Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2310(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0055/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0055/2017

Debates :

PV 05/04/2017 - 21
CRE 05/04/2017 - 21

Balsojumi :

PV 14/06/2017 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0263

Pieņemtie teksti
PDF 370kWORD 63k
Trešdiena, 2017. gada 14. jūnijs - Strasbūra
2016. gada ziņojums par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
P8_TA(2017)0263A8-0055/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. jūnija rezolūcija par Komisijas 2016. gada ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2016/2310(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā pamatnolīgumu, kas tika noslēgts Ohridā un parakstīts 2001. gada 13. augustā Skopjē (Ohridas pamatnolīgums),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt valstij ES kandidātvalsts statusu, kā arī Eiropadomes 2008. gada jūnija secinājumus, Padomes 2008. gada decembra, 2012. gada decembra, 2014. gada decembra un 2015. gada decembra secinājumus un prezidentvalsts 2016. gada 13. decembra secinājumus, ko atbalstīja lielākā daļa delegāciju, un atkārtoti pauda nepārprotamu un stingro apņemšanos attiecībā uz valsts pievienošanās ES procesu,

–  ņemot vērā šīs valsts un Komisijas Stabilizācijas un asociācijas komitejas 13. sanāksmi, kas 2016. gada 15. jūnijā notika Skopjē,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2016)0715), kuram pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „2016. gada ziņojums par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ” (SWD(2016)0362),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada jūnija Īpašo ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada jūnija steidzamās reformu prioritātes attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā ieteikumus, kurus izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu grupa sistēmiskajos tiesiskuma jautājumos, kas saistīti ar 2015. gada pavasarī atklāto saziņas pārtveršanu;

–  ņemot vērā politisko vienošanos (tā dēvēto „Pržino nolīgumu“), kurš tika panākts 2015. gada 2. jūnijā un 15. jūlijā starp četrām galvenajās politiskajām partijām, un 2016. gada 20. jūlija un 31. augusta četru partiju vienošanos par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR provizoriskos konstatējumus un secinājumus, kā arī galīgo ziņojumu par agrīnajām parlamenta vēlēšanām 2016. gada 11. decembrī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 817 (1993) un Nr. 845 (1993), kā arī ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 47/225 un 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīgumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīguma piemērošanu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0055/2017),

A.  tā kā agrīnajās parlamenta vēlēšanās (pēc tam, kad tās bija divreiz pārceltas uz vēlāku laiku) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā 2016. gada 11. decembrī valdīja ikdienišķa un mierīga gaisotne saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un atbilstoši EDSO/ODIHR ieteikumiem; tā kā tās noritēja bez būtiskiem incidentiem, kopumā bija labi pārvaldītas un vēlētāju aktivitāte bija augsta;

B.  tā kā politiskā polarizācija, dziļa savstarpēja neuzticēšanās un patiesa partiju dialoga trūkums apgrūtina reformu veikšanu un pievienošanās sagatavošanu; tā kā dažās nozīmīgās jomās joprojām var novērot situācijas pasliktināšanos; tā kā demokrātija un tiesiskums pastāvīgi tiek apgrūtināts, jo īpaši ņemot vērā valsts nozagšanu, kas ietekmē demokrātisko iestāžu darbību un galvenās sabiedriskās dzīves jomas;

C.  tā kā 2017. gada 27. aprīlī Talat Xhaferi tika ievēlēts par jauno Maķedonijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju; tā kā 2017. gada 17. maijā Maķedonijas Republikas prezidents mandātu jaunas valdības veidošanai uzticēja SDSM vadītājam Zoran Zaev; tā kā 2017. gada 31. maijā Maķedonijas parlaments ievēlēja jauno valdību, ko vada premjerministrs Zoran Zaev;

D.  tā kā reformu procesa dažu nozīmīgāko jautājumu starpā ir tiesu varas, valsts pārvaldes un plašsaziņas līdzekļu reforma, jauniešu bezdarba risināšana un Ohridas pamatnolīguma īstenošanas pārskatīšana;

E.  tā kā ir nepieciešama visu politisko spēku nopietna apņemšanās, lai valsts turpinātu ceļu, kas ved uz integrāciju ES un eiroatlantisko integrāciju; tā kā jaunajai valdībai ir jāpieņem un pilnībā jāīsteno nopietnas reformas ar taustāmiem rezultātiem, jo īpaši tādās jomās kā tiesiskums, tieslietas, korupcijas novēršana, pamattiesības, iekšlietas un labas kaimiņattiecības;

F.  tā kā Komisija, Padome un Parlaments ir vienisprātis, ka pozitīva ieteikuma sākt pievienošanās sarunas ar valsti uzturēšana spēkā ir atkarīga no/pakļauta panākumiem Pržino nolīguma īstenošanā un būtiska progresa steidzamo reformu prioritāšu īstenošanā;

G.  tā kā Padome bloķē turpmāko rīcību, jo ar Grieķiju nav atrisināts nosaukuma jautājums; tā kā divpusējas problēmas nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai traucētu tūlītēju sarunu uzsākšanu ar ES;

H.  tā kā divpusējos strīdus nedrīkst izmantot ES pievienošanās procesa kavēšanai un tie nedrīkst radīt šķēršļus pievienošanās sarunu uzsākšanai, bet tie būtu pienācīgi jārisina konstruktīvā gaisotnē un saskaņā ar ES un ANO standartiem; tā kā ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu labas kaimiņattiecības un etnisko grupu attiecības,

I.  tā kā (potenciālās) kandidātvalstis vērtē pēc to nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte; tā kā pievienošanās sarunu sākšana ir jānodrošina pēc tam, kad ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi; tā kā valsts daudzus gadus tika uzskatīta par vienu no visprogresīvākajām ES kandidātvalstīm attiecībā uz pielāgošanos acquis;

J.  tā kā ES pievienošanās process ir galvenais turpmāko reformu stimuls, jo īpaši tādās jomās kā tiesiskums, tiesu neatkarība, cīņa pret korupciju un plašsaziņas līdzekļu brīvība; tā kā reģionāla sadarbība un labas kaimiņattiecības ir būtiski paplašināšanās procesa, stabilizācijas un asociācijas procesa un valsts pievienošanās procesa elementi;

K.  tā kā 2016. gada 20. jūlijā un 31. augustā četru galveno politisko partiju vadītāji panāca vienošanos par Pržino nolīguma īstenošanu, tostarp par 2016. gada 11. decembri kā par agrīno parlamenta vēlēšanu datumu, un paziņoja par atbalstu īpašā prokurora darbam; tā kā viņi arī atkārtoja savu apņemšanos īstenot steidzamo reformu prioritātes;

L.  tā kā nesenā politiskā krīze parādīja, ka Maķedonijas iestādēs trūkst efektīvas pārbaužu un līdzsvara sistēmas un ir nepieciešams palielināt pārredzamību un publisku pārskatatbildību;

M.  tā kā organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana joprojām ir būtiska, lai novērstu noziedzības iefiltrēšanos politiskajā, tiesiskajā un ekonomikas sistēmā,

1.  atzinīgi vērtē jaunas valdības izveidošanu 2017. gada 31. maijā; mudina visas politiskās partijas darboties izlīguma garā visu pilsoņu kopējās interesēs un strādāt kopā ar valdību pie tā, lai atjaunotu uzticēšanos valstij un tās iestādēm, tostarp — pilnībā īstenojot Pržino vienošanos un steidzamo reformu prioritātes;

2.  atzinīgi vērtē pamattiesību ievērošanu, ko parādīja 2016. gada 11. decembra agrīnās vēlēšanas, kas bija labi organizētas, notika pārredzamā un iekļaujošā veidā un noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem; norāda  — EDSO/ODIHR uzskata, ka šajās vēlēšanās bija konkurence; atzinīgi vērtē to, ka visas politiskās partijas atzina rezultātus iekšējās stabilitātes dēļ, un uzsver partiju atbildību, nepieļaujot, lai situācija noved pie politiskās krīzes; aicina visas partijas atturēties no jebkuras obstrukcijas attiecībā uz efektīvu parlamenta darbību; mudina jauno valdību strauji veikt nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu valsts eiroatlantisko integrāciju un veicinātu Eiropas perspektīvu iedzīvotāju labā; uzskata, ka partiju un etnisko grupu savstarpēja sadarbība ir būtiska, lai risinātu iekšējās un ar ES saistītās problēmas, arī lai saglabātu pozitīvo ieteikumu sākt sarunas par pievienošanos ES;

3.  atzinīgi vērtē uzlabojumus saistībā ar vēlēšanu procesu, tostarp tiesisko regulējumu, vēlētāju sarakstu un atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos; atzinīgi vērtē to, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji novēroja vēlēšanu norisi lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu; aicina kompetentās iestādes efektīvi risināt jautājumu par iespējamām neatbilstībām un trūkumiem, tostarp vēlētāju iebiedēšanu, balsu pirkšanu, administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu, politisko spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, kā arī konfrontējošas runas un verbālus uzbrukumus žurnālistiem, arī ņemot vērā 2017. gada maijā paredzētās vietējās vēlēšanas; mudina kompetentās iestādes pievērsties ieteikumiem, ko sniedza EDSO/ODIHR un Venēcijas komisija, un izveidot ticamu uzskaiti par efektīvām pārbaudēm politisko partiju un vēlēšanu kampaņas finansēšanas jomā; uzsver, ka nepieciešama vēlēšanu administrācijas darba lielāka pārredzamība un depolitizācija, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos turpmākajām vēlēšanām;

4.  uzskata, ka ir svarīgi rīkot tautas skaitīšanu (pēdējā skaitīšana notika 2002. gadā), ja visa valsts būs vienprātīga attiecībā uz piemēroto metodiku, lai iegūtu atjauninātu un reālu priekšstatu par Maķedonijas iedzīvotāju sastāvu un spētu labāk apmierināt Maķedonijas iedzīvotāju vajadzības pēc citiem pakalpojumiem un piedāvāt tos, kā arī turpmāk atjaunināt vēlētāju sarakstu un nākotnē samazināt jebkuras neprecizitātes un trūkumus;

5.  sagaida, ka jaunā valdība, sadarbojoties ar citām partijām, kā pirmo prioritāti paātrinās ar ES saistītās reformas; atkārtoti pauž atbalstu pievienošanās sarunu uzsākšanai ar nosacījumu, ka tiek gūti panākumi Pržino nolīguma īstenošanā, lai nodrošinātu tā pilnīgu, reālu un ilgtspējīgu īstenošanu, un panākts būtisks progress, īstenojot steidzamo reformu prioritāšu sistēmiskas reformas; aicina Padomi iespējami ātri pievērsties jautājumam par pievienošanās sarunām; joprojām ir pārliecināts, ka sarunas var radīt jaunu dinamiku, atdzīvināt Eiropas perspektīvu, stimulēt ļoti nepieciešamās reformas un pozitīvi ietekmēt divpusējo strīdu atrisināšanu, lai neaizkavētu ES pievienošanās procesu;

6.  uzsver stratēģisko nozīmi, kas piemīt tālākam progresam ES pievienošanās procesa, un vēlreiz mudina visas partijas parādīt politisko gribu un līdzdalību, pilnībā īstenojot steidzamo reformu prioritātes un Pržino nolīgumu; uzsver, ka Pržino nolīguma īstenošana ir būtiska arī ārpus vēlēšanu procesa, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un ilgtspēju nākotnē; aicina Komisiju cik vien drīz iespējams, taču ne vēlāk par 2017. gada beigām, novērtēt valsts progresu īstenošanas jomā un iesniegt par to ziņojumu Parlamentam un Padomei; kaut gan atgādinot, ka sen gaidītās reformas ir jāuzsāk un jāīsteno, atbalsta augsta līmeņa dialoga par pievienošanos (HLAD) turpināšanu, lai sistemātiski atbalstītu valsti tās centienos; pauž nožēlu par to, ka HLAD ietvaros nav notikusi neviena sanāksme un iepriekšējo mērķu sasniegšanā gūtie panākumi ir nepietiekami; vērš uzmanību uz to, ka valsts eiroatlantiskās integrācijas procesa turpmāka kavēšanās var radīt potenciālas negatīvas politiskās, drošības un sociālekonomiskās sekas; aicina Komisiju un EĀDD arī palielināt ES finansēto projektu redzamību valstī, lai tuvinātu Eiropas Savienību valsts iedzīvotājiem;

7.  uzsver valsts būtiskos panākumus ES integrācijas procesā un norāda uz negatīvajām sekām, ko radīs turpmāka integrācijas procesa kavēšanās, tostarp apdraudot ES paplašināšanās politikas uzticamību un radot nestabilitātes risku reģionā;

8.  norāda, ka pašreizējās problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība (BREXIT, migrācija, radikālisms utt.), nedrīkst kavēt paplašināšanās procesu, jo šīs problēmas ir pierādījušas nepieciešamību pilnībā integrēt Rietumbalkānus ES struktūrās, lai veicinātu un padziļinātu partnerību, pārvarot starptautiskās krīzes;

9.  atzinīgi vērtē augsto tiesību aktu saskaņotības līmeni ar acquis communautaire un atzīst, ka prioritāra ir pašreizējo tiesību un politikas ietvaru efektīva īstenošana un ieviešana, tāpat kā valstīs, ar kurām jau notiek pievienošanās sarunas;

10.  apsveic valsti ar to, ka tā turpina pildīt savas saistības SAN ietvaros; aicina Padomi pieņemt Komisijas 2009. gada priekšlikumu pāriet uz otro SAN posmu saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem;

11.  mudina visas partijas parādīt politisko gribu un atbildību, lai pārvarētu konfrontējošo politisko vidi, polarizāciju un kompromisa kultūras neesamību un no jauna iesaistītos dialogā; no jauna uzsver parlamenta izšķirošo nozīmi valsts demokrātiskajā attīstībā un tā lomu kā politiska dialoga un pārstāvības forumam; aicina stiprināt tā pārraudzības funkcijas un ierobežot praksi bieži mainīt tiesību aktus un izmantot vienkāršotas procedūras to pieņemšanai bez pietiekamas apspriešanas vai ietekmes novērtējuma; mudina panākt netraucētu parlamentāro komiteju darbību ziņu pārtveršanā, drošības jomā un izlūkošanā, neapgrūtinātu piekļuvi nepieciešamajiem datiem un liecībām, lai nodrošinātu ticamu parlamentāru kontroli par attiecīgajiem dienestiem; atzīst pilsoniskās sabiedrības konstruktīvo nozīmi, atbalstot un uzlabojot demokrātiskos procesus;

12.  atzīmē progresu, reformējot valsts pārvaldi, tostarp pasākumus, lai īstenotu jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldi; aicina uzņemties papildu saistības Komisijas ieteikumu īstenošanā; joprojām pauž bažas par valsts pārvaldes politizēšanu un par to, ka ierēdņi izjūt politisku spiedienu; mudina jauno valdību visos līmeņos uzlabot profesionālismu, neitralitāti un neatkarību, īstenojot jaunu darbā pieņemšanas un novērtēšanas kārtību pēc nopelniem; uzsver, ka nepieciešams pabeigt 2017.–2022. gada valsts pārvaldes reformu stratēģiju, tostarp nodrošinot pietiekamu budžeta piešķīrumu šīs reformas izpildei, un arī lai stiprinātu attiecīgās administratīvās spējas; aicina nākamo valdību izstrādāt pārredzamus un efektīvus noteikumus par pārskatatbildību iestādēs un starp tām; iesaka visu kopienu taisnīgu pārstāvību visos valsts pārvaldes līmeņos;

13.  iesaka nākamajai valdībai izstrādāt visaptverošu e-pārvaldības stratēģiju kopā ar jaunu iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzētu e-pakalpojumu izstrādāšanu, lai mazinātu birokrātisko slogu valstij, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai; uzsver, ka e-pārvaldība un e-pakalpojumi veicinātu valsts ekonomikas attīstību un palielinātu valsts pārvaldes un dienestu pārredzamību un efektivitāti; uzsver iedzīvotāju tiesības uz piekļuvi publiskai informācijai un aicina turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības nekādi netiek pārkāptas; mudina meklēt novatoriskus e-risinājumus, kā nodrošināt publiskās informācijas vieglu pieejamību un samazināt ar to saistīto birokrātiju;

14.  pauž nožēlu par pastāvīgo regresu tiesu varas, kura būtu jāmudina darboties neatkarīgi, reformēšanā; pauž nožēlu par nepārtraukto politisko iejaukšanos tiesu varas darbā, tostarp tiesnešu un prokuroru iecelšanā un paaugstināšanā, kā arī par pārskatatbildības trūkumu un selektīvā tiesiskuma gadījumiem; vēlreiz aicina kompetentās iestādes efektīvi pievērsties neatrisinātajiem jautājumiem, kas minēti „steidzamo reformu prioritātēs”, un parādīt politisko gribu, lai panāktu virzību tiesu sistēmas reformā, tostarp uzlabojot — gan tiesību aktos, gan praksē — pārredzamību amatā iecelšanas un paaugstināšanas procedūrās un samazinot tiesvedības ilgumu; atzīst, ka ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību; turklāt aicina iestādes nodrošināt Tieslietu padomes un Prokuroru padomes profesionalitāti un visas tiesu sistēmas funkcionālo neatkarību;

15.  atgādina, cik svarīgi ir veikt izmeklēšanu par iespējamajiem likumpārkāpumiem, kurus atklāja sarunu noklausīšanās, un ar tiem saistītajiem uzraudzības trūkumiem rūpīgi un neatkarīgi, bez šķēršļiem; atgādina, cik svarīgs ir uzdevums un darbs, ko veic īpašais prokurors un Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai varētu novērtēt gan juridisko, gan attiecīgi arī politisko pārskatatbildību; atzīmē, ka īpašais prokurors ir izvirzījis pirmās kriminālās apsūdzības attiecībā uz pārkāpumiem, kuri ir saistīti ar sarunu noklausīšanos;

16.  pauž bažas par politiskajiem uzbrukumiem un administratīvo un juridisko šķēršļu radīšanu Īpašās prokuratūras (SPO) darbam, kā arī par citu iestāžu sadarbības trūkumu; atgādina krimināltiesām, kas neatsaucas uz SPO oficiālajiem pieprasījumiem, ka tām ir juridisks pienākums palīdzēt SPO; uzskata, ka demokrātijas procesa īstenošanai ir būtiski, lai SPO spētu pildīt visas savas funkcijas un veikt rūpīgu izmeklēšanu pilnīgi neatkarīgi, bez šķēršļiem un ar nepieciešamajiem līdzekļiem; aicina sniegt SPO pilnīgu atbalstu un nodrošināt apstākļus un laiku, kas nepieciešams tās darba izpildei; aicina izbeigt šā darba aizkavēšanu tiesās, tām nenosūtot pierādījumus īpašajam prokuroram, un aicina atbalstīt likuma grozījumus, lai nodrošinātu tā autonomās pilnvaras liecinieku aizsardzības jomā attiecībā uz lietām, par kurām tas ir atbildīgs; ir cieši pārliecināts, ka šīs izmeklēšanas rezultāti būs svarīga virzība uz to, lai varētu atjaunot uzticību valsts iestādēm; turklāt uzsver nepieciešamību pieņemt grozījumus Likumā par liecinieku aizsardzību;

17.  joprojām pauž bažas, ka korupcija joprojām ir nopietna problēma un ka korupcijas apkarošanu apdraud politiska iejaukšanās; uzsver nepieciešamību pēc stingras politiskās gribas to apkarot; uzsver nepieciešamību stiprināt policijas, prokuratūras un Valsts Komisijas korupcijas novēršanai (VKKN) neatkarību; aicina rīkoties, lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu nopelnu kritērija izmantošanu VKKN locekļu atlasē un iecelšanā; aicina steidzami nodrošināt interešu konfliktu efektīvu novēršanu un sodīšanu par interešu konfliktiem un izveidot ticamu uzskaiti par augsta līmeņa korupciju, tostarp tiesiskā regulējuma īstenošanu attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar Eiropas standartiem, steidzamo reformu prioritātēm un Venēcijas komisijas ieteikumiem; no jauna mudina neatkarīgās PSO un plašsaziņas līdzekļus informēt par korupciju un atbalstīt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu; aicina iestādes atbalstīt ombuda darbu, nodrošinot to ar pietiekamiem personāla un budžeta resursiem;

18.  pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu, politiķu un valdības darbību apvienošanos, jo īpaši attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem; stingri nosoda nelikumīgās saites starp ekonomiskiem, politiskiem un klanu grupējumiem attiecībā uz valsts līdzekļu tērēšanu; aicina valdību izstrādāt tiesisku sistēmu, kas regulētu interešu konfliktus un publiskotu informāciju par to personu aktīviem, kuras ieņem augstus amatus, kā papildu pasākumu korupcijas apkarošanai;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota tiesiskā sistēma un stratēģijas, lai apkarotu organizēto noziedzību; atzinīgi vērtē noziedzīgo tīklu un cilvēku kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un narkotiku kontrabandas maršrutu iznīcināšanu un aicina vēl vairāk pastiprināt centienus apkarot organizēto noziedzību; mudina vēl vairāk uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības aģentūrām gan valsts, gan kaimiņvalstu līmenī un stiprināt tiesu pilnvaras un resursus; uzskata, ka ir būtiski vēl vairāk attīstīt tiesībaizsardzības spējas, lai izmeklētu finanšu noziegumus un konfiscētu aktīvus;

20.  atzinīgi vērtē nepārtrauktos centienus apkarot islāmistu radikalizāciju un ārvalstu teroristu kaujiniekus; atzinīgi vērtē 2013.–2019. gada terorisma apkarošanas stratēģijas pieņemšanu, kurā ir arī definētas vardarbīga ekstrēmisma, radikalizācijas, novēršanas un reintegrācijas koncepcijas; aicina to īstenošanā izmantot ciešāku sadarbību starp drošības aģentūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), reliģiskajiem līderiem, vietējām kopienām un citām valsts iestādēm izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu nozarēs, pievēršoties dažādajiem radikalizācijas posmiem un izstrādājot rīkus reintegrācijai un rehabilitācijai; turklāt aicina drošības dienestus pastāvīgi uzraudzīt ārvalstu kaujiniekus, kas atgriežas, uzraudzīt viņu pienācīgu integrāciju sabiedrībā un īstenot pastāvīgu informācijas apmaiņu ar ES iestādēm un kaimiņvalstu iestādēm;

21.  pauž bažas par informāciju, kas saņemta no PSO par to, ka pasliktinās to darbas apstākļi; joprojām pauž bažas par radikāliem politiķu un plašsaziņas līdzekļu publiskajiem uzbrukumiem PSO un ārvalstu pārstāvjiem; atzīst un atbalsta PSO nozīmīgo lomu, pārraugot, sekmējot un uzlabojot demokrātiskos procesus, tostarp vēlēšanu procesā, kā arī nodrošinot pārbaudes un līdzsvaru; pauž bažas par valdības ierobežoto iesaistīšanos un nepietiekamo sadarbību ar PSO visos līmeņos; uzsver, cik svarīgs ir regulārs un konstruktīvs dialogs un sadarbība ar PSO, un mudina kompetentās iestādes regulāri un strukturēti iekļaut tās politikas veidošanā; aicina iestādes nekādā gadījumā —, piemēram, ne politiskās piederības, ne reliģisko uzskatu, ne etniskā sastāva dēļ, nediskriminēt PSO; uzskata, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvību bez pietiekama pamata nedrīkst liegt nevienai iedzīvotāju grupai;

22.  mudina iestādes atsākt rīkot pārtraukto tautas skaitīšanu, kas nodrošinātu precīzu iedzīvotāju statistiku, ko varētu izmantot par pamatu, valdībām izstrādājot attīstības programmas un pienācīgi plānojot budžetu;

23.  atgādina valdībai un politiskajām partijām par to atbildību par iekļaušanas un iecietības kultūras veidošanu tiesību sistēmā un praksē; atzinīgi vērtē to, ka pieņemta valsts stratēģija vienlīdzībai un diskriminācijas nepieļaušanai 2016.–2020. gadam; pauž bažas par Aizsardzības pret diskrimināciju komisijas objektivitāti un neatkarību un aicina nodrošināt pārredzamu tās locekļu atlases procedūru; atkārto savu nosodījumu attiecībā uz naida runu, kas vērsta pret diskriminētām grupām; pauž bažas, ka joprojām ir plaši izplatīts tolerances trūkums, diskriminācija un pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI) vērsti uzbrukumi; atkārto savu aicinājumu Diskriminācijas nepieļaušanas likumu saskaņot ar acquis attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ; no jauna uzsver, ka nepieciešams cīnīties pret romu diskrimināciju un aizspriedumiem pret romiem un veicināt viņu integrāciju un piekļuvi izglītības sistēmai un darba tirgum; pauž bažas par necilvēcīgajiem apstākļiem un pārblīvētību cietumos, neraugoties uz ievērojamu pieaugumu budžetā, kas paredzēts cietumiem; aicina ievērot ombuda ieteikumus;

24.  aicina turpināt centienus veicināt dzimumu līdztiesību un palielināt sieviešu iesaisti politiskajā dzīvē un nodarbinātībā, uzlabot viņu sociāli ekonomisko situāciju un stiprināt sieviešu tiesības kopumā; aicina kompetentās iestādes labāk īstenotu tiesību aktu par vienlīdzīgām iespējām, risināt jautājumu par to, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas galvenajos lēmumu pieņēmēju amatos visos līmeņos, un stiprināt iestāžu mehānismus, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību; mudina kompetentās iestādes piešķirt tā īstenošanai pietiekamus budžeta līdzekļus; pauž bažas par to, ka sievietēm nav pieejami daži pamatpakalpojumi, un par nemainīgi augsto zīdaiņu mirstības rādītāju;

25.  mudina valdību veikt pasākumus, lai pārskatītu Likumu par vardarbības ģimenē novēršanu un aizsardzību pret to un citus attiecīgus tiesību aktus, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību visiem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē un dzimuma vardarbības, un uzlabot atbalsta pakalpojumus cietušajiem no vardarbības ģimenē, tostarp atbilstošu skaitu patvēruma vietu; turklāt mudina valdību nodrošināt, ka lietas par vardarbību ģimenē tiek rūpīgi izmeklētas un vainīgie tiek sodīti, un turpināt uzlabot informētību par vardarbību ģimenē;

26.  atkārto, ka situācija etnisko grupu starpā joprojām ir trausla; aicina visas politiskās partijas un PSO aktīvi sekmēt iekļaujošas un iecietīgas etniski, kultūras ziņā un reliģiski daudzveidīgas sabiedrības attīstību un stiprināt līdzāspastāvēšanu un dialogu; uzskata, ka ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai panāktu sociālo kohēziju starp dažādām etniskām, nacionālām un reliģiskām kopienām; atgādina valdības un politisko partiju vadītājiem par viņu apņemšanos pilnībā īstenot Ohridas pamatnolīgumu iekļaujošā un pārredzamā veidā un nekavējoties pabeigt tā pārskatīšanu, kura jau bija jāpabeidz, tostarp politikas ieteikumu formulēšanu, un nodrošināt pietiekamu budžetu tā īstenošanai; nosoda jebkāda veida „iredentismu” un jebkādus mēģinājumus sašķelt dažādas sociālās grupas; uzsver, ka ir svarīgi sākt ilgi gaidīto tautas skaitīšanu bez turpmākas kavēšanās;

27.  aicina Komisiju turpināt centienus atbalstīt patiesa izlīguma procesu reģionā, jo īpaši atbalstot kultūras projektus, kuru temats ir nesenā pagātne un kuri veicina kopīgu un vienotu vēstures izpratni un sabiedrības un politisko iecietības, iekļautības un izlīguma kultūru;

28.  atkārtoti uzsver, ka iestādēm un pilsoniskai sabiedrībai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi vēsturiska izlīguma panākšanai, lai pārvarētu plaisu starp dažādām etniskajām un nacionālajām grupām un šo grupu iekšienē, tostarp bulgāru identitātes iedzīvotāju vidū;

29.  mudina valdību skaidri apliecināt sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem, ka diskriminācija pēc nacionālās identitātes valstī nav pieļaujama, tostarp saistībā ar tiesu sistēmu, plašsaziņas līdzekļiem, nodarbinātību un sociālajām iespējām; uzsver šo darbību lielo nozīmi dažādu etnisko kopienu integrēšanai un valsts stabilitātei un integrācijai ES;

30.  mudina iestādes atgūt no Serbijas attiecīgos Dienvidslāvijas slepenā dienesta arhīvus; uzskata, ka totalitārās pagātnes pārredzama apzināšana, tostarp slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir virzība uz turpmāku demokratizāciju, atbildību un iestāžu stiprināšanu;

31.  atgādina, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība, kas ir viena no ES pamatvērtībām un ikvienas demokrātijas stūrakmens; turpina paust bažas par vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, naida runas izmantošanu, iebiedēšanas un pašcenzūras gadījumiem, sistemātisku politisko iejaukšanos un spiedienu redakcionālajā politikā, pētnieciskas, objektīvas un precīzas reportāžu žurnālistikas trūkumu, kā arī nesabalansētu ziņošanu par valdības darbībām; atkārto aicinājumu nodrošināt viedokļu dažādību galvenajos plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu raidorganizācijā;

32.  aicina jauno valdību nodrošināt, ka žurnālistu iebiedēšana vai pret viņiem vērsta vardarbība tiek novērsta un pienācīgi izmeklēta, un vainīgie tiek saukti pie atbildības; uzsver nepieciešamību nodrošināt valsts sabiedriskās apraides ilgtspēju un politisko un finanšu autonomiju, lai nodrošinātu tās finansiālo un redakcionālo neatkarību, un tiesības uz piekļuvi objektīvai informācijai; aicina veidot iekļaujošas plašsaziņas līdzekļu interešu pārstāvības struktūras; aicina izstrādāt profesionālo ētikas kodeksu, ko pieņem gan sabiedriskie, gan privātie plašsaziņas līdzekļi; mudina valsts amatpersonas, PSO un žurnālistu organizācijas kopīgi strādāt pie plašsaziņas līdzekļu reformas;

33.  joprojām pauž bažas, ka politiskā situācija rada nopietnu risku Maķedonijas ekonomikai; joprojām pauž bažas par vājo līgumu izpildi, nelegālo ekonomisko darbību apjomu un grūtībām finansējuma pieejamībā ; uzsver, ka ievērojama ēnu ekonomika ir būtisks šķērslis uzņēmējdarbībai; uzsver vajadzību ieviest pasākumus, kas stiprina konkurētspēju un darbvietu radīšanu privātajā sektorā, un aicina kompetentās iestādes pievērsties tiesu sistēmas efektivitātes nodrošināšanai;

34.  atzinīgi vērtē to, ka saglabājas makroekonomiskā stabilitāte, samazinās bezdarba līmenis un valdība saglabā apņemšanos veicināt izaugsmi un nodarbinātību, izmantojot tirgus ekonomikas politiku, taču pauž bažas par valsts parāda nemainīgumu un to, ka joprojām pastāv ļoti augsts bezdarba līmenis, saglabājoties ļoti zemai dalībai darba tirgū, īpaši jauniešu, sieviešu un personu ar invaliditāti vidū; tāpat mudina kompetentās iestādes novērst ilgtermiņa un strukturālo bezdarbu, sekmēt sadarbību ekonomikas politikas jomā, labāk pielāgot izglītību darba tirgus prasībām un izveidot mērķtiecīgu stratēģiju par to, kā labāk integrēt jauniešus un sievietes darba tirgū; pauž bažas par augsti izglītotu jaunos speciālistu aizplūšanu un stingri aicina valdības izstrādāt programmas, lai ļautu augsti izglītotiem jaunajiem speciālistiem atgriezties un piedalīties politiskajos un lēmumu pieņemšanas procesos; aicina rīkoties, lai uzlabotu fiskālo disciplīnu un pārredzamību un palielinātu budžeta plānošanas spējas; atbalsta līdzsvarotu budžetu principu; norāda, ka droša un prognozējama reglamentējošā vide uzņēmumiem palielina makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi; aicina šajā jomā pietiekami apspriesties ar visām iesaistītajām personām;

35.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu jomā un jo īpaši pūliņus pabeigt X transporta koridora izveidi(2); ņemot vērā dzelzceļa savienojumu lielo nozīmi ilgtspējīgā transporta sistēmā, atzinīgi vērtē valdības nodomu modernizēt vai uzbūvēt dzelzceļa savienojumus no Skopjes uz kaimiņvalstu galvaspilsētām un aicina gūt lielākus panākumus, jo īpaši pabeidzot dzelzceļa un autoceļa savienojumus VIII koridora ietvaros(3);

36.  uzteic labo sagatavotības līmeni elektronisko sakaru un informācijas sabiedrības jomā; aicina turpināt virzību kiberdrošības jomā un uzsver nepieciešamību izstrādāt un pieņemt valsts kiberdrošības stratēģiju, lai paaugstinātu kibernoturību;

37.  pauž bažas par ievērojamiem trūkumiem vides jomā, īpaši saistībā ar rūpniecisko piesārņojumu un gaisa un ūdens piesārņojumu; uzsver vajadzību izstrādāt un īstenot ilgtspējīgu atkritumu politiku; norāda, ka ūdensapgādes sistēmas pašreizējais stāvoklis kopumā ir slikts, tādēļ rodas lieli ūdens zudumi un ūdens kvalitātes problēmas; uzsver nepieciešamību izstrādāt un īstenot ilgtspējīgu atkritumu politiku un aicina izstrādāt visaptverošu politiku un stratēģiju rīcībai klimata jomā saskaņā ar ES 2030. gada satvaru attiecībā uz klimata politiku un Parīzes klimata nolīguma ratificēšanu un īstenošanu;

38.  atzinīgi vērtē valsts konstruktīvo nostāju reģionālās sadarbības jomā, jo īpaši Rietumbalkānu sešu iniciatīvu un savienojamības programmas ietvaros; tomēr norāda, ka transporta un enerģētikas infrastruktūra ir savienota ar reģionālajiem kaimiņiem un savienojums ar TEN-T tīklu joprojām ir nepietiekams; atzinīgi vērtē panākumus apgādes drošības jomā, kā arī attiecībā uz elektroenerģijas pārvades starpsavienojumiem un gāzes starpsavienojumiem; norāda uz nolīgumu, kas parakstīts ar Rietumbalkānu valstīm par reģionāla elektrības tirgus izveidi; uzsver nepieciešamību panākt progresu elektrības tirgus atvēršanā un attīstīt konkurenci gāzes un enerģijas tirgū, strādājot pie tā, lai nodalītu komunālos pakalpojumus saskaņā ar ES Trešo enerģētikas paketi; aicina būtiski uzlabot energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas ražošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām; aicina ratificēt Parīzes nolīgumu klimata jomā;

39.  mudina iestādes stiprināt administratīvās un finanšu spējas pārredzamas, efektīvas un lietderīgas publiskā iepirkuma kārtības nodrošināšanai, jebkuru nepilnību novēršanai un ES līdzekļu pareizai un savlaicīgai izmantošanai, un tajā pašā laikā sniegt sīki izstrādātus regulārus ziņojumus par Kopienas finansējuma plānošanu un izmantošanu; ar bažām konstatē, ka Komisija atkal ir samazinājusi IPA finansiālo atbalstu par aptuveni EUR 27 miljoniem, jo nebija politiskas apņemšanās veikt reformas valsts finanšu pārvaldībā; aicina Komisiju iekļaut informāciju par IPA atbalstu šai valstij un veikto pasākumu efektivitāti tās ziņojumos, jo īpaši par IPA atbalstu galveno prioritāšu un attiecīgo projektu īstenošanai;

40.  pauž atzinību valstij par tās konstruktīvo lomu un sadarbību un tās milzīgajiem centieniem, risinot problēmas saistībā ar migrācijas krīzi, tādējādi būtiski sekmējot ES drošību un stabilitāti; šajā saistībā aicina Komisiju nodrošināt valsti ar visiem nepieciešamajiem instrumentiem krīzes mazināšanai; iesaka veikt turpmākus pasākumus un darbības, ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības tās patvēruma sistēmas uzlabošanā, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, tostarp noslēgt sadarbības nolīgumus ar kaimiņvalstīm cīņā pret noziedzību, un lai nodrošinātu efektīvu robežu pārvaldību;

41.  norāda, ka Maķedonija ir tā dēvētajā Rietumbalkānu maršrutā un aptuveni 600 000 bēgļu un migrantu, tostarp neaizsargātās grupas, piemēram, bērni un veci cilvēki, līdz šim ir to šķērsojuši savā ceļā uz Eiropu; mudina Maķedonijas iestādes nodrošināt, ka attieksme pret migrantiem un bēgļiem, kuri pieprasa patvērumu Maķedonijā vai ceļo caur tās teritoriju, atbilst starptautiskajām un ES tiesībām, tostarp 1951. gada Bēgļu konvencijām un ES Pamattiesību hartai;

42.  aicina Komisiju turpināt risināt ar migrāciju saistītos jautājumus kopā ar visām Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu Eiropas un starptautisko standartu ievērošanu;

43.  uzsver lielo nozīmi, kāda ir reģionālajai sadarbībai kā instrumentam, ar ko virzīt tālāk ES integrācijas procesu, un atzinīgi vērtē valsts konstruktīvos centienus un aktīvo ieguldījumu divpusējo attiecību veidošanā ar visām šā reģiona valstīm;

44.  uzskata, ka reģionālā sadarbība ir svarīgs elements ES pievienošanās procesā, sekmējot stabilitāti un labklājību reģionā, un tai jābūt valdības prioritātei; atzinīgi vērtē valsts pastāvīgi konstruktīvo lomu un aktīvo devumu, lai veicinātu divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību, kā arī un tās dalību civilās un militārās krīzes pārvaldības operācijās; pauž atzinību par lielāku pielāgošanos ES ārpolitikai (73 %); aicina Maķedonijas iestādes saskaņot savu nostāju arī ar ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju pēc nelikumīgās Krimas aneksijas; atkārto, ka ir svarīgi pabeigt sarunas par līgumu par draudzību un labām kaimiņattiecībām ar Bulgāriju; aicina iestādes ievērot to valsts iedzīvotāju politiskās, sociālās un kultūras tiesības, kuri apzinās sevi kā bulgārus;

45.  mudina izveidot ar kaimiņvalstīm kopīgas ekspertu komisijas vēstures un izglītības jomā, lai sekmētu objektīvu, uz faktiem balstītu vēstures interpretāciju, nostiprinātu akadēmisko sadarbību un veicinātu pozitīvu jauniešu attieksmi pret kaimiņvalstīm;

46.  atzinīgi vērtē taustāmos rezultātus, kas gūti iniciatīvā attiecībā uz uzticības veicināšanas pasākumiem starp šo valsti un Grieķiju, kas varētu sekmēt labāku saprašanos un ciešākas divpusējās attiecības, paverot ceļu valsts nosaukuma problēmas savstarpēji pieņemamam risinājumam, un atzīst pozitīvās norises tās īstenošanā; uzsver, cik būtiski ir atturēties no tādiem žestiem, pretrunīgi vērtējamas rīcības un paziņojumiem, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības; stingri atkārto savu aicinājumu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei (PV/AP) un Komisijai izstrādāt jaunas iniciatīvas atlikušo domstarpību pārvarēšanai un strādāt sadarbībā ar abām valstīm un ANO īpašo pārstāvi, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu nosaukuma jautājumā un ziņot par to Parlamentam;

47.  atzinīgi vērtē Berlīnes procesa ietvaros veiktās darbības, kas apliecina stingru politisko atbalstu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai; norāda, uz to, cik liela nozīme ir šim procesam, lai veicinātu valstu ekonomisko attīstību reģionā, veicot ieguldījumus pamattīklos un divpusējos projektus tādās jomās kā infrastruktūra, ekonomika un savienojamība; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties reģionālajās ar jaunatni saistītajās iniciatīvās, piemēram, attiecībā uz Rietumbalkānu reģionālo jaunatnes sadarbības biroju; atzinīgi vērtē Rietumbalkānu fonda izveidi un mudina Komisiju ņemt vērā piedāvātas iniciatīvas un projektus;

48.  pauž atzinību valstij par tās CEI vadību, visa 2015. gada laikā pievēršoties ekonomiskajai sadarbībai un uzņēmējdarbības iespējām, infrastruktūrai un vispārīgai ekonomikas attīstībai, tostarp lauku attīstībai un tūrismam, kā arī par makroreģionu tuvināšanu;

49.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, PV/AP, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.

(1) OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.
(2) X koridors ir viens no Eiropas transporta koridoriem, kas savieno Zalcburgu (Austrija) ar Salonikiem (Grieķija).
(3) VIII koridors ir viens no Eiropas transporta koridoriem, kas savieno Duresu (Albānija) ar Varnu (Bulgārija). Tas šķērso arī Skopji.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika