Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam (14423/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0528/2016),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2017), kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu

–  ņemot vērā 2012. gada 13. decembra nostāju par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam (10449/2012 – C7-0169/2012 – 2011/0431(APP))(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2017. gada 31. maija paziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies garantēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā pasludinātās tiesības;

B.  tā kā Parlamenta piekrišanas saņemšanai iesniegtais projekts Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam, ietver astoņas tematiskās jomas: noziedzīgos nodarījumos cietušie un tiesu iestāžu pieejamība; līdztiesība un jebkāda diskriminācija, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai valstspiederības dēļ; informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība; tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietās; migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija; rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība; bērna tiesības; romu integrācija un sociālā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot antičigānismam;

C.  tā kā policijas sadarbības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomas iekļaušana daudzgadu pamatprogrammā ne tikai atbilstu faktiskajām vajadzībām, bet arī ļautu aģentūrai pēc savas iniciatīvas nodrošināt visaptverošu analīzi jomās, kas acīmredzami ir saistītas ar pamattiesībām, jo īpaši ņemot vērā nesenās un pašreizējās likumdošanas norises ES līmenī šajā jomā;

D.  tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir kļuvušas par Savienības tiesību daļu un tāpēc tās — kā visas jomas, kas ir Savienības kompetencē, — ietilpst aģentūras uzdevumu jomā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. panta 1. punktu;

E.  tā kā pat tad, ja policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās nebūs iekļautas Padomes lēmumā, ar ko nosaka daudzgadu pamatprogrammu, aģentūra varēs turpināt pildīt savus uzdevumus šajās jomās pēc Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 3. punktu;

F.  tā kā ir nepieciešams izveidot aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam, lai nodrošinātu tās darbību nepārtrauktību, un tā kā jaunas daudzgadu pamatprogrammas trūkums 2018. gada sākumā nozīmētu, ka aģentūra var strādāt tikai tad, ja viena no iestādēm ir izteikusi konkrētu pieprasījumu, bet ne pēc savas iniciatīvas,

1.  pauž nožēlu par to, ka Padomē nav panākta vienošanās attiecībā uz ierosināto tematisko jomu, proti, policijas sadarbības un tiesas iestāžu sadarbības krimināllietās, iekļaušanu jaunajā daudzgadu pamatprogrammā;

2.  atkārtoti uzsver aģentūras darba nozīmīgumu un tās svarīgo lomu pamattiesību veicināšanā visā ES;

3.  uzskata, ka viens no aģentūras darba pamataspektiem ir turpināt atbalsta sniegšanu saistībā ar pamattiesību ievērošanu Savienības tiesību jomā, tādēļ aģentūras darbību nedrīkstētu pārtraukt;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes paziņojumus un uzstāj, ka ir nepieciešams uzlabot darba procedūras, kas paredzētas aģentūras pārvaldībai un darbībai, un precizēt, ka aģentūras kompetences ietver arī kādreizējā trešā pīlāra jautājumus, proti, policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

5.  pieņem zināšanai Komisijas un Padomes atšķirīgos viedokļus par aģentūras izveides regulas interpretāciju un aicina abas iestādes pēc iespējas drīz panākt vienošanos;

6.  aicina Komisiju pēc tam, kad veikts aģentūras ārējais novērtējums 2017. gadā, nākt klajā ar priekšlikumu par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 168/2007, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai uzlabotu aģentūras pārvaldības un darbības procedūras un saskaņotu regulu ar Lisabonas līgumu, kā tas paredzēts minētās regulas 31. panta 2. punktā;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai.

(1) OV C 434, 23.12.2015., 262. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.