Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. maija rezolūciju par muitas dienestu darbības un pārvaldības ārējo aspektu izvērtēšanu kā tirdzniecības veicināšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīku(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(8),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)(9),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (Konfliktu izrakteņu regula)(11),

–  ņemot vērā meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānu (COM(2003)0251) un FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Kokmateriālu regula)(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (VPS regula)(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (regula “Brisele I”)(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu)(15),

–  ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2007. gada kopīgo stratēģiju “Atbalsts tirdzniecībai: stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 24. aprīļa darba dokumentu “Apģērbu nozares vērtības ķēžu ilgtspējas panākšana ar ES rīcību attīstības jomā” (SWD(2017)0147),

–  ņemot vērā SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku,

–  ņemot vērā 105. SDO konferences IV ziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam,

–  ņemot vērā SDO pamatkonvencijas par bērnu darbu, piespiedu darbu, diskrimināciju, kā arī biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. maija secinājumus par ES un atbildīgām globālām vērtības ķēdēm,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes 2015. gada Mūsdienu verdzības likumu un Francijas likumu par daudznacionālo uzņēmumu rūpības pienākumu,

–  ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ANO Globālo līgumu,

–  ņemot vērā ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā jauno SDO Protokolu par piespiedu darbu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 2014. gada 26. jūnija rezolūciju Nr. 26/9, ar kuru UNHRC nolemj izveidot starpvaldību darba grupu ar neierobežotu sastāvu, kura būtu pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, lai reglamentētu transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu,

–  ņemot vērā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un vairākas konkrētām nozarēm (finanšu, lauksaimniecības, izrakteņu, apģērbu un apavu nozarei) paredzētas ESAO vadlīnijas,

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2013. un 2016. gada ziņojumus par tirdzniecību un attīstību,

–  ņemot vērā UNCTAD 2015. gada investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā,

–  ņemot vērā PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un UNICEF, ANO Globālā līguma un organizācijas “Glābiet bērnus” izstrādātos bērnu tiesību un uzņēmējdarbības principus(16),

–  ņemot vērā brīvprātīgas ar konkrētām dalībvalstīm noslēgtas partnerības, piemēram, Bangladešas Ilgtspējas paktu un Mjanmas Darba tiesību iniciatīvu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par bērnu darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0269/2017),

A.  tā kā LESD 207. pantā ir noteikts, ka Savienības tirdzniecības politikas pamatā ir jābūt Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā ir noteikts, ka attīstības jomā ir jāievēro saskaņotas politikas princips un ka tās galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana; tā kā Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība visiem” ir norādīts, ka ES tirdzniecības politikas pamatā ir trīs galvenie principi — efektivitāte, pārredzamība un vērtības; tā kā šajā paziņojumā ir īpaša sadaļa par reakciju uz globālo vērtības ķēžu nozīmes pieaugumu un par piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību, atgādinot par tās sarežģītību un fundamentālo nepieciešamību domāt perspektīvā, iesaistīt virkni publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un izmantot nesaistošu un inovatīvu līdzekļu un tiesību aktu izmaiņu kopumu;

B.  tā kā brīvā tirdzniecība pēdējā laikā tiek pakļauta aizvien lielākai publiskai kontrolei un tā kā bažas par nevienlīdzīgo ieguvumu un tirdzniecības sloga sadali priekšplānā ir izvirzījušas vispārēju sabiedrības viedokli par to, ka tirdzniecības politikas pamatā ir jāliek sociālās un vides vērtības, kā arī pārredzamība un pārskatatbildība;

C.  tā kā globālās vērtības ķēdes (GVĶ) ir sarežģīta, tehnoloģiju virzīta un strauji mainīga parādība, kas kļuvusi par mūsdienu globālās ekonomikas vienu no galvenajām iezīmēm un var palīdzēt jaunattīstības valstīm labāk integrēties tajā, kā arī mazināt nabadzību un radīt darbvietas, vienlaikus palielinot ražošanas jaudu; tā kā, no vienas puses, GVĶ piedāvā jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei, ilgtspējīgai attīstībai, pilsoniskās sabiedrības, darba ņēmēju un uzņēmumu apvienību iesaistīšanai, kā arī darbvietu veidošanai vienā ražošanas līnijā apvienotos uzņēmumos, ļaujot tiem koncentrēties uz konkrētiem uzdevumiem un vienlaikus palielinot to savstarpējo saikni; tā kā, no otras puses, to ārkārtīgi sarežģītais raksturs, pārredzamības trūkums un atbildības vājināšanās var paaugstināt cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu risku, faktisku nesodāmību par noziegumiem pret vidi un izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu lielā apmērā;

D.  tā kā tirdzniecības politikai ir jāveicina pārredzama ražošanas procesa nodrošināšana visā vērtības ķēdē, kā arī fundamentālu vides, sociālo un drošības standartu ievērošana;

E.  tā kā ES tirdzniecības un investīciju politikas pamatā ir jāsaglabā daudzpusēja sistēma un šai politikai ir ne tikai jāstiprina Eiropas pozīcija globālajās piegādes ķēdēs, bet arī jānodrošina instrumenti, ar kuru palīdzību noteikt skaidrus noteikumus un pienākumus valdībām un uzņēmumiem, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskām saistībām, tādām kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM); tā kā ilgtspējība un pārredzamība nav tikai vērtības, bet tās būtu jāuzskata arī par lielākas pievienotās vērtības radīšanas reālu virzītājspēku globālajā tirdzniecībā un investīciju piesaistē globālo vērtības ķēžu kontekstā;

F.  tā kā MVU(17) veido nozīmīgu GVĶ daļu un tiem ir svarīga nozīme ekonomikas izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un kvalitatīvu darbvietu veicināšanā un vietējo iedzīvotāju noturēšanā viņu reģionos;

G.  tā kā dalība GVĶ nāk par labu MVU izaugsmes un internacionalizācijas ziņā; tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2015. gadā apsekojumu “Mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija” tikai 31 % no visiem MVU ES pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti uzņēmējdarbībā ārpus iekšējā tirgus; tā kā daudziem MVU ir grūti nodrošināt piekļuvi starptautiskajām un ES izvietotajām GVĶ; tā kā tirdzniecības politika un tirdzniecības līgumi var palīdzēt pārvarēt šķēršļus un problēmas, kas patlaban apgrūtina MVU piekļuvi GVĶ;

H.  tā kā ekonomiskie un sociālie partneri un NVO visā pasaulē izmanto un veicina brīvprātīgu pienācīgu pārbaudi un GVĶ pārredzamības shēmas un tas dod nozīmīgus un pozitīvus rezultātus;

I.  tā kā 2016. gada maija secinājumos Padome uzsvēra “nepieciešamību turpināt paust atbalstu tam, ka tiek ievēroti starptautiski saskaņoti principi, vadlīnijas un ierosmes attiecībā uz korporatīvu sociālo atbildību / atbildīgu darījumdarbību, piemēram, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ANO Globālais līgums, SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ESAO Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp dalībvalstīs, kas nav ESAO, arī sniedzot ieguldījumu korupcijas apkarošanas centienos, radot atvērtāku un pārredzamāku uzņēmējdarbības vidi”;

J.  tā kā GVĶ atbildīga globāla pārvaldība ir būtiski svarīga tirdzniecības politikas saskaņošanai ar Līgumos noteiktajām Eiropas vērtībām; tā kā Komisija un dalībvalstis šajās debatēs visā pasaulē ir uzņēmušās vadošo lomu;

K.  tā kā vairāku starptautisku konvenciju, vadlīniju un noteikumu mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā ražotājvalstīm jo īpaši ir pienākums tos īstenot un radīt pienācīgus juridiskos un ekonomiskos apstākļus, lai uzņēmumi varētu darboties un atrast vietu globālajās piegādes ķēdēs; tā kā ražotājvalstīm jāspēj arī ieviest starptautiskus standartus un normas, tostarp nodrošināt atbilstošu tiesību aktu izstrādi, ieviešanu un piemērošanu, jo īpaši tiesiskuma nodrošināšanas un korupcijas apkarošanas jomā;

L.  tā kā ES būtu vēl efektīvāk jāreaģē uz sociālu un vides dempingu un negodīgu konkurenci un tirdzniecības praksi, kā arī jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

M.  tā kā ES ir pasaulē lielākā preču un pakalpojumu (apkopojot) eksportētāja un importētāja, lielākais ārvalstu tiešais investors un svarīgākais ārvalstu tiešo investīciju galamērķis; tā kā ES šī priekšrocība būtu jāizmanto gan savu iedzīvotāju, gan citu pasaules reģionu, jo īpaši nabadzīgāko pasaules valstu, iedzīvotāju labā;

N.  tā kā ES ir izstrādājusi saistošus noteikumus korporatīvas pienācīgas pārbaudes jomā konkrētās nozarēs, kurās ir liels cilvēktiesību pārkāpumu risks, tādās kā kokapstrāde un konfliktu izrakteņi; tā kā vairākas dalībvalstis arī ir izstrādājušas tiesību aktus, tādus kā AK Mūsdienu verdzības likums, Francijas likums par daudznacionālo uzņēmumu rūpības pienākumu, kas attiecas uz lieliem Francijas uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 5000 darbinieku, un Nīderlandes likums par pienācīgu pārbaudi bērnu darba jomā; tā kā ES ir izstrādājusi iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pienācīgu pārbaudi, un Parlaments vairākās rezolūcijās ir prasījis ES izstrādāt saistošus noteikumus šajā jomā;

O.  tā kā ES jau ir veikusi svarīgus pasākumus atbildīgākas GVĶ pārvaldības nodrošināšanā visā pasaulē, veidojot konkrētas partnerības, tādas kā Bangladešas Ilgtspējības pakts un Mjanmas darba tiesību iniciatīva, un sadarbojoties konkrētos jautājumos, tādos kā konfliktu izrakteņu iniciatīva, noteikumi nelikumīgas mežistrādes novēršanai, biodegvielu ilgtspējības kritēriji, uzņēmumu ziņošana par problēmām saistībā ar piegādes ķēdēm, uzņēmumu pārredzamība attiecībā uz maksājumiem valdībām izrakteņu ieguves un mežrūpniecības nozarē, kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”;

P.  tā kā paziņojumā “Tirdzniecība visiem” ir norādīts, ka Komisija veicinās vērienīgu tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai veltītu nodaļu iekļaušanu visos tirdzniecības un investīciju nolīgumos; tā kā nesen noslēgtos ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos ir iekļautas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai veltītas nodaļas, prasot nolīguma pusēm uzņemties saistības cilvēktiesību aizsardzības, sociālo un vides standartu un korporatīvās sociālās atbildības jomā; tā kā vairākos secīgos ES tirdzniecības nolīgumos šo nodaļu vērienīguma līmenis ir atšķirīgs; tā kā darba un vides standarti neaprobežojas tikai ar tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai veltītām nodaļām, bet tie ir jāintegrē visās tirdzniecības nolīgumu skartajās jomās; tā kā uz dialogu vērsta pieeja nav novērsusi nopietnus biedrošanās brīvības pārkāpumus dažos brīvās tirdzniecības nolīgumos;

Q.  tā kā eksporta pārstrādes zonu (EPZ) īpašais statuss ir tāds, ka dažās valstīs tās ir atbrīvotas no vietējo darba tiesību aktu piemērošanas, tajās ir aizliegta vai ierobežota arodbiedrību darbība un darba ņēmējiem netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība, kas ir nepārprotams SDO standartu pārkāpums;

R.  tā kā ētiskas uzvedības trūkumu uzņēmējdarbībā rada arī labas pārvaldības trūkums un tādu neitrālu publisko iestāžu vājums vai neesamība, kuras darbotos iedzīvotāju vispārējās interesēs; tā kā korupcijai, GVĶ pārredzamības trūkumam un darba tiesību izņēmumiem un atbrīvojumiem no nodokļiem eksporta pārstrādes zonās varētu būt negatīva ietekme uz cilvēktiesībām, īpaši tādēļ, ka šie faktori mazina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un vājina arodbiedrības;

S.  tā kā saskaņā ar SDO datiem 21 miljons cilvēku visā pasaulē ir piespiedu darba upuri un daudzi no viņiem tiek ekspluatēti GVĶ; tā kā piespiedu darbs privātajā ekonomikā katru gadu rada USD 150 miljardu lielu nelegālo peļņu;

T.  tā kā globālās pilnvaras, speciālās zināšanas un pieredze sniedz SDO visas iespējas sadarbībā ar tās dalībvalstīm uzņemties pasaules līmeņa rīcības vadību pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanai globālajās piegādes ķēdēs; tā kā SDO Pienācīgas kvalitātes darba komiteja globālo piegādes ķēžu jomā aicināja novērtēt problēmas, kuru dēļ globālajās piegādes ķēdēs ir radies pienācīgas kvalitātes darbvietu trūkums, un apsvērt, kādas iniciatīvas un standarti ir nepieciešami, lai sekmētu pienācīgas kvalitātes darbvietu izveidi un veicinātu pienācīgas kvalitātes darbvietu trūkuma mazināšanu globālajās piegādes ķēdēs;

U.  tā kā saistībā ar globālo tirdzniecību un jo īpaši GVĶ ir nepieciešama daudzpusēja, globāla un holistiska pieeja korporatīvajai atbildībai par cilvēktiesību pārkāpumiem un vides ilgtspējību; tā kā tādēļ ES ir svarīgi saglabāt vadošo lomu pasaules līmeņa debatēs šajā jomā; tā kā ES ir uzņēmusies vadošo lomu investoru un valsts strīdu noregulēšanas mehānisma reformēšanā, proti, izstrādājot daudzpusēju tiesu sistēmu; tā kā līdzvērtīgi panākumi ir paredzami citās svarīgās problemātiskās jomās, piemēram, investoru saistību izpildes nodrošināšanā cilvēktiesību jomā;

V.  tā kā ražošana GVĶ notiek dažādās jurisdikcijās ar atšķirīgu cilvēktiesību aizsardzības un sociālo, darba un vides tiesību piemērošanas līmeni; tā kā no tādu cilvēktiesību pārkāpumiem cietušās personas, kuros ir iesaistīti starptautiski uzņēmumi, var saskarties ar daudziem šķēršļiem piekļuvē tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

W.  tā kā dzimumu līdztiesība visās ES politikas nostādnēs ir stingri nostiprināta ar LESD 8. pantu; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumi sievietes un vīriešus skar atšķirīgi, ņemot vērā strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā dzimumu līdztiesības perspektīva GVĶ analīzē bieži ir ignorēta; tā kā saskaņā ar SDO datiem 2012. gadā 21 miljons cilvēku visā pasaulē (no kuriem 55 % bija sievietes un meitenes) bija piespiedu darba upuri un 90 % no viņiem privātā sektora ekonomikā ekspluatēja atsevišķas personas vai uzņēmumi;

X.  tā kā atsevišķos to globālo piegādes ķēžu segmentos, kuras darbojas apģērbu ražošanas, dārzkopības, mobilo telefonu un tūrisma jomā, lielākā daļa strādājošo ir sievietes, taču viņas lielākoties ir nodarbinātas zemāk atalgotos vai zemāka statusa darbos nekā vīrieši, kas izraisa dzimumu segregāciju profesiju un veikto uzdevumu ziņā, vīriešu un sieviešu darba samaksas un darba apstākļu atšķirības un dzimumspecifiskus ierobežojumus piekļuvē ražošanas resursiem, infrastruktūrai un pakalpojumiem;

Y.  tā kā saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu Savienība aizsargā bērna tiesības; tā kā visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

Z.  tā kā pakalpojumiem GVĶ ir aizvien lielāka nozīme, īpaši rūpnieciskās ražošanas nozarē; tā kā palielinoties pakalpojumu integrācijai GVĶ būs nepieciešami nolīgumi, kas atbalsta digitālo ekonomiku, tostarp brīvu datu plūsmu;

AA.  tā kā globālo vērtības ķēžu attīstība vēl vairāk veicina pakalpojumu integrāciju preču ražošanā; tā kā liela ievesto preču vērtības daļa tiek pievienota, izmantojot pakalpojumus no importētājām valstīm;

AB.  tā kā ES dalībvalstis ir lielākās finanšu pakalpojumu eksportētājas pasaulē un šī nozare ir stratēģiski svarīga ES tirdzniecības politikas joma; tā kā ar finanšu pakalpojumiem saistītu noteikumu iekļaušana ES ārējos nolīgumos, tostarp BTN, ir izraisījusi zināmas pamatotas bažas par to iespējami negatīvo ietekmi, kas varētu izpausties kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, un vēl vairāk izceļ to, ka ir svarīgi apsvērt iespēju izmantot instrumentus tās novēršanai; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumi sniedz labas iespējas paplašināt sadarbību cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

AC.  tā kā pārredzams un informatīvs marķējums var būt lietderīgs instruments, kas ES patērētājiem ļauj izdarīt apzinātāku un piemērotāku izvēli; tā kā ES patērētāji būtu jāinformē ne tikai par produkta cenu un izcelsmi, bet arī par sociālajiem un vides kritērijiem; tā kā šādus kritērijus tehniski var izstrādāt atbilstīgi PTO Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums), kurā paredzēti nosacījumi, kas jāievēro ražošanas procesā, lai produktu varētu pārdot;

AD.  tā kā gan valstīm, gan uzņēmumiem būtu jāievēro prasība pilnībā nodrošināt cilvēktiesības visos ražošanas ķēdes posmos un ievērot visus pārtikas nekaitīguma standartus attiecībā uz precēm, kas tiek laistas brīvā apritē Eiropas tirgū; tā kā atbildības slogs būtu jāuzņemas ne tikai patērētājiem, kuru izvēli ierobežo gan viņu personiskie resursi (ekonomiskie apstākļi, laika daudzums, zināšanas), gan ārējie elementi (informācija, piedāvājumi);

AE.  tā kā izcelsmes noteikumiem ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā GVĶ, kurās ražošana parasti notiek vairākās valstīs; tā kā nepietiekami stingri izcelsmes noteikumi var radīt papildu šķēršļus virzībā uz pilnīgas pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanu visos piegādes ķēdes posmos;

AF.  tā kā labākas, saskaņotākas un efektīvākās muitas procedūras Eiropā un ārpus tās atvieglo tirdzniecību un atbilst attiecīgajām tirdzniecības veicināšanas prasībām, kā arī palīdz novērst viltojumu un nelegālu, dempinga un viltotu preču iekļūšanu vienotajā tirgū, kas apdraud ES ekonomikas izaugsmi un pakļauj nopietnam riskam patērētājus ES; tā kā to muitas datu plašāka pieejamība, kuri attiecas uz ES ievestajām precēm, palielinātu GVĶ pārredzamību un pārskatatbildību;

AG.  tā kā pasaulē, kurā ražošanas tīkli ir sadrumstaloti, atšķirība starp importu un eksportu ir kļuvusi neskaidra, jo ražošanai nepieciešamie importētie resursi proporcionāli veido būtisku daļu no eksporta un tarifi pieaug katru reizi, kad ražošanas starpposma resursi tiek tirgoti pārrobežu līmenī; tā kā šajā sakarībā efektīvām muitas un robežu procedūrām ir īpaši svarīga nozīme;

AH.  tā kā VPS un VPS+ tirdzniecības stimuli nodrošina jaunattīstības valstīm labāku pieeju tirgum apmaiņā pret darba, vides un sociālo standartu ievērošanu;

AI.  tā kā VPS+ ir svarīgs ES tirdzniecības politikas instruments, kam ir pievienots stingrs uzraudzības mehānisms un kas ir paredzēts cilvēktiesību un darba tiesību, vides aizsardzības un labas pārvaldības veicināšanai īpaši neaizsargātās jaunattīstības valstīs;

AJ.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un īstenošana varētu nodrošināt efektīvu turpmāko integrāciju GVĶ,

ES pozīcija GVĶ

1.  uzsver, ka tirdzniecības un investīciju politikai būtu jācenšas nodrošināt sviras efektu, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, veicināt Eiropas konkurētspēju un atvieglot augšupvērstu konverģenci attiecībā uz standartiem; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotību starp ES vides, sabiedrības veselības, tirdzniecības, investīciju un rūpniecības politiku un veicināt Eiropas reindustrializācijas stratēģiju un pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;

2.  uzskata, ka turpmāka ES integrācija globālās vērtības ķēdēs ir jāīsteno, nekaitējot Eiropas sociālajam un regulatīvajam modelim un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai;

3.  aicina Komisiju gan ES ilgtspējas plāna, gan Eiropas Konsensa par attīstību ietvaros atbalstīt izpratnes veicināšanu par pašreizējām godīgas tirdzniecības shēmām un šo shēmu izmantošanu, kā norādīts ES stratēģijā “Tirdzniecība visiem”;

4.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt uzlabotus tirdzniecības aizsardzības instrumentus negodīgas komercprakses apkarošanai, ņemot vērā sociālo un vides dempingu;

5.  prasa Komisijai novērtēt, kā tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana ES un trešās valstīs ietekmē ES uzņēmumu efektīvu integrāciju GVĶ;

6.  uzsver nepieciešamību pēc saskaņotiem noteikumiem un pastiprinātas darbības koordinēšanas un uzraudzības ES līmenī attiecībā uz to, kā dalībvalstis piemēro ievedmuitas nodevas (tostarp tradicionālās, antidempinga un kompensācijas nodevas) visiem izejvielu un preču veidiem, īpašu uzmanību pievēršot nepatiesām izcelsmes deklarācijām (gan preferenciālās, gan nepreferenciālās sistēmās), kā arī zemākas vērtības noteikšanai precēm un nepareizam preču aprakstam;

GVĶ un daudzpusējas attiecības

7.  aicina Komisiju aktīvi strādāt PTO, lai uzlabotu pārredzamību, kā arī definēt un veicināt daudzpusējus tirdzniecības noteikumus, tostarp GVĶ ilgtspējīgu pārvaldību, kam jo īpaši vajadzētu ietvert:

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk aktīvi iesaistīties visos daudzpusējos forumos par uzņēmējdarbību, GVĶ, cilvēktiesībām un darba tiesībām, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus popularizējot Līgumos noteiktās Eiropas vērtības un ņemot vērā fundamentālo nepieciešamību aizsargāt MVU īpašās iezīmes;

9.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas par saistošu ANO līgumu par transnacionālām korporācijām un cilvēktiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās, būt aktīvām un dot ieguldījumu konkrētu priekšlikumu izstrādē, tostarp par piekļuvi tiesībaizsardzības līdzekļiem, un darīt visu iespējamo pozitīva iznākuma panākšanā, kā arī mudināt tirdzniecības partnerus rīkoties tāpat; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt saistošu visaptverošas pienācīgas pārbaudes pienākumu, tostarp pasaules līmenī;

10.  aicina dalībvalstis paātrināt valstu rīcības plānu piemērošanu un uzlabot to efektivitāti, īstenojot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus; uzsver, ka astoņus no 13 jau apstiprinātajiem valstu rīcības plāniem ir izstrādājušas ES dalībvalstis, un atzinīgi vērtē to, ka patlaban notiek vēl 11 ES dalībvalstu rīcības plānu izstrāde; aicina Komisiju atbalstīt un veicināt šo ANO pamatprincipu īstenošanu;

11.  atzinīgi vērtē starptautisko standartu konverģenci uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, jo īpaši konverģenci starp ANO pamatprincipiem un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem;

12.  atzinīgi vērtē pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas četru pīlāru integrēšanu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM); aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi piemērot šos standartus un strādāt SDO ietvaros ar mērķi pieņemt jaunu starptautisku darba standartu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai GVĶ, kurā būs īpaši noteikta prasība visiem uzņēmumiem uzņemties pastāvīgu riska pārvaldību saistībā ar to veikto darbību ietekmi uz darba ņēmēju un sabiedrības cilvēktiesībām un veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu un mazinātu šādas darbības un nodrošinātu tiesisko aizsardzību to skartajām personām;

13.  atbalsta visas globālās pret korupciju vērstās iniciatīvas, tostarp Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI), Kimberli procesu, Starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu (ICGLR), principus, kas noteikti ANO Globālajā līgumā attiecībā uz uzņēmumiem, ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām; atgādina par ražotājvalstu pienākumu jo īpaši īstenot un piemērot atbilstošus tiesību aktus, tostarp arī tiesiskuma iedibināšanas un korupcijas apkarošanas jomā;

14.  norāda, ka šajā jomā ne tikai minerālu un metālu imports un eksports, bet arī pārredzama kārtība, kas reglamentē darbības tiesības un muitas nodevas, ir būtiski svarīgi faktori konfliktu skartu vai augsta riska apgabalu attīstībai; tādēļ uzsver, ka ir jāsagatavo to darbību pārskats, kuras Eiropas uzņēmumi patlaban veic korporatīvās sociālās atbildības jomā, kā arī jāveicina koordinācija un informācijas un paraugprakses apmaiņa, lai būtu iespējams efektīvāk apzināt labu praksi un veicināt kopīgas rīcības sistēmas izveidi Eiropas līmenī; aicina Komisiju intensīvāk izvērst iniciatīvas, kas saistītas ar korporatīvo sociālo atbildību un pienācīgu pārbaudi visos piegādes ķēdes posmos;

15.  norāda, ka droša piekļuve izejvielām ir svarīga globālajai konkurētspējai;

16.  uzsver GVĶ jomā spēkā esošo tiesību aktu ieviešanas, piemērošanas un transponēšanas nozīmi reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī;

Korporatīvā atbildība

17.  uzsver, ka tirdzniecība un cilvēktiesības pastiprina viena otru un ka darījumu aprindām ir svarīga loma pozitīvu stimulu piedāvāšanā saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas un korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu;

18.  atzinīgi vērtē virkni daudzsološu privātā sektora iniciatīvu, tostarp rīcības, marķēšanas, pašnovērtējuma un sociālās revīzijas kodeksus, kuras pēdējos gados ir devušas ievērojamu ieguldījumu cilvēktiesību un darba tiesību standartu uzlabošanā globālajās piegādes ķēdēs;

19.  pauž lielas bažas par gadījumiem, kad dažu korporāciju vadības lēmumu dēļ ir notikuši cilvēktiesību pārkāpumi un ir tikusi apdraudēta vides ilgtspēja;

20.  atzīst, ka ir svarīgi, lai pastāvētu nepārprotami starptautiski noteikumi par korporatīvo sociālo atbildību, GVĶ un pienācīgu pārbaudi; pieņem zināšanai gudri veidoto pasākumu kopumu, kas ietver gan regulējumu, gan brīvprātīgas darbības un kas pēdējo dažu gadu laikā ir devis zināmus pozitīvus rezultātus un devis iespēju uzņēmumiem atklāt pašiem savus dinamiskus un novatoriskus pasākumus; uzsver, ka darbības koordinēšana, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņa var veicināt aizvien efektīvākas privātās un publiskās iniciatīvas vērtības ķēžu jomā un pozitīvu rezultātu sasniegšanu; tomēr atgādina, ka brīvprātīga korporatīvā sociālā atbildība rada nevienlīdzīgu konkurenci piegādātājiem, kuri ir izvēlējušies ievērot starptautiskus darba un vides standartus, un ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi pilnībā ievēro starptautiskos standartus un saistības, īstenojot pienācīgas pārbaudes politiku; tāpēc uzsver, ka ir jāpārskata pašreizējās darbības, ko Eiropas uzņēmumi veic korporatīvās sociālās atbildības jomā, lai labāk apzinātu labu praksi un veicinātu kopīgas rīcības sistēmas izveidi Eiropas līmenī; pauž pārliecību, ka ES būtu ātri jāmeklē veidi, kā izstrādāt GVĶ pārredzamības stratēģijas un noteikumus, tostarp eventuāli jāizskata tūlītēja rīcība saistošu un izpildāmu noteikumu izstrādes virzienā, ar to saistīti tiesībaizsardzības mehānismi un neatkarīgi uzraudzības mehānismi, kuros iesaistīta ES, dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība; uzsver, ka šādos pienākumos būtu jāievēro attiecīgajos ANO pamatprincipos un ESAO vadlīnijās paredzētie pasākumi, kas saistīti ar cilvēktiesību apdraudējuma aktīvu identificēšanu, stingru un uzskatāmu rīcības plānu izstrādi šāda riska novēršanai vai mazināšanai, pienācīgu reaģēšanu uz zināmiem pārkāpumiem, kā arī pārredzamību;

21.  aicina Komisiju piešķirt lielāku nozīmi šādiem noteikumiem un veicināt ESAO nozarēm paredzēto vadlīniju un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu ievērošanu; uzsver vajadzību oficiāli iesaistīt pilsonisko sabiedrību īstenošanas procesā, izmantojot struktūras, kuru izveide ir paredzēta tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai veltītajās nodaļās; aicina Komisiju atbalstīt darbu, ko veic starptautiskās standartizācijas struktūras, piemēram, Starptautiskā standartizācijas organizācija (tostarp ISO 26000) un Globālā ziņošanas iniciatīva, lai veicinātu uzņēmumu ziņošanu par ilgtspējību un vērtības radīšanu visos piegādes ķēdes posmos;

22.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas un starptautiskie uzņēmumi ievēro ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm paredzētās ESAO vadlīnijas, piemēram, Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām teritorijām; iesaka stiprināt ESAO valsts kontaktpunktu lomu un to sadarbību ar neatkarīgām valsts un reģionālām cilvēktiesību iestādēm ar mērķi uzlabot GVĶ pārvaldību;

23.  aicina Komisiju atjaunināt savu stratēģiju korporatīvās sociālās atbildības jomā ar mērķi stiprināt darba un vides standartus un jo īpaši uzstāt uz korporatīvās sociālās atbildības noteikumu iekļaušanu tirdzniecības un investīciju nolīgumos, par kuriem ES ved sarunas;

24.  uzsver to, ka informācijas un paraugprakses koordinēšana un apmaiņa var palielināt vērtības ķēžu jomā īstenoto privāto un publisko iniciatīvu efektivitāti;

25.  atgādina, ka Parlaments 2010. gadā prasīja, lai uzņēmumi publiskotu savus korporatīvās sociālās atbildības pārskatus, lai visos uzņēmumos tiktu ieviestas pienācīgas pārbaudes prasības un lai tiktu konsolidēts korporatīvās sociālās atbildības jēdziens, pamatojoties uz saskaņotu mātesuzņēmumu savstarpējo attiecību definīciju katra šī uzņēmuma tiesiskās atbildības noteikšanas nolūkos; tādēļ ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Direktīvu par nefinanšu informācijas atklāšanu no 2017. gadā lielajiem uzņēmumiem tiks piemērota prasība atklāt nefinanšu un daudzveidības informāciju; tomēr norāda, ka lieliem uzņēmumiem piemērotā prasība atklāt nefinanšu informāciju vēl nav paplašināta, attiecinot to uz visiem GVĶ dalībniekiem;

26.  pieņem zināšanai zaļās kartes iniciatīvu, ko aizsāka dažu valstu parlamenti pēc tam, kad Francija pieņēma likumu par daudznacionālo uzņēmumu rūpības pienākumu; aicina Komisiju strādāt pie tiesību aktu priekšlikumiem par korporatīvas pienācīgas pārbaudes pienākuma noteikšanu gan ES, gan ārpus tās strādājošiem uzņēmumiem, ņemot vērā Francijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu par Francijas likumu, precīzāk, par sankciju proporcionalitāti;

27.  atgādina, ka korporatīvās sociālās atbildības politikas nostādnēs ir jāņem vērā MVU specifika un tām jābūt pietiekami elastīgām, lai neradītu šiem uzņēmumiem nesamērīgu slogu; tādēļ aicina Komisiju izveidot īpašu MVU paredzētu palīdzības dienestu, sevišķu uzmanību pievēršot maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, un atbalstīt tos, īstenojot individuāli pielāgotas kapacitātes veidošanas programmas;

28.  uzsver, ka GVĶ nebeidzas brīdī, kad produkts nonāk pie pircēja, bet tajā ir ietverti arī atkritumi un to pārstrāde; mudina ņemt vērā pilnu produktu aprites ciklu un raudzīties uz GVĶ plašāk, lai ņemtu vērā arī tiesību aktu prasības par atkritumu likvidēšanu, nekaitējot cilvēkiem vai videi; aicina ES veicināt starptautisko sadarbību un tiesību aktu saskaņotību attiecībā uz produktu un izejvielu aprites cikla beigām un palīdzēt partnervalstīm izstrādāt stingrākus valsts noteikumus un attīstīt to piemērošanas spējas; aicina ES nodrošināt, ka šajā produkta aprites cikla posmā tiek piemērota izsekojamības prasība;

29.  mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, pamatojoties uz detalizētiem priekšlikumiem Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs;

Lielākas nozīmes piešķiršana privātā sektora iniciatīvām

30.  uzsver rezultātus, ko devusi privātā sektora iesaiste; uzsver, ka privātā sektora uzņēmumiem ilgtspējības stratēģijas ir jāievēro ne tikai tādēļ, lai novērstu kaitējumu savai reputācijai, bet arī tādēļ, ka šīs stratēģijas sniedz tiem jaunas iespējas un mazina to atkarību no nepietiekamiem resursiem;

31.  uzsver patērētāju izšķirošo nozīmi (un sliktas publicitātes ietekmi); atgādina, ka neviens patērētājs nevēlas arī turpmāk iegādāties produktus, kurus ir izgatavojuši bērni vai vīrieši un sievietes, kas tiek ekspluatēti, vai produktus, kuri ir radījuši būtisku kaitējumu videi;

32.  aicina Komisiju rast jaunus veidus, kā atbalstīt privātā sektora centienus nodrošināt globālo vērtības ķēžu lielāku ilgtspējību un veidot iekļaujošus uzņēmējdarbības modeļus un ar tiem saistītas daudzpusējas privātā sektora ieinteresēto personu partnerības;

33.  uzsver, ka ir gudri jākombinē privātais un publiskais finansējums, lai veicinātu ilgtspējīgas globālās vērtības ķēdes; uzskata, ka tam par pamatu būtu jāņem pašreizējās struktūras un programmas, kas ir izrādījušās veiksmīgas atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanā;

34.  atzinīgi vērtē daudzās daudzsološās privātā sektora iniciatīvas, piemēram, rīcības kodeksus, marķējumus, pašnovērtējumus un sociālās revīzijas, un atzīst, ka ANO Globālais līgums, ISO 26000 standarts par sociālo atbildību, SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem ir instrumenti, kas var palielināt uzņēmumu atbildību saimnieciskajā darbībā; aicina Eiropas un citus uzņēmumus īstenot pienācīgas pārbaudes principus cilvēktiesību jomā un integrēt gūtos secinājumus iekšējās politikas pasākumos un procedūrās, attiecīgi sadalot resursus un kompetences un pienācīgi tos īstenojot; uzsver, ka šim nolūkam ir jāpiešķir pietiekami resursi; uzsver, ka pārredzamībai un informēšanai par pasākumiem, kas veikti cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai trešās valstīs, ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu pienācīgu demokrātisko pārraudzību un ļautu patērētājiem veikt uz faktiem balstītu izvēli;

ES brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN) un GVĶ

35.  atzinīgi vērtē jauno Eiropas Savienības tirdzniecības un investīciju stratēģiju “Tirdzniecība visiem”; aicina Komisiju tirdzniecības un investīciju politikā un BTN pievērsties ar GVĶ attīstību saistītām problēmām, ņemot vērā šādus pasākumus:

36.  atgādina, no vienas puses, ka MVU var būt svarīga nozīme GVĶ, un, no otras puses, ka dziļāka MVU integrācija GVĶ var sniegt priekšrocības; aicina Komisiju iekļaut nodaļas par MVU visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos; turklāt šajā saistībā aicina Komisiju novērtēt pašreizējās atbalsta struktūras, kas ir pieejamas MVU, kuri vēlas piekļūt GVĶ, kā arī pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt 2011. gadā pieņemto stratēģiju “Mazi uzņēmumi, liela pasaule” ar mērķi vēl vairāk atvieglot MVU iesaistīšanos GVĶ;

37.  uzsver, ka GVĶ nereti ietver ražošanu un pakalpojumus no eksporta pārstrādes zonām (EPZ), kurās darba un vides standarti atšķiras no tiem, kas ir spēkā pārējā attiecīgās valsts daļā, un bieži vien ir ierobežoti; aicina Komisiju nodrošināt, ka BTN paredzētie sociālie un vides standarti tiek piemēroti visā tirdzniecības partneru teritorijā, tostarp eksporta pārstrādes zonās;

Marķēšana, izsekojamība un muitas dati

38.  aicina ES strādāt, lai rastu atbilstīgus un efektīvus risinājumus pārredzamas un funkcionālas obligātas “sociālas un vides izsekojamības” marķējuma sistēmas ieviešanai visā ražošanas ķēdē atbilstoši PTO Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, vienlaikus veicinot līdzīgu darbību starptautiskā līmenī;

39.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest tiesību aktus, ar kuriem reglamentē marķēšanas noteikumus attiecībā uz to produktu izcelsmi, kuri nonāk ES tirgū, vai ierosināt noteikumus, kas garantē efektīvu izsekojamību;

40.  aicina Komisiju un mudina dalībvalstis meklēt veidus, kā iesaistītajā pusēm, kurām ir sabiedriskas intereses, ja ir iesniegts atbilstīgs pamatojums un sabiedriskajās interesēs balstīts pieprasījums, dot iespēju piekļūt muitas datiem, kas iegūti no pusēm, kuras tirgojas ar ES ievestiem produktiem vai precēm;

Jurisdikcija un piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

41.  atkārtoti apliecina, ka ir nepieciešams steidzami novērst starptautisko uzņēmumu īstenotos cilvēktiesību pārkāpumus to rašanās brīdī un risināt juridiskās problēmas, kas izriet no uzņēmumu ekstrateritoriālās dimensijas, jo īpaši nosakot kopīgas juridiskās saistības visā piegādes ķēdē; aicina dalībvalstīs veikt atbilstošus pasākumus, lai likvidētu finansiālos un procesuālos šķēršļus, ar kādiem cietušajiem jāsaskaras civilajā tiesvedībā;

42.  atkārtoti aicina Komisiju apsvērt iespēju paplašināt regulā “Brisele I” ietvertos jurisdikcijas noteikumus, attiecinot tos arī uz atbildētājiem no trešām valstīm lietās, kuras ierosinātas pret uzņēmumiem, kas nepārprotami saistīti ar kādu dalībvalsti, vai uzņēmumiem, kam ES ir būtisks noieta tirgus, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā ātri iesniegt priekšlikumu Parlamentam un Padomei;

43.  atgādina, ka uzņēmumiem būtu jāizveido operatīvā līmeņa sūdzību izskatīšanas mehānismi darbiniekiem, kurus ietekmējusi to darbība, tostarp eksporta pārstrādes zonās; atkārtoti aicina ES un dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu juridiskos, procesuālos un institucionālos šķēršļus, kas traucē saņemt efektīvu tiesisko aizsardzību;

Dzimumu līdztiesība un bērnu tiesības

44.  atgādina, ka dzimumu līdztiesība ir stingri noteikta visos ES politikas virzienos, kā norādīts LESD 8. pantā; pauž nožēlu par to, ka stratēģijā “Tirdzniecība visiem” dzimums nav pieminēts, un aicina Komisiju ņemt vērā dzimuma un sieviešu iespēju veicināšanas jautājumu šīs stratēģijas vidusposma novērtēšanā; aicina Komisiju nodrošināt, ka dzimumu perspektīva tiek ņemta vērā un sistemātiski iekļauta tirdzniecības un investīciju politikā, stratēģijā “Atbalsts tirdzniecībai” un visos nākamajos BTN un ietekmes novērtējumos; aicina Komisiju turpināt apspriedes un sarunas PTO, lai dzimumu līdztiesība tiktu ņemta vērā PTO tirdzniecības un investīciju politikā; aicina Komisiju vākt dzimumu griezumā sadalītus GVĶ datus, īpaši lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā ne tikai darba samaksas, bet arī citus sieviešu iespēju veicināšanas jautājumus, faktorus, kas izraisa vardarbību pret sievietēm, un sociālos faktorus, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu un veselību, ar mērķi pilnveidot juridiskos veidus, kas ļautu novērst GVĶ negatīvās blakusparādības; atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdztiesības jautājums ir iekļauts sarunās par ES un Čīles nolīguma atjaunināšanu un būs daļa no turpmākā atjauninātā nolīguma;

45.  aicina veikt visaptverošu analīzi par atšķirībām un nevienlīdzību ĢVK ietvaros, ņemot vērā: i) dzimumu atšķirības laika izmantošanā, kas galvenokārt izriet no sieviešu primārās atbildības par reproduktīvo funkciju; ii) dzimumu atšķirības piekļuvē ražošanas līdzekļiem un resursiem, jo īpaši zemei, kredītiem, apmācībai un tīkliem; un iii) dzimumu atšķirības, kuras izriet no tirgus un iestāžu nepilnībām un diskriminācijas;

46.  uzsver, ka parasti no tā visvairāk cieš sievietes un attiecībā uz sievietēm darbaspēka nelegāla tirdzniecība ļoti bieži ir saistīta ar tirdzniecību seksuālai izmantošanai un feminicīdu;

47.  ierosina, ka starptautiskās tirdzniecības politikas līmenī un ES tirdzniecības politikā attiecībā uz GVĶ būtu jāizstrādā īpaša stratēģija, lai oficiāli aizsargātu personas, kas ziņo par tādām darbībām kā feminicīds, darbaspēka nelegāla tirdzniecība un tirdzniecība seksuālai izmantošanai, un lai aizsargātu cietušās personas; uzsver, ka šie ziņotāji būtu jāatzīst un jāaizsargā tāpat, kā tas tiek prasīts trauksmes cēlēju gadījumā starptautiskajā un ES tirdzniecības jomā;

48.  atgādina, ka aizvien pieaug strādājošo sieviešu skaits, bet pārāk daudz sieviešu joprojām ir nodarbinātas nekvalificētos un zemi atalgotos darbos, viņām nav pieejami sociālās aizsardzības pasākumi, tostarp maternitātes aizsardzība, un viņas pārāk bieži cieš no diskriminācijas un seksuālas uzmākšanās;

49.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes veicināt ilgtspējīgu publisko iepirkumu, piegādātājiem un to starptautiskajām piegādes ķēdēm izvirzot konkrētas prasības par cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesības veicināšanu un Eiropas konkurences noteikumiem, un pārredzamību;

50.  uzsver, ka ir svarīgi, lai valstis, kuras nav ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām un Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt, to izdarītu; atgādina, ka ES saskaņā ar LES 21. pantu savas ārējās darbības ietvaros ir apņēmusies globālā līmenī izskaust bērnu darba ļaunākās formas saskaņā ar savām vērtībām, kas ietver arī bērnu darba aizliegumu; atkārtoti prasa saskaņot un pastiprināt importa un piegādes ķēžu kontroles, lai nodrošinātu, ka ES tirgū nonāk vienīgi tādi produkti, kuru tapšana nav bijusi saistīta ar piespiedu darbu, bērnu darbu un mūsdienu verdzību; uzsver savu atbalstu pašreizējām iniciatīvām, ar kurām tiek sniegts atbalsts MVU un mazo lauksaimnieku organizācijām, lai tās iegūtu lielāku vērtības daļu GVĶ, kā tas notiek, piemēram, taisnīgas tirdzniecības gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi visos ES BTN iekļaut cīņu pret piespiedu darbu un bērnu darbu, izmantojot ilgtspējīgai attīstībai veltītās nodaļas, lai nodrošinātu, ka šis ir kopīgs tirdzniecības partneru mērķis; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi aizstāvēt šo priekšlikumu visos starptautiskos forumos, tostarp SDO, ESAO, ANO un PTO, lai gūtu panākumus cīņā pret piespiedu darbu un bērnu darbu; ņemot to vērā, uzsver, ka mērķi par tādu produktu laišanu tirgū, kuru ražošanā nav izmantots bērnu darbs, var sasniegt tikai tad, ja bērna ģimenes locekļi saņem minimālajam iztikas līmenim atbilstošu darba samaksu;

Jaunattīstības valstis

51.  uzsver, ka GVĶ sniedz nozīmīgu iespēju jaunattīstības valstu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, attīstīt saikni ar globālo ekonomiku; uzsver, ka konkrētām politikas nostādnēm un ar tām saistītiem pasākumiem ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu šo mērķi un iespējamos ieguvumus attiecinātu uz visiem darba ņēmējiem mūsu tirdzniecības partnervalstīs, jo īpaši tādām politikas nostādnēm, kas vērstas uz administratīvo procedūru efektivitātes palielināšanu vai palīdzību attiecīgiem uzņēmumiem pievienotās vērtības palielināšanā un dalības paplašināšanā globālajās vērtības ķēdēs, vienlaikus uzlabojot arī to sociālos un vides standartus; norāda, ka, pārskatot VPS un VPS+, būtu jāparedz saistoši noteikumi par cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu un vides aizsardzību; norāda, ka daudzām jaunattīstības valstīm ir ierobežotas spējas un resursi, lai efektīvi nodrošinātu atbilstību sociālajiem un vides standartiem un noteikumiem; aicina ES stiprināt spēju veidošanu un sniegt jaunattīstības partnervalstu valdībām tehnisko palīdzību, kad vien tas ir iespējams un nepieciešams;

52.  atgādina IAM programmu 2030. gadam un tajā ietvertās ilgtspējīgas ražošanas, ilgtspējīga patēriņa un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības pieejas un aicina Komisiju ziņojumos pārredzami norādīt atsauci uz katru attiecīgo IAM; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot tirdzniecību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību atbilstoši principiem par politikas saskaņotību attīstības jomā; uzsver, ka ES tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kas noslēgti ar jaunattīstības valstīm, vajadzētu būt saskaņotiem ar IAM; atkārtoti norāda uz jaunattīstības valstu tiesībām regulēt investīcijas tā, lai nodrošinātu, ka visi investori, tostarp ārvalstu investori, pilda saistības un pienākumus nolūkā aizsargāt cilvēktiesības un darba un vides standartus;

53.  atzinīgi vērtē tirdzniecības atvieglošanas nolīguma stāšanos spēkā, kuru pareizi īstenojot, tiktu vienkāršotas un modernizētas muitas procedūras, tādējādi atvieglojot integrāciju globālajā tirdzniecības sistēmā jaunattīstības valstīm, kurām parasti ir lielāki šķēršļi uz robežām;

54.  aicina Komisiju atbalstīt MVU efektīvu dalību GVĶ, atbalstot tādus kontaktus un partnerības starp MVU un mazo lauksaimnieku grupām jaunattīstības valstīs, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku vērtības daļu ražotājiem, vienlaikus saglabājot augstu sociālo, vides un cilvēktiesību aizsardzības līmeni, kā tas ir taisnīgas tirdzniecības gadījumā;

55.  aicina Komisiju nodrošināt, ka noteikumi par cilvēktiesību ievērošanu, kuri saistīti ar VPS ietvaros piešķirtām vienpusējām tirdzniecības preferencēm, tiek efektīvi piemēroti un uzraudzīti un ka tiek ieviestas procedūras, ko piemērot iespējamas neatbilstības šiem noteikumiem gadījumos, pilnībā ievērojot VPS regulu;

56.  sagaida, ka GVĶ vidusposma novērtējumā tiks precizētas definīcijas un iekļauts pašreizējās sistēmas padziļināts izvērtējums; uzskata, ka tirdzniecības politika jāizmanto kā līdzeklis, lai mudinātu ES tirdzniecības partnerus pieņemt stingrākus sociālos, darba un vides standartus, ko varētu panākt, izmantojot tādus stimulus kā papildu tarifu preferences ilgtspējīgi ražotiem produktiem; uzskata, ka šī mērķa īstenošanas nolūkā ir jāpārskata VPS regula, un šajā sakarībā iesaka tās darbības jomā iekļaut korporatīvās sociālās atbildības noteikumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskie uzņēmumi ievēro valsts un starptautiskās juridiskās saistības cilvēktiesību un darba un vides standartu jomā; prasa īpašu uzmanību pievērst darba tiesību un arodbiedrību tiesību stāvoklim EPZ un mudina Komisiju, pārskatot VPS, risināt šo jautājumu ciešā sadarbībā ar SDO;

57.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi ES finansētie attīstības projekti, tostarp projekti ar apvienotu finansējumu, ne tikai pilnībā atbilst starptautiski apstiprinātiem attīstības efektivitātes principiem, bet tajos tiek pilnībā ievērots arī brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas princips, kas noteikts SDO Konvencijā Nr. 169;

Izcelsmes noteikumi

58.  norāda, ka vienkāršotiem, efektīviem un preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir izšķiroša nozīme GVĶ; atzīst, ka neelastīgi un sarežģīti izcelsmes noteikumi var mazināt tirdzniecības modeļu efektivitāti;

59.  aicina Komisiju pēc iespējas izmantot daudzpusējos izcelsmes noteikumus kā preferenciālus izcelsmes noteikumus brīvās tirdzniecības nolīgumos; aicina Komisiju, izstrādājot konkrētus preferenciālos izcelsmes noteikumus brīvās tirdzniecības nolīgumos, samazināt pievienotās vērtības prasības un atļaut tarifu apakšpozīcijas maiņu un “vienreizēju pārveidi” izcelsmes noteikumu ietvaros;

60.  aicina Komisiju, jo īpaši sarunās par BTN noslēgšanu ar valstīm, kuras patlaban izmanto VPS un “Viss, izņemot ieročus” sniegtās priekšrocības, nodrošināt, ka izcelsmes noteikumu struktūra neietekmē ekonomiskos procesus;

61.  uzskata, ka lielāku kumulāciju brīvās tirdzniecības nolīgumos vajadzētu uzskatīt nevis par slēptas liberalizācijas līdzekli, bet gan par instrumentu, kas dod valstīm iespēju specializēties noteiktās ekonomikas jomās atbilstoši salīdzinošo priekšrocību loģikai;

Intelektuālā īpašuma tiesības un datu plūsmas

62.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos gan PTO līmenī, gan BTN ietvaros aizsargāt visus intelektuālā īpašuma tiesību veidus, tostarp patentus, preču zīmes, autortiesības, projektus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izcelsmes norādes un zāles, vienlaikus nodrošinot cenu ziņā pieejamas zāles; aicina Komisiju turpināt veikt pasākumus attiecībā uz iespējamu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paplašināšanu, iekļaujot arī nelauksaimniecības produktus, kā tas jau notiek vairākās trešās valstīs, izmantojot dažādas juridiskās sistēmas; prasa īstenot atklātu un iekļaujošu procesu labākai sadarbībai ar trešām partnervalstīm cīņā pret krāpšanu un preču viltošanu, kurā tiek izmantota uzticība preču zīmēm un zīmoliem;

63.  atzīst, ka digitālā inovācija un datu plūsmas ir galvenais pakalpojumu ekonomikas virzītājspēks un būtisks tradicionālo ražošanas uzņēmumu GVĶ elements un ka tādēļ būtu pēc iespējas jāierobežo piespiedu lokalizācijas prasības Eiropā un ārpus tās, vienlaikus saglabājot nepieciešamos izņēmumus, kas noteikti, pamatojoties uz likumīgām sabiedrības interesēm, tādām kā patērētāju aizsardzība un pamattiesību aizsardzība; atgādina, ka datu plūsmu aizsardzība un tiesības uz privātumu nav šķēršļi tirdzniecībai, bet gan pamattiesības, kas ir paredzētas LES 39. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantā;

o
o   o

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Pasaules Tirdzniecības organizācijai un ANO Tirdzniecības un attīstības konferencei (UNCTAD).

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0299. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0298. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0208. (4) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0196. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0098. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0041. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0252. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0265. (11) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp. (12) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp. (13) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp. (14) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp. (15) OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp. (16) http://childrenandbusiness.org (17) Sk. MVU definīciju: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32003H0361&from=EN