Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūcija par pārrobežu apvienošanu vai sadalīšanu (2016/2065(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49., 54. un 153. pantu,
– ņemot vērā Padomes 1982. gada 17. decembra sesto direktīvu 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(2),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem(3),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(5),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumu „Eiropa un Āzija: „Rīcības plāns: Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā vadība — mūsdienīgs tiesiskais regulējums akcionāru lielākai iesaistīšanai un noturīgāku uzņēmumu veidošanai”( COM(2012)0740),
– ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par Eiropas uzņēmējdarbības tiesību nākotni(6),
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu(7),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par taisnīgas, konkurētspējīgas un stabilas uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas izveidošanu Eiropas Savienībā (COM(2016)0682),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumus, kas pieņemti lietās, kurās ir skatīta brīvība veikt uzņēmējdarbību, jo īpaši tādās kā SEVIC Systems AG(8), Cadbury Schweppes plc e Cadbury Schweppes Overseas Ltd/Commissioners of Inland Revenue(9), CARTESIO Oktató és Szolgáltató bt.(10), VALE Építési kft.(11), KA Finanz AG/Sparkassen Versicherung AG Vienna Insurance Group(12), Kamer van Koophandel en Fabrieken voor Amsterdam/Inspire Art Ltd.(13), Überseering BV/Nordic Construction Company Baumanagement GmbH (NCC)(14), Centros Ltd/Erhvervs- og Selskabsstyrelsen(15), un The Queen/H. M. Treasury and Commissioners of Inland Revenue, ex parte Daily Mail and General Trust plc..(16),
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada oktobra atsauksmju paziņojumu, kurā ir sniegts kopsavilkums par atbildēm uz sabiedrisko apspriešanos, ko laikposmā no 2014. gada 8. septembra līdz 2015. gada 2. februārim veica attiecībā uz pārrobežu apvienošanu un sadalīšanu(17),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C: pilsoņu tiesības un konstitucionālo lietu 2016. gada jūnija pētījumu „Uzņēmumu pārrobežu apvienošana un sadalīšana, mītnes pārcelšana: vai ir nepieciešams normatīvs regulējums?”(18),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada decembra pētījumu „Ex-post analysis of the EU framework in the area of Cross-border mergers and divisions” (ES regulējuma uzņēmumu pārrobežu apvienošanas un sadalīšanas jomā ex-post analīze”(19),
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmu „Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”, jo īpaši II nodaļas 4. punktu (COM(2016)0710),
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0190/2017),
A. tā kā komerctiesību visaptveroša reforma un šķēršļi, kas traucē pilnībā īstenot Direktīvu par pārrobežu apvienošanu, ievērojami ietekmē Eiropas konkurētspēju;
B. tā kā uzņēmumu pārrobežu sadalīšana pagaidām nav reglamentēta nevienā Eiropas Savienības tiesību aktā; tā kā patlabanējā situācija uzņēmumiem, kas vēlas apvienoties vai sadalīties, rada acīmredzamu procesuālas, administratīvas un finansiālas grūtības un negodprātības un dempinga risku;
C. tā kā Eiropas Parlaments vairākkārt ir stingri atbalstījis tāda Eiropas tiesību akta pieņemšanu, kurā būtu reglamentēta uzņēmumu juridiskās adreses vai galvenā biroja pārrobežu pārcelšana; tā kā lielākā daļa akcionāru atbalsta vairākumu Parlamenta prasību;
D. tā kā nolūkā uzlabot uzņēmumu mobilitāti Eiropas Savienībā ir svarīgi, lai tiktu pieņemts kopīgs tiesiskais regulējums, kas reglamentētu uzņēmumu apvienošanas, sadalīšanas un pārcelšanas darbības;
E. tā kā ne visās dalībvalstīs, kurās ir īstenota pārrobežu apvienošana un sadalīšana vai uz/no kurām tiek pārvietota juridiskā adrese vai galvenais birojs, spēkā ir regulējums par darba ņēmēju tiesībām uz uzklausīšanu, informāciju un līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
F. tā kā juridiskās adreses pārcelšana nedrīkstētu būt pretēja Eiropas Savienības un izcelsmes dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām tiesiskajām, sociālajām un fiskālajām prasībām, bet Savienības un dalībvalstu mērķim drīzāk vajadzētu būt vienāda tiesiskā regulējuma izveidei, kurā būtu nodrošināta maksimālā procedūru pārredzamība un vienkāršošana un ar kuru tiktu apkarota krāpšana nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas;
G. tā kā attiecīgajos ES acquis tiesību aktos ir paredzēts nodrošināt plašu informācijas klāstu, konsultācijas un darba ņēmēju līdzdalības tiesības; tā kā Direktīvā 2009/38/EK(20) un Direktīvā 2005/56/EK ir garantēta darba ņēmēju pārrobežu līdzdalība un noteikts iepriekš pastāvējušo tiesību princips; tā kā tas uzskata, ka darba ņēmēju tiesības ir jāsaglabā arī uzņēmuma mītnes pārcelšanas gadījumā;
H. tā kā visas jaunās Eiropas komerctiesību iniciatīvas būtu jāpamato ar pastāvošo komerctiesību formu padziļinātu izvērtējumu un novērtējumu, attiecīgajiem EST spriedumiem par uzņēmumu pārrobežu mobilitāti un ietekmes novērtējumiem, kuros ir atspoguļotas visu ieinteresēto personu intereses, tostarp akcionāru, kreditoru, ieguldītāju un darba ņēmēju intereses, nodrošinot subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu,
Horizontāli jautājumi
1. pievērš uzmanību tam, cik svarīgi ir izstrādāt pamatregulējumu, kurā būtu kompleksi reglamentēta uzņēmumu mobilitāte Eiropas līmenī, lai vienkāršotu pārcelšanas, sadalīšanas un apvienošanas procedūras un prasības, kā arī, lai novērstu negodprātību un viltus pārcelšanu sociālā vai fiskālā dempinga nolūkā;
2. aicina Komisiju pievērst uzmanību tās sabiedriskās apspriešanās rezultātiem, kura notika laikposmā 2014. gada 8. septembris un 2015. gada 2. februāris un kuras temats bija iespējamā Direktīvas 2005/56/EK pārskatīšana un iespējama tāda normatīvā regulējuma ieviešana, kurā būtu reglamentēta pārrobežu sadalīšana; atgādina, ka apspriešanas rezultāti lika domāt par to, ka tika panākta zināma vienprātība par pārrobežu apvienošanas un sadalīšanas regulējuma prioritātēm, pieņemot mērķus, ar kuru palīdzību būtu jāatbalsta iekšējais tirgus un jāveicina darba ņēmēju tiesību ievērošana;
3. uzskata, ka ir svarīgi, lai turpmākie regulējuma priekšlikumi par uzņēmumu mobilitāti saturētu normas par maksimālu saskaņošanu — it īpaši attiecībā uz procesuālajiem standartiem, uzņēmumu vadības personu tiesībām, sevišķi mazākuma akcionāru tiesībām, — un šo regulējumu piemērotu visiem subjektiem, kas LESD 54. pantā ir definēti kā sabiedrības un citas juridiskas personas, un pēc tam tiktu saskaņotas arī citas, speciālākas normas, piemēram, darba ņēmēju tiesības;
4. uzskata, ka, pieņemot jaunos noteikumus par apvienošanu, sadalīšanu un mītņu pārcelšanu, būtu jāsekmē uzņēmumu mobilitāte Savienībā, ņemot vērā to uzņēmējdarbības vajadzības pēc restrukturizācijas, lai labāk izmantotu iekšējā tirgus iespējas un atvieglotu uzņēmumu organizēšanās brīvību, pienācīgi ievērojot darba ņēmēju pārstāvības tiesības; šajā sakarībā pievērš uzmanību tam, cik svarīgi ir novērst šķēršļus, kādus rada tādu tiesību aktu kolīzijas, ar kuriem nosaka piemērojamās dalībvalsts tiesības; uzskata, ka darba ņēmēju tiesību aizsardzību varētu nodrošināt, pieņemot dažādus ES tiesību aktus, jo īpaši ierosinot direktīvu par darba ņēmēju standartu minimumu un par darbinieku dalību Eiropas komerctiesību formās un saskaņā ar Eiropas tiesībām izveidotajās uzraudzības valdēs;
Pārrobežu apvienošanās
5. uzsver Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos pozitīvo efektivitāti, kas izpaudās kā kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas veicināšana Eiropas Savienībā, kā tas izriet no oficiālajiem datiem, kas liecina par ievērojamu pārrobežu apvienošanos pieaugumu pēdējos gados, kā ar šīm apvienošanām saistīto izmaksu un procedūru apjoma samazināšana;
6. uzskata par nepieciešamu veikt Direktīvas 2005/56/EK pārskatīšanu, lai uzlabotu tās īstenošanu un ņemtu vērā EST judikatūras uzņēmējdarbības brīvības un Eiropas komerctiesību regulējuma neseno attīstību; uzskata, ka turpmākajiem likumdošanas priekšlikumiem grozīt Direktīvu 2005/56/EK būtu jāsatur jauns noteikumu kopums, kas reglamentētu uzņēmumu sadalīšanu, un būtu jānosaka vadlīnijas, kā pieņemt turpmākos tiesību aktus par uzņēmumu mobilitāti;
7. aicina Komisiju vadīties pēc tās apspriešanās rezultātiem, kas notika 2015. gada oktobrī un kurā jo īpaši izkristalizējās nepieciešamība pēc maksimālās to kritēriju saskaņošanas, kas reglamentē apvienošanas ietekmi uz dažādiem subjektiem, kuriem ir saikne ar uzņēmumu;
8. uzskata par prioritāti to, lai attiecībā uz virkni uzņēmumu vadības personu un kategoriju tiktu pieņemts progresīvāku normu kopums un lai šie noteikumi tiktu iestrādāti arī turpmākajos kopīgajos pārrobežu sadalīšanas un juridiskās adreses vai galvenā biroja pārcelšanas modeļos; uzskata, ka ir ļoti svarīgi vienkāršot pārrobežu apvienošanas procedūras, precīzāk definējot juridisko dokumentu standartus — sākot ar akcionāru informēšanas jautājumu un apvienošanas dokumentu apkopošanu — un īstenojot jaunus digitalizācijas paņēmienus, ja tiek saglabāti pamata procesuālie standarti un prasības, kas ir izklāstītas Direktīvā 2005/56/EK (tostarp pirmsapvienošanās apliecības izsniegšana un tiesiskuma pārbaude saskaņā ar šīs direktīvas 10. un 11. pantu), un ja ir saglabāti sabiedriskas nozīmes jautājumi, piemēram, juridiskā noteiktība un komercreģistru uzticamība;
9. vēlas, lai jaunie darba ņēmēju tiesības reglamentējošie noteikumi tiktu formulēti tā, lai novērstu to, ka daži uzņēmumi direktīvu par pārrobežu apvienošanu piemēro tikai ar mērķi juridisko adresi vai galveno biroju pārcelt nodokļu, sociālo un juridisku normu neievērošanas nolūkā; uzsver to, cik svarīgi ir novērst neskaidrības tādu sankciju piemērošanā, kas dalībvalstīs ir noteiktas par darba ņēmēju tiesību pārkāpšanu;
10. par svarīgu uzskata uzlabojumu panākšanu attiecībā uz dažiem būtiskiem aspektiem:
–
aktīvu un pasīvu grāmatvedība;
–
aktīvu novērtējuma metode;
–
noteikumi par kreditoru aizsardzību;
–
datums, kurā sākas kreditoru aizsardzības periods un šā perioda ilgums saskaņā ar kopsapulces kā atbildīgā orgāna noteikšanas principu;
–
uzņēmumu informācijas izziņošana, izmantojot dalībvalstu savstarpēji savienotos un standartizētos reģistrus;
–
mazākuma akcionāru tiesības;
–
informācijas, apspriešanās un darbinieku līdzdalības lēmumu pieņemšanā standartu minimuma noteikšana;
–
atsevišķi īpaši izņēmumi no procesuālām prasībām;
11. piešķir lielu nozīmi mazākuma akcionāru dažām tiesībām, vienas no kurām ir tiesības uz izmeklēšanu par apvienošanu, tiesības uz atlīdzību tāda akcionāra izstāšanās no sabiedrības gadījumā, kurš to dara iebildumu pret apvienošanos dēļ un tiesības apstrīdēt valūtas maiņas kursa precizitāti;
12. atbalsta iespēju ieviest paātrinātu pārrobežu procedūru ieviešanu gadījumā, ja visi akcionāri tām piekrīt, ja darba ņēmēju nav klāt un ja tās neietekmē kreditorus;
Pārrobežu sadalīšana
13. atgādina, ka Direktīva 82/891/EEK reglamentē tikai uzņēmumu sadalīšanu vienas dalībvalsts ietvaros; konstatē, ka kaut arī īpaši dažādu dalībvalstu uzņēmumu sadalīšanas gadījumu skaits ir mazāks, kā tas ir darīts zināms Komisijas 2015. gada apspriešanas dokumentā, skaitļi par sadalīšanu vienas valsts ietvaros liecina par reālu vajadzību izveidot īpašu ES regulējumu, kas reglamentētu pārrobežu sadalīšanu; uzsver, ka neviena jauna direktīva nedrīkst tikt izmantota kā oficiāls instruments uzņēmumu sadalīšanas gadījumos, lai izvēlētos izdevīgāko tiesību sistēmu nolūkā izvairīties no dalībvalstu tiesībās noteiktajiem juridiskajiem pienākumiem;
14. aicina Komisiju ņemt vērā lielo ekonomisko ietekmi, kāda var būt pārrobežu sadalīšanas regulējumam, piemēram, organizācijas struktūras vienkāršošanai, labākām pielāgošanās spējām un jaunām iekšējā tirgus iespējām;
15. konstatē ilgstošas un sarežģītas procedūras, kas patlaban ir jāveic pārrobežu sadalīšanas gadījumā un kas pārsvarā tiek īstenotas divos posmos: sākotnējā sadalīšana vienas valsts ietvaros un tai sekojošā pārrobežu sadalīšana; uzskata, ka harmonizētu standartu ieviešana ES līmenī attiecībā uz pārrobežu sadalīšanu veicinātu darbību vienkāršošanu un samazinātu procedūru izmaksas un ilgumu;
16. pievērš uzmanību tam, cik svarīgi ir novērst šķēršļus, kādus rada tādu tiesību aktu kolīzijas, ar kuriem nosaka piemērojamās dalībvalsts tiesības;
17. atgādina, ka dažās dalībvalstīs nepastāv valsts mēroga ad hoc normas, kas reglamentētu pārrobežu sadalīšanas norisi;
18. uzskata, ka turpmākā likumdošanas priekšlikuma par pārrobežu sadalīšanu pamatā ir jābūt principiem un prasībām, kas ir uzskaitītas attiecībā uz Direktīvu par pārrobežu apvienošanu:
–
procesuāli jautājumi un vienkāršošanas jautājumi, tostarp visas galvenās patlaban aktuālās uzņēmumu sadalīšanas formas („sadalīšana”, „atdalīšana”, „spietošana”),
–
kreditoru un mazākuma akcionāru tiesības, uzsverot aizsardzības un efektivitātes principu,
–
darba ņēmēju līdzdalības, pārstāvības un garantijas standartu ievērošana nolūkā uzlabot darba ņēmēju aizsardzību, jo īpaši aizsardzību pret sociālo dempingu;
–
grāmatvedības jautājumi;
–
aktīvi un pasīvi;
–
noteikumu un procedūru saskaņošana, piemēram: ar akcijām saistītas tiesības, reģistrācijas un uzņēmumu reģistru savstarpējas saziņas prasības, darījuma pabeigšanas datums, sadalīšanas nosacījumu minimums, vairākuma regulējums un struktūra, kas atbild par tiesību normu ievērošanas uzraudzību un darījuma tiesiskumu;
o o o
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
Lieta C-81/87, The Queen/H. M. Treasury and Commissioners of Inland Revenue, ex parte Daily Mail and General Trust plc., 27.09.1988., ECLI:EU:C:1988:456.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).