Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2653(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0382/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0382/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 19
CRE 31/05/2017 - 19

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.13
CRE 01/06/2017 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0244

Pieņemtie teksti
PDF 324kWORD 50k
Ceturtdiena, 2017. gada 1. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
ANO augsta līmeņa konference 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference)
P8_TA(2017)0244B8-0382/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference) (2017/2653(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku(1) un tās mērķus,

–  ņemot vērā tuvojošos ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference), kas notiks ANO galvenajā mītnē 2017. gada 5.–9. jūnijā,

–  ņemot vērā ceturto augsta līmeņa konferenci "Mūsu okeāns", ko Eiropas Savienība rīkos Maltā 2017. gada 5.– 6. oktobrī,

–  ņemot vērā ministru konferenci par Vidusjūras zivsaimniecību, kas notika Maltā 2017. gada 30. martā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība" (JOIN(2016)0049),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference) (O-000031/2017 – B8-0311/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā okeāniem un jūrām ir izšķiroša nozīme mūsu dzīvei, labklājībai un nākotnei; tā kā patlaban notiekošā okeānu veselības straujā pasliktināšanās — sasilšana un paskābināšanās, koraļļu bojāeja, aizvien pieaugošais spiediens uz zivju krājumiem un aizvien lielākais piesārņojums ar atkritumiem — ir brīdinājums mums par to, ka ir pienācis laiks rīkoties un mobilizēt vadošos spēkus mūsu okeānu aizsardzībai;

B.  tā kā komisāre K. Vella ir aicinājusi ES darīt vairāk un vairāk iesaistīties mūsu jūru un okeānu aizsardzībā;

C.  tā kā apdraudējums ekosistēmām un zvejas vietām, kas saistīts ar jūras nozaru izaugsmi, piemēram, izrakteņu ieguve jūras gultnē, naftas izpēte, kā arī plūdmaiņas un viļņu enerģijas ieguve, līdz ar riskiem, kas saistīti ar šīm darbībām, nav skaidri zināms, un šis apdraudējums ir pārrobežu un skar tradicionālās zvejas teritorijas;

D.  tā kā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas zvejnieku piekļuve tirgiem un resursiem ir ANO 2030. gada programmas prioritāte; tā kā zvejniekiem vajadzētu būt ietekmei visos zivsaimniecības politikas lēmumu pieņemšanas posmos;

E.  tā kā nerūpnieciskajā zivsaimniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 90 % no visiem zivsaimniecības nozares darbiniekiem, no kuriem aptuveni puse ir sievietes un šajā zivsaimniecībā tiek iegūti aptuveni 50 % no nozvejas pasaulē; tā kā FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā ir teikts, ka nerūpnieciskā zveja ir vērtīgs dzīvnieku izcelsmes proteīnu avots miljardiem cilvēku visā pasaulē un bieži tas ir atbalsts piekrastes kopienu vietējai ekonomikai;

1.  atzinīgi vērtē iniciatīvu sasaukt ANO augsta līmeņa konferenci, lai pievērstu uzmanību tam, ka nepieciešama globāla rīcība cilvēka darbību negatīvās ietekmes uz okeāniem samazināšanai;

2.  atzīmē, ka, neraugoties uz pasaules apņemšanos līdz 2015. gadam samazināt pārzveju, kas tika pausta Johannesburgā 2002. gadā rīkotajā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību, 31,4 % pasaules zivju krājumu joprojām tiek pārzvejoti; atgādina, ka pārzveja smagi apdraud ne tikai jūru ekosistēmas kopumā, bet arī pārtikas nodrošinājumu un piekrastes kopienu ekonomisko un sociālo ilgtspēju visā pasaulē;

3.  pauž bažas par to, ka okeānu paskābināšanās, ko izraisa aizvien pieaugošie oglekļa dioksīda līmeņi, ļoti negatīvi ietekmē daudzus jūras organismus; uzsver, ka ir jāizstrādā efektīvi pielāgošanās un starpnozaru mazināšanas pasākumi, lai veidotu noturību pret okeānu paskābināšanos un klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz okeāniem, kā arī piekrastes ekosistēmām;

4.  uzsver, ka nepieciešama ekosistēmiska un piesardzīga pieeja, kā noteikts Līgumos, un Kopējā zivsaimniecības politikā ir jāīsteno globālā zivsaimniecības pārvaldības kontekstā, lai tādējādi atjaunotu un uzturētu izmantotos zivju krājumus virs līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

5.  prasa jebkādos lēmumos par zivsaimniecības subsīdijām ņemt vērā nerūpnieciskās un mazapjoma zvejas īpašās iezīmes, to vietējo raksturu un izšķirošo nozīmi uztursuverenitātes nodrošināšanā un piekrastes kopienu ekonomiskajā un sociālajā izdzīvošanā;

6.  mudina valstis uzņemties savus attiecīgos pienākumus kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstīm, jo īpaši:

   karoga valstij — pilnībā īstenot starptautiskos un valsts pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās karoga kuģi ievēro noteikumus;
   piekrastes valstij — nodrošināt ilgtspējīgu zveju ūdeņos, kas ir tās jurisdikcijā un kontrolēt piekļuvi šiem ūdeņiem, lai nepieļautu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;
   ostas valstij — ratificēt un pilnībā īstenot FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
   tirgus valstij — veikt pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordinēšanu starp cīņu pret NNN zveju un tirdzniecības, kā arī tirgus politiku;

7.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek aizsargāti vismaz 10 % no piekrastes un jūras teritorijām saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) Nr. 14.5;

8.  uzsver, cik svarīgs ir ANO IAM Nr. 14.7, lai palielinātu mazo salu jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu ekonomiskos ieguvumus no jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas, tostarp no zivsaimniecības, akvakultūras un tūrisma ilgtspējīgas pārvaldības;

9.  prasa pilnveidot zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp īstenojot uz zinātnes atziņām pamatotus pārvaldības pasākumus;

10.  prasa nodrošināt ciešāku reģionālo sadarbību starp visām valstīm, kas iesaistītas zivsaimniecības pārvaldībā, lai panāktu migrējošo sugu ilgtspējīgu un taisnīgu izmantošanu, jo īpaši sadarbojoties krājumu zinātniskās novērtēšanas, zvejas darbību monitoringa, uzraudzības un kontroles jomā, kā aicināts ANO 1995. gada Nolīgumā par zivju krājumiem un trijās tā pārskatīšanas konferencēs 2006., 2010. un 2016. gadā; uzskata, ka visām komerciāli izmantojamām sugām vajadzētu būt Reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) darbības jomā, un šīm organizācijām vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai efektīvi piemērotu pārvaldības lēmumus un sankcijas;

11.  aicina Komisiju un Padomi vēl vairāk popularizēt kopējās zivsaimniecības politikas principus un mērķus;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika