Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Rolandas Paksas imunitāti (2016/2070(IMM))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Rolandas Paksas imunitāti, kuru Lietuvas Republikas ģenerālprokurors nosūtījis 2016. gada 31. martā un par kuru paziņots 2016. gada 13. aprīļa plenārsēdē,
– pēc Rolandas Paksas uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas notika ar Lietuvas ģenerālprokuroru un Ģenerālprokurora biroja Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta galveno prokuroru,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),
– ņemot vērā Lietuvas Konstitūcijas 62. pantu,
– ņemot vērā Likuma par to Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darba apstākļiem, kas ir ievēlēti Lietuvas Republikā, 4. pantu,
– ņemot vērā Seima Nolikuma 22. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0219/2017),
A. tā kā Lietuvas Republikas ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Rolandas Paksas parlamentāro imunitāti, jo pret viņu ir ierosināta kriminālizmeklēšana;
B. tā kā ģenerālprokurora pieprasījums attiecas uz aizdomām par to, ka Rolandas Paksas 2015. gada 31. augustā piekrita pieņemt kukuli apmaiņā pret publisko iestāžu un valsts amatpersonu ietekmēšanu nolūkā panākt noteiktu to rīcību, kas saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksu būtu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu;
C. tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;
D. tā kā saskaņā ar Lietuvas Republikas Konstitūcijas 62. pantu Seima deputātus nedrīkst nedz saukt pie kriminālatbildības, nedz viņus aizturēt, nedz viņu brīvību ierobežot kā citādi, ja nav saņemta Seima piekrišana;
E. tā kā saskaņā ar Likuma par to Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darba apstākļiem, kas ir ievēlēti Lietuvas Republikā, 4. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem Lietuvas Republikas teritorijā ir tādas pati personas imunitāte, kāda ir Lietuvas Republikas Seima deputātiem, ja vien ES tiesību aktos nav noteikts citādi;
F. tā kā saskaņā ar Seima Nolikuma 22. pantu pret Seima deputātu nedrīkst nedz ierosināt kriminālprocesu, nedz viņu aizturēt, nedz viņam piemērot citādus personīgās brīvības ierobežojumus, ja nav saņemta Seima piekrišana, izņemot gadījumos, kad deputāts ir aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un vietā (in flagranti), par ko ģenerālprokuroram ir nekavējoties jāinformē Seims;
G. tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;
H. Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;
I. tā kā gadījumos, kad šādi procesi neattiecas uz attiecīgā deputāta pienākumu veikšanu, imunitāte ir jāatceļ, ja vien neizrādās, ka juridiskā procesa ierosināšanas patiesais iemesls varētu būt vēlme kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai un līdz ar to kaitēt arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);
J. tā kā, pamatojoties uz plašu un izsmeļošu informāciju, kas ir sniegta šajā lietā, nav nekāda pamata domāt, ka juridiska procesa ierosināšanas pret Rolandas Paksas iemesls ir vēlme kaitēt viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;
K. tā kā Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesu sistēmas salīdzinošo pareizību,
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Parlamenta atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Lietuvas Republikas kompetentajai iestādei un Rolandas Paksas.
Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.