(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0401),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0224/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 14. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0173/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 34, 2.2.2017., 142. lpp.

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2107.)

EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA

Eiropas Parlaments pauž visdziļākās bažas par to, ka Komisija šobrīd ierosina 2017. gadā īstenot ICCAT ieteikumus, kuri tika pieņemti vēl 2008. gadā. Tas nozīmē, ka gandrīz 10 gadus Eiropas Savienība nepilda savas starptautiskās saistības.

Nemaz nepieminot, ka par to var celt prasību Tiesā un ka tas diskreditē Eiropas Savienību kā līderi ilgtspējas jomā starptautiskajos forumos, ir vēl viena problēma, kas rada juridisko nenoteiktību operatoriem un ļauj ieinteresētajām personām ar visām tiesībām paust kritiku: fakts, ka iestādes gatavojas pieņemt ICCAT ieteikumus  — un jo īpaši par Vidusjūras zobenzivi, simbolisku nozīmi ieguvušu sugu, attiecībā uz kuru pagājušajā gadā ICCAT pieņēma atjaunošanas daudzgadu plānu —, kas ir novecojuši un neaktuāli.

Tas varētu radīt paradoksu, ka Savienība ar šo regulu pieņems tādus pasākumus attiecībā uz zobenzivi, kuri pa šo laiku ir aizstāti ar jaunu atjaunošanas plānu, kas jau ir piemērojams operatoriem no 2017. gada aprīļa. Šī situācija ir juridiski un — vēl svarīgāk — politiski nepieņemama.

Situācija ir vēl jo vairāk nepieņemama tādēļ, ka Komisija gandrīz sešus mēnešus, kopš ICCAT pieņēma Ieteikumu 16–05 par Vidusjūras zobenzivi, nav pieņēmusi priekšlikumu minētā ieteikuma transponēšanai, kaut arī tas ir vispārzināms, ka krājumu stāvoklis ir kritisks un ka jebkurā gadījumā atjaunošanas plāns jau ir piemērojams operatoriem. Ir jānorāda, ka šī transponēšana nav sarežģīta, jo noteikumi jau ir pieņemti un ir jāveic tikai nelieli pielāgojumi tekstā.

Eiropas Parlaments mudina Komisiju iesūtīt jebkādus turpmākus ieteikumu transponēšanas priekšlikumus no reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no to pieņemšanas dienas.

Par atjaunošanas plāna saturu:

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē ICCAT Ieteikumu 16–05, ar ko izveido atjaunošanas daudzgadu plānu attiecībā uz Vidusjūras zobenzivi.

Eiropas Parlaments atzīst mazapjoma zvejas sociālekonomisko dimensiju Vidusjūras reģionā un to, ka šo zivsaimniecību pārvaldīšanā ir nepieciešama pakāpeniska pieeja un elastība.

Parlaments uzsver — lai atjaunošanas plāns būtu veiksmīgs, arī kaimiņos esošām trešām valstīm jāpieliek īpašas pūles šīs sugas krājumu efektīvai pārvaldībai.

Visbeidzot, Parlaments uzsver, ka kvotas ir jāsadala taisnīgi starp operatoriem, ņemot vērā ražošanas vērtības un apgrozījumu. Aprēķinos, nosakot vēsturiskās nozvejas un tiesības, nedrīkstētu ieskaitīt kvotas, kas nelikumīgi zvejotas ar dreifējošiem tīklie