Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2325(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0250/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0250/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 24
CRE 11/09/2017 - 24

Balsojumi :

PV 12/09/2017 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0323

Pieņemtie teksti
PDF 455kWORD 61k
Otrdiena, 2017. gada 12. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kosmosa stratēģija Eiropai
P8_TA(2017)0323A8-0250/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūcija par Eiropas Kosmosa stratēģiju (2016/2325(INI))

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. pantu un XIX sadaļas 189. pantu,

—  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” (COM(2016)0705),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumu „ES kosmosa rūpniecības politika” (COM(2013)0108),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu „Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC pušu 21. konferenci (COP 21) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto pušu 11. konferenci (CMP 11), kas notika Parīzē (Francija) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(2),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 512/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru(4),

–  ņemot vērā attiecīgos Padomes secinājumus un ministru 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas paziņojumu par sadarbību savienotas un automatizētas braukšanas jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada jūnijā pieņemto Hāgas manifestu par kosmosa politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras kopīgo paziņojumu par kopīgu redzējumu un mērķiem Eiropas nākotnei kosmosa jomā, ko 2016. gada 26. oktobrī parakstījusi Komisija un aģentūra,

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai(5),

—  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa tirgus apguvi(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par ES kosmosa rūpniecības politiku — kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšanu(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs(8),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūnija rezolūciju par globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem transporta jomā — īstermiņa un vidējā termiņa ES politika(9),

–  ņemot vērā 2016. gada janvāra pētījumu „Eiropas dalība kosmosa tirgū”(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0250/2017),

A.  tā kā kosmosa joma sniedz vairākkārtējus ieguvumus sabiedrībai un var palielināt Eiropas konkurētspēju, stimulējot daudzu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību un atbalstot lauksaimniecību, mežsaimniecību un jūras transportu; tā kā satelītu tehnoloģija var nodrošināt labāku piekļuvi sakaru tehnoloģijām, augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas sistēmām, kas ļauj īstenot informācijas apmaiņu reāllaikā, ātrai dabas katastrofu radīto seku novēršanai un efektīvākai robežu un drošības kontrolei;

B.  tā kā kosmosa tehnoloģijas, dati un pakalpojumi var sniegt atbalstu dažādām ES sabiedriskās politikas jomām un galveno politikas prioritāšu īstenošanai, piemēram, digitālā vienotā tirgus sekmēšanai, Eiropas ekonomikas stimulēšanai un klimata pārmaiņu apkarošanai;

C.  tā kā kosmoss Eiropas iedzīvotājiem ir nevis izdevums, bet gan ieguldījums, un tā kā vērienīga ES kosmosa stratēģija var nodrošināt ES patstāvību un pozīcijas stratēģiski nozīmīgajā kosmosa jomā, vienlaikus veicinot izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu ar kosmosu saistītajā ražošanā, darbībās un pakārtotajos pakalpojumos;

D.  tā kā Parlamenta un Padomes 2007. gada politiskie lēmumi nodrošināja finansējuma piešķiršanu Eiropas satelītnavigācijas programmām — Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS) un Galileo — un paredzēja panākt vienošanos par šo programmu pārvaldības struktūru,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Kosmosa stratēģija Eiropai” un atbalsta Komisijas apņemšanos pilnībā maksimizēt ekonomiskos un sabiedrības ieguvumus no kosmosa, paplašinot kosmosa tehnoloģiju un lietojumu izmantošanu sabiedriskās politikas jomu atbalstam, veicinot globāli konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari un stiprinot Eiropas neatkarību kosmosā un Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces lomu, kā arī starptautisko sadarbību kosmosa jomā;

2.  atgādina Komisijai, ka ir noteikti jānodrošina ES kosmosa programmu nepārtrauktība un Galileo un Copernicus programmu turpmākā attīstība, jo īpaši lai radītu labvēlīgu un prognozējamu investīciju vidi pakārtotajā nozarē; uzskata, ka to var sasniegt tikai tad, ja ilgtermiņā tiek garantēts publiskā sektora finansējums kosmosa pamatprogrammām un pakārtotajai datu infrastruktūrai, tajā pašā laikā atzīstot nepieciešamību pēc nozīmīgas privātā sektora iesaistes;

3.  uzsver dalībvalstu, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) sasniegumus kosmosā, izmantojot jaunas tehnoloģijas, izpētes lidojumus un Zemes novērošanas un meteoroloģijas spējas;

4.  uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt Galileo un Copernicus programmas pirms Komisija kā daļu no nākamās DFS ierosina jaunos likumdošanas priekšlikumus; uzskata, ka šim novērtējumam cita starpā būtu jāpievēršas: Eiropas GNSS aģentūras (GSA) turpmākajai lomai Galileo programmā un iespējamai lomai Copernicus programmā; tam, kā vienkāršot GSA attiecības ar EKA; un pašreizējam pārrāvumam starp aģentūras galvenajiem pienākumiem un deleģētajiem uzdevumiem; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka GSA būs iepriekš sagatavojusies un spēs uzņemties jaunos uzdevumus;

5.  uzsver, ka novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī nākotnē plānotajās diskusijās par attiecībām starp ES un EKA, ņemot vērā kopīgo ES un EKA paziņojumu, kas parakstīts 2016. gada 26. oktobrī; aicina Komisiju sadarbībā ar EKA izpētīt dažādus variantus, kā vienkāršot sarežģīto Eiropas kosmosa pārvaldības institucionālo struktūru, tādējādi uzlabojot pienākumu sadali efektivitātes un izmaksu efektivitātes interesēs;

6.  uzskata, ka GSA būtu jānodrošina pietiekams darbinieku skaits, lai nodrošinātu tās netraucētu darbību un Eiropas GNSS programmu izmantošanu; aicina Komisiju pārskatīt GSA piešķirto resursu pietiekamību, ņemot vērā tās pašreizējos un turpmākos uzdevumus; uzskata, ka personāla politika un procedūra būtu jāpieskaņo GSA jaunajiem uzdevumiem saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

7.  uzsver — lai risinātu pašreizējās un nākotnes problēmas, nākamajā ES budžetā būtu jāiekļauj lielāks kosmosa jomas budžets, lai nodrošinātu atbalstu visā vērtības radīšanas ķēdē (kosmosa un zemes segments, Zemes novērošana, navigācija un sakari), un tas jānodrošina gaidāmajā DFS pārskatīšanā; atkārtoti uzsver, ka sekmīga attīstība pakārtotajos tirgos ir jo īpaši atkarīga no Galileo un Copernicus programmu savlaicīgas īstenošanas un nepārtrauktas attīstības, turklāt par prioritāti būtu jānosaka šo programmu atbilstošs finansējums; uzsver nepieciešamību, pieņemot lēmumus par nākamās DFS budžetu, saglabāt un attīstīt Eiropas pievienoto vērtību un ES kosmosa programmu vienreizējo ieguldījumu;

8.  aicina Komisiju izskatīt iespēju gūt labumu no sinerģijas starp ES kosmosa programmām, lai palielinātu efektivitāti un izmaksu efektivitāti; uzskata, ka ir arī svarīgi pastiprināt informācijas apmaiņu starp ES kosmosa politikā iesaistītajām ES aģentūrām, lai panāktu lielāku sinerģijas efektu; norāda uz dažādu darbības jomu pieaugošo konverģenci; aicina Komisiju publicēt gada ziņojumu par ES aģentūru sadarbības veidu un apmēru;

9.  uzsver, cik svarīgi ir identificēt un novērst visus pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumu jomā;

Kosmosa jomas sniegto ieguvumu maksimizēšana sabiedrības un ES tautsaimniecības labā

10.  uzsver to, ka kosmosa programmas un to nodrošinātie pakalpojumi ir galvenie aktīvi tādās politikas jomās un ekonomikas sektoros kā enerģētika, klimats, vide, drošība un aizsardzība, veselība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, transports, tūrisms, digitālais tirgus un mobilie sakari, reģionālā politika un vietējā plānošana; uzskata, ka tiem ir milzīgas iespējas tādu problēmu risināšanā kā migrācija, robežu pārvaldība un ilgtspējīga attīstība; uzsver arī to, cik svarīga ir Eiropas kosmosa stratēģija visaptverošai ES jūrlietu politikai; norāda uz ievērojamo ieguvumu sabiedrībai no tālizpētes satelītu un sistēmu komerciālās izmantošanas;

11.  aicina Komisiju paātrināt pilnīgu Galileo, EGNOS un Copernicus programmu ekonomisko ekspluatāciju: nosakot atbilstošus mērķus attiecībā uz ieviešanu tirgū; uzlabojot piekļuvi Copernicus datiem un to apstrādi, lai ļautu uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, izstrādāt lietotnes, kas balstītas uz kosmosa datiem; nodrošinot labāku integrāciju ar citiem digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, intelektiskām transporta sistēmām, Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmu, upju informācijas pakalpojumiem, SafeSeaNet, kā arī tradicionālajām navigācijas sistēmām, un paplašinot kosmosa jomas risinājumu potenciālu; uzsver satelītnavigācijas un Zemes novērošanas datu un pakalpojumu sniegto labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību Zemes novērošanas datiem paredzētu mākoņdatošanas platformu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu izmantot visas priekšrocības, ko tās ekonomikai sniedz kosmosa pamatprogrammas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu lietotāju piekļuvi un kompetences attīstību; mudina Komisiju paātrināt tās darbu šajā jomā, lai pirmās datu platformas varētu sākt darboties 2018. gadā; uzskata, ka visiem konkursiem saistībā ar šīm platformām būtu jābūt pieejamiem privātiem dalībniekiem;

13.  prasa Komisijai novērtēt Copernicus pilnvaroto iestāžu darbību, jo īpaši nolūkā vienkāršot un optimizēt to konkursu procedūras, lai MVU būtu vieglāk pieteikties;

14.  uzsver nepieciešamību pēc “kosmosa jomai drošiem” tiesību aktiem un atkārtoti pauž pieprasījumu, kas izteikts iepriekš minētajā rezolūcijā par kosmosa tirgus apguvi, ka Komisijai pirms jaunu leģislatīvu un neleģislatīvu aktu priekšlikumu iesniegšanas jāveic sistemātiska pārbaude par to atbilstību kosmosa jomai; aicina Komisiju novērst šķēršļus kosmosa tehnoloģiju izmantošanai publiskajā sektorā, piemēram, lai uzraudzītu atbilstību jauniem un spēkā esošiem Eiropas tiesību aktiem; uzskata, ka sabiedrisko kārtību var ievērojami uzlabot, izmantojot kosmosa tehnoloģijas, pamatojoties uz tādiem piemēriem kā eZvans un digitālais tahogrāfs; prasa Komisijai un dalībvalstīm sekmēt kosmosa tehnoloģiju izmantošanu Eiropas, valstu, reģionālajās un vietējās iestādēs, piemēram, iegādājoties Eiropas Zemes novērošanas datus vai pakalpojumus, lai sasniegtu politiskos mērķus;

15.  norāda uz izmēģinājuma projektu par tīrāku kosmosu, izmantojot deorbitēšanu un inovatīvus kosmosa iekārtu materiālus, kurš ir paredzēts tam, lai pārbaudītu gaidāmās kosmosa nozares kopīgās tehnoloģiju ierosmes īstenošanas iespējamību un efektivitāti; atzīst, ka pietiekami resursi — gan publiskie, gan privātie — ir būtiski, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares ilgtspēju un konkurētspēju, kā arī attīstītu ES kā globāla kosmosa nozares dalībnieka lomu;

16.  uzskata, ka Copernicus ieguldījums klimata pārmaiņu novēršanā ir jāattīsta tālāk; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nodrošināt iespējas Copernicus ietvaros pārraudzīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp CO2 emisijas, pie kā patlaban tiek strādāts programmā „Apvārsnis 2020”(11), lai risinātu noteiktas vajadzības, kas minētas COP 21 vienošanās tekstā, un varētu to efektīvi īstenot; atbalsta nākotnes satelītu izstrādi, kas ir attiecīgi paredzēti CO2 emisiju un metāna gāzes emisiju pārraudzībai;

17.  atzinīgi vērtē 2016. gada 15. decembrī programmas Galileo deklarētos sākotnējos pakalpojumus; uzsver, ka plaša Galileo signāla izmantošana ir priekšnoteikums spēcīga pakārtotā un ar kosmosu saistītu lietojumu un pakalpojumu tirgus attīstībai un ka būtu jāveic piemēroti pasākumi, tostarp atbilstošā gadījumā regulatīvie, lai panāktu pilnīgu savietojamību ar Galileo un EGNOS standartu ierīcēm, ko pārdod Eiropas Savienībā, un veicinātu Galileo un EGNOS iekārtu izmantošanu globālajā tirgū; aicina arī Komisiju apsvērt pasākumus, lai stiprinātu Eiropas GNSS pakārtotās ražošanas nozares konkurētspēju;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, ka kritisko infrastruktūru uz GNSS tehnoloģiju balstītie pulksteņi ir savietojami ar Galileo un EGNOS tehnoloģijām, kas ir ļoti svarīgi no drošības viedokļa;

19.  uzsver satelītu spēju nodrošināt nepārtrauktu ļoti augstas kapacitātes savienojamību, jo īpaši attālos apgabalos un tālākajos reģionos, kam ir liela nozīme digitālās plaisas pārvarēšanā, ātrdarbīgu tīklu attīstībā un lietu interneta tīklu paplašināšanā, dodot iespēju attīstīt tādus pakalpojumus kā autonomās transportlīdzekļu vadīšanas, viedās transportlīdzekļu parku un kravu pārvaldības, e-pārvaldības, e-mācību un e-veselības lietotnes; uzsver zemes un ar kosmosu saistīto tehnoloģiju pievienoto vērtību ļoti augstas veiktspējas tīklu nodrošināšanā; uzstāj, ka Komisijai tas jāatzīst un pienācīgi jāņem vērā satelītu ieguldījums šajā jomā; uzsver arī nepieciešamību rezervēt šo satelītu pakalpojumu darbībai pietiekamas frekvenču joslas; aicina šo jautājumu risināt pašreiz notiekošajā likumdošanas darbā pie telekomunikāciju tīkliem, paredzot atbilstošas investīcijas pētniecībā un izstrādē; uzskata arī, ka Kosmosa stratēģija Eiropai būtu jāīsteno saskaņoti ar Komisijas digitālajām stratēģijām, saņemot atbalstu no dalībvalstīm un nozares, lai veicinātu efektīvu un uz pieprasījuma virzītu satelītsakaru izmantošanu ar mērķi veicināt visuresošu savienojamību visā ES teritorijā;

20.  uzsver Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) svarīgo lomu, veicinot pakārtotos kosmosa tirgus, jo īpaši ar publiskā iepirkuma starpniecību, tostarp valstīs, kurām vēl nav plašas kosmosa nozares, un ka šim jautājumam būtu jāpievēršas pašreiz notiekošajās diskusijās par kohēzijas politikas nākotni; atbalsta mērķtiecīgu kapacitātes veidošanas pasākumu ieviešanu, lai palīdzētu kosmosa darbībās jauniesaistītām dalībvalstīm un reģioniem; uzsver, ka reģionālajai dimensijai ir būtiska nozīme, lai ieguvumus no kosmosa jomas nogādātu līdz iedzīvotājiem, un ka vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste var radīt sinerģiju ar viedās specializācijas stratēģijām un ES pilsētprogrammu; tāpēc atbalsta lielāku reģionālo un vietējo iestāžu iesaisti sekmīgā ES kosmosa politikā, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās; uzsver, ka Reģionu komitejai vajadzētu būt pilntiesīgam Copernicus lietotāju foruma dalībniekam, tādējādi atspoguļojot reģionālo un vietējo dalībnieku kā Copernicus datu lietotāju svarīgo nozīmi;

21.  uzsver, ka tādi lietotāji kā MVU un vietējās un reģionālās iestādes joprojām nav pietiekami informēti par iespējām, tostarp tām, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka, saņemt finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar Galileo vai Copernicus, un ka mērķtiecīga informācijas izplatīšana par šīm iespējām ir nekavējoties jāuzlabo;

22.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas un abas ES vadošās kosmosa programmas padara sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa pārvadājumus viedākus, drošākus, stabilākus un ilgtspējīgākus, un integrē tos tādās stratēģiskās nākotnes nozarēs kā autonomi un internetam pieslēgti automobiļi un bezpilota lidaparāti; uzskata, ka kosmosa stratēģija var palīdzēt apmierināt jaunas transporta nozares vajadzības netraucētas savienojamības, stabilākas pozicionēšanas, intermodalitātes un sadarbspējas jomā; mudina Komisiju iesaistīt transporta jomas ieinteresētās personas dialogā ar kosmosa nozari, lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu Eiropas kosmosa tehnoloģiju izmantošanu transporta tirgū ar mērķi uzlabot ES transporta pakalpojumu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū; prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērst uzmanību kosmosa tūrisma attīstībai;

23.  aicina Komisiju atbalstīt EGNOS nolaišanās procedūru īstenošanu ne tikai mazākās, bet arī lielākās lidostās; atkārtoti uzsver finansiālās priekšrocības un lielāku precizitāti, noturību un drošumu, ko EGNOS var nodrošināt drošības jomā kritiskiem lietojumiem, piemēram, attiecībā uz lidaparātu nosēdināšanu, un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi paplašināt EGNOS pārklājumu, kā prioritāti aptverot arī Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļu, bet vēlāk arī Āfriku un Tuvos Austrumus; uzskata arī, ka Galileo varētu būt nozīmīga loma gaisa satiksmes vadībā kā galvenajam elementam uzraudzības pārejā no radariem uz satelītiem;

24.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai gaisa kuģi būtu aprīkoti ar kosmosa tehnoloģiju nodrošināto automātiskā atkarīgā novērošanas apraides režīma (ADS-B) tehnoloģiju, un ka svarīga ir prasība operatoriem obligāti aprīkot savus gaisa kuģus ar ADS-B, lai nodrošinātu to izsekošanas reāllaikā precizitāti un uzticamību un degvielas ietaupījumus;

25.  uzsver ES kosmosa programmu nozīmi jūras un jūrlietu jautājumu risināšanā, zvejas darbībām un zilajai ekonomikai kopumā, piemēram: nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā; okeānu veselības un zivju krājumu novērošanā un novērtēšanā; zivaudzētavu produktivitātes veicināšanā; jūras pētniecības veicināšanā; meklēšanas un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī klāja medicīnisko iekārtu satelītpieslēguma nodrošināšanā; šajā sakarā norāda uz nepieciešamību pēc kosmosa tehnoloģijām, kas veido okeāna novērošanas spējas, un labas koordinācijas starp Galileo, EGNOS un Copernicus pakalpojumiem;

Globāli konkurētspējīgas un novatoriskas Eiropas kosmosa nozares veicināšana

26.  uzsver, ka Eiropas kosmosa nozares panākumi un konkurētspēja un revolucionāru tehnoloģiju attīstība ir lielā mērā atkarīgi no pētniecības un inovācijas; aicina 9. pamatprogrammā kosmosam īpaši paredzētajā budžeta pozīcijā piešķirt papildu līdzekļus un paplašināt tās darbības jomu; uzsver, ka ES, EKA un dalībvalstīm ir svarīgi pilnībā sadarboties, lai nodrošinātu efektivitāti un novērstu dublēšanos, jo īpaši tādās jomās, kurās finansējumu pētniecībai nodrošina vairāki dalībnieki; uzskata, ka ir jāveicina un jāfinansē pētniecība un inovācija daudz un dažādu kosmosa tehnoloģiju jomā; mudina Komisiju plašāk izmantot MVU paredzēto instrumentu uzņēmējdarbības iespēju paplašināšanai ar kosmosu saistīto produktu un pakalpojumu jomā gan programmā „Apvārsnis 2020”, gan turpmākajās pamatprogrammās;

27.  aicina Komisiju, cenšoties panākt noteikumu ievērošanu, tirgus dalībnieku godīgu praksi un tā rezultātā vienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskajā iepirkumā nodrošināt taisnīgu attieksmi pret ES uzņēmumiem salīdzinājumā ar uzņēmumiem no trešām valstīm, jo īpaši ņemot vērā cenas, ko uzņēmumi piemēro citiem klientiem pasaulē; norāda, ka Eiropas kosmosa nozare saskaras ar arvien spēcīgāku starptautisko konkurenci; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt novatorisku iepirkuma shēmu izmantošanu;

28.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas rūpniecisko bāzi un nodrošināt ES stratēģisko neatkarību, diversificējot piegādes avotus un vislabākajā veidā izmantojot dažādos ES pakalpojumu sniedzējus; tādēļ uzskata, ka nozares iesaistīšana visos līmeņos ir jāveicina līdzsvarotā veidā, un aicina Komisiju atbalstīt Eiropas kosmosa nozari visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē; uzskata, ka kosmosa jomas kopām var būt noderīga loma kosmosa rūpniecības stratēģijā;

29.  aicina Komisiju atbalstīt centienus Eiropas mērogā izstrādāt jaunus kosmosa uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, kas spēj radikāli mainīt šo nozari un samazināt izmaksas (piemēram, Eiropas tehnoloģijas, kas ļauj kosmosā nosūtīt tādus nelielus satelītus kā atkārtoti lietojamus gaisa balonus, vai palaišanas iekārtas);

30.  prasa Komisijai, kad tiek noteikti publisko iepirkuma līgumu ilgumi kosmosa infrastruktūras un pakalpojumu jomā, novērtēt MVU situāciju un vajadzības, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

31.  uzsver vajadzību vairāk ieguldīt Eiropas iedzīvotāju izglītībā un apmācībā par kosmosa jomu, tostarp lai pilnībā varētu izmantot iespējas, ko sniedz kosmosa joma pārejā uz digitālo sabiedrību; uzsver kosmosa politikas sasniegumu lielo nozīmi nākotnes paaudžu iedvesmošanā un Eiropas identitātes apziņas veicināšanā; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams turpināt un paplašināt koordinētu pieeju Eiropas kosmosa izglītībai, kas var pievilināt jauniešus izvēlēties veidot karjeru kosmosa zinātnē un tehnoloģijās;

32.  uzsver, ka iesaistīšanās EKA izvēles programmās, kuru ietvaros Eiropas uzņēmumi un universitātes vai pētniecības institūti var piedalīties progresīvu tehnoloģiju kosmosa misijām un sistēmām izstrādāšanā, ir būtisks pamatinstruments Eiropas kosmosa nozares spēju attīstīšanai; uzsver, ka iesaistīšanās šādās programmās paver ceļu uzņēmējdarbībai šajā jomā un piekļuvei zinātniskiem projektiem ar ļoti augstu tehnoloģisko un zinātības intensitāti, kam var būt arī pozitīva ietekme uz transporta nozari;

Eiropas autonomijas stiprināšana saistībā ar nokļūšanu kosmosā un tā izmantošanu drošā un aizsargātā vidē

33.  atgādina, ka ES kosmosa programmas ir civila rakstura programmas, un atkārtoti uzsver apņemšanos nemilitarizēt kosmosa jomu; tomēr atzīst Eiropas kosmosa nozares stratēģisko dimensiju un to, ka ir jāuzlabo sinerģija starp civilajiem un drošības/aizsardzības aspektiem un jāizmanto kosmosa spējas drošības un drošuma vajadzībām, arī ņemot vērā ģeopolitisko vidi un kopējo drošības un aizsardzības politiku; uzskata, ka Komisijai būtu jāanalizē sinerģija starp Eiropas kosmosa programmām un 2016. gada novembrī ierosināto Eiropas aizsardzības rīcības plānu, lai nodrošinātu vispārējo saskaņotību šajā stratēģiskajā jomā;

34.  aicina Komisiju apkopot Eiropas Savienības un dalībvalstu institucionālo klientu pieprasījumus ar mērķi nodrošināt neatkarīgu, uzticamu un izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi kosmosam, izmantojot Eiropas raķešu palaišanas iekārtas Ariane, Vega un to turpmākos pilnveidotos modeļus; uzskata, ka tas ir stratēģiski ārkārtīgi svarīgi ārkārtas situāciju un krīžu pārvaldības funkcijām un spēcīgai Eiropas drošības un aizsardzības politikai;

35.  atbalsta Komisijas mērķi izvērtēt dažādus veidus, kā atbalstīt Eiropas raķešu palaišanas infrastruktūras objektus, kuriem šāds atbalsts ir nepieciešams, lai nodrošinātu ES politikas mērķus un vajadzības autonomijas, drošības un konkurētspējas jomā; tādēļ uzsver stratēģisko nozīmi, kas ir Eiropas kosmodromam Kuru (Francijas Gviānā), kā arī vajadzību pievērst īpašu uzmanību ekonomikas un sociālajiem ieguvumiem attiecībā uz teritoriju, kurā tas atrodas;

36.  atgādina, ka koncepcija par neatkarīgu piekļuvi kosmosam nav nodalāma no Eiropas neatkarīgās spējas kosmosa sistēmas iecerēt, izstrādāt, palaist, ekspluatēt un izmantot savā labā;

37.  norāda, ka nav skaidrības ne par palaišanas programmas turpināšanu Eiropā pēc 3–4 gadiem (Ariane 6 un Vega C), ne arī par šīs programmas finansiālo stāvokli; pauž bažas par to, ka nav izstrādāta vidēja termiņa un ilgtermiņa nesējraķešu palaišanas programma; mudina Komisiju izstrādāt darba programmu par kosmiskajām nesējraķetēm Eiropā nākamajiem 20 gadiem;

38.  aicina Komisiju veicināt alternatīvu palaišanas iekārtu tehnoloģiju attīstību un ekodizaina principu ievērošanu visās palaišanas iekārtās un kosmosa resursos;

39.  uzskata, ka turpmākajās satelītu sistēmu paaudzēs būtu jāturpina attīstīt Galileo infrastruktūras drošība, tostarp zemes segments un Galileo un Copernicus divējādā lietojuma spējas, kā arī precizitāte un šifrēšana; atgādina, ka Galileo publiski regulētajam pakalpojumam (PRS), kas pieejams tikai valstu pilnvarotiem lietotājiem, turpmāk varētu būt liela nozīme, reaģējot uz jauniem apdraudējumiem, jo īpaši krīzes gadījumā;

40.  vērš uzmanību uz kosmosa infrastruktūras neaizsargātību pret traucējumiem vai uzbrukumiem no valsts un nevalstisku dalībnieku puses un virkni citu apdraudējumu, tostarp sadursmēm ar kosmosa atkritumiem vai citiem satelītiem; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt kritisko infrastruktūru un komunikācijas līdzekļus, kā arī noturīgu tehnoloģiju izstrādi; atzīst pieaugošo nozīmi, kas ir kosmosa un ar kosmosu saistītām tehnoloģijām divējādam lietojumam, jo īpaši saziņā, izlūkošanā, novērošanā un rekognoscēšanā, reaģēšanā uz katastrofām un ieroču kontrolē, un uzsver kosmosa spēju īpašo nozīmi cīņā pret terorismu; turklāt mudina investēt, lai paātrinātu jaunu kosmosa spēju un tehnoloģiju izstrādi; uzskata, ka ir nepieciešams palielināt spējas novērst jaunus draudus kosmosa jomā, kas savukārt stiprinātu Eiropas kosmosa nozares spēju reaģēt uz mainīgajiem tirgiem, dalībniekiem un tehnoloģijām;

41.  aicina Komisiju mazināt riskus, ko rada kosmiskie atkritumi, uzlabojot pašreizējos kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojumus ar mērķi izstrādāt programmu tādas neatkarīgas sistēmas izveidei, kas spētu noteikt kosmosa atkritumu apdraudējumu Eiropas kosmosa infrastruktūrai, un līdz ar to sagatavot pasākumus sadursmju novēršanai un ilgtermiņā aktīvai atkritumu savākšanai; atbalsta plānu paplašināt ES SST, lai to papildinātu ar kosmosa tehnoloģiju laikapstākļu prognozēm, un ierosina īpaši pievērsties Zemei tuvajiem objektiem, lai novērstu iespējamo katastrofas risku šādam objektam sadurties ar Zemi; uzsver, ka būtu tālāk jāattīsta un jāpaplašina spējas un zināšanas šajās jomās, tostarp tās, ko pienes EKA; vēlreiz apliecina nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas vairāk atklāto datu, lai stiprinātu pētniecību un inovācijas;

42.  atgādina, ka arvien pieaug kiberdrošības nozīme kosmosa programmās, un norāda, ka šī problēma ir īpaši nopietna, ņemot vērā, ka liela daļa mūsu ekonomikas ir atkarīga no kosmosa tehnoloģiju pakalpojumiem; aicina Komisiju mazināt ES kosmosa aktīviem radītos riskus, veicot atbilstošus pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot šifrēšanu, lai aizsargātu ar kosmosu saistīto infrastruktūru pret kiberdraudiem; turklāt prasa Komisijai nodrošināt, lai visās attiecīgajās aģentūrās būtu ieviesti ārkārtas situāciju plāni iespējamiem kiberuzbrukumu gadījumiem;

43.  uzskata, ka plānotā Govsatcom iniciatīva ir ārkārtīgi daudzsološa un nodrošina piekļuvi drošiem, efektīviem un izmaksu ziņā lietderīgiem pakalpojumiem Eiropas institucionālajiem dalībniekiem, kā arī apmierina lietotāju vajadzības daudzās jomās, vienlaikus stimulējot izaugsmi, konkurētspēju un inovāciju visā Eiropas satelītsakaru nozarē; aicina Komisiju gadījumā, ja ietekmes novērtējums ir pietiekami pozitīvs, izstrādāt plānoto Govsatcom iniciatīvu rentablā veidā, kas varētu ietvert spēju apvienošanu un koplietošanu vai pakalpojumu iegādi no komerciālo komunikāciju satelītiem, un nodrošināt, ka šī iniciatīva rada būtisku pievienoto vērtību un ļauj izvairīties no pastāvošo struktūru dublēšanas;

44.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt visaptverošu Eiropas kosmosa politiku, kas ir vērsta uz labākas kopējās ārpolitikas un drošības politikas efektīvu veicināšanu, nodrošinot attiecīgajām iestādēm neatkarīgu izlūkdatu vākšanas rīku, piemēram, reāllaika kosmosa situācijas apzināšanos;

Eiropas globālās nozīmes stiprināšana un starptautiskās sadarbības veicināšana

45.  aicina Komisiju veicināt ES kosmosa resursu izmantošanu un kosmosa rūpniecības spējas visos attiecīgajos ārējo attiecību aspektos;

46.  uzskata — lai nodrošinātu miermīlīgu un drošu kosmosa vidi, būs vajadzīga sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu atbildīgas uzvedības un ilgtspējības normas, jo īpaši saistībā ar kosmosa izpēti, un aicina Komisiju šajā sakarā cieši sadarboties ar EĀDD un dalībvalstīm;

47.  uzsver vajadzību pēc starptautiskas koordinācijas kosmosa satiksmes un atkritumu pārvaldības jomā, jo šāda satiksme neizbēgami pieaugs tā saukto „megakonstelāciju” un Zemei tuvo orbītu satuvināšanās rezultātā, ko varētu izraisīt arvien zemākas satelītu palaišanas izmaksas;

48.  prasa Komisijai uzraudzīt spēkā esošo privāto sektoru mērķus tādās jomās kā izejmateriālu ieguve kosmosā un apsvērt, kādu ietekmi tie varētu radīt attiecībā uz pašreizējo tiesisko regulējumu un jo īpaši Kosmosa līgumu; uzskata, ka būtu jāievēro Līguma pamatprincipi un ka ir jāizvairās no sacensības pēc neatjaunojamiem resursiem kosmosā; mudina dalībvalstis strādāt saskaņotas Eiropas pieejas virzienā un aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu vienprātības panākšanā; atzīst, ka kosmoss ir cilvēces kopīgs mantojums;

49.  ļoti atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot ekonomikas diplomātiju, lai pavērtu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas kosmosa nozarei; uzsver, ka Komisijai un attiecīgā gadījumā dalībvalstu iestādēm, atsevišķi vai ar EKA starpniecību, un struktūrām, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA), būtu jāatbalsta Eiropas dalībnieki trešo valstu tirgos; iesaka iepriekš sagatavot šāda koordinēta atbalsta plānus;

Efektīvas izpildes nodrošināšana

50.  uzsver, ka Parlamentam būtu jāuzņemas aktīva loma ES kosmosa politikas attīstībā un ka tas būtu jāiesaista jebkādā informācijas apmaiņā, ko kosmosa jautājumos veic Komisija, Padome, EĀDD un EKA;

51.  uzskata, ka ir svarīgi panākt demokrātisko atbalstu investīcijām kosmosa jomā; aicina Komisiju piedāvāt labi izstrādātu un visaptverošu komunikācijas stratēģiju par ieguvumiem, ko kosmosa tehnoloģijas var sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem; mudina Komisiju, īstenojot šo stratēģiju, balstīt to uz šādiem trīs pīlāriem, no kuriem katrs attiecas uz kādu no svarīgām interešu grupām: a) sabiedrības izpratnes veicināšana par investīciju nepieciešamību kosmosa jomā; b) MVU un uzņēmēju informēšana par kosmosa pamatprogrammu iespējām; c) kosmosa jautājumu iekļaušana izglītības programmās, lai novērstu prasmju trūkumu; prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt Parlamentam šīs komunikāciju stratēģijas izstrādes ceļvedi;

52.  aicina Komisiju izstrādāt laika grafiku stratēģijā ierosināto pasākumu īstenošanai, regulāri ziņot par tās izpildi, lai vajadzības gadījumā ierosinātu tiesību aktus un izstrādātu konkrētus un taustāmus papildu pasākumus, kas nepieciešami stratēģijā izklāstīto mērķu savlaicīgai sasniegšanai;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Kosmosa aģentūrai.

(1) OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.
(4) OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0267.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0268.
(7) OV C 468, 15.12.2016., 12. lpp.
(8) OV C 227 E, 6.8.2013., 16. lpp.
(9) OV C 380 E, 11.12.2012., 1. lpp.
(10)Space Market Uptake in Europe”, ITRE komitejas pasūtīts pētījums, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A, 2016, ISBN 978-92-823-8537-1.
(11) https://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/wp/2016_2017/main/h2020-wp1617-leit-space_en.pdf, 48. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika