Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2036(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0233/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0233/2017

Debates :

PV 04/07/2017 - 18
CRE 04/07/2017 - 18

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0297

Pieņemtie teksti
PDF 359kWORD 60k
Trešdiena, 2017. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un Kubas politiskā dialoga un sadarbības nolīguma noslēgšana (Rezolūcija)
P8_TA(2017)0297A8-0233/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija nenormatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (12502/2016 – C8-0517/2016 – 2016/0298(NLE)2017/2036(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Kubas diplomātisko attiecību izveidi 1988. gadā,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12502/2016),

–  ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīguma (PDSN) projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (12504/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas lūgumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 209. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0517/2016),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu – “Ārējā darbība”,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā piektās daļas I–III un V sadaļu,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 2. decembra kopējo nostāju 96/697/KĀDP par Kubu(1), pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību J.2 pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 6. decembra Lēmumu (KĀDP) 2016/2233, ar ko atceļ Kopējo nostāju 96/697/KĀDP par Kubu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība” (COM(2009)0495),

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vai valdību vadītāju samitos līdz šim pieņemtās deklarācijas un īpaši deklarāciju, kas pieņemta ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) otrajā samitā, kurš notika Briselē 2015. gada 10. un 11. jūnijā ar nosaukumu “Veidojot mūsu kopīgo nākotni — kopīgs darbs, lai izveidotu plaukstošu, saliedētu un ilgtspējīgu sabiedrību mūsu iedzīvotājiem” un kurā pieņēma politisko paziņojumu “Partnerība nākamajai paaudzei”,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 19. novembra secinājumus par kopīgo ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģiju,

–  ņemot vērā īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos uzklausīšanu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2016. gada 12. oktobra apvienotajā sanāksmē par ES un Kubas cilvēktiesību dialoga rezultātiem,

–  ņemot vērā Kubas pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus,

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija(3) normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Kubu(4), 2006. gada 2. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību(5), 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Kubu(6) un 2010. gada 11. marta rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā(7),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus starptautiskos cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0233/2017),

A.  tā kā starp Eiropu un Kubu pastāv dziļas vēsturiskas, ekonomiskas un kultūras saites;

B.  tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecības ir daudzveidīgas un plašas;

C.  tā kā ES uztur attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC); tā kā CELAC atzinīgi vērtē iespēju paplašināt attiecības starp ES un Kubu;

D.  tā kā Kuba bija vienīgā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valsts, ar kuru ES nebija parakstījusi nekādu nolīgumu; tā kā 20 no ES dalībvalstīm ir parakstījušas dažāda veida divpusējos nolīgumus ar Kubu un uztur labas attiecības ar to;

E.  tā kā ar Padomes 2016. gada 6. decembra Lēmumu (KĀDP) 2016/2233 tika atcelta Kopējā nostāja 96/697/KĀDP;

F.  tā kā 2008. gadā tika atjaunots ES un Kubas augsta līmeņa dialogs un divpusējā attīstības sadarbība; tā kā Padome 2010. gadā uzsāka apspriedes par ES un Kubas turpmākajām attiecībām, 2014. gada februārī pieņēma sarunu norādes un pēc tam 2014. gada aprīlī sāka oficiālās sarunas par PDSN, kuras noslēdzās 2016. gada 11. martā;

G.  tā kā PDSN nosaka ES un Kubas attiecību galvenos principus un mērķus, tostarp trīs galvenās nodaļas par politisko dialogu, sadarbību un nozaru politikas dialogu, kā arī tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību;

H.  tā kā cilvēktiesību jautājumi ir ietverti gan politiskā dialoga, gan sadarbības nodaļā; tā kā ar PDSN abas puses vēlreiz apliecina, ka ievēros vispārējās cilvēktiesības, kas izklāstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgos starptautiskos instrumentos par cilvēktiesībām; tā kā ar PDSN abas puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos stiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lomu, kā arī visus ANO Statūtos nostiprinātos principus un mērķus; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu Savienības ārējām darbībām būtu jābalstās uz tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību, tostarp pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzība un solidaritāte, kā arī uz ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu; tā kā šajā ziņā cilvēktiesību ievērošanai un demokrātijas un tiesiskuma aizstāvībai vajadzētu būt būtiskam PDSN mērķim;

I.  tā kā PDSN ir iekļauta t. s. „cilvēktiesību klauzula”, kas ir ES starptautisko nolīgumu būtisks standarta elements un ļauj PDSN darbību apturēt gadījumos, kad tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi;

J.  tā kā abas nolīguma puses sadarbības nodaļā ir vienojušās par vispārējo kārtību un sadarbības jomām, tostarp par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, pārvaldība, tiesu iestādes un pilsoniskā sabiedrība;

K.  tā kā Kuba ir gatava sadarbībai ar ES Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ietvaros; tā kā EIDHR galvenie mērķi ir atbalstīt, attīstīt un konsolidēt demokrātiju trešās valstīs un uzlabot situāciju saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu; tā kā ar PDSN abas puses atzīst, ka demokrātijas pamatā ir cilvēku brīvi izteikta vēlme noteikt savu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras sistēmu un viņu pilnīga piedalīšanās visos dzīves aspektos;

L.  tā kā 2015. gadā tika izveidots cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, ko vada ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos; tā kā situācija cilvēktiesību jomā joprojām raisa bažas;

M.  tā kā otrajā cilvēktiesību dialoga sanāksmē 2016. gada jūnijā Kubā, kur piedalījās attiecīgās ministrijas un aģentūras, starp apspriestajiem jautājumiem bija biedrošanās brīvības un cilvēktiesību jautājumi, piemēram, nāvessods, daudzpusējā kontekstā; tā kā cilvēktiesību dialoga trešā tikšanās notika 2017. gada 22. maijā Briselē;

N.  tā kā Eiropas Parlaments trīs reizes Saharova balvu par domas brīvību ir piešķīris Kubas aktīvistiem — Oswaldo Payá 2002. gadā, „Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā;

O.  tā kā ES ir kļuvusi par lielāko ārvalstu investoru Kubā un tās galveno eksporta un tirdzniecības partneri, kopējai tirdzniecībai un ES eksportam uz Kubu divkāršojoties laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam;

P.  tā kā PDSN viena nodaļa ir veltīta starptautiskās tirdzniecības principiem un sadarbībai muitas jautājumos, tirdzniecības atvieglojumiem un diversifikācijai, standartiem un tehniskiem normatīviem, ilgtspējīgai tirdzniecībai un noturīgas, pārredzamas un nediskriminējošas uzņēmējdarbības un investīciju režīma veicināšanai; tā kā tirdzniecības liberalizācija, ekonomiskās un finanšu investīcijas, tehnoloģiju inovācija un vispārējas tirgus brīvības ļautu šai salu valstij modernizēt ekonomiku;

Q.  tā kā Kubas Ekonomikas un sociālās politikas pamatnostādnēs, kas tika pieņemtas pēc sabiedriskās apspriešanas 2011. gadā, tika iekļauti valsts reformu, atjaunošanas un modernizācijas priekšlikumi;

R.  tā kā Kubā 2016. gadā sākās divas jaunas publiskās apspriešanas “Ekonomikas un sociālā modeļa izveide” un “Nacionālais ekonomiskās un sociālās attīstības plāns līdz 2030. gadam: nācijas vīzija, prioritātes un stratēģiskās nozares”;

S.  tā kā ES un Kuba ir vienojušās iekļaut dzimumu perspektīvu visās sadarbības jomās un īpašu uzmanību veltīt tam, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm;

T.  tā kā Kuba ir parakstījusi 11 no 18 Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijām un ratificējusi astoņas no tām; tā kā Kuba nav ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

U.  tā kā Kuba ir ratificējusi visas astoņas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas;

V.  tā kā Kubas Nacionālā asambleja ir pasaules Parlamentu savienības dalībniece kopš 1977. gada;

W.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi divdesmit sešas secīgas rezolūcijas, aicinot izbeigt ASV embargo pret Kubu, un tā kā 2016. gada oktobrī šādu rezolūciju pirmo reizi pieņēma vienprātīgi;

X.  tā kā tā tradicionālā un daudzkārt paustā nostāja, kuru atbalsta Eiropas iestādes, iestājas pret eksteritorialitātes likumiem, jo tie tieši kaitē Kubas iedzīvotājiem un ietekmē Eiropas uzņēmumu darbību;

1.  atzinīgi vērtē to, ka Briselē 2016. gada 12. decembrī parakstīja PDSN starp ES un Kubu, un apgalvo, ka tas ir instruments, kas, aizstājot 1996. gada kopējo nostāju, piedāvās jaunu ES un Kubas attiecību struktūru, vienlaikus ievērojot ES intereses; uzsver, ka nolīguma panākumi ir atkarīgi no tā īstenošanas un ievērošanas;

2.  apliecina ES un Kubas attiecību augsto stratēģisko vērtību;

3.  uzskata, ka nolīguma struktūra, saturs un dinamika atbilst principiem un vērtībām, ko ES iestādes noteikušas ārējām attiecībām;

4.  uzsver, ka ES Padome vienojās izveidot jaunu sistēmu attiecībām ar Kubu un pieņēma lēmumu sākt sarunas un ļoti īsā laikā panākt vienošanos;

5.  uzsver Kubas uzņemtās saistības pret ES un abu pušu atbildību nolīguma noteikumu izpildē, tostarp izmantojot politisko dialogu;

6.  atgādina, ka PDSN kā ES un Kubas pirmais nolīgums kļūs par pagrieziena punktu abu pušu divpusējās attiecībās; atzinīgi vērtē to, ka abas puses ir vienojušās attīstīt attiecības strukturētā veidā, savstarpēji pieņemot darba kārtību un pienākumus, kas ir saistoši abām nolīguma pusēm;

7.  uzsver, ka ir svarīgi iekļaut nodaļu par politisko dialogu un izveidot institucionālu ES un Kubas cilvēktiesību dialogu; aicina ES visā dialoga laikā atbalstīt Parlamenta viedokli par demokrātiju, vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, piemēram, izteiksmes brīvību, pulcēšanās un politiskās biedrošanās brīvību, informācijas brīvību visās tās izpausmēs, kā arī tās “pasaules mēroga politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam”; mudina abas puses šajā dialogā noteikt garantijas cilvēktiesību aizstāvju darbam un aktīvai visas pilsoniskās sabiedrības un politiskās opozīcijas pārstāvju līdzdalībai bez ierobežojumiem; tomēr norāda, ka cilvēktiesību dialogs līdz šim vēl nav nodrošinājis patvaļīgu un politiski motivētu aizturēšanu izbeigšanu Kubā un ka — gluži pretēji — saskaņā ar Kubas Cilvēktiesību un nacionālā izlīguma komisiju represiju skaits pēdējos gados ir arvien pieaudzis;

8.  uzsver, cik svarīgs ir cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, un atzinīgi vērtē tā sākšanu pirms PDSN sarunu beigām; atkārtoti uzsver, ka ES politikas mērķi attiecībā uz Kubu ietver cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un ekonomiskās un sociālās modernizācijas veicināšanu, cenšoties uzlabot Kubas iedzīvotāju dzīves līmeni;

9.  norāda uz Kubas centieniem transponēt savā tiesību sistēmā ANO pamatprincipus cilvēktiesību un darba tiesību jomā un mudina Kubu ratificēt vēl neratificētās Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijas, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un fakultatīvo protokolu, kas pievienots Konvencijai par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu; pieņem zināšanai Kubas valsts centra dzimumu izglītības jomā darbu; aicina Kubas valdību turpināt centienus izbeigt jebkāda veida diskrimināciju un marginalizāciju, kas vērsta pret LGBTI kopienu;

10.  mudina Kubas valdību saskaņot tās cilvēktiesību politiku ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti hartās, deklarācijās un starptautiskos instrumentos, kurus Kuba ir parakstījusi; uzstāj, ka jebkuras personas vajāšana un ieslodzīšana viņas ideālu un miermīlīgās politiskās darbības dēļ veido to noteikumu pārkāpumu, kas iekļauti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un tādēļ aicina atbrīvot ikvienu šādu ieslodzīto;

11.  atgādina, ka PDSN ir iekļauts noteikums par nolīguma apturēšanu, ja tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi; mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt regulāru viedokļu apmaiņu ar Parlamentu par PDSN īstenošanu, PDSN paredzēto savstarpējo saistību izpildi un jo īpaši par visu to cilvēktiesību, vides un darba tiesību noteikumu izpildi, kas minēti šajā rezolūcijā; aicina EĀDD, jo īpaši izmantojot ES delegācijas, darīt visu iespējamo, lai PDSN īstenošanas laikā cieši uzraudzītu situāciju cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā Kubā, un par konstatēto ziņot Parlamentam;

12.  uzsver, ka PDSN būtu jādod ieguldījums Kubas iedzīvotāju dzīves apstākļu un sociālo tiesību uzlabošanā, atkārtoti apliecinot, cik svarīgs ir sistemātisks darbs tādu vērtību veicināšanā kā demokrātija un cilvēktiesības, tostarp vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība;

13.  atzinīgi vērtē to, ka PDSN ir skaidras atsauces uz pilsonisko sabiedrību kā sadarbības dalībnieci; pauž dziļu solidaritāti ar Kubas iedzīvotājiem un atbalsta virzību uz demokrātiju un pamatbrīvību ievērošanu un veicināšanu; mudina nolīguma abas puses stiprināt Kubas pilsoniskās sabiedrības aktīvu lomu nolīguma īstenošanas posmā;

14.  atgādina, ka Kubas pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme valsts ekonomikas un demokrātijas attīstībā; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir jākļūst par galveno dalībnieku visās šā nolīguma īstenošanas jomās, arī tajās, kas saistītas ar attīstības palīdzību; atgādina, ka Parlaments, piešķirot Saharova balvu, ir paudis atbalstu Kubas pilsoniskajai sabiedrībai un tās centieniem veicināt cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Kubā;

15.  atgādina, ka interneta pārklājums Kubā ir viens no sliktākajiem pasaulē, pieeja internetam ir ļoti dārga un tā saturs joprojām ir ierobežots; atzinīgi vērtē to, ka arvien vairāk kubiešu ir pieejams internets, bet uzskata, ka valdībai būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai veicinātu bezcenzūras pieeju tam un uzlabotu iedzīvotāju digitālās tiesības;

16.  aicina EĀDD ar pienācīgu regularitāti un saskaņā ar nolīgumā paredzēto koordinācijas sistēmu informēt Parlamentu par nolīguma īstenošanas gaitu un tā piemērošanu;

17.  pieņem zināšanai Kubas un ASV panākto attiecību normalizācijas procesu, tostarp diplomātisko attiecību atjaunošanu 2015. gadā, un mudina turpināt centienus;

18.  atkārto savu tradicionālo nostāju, kuru atbalsta Eiropas iestādes un kura tika vairākkārt pieņemta, nepiekrītot likumiem un pasākumiem, kuriem ir eksteritoriāla ietekme, jo tie kaitē Kubas iedzīvotājiem un ietekmē normālu Eiropas uzņēmumu darbību;

19.  atzīst, ka PDSN var veicināt reformu, pielāgošanas un modernizācijas procesus, kas jau ierosināti Kubā, jo īpaši attiecībā uz Kubas starptautisko partneru diversifikāciju un vispārējas politiskās un ekonomiskās attīstības sistēmas izveidi; uzsver, ka ciešākas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Kubu varētu palīdzēt veicināt politiskās reformas valstī saskaņā ar visu kubiešu cerībām; mudina Eiropas iestādes un dalībvalstis atbalstīt ekonomisko un politisko pāreju Kubā, veicinot virzību uz demokrātijas un vēlēšanu standartiem, kas paredz ievērot visu tās pilsoņu pamattiesības; atbalsta dažādu ES ārpolitikas instrumentu, jo īpaši EIDHR, izmantošanu, lai pastiprinātu ES dialogu ar Kubas pilsonisko sabiedrību un tiem, kas atbalsta miermīlīgas pārmaiņas Kubā;

20.  norāda, ka PDSN kā pats pirmais nolīgums starp ES un Kubu veido jaunu tiesisko regulējumu abu pušu attiecībām, ietverot nodaļu par tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību, kuras mērķis ir radīt paredzamāku un pārredzamāku vidi vietējiem un Eiropas ekonomikas dalībniekiem;

21.  uzsver, ka PDSN tirdzniecības un tirdzniecības sadarbības pīlārs Kubai nesniedz nekādas tirdzniecības preferences; atgādina, ka šis pīlārs aptver muitas sadarbību, tirdzniecības atvieglošanu, intelektuālo īpašumu, sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, tradicionālās un amatnieku preces, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, sadarbību tirdzniecības aizsardzības jomā, izcelsmes noteikumus un investīcijas;

22.  norāda, ka PDSN nodrošina platformu divpusējo tirdzniecības un investīciju attiecību paplašināšanai, veidojot līgumisko pamatu tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām starp ES un Kubu;

23.  atbalsta ilggadējo praksi, ko uzklausīšanā 2014. gada 29. septembrī apstiprināja arī komisāre Cecilia Malmström, politiski svarīgu nolīgumu tirdzniecības un investīciju noteikumus nepiemērot provizoriski, pirms Parlaments nav sniedzis piekrišanu; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD šo praksi turpināt un paplašināt, attiecinot to uz visiem starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz ES ārējās darbības politiku, ja tiek skarti tirdzniecības aspekti, kā tas ir, piemēram, PDSN gadījumā;

24.  uzskata, ka nolīgums kalpos tam, lai veicinātu dialogu un ekonomisko sadarbību, veidojot prognozējamu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi, un lai izstrādātu spēcīgāku un stabilāku regulējumu nākotnē, ar kuru nodrošina, ka kubieši var kopā ar ES uzņēmumiem un privātpersonām piedalīties investīcijās;

25.  aicina arī Eiropas uzņēmumus, kuri darbojas Kubā, jo īpaši tos, kas saņem jebkādus publiskus aizdevumus vai finansiālu palīdzību, piemērot tos pašus darba un ētikas standartus, kādi noteikti to izcelsmes valstīs;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Kuba ir ratificējusi visas astoņas SDO pamatkonvencijas, un prasa uzņemties saistības attiecībā uz to ātru īstenošanu; apņēmīgi aicina Kubu un visas valstis, ar kurām tai ir spēkā nolīgumi vai ar kurām tā veic sarunas par nolīgumiem, ratificēt un īstenot SDO noteikumus un programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kā arī aizliegt visu veidu darbaspēka ekspluatāciju; norāda, ka ir jomas, kurās sociālās un darba tiesības ir apdraudētas, piemēram, darbā pieņemšanas prakse Kubas valsts uzņēmumos un algu konfiskācijas prakse tūrisma nozarē; šajā sakarā uzsver, ka visiem strādājošajiem ir jānodrošina darba pamattiesības, kā arī atbilstoša sociālā aizsardzība saskaņā ar SDO konvencijām, un aicina abas puses strādāt šajā virzienā saskaņā ar PDSN 38. pantu;

27.  norāda, ka ES ir Kubas galvenais eksporta un otrais lielākais tirdzniecības partneris, kā arī lielākais ārvalstu investors; norāda, ka ES ārējās tirdzniecības politika nesniedz nekādas tirdzniecības preferences Kubai un ka ES tarifa likmes ir piemērojamas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikto; atgādina, ka ES vispārējās preferenču shēmas (VPS) reformas rezultātā Kubai kopš 2014. gada janvāra vairs nav tirdzniecības preferenču eksportam uz ES, jo tā sasniedza valsts ar vidēji augstiem ienākumiem līmeni un vairs neatbilda shēmas atbilstības kritērijiem; turklāt uzsver, ka tirdzniecība joprojām veido tikai nelielu daļu no Kubas ekonomikas — eksports un imports kopā veido 26,4 % no IKP;

28.  ierosina izskatīt turpmākas iespējas Kubu integrēt ES un CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, kas ietver daudzas specifiskas un lietderīgas nodaļas par tirdzniecības sadarbību un sniegtu Kubai dziļākas reģionālās integrācijas iespēju;

29.  norāda, ka Kuba ir PTO locekle, tāpēc uzsver, ka tai ir jāievēro PTO pamatprincipi, piemēram, tirdzniecības atvieglošana, nolīgumi par tirdzniecības šķēršļiem, sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tirdzniecības aizsardzības instrumenti;

30.  aicina Kubu ratificēt PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA), kas stājās spēkā 2017. gada februārī; atzinīgi vērtē Tirdzniecības atvieglošanas komitejas izveidošanu valstī un šajā saistībā aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisko atbalstu;

31.  norāda, ka muitas sadarbība ir būtiski svarīga joma, kas ir jāattīsta, lai cita starpā risinātu tādas ievērojamas problēmas kā robežu drošība, sabiedrības veselība, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, viltotu preču un terorisma apkarošana; aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību un ar savstarpēju nolīgumu izveidot divpusējus instrumentus, lai palīdzētu Kubai īstenot tirdzniecības atvieglošanas pasākumus un informācijas pakalpojumus;

32.  uzsver vajadzību dažādot Kubas eksportu, to paplašinot ārpus tradicionālajām precēm, un prasa Komisijai izveidot ad hoc tirdzniecības birojus, lai veiktu paraugprakses apmaiņu un sniegtu Kubas eksportētājiem nepieciešamās zināšanas nolūkā uzlabot preču nonākšanu ES tirgū;

33.  atzinīgi vērtē Pasaules Muitas organizācijas (PMO) lomu, „Mercator” programmas ietvaros sniedzot stratēģisku atbalstu Kubas Aduanas General de la República (AGR), lai novērtētu sagatavotību PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanai; uzsver AGR proaktīvās darbības nozīmi tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanā un prasa Komisijai palīdzēt Kubai šajā procesā;

34.  pieņem zināšanai Kubas iestāžu pieņemtos pasākumus brīvas uzņēmējdarbības un ekonomikas liberalizācijas veicināšanai; uzsver, cik svarīgi ir pakāpeniski stiprināt privāto sektoru; uzsver to, ka ārvalstu investīciju pieauguma panākšanai, lai uzlabotu Kubas fizisko un tehnoloģisko infrastruktūru un būvētu konkurētspējīgu ražošanas sistēmu, būs nepieciešami turpmāki ekonomikas un finanšu pasākumi ar regulējumu, kas valstij sniedz juridisko noteiktību, tostarp ar neatkarīgu, pārredzamu un neitrālu iestāžu starpniecību, un ekonomisko stabilitāti; norāda, ka Kuba var izmantot ES dalībvalstu pieredzi šajā ziņā;

35.  prasa Kubu kā atbilstīgu valsti iekļaut EIB ārējo pilnvaru piemērošanas jomā, ja tā atbilst EIB noteiktajām prasībām;

36.  atzinīgi vērtē to, ka PDSN ir iekļauti noteikumi, ar ko cenšas panākt ilgtspējīgu Kubas attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā, jo īpaši pausta apņemšanās strādāt, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegtu tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ņemot vērā Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu; aicina puses pēc PDSN ratificēšanas nevilcinoties sākt mērķtiecīgu dialogu par to, kā īstenot šo Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

37.  atgādina, ka ES un Kubas diplomātiskās attiecības tika izveidotas 1988. gadā, ka kopš 1984. gada Kuba no ES ir saņēmusi gan attīstības palīdzību, gan humāno palīdzību un ka tā patlaban laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saņem ES atbalstu EUR 50 miljonu apmērā, kas tiek nodrošināts saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) regulu;

38.  atgādina, ka PDSN atvieglos Kubas iesaistīšanos ES programmās un ļaus labāk īstenot Daudzgadu indikatīvo programmu (DIP) 2020.–2014. gadam, lai sekmētu ekonomiskās un sociālās modernizācijas stratēģiju, ko pieņēma Kubas valdība;

39.  ir nobažījies, ka Kuba, kuru ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC) ierindojusi kategorijā „valsts ar vidēji augstiem ienākumiem”, var pakāpeniski zaudēt atbalstu, ko tā attīstības jomā saņem saskaņā ar ASI regulu; uzskata, ka Kuba ir jaunattīstības salu valsts un ekonomiskos apstākļus tajā vēl smagākus padara vienpusēji īstenoti piespiedu pasākumi, tāpēc ir pamats pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu šai valstij iespēju arī turpmāk saņemt ES atbalstu, un ka šāda iespēja jo īpaši būtu jāapsver nākamajā ASI regulas vidusposma novērtēšanā;

40.  piekrīt pušu vēlreiz apstiprinātajam, ka visām attīstītajām valstīm 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma ir jāpiešķir oficiālajai palīdzībai attīstības jomā un ka jaunietekmes un vidēji augstu ienākumu valstīm ir jānosaka mērķi palielināt savu ieguldījumu starptautiskajā publiskajā finansējumā;

41.  atzinīgi vērtē to, ka visās svarīgākajās sadarbības jomās, tostarp ilgtspējīgas attīstības jomā, tiek veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrācija;

42.  atzīst un atzinīgi vērtē Kubas nozīmīgo ieguldījumu dienvidu valstu sadarbībā, valsts apņēmību un starptautisko solidaritāti, ko tā apliecina humānās palīdzības veidā galvenokārt veselības un izglītības jomās;

43.  norāda, ka PDSN dod iespēju Kubai vairāk iesaistīties ES programmās, tostarp pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un programmā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”, un izmantot to sniegtās iespējas, kas savukārt varētu sekmēt ciešāku akadēmisko un personisko apmaiņu;

44.  norāda, ka PDSN būs arī instruments, ar kuru daudzpusējos forumos veicināt tādu globālo problēmu kopīgus risinājumus kā migrācija, cīņa pret terorismu un klimata pārmaiņas;

45.  apstiprina lēmumu nosūtīt uz Kubu oficiālu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas delegāciju; prasa Kubas iestādēm atļaut EP delegācijām iebraukt un piekļūt saviem sarunu partneriem;

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kubas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 322, 12.12.1996., 1. lpp.
(2) OV L 337 I, 13.12.2016., 41. lpp.
(3) Šajā datumā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0296.
(4) OV C 201 E, 18.8.2005., 83. lpp.
(5) OV C 288 E, 25.11.2006., 81. lpp.
(6) OV C 146 E, 12.6.2008., 377. lpp.
(7) OV C 349 E, 22.12.2010., 82. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika