā ar 5G un 5G lietotnes, nodrošinot ļoti ātrdarbīgu savienojamību, radikāli pārveidos uzņēmējdarbības modeļus, kas atraisīs inovāciju visās nozarēs, tostarp transporta, enerģētikas, finanšu un veselības aizsardzības nozarē; tā kā šajā sakarā Eiropa nevar atļauties atpalikt, jo 5G būs turpmākas izaugsmes un inovācijas dzinējspēks;

D.  tā kā 5G tīklu struktūra būs būtiski atšķirīga no iepriekšējām paaudzēm, lai atbilstu paredzamajām uzņēmējdarbības un veiktspējas prasībām pēc ļoti veiktspējīgiem (VHC) tīkliem, jo īpaši attiecībā uz latentumu, pārklājumu un uzticamību;

E.  tā kā 5G arhitektūra radīs lielāku konverģenci starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem; tā kā tāpēc VHC fiksēto tīklu izvēršana veicinās atvilces maršrutēšanas vajadzību pēc blīva 5G bezvadu tīkla, kas būtu pēc iespējas tuvāk galalietotājiem;

F.  tā kā Eiropas sabiedrība un Eiropas ekonomika lielā mērā balstīsies uz 5G infrastruktūru, kuras ietekme ievērojami pārsniegs pašreizējo bezvadu piekļuves tīklu līmeni ar mērķi nodrošināt visur un vienmēr pieejamus augstas kvalitātes un ātrākus komunikācijas pakalpojumus par visiem pieņemamām cenām;

G.  tā kā digitalizācija ļoti strauji attīstās, turklāt pasaules līmenī un tā kā līdz ar šo attīstību ir nepieciešamas investīcijas kvalitatīvos universāla pārklājuma sakaru tīklos; tā kā šajā sakarā savlaicīgi ir jābūt pieejamam tādam radiofrekvenču spektram, kas spētu apmierināt minētās prasības;

H.  tā kā ikvienam iedzīvotājam pieejama mobilā un bezvadu savienojamība kļūst aizvien svarīgāka, jo tiek ļoti aktīvi izmantoti inovatīvi pakalpojumi un lietotnes, un tā kā tas ir jāņem vērā uz nākotni vērstas digitālās politikas izstrādē;

I.  tā kā 5G tīkla izvēršana notiks, galvenokārt izmantojot privātas investīcijas, un šajā nolūkā Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam būs jāizveido tāda normatīvā vide, kas veicina noteiktību, konkurenci un investīcijas; tā kā šajā nolūkā būs nepieciešams vienkāršot administratīvos nosacījumus, piemēram, attiecībā uz mazo šūnu izvēršanu, stingru un savlaicīgu spektra harmonizāciju un VHC tīkla attīstību, kā pašlaik ierosināts Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā;

J.  tā kā publiskās iniciatīvas, piemēram, Komisijas 2013. gada publiskās un privātās partnerības (PPP) iniciatīva, kuras atbalstam tika piešķirti EUR 700 miljoni publiskā finansējuma, lai Eiropā līdz 2020. gadam ieviestu 5G, būtu jāpapildina ar konkurētspējīgu tirgu, nākotnes vajadzībām pielāgotu piekļuves regulējumu un spektra koordinēšanu, kas sekmēs inovāciju un nepieciešamās privātās investīcijas infrastruktūrā;

K.  tā kā 5G izvēršana ir jāveic tādā veidā, kas papildina citus projektus, kuru mērķis ir pastiprināt savienojamību lauku apvidos un visattālākajos Eiropas apgabalos, un nevis uz šo projektu rēķina;

L.  tā kā 5G un gigabitu sabiedrības īstenošanai ir nepieciešams skaidrs grafiks, uz pieprasījumu balstīta, nākotnes vajadzībām atbilstoša un tehnoloģiski neitrāla pieeja, kas pamatojas uz katra reģiona un nozares novērtējumiem, dalībvalstu koordinācija, sadarbība ar visām ieinteresētajām personām un atbilstošas investīcijas, lai noteiktajā laikposmā izpildītu visus nosacījumus un padarītu to par realitāti visiem ES iedzīvotājiem,

I.5G vīzija — paaudžu nomaiņas pieprasījums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt 5G rīcības plānu ar mērķi no 2020. līdz 2025. gadam nodrošināt ES vadošo lomu pasaulē standartizētu 5G tīklu izvēršanā — kā daļu no plašāk izstrādātas stratēģijas par Eiropas gigabitu sabiedrību, kas ir tehnoloģiski konkurētspējīgāka un iekļaujošāka; uzskata, ka, lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir atbilstošai koordinācijai starp dalībvalstīm, lai nepieļautu tādu aizkavēšanos 5G izvēršanā, kāda tika pieredzēta 4G gadījumā, kuras rezultātā pašlaik 4G pārklājuma pakāpe ir 86 % un lauku apgabalos — tikai 36 %;

2.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas viedokli, īstenojot rīcības plānu 5G ieviešanai visā ES, “ir iespējams radīt divus miljonus darbvietu” un stimulēt Eiropas ekonomiku, kā arī samazināt augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

3.  uzsver, ka 5G PPP pašlaik ir viena no pasaulē progresīvākajām iniciatīvām, kas saistītas ar 5G un no tā izrietošajām jaunajām lietotnēm; uzskata, ka sinerģiju veicināšana pētniecības un izstrādes un rūpniecības attīstības jomā ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaikus norāda, ka, ņemot vērā 5G izvēršanas ietekmi uz sabiedrību, būtu pareizi šajā PPP ļaut piedalīties arī patērētāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

4.  uzsver — lai Eiropai nodrošinātu vadošo lomu 5G tehnoloģijas attīstībā, ļoti liela nozīme ir vērienīgam un tālejošam grafikam attiecībā uz spektra piešķiršanu Savienībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē darbības, kas ierosinātas Komisijas paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”, un šīs darbības uzskata par minimālo prasību sekmīgai 5G ieviešanas sākšanai Savienībā;

5.  uzsver, ka privātās investīcijas būtu jāatbalsta ar politiku, kas orientēta uz infrastruktūru, un normatīvo vidi, kura ir pielāgota paredzamībai un noteiktībai un kuras mērķis ir veicināt konkurenci galalietotāju labā, un uzsver arī, ka šīs investīcijas nevajadzētu aizkavēt ar pārāk vērienīgām publiskām shēmām, kuras varētu kavēt 5G ieviešanu;

6.  uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā jomā un mudina Komisiju turpināt šajā procesā iesaistīt visas attiecīgās nozares;

7.  uzskata, ka Eiropa gūs labumu no turpmākas pārejas uz digitālo ekonomiku, iegūstot plašāku pārklājumu, savienojamību un lielāku ātrumu, un ka digitālās ekonomikas ieguldījums kopējā IKP pieaugumā līdz 2020. gadam būs 40 % un pieauguma temps būs 13 reizes straujāks nekā kopējais IKP pieaugums;

8.  atzinīgi vērtē un atbalsta gigabitu sabiedrības vidēja termiņa mērķi sasniegt tīkla ātrumu vismaz 100 Mb/s visiem Eiropas patērētājiem ar iespēju uzlabot līdz 1 Gb/s un ilgtermiņā palielināt līdz 100 Gb/s galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, digitāli intensīviem uzņēmumiem, galvenajiem transporta mezgliem, finanšu iestādēm, slimnīcām, izglītībai un pētniecībai; prasa par prioritāti izvirzīt šķiedru atvilces maršrutēšanas infrastruktūras izvēršanu, investīcijas veicinošu konkurenci un augstas kvalitātes galalietotāju pieredzi; atgādina, ka Savienība atpaliek no saviem 2020. gada digitālās programmas mērķiem savienojamības jomā, turklāt īpaši satraucoša ir atpalikšana lauku un attālos apgabalos;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk ES iedzīvotāju, tostarp tie, kas dzīvo tālākos apgabalos, varētu gūt labumu no gigabitu sabiedrības savienojamības;

10.  stingri atbalsta centienus līdz 2025. gadam nodrošināt piekļuvi 5G tīklam intermodālajos pārvadājumos sabiedriskā transporta tīklos, kas savienoti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un sagaida, ka tam sekos pilnīga piekļuve visā ES gan pilsētās, gan laukos, gan galvenajās tūrisma centros un objektos;

11.  norāda, ka joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīklu LTE pārklājumu, jo Eiropas Savienība šajā jomā atpaliek no ASV, Dienvidkorejas un Japānas, un ka rīcības plānam 5G jomā vajadzētu būt iespējai mācīties no 4G ieviešanā pieļautajām kļūdām;

12.  norāda, ka 5G radio piekļuvei būs jāspēj darboties ļoti plašā frekvenču diapazonā no frekvences zem 1 GHz līdz 100 GHz frekvencei un iekļaujot atvilces maršrutēšanu līdz pat 300 GHz; norāda, ka 3–6 GHz frekvencēm un virs 6 GHz frekvencēm vajadzētu nodrošināt ārkārtīgi lielu datu pārraides ātrumu un jaudu blīvi apdzīvotās zonās; atzīst, ka 5G sistēmām augstfrekvenču joslās ir vajadzīga ļoti blīva tīkla infrastruktūra, kas pamatojas uz mazās šūnas piekļuvi objektiem, līdz ar to prasot izdarīt izvēli attiecībā uz spektra joslu izmantošanu vai iespēju koplietot spektra joslas;

13.  uzsver, ka ar lejupielādes ātrumu vien nepietiks, lai apmierinātu gigabitu sabiedrības nākotnes pieprasījumu pēc savienojamības, un būs nepieciešams infrastruktūras mērķis attiecībā uz VHC tīkliem, jo šie tīkli atbilst augstākajiem standartiem augšupielādes un lejupielādes ātruma, latentuma un noturības ziņā;

14.  uzsver — lai reaģētu uz 5G radītajiem izaicinājumiem, ir vajadzīga saskaņota Eiropas spektra stratēģija, tostarp koordinēti valstu plāni un grafiki, risinot jautājumus par cilvēku, mašīnas-mašīnas (M2M) un lietu interneta (IoT) komunikāciju dažādos līmeņos: pieslēguma ātrums, mobilitāte, latentums, visuresme, darbības cikls, uzticamība, pieejamība utt., un ka tā nodrošinātu gludu pāreju uz 5G visās dalībvalstīs;

15.  norāda — lai izvērstu 5G bezvadu tīklus, ir nepieciešama VHC atvilces maršrutēšana un ir elastīgi un efektīvi jāizmanto visas pieejamās spektra blakusneesošās daļas, tostarp 700 MHz josla, ļoti atšķirīgiem tīkla izvēršanas scenārijiem un ka tāpēc ir jāattīsta inovatīvi spektra licencēšanas modeļi un skaidrs uzsvars jāliek uz pieejamo spektra joslu saskaņošanu reģionālā līmenī;

16.  atzīst — lai nodrošinātu ilgtermiņa investīcijas tīklu izveidē un garantētu pakalpojumu labāku kvalitāti, nodrošinot stabilu un drošu piekļuvi spektram, liela nozīme ir licencētām spektra joslām, un vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc licencētu spektra joslu labākas tiesiskās aizsardzības un dažādām spektra joslu koplietošanas metodēm;

17.  norāda, ka koordinācijas trūkums rada būtisku risku 5G izvēršanai, jo kritiskās masas iegūšana ir izšķiroši svarīga, lai piesaistītu investīcijas un tādējādi gūtu pilnīgu labumu no 5G tehnoloģijas;

18.  norāda, ka visiem nozares dalībniekiem vajadzētu gūt labumu no prognozējamiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas veicina konkurenci, un viņiem vajadzētu būt iespējai brīvi veidot savus tīklus, izvēloties investīciju modeļus un tehnoloģiju kombināciju, kam būtu jānodrošina pilnīga funkcionalitāte attiecībā uz 5G izvēršanas mērķiem, piemēram, FTTH, kabelis, satelīts, Wi-Fi, WiGig, G.fast, 2G, Massive MIMO vai jebkādas citas ātras attīstības tehnoloģijas ar nosacījumu, ka tas palīdzēs visiem Eiropas iedzīvotājiem pieslēgties VHC tīkliem atbilstīgi to reālajām vajadzībām; norāda, ka 5G izvēršanai būs nepieciešams daudz vairāk optiskās šķiedras blīvākā bezvadu tīklā;

19.  norāda uz Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība” un paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns”, kas piedāvā aizraujošu iespēju dalībvalstīm aktivizēt savus kultūras un radošos inovatorus, it īpaši MVU, vēl labāk konkurēt globālā mērogā un parādīt savu uzņēmējdarbības un inovācijas talantu;

II.Gigabitu sabiedrības radīto labumu izmantošana

20.  uzskata, ka 5G ir kas vairāk nekā tikai mobilo platjoslas pakalpojumu evolūcija un ka tas būs būtisks veicinošs faktors ceļā uz nākotnes digitālo pasauli kā visuresošas īpaši ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras nākamo paaudzi, kas atbalstīs procesu pārveidošanu visās tautsaimniecības nozarēs (publiskajā sektorā, izglītībā, konverģēta mediju satura piegādē, veselības aprūpē, pētniecībā, enerģētikā, komunālajos pakalpojumos, ražošanā, transportā, automobiļu rūpniecībā, audiovizuālajā jomā, virtuālajā realitātē (VR), tiešsaistes spēlēs utt.) un nodrošinās pieejamas cenas, dinamiskus, elastīgus, interaktīvus, uzticamus un augsti individualizētus pakalpojumus, kuriem būtu jāuzlabo ikviena iedzīvotāja dzīve;

21.  norāda, ka Eiropas sadrumstalotība 4G izvēršanā — par ko joprojām liecina būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm, kuras uzskatāmi parādīja 2015. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), — ir būtiski mazinājusi digitālo konkurētspēju salīdzinājumā ar ASV, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju un jaunietekmes ekonomikām; šajā sakarā uzsver — lai gan Eiropa progresē digitālās attīstības ziņā, šī progresa temps palēninās, kas ilgtermiņā apdraud nepieciešamās investīcijas un Eiropas uzņēmējdarbības vides pievilcību;

22.  atgādina, ka 5G ieviešanas galīgajiem ieguvējiem vajadzētu būt galalietotājiem un ka jebkuram saistībā ar 5G tehnoloģiju izvēršanu pieņemtam lēmumam vienmēr vajadzētu būt orientētam uz šo galīgo mērķi, piedāvājot cenu ziņā pieejamus, uzticības cienīgus un kvalitatīvus pakalpojumus;

23.  norāda, ka publiskā un privātā sektora investīcijas rada pastiprinošu ietekmi visā ekonomikā un ka tās, iespējams, 28 dalībvalstīs tieši un netieši radīs līdz pat 2,3 miljoniem darbvietu, kad 5G būs pilnībā izvērsta;

24.  norāda — ir gaidāms, ka 5G tehnoloģiju izvēršana Eiropā radīs labumu, kas sniegsies daudz tālāk par mobilo sakaru nozari, un izraisīs t. s. lejupējo efektu, kurš līdz 2025. gadam tiek lēsts EUR 141,8 miljardu apmērā gadā;

25.  uzsver, ka ātras ES mēroga 5G izvēršanas panākumi ir atkarīgi no pieprasījuma virzītu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības; uzsver, ka pastāv neskaitāmas iniciatīvas, kas veicina prasību precizēšanu 5G jomā, un ka tā rezultātā vertikālām nozarēm ir grūti sniegt savu ieguldījumu šajā procesā; tādēļ uzsver, ka minēto prasību noteikšanā būtu aktīvi jāiesaista vertikālas nozares;

26.  uzsver — lai tirgus dalībnieki varētu izvērst gigabitu sabiedrību, tiem vispirms ir nepieciešama godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāpiemēro princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi”;

27.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem stimulēt uzlabotus izmēģinājumus un izmēģināšanas iekārtas, lai paātrinātu 5G lietotņu inovāciju;

28.  norāda, ka gigabitu sabiedrībai būtu jānovērš digitālā plaisa un jāuzlabo interneta izplatība; norāda, ka joprojām ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas pašreizējo un nākotnes tehnoloģiju ieviešanā lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka ir nepieciešams pārdomāti apvienot privātās un publiskās investīcijas, lai novērstu digitālo plaisu lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka pagātnē gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem un blīvi apdzīvotos un attālos apgabalos dzīvojošiem iedzīvotājiem, atbalstot ģeogrāfiski līdzsvarotu attīstību;

29.  norāda, ka digitālā plaisa pastāv ne tikai starp pilsētām un lauku apgabaliem, bet lielā mērā arī starp dalībvalstīm; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir konkurētspējīgam tiesiskajam regulējumam un iniciatīvām, kas veicina investīcijas infrastruktūrā, palielina dalībnieku dažādību un stiprina Eiropas līmeņa koordināciju;

30.  norāda, ka 5G būs stūrakmens redzējuma par tīklu sabiedrību īstenošanā un palielinās iespējas dzīvot, studēt un strādāt Eiropas Savienībā, kas ir priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā gūt labumu no digitālās revolūcijas;

31.  uzskata, ka, atvieglojot WiFi4EU regulai atbilstošu 5G mazo šūnu izvēršanu, būs iespējams mazināt digitālo un tehnoloģisko plaisu un palielināt 5G pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem;

32.  uzsver, ka Eiropai ir jāiet kopsolī ar tehnoloģisko attīstību un iespējām, ko sniedz efektīvākas IKT tehnoloģijas, lai atbalstītu sociālekonomisko attīstību mūsdienās nepietiekami attīstītos reģionos;

33.  uzsver — lai pilnībā izmantotu 5G tehnoloģiskā mobilo sakaru standarta potenciālu pakalpojumu jomā, nepieciešamā atvilces maršrutēšanas infrastruktūra ir blīvs šķiedru tīkls;

34.  atzinīgi vērtē WiFi4EU iniciatīvu, kas ar ES finansētām un dalībvalstu īstenotām programmām veicina bezmaksas un vispārēji pieejamu internetu vietējās kopienās; norāda, ka WiFi4EU iniciatīvas mērķis ir atbalstīt digitālo iekļautību visos reģionos, piešķirot līdzekļus ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā un vienlaikus pievēršot uzmanību arī lietotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitātei; norāda, ka pieslēguma ātrumi pieaug un ka līdz ar dažādu bezvadu ierīču izmantošanas pieaugumu WLAN būs jāatbilst starpgalu savienojamības prasībām; uzskata, ka ir vajadzīgs politikas satvars ar konkrētām prioritātēm, lai pārvarētu šķēršļus, kurus tirgus patstāvīgi nevar pārvarēt;

35.  aicina Komisiju 5G rīcības plānā īpašu uzmanību pievērst pārklājumam iekštelpās, ņemot vērā, ka lielu skaitu 5G lietotņu izmantos mājās un birojos; atgādina par augstākas frekvences tīklu slikto caurkļuvi ēkās; iesaka izvērtēt papildu tehnoloģijas, lai nodrošinātu labu pārklājumu iekštelpās, piemēram, Massive MIMO, iekštelpu retranslētājus un WiGig ātrdarbīgās Wi-Fi lietotnes;

36.  uzsver, ka 5G tehnoloģiju attīstība ir stūrakmens procesā, kurā IKT tīklu infrastruktūra pārveidojas par visaptverošu viedo savienojamību — viedās automašīnas, viedtīkli, viedās pilsētas, viedās rūpnīcas, viedās valdības utt.; uzskata, ka īpaši ātrdarbīgi platjoslas pieslēgumi un vieda un efektīva tīkla elementi, kas ļauj panākt gandrīz momentānu savienojamību starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām un mašīnām savā starpā, liks no jauna pārskatīt, kas tiek saprasts ar galalietotāja pieslēgumu, jo to nodrošinās tīkla paradigmas, piemēram, režģtīkli, hibrīdtīkli, dinamiska tīkla daļu izmantošana un programmaturizēšanas (softwarisation) tehnoloģijas;

37.  uzsver, ka izšķiroši svarīga prasība 5G izvēršanai ir augsta energoefektivitāte, kuras mērķis ir samazināt tīkla enerģijas patēriņu; uzsver, ka šis elements ir izšķiroši svarīgs, lai samazinātu darbības izmaksas, atvieglotu tīkla savienojamību lauku un attālos apgabalos un nodrošinātu piekļuvi tīklam ilgtspējīgā un resursefektīvā veidā;

38.  uzsver — lai izvērstu 5G, ir būtiski jāuzlabo fiksētie tīkli un jāpalielina mobilo tīklu blīvums saskaņā ar gigabitu sabiedrības mērķiem, jo īpaši e-veselības risinājumu jomā;

39.  uzsver, ka viens no galvenajiem 5G panākumu gūšanas elementiem Eiropā ir audiovizuālā nozare, kas nodrošina darbvietas un ekonomisko izaugsmi, un ka tās attīstība var dot spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vērtību ķēdi, tostarp uz satura radīšanu, inovāciju, izplatīšanu un lietotāja vidi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šī sektora vajadzības un specifiku, jo sevišķi visu to, kas attiecas uz apraidi;

40.  norāda, ka, tiklīdz transportlīdzekļi ir saslēgti tīklā, tie attiecīgi kļūst drošāki (mazāk negadījumu) un videi draudzīgāki (mazāk emisiju) un veicina paredzamākus ceļošanas paradumus; tādēļ atbalsta priekšlikumu nospraust ES mēroga mērķi, ka visiem transportlīdzekļiem ES tirgū jābūt pieslēdzamiem 5G tīklā un aprīkotiem ar ITS iekārtu; stingri atbalsta mērķi, ka 5G jānodrošina iespēja bāzes staciju tīklam pieslēgt neatliekamās medicīniskās palīdzības un citus neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus (policijas, ugunsdzēsēju), lai izsaukumu laikā tiem nepārtraukti būtu tīkla pārklājums;

41.  norāda uz ieguvumiem, ko uzticams un nepārtraukts 5G pārklājums sniegtu ceļu satiksmes drošībai, dodot iespēju izmantot pieslēgtas un digitālas smago kravas transportlīdzekļu vadības ierīces, piemēram, viedo tahogrāfu un e-dokumentus.

42.  uzskata, ka 5G dos iespēju parādīties jauniem augstas kvalitātes pakalpojumiem par pieņemamām cenām, pievienos jaunas nozares un galu galā uzlabos aizvien profesionālāku un prasīgāku digitālā satura lietotāju kā klientu ērtības; uzsver, ka 5G var piedāvāt risinājumus būtiskām sabiedrības problēmām, jo tam piemīt spēja ievērojami samazināt mobilo ierīču enerģijas patēriņu un potenciāls pārveidot tādas nozares kā veselības aprūpe un transports;

43.  atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas platjoslas fondu, kurš ir paredzēts platjoslas infrastruktūras finansēšanai un kurā var piedalīties valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes un privāti investori, un tas būs nākamais solis, kā nodrošināt investīcijas infrastruktūrā nepietiekami apkalpotos, mazāk apdzīvotos, lauku un attālākos apgabalos;

44.  uzskata, ka digitālo prasmju attīstība un pilnveidošana ir izšķiroša un tai būtu jānotiek, daudz investējot izglītībā, tostarp arodizglītībā, izglītībā uzņēmējdarbības jomā, tālākizglītībā un pārkvalifikācijā un visaptveroši iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, un tiecoties sasniegt trīs galvenos mērķus: saglabāt un radīt tehnoloģiskas darbvietas, apmācot augsti kvalificētus darbiniekus, palīdzēt iedzīvotājiem pārņemt kontroli pār savu digitālo eksistenci, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, un izbeigt digitālo analfabētismu, kas ir viens no digitālās plaisas un atstumtības iemesliem;

45.  uzskata, ka Savienībai vajadzētu partnerībā ar EIT Digital izveidot un padarīt pieejamas 5G prasmju attīstības mācību programmas, īpašu uzmanību pievēršot jaunuzņēmumiem un MVU, lai tie varētu gūt labumu no 5G izvēršanas;

46.  uzsver, ka 5G tīklu attīstība veicinās ātru tehnoloģisko pārveidi, kas ļaus pilnībā attīstīt digitālo nozari, viedās tehnoloģijas, lietu internetu un modernas ražošanas sistēmas;

47.  uzsver 5G nozīmīgumu, lai Eiropas varētu kļūt par globālu līderi augstas klases pētniecības infrastruktūras nodrošināšanā, kas Eiropu varētu padarīt par izcilas pētniecības centru;

III.Politikas pieeja

48.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu palielināt Investīciju plāna Eiropai nozīmi finansēšanas instrumentos (ESIF, EISI), kas paredzēti, lai finansētu gigabitu savienojamības stratēģiskos mērķus līdz 2025. gadam;

49.  uzsver, ka visi ar digitālo vienoto tirgu, tostarp ar spektra piešķiršanu, savienojamības mērķiem un 5G izvēršanu, saistītie lēmumi ir jāformulē, balstoties uz nākotnes vajadzībām un uz gaidāmo tirgus attīstību turpmākajos 10–15 gados; šajā sakarā uzsver, ka sekmīga 5G izvēršana būs svarīgs priekšnosacījums ekonomikas konkurētspējai, ko var panākt ar tālredzīgu Eiropas likumdošanas un politikas koordinēšanu;

50.  uzsver, ka politikai gigabitu sabiedrības un 5G jomā vajadzētu būt samērīgai, bieži pārskatītai un atbilstošai inovācijas principam, lai potenciālā ietekme uz inovāciju būtu daļa no ietekmes novērtējuma;

51.  aicina Komisiju, ņemot vērā nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam un jo īpaši nākamo pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas satvaru, nodrošināt, uzturēt un palielināt ilgtermiņa finansējumu 5G rīcības plānam un tīkla modernizācijai pienācīgā līmenī; uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā ziņā; norāda — lai sasniegtu savienojamības jomā noteiktos mērķus, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nākamajos desmit gados būs nepieciešamas investīcijas EUR 500 miljardu apmērā, lai gan tā arī lēš, ka pastāv investīciju trūkums EUR 155 miljardu apmērā; tāpēc uzskata, ka augstākā prioritāte jāpiešķir tam, lai nodrošinātu, ka konkurences rezultātā ir piesaistītas pietiekamas investīcijas digitālās infrastruktūras izvēršanai, jo tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no 5G tehnoloģijas attīstības;

52.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties īstenot noteikumus, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(4), ar mērķi nodrošināt pienācīgu drošības līmeni, padarot šo plānu efektīvu un ilgtspējīgu;

53.  uzskata, ka labākais ceļš virzībā uz gigabitu sabiedrību izpaužas nākotnes vajadzībām pielāgotā, uz konkurenci orientētā un tehnoloģiski neitrālā pieejā, ko atbalsta daudz un dažādi investīciju modeļi, piemēram, publiskās un privātās vai līdzinvestīcijas; norāda, ka līdzinvestēšana un citi sadarbīgās investēšanas veidi un ilgtermiņa komercpiekļuves nodrošināšanas kārtība attiecībā uz ļoti veiktspējīgiem tīkliem var palīdzēt apvienot resursus, dot iespēju ieviest dažādas elastīgas sistēmas un samazināt izvēršanas izmaksas;

54.  aicina dalībvalstis, izmantojot saskaņotu, iekļaujošu un savlaicīgu darbību reģionos un pilsētās, pilnībā īstenot 5G rīcības plānu, lai veicinātu un stimulētu starpnozaru inovāciju un atbalstītu nozares mēroga ekonomiskā sadarbības satvara izveidi;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu, veicinot starpnozaru, daudzvalodu 5G un pārrobežu sadarbspēju un atbalstot privātumu nodrošinošus, uzticamus, drošus pakalpojumus, jo nozare un sabiedrība kopumā uzņēmējdarbības un pakalpojumu jomā kļūst aizvien atkarīgāka no digitālās infrastruktūras, un uzskatīt valstu īpašos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus par kopējas stratēģijas neatņemamu daļu;

56.  aicina palielināt centienus standartizācijas jomā, lai nodrošinātu Eiropas līderību tādu tehnoloģisko standartu noteikšanā, kuri ļautu izvērst 5G tīklus un pakalpojumus; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas Eiropas standartizācijas institūcijām; norāda, ka katrai nozarei vajadzētu izstrādāt savu standartizācijas ceļvedi, paļaujoties uz pašas vadītiem procesiem un vadoties no spēcīgas vēlmes nonākt pie kopējiem standartiem, kas varētu kļūt par vispasaules standartiem; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt Eiropas standartizāciju;

57.  uzsver, ka 5G var pilnībā mainīt piekļuvi saturam un tā izplatīšanu un būtiski uzlabot lietotāja pieredzi, vienlaikus ļaujot attīstīties jaunām kultūras un radoša satura formām; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību īstenot efektīvus pasākumus pirātisma apkarošanai un visaptverošu pieeju, kas uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un patērētājiem nodrošinātu vieglu pieeju likumīgam saturam;

58.  stingri mudina paplašināt eksperimentēšanu ar 5G tehnoloģijām; atbalsta integrētu risinājumu un testu izstrādāšanu, kam sekotu plaša mēroga izmēģinājuma projektu starpnozaru pielietojumi, reaģējot uz pieprasījumu pēc pakalpojumiem gigabitu sabiedrībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamas nelicencētas frekvenču joslas, lai stimulētu nozares veiktus eksperimentus; prasa Komisijai apsvērt iespēju noteikt konkrētu un pievilcīgu mērķi kā satvaru privātā sektora veiktai eksperimentēšanai ar 5G tehnoloģijām un produktiem;

59.  uzsver, ka, lai nepieļautu nekonsekvenci un sadrumstalotību un nodrošinātu apstākļus saskaņotai bezvadu tīkla izvēršanai Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, ir jāņem vērā PVO oficiāli atzītās Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) vadlīnijas;

60.  uzsver, ka gigabitu sabiedrības attīstībai ir nepieciešami skaidri un kopēji ES noteikumi, kas vērsti uz nākotni un veicina konkurenci, lai stimulētu investēšanu un inovāciju un saglabātu pieejamību cenas ziņā un izvēli patērētājiem; uzsver, ka uz infrastruktūru balstīta konkurence piedāvā iespējas efektīvam regulējumam un ilgtermiņā nodrošināt taisnīgu investīciju atdevi; mudina dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras, ko izmanto, lai piekļūtu fiziskajai infrastruktūrai;

61.  uzsver, ka, ar efektīvu un racionalizētu noteikumu palīdzību paplašinot patērētāju izvēli un vienlaikus palielinot uzticēšanos un veicinot digitālo pakalpojumu pieņemšanu, ir jāizveido inovāciju veicinoša vide digitālo pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši lielo datu un IoT jomā, koncentrējoties uz lietotāju vajadzībām un pakalpojumu īpašībām neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja veida;

62.  uzsver, ka ir jāizskata un attiecīgos gadījumos rūpīgi jāpārskata valstu platjoslu plāni, pievēršoties visām 5G jomām, jāsaglabā multitehnoloģiska un konkurētspējīga pieeja, jāatbalsta regulatīva noteiktība un maksimāli jāpalielina inovācija un pārklājums, par vienu no to mērķiem nosakot digitālās plaisas likvidēšanu;

63.  aicina Komisiju novērtēt valstu platjoslu plānus, lai atklātu trūkumus un izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus turpmākai rīcībai;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot līdzdalības platjoslas platformu, lai nodrošinātu intensīvu publisko un privāto struktūru, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti;

65.  uzsver, ka interneta piekļuves nodrošināšana un liela ātruma, uzticama, zema latentuma un trīces interneta savienojamības garantēšana ir būtiski faktori, kas ļauj digitalizēt tūrisma nozares procesus un vērtību ķēdi, kā arī attīstīt un ieviest tādas transporta tehnoloģijas kā sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

66.  atgādina, ka MVU gūtu ievērojamu labumu no konkurētspējīgas piekļuves 5G risinājumiem; aicina Komisiju detalizēt savus rīcības plānus, lai atvieglotu MVU un jaunuzņēmumu līdzdalību eksperimentos ar 5G tehnoloģijām un nodrošinātu tiem piekļuvi 5G līdzdalības platjoslas platformai;

67.  atbalsta ES līmeņa iniciatīvas nodrošināt labāku spektra koordināciju starp dalībvalstīm un noteikt ilgtermiņa licences, tādējādi palielinot investīciju stabilitāti un noteiktību; norāda, ka lēmumi par šiem jautājumiem būtu jāpieņem vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai pieņemtu saistošus norādījumus par dažiem piešķiršanas procesa nosacījumiem, piemēram, par spektra piešķiršanas termiņiem, spektra koplietošanu un kopīgi organizētām izsolēm ar mērķi veicināt Eiropas mēroga tīklus; norāda, ka paaudžu maiņā — pārejot uz 5G — Eiropas Savienībā ir būtiski saglabāt mobilo telesakaru tirgu uz konkurenci vērsto raksturu;

68.  aicina ES koordinēt centienus Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU) ar mērķi izveidot saskaņotu ES politiku; uzsver, ka Eiropas radiofrekvenču spektra harmonizācijas vajadzības attiecībā uz 5G pēc 2020. gada būtu jānodefinē līdz 2019. gada Pasaules radiosakaru konferencei (WRC-19), pienācīgi aizsargājot pašlaik izmantotos pakalpojumus un saskaņā ar WRC-15 pieņemtajiem lēmumiem;

69.  uzsver, ka Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā iekļautajai VHC tīklu definīcijai būtu jāatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam ar nosacījumu, ka šādas tehnoloģijas atbilst kvalitātes prasībām attiecībā uz tīkla pakalpojumiem, kas nākotnē būs nepieciešami rūpnieciskām un patērētāju lietotnēm;

70.  prasa Komisijai sākt sagatavot ikgadēju progresa pārskatu, izstrādāt ieteikumus attiecībā 5G rīcības plānu un informēt Parlamentu par attiecīgajiem rezultātiem;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(3) OV L 179, 29.6.2013., 1. lpp.
(4) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika