Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti, kuru 2016. gada 22. decembrī nosūtījis Francijas tieslietu ministrs Jean-Jacques Urvoas saistībā ar Parīzes Apelācijas tiesas prokurora prasījumu un kuru darīja zināmu 2017. gada 16. janvāra plenārsēdē.

–  pēc Jean-Marie Le Pen uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0217/2017),

A.  tā kā Parīzes Apelācijas tiesas ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Jean-Marie Le Pen parlamentāro imunitāti saistībā ar kriminālizmeklēšanu;

B.  tā kā ģenerālprokurora pieprasījums attiecas uz apgalvojumiem, kurus Jean-Marie Le Pen esot izdarījusi radiopārraides laikā un kuri ir pielīdzināmi kūdīšanai uz diskrimināciju un naidu vai rasu naidu kurināšanai, kas saskaņā ar Francijas Kriminālkodeksu ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumu;

C.  tā kā saskaņā ar Francijas Republikas konstitūcijas 26. pantu „nevienu Parlamenta deputātu nedrīkst saukt pie atbildības, apcietināt, aizturēt vai notiesāt tiesā par viedokli, kuru viņš ir paudis, vai balsojumu, kuru viņš ir izdarījis, pildot savus pienākumus” un tā kā nevienu Parlamenta deputātu nedrīkst „aizturēt vai kā citādi ierobežot viņa brīvību, pamatojoties uz noziedzīgu nodarījumu vai kriminālpārkāpumu”, ja nav saņemta Parlamenta piekrišana;

D.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

E.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu parlamentārā imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

F.  tā kā normas, kas reglamentē parlamentāro imunitāti ir jāinterpretē, ņemot vērā Līgumos paredzētās vērtības, mērķus un principus;

G.  tā kā no Eiropas Parlamenta deputātu viedokļa šī absolūtā imunitāte nozīmē, ka par viedokļiem represēt nedrīkst — nedz par tādiem, kas ir pausti oficiālās Parlamenta sanāksmēs, nedz par tādiem, kas ir pausti citur, piemēram, plašsaziņas līdzekļos, ja ir konstatējama „paustā viedokļa saikne ar parlamentārajiem pienākumiem”(2);

H.  tā kā skandalozais izteikums nav saistīts ar Jean-Marie Le Pen darbu Eiropas Parlamentā, un tā kā Jean-Marie Le Pen līdz ar to neuzstājās kā Eiropas Parlamenta deputāte;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 9. pantu sesiju laikā Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir noteikta šīs valsts parlamenta deputātiem;

J.  tā kā var atcelt tikai 9. pantā reglamentēto imunitāti(3);

K.  tā kā šādas imunitātes nolūks ir aizsargāt Parlamentu un tā locekļus no tiesvedības, kas ierosināta par darbību, kura veikta, pildot parlamentāros pienākumus un kura nav skatāma atrauti no šiem pienākumiem;

L.  tā kā šāda tiesvedība neattiecas uz darbu deputāta amatā, imunitāte ir jāatceļ, ja netiek konstatēts, ka tiesvedības ierosināšanas īstenais mērķis var būt vēlme kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai un līdz ar to arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

M.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju, nav iemesla aizdomām par to, ka pret Jean-Marie Le Pen ierosinātā tiesvedība būtu saistīta ar nolūku kaitēt Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Jean-Marie Le Pen parlamentāro imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Parlamenta kompetentās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt kompetentajai Francijas Republikas iestādei un Jean-Marie Le Pen.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) Spriedums lietā Patricello, kas ir minēts iepriekš, 33. punkts (3) Spriedums lietā Marra, kas ir minēts iepriekš, 45. punkts