Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/0432(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0239/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0239/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 14
CRE 24/10/2016 - 14

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 5.10
CRE 25/10/2016 - 5.10
Balsojumu skaidrojumi
PV 05/07/2017 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0400
P8_TA(2017)0300

Pieņemtie teksti
PDF 596kWORD 68k
Trešdiena, 2017. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām ***I
P8_TA(2017)0300A8-0239/2016
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām (COM(2013)0884 – C8-0033/2014 – 2013/0432(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0884),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0033/2014),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, kā arī 33. un 114. pantu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas Republikas Seims un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0239/2016),

1.  pieņem kā nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā, 2016. gada 25. oktobrī pieņemto tekstu(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 487, 28.12.2016., 57. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0400.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/… par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām
P8_TC1-COD(2013)0432

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 114. pantu, [Gr. 1]

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Noteikumi muitas savienības jomā ir saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem. Tomēr to izpilde ir dalībvalstu tiesību aktu darbības jomā.

(1a)  Šai direktīvai vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013(3)(“kodekss”). [Gr. 2]

(2)  AttiecīgiMuitas noteikumu pārkāpumus un sankcijas reglamentē 28 atšķirīgi tiesiskie regulējumi. Tā rezultātā Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumi netiek vienādi vērtēti visā Savienībā un sankcijas, ko var piemērot katrā atsevišķā gadījumā atšķiras pēc būtības un smaguma pakāpes atkarībā no tā, kāda dalībvalsts nosaka sankciju, tādēļ dalībvalstīm var rasties ieņēmumu zaudējumi un tirdzniecības traucējumi. [Gr. 3]

(3)  Šī dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirība ietekmē ne tikai nelabvēlīgi ietekmē muitas savienības optimālu pārvaldību un pārredzamību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību attiecībā uz to, kā dažādi muitas dienesti izskata dažādus pārkāpumus, bet arī liek šķēršļus līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai neļauj muitas savienībā nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem muitas kuriem jau tā ir jāievēro Savienībā pastāvošais atšķirīgais regulējums, jo minētā atšķirība arī ietekmē arī viņu piekļuvi muitas vienkāršojumu vienkāršojumiem un atvieglojumu pieejamību uzņēmējiem atvieglojumiem. [Gr. 4]

(4)  Kodekss ir izstrādāta, ņemot vērā starptautisko elektronisko vidi, kurā muitas dienesti sazinās reāllaikā un kurā lēmums, ko pieņem kāda dalībvalsts, tiek piemērots visās citās dalībvalstīs. Tādējādi ir vajadzīga šā tiesiskā regulējuma saskaņota izpilde. Kodeksā ir iekļauts arī noteikums, kas paredz, ka dalībvalstīm jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

(5)  Tiesiskais regulējums Savienības tiesību aktu muitas jomā izpildei, kas paredzēts šajā direktīvā, ir saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/… (4). Muitas noteikumu pārkāpumi, uz ko attiecas ar šo direktīvu izveidotais satvars, ietver, no vienas puses, muitas noteikumu pārkāpumus, kas ietekmē minētās finanšu intereses, lai gan šie pārkāpumi nav to tiesību aktu darbības jomā, ar ko šīs intereses tiek aizsargātas, izmantojot krimināltiesības, un, no otras puses, muitas noteikumu pārkāpumus, kas neietekmē Savienības finanšu intereses.

(6)  Būtu Ar šo direktīvu būtu jāizveido tādu uzvedības veidu saraksts, kas uzskatāmas par Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un kas izraisa sankcijas. Šie muitas noteikumu pārkāpumi būtu pilnībā jābalsta uz pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem muitas jomā un kas ir ar tiešām atsaucēm uz kodeksu. Šajā direktīvā netiek noteikts, vai būtu jāparedz, ka dalībvalstīm jāpiemēro administratīvās vai krimināltiesību nekriminālas sankcijas attiecībā uz šiem minētajiem muitas noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai nekriminālu sankciju vietā paredzēt kriminālu sankciju piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, ja to prasa konkrētā pārkāpuma būtība un smagums, lai piemērotā sankcija būtu preventīva, iedarbīga un samērīga. [Gr. 5]

(7)  Uzvedības veidu pirmajā kategorijā būtu jāietver tādi muitas noteikumu pārkāpumi, kuru pamatā ir atbildība neatkarīgi no vainas un saistībā ar kuriem nav nepieciešami vainas elementi, ievērojot saistīto pienākumu objektīvo būtību un faktu, ka par šo pienākumu izpildi atbildīgās personas nevar ignorēt to esību un saistošās iezīmes. [Gr. 6]

(8)  Uzvedības veidu otrajā un trešajā kategorijā būtu jāietver muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ vai bez nodoma, proti, ja šis subjektīvais elements jānosaka, lai iestātos atbildība. [Gr. 8]

(9)  Kūdīšanu vai atbalstīšanu un līdzdalību uzvedībā, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, kurš izdarīts ar nodomu, un mēģinājumu izdarīt konkrētus muitas noteikumu pārkāpumus ar nodomu, būtu jāuzskata par muitas noteikumu pārkāpumiem.

(10)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, būtu jāparedz, ka jebkādu darbību vai bezdarbību, ko izraisīja muitas dienestu kļūda, nevajadzētu uzskatīt par muitas noteikumu pārkāpumu.

(11)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka juridiskās personas un fiziskās personas ir atbildīgas par tādiem pašiem muitas noteikumu pārkāpumiem, ja muitas noteikumu pārkāpums ir izdarīts juridiskās personas labā.

(12)  Lai tuvinātu dalībvalstu sankciju sistēmas, būtu jāparedz sankciju skalas, kas atspoguļo muitas noteikumu pārkāpumu dažādas kategorijas un to smaguma pakāpi. Lai paredzētu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to kompetentie dienesti, nosakot piemērojamo sankciju veidu un pakāpi, ņem vērā konkrētus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus. [Gr. 9]

(12a)  Tikai gadījumos, kad smagi pārkāpumi ir saistīti nevis ar nenomaksātajiem muitas nodokļiem, bet ar attiecīgo preču vērtību, piemēram, gadījumos, kad tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, vai kad pārkāpumi ir saistīti ar aizliegtām vai ierobežotām precēm, muitas iestādēm būtu jābalsta piemērotā sankcija uz preču vērtību. [Gr. 10]

(13)  Attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem būtu jānosaka procesu četru gadu noilguma termiņš no dienas, kurā izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, vai, ja pārkāpums turpinās vai izdarīts atkārtoti, no dienas, kurā uzvedība, kas ir šis pārkāpums, ir izbeigta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar izmeklēšanas vai tiesvedības darbību attiecībā uz to pašu muitas noteikumu pārkāpumu vai ar darbību, ko veic par šo pārkāpumu atbildīgā persona. Dalībvalstis var paredzēt Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt gadījumus, kuros minētais šis termiņš tiek atlikts pārtraukts. Minēto procesu sākšana vai turpināšana būtu jāliedz pēc astoņu gadu beigu Visiem šādiem procesiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, neatkarīgi no jebkādas noilguma termiņa pārtraukšanas, un beigties pēc astoņu gadiem, savukārt sankcijas izpildes noilguma termiņam būtu jābūt trim gadiem. [Gr. 11]

(14)  Būtu jāparedz administratīvo procesu atlikšana par muitas noteikumu pārkāpumiem, ja saistībā ar tiem pašiem faktiem pret to pašu personu ir ierosināts kriminālprocess. Administratīvā procesa turpināšanai pēc kriminālprocesa pabeigšanas būtu jābūt iespējamai tikai stingri saskaņā ar ne bis in idem principu, tas nozīmē, ka par vienu pārkāpumu nedrīkst sodīt divas reizes. [Gr. 12]

(15)  Lai izvairītos no pozitīviem jurisdikcijas konfliktiem, būtu jāparedz noteikumi, pēc kuriem nosaka, kurai no dalībvalstīm ar jurisdikciju būtu jāizskata attiecīgā lieta.

(15a)  Šīs direktīvas vispārējais mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību aktu muitas jomā efektīvu īstenošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzētais tiesiskais regulējums neļauj īstenot integrētu pieeju tās izpildei, tostarp uzraudzībai, kontrolei un izmeklēšanai. Tāpēc būtu jāpieprasa, lai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šiem aspektiem, tostarp par vienotas riska pārvaldības sistēmas ieviešanu ar mērķi novērtēt, vai ir nepieciešami papildu tiesību akti. [Gr. 13]

(16)  Šajā direktīvā būtu jāparedz sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību pret muitas noteikumu pārkāpumiem.

(17)  Lai atvieglotu muitas noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu, kompetentajiem dienestiem būtu jāatļauj uz laiku aizturēt jebkādas preces, transportlīdzekļus vai jebkādus citus līdzekļus, ko izmanto pārkāpuma izdarīšanai.

(18)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(5) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kas paskaidro saistību starp direktīvas komponentiem un valsts transponēšanas instrumentu attiecīgajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(18a)  Šīs direktīvas mērķis ir stiprināt muitas iestāžu sadarbību, tuvinot valstu tiesību aktus muitas sankciju jomā. Tā kā dalībvalstu juridiskās tradīcijas pašreiz būtiski atšķiras, absolūta saskaņošana šai jomā ir neiespējama. [Gr. 14]

(19)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt sarakstu, kurā iekļauti muitas noteikumu pārkāpumi, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, un pamatu efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām, ko dalībvalstis piemēros muitas savienībā, kas ir pilnībā saskaņota joma, šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, pamatojoties uz to atšķirīgajām juridiskajām tradīcijām, bet drīzāk, ņemot vērā šīs darbības mērogu un ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo direktīvu izveido Šīs direktīvas mērķis ir veicināt labu iekšējā tirgus darbību, noteikt satvaru attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un paredz sankcijas paredzēt nekriminālu sankciju piemērošanu par minētajiem pārkāpumiem, tuvinot dalībvalstu leģislatīvos, reglamentējošos un administratīvos noteikumus. [Gr. 15]

2.  Šī direktīva attiecas uz to pienākumu pārkāpumiem, kas ir paredzēti Regulā (ES) Nr. 952/2013 (“kodekss”), un tādiem pašiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktu muitas jomā citās daļās, kā noteikts kodeksa 5. panta 2. punktā.

2.a  Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu pienākumiem pret Eiropas Savienības tirdzniecības partneriem, kā arī pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un Pasaules Muitas organizāciju, lai izveidotu vienotu un efektīvu iekšējo tirgu, vienlaikus veicinot tirdzniecību un garantējot drošību. [Gr. 16]

2. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi un sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas izklāstīti 3. un 6. pantā, nodrošinot stingru atbilstību ne bis in idem principam.

Dalībvalstis nodrošina to, ka darbības vai bezdarbība, kā noteikts šīs direktīvas 3. un 6. pantā, ir muitas noteikumu pārkāpumi neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti aiz neuzmanības vai ar nodomu.

Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem nekriminālu sankciju vietā var paredzēt kriminālu sankciju piemērošanu, ja tas nepieciešams saistībā ar konkrētā pārkāpuma būtību un smagumu, lai piemērotā sankcija būtu preventīva, iedarbīga un samērīga.

2.  Šajā direktīvā:

a)  muitas dienesti nosaka, vai pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, tas nozīmē, ka atbildīgā persona nav pietiekami rūpīgi kontrolējusi savas darbības vai ka minētā persona veikusi pasākumus, kas ir acīmredzami nepietiekami, lai novērstu tādu apstākļu rašanos, kuru dēļ noticis šis pārkāpums, ja šāda pārkāpuma notikšanas risks bija saprātīgi paredzams;

b)  muitas dienesti nosaka, vai pārkāpums tika izdarīts ar nodomu, tas nozīmē, ka atbildīgā persona ir veikusi darbību vai bezdarbību, kas ir pārkāpums, vai arī rīkojusies ar tīšu un apzinātu mērķi pārkāpt muitas tiesību aktus;

c)  pārrakstīšanās kļūdas vai kļūdas nav muitas noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumus, kad visi apstākļi skaidri liecina, ka tās tika pieļautas tīšas rīcības vai nolaidības rezultātā. [Gr. 17]

2.a pants

Tirdzniecības atvieglojumi

Lai ievērotu Savienības saistības, kas tai noteiktas saskaņā ar PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, dalībvalstis kopā izstrādā sadarbības sistēmu, tajā iekļaujot visas dalībvalstis. Šīs sistēmas mērķis ir koordinēt galvenos muitas sankciju darbības rādītājus (pārsūdzību skaita izvērtēšana, pārkāpumu atkārtošanās līmenis utt.); muitas dienestiem izplatīt labāko praksi (kontroļu un sankciju efektivitāte, administratīvo izmaksu samazināšana utt.); nodot ekonomikas dalībnieku pieredzi un veidot saiknes starp tiem; uzraudzīt to, kā muitas dienesti veic savas darbības; un apkopot statistiskas datus par pārkāpumiem, kurus izdarījuši trešo valstu uzņēmumi. Sadarbības sistēmā visas dalībvalstis bez kavēšanās saņem informāciju par izmeklēšanām, kas sāktas saistībā ar pārkāpumiem muitas jomā, un par konstatētajiem pārkāpumiem tādā veidā, lai veicinātu tirdzniecību, nepieļautu nelegālu preču ievešanu iekšējā tirgū un uzlabotu pārbaužu efektivitāti. [Gr. 18]

3. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi ar atbildību neatkarīgi no vainas

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi neatkarīgi no vainas elementa:

a)  persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, nenodrošina deklarācijā, paziņojumā vai pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu saskaņā ar kodeksa 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

b)  persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, nenodrošina visu pavaddokumentu īstumu, pareizību un spēkā esību saskaņā ar 15. panta 2. punkta a) b) apakšpunktu,

c)  persona neiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saskaņā ar kodeksa 127. pantu, paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos saskaņā ar kodeksa 133. pantu, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 145. pantu, muitas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 158. pantu, paziņojumu par darbībām brīvajās zonās saskaņā ar kodeksa 244. panta 2. punktu, pirmsizvešanas deklarāciju saskaņā ar kodeksa 263. pantu, reeksporta deklarāciju saskaņā ar kodeksa 270. pantu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju saskaņā ar kodeksa 271. pantu vai reeksporta paziņojumu saskaņā ar kodeksa 274. pantu;

d)  uzņēmējs neglabā dokumentus un informāciju, kas saistīta ar muitas formalitāšu kārtošanu, izmantojot pieejamus līdzekļus, tādā termiņā, kas ir paredzēts tiesību aktos muitas jomā saskaņā ar kodeksa 51. pantu;

e)  preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, bez muitas dienestu atļaujas izņemtas no muitas uzraudzības pretēji kodeksa 134. panta 1. punkta pirmajai un otrajai daļai;

f)  preces izņemtas no muitas uzraudzības pretēji kodeksa 134. panta 1. punkta ceturtajai daļai, 158. panta 3. punktam un 242. pantam;

g)  persona, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, neizpilda pienākumus saistībā ar preču nogādāšanu piemērotā vietā saskaņā ar kodeksa 135. panta 1. punktu vai, ja pienākumus nevar izpildīt, neinformē muitas dienestus saskaņā ar kodeksa 137. panta 1. un 2. punktu, kā arī neinformē par preču atrašanās vietu;

h)  persona, kas ieved preces brīvajā zonā, ja brīvā zona piekļaujas dalībvalsts sauszemes robežai ar trešo valsti, neieved šīs preces brīvajā zonā tieši, nešķērsojot citu Savienības muitas teritorijas daļu saskaņā ar kodeksa 135. panta 2. punktu;

i)  pagaidu uzglabāšanas vai muitas procedūras deklarētājs nesniedz pavaddokumentus muitas dienestiem, ja Savienības tiesību akti to prasa vai ja tas vajadzīgs muitas kontrolei saskaņā ar kodeksa 145. panta 2. punktu un 163. panta 2. punktu;

j)  uzņēmējs, pagaidu uzglabāšanas deklarētājs vai persona, kas glabā preces, gadījumos, kad šīs preces tiek glabātas vietās, ko nav norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti, un kas ir atbildīgs atbildīgi par ārpussavienības precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, nepiemēro muitas procedūru vai nereeksportē tās termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 149. pantu;

k)  muitas deklarācijas vai papildu deklarācijas iesniegšanas brīdī muitas procedūras deklarētāja īpašumā nav pavaddokumentu, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot attiecīgo procedūru, un tie nav nodoti muitas dienestu rīcībā saskaņā ar kodeksa 163. panta 1. punktu un 167. panta 1. punkta otro daļu;

l)  muitas procedūras deklarētājs, ja ir sniegta vienkāršota deklarācija saskaņā ar kodeksa 166. pantu vai veikts ieraksts deklarētāja reģistros saskaņā ar kodeksa 182. pantu, konkrētā termiņā kompetentajā muitas iestādē neiesniedz papildu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 167. panta 1. punktu;

m)  precēm, iesaiņojumiem vai transportlīdzekļiem piestiprinātie identifikācijas līdzekļi noņemti vai iznīcināti bez iepriekšējas muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 192. panta 2. punktu;

n)  ievešanas pārstrādei procedūras izmantotājs nepabeidz muitas procedūru termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 257. pantu;

o)  izvešanas pārstrādei procedūras izmantotājs neeksportē preces ar trūkumiem termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 262. pantu;

p)  ēkas celtniecība brīvajā zonā nav iepriekš saskaņota ar muitas dienestiem saskaņā ar kodeksa 244. panta 1. punktu;

q)  persona, kurai jāmaksā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi, nesamaksā tos laikposmā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 108. pantu;

qa)  uzņēmējs pēc muitas dienestu pieprasījuma nesniedz muitas dienestiem vajadzīgos dokumentus un informāciju atbilstošā veidā un samērīgā laikposmā un nesniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai varētu pabeigt muitas formalitātes vai pārbaudes saskaņā ar kodeksa 15. panta 1. punktu;

qb)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

qc)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc šo iestāžu minētā lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

qd)  Savienības tranzīta principāls neveic preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas birojā termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 233. pantu 1. punkta a) apakšpunktu;

qe)  preces izkrautas vai pārkrautas no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, bez muitas dienestu atļaujas vietās, ko šie dienesti ir norādījuši vai apstiprinājuši saskaņā ar kodeksa 140. pantu;

qf)  preču glabāšana pagaidu uzglabāšanas vietās vai muitas noliktavās bez muitas iestāžu oficiālas atļaujas, kā noteikts kodeksa 147. un 148. punktā;

qg)  atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs neizpilda pienākumus, kas izriet no preču uzglabāšanas atbilstoši muitas noliktavas procedūrai saskaņā ar kodeksa 242. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

qh)  muitas dienestiem sniedz nepatiesu informāciju vai dokumentus, kas vajadzīgi minētajiem dienestiem saskaņā ar kodeksa 15. vai 163. pantu;

qi)  uzņēmējs sniedz nepareizu vai nepilnīgu informāciju vai viltotus, nepareizus vai nederīgus dokumentus, lai no muitas dienestiem saņemtu atļauju, lai:

i)  kļūtu par atzīto uzņēmēju saskaņā ar kodeksa 38. pantu,

ii)  izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 166. pantu,

iii)  izmantotu citus muitas vienkāršojumus saskaņā ar kodeksa 177., 179., 182. un 185. pantu; vai

iv)  precēm piemērotu īpašas procedūras saskaņā ar kodeksa 211. pantu,

qj)  preču ievešana Savienības muitas teritorijā vai izvešana no tās, preces neuzrādot muitas dienestiem, kā tas paredzēts kodeksa 139. pantā, 245. pantā vai 267. panta 2. punktā;

qk)  preču pārstrāde muitas noliktavā bez muitas dienestu saskaņā ar kodeksa 241. pantu sniegtas atļaujas;

ql)  tādu preču iegūšana vai to turēšana, kas saistītas ar kādu no muitas noteikumu pārkāpumiem, kuri paredzēti šā panta (qd) un (qj) apakšpunktā. [Gr. 19]

4. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti nolaidības dēļ:

a)  uzņēmējs, kas ir atbildīgs par ārpussavienības precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, nepiemēro muitas procedūru vai nereeksportē tās termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 149. pantu;

b)  uzņēmējs nesniedz muitas dienestiem visu vajadzīgo palīdzību, lai varētu pabeigt muitas formalitātes vai kontroli saskaņā ar kodeksa 15. panta 1. punktu;

c)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

d)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

e)  uzņēmējs neuzrāda Savienības muitas teritorijā ievestās preces muitas dienestam saskaņā ar kodeksa 139. pantu;

f)  Savienības tranzīta principāls neveic preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē termiņā, kas noteikts saskaņā ar kodeksa 233. pantu 1. punkta a) apakšpunktu;

g)  uzņēmējs neuzrāda brīvajā zonā ievestās preces muitai saskaņā ar kodeksa 245. pantu;

h)  uzņēmējs neuzrāda preces, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, muitai saskaņā ar kodeksa 267. panta 2. punktu;

i)  preces izkrautas vai pārkrautas no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, bez muitas dienestu atļaujas vai šo dienestu nenorādītās vai neapstiprinātās vietās saskaņā ar kodeksa 140. pantu;

j)  preču uzglabāšana pagaidu uzglabāšanas vietās vai muitas noliktavās bez muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 147. un 148. pantu;

k)  atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs neizpilda pienākumus, kas izriet no preču uzglabāšanas atbilstoši muitas noliktavas procedūrai saskaņā ar kodeksa 242. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu [Gr. 20]

5. pants

Muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti ar nodomu

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk norādītās darbības vai bezdarbība ir muitas noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti ar nodomu:

a)  muitas dienestiem sniedz nepatiesu informāciju vai dokumentus, kas vajadzīgi minētajiem dienestiem saskaņā ar kodeksa 15. vai 163. pantu;

b)  uzņēmējs sniedz nepatiesus apgalvojumus vai izmanto citus nelikumīgus līdzekļus atļaujas iegūšanai no muitas dienestiem, lai:

i)  kļūtu par atzīto uzņēmēju saskaņā ar kodeksa 38. pantu,

ii)  izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 166. pantu,

iii)  izmantotu vienkāršotu deklarāciju saskaņā ar kodeksa 177., 179., 182. un 185. pantu,

iv)  precēm piemērotu īpašas procedūras saskaņā ar kodeksa 211. pantu;

c)  preču ievešana Savienības muitas teritorijā vai izvešana no tās, preces neuzrādot muitas dienestiem saskaņā ar kodeksa 139. pantu, 245. pantu vai 267. panta 2. punktu;

d)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, neizpilda pienākumus, kas izriet no šāda lēmuma saskaņā ar kodeksa 23. panta 1. punktu;

e)  tāda lēmuma turētājs, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, tūlīt neinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu saskaņā ar kodeksa 23. panta 2. punktu;

f)  preču pārstrāde muitas noliktavā bez muitas dienestu atļaujas saskaņā ar kodeksa 241. pantu;

g)  tādu preču iegūšana vai to turēšana, kas saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumiem, kuri paredzēti 4. panta f) apakšpunktā un šā panta c) apakšpunktā. [Gr. 21]

6. pants

Kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 5. pantā 8.b. panta 2punktā minētās darbības vai bezdarbības kūdīšana vai atbalstīšana un līdzdalība tajā ir muitas noteikumu pārkāpums.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 5. 3. panta b)qi) un c) qj) apakšpunktā minētās darbības vai bezdarbības mēģinājums ir muitas noteikumu pārkāpums. [Gr. 22]

7. pants

Muitas dienestu kļūda

Darbības vai bezdarbība, kas minēta 3. un 6. pantā, nav muitas noteikumu pārkāpumi saskaņā ar kodeksa 119. pantu, ja tie notiek muitas dienestu kļūdas dēļ. Muitas dienesti ir atbildīgi par kaitējumu, kas nodarīts šādas kļūdas rezultātā. [Gr. 23]

8. pants

Juridisko personu atbildība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par muitas noteikumu, kas minēti 3.un 6. pantā, pārkāpumiem, ja tos juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, kura rīkojusies individuāli vai kā dalībnieks juridiskas personas struktūrā un kura bijusi vadošā pozīcijā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

a)  pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)  pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c)  pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli. [Gr. 24]

2.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ ir bijis iespējams izdarīt tādu muitas noteikumu pārkāpumu šīs juridiskās personas labā, ko ir pieļāvusi persona, kas ir 1. punktā minētās personas pakļautībā. [Gr. 25] (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

3.  Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neskar to fizisko personu atbildību, kas izdarījušas muitas noteikumu pārkāpumu.

3.a  Šīs direktīvas nolūkos „juridiska persona” ir jebkāda struktūra, kurai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir piešķirts juridiskas personas statuss, izņemot valstis vai publiskās struktūras, kuras īsteno valsts iestāžu pilnvaras, un publiskās starptautiskās organizācijas. [Gr. 26]

8.a pants

Vērā ņemamie faktori, lai novērtētu, vai pārkāpums ir nenozīmīgs

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, nosakot, vai 3. pantā minētais pārkāpums ir nenozīmīgs, jau pašā procesa sākumā, nosakot, vai ir izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, ņem vērā visus attiecīgos piemērojamos apstākļus, tostarp ka:

a)  pārkāpums ir izdarīts nolaidības dēļ;

b)  attiecīgajām precēm nav piemērojami kodeksa 134. panta 1. punkta otrajā teikumā un 267. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētie aizliegumi vai ierobežojumi;

c)  pārkāpumam ir maza ietekme uz maksājamo muitas nodokļu apmēru vai tas vispār to neietekmē;

d)  par pārkāpumu atbildīgā persona patiesi sadarbojas ar kompetento iestādi lietas izskatīšanas laikā;

e)  par pārkāpumu atbildīgā persona brīvprātīgi atzīstas pārkāpuma izdarīšanā laikā, kad par attiecīgo pārkāpumu vēl netiek veikta nekāda veida izmeklēšana, par ko persona, kura ir atbildīga par minēto pārkāpumu, būtu informēta;

f)  par pārkāpumu atbildīgā persona var pierādīt, ka viņš pieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem muitas jomā, apliecinot augstu savas darbības kontroles līmeni, ko, piemēram, nodrošina atbilstības sistēma;

g)  par pārkāpumu atbildīgā persona ir mazs vai vidējs uzņēmums, kuram nav iepriekšējas pieredzes ar muitu saistītos jautājumos.

2.  Kompetentā iestāde uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs tikai tad, ja attiecībā uz konkrēto pārkāpumu nepastāv atbildību pastiprinošs apstāklis, kā tas minēts 8.b pantā. [Gr. 27]

8.b pants

Vērā ņemamie faktori, lai novērtētu, vai pārkāpums ir smags

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jau pašā procesa sākumā, t. i., nosakot, vai ir izdarīts muitas noteikumu pārkāpums, kompetentās iestādes, lemjot par to, vai pārkāpums saskaņā ar 3. vai 6. pantu ir smags, ņem vērā visus attiecīgos piemērojamos apstākļus, tostarp faktu, ka:

a)  pārkāpums ir izdarīts ar nodomu;

b)  pārkāpums tika izdarīts ilgākā laika posmā, kas liecina par nodomu turpināt tā īstenošanu;

c)  līdzīga vai saistīta pārkāpuma izdarīšana tiek turpināta vai atkārtota, t. i., tas tiek izdarīts vairāk nekā vienu reizi;

d)  pārkāpumam ir būtiska ietekme uz nesamaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summu;

e)  attiecīgajām precēm ir piemērojami kodeksa 134. panta 1. punkta otrajā teikumā un 267. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētie aizliegumi vai ierobežojumi;

f)  par pārkāpumu atbildīgā persona atsakās sadarboties ar kompetento iestādi vai sadarbojas tikai daļēji;

g)  par pārkāpumu atbildīgā persona jau iepriekš ir izdarījusi pārkāpumus.

2.  Direktīvas 3. panta f), g), p) qi) un qj) punktā minētie pārkāpumi pēc savas būtības ir nopietni pārkāpumi. [Gr. 28]

9. pants

Nekriminālas sankcijas par nenozīmīgiem muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. pantā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. pantā un kas saskaņā ar 8.a pantu ir uzskatāmi par nenozīmīgiem, līdz ar nesamaksāto nodokļu iekasēšanu šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas, preventīvas un nekriminālas sankcijas:

a)  naudas sods no 1 % līdz 5 % 70 no preču vērtības nesamaksātajiem nodokļiem, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēmir saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem;

b)  naudas sods no EUR 150 līdz EUR 7 500 7500, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēmnav saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot sankciju līmeni atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņem vērā visus 8.a pantā minētos attiecīgos apstākļus. [Gr. 29]

10. pants

Sankcijas par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 4. pantā

Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 4. pantā, šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas:

a)  naudas sods līdz 15 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēm;

b)  naudas sods līdz EUR 22 500, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēm. [Gr. 30]

11. pants

Nekriminālas sankcijas par smagiem muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 5. un 6. pantā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 5. 3. un 6. pantā pantā un kas saskaņā ar 8.b pantu ir uzskatāmi par smagiem, līdz ar nesamaksāto nodokļu iekasēšanu, šādās robežās tiek uzliktas efektīvas, samērīgas, preventīvas un preventīvas nekriminālas sankcijas:

a)  naudas sods no 3070  % līdz 140 % no preču vērtībasnesamaksātajiem nodokļiem, ja muitas noteikumu pārkāpums attiecas uz konkrētām precēmir saistīts ar nesamaksātajiem nodokļiem;

aa)  naudas sods no 15% līdz 30 % no preču vērtības, ja muitas noteikumu pārkāpums ir saistīts nevis ar nesamaksātajiem nodokļiem, bet preču vērtību;

b)  naudas sods no EUR 7500 līdz 45 000, ja muitas noteikumu pārkāpums neattiecas uz konkrētām precēmnav saistīts ne ar nesamaksātajiem nodokļiem, ne ar preču vērtību.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot sankciju līmeni atbilstīgi šā panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņem vērā visus 8.a pantā minētos attiecīgos apstākļus, kas minēti 8.a pantā un 8.b panta 1. punktā. [Gr. 31]

11.a pants

Citas nekriminālas sankcijas par smagiem pārkāpumiem

1.  Gadījumos, kad ir izdarīts smags pārkāpums, papildus sankcijām, kas noteiktas 11. pantā, un saskaņā ar kodeksu dalībvalstis var piemērot šādas ar naudas sodu nesaistītas sankcijas:

a)  preču neatgriezeniska vai pagaidu konfiskācija;

b)  jau piešķirtās atļaujas apturēšana.

2.  Saskaņā ar kodeksu dalībvalstis nodrošina, ka tiek atsaukts lēmums par atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu gadījumā, ja ir izdarīts smags vai atkārtots muitas noteikumu pārkāpums. [Gr. 32]

11.b pants

Pārskatīšana

1.  No … [pieci gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm pārskata saskaņā ar 9. un 11. pantu piemērojamo naudas sodu apmērus. Pārskatīšanas procedūras mērķis ir vienādot muitas savienībā piemēroto naudas sodu apmērus, lai tādā veidā saskaņotu to piemērošanu.

2.  Komisija katru gadu publicē informāciju par sankcijām, ko dalībvalstis nosaka par pārkāpumiem muitas jomā, kuri minēti 3. un 6. pantā.

3.  Dalībvalstis nodrošina muitas tiesību aktu ievērošanu kodeksa 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 nozīmē(6). [Gr. 33]

11.c pants

Izlīgums

Dalībvalstis paredz strīdu izšķiršanas procedūru, kas ļauj kompetentajām iestādēm panākt vienošanos ar personu, kura ir atbildīga par pārkāpumu, lai atrisinātu jautājumu par muitas noteikumu pārkāpumu kā alternatīvu tiesvedības ierosināšanai vai īstenošanai, ja šī persona piekrīt atteikties no kriminālvajāšanas apmaiņā pret tūlītēji izpildāmu sankciju.

Tomēr, ja ir uzsākta tiesvedība, kompetentās iestādes drīkst izmantot strīdu izšķiršanu tikai ar tiesu iestādes piekrišanu.

Komisija sniedz norādījumus par strīdu izšķiršanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, tiek dota iespēja panākt strīda izšķiršanu pārskatāmi un atbilstīgi vienlīdzīgas attieksmes principam un ka katrā panāktajā vienošanā ir iekļauts noteikums par šīs procedūras rezultāta publicēšanu. [Gr. 34]

12. pants

Efektīva sankciju piemērošana un kompetento dienestu sankciju noteikšanas pilnvaru īstenošana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, nosakot sankciju veidu un pakāpi par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.–6. pantā, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)  faktu, ka persona, kas ir atbildīga par pārkāpumu, ir atzīts uzņēmējs;

c)  nesamaksātā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu;

d)  faktu, ka uz saistītajām precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi saskaņā ar kodeksa 134. panta 1. punkta otro teikumu un kodeksa 267. panta 3. punkta e) apakšpunktu vai ka tās rada sabiedrības drošības apdraudējumu;

e)  par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

f)  par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus. [Gr. 35]

12.a pants

Atbilstība

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajām personām ir ērti pieejamas, saprotamas un atjauninātas pamatnostādnes un publikācijas par to, kā panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem muitas jomā un arī turpmāk tos ievērot. [Gr. 36]

13. pants

Ierobežojumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka procesu sākšanas noilguma termiņš attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā, ir trīs gadi, un ka tas sākas no dienas, kad izdarīts muitas noteikumu pārkāpums.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja muitas noteikumu pārkāpums turpinās vai izdarīts atkārtoti, noilguma termiņš sākas no dienas, kurā darbība vai bezdarbība, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, ir izbeigta.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņu pārtrauc ar izmeklēšanas vai tiesvedības darbību attiecībā uz to pašu muitas noteikumu pārkāpumu vai ar darbību, ko veic par šo pārkāpumu atbildīgā persona. Noilguma termiņš sākas no dienas turpinās dienā, kad notiek tiek pabeigta pārtraukuma darbība.

4.  Dalībvalstis, neskarot 14. panta 2. punktu, nodrošina, ka visiem procesiem saistībā ar 3. vai 6. pantā minētajiem muitas noteikumu pārkāpumiem ir noteikts laika ierobežojums, neatkarīgo no jebkāda šā panta 3. punktā minētā jebkādas noilguma termiņa pārtraukšanas, ja ir beidzies astoņu gadu termiņš, sākot no dienas, kas minēta šā panta 1. vai 2. punktā.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņš tāda lēmuma izpildei, ar ko uzliek sankciju, ir trīs gadi. Šis termiņš sākas no dienas, kad minētais lēmums stājies likumīgā spēkā.

6.  Dalībvalstis paredz gadījumus, kuros 1., 4. un 5. punktā minētie noilguma termiņi tiek atlikti. [Gr. 37]

14. pants

Procesu atlikšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvie procesi attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā, tiek atlikti, ja saistībā ar tiem pašiem faktiem pret to pašu personu ir ierosināts kriminālprocess.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atliktie administratīvie procesi attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3.un 6. pantā, tiek pārtraukti, ja šā panta 1. punktā minētajā kriminālprocesā ir stājies galīgais tiesas spriedums. Citos gadījumos atliktie administratīvie procesi attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā, var tikt atsākti.

15. pants

Jurisdikcija

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tās realizē jurisdikciju par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas minēti 3. un 6. pantā, saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)  muitas noteikumu pārkāpums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

b)  persona, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu, ir šīs dalībvalsts valstspiederīgais;

c)  preces, kas ir saistītas ar muitas noteikumu pārkāpumu, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja vairāk nekā viena dalībvalsts pieprasa jurisdikciju par to pašu muitas noteikumu pārkāpumu, jurisdikciju realizē dalībvalsts, kurā notiek kriminālprocess pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem. Ja jurisdikciju nevar noteikt saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalstis nodrošina, ka jurisdikciju realizē dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde pirmā sāk procesus attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumu pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem.

16. pants

Dalībvalstu sadarbība

Dalībvalstis sadarbojas un apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga procesos attiecībā uz darbību vai bezdarbību, kas ir muitas noteikumu pārkāpums, kas minēts 3. un 6. pantā, jo īpaši gadījumā gadījumos, kad vairāk nekā viena dalībvalsts ir sākusi procesus pret to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem. Dalībvalstu sadarbības mērķis ir uzlabot muitā veikto preču pārbaužu efektivitāti un saskaņot Savienībā piemērotās procedūru. [Gr. 38]

Komisija uzrauga sadarbību starp dalībvalstīm, lai izveidotu galvenos darbības rādītājus, kas attiecas uz muitas pārbaudēm un sankcijām, paraugprakses izplatīšanu un muitas darbinieku apmācības koordināciju. [Gr. 39]

17. pants

Aizturēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajiem dienestiem ir iespēja uz laiku aizturēt jebkādas preces, transportlīdzekļus vai jebkādus citus līdzekļus, ko izmanto 3. un 6. pantā minēto muitas noteikumu pārkāpumu izdarīšanai. Ja pēc sankcijas piemērošanas dalībvalsts neatgriezeniski konfiscē šādas preces, tā var šīs preces pēc vajadzības iznīcināt, atkārtoti izmantot vai pārstrādāt. [Gr. 40]

18. pants

Komisijas ziņojuma sniegšana un pārskatīšana

Komisija līdz [2019. gada 1. maijam] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kurā novērtē, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā tiek izpildīti citi Savienības tiesību aktu muitas jomā elementi, piemēram, uzraudzība, kontrole un izmeklēšana, vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai papildinātu šo direktīvu. [Gr. 41]

18.a pants

Dalībvalstu ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis nosūta Komisijai statistiku par pārkāpumiem un informāciju par sankcijām, kas tikušas piemērotas par šiem pārkāpumiem, lai Komisija varētu novērtēt šīs direktīvas piemērošanu. Tādējādi šī informācija tiks sniegta katru gadu pēc tam, kad šī direktīva būs stājusies spēkā. Komisija šos datus var izmantot, pārskatot šo direktīvu, lai labāk tuvinātu valstu sankciju sistēmas. [Gr. 42]

19. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai vēlākais līdz 2017. gada 1. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 487, 28.12.2016., 57. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija nostāja.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/... (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L ...).
(5)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika