Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2274(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0213/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0213/2017

Debates :

PV 03/07/2017 - 19
CRE 03/07/2017 - 19

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0278

Pieņemtie teksti
PDF 551kWORD 62k
Otrdiena, 2017. gada 4. jūlijs - Strasbūra
Eiropas standarti 21. gadsimtam
P8_TA(2017)0278A8-0213/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par Eiropas standartiem 21. gadsimtam (2016/2274(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) Nr. 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (Kiberdrošības direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošanu 2013.–2015. gadā (COM(2016)0212),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošanas 2013.–2015. gadā analīze un faktu lapas” (SWD(2016)0126),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” (COM(2016)0358),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Eiropas pakalpojumu standartu izmantošana ar mērķi palīdzēt Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem” (SWD(2016)0186),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu „Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programma (SGDP) 2017. gadam” (COM(2016)0357),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Darbību, kas paredzētas 2016. gada Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programmā, īstenošana, tostarp to īstenošanas aktu un pilnvaru īstenošana, kas nosūtīti Eiropas standartizācijas organizācijām” (SWD(2016)0185),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā kopīgo standartizācijas iniciatīvu saistībā ar vienotā tirgus stratēģiju, kā minēts Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas standartizācijas nākotni(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu „Eiropas standarti XXI gadsimtam”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Eiropas standartizācija 2016. gadā”,

–  ņemot vērā Komisijas atklātā pirmkoda programmatūras stratēģiju 2014.–2017. gadam(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0213/2017),

A.  tā kā Eiropas standartizācijas sistēma ir viens no galvenajiem elementiem vienotā tirgus izveidē; tā kā Komisijas centieni noteikt vienotu redzējumu attiecībā uz Eiropas standartizāciju ir tiešs J.-C. Juncker vadītās Komisijas desmit prioritāšu rezultāts, jo īpaši to prioritāšu, kas saistītas ar savienoto digitālo vienoto tirgu un vienotā tirgus stratēģiju;

B.  tā kā atklātai, iekļaujošai, pārredzamai un galvenokārt tirgus virzītai Eiropas standartizācijas sistēmai, kas balstīta uz uzticēšanos un pienācīgu saistību izpildi, ir svarīga nozīme, lai Eiropas rūpniecības, ekonomikas, sociālajā un vides politikā un tiesību aktos pozitīvi reaģētu uz aizvien lielākām vajadzībām pēc standartiem, kas palīdz veicināt ražojumu drošumu, inovāciju, savietojamību, ilgtspēju un pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, patērētājiem un darba ņēmējiem;

C.  tā kā efektīvai Eiropas standartizācijas sistēmai būtu jābalstās uz ciešu partnerību un sadarbību starp uzņēmumiem, publiskām iestādēm, standartizācijas iestādēm un citām ieinteresētajām personām, piemēram, Regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikumā atzītajām organizācijām;

D.  tā kā Eiropas standarti ir jāizstrādā atklātā, iekļaujošā un pārredzamā sistēmā, kas balstās uz konsensu starp visām ieinteresētajām personām, un standartu mērķis ir noteikt stratēģiskās, tehniskās un kvalitātes prasības, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie ražojumi, ražošanas procesi, pakalpojumi vai metodes;

E.  tā kā Komisija paziņojumā par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum atzīst atvērtu standartu vērtību, bet nesniedz atvērta standarta definīciju; tā kā atvērtiem standartiem ir bijusi svarīga loma interneta un interneta pakalpojumu izveidē un attīstībā, kuri savukārt ir veicinājuši inovāciju, kā arī sociālās un ekonomiskās attīstības perspektīvas;

F.  tā kā atvērtā pirmkoda programmatūras un aparatūras licencēšanas risinājumu izmantošanai vajadzētu un tā varētu palīdzēt Eiropas uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm nodrošināt labāku piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem;

G.  tā kā mūsdienīga un elastīga Eiropas standartizācijas sistēma ir noderīgs elements vērienīgai un atjaunotai Eiropas rūpniecības politikai un vienotā tirgus darbībai; tā kā standarti var palielināt ES globālo konkurētspēju, izaugsmi, godīgu konkurenci un inovāciju, atbalsta kvalitāti, uzņēmumu un jo īpaši MVU darbību un patērētāju, darba ņēmēju un vides aizsardzību;

H.  tā kā Eiropā vienlaikus pastāv divas dažādas standartu izstrādes sistēmas, proti, viena, kas strādā pēc valstu delegāciju principa un ko īsteno Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC), un otra, kas pamatojas ir ieinteresēto personu dalības maksām, ko ir attīstījis Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI); tā kā ir nepieciešams izvērtēt standartu izstrādes sistēmas, kas attiecas uz Regulu (ES) Nr. 1025/2012, ar mērķi apzināt pašreizējās problēmas un paraugpraksi;

I.  tā kā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 ir ieviesti standartizācijas procesa uzlabojumi, pirmo reizi, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmas juridisko pamatu, integrējot sabiedrības ieinteresētās personas un MVU;

J.  tā kā IKT standarti, kuri vairumā gadījumu tiek izstrādāti globālā mērogā, sniedz iespēju attīstīt sadarbspējīgus risinājumus attiecībā uz papildinošiem ražojumiem un atsevišķu ražojumu dažādām daļām, kas ir īpaši svarīgi lietu interneta (IoT) attīstībai; tā kā standartu sadrumstalotība un īpašumtiesību vai pusslēgti risinājumi kavē izaugsmi un lietu interneta ieviešanu un tādēļ ir jāattīsta stratēģiska pieeja IKT standartizācijai, lai veiksmīgi reaģētu uz nākamās desmitgades vajadzībām, tādējādi dodot iespēju ES saglabāt vadošo lomu starptautiskajā standartizācijas sistēmā;

K.  tā kā dokumentu un datu publiskošana ir viens no valdības pienākumiem un palīdz sasniegt pārredzamības mērķus, tostarp valdības rīcības pārskatatbildību, reproducējamību, ilgtspēju un uzticamību; tā kā dokumentu vai datu publiskošanas gadījumā tam jānotiek atbilstoši atvērtiem un standartizētiem formātiem, lai izvairītos no bloķēšanas situācijām, kad programmatūra vai pārdevējs var vairs nebūt komerciāli pieejams, un lai neatkarīgas struktūras spētu ieviest minētos formātus atšķirīgos izstrādes un uzņēmējdarbības modeļos, tostarp atklātajā pirmkodā, tā, lai nodrošinātu valsts un administratīvo procesu turpināmību;

L.  tā kā transporta nozare ir bijusi Eiropas vienotās transporta telpas izveidei nepieciešamo standartu izstrādes un ieviešanas priekšplānā,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo standartizācijas paketi, kuras mērķis ir kopā ar paziņojumu par IKT standartiem un kopīgo standartizācijas iniciatīvu izveidot saskaņotu un vienkāršu Eiropas standartizācijas politiku, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pareizi līdzsvarotu Eiropas, valstu un starptautisko dimensiju; uzsver, ka ikvienā turpmākā Eiropas standartizācijas sistēmas (ESS) pārskatīšanā vajadzētu saglabāt esošās sistēmas labās īpašības, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas galvenās vērtības;

2.  atzīst ESS specifiku un nozīmi visām ieinteresētajām personām, tostarp nozarei, MVU, patērētājiem un darba ņēmējiem, un aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas sistēma turpina pastāvēt un tai arī turpmāk ir pietiekami resursi, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķus, tādējādi uzlabojot savietojamību, juridisko noteiktību un atbilstīgu drošības pasākumu piemērošanu attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem un informācijas tehnoloģiju brīvu apriti; aicina Komisiju, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu (DFS), garantēt ilgtspējīgu budžeta finansējumu Eiropas standartizācijas sistēmai;

3.  atzinīgi vērtē Standartu piemērotības tirgum apaļo galdu (SMARRT), kas izveidots saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu un kas ļauj rīkot dialogu starp Komisiju un nozarēm, nodrošinot ieinteresētajām personām pilnīgu pārredzamību par Standartu komitejas darba kārtības punktiem;

4.  norāda, ka standarti ir brīvprātīgs, tirgus virzīts instruments, kas nodrošina tehniskas prasības un norādījumus, kuru izmantošana uzlabo preču un pakalpojumu atbilstību ES tiesību aktiem, un atbalsta politikas jomas, ja tās tiek attīstītas atbildīgā, pārredzamā un iekļaujošā veidā; tomēr uzsver, ka standartus nevar uzskatīt par ES tiesību aktiem, jo tiesību aktus un politikas attiecībā uz patērētāju, veselības, drošības, vides un datu aizsardzības līmeni un sociālās iekļaušanas līmeni ir noteicis likumdevējs;

5.  atzīst atvērtu un standartizētu formātu nozīmi valdību, pārvaldes iestāžu un Eiropas iestāžu pārredzamības pienākuma izpildē; aicina dalībvalstis mēģināt piemērot kopīgus standartus digitālās pārvaldes jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu iestādēm un pašvaldībām; uzsver, ka atklāti standarti ir būtiski atklātu pārvaldības datu un viedo pilsētu politikas turpmākai attīstībai un ka tādēļ dokumenti un dati ir jāpublicē atvērtā, standartizētā un viegli ieviešamā formātā, kas atvieglo datu atkārtotu izmantošanu; uzsver publiskā iepirkuma nozīmi un atvērtu standartu risinājumus, lai izvairītos no atkarības no viena pārdevēja;

6.  pauž stingru pārliecību, ka it īpaši transporta nozarē atvērti dati joprojām ir būtisks elements, lai gūtu maksimālu labumu no digitālā vienotā tirgus, piemēram, veicinātu un attīstītu multimodālu transportu; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība, galvenokārt īpašumtiesību un atbildības ziņā; attiecīgi aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās publicēt ceļvedi par standartu izstrādi ar mērķi saskaņot publiski finansēta transporta datus un programmēšanas saskarnes, lai stimulētu apjomīgu datu apstrādes inovācijas un jaunu transporta pakalpojumu nodrošināšanu;

7.  uzsver, ka pašreizējā testēšanas iestāžu akreditācijas sistēma ne vienmēr garantē to, ka ražojumi un pakalpojumi tirgū, kuriem tiek brīvprātīgi piemēroti Eiropas standarti, atbilst šiem standartiem; pauž nožēlu par to, ka kopīgajā standartizācijas iniciatīvā un Savienības gada darba programmā Eiropas standartizācijai (SGDP) netiek pievērsta uzmanība testēšanas iestāžu un standartu akreditācijai, un aicina Komisiju, ierosinot jaunas iniciatīvas, šo aspektu ņemt vērā;

8.  uzskata, ka atklātiem standartiem ir jābalstās uz standartizācijas procesa atklātību un standartu izstrādi un pieejamību īstenošanai un izmantošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un PTO principiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbilstoši ceļvedim par standartam būtiskiem patentiem (SEP) precizēt jautājumus, kas saistīti ar FRAND un SEP licencēšanu; mudina Komisiju kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) un atvērtā pirmkoda kopienām izpētīt piemērotus sadarbības veidus;

9.  uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēmai ir jāsekmē Eiropas inovācija, jāuzlabo Savienības konkurētspēja, jānostiprina Eiropas vieta starptautiskajā tirdzniecībā un jāvairo ES iedzīvotāju labklājība; tādēļ uzskata, ka Eiropai ir svarīgi saglabāt vadošo lomu starptautiskās standartizācijas sistēmā, un uzsver, ka ir būtiski popularizēt Eiropas standartus pasaules līmenī, kad notiek sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm; uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēma var gūt labumu arī no ESO partnerības nolīgumiem ar trešo valstu standartizācijas organizācijām, un norāda, ka Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. un 14. pants jau paredz iesaistīt daudzas organizācijas, kas izstrādā standartus publiskajam iepirkumam IKT jomā; iesaka ESO apsvērt iespēju ciešāk sadarboties ar trešo valstu standartizācijas iestādēm (VSI), tostarp kompanjonu standartizācijas struktūrām (Companion Standardisation Bodies), ja pastāv ciešas saskaņošanas iespēja; mudina Komisiju, dalībvalstis un ESO turpināt tiekties uz pasaules mēroga standartu pieņemšanu un, iesaistoties standartizācijas darbā, vienlaikus pievērst uzmanību arī reģionālajam kontekstam un standarta nozīmīgumam;

10.  uzsver, ka starptautiska sadarbība standartu jomā palīdz nodrošināt pārredzamību, efektivitāti un saskaņotību un rada konkurencei labvēlīgu vidi rūpniecības nozarē: labs piemērs tam ir ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas pasaules forums (WP.29), kas tika izveidots IKT nozarei;

11.  uzsver, ka starptautisko organizāciju pieņemtie standarti parasti ir izstrādāti ārpus Regulas (ES) Nr. 1025/2012 darbības jomas, un iesaka ESO tos apstiprināt tikai pēc iekšēja apstiprināšanas procesa, nodrošinot atbilstošu ieinteresēto personu, piemēram, III pielikuma organizāciju, pārstāvību, it īpaši attiecībā uz saskaņotiem standartiem, kas atbalsta Eiropas tiesību aktu īstenošanu;

12.  uzskata, ka ESO vienmēr būtu jāizstrādā iekļaujoši, ilgtspējīgi, droši un augstas kvalitātes standarti, kas paredz visu ieinteresēto personu taisnīgu piekļuvi un taisnīgu attieksmi pret tām, kā arī iespējami mazāku ietekmi uz vidi un atbilstošu personas datu un privātās dzīves aizsardzību;

13.  uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ar ES rūpniecības nozari būtiski atvieglo starptautisku standartu ar Eiropas zīmogu pieņemšanu 5G tehnoloģiju definēšanā un izvēršanā;

14.  pauž nožēlu par atšķirībām starp valstu standartiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, kas joprojām rada šķēršļus iekšējam tirgum, un tāpēc aicina Komisiju un ESO izstrādāt atbilstīgus standartus, lai tad, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, saskaņotu nosacījumus valsts līmenī ar mērķi novērst jebkādus iespējamos šķēršļus iekšējā tirgū; šajā sakarā uzsver vajadzību censties panākt starpmodālu standartu saskaņošanu;

15.  turklāt norāda, ka papildus tirgus sadrumstalotības novēršanai standartizācija var ievērojami palīdzēt samazināt administratīvo slogu un transporta izmaksas visiem uzņēmumiem (piemēram, ar e-dokumentu palīdzību) un jo īpaši MVU un var veicināt ES tiesību aktu pareizu izpildi (piemēram, ar digitālo tahogrāfu vai elektronisku ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu palīdzību);

16.  norāda, ka Regula (ES) Nr. 1025/2012 ir uzlabojusi ESS iekļautības dimensiju, dodot iespēju MVU, patērētājiem, darba ņēmējiem un vides organizācijām aktīvi piedalīties standartizācijas procesā, un mudina turpināt iesākto virzību tā, lai visi ir pienācīgi pārstāvēti un var piedalīties Eiropas standartizācijas sistēmā un tādējādi pilnībā izmantot ieguvumus no standartizācijas; aicina Komisiju, ESO un VSI apzināt labākos veidus, kā sasniegt šo mērķi un, veicinot aizvien plašāku iesaistīšanu, risināt problēmas, tostarp informētības trūkumu;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) centienus nodrošināt Eiropas MVU vieglu piekļuvi, kā arī tā ilgtermiņa stratēģiju (2016–2021) tieši attiecībā uz nozaru sadarbību;

18.  atzīst, ka ir uzlabojies standartu izstrādes ātrums, un atgādina, cik svarīgi ir rast pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt savlaicīgu izstrādi un vajadzību pēc augstas standartu kvalitātes;

19.  uzskata, ka pārredzamību un standartizācijas sistēmu pārskatatbildību var vēl vairāk palielināt ne tikai ar standartizācijas kopienu jau pastāvošajām paraugpraksēm, bet arī paaugstinot sabiedrības izpratni par ierosinātajiem standartiem, pienācīgi un savlaicīgi iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un uzlabojot standartizācijas pieprasījumu kvalitāti;

20.  aicina Komisiju papildus pievērst uzmanību un sniegt atbalstu kandidātvalstu centieniem saskaņot savus standartus ar Eiropas standartiem, lai līdz minimumam samazinātu pašreizējās nepilnības;

IKT standarti

21.  atzinīgi vērtē paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm, kurā izklāstīta stratēģiska pieeja IKT tehnoloģiju standartizācijai, bet aicina Komisiju skaidri paredzēt saskaņošanu starp paziņojumu un IKT caurviju plānu, dokumentu paketi “Standarti XXI gadsimtam” un gada darba programmu;

22.  norāda, ka nesenā tehnoloģiju konverģence un sabiedrības, uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju digitalizācija nojauc ierasto iedalījumu starp vispārējo un IKT standartizāciju; uzskata, ka IKT standartizācijai vajadzētu būt daļai no Eiropas digitālās stratēģijas, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, budžeta ietaupījumus un uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un inovāciju, kā arī lai palielinātu preču un pakalpojumu starpnozaru un pārrobežu sadarbspēju, ātrāk atvērtā un konkurētspējīgā veidā definējot brīvprātīgus standartus, kas MVU ir viegli īstenojami;

23.  uzsver nepieciešamību pēc ciešākas savstarpējas sadarbības IKT standartizācijas kopienā, it īpaši starp ESO, un aicina ESO sagatavot kopīgu gada darba programmu, norādot transversālas kopīgu interešu jomas;

24.  uzsver, ka brīvprātīgi, iekļaujoši un uz vienprātību vērsti standartizācijas procesi ir izrādījušies efektīvi tiktāl, ciktāl tie veicina inovācijas, savstarpēju savienojamību un tehnoloģiju izmantošanu, un atgādina, ka svarīgi ir arī nodrošināt pienācīgas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās, zināšanas par tām un to izstrādi, kā arī atbalstīt MVU;

25.  mudina Komisiju prasīt ESO veicināt augstas kvalitātes, sadarbspējīgus un atvērtus standartus, lai novērstu sadrumstalotību, un mudināt tos pieņemt plašā mērogā, kā arī atzīt pastāvošo ekosistēmu un dažādos uzņēmējdarbības modeļus, kuri atbalsta digitālo tehnoloģiju izstrādi, jo tas sekmēs IKT vērtības ķēžu sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju un apstiprinās apņemšanos sabiedrības interesēs nodrošināt privātumu un datu aizsardzību;

26.  uzsver, ka IKT standartizācijas politika ir obligāti jāpielāgo tirgus un politikas attīstībai, jo tas ļaus sasniegt nozīmīgus Eiropas politikas mērķus, kuru sasniegšanai vajadzīga savietojamība, piemēram, pieejamību, drošību, e-uzņēmējdarbību, e-pārvaldi, e-veselību un mērķus transporta jomā; iesaka, lai Komisija un ESO par prioritāti nosaka standartus tādās jomās kā 5G, mākoņdatošana, lietu internets, dati un kiberdrošība, kā arī vertikālās jomās, piemēram, “savienota un automatizēta braukšana un intelektiskās transporta sistēmas”, “viedās pilsētas”, “viedā enerģētika”, “moderna ražošana” un “viedas dzīves vides”;

27.  uzsver nepieciešamību izveidot atvērtu un sadarbspējīgu uz pieciem IKT prioritārajiem standartiem balstītu IKT ekosistēmu, stimulējot konkurenci vērtības radīšanā, tādējādi nodrošinot inovācijai labvēlīgu vidi; uzskata, ka:

   5G standartiem būtu jārada iespēja reālai paaudžu maiņai kapacitātes, uzticamības un latentuma ziņā, padarot to spējīgu nodrošināt atbilstību gaidāmajam satiksmes pieaugumam un dažādajām prasībām pakalpojumiem, kuriem tā kalpos par pamatu;
   kiberdrošības standartiem būtu jāiedzīvina integrētās drošības un integrētās privātuma aizsardzības princips, jāatbalsta tīklu noturība un riska pārvaldība un atbilstoši jāreaģē uz kiberapdraudējuma ātro pieaugumu, kas attiecas uz visu IKT attīstību;
   mākoņdatošanas standartiem būtu jāsaplūst vienā, lai nodrošinātu sadarbspēju visos mākoņdatošanas aspektos, tādējādi ļaujot panākt pārnesamību;
   datu standartiem būtu jāatbalsta nozaru starpdisciplīnu datu plūsmas, tādējādi panākot labāku datu un metadatu sadarbspēju, tostarp semantifikāciju, un tiem būtu jāveicina lielo datu arhitektūras etalonmodeļa attīstība;
   ar lietu interneta standartu palīdzību būtu jānovērš pašreizējā sadrumstalotība, nekaitējot inovācijai nozarē, kas tik ātri attīstās;

28.  atzīst, ka 5G sakaru tīklu efektivitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no vienotu standartu noteikšanas, lai nodrošinātu sadarbspēju un drošību, taču atgādina, ka uzticama 5G tīkla pamats ir ļoti lielas jaudas tīkla izveide;

29.  norāda — lai gūtu panākumus, datu virzīta ekonomika ir jāpakļauj plašākai IKT ekosistēmai, tostarp augsti izglītotiem ekspertiem, kā arī no augsti kvalificētiem darbiniekiem, lai likvidētu digitālo plaisu un digitālo atstumtību;

30.  mudina Komisiju apkopot statistiku, lai varētu labāk novērtēt digitalizācijas un IKT ietekmi uz transportu un tūrismu;

31.  apzinās, ka arvien pieaug to platformu, grupu, tikšanos un kanālu skaits, kas ir saistīti ar IKT standartiem; aicina Komisiju racionalizēt to platformu un koordinācijas mehānismu skaitu, kas nodarbojas ar standartizāciju, un iesaistīt standartizācijas organizācijas jaunās iniciatīvās, lai izvairītos no centienu dublēšanas attiecībā uz ieinteresētajām personām; uzsver nepieciešamību labāk koordinēt IKT standartus un standartizācijas prioritātes starp dažādām organizācijām un mudina Komisiju nekavējoties informēt ieinteresētās personas par panākto pašreizējās iniciatīvās saistībā ar IKT standartiem;

32.  uzsver, ka digitalizācija notiek strauji un tā ir būtisks ekonomikas virzītājspēks; uzsver, ka liela nozīme ir vertikālo nozaru efektīvai digitalizācijai, lai sniegtu labumu MVU un it īpaši patērētājiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un ka ir pienācīgi jāpārstāv to intereses starptautiskā IKT standartizācijā;

33.  atbalsta Komisijas nodomu izpētīt iniciatīvas, piemēram, uzticamu lietu interneta marķēšanas un sertifikācijas sistēmu, kas var palīdzēt veicināt uzticību lietu interneta ierīces privātuma līmeņiem un galierīču drošībai (end-to-end), izstrādājot izmērāmas un salīdzināmas vērtējuma skalas iespējamiem lietu interneta ierīces vai pakalpojuma izmantošanas riskiem; uzskata, ka tās būtu jāizstrādā, ja ir tāda vajadzība un ja lietu interneta ierīces var ietekmēt attiecīgo infrastruktūru, pamatojoties uz prasībām, kas izklāstītas Kiberdrošības direktīvā, kura būtu jāizmanto par pamatu drošības prasību noteikšanā; norāda, ka šādu marķējumu ir jāspēj pielāgot nākotnes tehnoloģiju izmaiņām un attiecīgā gadījumā jāņem vērā pasaules mēroga standarti;

34.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu starpnozaru un starpvalodu standartu popularizēšanā un privātumu ievērojošu, uzticamu un drošu pakalpojumu atbalstīšanā;

35.  šajā sakarā atbalsta tādu konkrētu un izmērāmu obligāto prasību izstrādi, kurās tiktu ņemta vērā lietu interneta ierīču un pakalpojumu ilgtermiņa noturība un uzticamība, kā arī nozares datordrošības un ilgtspējas standarti; šādā sarakstā būtu jāiekļauj, piemēram, saistības pēc iespējas īsākā laikā pēc iegādes darīt pieejamus atjauninājumus, ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja saistības attiecībā uz termiņu, kurā tas nodrošinās atjauninājumu pēc neaizsargātības atklāšanas un paziņošanas; šajā nolūkā Komisijai būtu jāizvērtē nozares pašregulācijas iespēja, ņemot vērā ātrumu, ar kādu IKT nozarē attīstās standarti un tehnoloģijas, kā arī attīstības un uzņēmējdarbības modeļu daudzveidība, tostarp atvērtais pirmkods, jaunuzņēmumi un MVU;

36.  ņem vērā kiberdrošības problēmas un apdraudējumu specifiku transporta nozarē; mudina Komisiju pievērsties šai specifikai, kad tā 2017. gada beigās pieņems ieteikumus par kiberdrošības standartiem kā pirmo soli ceļā uz visaptverošu stratēģiju par kiberdrošību transporta nozarē;

37.  norāda, ka IKT standartizācija labvēlīgi ietekmēs ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu un multimodālu transporta risinājumu attīstību; aicina Komisiju kopā ar ESO pievērst lielāku uzmanību šai attīstībai, īstenojot prioritārās rīcības plānu IKT standartizācijai, un jo īpaši izpētīt standartizācijas potenciālo lomu, atbalstot tehnoloģiju izmaiņas un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas parādās tūrisma nozarē; aicina Komisiju strauji rīkoties, lai veicinātu integrētus un viedus biļešu pārdošanas un informācijas pakalpojumus un jaunas mobilitātes koncepcijas, piemēram, koncepciju “mobilitāte kā pakalpojums”;

38.  norāda, ka, arvien plašāk lietojot internetu, tiešsaistes banku pakalpojumus, sociālo tīklošanu un e-veselības iniciatīvas, cilvēkiem rodas arvien lielākas bažas par drošību un privātumu, un ka IKT standartos ir jāņem vērā iedzīvotāju aizsardzības principi attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti;

39.  aicina Komisiju IKT standartizācijas prioritātēs iekļaut ražošanas digitālo integrāciju un mudina ražošanas iekārtu digitālās integrācijas nolūkos izstrādāt atvērtus sakaru protokolu un datu formātu standartus, lai nodrošinātu iekārtu un ierīču pilnīgu sadarbspēju;

40.  atzīst dažas no bažām, jo īpaši attiecībā uz IKT un standartam būtiskiem patentiem (SEPs), un atzīst, ka stingra, godīga un saprātīga intelektuālā īpašuma tiesību politika mudinās veikt investīcijas un inovāciju un atvieglos digitālā vienotā tirgus un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz 5G un lietu interneta ierīču ieviešanu, jo tās lielā mērā balstās uz standartizāciju; uzsver, ka ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvarotu standartizācijas sistēmu un efektīvu licencēšanas praksi tiem SEP, kas balstās uz FRAND (taisnīgas, samērīgas un nediskriminējošas prakses) metodiku, un kliedēt gan SEP licenciāru, gan licenciātu pamatotās bažas, vienlaikus nodrošinot, ka standartizācijas process piedāvā vienlīdzīgus apstākļus, kuros visu lielumu uzņēmumi, tostarp MVU, var sadarboties savstarpēji izdevīgā veidā; mudina Komisiju censties nodrošināt, ka digitālo komponentu sadarbspēju var panākt, izmantojot dažādu veidu licencēšanas risinājumus un uzņēmējdarbības modeļus;

41.  mudina Komisiju nekavējoties precizēt pamatelementus taisnīgai, efektīvai un izpildāmai licencēšanas metodikai, kura balstītos uz FRAND principiem, ņemot vērā gan standartu, tostarp SEP, īpašumtiesību turētāju, gan ieviesēju intereses, paredzot taisnīgu peļņu no investīcijām un ilgtspējīgā atklātā standartizācijas procesā izstrādātu tehnoloģiju plašu pieejamību; aicina Komisiju ņemt vērā ES Tiesas spriedumu lietā C-170/13 (Huawei/ZTE), kurā panākts līdzsvars starp SEP turētājiem un standartu īstenotājiem, lai novērstu patentu pārkāpumus un nodrošinātu efektīvu strīdu izšķiršanu; turklāt aicina Komisiju uzlabot definīciju, kas attiecas uz informāciju par patentu darbības jomu un risināt jautājumus, kas saistīti ar informācijas asimetriju starp MVU un lieliem uzņēmumiem, palielināt standartam būtisku patentu deklarāciju pārredzamību un uzlabot informācijas kvalitāti par SEP saistību ar ražojumiem; uzskata, ka kompensācijas SEP izstrādātājiem pamatā jābūt taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kā arī pārredzamām, saprātīgām, paredzamām un ilgtspējīgām autoratlīdzības likmēm, izņemot gadījumus, kad izstrādātāji nolemj standartu darīt pieejamu bez finansiālas kompensācijas; tomēr atzīst, ka dažādi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, licencēšana bez autoratlīdzības un atvērtā pirmkoda programmatūras ieviešana, eksistē un attiecīgi tiesību aktos un diskusijās arī turpmāk vajadzētu atzīt visu modeļu izmantošanu, pamatā paredzot visu tirgus sektoru un intelektuālā īpašuma tiesību turētāju tiesības;

42.  norāda — lai nodrošinātu dinamisku ekosistēmu, kas rada pievienoto vērtību un darbvietas, licencēšanas satvara uzraudzībā un turpmākā pilnveidošanā ir jāizmanto uz pierādījumiem balstīta pieeja;

43.  aicina Komisiju divas reizes gadā publicēt ziņojumu, kurā būtu minēti šādi reāli gadījumi: (a) SEP nelicencēta izmantošana (tātad pārkāpums), kas ilgst 18 mēnešus vai vairāk, un b) standartu apgrūtināta pieejamība FRAND saistību sistemātiskas nepildīšanas dēļ;

44.  aicina Komisiju izbeigt debates par “apzinātu vajadzību” pēc zinātnes mākoņa un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nekavējošus pasākumus saistībā ar Eiropas atvērto zinātnes mākoni, kuram kopīgu politiku un IKT standartu sistēmā vajadzētu saskaņoti integrēt esošos tīklus, datus un augstas veiktspējas skaitļošanas sistēmas un e-infrastruktūras pakalpojumus visās zinātnes jomās;

Eiropas standarti XXI gadsimtam

45.  atzinīgi vērtē Komisijas standartizācijas paketi “Eiropas standarti XXI gadsimtam” un uzskata, ka standartizācijas sistēma būtu jāpadara pārredzamāka, atvērtāka un iekļaujošāka, lai pilnībā integrētu iedzīvotāju, patērētāju un MVU problēmu risināšanu;

46.  pauž nožēlu, ka ar to nav notikušas apspriedes pirms dokumentu paketes pieņemšanas, un mudina Eiropas iestādes saskaņot dažādās iniciatīvas vienotā stratēģiskā un visaptverošā darba programmā, izvairoties no darbību un politiku dublēšanās; uzsver, ka attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai var būt svarīga nozīme sabiedriskajā saskaņotā standarta rūpīgajā pārbaudē, ko pasūtīja Komisija;

47.  aicina vairāk pastiprināt, saskaņot un uzlabot Savienības gada darba programmas (SGDP) precizitāti;

48.  uzsver, ka nākamajā SGDP jo īpaši jāpievēršas darbībām, ar kurām uzlabo IKT un ar IKT nesaistītu standartu režīmu savstarpēju pielāgošanu, jāuzlabo dažādu valsts standartizācijas iestāžu (VSI) noteikumi un jāstiprina ESO iekļaujošais raksturs, pievēršot lielāku uzmanību to ieinteresēto personu lomai, kas uzskaitītas 5. pantā;

49.  uzsver iestāžu dialoga nozīmi attiecībā uz SGDP sagatavošanu un mudina pirms SGDP pieņemšanas censties ikgadējā standartizācijas forumā iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu jaunas jomas, pašreizējās problēmas un nepieciešamos standartizācijas procesa uzlabojumus;

50.  mudina dalībvalstis investēt savās standartizācijas stratēģijās, kas valsts līmenī arī palīdzēs publiskajam sektoram, standartizācijas iestādēm, sabiedrības ieinteresētajām personām, MVU un akadēmiskajām aprindām un mudinās tos izstrādāt un ieviest individuālus standartizācijas rīcības plānus;

51.  atzinīgi vērtē kopīgo standartizācijas iniciatīvu (KSI) un ierosina, ka arī Parlamentam ir jābūt aicinātam piedalīties un dot ieguldījumu KSI, uzsverot, ka šādu publiskā un privātā sektora partnerību noteikumi jāievēro visām ieinteresētajām personām, tostarp ES iestādēm; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, īstenojot KSI iekļautās galvenās darbības un ieteikumus, un līdz 2017. gada beigām ziņot Parlamentam par panākto progresu;

52.  atzinīgi vērtē saistībā ar KSI uzņemtās saistības izstrādāt pētījumu par ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp informāciju par politiku, riskiem un rezultātiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, standartiem un to izmantošanu; aicina Komisiju pētījumu balstīt uz kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem un analizēt gan standartizācijas procesa uzņēmējdarbības modeli, gan dažādus finansēšanas modeļus, tostarp iespējas un problēmas, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi saskaņotajiem standartiem;

53.  uzsver, ka standartizācija tiek aizvien vairāk atzīta par būtiska ieguldījuma sniedzēju pētniecībā un izstrādē, tai ir liela nozīme plaisas mazināšanā starp pētniecību un tirgu, tā veicina pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu un rada pamatu turpmākai inovācijai;

54.  aicina Komisiju pieņemt politikas nostādnes, ar kurām likvidē pārmērīgus šķēršļus inovatīvās nozarēs, lai stimulētu investīcijas pētniecībā un izstrādē un ES standartizācijā; atzīmē, ka vertikālajām nozarēm būtu jāizstrādā pašām savi standartizācijas ceļveži, kas balstītos uz nozares vadītiem procesiem, kuri, stingras apņemšanās panākt vienotus standartus virzīti, varētu kļūt par pasaules standartiem; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas ES standartizācijas iestādēm;

55.  mudina puses, kas piedalās kopīgajā standartizācijas iniciatīvā, nodrošināt pētniecības un inovācijas labāku saskaņotību ar standartu noteikšanas prioritātēm;

56.  uzskata, ka brīva pieeja zināšanām un atvērtās licences ir labākie instrumenti inovācijas un tehnoloģijas attīstības stimulēšanai; mudina ES līdzekļus saņemošās pētniecības institūcijas izmantot atvērtus patentus un licences, lai nodrošinātu svarīgāku lomu standartu noteikšanā;

57.  atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot sinerģiju starp standartizācijas un pētniecības kopienām un veicināt standartus agrīnā pētniecības projektu posmā; mudina valstu standartizācijas iestādes veicināt standartizāciju zinātnieku un inovācijas kopienās, tostarp attiecīgajās valsts organizācijās un finansēšanas aģentūrās, un iesaka saskaņā ar „Apvārsnis 2020” izstrādāt īpašu nodaļu par standartizāciju;

58.  mudina Komisiju, lai tā savukārt mudina ESO nodrošināt, ka tirgum atbilstošu pakalpojumu standarti atspoguļo ekonomikas pieaugošo servitizāciju un tiek izstrādāti, lai nodrošinātu pakalpojumu drošumu un kvalitāti un par prioritāti noteiktu patērētājiem visvairāk kaitējošās jomas, vienlaikus neskarot spēkā esošās valstu reglamentējošās prasības, jo īpaši noteikumus par darba tiesībām, koplīgumiem un darba koplīguma slēgšanas sarunām; turklāt atzīst, ka standarti pakalpojumu jomā bieži vien atbilst dalībvalstu specifikai un to izstrāde ir saistīta ar vajadzību pēc tiem attiecīgajā tirgū un ar patērētāju un sabiedrības interesēm; uzsver, ka Eiropas pakalpojumu standartu izstrādei būtu jāveicina pakalpojumu iekšējā tirgus darbība, vienlaikus palielinot pārredzamību, kvalitāti un konkurētspēju un veicinot konkurenci, inovāciju un patērētāju aizsardzību;

59.  norāda, ka standartizācijas gaitā Eiropā ir jāpievēršas standartiem, kas uzlabo cilvēku ar invaliditāti un vecu cilvēku brīvu piekļuvi transportam un transporta pakalpojumiem;

60.  uzskata, ka mūsdienu strauji mainīgā pasaule ar pieaugošu tehnisko sarežģītību noved pie tā, ka tiek izstrādāti aizvien vairāk standarti un platformas tādu specifikāciju apstrādei, kuras neatbilst standartizācijas iestāžu noteiktajām, kas atzītas Regulā (ES) Nr. 1025/2012, un ka tagad ir lielāks pieprasījums pēc MVU un mikrouzņēmumu iesaistīšanās; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt pasākumus, kas uzlabo MVU piekļuvi standartu izstrādes un lietošanas līdzekļiem;

61.  uzsver, ka ir svarīgi Eiropas līmenī savstarpēji savienot platformas un datubāzes, nodrošinot tīklu un sistēmu labāku sadarbspēju;

62.  uzskata, ka IKT standartizācija ir saistīta ne tikai ar prasību noteikšanu attiecībā uz ražojumiem, bet arī ar inovatīvu tehnoloģiju attīstību;

63.  uzsver, ka vienoti (tehniskie) noteikumi palīdz samazināt izstrādes, ražošanas un sertificēšanas izmaksas un novērš uzdevumu dublēšanos;

64.  uzsver, ka sabiedrības novecošana Eiropā pieprasa standartu izstrādē sistemātiski ņemt vērā gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti, kā arī citu neaizsargātu sabiedrības locekļu vajadzības, jo standarti ir piemērots līdzeklis, lai palīdzētu Eiropā izveidot aktīvu un veselīgu sabiedrību un palielinātu ražojumu un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem;

65.  norāda, ka inovācija transporta un tūrisma nozarē sniedz milzīgas iespējas un pozitīvi ietekmē gan sabiedrību, gan ES uzņēmumus, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus, un uzstāj uz nepieciešamību izstrādāt jaunus standartus, iespēju robežās izmantojot daudznozaru pieeju, un atbalstīt standartizāciju, lai nodrošinātu ES iniciatīvu pienācīgu īstenošanu digitalizācijas jomā, piemēram, attiecībā uz kooperatīvajām intelektiskajām transporta sistēmām (C-ITS) un transporta lietotņu izstrādi ES satelītnavigācijas sistēmās (Galileo un EGNOS);

Eiropas Standartizācijas organizācijas

66.  atzinīgi vērtē ESO lomu, tomēr mudina izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas uzlabotu to atvērtību, pieejamību un pārredzamību, un iesaka organizāciju darbu virzīt Eiropas interesēs;

67.  atzīst, ka dalībvalstu delegāciju princips ir būtisks Eiropas sistēmai, taču brīdina, ka pastāv atšķirības attiecībā uz resursiem, tehniskām zināšanām un ieinteresēto personu iesaistīšanos valsts līmenī, un iesaka valstu delegāciju darbu papildināt;

68.  atzīst, cik svarīga ir standartu savlaicīga izstrāde, kā arī — saskaņoto standartu gadījumā —, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek citētas norādes; apzinās, ka Oficiālajā Vēstnesī atsauces standarti tiek citēti retāk, un aicina Komisiju veikt izpēti un novērst šādu izmaiņu cēloņus, kā arī novērst nevajadzīgu slogu; šajā sakarā iesaka standartizācijas procesā vairāk iesaistīt Komisijas ekspertus un jaunās pieejas konsultantus un aicina Komisiju sadarbībā ar ESO izstrādāt standartizācijas novērtēšanas vadlīnijas, lai palīdzētu dažādiem Komisijas departamentiem, ESO un jaunās pieejas konsultantiem saskaņotā veidā novērtēt standartus;

69.  atkārtoti norāda, ka pārredzami un pieejami pārsūdzības mehānismi vairo uzticību ESO un standartu noteikšanas procedūrām;

70.  mudina izmantot jaunās IKT, lai uzlabotu standartizācijas procesu pieejamību un pārredzamību, piemēram, MVU paredzēto CEN-CENELEC e-mācību instrumentu; uzskata, ka digitālu instrumentu izmantošana var veicināt ieinteresēto personu līdzdalību standartu izstrādē un sniegt informāciju par paredzēto, notiekošo un pabeigto standartizācijas darbu;

Stratēģiski ierosinājumi

71.  aicina Komisiju ikgadējā standartizācijas forumā uzlabot sinerģiju un koordināciju starp Eiropas iestādēm, ESO, valstu standartizācijas iestādēm un visu attiecīgo ieinteresēto personu organizācijām, vienlaikus atzīstot arī standartu starptautisko kontekstu; atzīst, ka lielākā daļa standartu tiek izstrādāti brīvprātīgi, reaģējot uz tirgus un patērētāju vajadzībām, un atbalsta šo tendenci;

72.  aicina stingri piemērot Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecībā uz III pielikumā minēto organizāciju atzīšanu un publicēt ziņojumus, kas paredzēti minētās regulas 24. pantā;

73.  mudina Komisiju pilnībā saskaņot nosacījumus attiecībā uz III pielikumā minētajām organizācijām un novērst de facto šķēršļus, kas kavē to efektīvu iesaistīšanos standartu izstrādāšanā;

74.  iesaka ESO ietvaros pārskatīt III pielikumā minēto organizāciju dalības statusu, tiesības un pienākumus, piemēram, tiesības pārsūdzēt, padomdevēja pilnvaras, tiesības sniegt atzinumu pirms standarta pieņemšanas un piekļuvi tehniskajām komitejām un darba grupām, lai novērtētu, ka tas viss atbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 prasībām;

75.  aicina ESO nodrošināt, ka ISO-CEN (Vīne) un IEC-CENELEC (Frankfurte) nolīgumi nekavē vai neapdraud III pielikumā minēto organizāciju vai valstu standartizācijas iestāžu dalību standartizācijas procesos;

76.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atvieglot finansēšanu un paātrināt nepieciešamās infrastruktūras izvēršanu, tostarp izmantojot modernizēšanu, pārveidošanu un uzlabošanu, lai tirgū ieviestu jaunas tehnoloģijas, ko atbalsta Eiropas standarti (piemēram, alternatīvo degvielu infrastruktūru), ievērojot drošuma, veselības un vides prasības; uzsver, ka infrastruktūra ir ilgtermiņa investīcija un ka tāpēc tās standartizācijai būtu jānodrošina maksimāla savietojamība un jāparedz iespēja turpmākai tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai;

77.  aicina Komisiju sadarboties ar ESO un valstu standartizācijas iestādēm, lai attiecībā uz piekļuvi standartiem veicinātu viegli lietojama piekļuves punkta izveidi, kas var sniegt palīdzību un informāciju standartu lietotājiem par pieejamajiem standartiem un to vispārīgām specifikācijām, palīdzēt viņiem atrast standartus, kuri visvairāk atbilst to vajadzībām, kā arī norādījumus par standartu īstenošanu; turklāt iesaka ar informācijas un izglītošanas kampaņām valsts un ES līmenī popularizēt standartu nozīmi un mudina dalībvalstis savās izglītības sistēmās iekļaut attiecīgus profesionālās izglītības kursus par standartiem;

78.  prasa Komisijai izstrādāt tehnoloģijas uzraudzības pasākumus, lai apzinātu turpmākās norises IKT jomā, kurās varētu lietderīgi izmantot standartizāciju, un veicināt tās informācijas plūsmu un pārredzamību, kas vajadzīga iekļūšanai tirgū un šo tehnoloģiju darbībai, un šajā sakarā prasa popularizēt internetā viegli pieejamus un lietotājiem draudzīgus novērtēšanas mehānismus;

79.  iesaka, ka valstu standartizācijas iestādēm ir jānoskaidro, vai ir iespējams nodrošināt piekļuvi standartiem tādā apjomā, ka šo standartu lietotājs var izvērtēt standarta atbilstību; stingri iesaka valstu standartizācijas iestādēm un ESO, nosakot maksu par standartiem, ņemt vērā MVU un ieinteresēto personu, kuras tos izmanto nekomerciāliem mērķiem, vajadzības;

80.  aicina Komisiju sagatavot Eiropas reģistru, kurā būtu iekļauti spēkā esošie Eiropas standarti visās oficiālajās ES valodās un kurš ietvertu arī informāciju par patlaban ESO notiekošo standartizācijas darbu, esošajiem standartizācijas mandātiem, panākto virzību un lēmumiem saistībā ar oficiāliem iebildumiem;

81.  aicina Komisiju uzraudzīt starptautisko IKT standartizācijas attīstību un vajadzības gadījumā atbalstīt Eiropas ieinteresēto personu piedalīšanos un koordināciju vadošajās pozīcijās attiecīgajās standartizācijas iestādēs un stratēģiski nozīmīgos standartizācijas projektos, lai popularizētu Eiropas reglamentējošo modeli un intereses; mudina izmantot daudzpusēju ieinteresēto personu platformu IKT standartizācijas jautājumos, lai apvienotu ESO un starptautiskās IKT standartizācijas iestādes;

82.  mudina ES Eiropas rūpniecības digitalizācijas vajadzībām pieņemt rūpniecībai paredzēto arhitektūras etalonmodeli 4.0;

83.  aicina dalībvalstis izmantot Eiropas IKT standartus publiskā iepirkuma procedūrās, lai uzlabotu valsts pakalpojumu kvalitāti un veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu; tomēr uzsver, ka standartu izmantošanas rezultātā nevajadzētu rasties papildu šķēršļiem, īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuri cenšas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās;

84.  aicina ES iestādes, valstu valdības un ESO izstrādāt politikas veidotāju apmācības vadlīnijas, kas viņiem palīdzētu novērst neatbilstības, ko rada atšķirīgu darba metožu izmantošana dažādos departamentos un iestādēs, un veidot standartizācijas kultūru un izpratni par to, kā standarti darbojas un kad tos var izmantot;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 70 E, 8.3.2012., 56. lpp.
(2) https://ec.europa.eu/info/european-commissions-open-source-strategy_en

Juridisks paziņojums - Privātuma politika