Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Mylène Troszczynski imunitāti (2017/2019(IMM))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Mylène Troszczynski imunitāti, kuru Francijas Republikas tieslietu ministrs nosūtījis 2016. gada 1. decembrī saistībā ar tiesu izmeklēšanu, ko veic Bobigny rajona prokurors, par publisku goda aizskaršanu un naida kurināšanu vai kūdīšanu uz vardarbību, kas vērsta pret personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, un par kuru paziņots 2017. gada 16. janvāra plenārsēdē,
– pēc Mylène Troszczynski uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),
– ņemot vērā Francijas Republikas tās Konstitūcijas 26. pantu, kas ir grozīta ar 1995. gada 4. augusta konstitucionālo likumu Nr. 95-880,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0218/2017),
A. tā kā Bobigny rajona prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Mylène Troszczynski un Pikardijas Reģionālās padomes deputātes imunitāti, jo pret viņu ir ierosināts kriminālprocess par tāda attēla izvietošanu viņas Twitter vietnē 2015. gada 23. septembrī, kurā redzamā sieviete ir pilnībā aizklājusi seju ar plīvuru un, spriežot pēc visa, gaida rindā pie CAF (Caisse d’allocation familiale — Ģimenes labklājības kase) biroju ieejas un kuram ir pievienots komentārs: „Rosny-Sous-Bois CAF 09.12.14.; Pilnīgi aizklājoša plīvura valkāšana taču ir aizliegta ar likumu...”;
B. tā kā aizskarošais attēls patiesībā bija fotomontāža, kuras pamatā bija Londonā fotografēts attēls, kuru jau bija izmantojis citas Twitter vietnes lietotājs, un tā kā izmeklēšanā atklājās, ka tiešsaistē šo vēstījumu ir publicējusi nevis Troszczynski kundze, bet gan viņas palīdze, kura šajā publicēšanā arī atzinās;
C. tā kā prokurors norādīja, ka Troszczynski kundze varētu tikt saukta pie atbildības par šo tvītu, jo viņa ir savas Twitter vietnes publicētāja;
D. tā kā Troszczynski kundze saprata, ka attēls ir viltots, viņa to no savas Twitter vietnes ātri izdzēsa;
E. tā kā pieprasījums atcelt Mylène Troszczynski imunitāti attiecas uz iespējamu pārkāpumu — publisku goda aizskaršanu, kas ir vērsta pret personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, un par kuru 1881. gada 29. jūlija likuma 23. pantā, 29. panta I daļā, 32. panta 2. un 3.punktā, 42., 43. un 48-6. pantā ir paredzēts sods, un tā kā tas attiecas uz tādu naida kurināšanas vai kūdīšanas uz vardarbību pārkāpumu izdarīšanu, kas patlaban tiek izmeklēti un kas ir definēti 1881. gada 29. jūlija 24. panta 8., 10., 11. un 12. punktā un 23. panta 1. punktā un Kriminālkodeksa 131-26. panta 2. un 3. punktā, un par kuriem minētajos pantos ir noteikts arī sods;
F. tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
G. tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts, ka nevienu Parlamenta deputātu nedrīkst saukt pie atbildības, pret viņu ierosināt izmeklēšanu, viņu aizturēt vai tiesāt par viedokļiem, kurus viņš/viņa ir paudis/-usi, vai balsojumu, kuru viņš/viņa ir veicis/-kusi, pildot savus oficiālos pienākumus, un ka Parlamenta deputātu nedrīkst aizturēt par kādu noziedzīgu nodarījumu vai viņam/viņai piemērot citus drošības līdzekļus, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta Parlamenta piekrišana;
H. tā kā Francijas Parlamenta deputātiem noteiktās imunitātes tvērums faktiski atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā; tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte būtu spēkā, viņam/viņai viedoklis ir jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi nozīmē obligāto saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai;
I. tā kā apsūdzības nav saistītas ar Mylène Troszczynski darbu Eiropas Parlamenta deputātes amatā, bet gan ar reģionāla rakstura darbību, jo viltotais attēls un komentāri attiecās uz to, kas esot noticis Rosny-Sous-Bois un kas esot uzskatāms par Francijas tiesību pārkāpumu;
J. tā kā inkriminētās darbības neskar viedokļus, kuru Mylène Troszczynski ir paudusi, vai balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;
K. tā kā nepastāv aizdomas par to, ka tiesu izmeklēšana, kuru ierosināja par ģenerāldirektora pārstāvētā Seine-Saint-Denis Ģimenes labklājības fonda iesniegto sūdzību attiecībā uz iespējamu valsts pārvaldes iestādes goda aizskārumu, ir uzskatāma par fumus persecutionis, par kādu būtu vērtējams katrs acīmredzams mēģinājums kaitēt Mylène Troszczynski darbam Parlamentā,
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Parlamenta atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas Tieslietu ministrijai un Mylène Troszczynski.
Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.