Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

–  ņemot vērā LESD 191., 192. un 193. pantu un atsaucoties uz mērķi apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (COM(2008)0397),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(1),

–  ņemot vērā Komisijas ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam (COM(2016)0773), jo īpaši mērķi noteikt precīzākas prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem un horizontālākas prasības tādās jomās kā ražojumu ilgtspējība, labošanas iespējas, uzlabojumu iespējas, demontāžas koncepcija un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršība,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(3) (Septītā vides rīcības programma),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu par tematu „Ilgtspējīgākam patēriņam — rūpniecības preču izmantošanas laiks un patērētāju informēšana uzticamības atjaunošanas nolūkā”(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. aprīļa paziņojumu „Ekoloģisko produktu vienotā tirgus izveide. Kvalitatīvāka informācija par produktu un organizāciju ekoloģiskajiem raksturlielumiem” (COM(2013)0196),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu „Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614) un aprites ekonomikas paketi, ar ko jo īpaši paredz pārskatīt direktīvas par atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK, Atkritumu pamatdirektīva), direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (Direktīva 94/62/EK), direktīva par atkritumu poligoniem (Direktīva 1999/31/EK), direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem (Direktīva 2000/53/EK), direktīva par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem (Direktīva 2006/66/EK) un direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Direktīva 2012/19/ES),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažiem preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspektiem (COM(2015)0635),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(6),

–  ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2015. gada 18. augusta ziņojumu „Ilglietojamas preces: ilgtspējīgāki produkti. Ko patērētāji gaida no ES resursefektivitātes un aprites ekonomikas programmas”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 29. marta pētījumu „Derīguma termiņa marķējuma ietekme uz patērētājiem”,

–  ņemot vērā pēc Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtījuma 2016. gada jūlijā veikto pētījumu „Ilgāks produktu derīguma laiks: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem”,

–  ņemot vērā Eiropas Patēriņa centra 2016. gada 18. aprīļa pētījuma pārskatu „Ieprogrammētais nolietojums jeb patēriņa sabiedrības blakusprodukti”,

–  ņemot vērā Austrijas standartu ONR 192102 „Izcilības marķējums ilgtspējīgām, viegli remontējamas uzbūves elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0214/2017),

A.  tā kā Komisijas ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam ir aplūkota aprites ekonomika un vajadzība risināt ilgtspējības un pārstrādājamības jautājumus;

B.  tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pieņēmusi atzinumu par produktu lietošanas ilgumu, kas liecina par ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētību šajā jomā;

C.  tā kā ir jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu, no vienas puses, un inovāciju, pētniecību un attīstību, no otras puses;

D.  tā kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtītais pētījums liecina, ka ilgāka produktu derīguma termiņa veicināšanai ir vajadzīgi visaptveroši politikas pasākumi;

E.  tā kā cits citam līdzās pastāv atšķirīgi ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, tostarp uz lietošanu balstīts ekonomikas modelis, kas var palīdzēt mazināt negatīvo ietekmi uz vidi;

F.  tā kā ir jāveicina, lai produktiem būtu garāks lietošanas termiņš, ko jo īpaši panāktu, pievēršoties ieprogrammētā nolietojuma jautājumam;

G.  tā kā Eiropā ir jāatbalsta remontēšanas nozare, kurā galvenokārt darbojas mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi;

H.  tā kā lielāka to pasākumu saskaņošana, ar ko paredz produktu otrreizēju izmantošanu, sekmētu vietējo ekonomiku un iekšējo tirgu, jo tiktu radītas jaunas darbvietas un stimulēts pieprasījums pēc lietotām precēm;

I.  tā kā gan no ekonomikas, gan no vides aizsardzības viedokļa ir jātaupa izejvielas un jāierobežo atkritumu rašanās, kas nozīmē, ka būtu jāpiemēro ražotāja paplašinātas atbildības koncepcija;

J.  tā kā Eirobarometra 2014. gada jūnija apsekojumā konstatēts, ka 77 % ES patērētāju labāk gribētu remontēt sabojājušās preces, nevis iegādāties jaunas; tā kā aizvien vēl ir jāuzlabo patērētājiem sniegtā informācija par produktu ilglietojamību un remontējamību;

K.  tā kā uzticami un ilglietojami produkti ir rentabli patērētājiem un novērš resursu pārmērīgu izmantošanu un atkritumu radīšanu; tā kā līdz ar to ir svarīgi, lai patēriņa produktu derīguma laiku paildzinātu ar produktu atbilstīgu uzbūvi, nodrošinot produktu ilgtspējību un iespēju tos remontēt, uzlabot, izjaukt un pārstrādāt;

L.  tā kā patērētāju uzticība ražojumu kvalitātei samazinās un tas kaitē Eiropas uzņēmumiem; tā kā pašlaik visā ES juridiski ir spēkā ir 24 mēnešu garantijas laiks un dažas dalībvalstis ir ieviesušas patērētāju papildu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvu 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām;

M.  tā kā patērētājiem ir tiesības izvēlēties atbilstīgi savām atšķirīgajām vajadzībām, gaidām un preferencēm, un tas būtu jārespektē;

N.  tā kā, lai arī EESK 2016. gada marta pētījumā ir secināts, ka produktu derīguma laika norādīšana pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, tomēr patērētāji netiek pienācīgi informēti par produktu derīguma laiku;

O.  tā kā produktu derīguma laiku un nolietošanās veidu nosaka dažādi dabiski un mākslīgi faktori, piemēram, sastāvs, funkcionalitāte, remontēšanas izmaksas un patēriņa ieradumi;

P.  tā kā ir jāveicina remontējamība un rezerves daļu pieejamība;

Q.  tā kā saistībā ar resursu aizsardzības veicināšanu būtiska nozīme ir ne tikai ražojuma lietošanas ilgumam, bet arī tā kvalitātei visu lietošanas laiku;

R.  tā kā valstis īsteno arvien vairāk iniciatīvu preču un programmatūras priekšlaicīga nolietojuma problēmas risināšanai; tā kā šajā ziņā ir jāizstrādā kopīga stratēģija vienotajam tirgum;

S.  tā kā digitālo mediju lietošanas ilgums nosaka arī elektronisko ierīču kalpošanas ilgumu; tā kā, ņemot vērā, ka programmatūra noveco aizvien straujāk, elektroniskām ierīcēm ir jābūt pielāgojamām, lai tās tirgū saglabātu konkurētspēju;

T.  tā kā produkti ar iebūvētiem defektiem, kas izraisa to sabojāšanos un neizmantojamību pēc noteikta lietošanas reižu skaita, var vienīgi mazināt patērētāju uzticību un šādus produktus nedrīkstētu laist tirgū;

U.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem 90 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka produktiem ir jābūt marķētiem ar skaidrām norādēm par to derīguma un lietošanas ilgumu;

V.  tā kā labumu no ilgāka produktu lietošanas laika var gūt visi ekonomikas dalībnieki, tostarp MVU;

W.  tā kā Septītā vides rīcības programma prasa īstenot konkrētus pasākumus, ar ko uzlabot produktu ilgtspēju, labošanas iespējas un otrreizējo izmantojamību, kā arī pagarināt produktu derīguma laiku;

X.  tā kā šajā ziņā liela loma ir ražotāja paplašinātas atbildības koncepcijai;

Y.  tā kā nolūkā pāriet uz aprites ekonomikas modeli ir jāiesaista politisko lēmumu pieņēmēji, pilsoņi un uzņēmumi, turklāt tas ir saistīts ar pārmaiņām ne tikai produktu un pakalpojumu konstruēšanā un pārdošanā, bet arī patērētāju domāšanā un gaidās un uzņēmumu darbībā, radot jaunus tirgus, kas atbilst izmaiņām patēriņa modeļos, lielākā mērā uzsverot produktu izmantojumu, atkārtotu un arī kopīgu izmantojumu, kas palīdzētu pagarināt produktu derīguma laiku un radīt konkurētspējīgus, ilgstoši izmantojamus un ilgtspējīgus produktus;

Z.  tā kā daudzām lampām nav iespējams nomainīt spuldzes, kas var radīt problēmas, ja spuldze izdeg, ja tirgū parādās jaunas, daudz efektīvākas spuldzes vai arī, piemēram, patērētājs vēlas citas krāsas gaismu nekā to, ko rada spuldze, bet šādā gadījumā būtu jānomaina visa lampa;

AA.  tā kā ideālā gadījumā LED spuldzēm vajadzētu būt nomaināmiem, nevis nenomaināmiem elementiem;

AB.  tā kā, aprites ekonomikai attīstoties, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai mudinātu produktus remontēt, pielāgot, uzlabot, padarīt ilgtspējīgākus un otrreiz izmantojamus ar mērķi pagarināt produktu un/vai to sastāvdaļu derīguma un kalpošanas laiku;

AC.  tā kā aizvien lielāka produktu daudzveidība, aizvien īsāki inovācijas cikli un pastāvīgi mainīgā mode palielina jaunu produktu iegādes biežumu, kas saīsina produktu derīguma laiku;

AD.  tā kā lielas iespējas sniedz produktu remontēšana, lietotu produktu izmantošana un produktu maiņa, t. i., paņēmieni, kā pagarināt produktu derīguma laiku;

AE.  tā kā būtu jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu un vides saglabāšanu, turpinot stimulēt inovāciju un turpmāku attīstību,

Izturīgu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu ražojumu izstrāde

1.  aicina Komisiju mudināt, lai iespēju robežās katrai produktu kategorijai jau izstrādes stadijā noteiktu minimālos izturīguma kritērijus, kas inter alia ietvertu ilglaicīgumu, remontējamību un uzlabojamību un balstītos uz standartiem, ko izstrādājušas visas trīs Eiropas standartizācijas organizācijas (ESO) (CEN, CENELEC un ETSI);

2.  uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp produktu derīguma laika pagarināšanu, atkritumu pārveidošanu par resursiem (otrreizējās pārstrādes izejvielām), rūpniecisko simbiozi, inovāciju, patērētāju pieprasījumu, vides aizsardzību un izaugsmes politiku, un uzskata, ka aizvien resursefektīvāku produktu izstrādei nav jāmudina saīsināt produktu derīguma laiku vai priekšlaicīgi pārtraukt to ekspluatāciju;

3.  norāda, ka tādi aspekti kā ražojumu lietošanas ilgums, garāka garantija, rezerves daļu pieejamība, remontēšanas iespējas un daļu aizstājamība ir jāiekļauj ražotāja komerciālajā piedāvājumā, kam jāatbilst atšķirīgām patērētāju vajadzībām, gaidām un preferencēm, un ka šie aspekti ir svarīgi konkurencei brīvā tirgū;

4.  atzīmē tādu komercstratēģiju lomu ilgtspējīgu produktu konstruēšanā kā produktu līzings, kad iznomātie produkti paliek līzinga firmu īpašumā, un līdz ar to šīs firmas ir ieinteresētas produktus pārdot atkārtoti un ieguldīt ilgtspējīgāku produktu konstruēšanā, kā rezultātā samazinās jaunu produktu ražošana, kā arī atkritumos izmesto produktu īpatsvars;

5.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz aprites ekonomikas paketes pārskatīšanu, ar ko groza Atkritumu direktīvu, un šajā nostājā tiek nostiprināta paplašinātas ražotāja atbildības principa piemērošana un līdz ar to stimulēta ilgtspējīgāku produktu izstrāde;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādu ražotāju centienus, kuri izstrādā modulāru dizainu, lai ražojumu daļas varētu viegli demontēt un nomainīt;

7.  uzskata, ka produktu ilglaicīgumam un remontējamībai ir jāiet roku rokā ar ilgtspējības mērķi, ko panāktu, piemēram, ar videi draudzīgu materiālu izmantošanu;

8.  ar bažām norāda uz modemu, rūteru un TV dekoderu/televizora pierīču radītajiem elektroniskajiem atkritumiem, kad patērētāji pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja; atgādina patērētājiem un telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējiem, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120 patērētājiem jau ir tiesības izmantot savu izvēlēto galiekārtu, kad tie pāriet pie jauna telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja;

Remontējamības un ilglaicīguma veicināšana

9.  aicina Komisiju veicināt produktu remontējamību:

10.  uzskata, ka ir lietderīgi nodrošināt tādu rezerves daļu pieejamību, kas ir būtiskas pienācīgai un drošai preču funkcionēšanai:

11.  mudina dalībvalstis izskatīt iespēju ieviest atbilstīgus stimulus, ar ko veicinātu ilglaicīgu, kvalitatīvu un remontējamu produktu ražošanu, lai stimulētu remontēšanu un lietotu preču pārdošanu un lai attīstītu apmācību remontēšanas jomā;

12.  uzsver, cik būtiski ir saglabāt iespēju doties uz neatkarīgu remontdarbīcu, piemēram, atturot no tehniskiem, drošības vai programmatūras risinājumiem, ar ko remontēšanu liedz citām remontdarbīcām, ja tās nav pilnvarotās firmas vai struktūras;

13.  prasa īstenot centienus, ar ko mudinātu rezerves daļu atkārtotu izmantošanu lietotu preču tirgū;

14.  atzīst iespēju izmantot 3D printēšanu, lai speciālistiem un patērētājiem sagādātu rezerves daļas; mudina šajā ziņā aizsargāt produktu drošumu, nepieļaut to viltošanu un nodrošināt autortiesību aizsardzību;

15.  atgādina, ka standartizētu un modulāru komponentu pieejamībai, demontāžas plānošanai, ilgi kalpojošu produktu izstrādei un efektīviem ražošanas procesiem ir nozīmīga loma veiksmīgas aprites ekonomikas īstenošanā;

Lietojumorientēta ekonomikas modeļa izmantošana un MVU un nodarbinātības atbalstīšana ES

16.  uzsver, ka pāreja uz tādiem uzņēmējdarbības modeļiem kā “produkti kā pakalpojumi” var uzlabot ražošanas un patēriņa modeļu ilgtspējību, ja vien šādas pakalpojumproduktu sistēmas nenoved pie produktu derīguma laika saīsināšanas, un norāda, ka ar šādiem uzņēmējdarbības modeļiem nebūtu jārada iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas;

17.  uzsver, ka jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, tādu kā ar interneta starpniecību nodrošināti pakalpojumi, jauni tirdzniecības veidi, veikali, kuros pārdod tikai lietotas preces, un plašāka informālo remonta struktūru pieejamība (preču remonta kafejnīcas, darbsemināri, kuros cilvēki paši var salabot savus produktus), var pagarināt produktu derīguma laiku un vienlaikus palielināt patērētāju izpratni par produktu derīguma laiku, kā arī paaugstināt patērētāju paļāvību uz produktiem ar garāku derīguma laiku;

18.  aicina dalībvalstis:

19.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka publiskajos iepirkumos tiek ņemts Direktīvā 2014/24/ES paredzētais nosacījums par aprites cikla izmaksām un valsts iestāžu iepirktais aprīkojums biežāk tiek izmantots atkārtoti;

20.  mudina dalībvalstis un Komisiju publiskajā politikā atbalstīt sadarbīgo ekonomiku, ņemot vērā priekšrocības, ko, piemēram, transporta un izmitināšanas nozarē sniedz rezerves resursu un jaudas izmantošana;

21.  aicina Komisiju, veicinot aprites ekonomiku, uzsvērt ražojumu ilglaicības nozīmīgumu;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā piemērot ES tiesību aktos (Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK) noteikto atkritumu hierarhiju un jo īpaši pēc iespējas lielākā mērā saglabāt elektrisko un elektronisko ierīču lietojamību un vērtību, nevis uzskatīt tās par atkritumiem, piemēram, nodrošinot lietotu preču centru darbiniekiem piekļuvi elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) savākšanas punktiem, lai šādas preces un to daļas varētu izmantot lietderīgi;

23.  uzskata, ka šajā rezolūcijā ietvertie pasākumi jo īpaši būtu jāpiemēro MVU un mikrouzņēmumiem, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, piemērojot metodes, kas ir piemērotas un proporcionālas MVU vai mikrouzņēmumu lielumam un spējām, lai saglabātu šo uzņēmumu attīstību un mudinātu jaunu speciālistu nodarbinātību un apmācību ES;

24.  aicina Komisiju apsvērt, kā varētu sekmēt un atvieglināt LED spuldžu nomaināmību, un papildus tam apsvērt ekodizaina pasākumus, mazāk stingru pieeju, kas, piemēram, ietvertu marķēšanu, stimulu shēmas, publisko iepirkumu vai pagarinātu garantijas termiņu, ja spuldzes nav nomaināmas;

25.  mudina dalībvalstis veikt efektīvu tirgus uzraudzību, lai gan Eiropas, gan importētie produkti atbilstu produktu politikas un ekodizaina prasībām;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un ievērot to kompetences;

Pilnīgākas informācijas sniegšana patērētājiem

27.  aicina Komisiju uzlabot informāciju par produktu ilglaicību, veicot šādus pasākumus:

28.  mudina dalībvalstis un Komisiju:

29.  aicina Komisiju mudināt uz regulāru un strukturētu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi visā Savienībā, starp Komisiju un dalībvalstīm, ietverot reģionālās un pašvaldību iestādes;

Ar ieprogrammēto nolietojumu saistītie pasākumi

30.  aicina Komisiju, apspriežoties ar patērētāju aizsardzības organizācijām, ražotājiem un citām ieinteresētajām personām, ierosināt ES līmeņa definīciju “ieprogrammēts nolietojums”, ko attiecinātu uz patēriņa precēm un programmatūru; turklāt aicina Komisiju sadarbībā ar tirgus uzraudzības iestādēm izskatīt iespēju izveidot neatkarīgu sistēmu, kuras ietvaros testētu produktus un spētu konstatēt ieprogrammēto nolietojumu; šajā saistībā prasa nodrošināt labāku juridisko aizsardzību trauksmes cēlējiem un piemērot ražotājiem atbilstīgus preventīvus pasākumus;

31.  norāda uz dažu dalībvalstu celmlauža lomu šajā jomā, piemēram, Benelux valstis ir pieņēmušas iniciatīvu, ar ko apkaro ieprogrammēto nolietojumu un pagarina mājsaimniecības (elektrisko) ierīču ekspluatācijas laiku; uzsver, cik būtiski ir apmainīties ar paraugpraksi šajā ziņā;

32.  atzīmē, ka produktu uzlabojamība var palēnināt produktu nolietojumu un samazināt ietekmi uz vidi un lietotāju izmaksas;

Tiesību uz atbilstības juridisko garantiju nostiprināšana

33.  uzskata, ka ir būtiski, lai patērētāji tiktu labāk informēti par to, kā darbojas obligātā garantija; prasa atsauci uz garantiju pilnībā norādīt attiecīgā produkta pirkuma čekā;

34.  aicina Komisiju īstenot iniciatīvas un pasākumus, ar ko palielinātu patērētāju izticēšanos:

35.  prasa ieviest ES līmeņa sūdzību mehānismu gadījumiem, kad netiek ievērotas tiesības uz garantiju, lai attiecīgajām iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt Eiropas standartu piemērošanu;

36.  norāda, ka ilgtspējīgāku produkta konstrukciju varētu stimulēt, nostiprinot ražotāja paplašinātās atbildības principu un nosakot obligāti izpildāmās prasības;

Patērētāju aizsardzība pret programmatūras novecošanos

37.  prasa nodrošināt lielāku uzlabojamības, drošības atjauninājumu un ilglaicīguma pārredzamību, kas visi ir nepieciešami raksturlielumi, lai pienācīgi funkcionētu gan programmatūra, gan aparatūra; aicina Komisiju izpētīt, vai ir jāuzlabo uzņēmumu savstarpējā sadarbība;

38.  mudina piegādātājus un ražotājus uzlabot pārredzamību, produktu pirkuma līgumos norādot minimālo periodu, kādā ir pieejami operētājsistēmu drošības atjauninājumi; ierosina ieviest definīciju, kurā noteiktu, kas ir saprātīgs lietošanas termiņš; turklāt uzsver, ka iebūvētu operētājsistēmu gadījumā ir jānosaka pienākums preces piegādātājam nodrošināt attiecīgo drošības atjauninājumu piegādi; aicina dalībvalstis sniegt skaidru informāciju par programmatūras atjauninājumu un uzlabojumu savietojamību ar patērētājiem piegādātajām iegultajām operētājsistēmām;

39.  prasa, lai būtiskie programmatūras atjauninājumi būtu atgriezeniski, papildus tiktu sniegta informācija par to ietekmi uz ierīces darbību un lai jaunā būtiskā programmatūra būtu savietojama ar iepriekšējās paaudzes programmatūru;

40.  prasa ar standartizācijas paņēmieniem uzlabot rezerves daļu, tostarp procesoru, nomaināmību, lai produktus varētu atjaunināt;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp. (2) OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp. (3) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp. (4) OV C 67, 6.3.2014., 23. lpp. (5) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. (6) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.