Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2064(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0200/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0200/2017

Debates :

PV 14/06/2017 - 17
CRE 14/06/2017 - 17

Balsojumi :

PV 15/06/2017 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0270

Pieņemtie teksti
PDF 457kWORD 65k
Ceturtdiena, 2017. gada 15. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošana
P8_TA(2017)0270A8-0200/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūcija par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu (2016/2064(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(1) (ESIF regulu),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 31. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 2015. gadā (COM(2016)0353),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB grupas finansēšanas un investīciju operācijām saskaņā ar ESIF(2),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2016)0297) sniegto novērtējumu, Eiropas Investīciju bankas novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbību(3), Ernst & Young ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 piemērošanu(4) un Eiropas Revīzijas palātas atzinumu(5),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597),

–   ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. Pušu konferencē (COP 21) 2015. gada decembrī Parīzē (Francija),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(6),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(7),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0200/2017),

1.  norāda uz Eiropā veikto investīciju lielo nepietiekamību, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm sasniedz vismaz EUR 200–300 miljardus gadā; ņemot to vērā, īpaši uzsver to, ka Eiropā ir vajadzīgs finansējums ar augstu riska līmeni, it sevišķi MVU finansēšanas, pētniecības un izstrādes, IKT un transporta, komunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā, kurā ir nepieciešams saglabāt iekļaujošu ekonomikas attīstību; pauž bažas par to, ka jaunākie nacionālo kontu dati neuzrāda nekādu ievērojamu investīciju apjoma pieaugumu kopš Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības sākšanas, un tas rada bažas, ka, neko nemainot, turpināsies izaugsmes samazināšanās un aizvien pieaugoša bezdarba līmeņa palielināšanās sevišķi attiecībā uz jauniešiem un jaunajām paaudzēm; uzsver — lai atjaunotu izaugsmi, cīnītos pret bezdarbu, veicinātu spēcīgas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpniecības attīstību un sasniegtu ES politikas ilgtermiņa mērķus, šī investīciju nepietiekamība ir noteikti jānovērš, radot investīcijām labvēlīgu vidi konkrētās stratēģiskās jomās;

2.  uzsver ESIF nozīmi, palīdzot pārvarēt grūtības un novērst šķēršļus finansējuma saņemšanā, kā arī veikt stratēģiskas, pārveidojošas un produktīvas investīcijas, kas nodrošina augstu pievienoto vērtību ekonomikai, videi un sabiedrībai, reformēt un modernizēt dalībvalstu ekonomikas, radīt izaugsmi un darbvietas, kurām, neraugoties uz ekonomisko iespējamību, nav pieejams tirgus finansējums, un stimulēt privātās investīcijas visos ES reģionos;

3.  atgādina par regulā paredzēto Parlamenta lomu, jo īpaši attiecībā uz ESIF īstenošanas uzraudzību; tomēr atzīst, ka ir pāragri sniegt visaptverošu uz faktiem balstītu galīgo novērtējumu par ESIF darbību un tā ietekmi uz ES ekonomiku, bet uzskata, ka ir jāveic provizorisks novērtējums, kura pamatā būtu visaptveroši dati par atlasītajiem un noraidītajiem projektiem, kā arī saistītie lēmumi, lai noteiktu iespējamās jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, īstenojot ESIF 2.0 un turpmākās versijas; aicina Komisiju nākt klajā ar vispusīgu novērtējumu, tiklīdz tai ir pieejama vajadzīgā informācija;

Papildvērtība

4.  atgādina, ka ESIF mērķis ir nodrošināt papildvērtību, palīdzot novērst tirgus nepilnības vai neapmierinošu situāciju investīciju jomā un atbalstot operācijas, kuras nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā, izmantojot pašreizējos ES finanšu instrumentus vai privātus resursus bez ESIF līdzdalības; tomēr norāda, ka ir vēl vairāk jāprecizē papildvērtības jēdziens;

5.  atgādina — lai gan ESIF atbalstītie projekti ir vērsti uz darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar ESIF regulas 9. pantā noteiktajiem vispārējiem mērķiem, tiek uzskatīts, ka tie sniedz papildvērtību, ja ar tiem saistītais risks atbilst EIB īpašajām darbībām, kā definēts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs; atgādina, ka ESIF atbalstītajiem projektiem parasti ir augstāks riska profils nekā tiem, kurus atbalsta ar EIB parastajām operācijām; uzsver, ka EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks par EIB īpašo darbību minimālo risku, ESIF var atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja ES galvojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu papildvērtību;

6.  ņem vērā, ka, lai gan visi ESIF apstiprinātie projekti ir norādīti kā „īpašas darbības”, neatkarīgā novērtējumā tika konstatēts, ka dažus projektus būtu varēts finansēt, neizmantojot ES galvojumu;

7.  aicina Komisiju sadarbībā ar EIB un ESIF pārvaldības struktūru sagatavot sarakstu, kurā norādīts viss ES garantētais EIB finansējums, kas atbilst papildvērtības kritērijiem, un sniegt skaidrus un visaptverošus paskaidrojumus par pierādījumiem, kas apliecina, ka projektus nebūtu varēts īstenot ar citiem līdzekļiem;

8.  norāda, ka var rasties pretrunas starp kvalitatīviem un kvantitatīviem ESIF mērķiem tādā ziņā, ka piesaistīto privāto investīciju mērķa sasniegšanai EIB varētu finansēt mazāk riskantus projektus, kuru īstenošanā investori jau ir ieinteresēti; mudina EIB un ESIF pārvaldības struktūras panākt patiesu papildvērtību, kā definēts ESIF regulas 5. pantā, un nodrošināt to, ka tiek pilnībā novērstas tirgus nepilnības un neapmierinošas situācijas investīciju jomā;

9.  aicina EIB nodrošināt pārredzamību līdzekļu pārvaldībā un attiecībā uz visu publisko, privāto un trešās puses ieguldījumu izcelsmi, kā arī sniegt konkrētus datus, tostarp par specifiskiem projektiem un ārvalstu investoriem, un uzsver ESIF regulā paredzētās prasības par ziņošanu Parlamentam; atkārtoti norāda, ka visiem iespējamiem turpmākajiem trešo valstu ieguldītājiem ir jāievēro visi ES noteikumi par publisko iepirkumu, darba tiesības un vides regulējums, un sagaida, ka lēmumos par ESIF projektu finansēšanu tiks pilnībā ievēroti sociālie un vides kritēriji, kas ir piemērojami EIB projektiem;

Rezultātu pārskats un projektu atlase

10.  norāda, ka saskaņā ar regulu, pirms projekts tiek atlasīts ESIF atbalsta piešķiršanai, tam piemēro uzticamības pārbaudes un lēmumu pieņemšanas procesus, ko veic gan EIB, gan arī ESIF pārvaldības struktūrās; ņem vērā, ka projektu atbalstītāji ir izteikuši vēlmi pēc ātras atgriezeniskās saites un uzlabotas pārredzamības gan attiecībā uz atlases kritērijiem, gan arī iespējamā ESIF atbalsta summu un veidu/daļu; prasa nodrošināt lielāku skaidrību, lai vēl vairāk mudinātu projektu atbalstītājus pieteikties ESIF atbalsta saņemšanai, tostarp sniedzot tiem, kas piesakās uz ESIF finansējuma saņemšanu, piekļuvi rezultātu pārskatam; prasa lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atlases kritērijiem un finansiālo atbalstu darīt pārredzamāku un to paātrināt, vienlaikus ES resursu aizsardzības nolūkā arī turpmāk nodrošināt stingru uzticamības pārbaudi; uzsver — lai vienkāršotu novērtēšanas procesu, jo īpaši investīciju platformām, būtu jāmudina EIB un valsts attīstību veicinošas bankas vai EIB delegācija valsts attīstību veicinošās bankās veikt kopīgu uzticamības pārbaudi;

11.  uzskata, ka ir detalizētāk jāprecizē kritēriji, saskaņā ar kuriem tiek novērtēti projekti un galvojuma saņemšanai atbilstīgie partneri; prasa ESIF pārvaldības struktūrām sniegt papildinformāciju par novērtējumiem, kas veikti visiem saskaņā ar ESIF attiecīgi apstiprinātajiem projektiem, jo īpaši attiecībā uz to papildvērtību, ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un darbvietu radīšanas spēju, kā noteikts regulā; attiecībā uz galvojuma saņemšanai atbilstīgajiem partneriem prasa ieviest stingrus korporatīvās pārvaldības noteikumus, kas šāda veida struktūrām jāievēro, lai tās varētu kļūt par pieņemamiem ESIF partneriem saskaņā ar ES principiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartiem;

12.  atgādina, ka rezultātu pārskats ir Investīciju komitejas (IK) vajadzībām izveidots rīks, lai tā ES galvojuma piešķiršanas nolūkos noteiktu prioritārās operācijas, kurām ir lielāki rezultāti un pievienotā vērtība, un ka Investīciju komitejai šis rīks ir attiecīgi jāizmanto; plāno izvērtēt, vai rezultātu pārskats un tā rādītāji tiek pienācīgi ņemti vērā, piemēroti un izmantoti; prasa pienācīgi piemērot projektu atlases kritērijus un padarīt šo procesu pārredzamāku; atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošās regulas pielikumu, nosakot prioritāros projektus, IK ir jāpiešķir vienāda nozīme katram rezultātu pārskata pīlāram neatkarīgi no tā, vai konkrēto pīlāru vērtē ar noteiktu punktu skaitu vai arī to raksturo ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, par kuriem punktus nepiešķir; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā rezultātu pārskatā 3. pīlāram, kurš attiecas uz projektu tehniskajiem aspektiem, tiek piešķirta tikpat liela nozīme kā 1. un 2. pīlāram, kas attiecas uz vēlamo rezultātu, kurš ir svarīgāks aspekts; kritiski vērtē to, ka EIB pati atzīst — IK eksperti 4. pīlāru izmanto tikai informatīviem nolūkiem, nevis lēmumu pieņemšanai; prasa, lai pēc tam, kad par projektu ir pieņemts galīgais lēmums, rezultātu pārskati, izņemot sensitīvu komercinformāciju, tiktu publiskoti;

13.  atzīst, ka, lai sagatavotu jaunus, novatoriskus projektus, var paiet vairāki gadi, ka EIB izjūt spiedienu sasniegt EUR 315 miljardu mērķi, tāpēc tai nebija citas iespējas kā vien nekavējoties sākt ESIF darbības; tomēr pauž bažas, ka EIB, īstenojot ESIF, līdz šim ir lielā mērā izmantojusi jau esošo projektu portfeli, kas ietver projektus ar zemāku risku, tādējādi samazinot savu parasto finansējumu; pauž bažas par to, ka ESIF nenodrošina papildu finansējumu novatoriskiem projektiem ar augstu riska līmeni; uzsver, ka projekts, kas atbilst īpašās darbības kritērijiem, ne vienmēr ir riskants; tomēr projekts varētu tikt klasificēts kā īpaša darbība arī tādēļ, ka tā finansējums ir strukturēts mākslīgi riskantā veidā, netieši norādot uz to, ka arī ļoti zema riska projekti var viegli kļūt arī par projektiem ar augstu riska līmeni; uzsver, ka projektu atlases kritērijus nekādā gadījumā nevajadzētu vājināt tikai tādēļ, lai sasniegtu politikas mērķi piesaistīt EUR 315 miljardus investīciju;

14.  prasa EIB sniegt aplēsi par tās iespējamām ikgadējām aizdošanas spējām vidējā termiņā, ņemot vērā ESIF un iespējamās izmaiņas regulējumā, turpināt izsniegt savus aizdevumus EUR 70–75 miljardu apmērā gadā, izmantojot peļņu, atmaksu no programmām u. c., un izmantot ESIF kā papildu instrumentu; norāda, ka tādējādi EIB darījumu apjoms kopumā sasniegtu vismaz EUR 90 miljardus, nevis EUR 75 miljardus;

15.  uzskata, ka ir svarīgi apspriest, vai paredzētais sviras rādītājs, kas ir 15, ir atbilstošs, lai ESIF varētu atbalstīt kvalitatīvus projektus ar augstāku risku, un aicina Komisiju sniegt par to novērtējumu; atgādina, ka šis paredzētais sviras rādītājs, kas ir 15, ir balstīts uz portfeli un atspoguļo EIB finansēšanas pieredzi, lai novērstu tirgus nepilnības; prasa papildus prasībai par apjomu izvērtēt sabiedriskos mērķus, kas ESIF jāsasniedz; ierosina ņemt vērā arī Parīzes Klimata pārmaiņu konferencē (COP 21) noteiktos Savienības mērķus; aicina EIB publiskot līdz šim sasniegto sviras efektu un tā aprēķināšanā izmantoto metodi;

16.  norāda, ka mazo projektu atbalstītājiem bieži vien ir grūtības piekļūt nepieciešamajam finansējumam; ar bažām konstatē, ka mazo projektu atbalstītāji tiek atturēti no pieteikumu iesniegšanas ESIF finansējuma saņemšanai vai pat tiek uzskatīti par neatbilstīgiem minētā finansējuma saņemšanai projektu apmēra dēļ; norāda uz būtisko ietekmi, kāda mazam projektam tomēr varētu būt valsts vai reģionālā mērogā; uzsver nepieciešamību pastiprināt tehnisko palīdzību, ko piedāvā Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), kurš sniedz mazu projektu atbalstītājiem ieteikumus un praktiskus padomus projektu strukturēšanā un apvienošanā, izmantojot investīciju platformas vai pamatnolīgumus; aicina Valdi izskatīt šo jautājumu un iesniegt priekšlikumus, lai šo situāciju labotu;

Nozaru dažādošana

17.  uzsver, ka ESIF ir uz pieprasījumu balstīts instruments, kura izmantošanā tomēr būtu jāievēro regulā izklāstītie un Valdes noteiktie politiskie mērķi; prasa īstenot vairāk informēšanas pasākumu un sniegt vairāk informācijas nozarēm, kurās nav apmierināts pieprasījums pēc investīcijām, bet kuras nav spējušas pilnībā izmantot ESIF; šajā sakarībā norāda, ka ES makroekonomikas līmenī ir jāīsteno vairāk pasākumu investīciju pieprasījuma veicināšanai;

18.  atzinīgi vērtē to, ka ESIF finansējums aptver visas ESIF regulā noteiktās nozares; tomēr norāda, ka dažas nozares ir pārstāvētas nepietiekami, jo īpaši sociālās infrastruktūras, veselības un izglītības nozare, kurām atvēlēti tikai 4 % ESIF apstiprinātā finansējuma; norāda, ka tam var būt dažādi iemesli, piemēram, dažās nozarēs varētu trūkt pieredzes un tehnisko zināšanu par to, kā piekļūt ESIF, vai arī laikā, kad sāka darboties ESIF, dažās nozarēs jau tika piedāvātas labākas investīciju iespējas īstenošanai sagatavotu, rentablu projektu ziņā; ņemot to vērā, aicina EIB apspriest veidus, kā uzlabot nozaru dažādošanu, to saistot ar regulā izklāstītajiem mērķiem, kā arī jautājumu par to, vai ESIF atbalsts nebūtu jāpaplašina, aptverot arī citas nozares;

19.  atgādina — lai ievērotu ES atbalstīto COP 21 klimata nolīgumu, ir jāmaina virziens un jākoncentrējas uz ilgtspējīgām investīcijām, kuras ESIF būtu pilnībā jāatbalsta; uzsver, ka ESIF investīcijām būtu jāatbilst šīm saistībām; norāda uz nepieciešamību pastiprināt ziņošanu par klimata pārmaiņām;

20.  uzsver nepieciešamību palielināt to resursu proporcionālo īpatsvaru, kas tiek piešķirti ilgtermiņa projektiem, piemēram, telesakaru tīkliem vai projektiem, kuriem ir salīdzinoši augsts riska līmenis, kas parasti ir raksturīgs jaunām un progresīvām tehnoloģijām; norāda, ka šādas investīcijas platjoslas infrastruktūrā, 5G, kiberdrošībā, tradicionālās ekonomikas digitalizācijā, mikroelektronikā un augstas veiktspējas skaitļošanā (HPC) varētu vēl vairāk mazināt digitālo plaisu;

21.  pauž nožēlu par to, ka sākotnējā intensificēšanas stadijā nav noteikti koncentrācijas ierobežojumi; atgādina, ka transporta nozare ir devusi lielāko ieguldījumu ESIF fondā, proti, EUR 2,2 miljardus no EUR 8 miljardiem, tādējādi pārsniedzot 25 % no kopējā galvojuma fonda; ar bažām norāda, ka transporta nozare ir saņēmusi tikai aptuveni 13 % no visām investīcijām, kas līdz šim piesaistītas un darītas pieejamas ESIF infrastruktūras un inovāciju klasē, un ka tas ir tālu no 30 % robežas, kura noteikta katrai konkrētajai nozarei; aicina Investīciju komiteju īpašu uzmanību pievērst transporta nozares projektiem, jo tie joprojām ir ļoti maz pārstāvēti investīciju portfelī, lai gan transportam ir ļoti būtiska loma gan ekonomikas izaugsmes, gan patērētāju drošības ziņā;

Pārvaldība

22.  konstatē, ka Eiropas Investīciju bankā ir pilnībā ieviestas ESIF pārvaldības struktūras; uzskata — lai uzlabotu ESIF efektivitāti un pārskatatbildību, būtu jāapspriež iespējas, kā ESIF pārvaldības struktūru pilnībā nošķirt no EIB pārvaldības struktūras;

23.  atgādina, ka rīkotājdirektors (RD) atbild par ESIF ikdienas darba vadību, IK sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu un ārējo pārstāvību; atgādina, ka RD palīdz rīkotājdirektora vietnieks (RDV); pauž nožēlu par to, ka praksē attiecīgie pienākumi, it īpaši RDV pienākumi, nav skaidri noteikti; aicina EIB apsvērt iespēju precizēt RD un RDV uzdevumus, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību; uzskata, ka ir svarīgi, lai RD, kam palīdz RDV, joprojām noteiktu IK sanāksmju darba kārtību; turklāt ierosina noteikt, ka rīkotājdirektoram būtu jāizstrādā procedūras iespējamo interešu konfliktu novēršanai Investīciju komitejā, jāsniedz ziņojumi Valdei un jāierosina sankcijas par pārkāpumiem, kā arī to piemērošanas līdzekļi; uzskata, ka RD un RDV pilnvaras šo uzdevumu izpildē kļūtu plašākas, ja tiktu iegūta lielāka autonomija no EIB; tāpēc aicina EIB izpētīt iespējas, kā palielināt RD un RDV neatkarību;

24.  atgādina, ka IK eksperti atbild par ESIF projektu atlasi, ES galvojuma piešķiršanu un operāciju apstiprināšanu ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm; turklāt atgādina, ka eksperti ir neatkarīgi; tādēļ pauž bažas par reģistrētajiem IK locekļu interešu konfliktiem, no kuriem turpmāk katrā gadījumā vajadzētu izvairīties;

25.  uzskata, ka projektu atlase nav pietiekami pārredzama; uzsver, ka EIB būtu jāuzlabo informācijas publiskošana par apstiprinātajiem ESIF projektiem, sniedzot pienācīgu pamatojumu par to papildvērtību un rezultātu pārskatu, kā arī projektu devumu ESIF mērķu sasniegšanā, īpaši uzsverot ESIF operāciju gaidīto ietekmi uz investīciju trūkuma samazināšanu Savienībā;

26.  aicina EIB apsvērt iespējas, kā varētu uzlabot sadarbību starp IK, RD un Valdi; uzskata, ka ir svarīgi, lai RD piedalītos Valdes sanāksmēs un viņam tādējādi būtu iespēja informēt Valdi par turpmākajām darbībām;

27.  ierosina apspriest iespējas, kā uzlabot ESIF pārvaldības struktūru pārredzamību Parlamenta vajadzībām, un iecelt vēl vienu pilntiesīgu Valdes locekli, kura kandidatūru izvirzījis Parlaments; mudina ESIF pārvaldības struktūras proaktīvi dalīties informācijā ar Parlamentu;

Valsts attīstību veicinošas bankas

28.  atgādina, ka zinātības dēļ valsts attīstību veicinošas bankas (VAVB) ir būtiskas ESIF veiksmīgai darbībai, jo tās atrodas tuvu vietējiem tirgiem un pazīst tos; uzskata, ka sinerģija līdz šim nav izmantota vajadzīgajā apmērā; konstatē risku, ka EIB var izstumt vietējās iestādes, un aicina EIB uzlabot spēju masveidā piesaistīt valstu un reģionu līmeņa partnerus; prasa EIB atbalstīt jau pastāvošo publisko banku struktūru stiprināšanu, lai aktīvi sekmētu labas prakses un tirgus zināšanu apmaiņu starp šīm iestādēm; uzskata, ka šajā nolūkā VAVB būtu jācenšas noslēgt sadarbības nolīgumus ar Eiropas Investīciju fondu (EIF); atzīst, ka ESIF un EIB aizvien vairāk vēlas iegūt lielāku skaitu subordinēto daļu ar VAVB, un mudina turpināt to darīt; aicina Komisiju un EIB apspriest, vai būtu lietderīgi Valdē integrēt VAVB specializētās zināšanas;

Investīciju platformas

29.  atgādina, ka jābūt iespējai piesaistīt daudzveidīgas investīcijas ar ģeogrāfisku vai tematisku ievirzi, palīdzot finansēt un apvienot projektus un līdzekļus no dažādiem avotiem; ar bažām norāda, ka pirmā investīciju platforma tika izveidota tikai 2016. gada 3. ceturksnī un ka šī kavēšanās apgrūtina gan maza mēroga projektu iespējas gūt labumu no ESIF, gan pārrobežu projektu attīstību; uzsver nepieciešamību vienkāršot investīciju platformu izveides noteikumus; prasa EIB un Eiropas Investīciju konsultāciju centram (EIKC) veicināt investīciju platformu izmantošanu kā veidu investīciju ģeogrāfiskās un tematiskās dažādošanas sasniegšanai;

30.  mudina ESIF pārvaldības struktūras pievērst lielāku uzmanību investīciju platformām, lai maksimāli palielinātu labumu, ko tās var sniegt, pārvarot šķēršļus investīcijām, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir mazāk attīstīti finanšu tirgi; aicina EIB sniegt ieinteresētajām personām, tostarp valsts, vietējām un reģionālām struktūrām, vairāk informācijas par platformām un to izveides nosacījumiem un kritērijiem; atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu stratēģisku projektu identificēšanā un līdzdalības veicināšanā;

31.  ierosina apspriest to, kādus papildu līdzekļus izmantot investīciju platformu popularizēšanai, piemēram, projektu apstiprināšanā prioritāti piešķirot tiem projektiem, kas iesniegti ar platformas starpniecību, kā arī apvienojot mazākus projektus un grupas līgumus un izveidojot mehānismus līgumu grupu finansēšanai; uzskata, ka īpaši būtu jāveicina transnacionālu platformu izveide, jo daudziem projektiem enerģētikas un digitālajā jomā ir transnacionāla dimensija;

Finanšu instrumenti

32.  atgādina, ka EIB ir izveidojusi jaunus finanšu instrumentus ESIF vajadzībām, lai nodrošinātu augsta riska finansējumam īpaši pielāgotus produktus; mudina EIB vēl vairāk palielināt tās pievienoto vērtību, koncentrējoties uz augstāka riska finanšu produktiem, piemēram, finanšu ķīlām un kapitāla tirgus instrumentiem; pauž bažas par projektu atbalstītāju pausto kritiku, ka nodrošinātie finanšu instrumenti nav savienojami ar projektu vajadzībām (augsta riska projektiem bieži vien ir vajadzīgs avanss, lai aktivizētu investīcijas, nevis mazākas summas, kas tiek izsniegtas katru gadu), un par investoriem, kuri uzsver, ka pašlaik viņi nevar piedalīties ESIF finansējumā, jo trūkst pienācīgu privātā kapitāla instrumentu; aicina EIB sadarbībā ar projektu atbalstītājiem un investoriem izskatīt šo jautājumu; turklāt aicina EIB izpētīt, kā ar „zaļo” obligāciju attīstību varētu maksimāli izmantot ESIF potenciālu, finansējot projektus, kuri nes labumu vides un/vai klimata jomā;

Ģeogrāfiskā dažādošana

33.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2016. gada beigām ESIF finansējumu bija saņēmušas visas 28 valstis; tomēr ar bažām konstatē, ka līdz 2016. gada 30. jūnijam ES-15 valstis bija saņēmušas 91 %, savukārt ES-13 valstis — tikai 9 % no ESIF atbalsta; pauž nožēlu par to, ka ESIF atbalsts ir galvenokārt palīdzējis tikai ierobežotam skaitam valstu, kurās investīciju nepietiekamība jau ir zemāka par ES vidējo rādītāju; norāda, ka ESIF finansēto projektu ģeogrāfiskais sadalījums līdzekļu saņēmējās valstīs bieži vien ir nelīdzsvarots; uzskata, ka pastāv teritoriālās koncentrācijas risks, un uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītiem reģioniem visās 28 dalībvalstīs; aicina EIB sniegt turpmāku tehnisko palīdzību tām valstīm un reģioniem, kas no ESIF ir guvuši vismazāko labumu;

34.  atzīst, ka pastāv saistība starp IKP un apstiprināto projektu skaitu; atzīst, ka lielākās dalībvalstis var izmantot labāk attīstītos kapitāla tirgus, tādēļ pastāv lielāka iespēja, ka tās gūst labumu no tāda uz tirgu balstīta instrumenta kā ESIF; uzsver, ka mazāks ESIF atbalsts ES-13 valstīm var būt saistīts ar citiem faktoriem, piemēram, projektu mazo apmēru, attiecīgā reģiona atrašanos perifērijā un konkurenci ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem); tomēr ar bažām konstatē, ka dažu valstu ieguvums ir neproporcionāls, un uzsver, ka ģeogrāfiskā dažādošana ir jāturpina, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā ražošanas modernizēšana un uzlabošana un ekonomikas ilgtspējība, galveno uzmanību šajā procesā pievēršot tehnoloģiskajai attīstībai; prasa Komisijai turpināt pētīt un analizēt pašreizējā ģeogrāfiskā sadalījuma cēloņus;

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC)

35.  uzskata, ka EIKC darbība ir ļoti svarīga; uzskata, ka tā misija būt par vienotu piekļuves punktu visaptverošām konsultācijām un tehniskajai palīdzībai visos projekta cikla posmos lielā mērā atbilst iestāžu un projektu atbalstītāju augošajām vajadzībām pēc tehniskās palīdzības;

36.  pauž gandarījumu, ka EIKC darbojas kopš 2015. gada septembra un ka tā ieviešana noritēja raiti; atzīst, ka, ņemot vērā tā pastāvēšanas ierobežoto periodu un darbinieku trūkumu sākotnējā posmā, ne visi EIKC pakalpojumi ir pilnībā izveidoti un tā darbība galvenokārt ir vērsta uz atbalsta sniegšanu projektu izstrādē un strukturēšanā, kā arī politikas ieteikumiem un projektu pārbaudi; uzsver, ka EIKC ir jāpieņem darbā dažādu nozaru eksperti, lai sniegtu labāk pielāgotas konsultācijas, informāciju un atbalstu jomām, kurās ESIF netiek izmantots pilnā mērā;

37.  ir pārliecināts, ka EIKC var sniegt būtisku ieguldījumu daudzu ESIF īstenošanas trūkumu novēršanā; pauž stingru pārliecību, ka šim nolūkam EIKC jāieņem aktīvāka nostāja, sniedzot palīdzību tādās jomās kā investīciju platformu izveide, tostarp ņemot vērā šo platformu nozīmi mazāku projektu finansēšanā; uzsver arī EIKC lomu konsultāciju sniegšanā par to, kā apvienot citus ES finansējuma avotus ar ESIF;

38.  tāpat uzskata, ka EIKC var aktīvi veicināt ģeogrāfisko un nozaru dažādošanu, ne tikai ietverot savos pakalpojumos visus reģionus un lielāku skaitu nozaru, bet arī palīdzot EIB operāciju uzsākšanā; uzskata, ka EIKC var būt svarīga loma ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā;

39.  atgādina, ka ar ESIF regulu EIKC tiek pilnvarots izmantot vietējās zināšanas, lai veicinātu ESIF atbalstu visā Savienībā; uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, jo īpaši ciešāka sadarbība ar attiecīgajām valstu iestādēm; piešķir lielu nozīmi pakalpojumu sniegšanai vietējā līmenī, arī tādēļ, lai ņemtu vērā konkrētās situācijas un vietējās vajadzības, jo īpaši valstīs, kurās nav pieredzējušu valsts attīstību veicinošu iestāžu (VAVI) vai VAVB; uzskata — lai ņemtu to vērā, būtu jāpastiprina saikne ar citiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

40.  sagaida, ka EIKC bez liekas kavēšanās pabeigs darbā pieņemšanas procedūras un nokomplektēs personālu pilnā sastāvā; tomēr pauž šaubas par to, vai paredzētā personāla jauda būs pietiekama, lai EIKC sniegtu vajadzīgos konsultāciju pakalpojumus un tiktu galā ar palielinātu darba apjomu, kā arī plašākām pilnvarām;

41.  uzsver, ka EIKC ir jāpaaugstina savu pakalpojumu profils, jāuzlabo komunikācija un jāpalielina EIKC ieinteresēto personu informētība un izpratne par centra darbībām; uzskata, ka šim nolūkam būtu jāizmanto visi attiecīgie komunikācijas kanāli, tostarp valsts un vietējā līmenī;

Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP)

42.  pauž nožēlu, ka Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP) Komisija atklāja tikai 2016. gada 1. jūnijā — gandrīz gadu pēc ESIF regulas pieņemšanas; norāda, ka tagad portāls darbojas un pašlaik tajā ir ietverti 139 projekti, tomēr uzskata, ka tas joprojām ir ļoti tālu no potenciāla, kas tika sagaidīts, pieņemot ESIF regulu;

43.  uzskata, ka EIPP nodrošina vienkārši lietojamu platformu projektu atbalstītājiem, lai pārredzamā veidā uzlabotu investīciju projektu pamanāmību; tomēr uzskata, ka portāla panākumu atslēga ir arī savas pamanāmības būtiska uzlabošana, lai investori un projektu atbalstītāji to atzītu par lietderīgu, uzticamu un efektīvu instrumentu; mudina Komisiju aktīvi strādāt šajā virzienā, īstenojot pārdomātus komunikācijas pasākumus;

44.  norāda, ka ar EIPP izveidi un attīstību, pārvaldību, atbalstu, uzturēšanu un vadīšanu saistītās izmaksas pašlaik tiek segtas no ES budžeta ikgadējā piešķīruma EUR 20 miljonu apmērā, kas paredzēts EIKC; tomēr atgādina, ka maksas, kas tiek iekasētas no privātajiem projektu atbalstītājiem, kuri reģistrē savus projektus portālā, veido EIPP ārējos piešķirtos ieņēmumus un turpmāk būs tā galvenais finansējuma avots;

Galvojums

45.  atgādina, ka ES sniedz neatsaucamu beznosacījumu galvojumu EIB attiecībā uz finansēšanas un investīciju operācijām, kas tiek veiktas ESIF satvarā; pauž pārliecību, ka ES galvojums ir devis iespēju EIB uzņemties lielāku risku infrastruktūras un inovācijas klasē (IIK) un ļāvis palielināt un pārcelt uz agrāku laiku finansējuma piešķiršanu programmā COSME un InnovFin ietvertiem MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem, paredzot atbalstu no MVU klases (MVUK); uzskata, ka EUR 25 miljonu lielā robežvērtība, ko EIB, šķiet, izmanto parastajām aizdevuma operācijām, nebūtu jāpiemēro ESIF gadījumā, lai palielinātu mazāku projektu finansēšanu un veicinātu piekļuvi MVU un citiem iespējamiem līdzekļu saņēmējiem;

46.  uzsver, ka ļoti intensīvās līdzekļu apguves dēļ, kas atspoguļo lielo tirgus pieprasījumu, MVU klasei saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tika piešķirti papildu EUR 500 miljoni no IIK parāda portfeļa; atzinīgi vērtē to, ka ESIF regulas elastīguma rezultātā papildu finansējums tika piešķirts MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; plāno cieši uzraudzīt galvojuma piešķiršanu abās klasēs; turklāt norāda, ka 2016. gada 30. jūnijā parakstīto operāciju apmērs IIK bija tikai 9 % no kopējā mērķapjoma;

47.  atgādina, ka ES galvojuma fonds tiek galvenokārt finansēts no ES budžeta; ņem vērā visus attiecīgos novērtējumus, kuros norādīts, ka galvojuma fonda pašreizējā nodrošinājuma likme 50 % apmērā attiecībā uz iespējamo zaudējumu segšanu šķiet pārdomāta un piesardzīga un ka ES budžetu jau aizsargātu arī koriģēta mērķa likme 35 % apmērā; plāno izpētīt, vai priekšlikumi par zemāku mērķa likmi ietekmētu atlasīto projektu kvalitāti un veidu; uzsver, ka līdz šim nav celtas nekādas prasības EIB vai EIF operāciju saistību nepildīšanas dēļ;

Turpmākais finansējums, fonda spējas

48.  norāda, ka Komisija ir ierosinājusi gan pagarināt ESIF darbības laiku, gan paplašināt tā finansiālās spējas un ka tas ietekmētu ES budžetu; pauž nodomu nākt klajā ar alternatīviem finansēšanas priekšlikumiem;

49.  atgādina, ka dalībvalstis tika aicinātas sniegt ieguldījumu ESIF, lai paplašinātu tā spējas, tādējādi ļaujot tam atbalstīt vairāk investīciju ar augstāku riska līmeni; pauž nožēlu par to, ka, lai gan šāds ieguldījums tiek uzskatīts par vienreizēju pasākumu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(8) 5. panta un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(9), 3. panta izpratnē, dalībvalstis šo iniciatīvu neuzņēmās; prasa informāciju no EIB un Komisijas par to, vai tās šajā laikā ir veikušas pasākumus, lai pārliecinātu dalībvalstis sniegt ieguldījumu ESIF, un vai tās varētu piesaistīt citus investorus; aicina Komisiju un EIB pastiprināt centienus šajā virzienā;

Papildināmība ar citiem ES finansējuma avotiem

50.  ņem vērā, ka, Komisijai un EIB apzinoties pārklāšanos un konkurenci starp ESIF un ES budžeta finanšu instrumentiem, ir pieņemtas pamatnostādnes, kurās ieteikts ESIF un ESI fondu finansējumu apvienot; uzsver, ka ESIF un ESI fondu finansējuma apvienošana nekādā veidā nedrīkstētu negatīvi ietekmēt ESI fondu dotāciju finansējuma apmēru un mērķi; tomēr norāda uz pastāvošajām atbalsttiesīguma kritēriju, noteikumu, ziņošanas termiņu un valsts atbalsta noteikumu piemērošanas atšķirībām, kas kavē šo finansējuma avotu apvienotu izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi šos jautājumus risināt savā priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu, un cer, ka šī pārskatīšana tiks veikta savlaicīgi, lai vienkāršotu finansējumu apvienošanu un izvairītos no konkurences un pārklāšanās; uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni un ka šim nolūkam ir jāizmanto investīciju plāna otrais un trešais pīlārs;

51.  ierosina, ka Komisijai savos kārtējos ziņojumos vajadzētu iekļaut to projektu sarakstu, kuri gūst labumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) dotāciju apvienošanas ar ESIF;

52.  norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerības projektus transporta infrastruktūras jomā parasti vajadzētu balstīt uz principu „lietotājs maksā”, lai mazinātu slogu, ko publiskajiem budžetiem un nodokļu maksātājiem rada infrastruktūras būvniecība un uzturēšana; norāda — lai nodrošinātu, ka ES transporta politikas mērķi tiek sasniegti visā ES, ir svarīgi koordinēt dažādus ES finansējuma veidus un neatbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības fondus uz struktūrfondu rēķina;

Nodokļi

53.  pauž nopietnas bažas, ka dažos gadījumos EIB ar ESIF starpniecību cenšas atbalstīt projektus, kas strukturēti, izmantojot nodokļu oāzēs reģistrētus uzņēmumus; mudina EIB un EIF atturēties no nodokļu apiešanas struktūru, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmu, vai prakšu izmantošanas vai iesaistīšanās šādās struktūrās vai praksēs, kas neatbilst ES labas pārvaldības principiem nodokļu jomā, kuri izklāstīti attiecīgajos ES tiesību aktos, tostarp Komisijas ieteikumos un paziņojumos; uzstāj, ka neviens projekts vai projekta atbalstītājs nedrīkst būt atkarīgs no tādām personām vai sabiedrībām, kas veic darbību valstīs, kuras ir iekļautas plānotajā Eiropas sarakstā ar tām nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

Komunikācija un pamanāmība

54.  konstatē, ka daudzi projektu atbalstītāji nav informēti par ESIF pastāvēšanu vai viņiem nav pietiekami skaidra priekšstata par to, ko ESIF var piedāvāt, kādi ir konkrētie atbalsttiesīguma kritēriji un kas konkrēti jādara, lai pieteiktos finansējuma saņemšanai; uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, tostarp mērķtiecīga tehniskā atbalsta sniegšana attiecīgajā ES valodā valstīs, kas guvušas mazāku labumu no ESIF, lai vairotu informētību par to, kas ir ESIF, kādus konkrētus produktus un pakalpojumus tas piedāvā un kāda ir investīciju platformu un VAVB loma;

55.  prasa iztulkot visās dalībvalstu valodās visus informatīvos materiālus un ar finansēšanas procedūru saistītos materiālus, lai veicinātu informētību un piekļuvi vietējā līmenī;

56.  pauž bažas, ka tiešais atbalsts, kas sniegts finanšu starpniekiem, kuri vēlāk atbild par ES finansējuma piešķiršanu, varētu radīt situācijas, kurās līdzekļu galīgais saņēmējs nezina, ka ir saņēmis ESIF finansējumu, un prasa rast risinājumus, lai uzlabotu ESIF pamanāmību; tādēļ prasa EIB iekļaut ESIF līgumos konkrētu klauzulu, skaidri norādot projekta atbalstītājam, ka saņemtais finansējums ir piešķirts no ESIF/ES budžeta;

Paplašināšana

57.  atzīst, ka ESIF viens pats un ierobežotā apmērā, visticamāk, nespēs novērst investīciju nepietiekamību Eiropā, tomēr tas ir ES investīciju plāna centrālais pīlārs, kas apliecina ES apņemšanos risināt šo jautājumu; aicina iesniegt turpmākus priekšlikumus par to, kā pastāvīgi veicināt investīcijas Eiropā;

o
o   o

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(2) http://www.eib.org/attachments/strategies/efsi_2015_report_ep_council_en.pdf
(3) http://www.eib.org/attachments/ev/ev_evaluation_efsi_en.pdf , 2016. gada septembris.
(4) 2016. gada 14. novembra ziņojums, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/ey-report-on-efsi_en.pdf
(5) OV C 465, 13.12.2016., 1. lpp.
(6) OV C 268, 14.8.2015., 27. lpp.
(7) OV C 195, 12.6.2015., 41. lpp.
(8) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(9) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika