Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (D053565-01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) secinājumu par darbīgās vielas glifosāta radītā pesticīdu riska novērtēšanas salīdzinošo izvērtēšanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komitejas (RAC) atzinumu, kurā ierosināts paredzēt ES līmenī saskaņotu glifosāta klasifikāciju un marķēšanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt cilvēkus un vidi no kaitīgiem pesticīdiem”(7),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir “nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu”; tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 noteikumu pamatā ir piesardzības princips;

B.  tā kā no visiem herbicīdiem sistēmiskā herbicīda glifosāta ražošanas apjomi pasaulē patlaban ir vislielākie; tā kā 76 % no glifosāta pasaulē tiek izmantoti lauksaimniecībā; tā kā to plaši izmanto arī mežsaimniecībā, pilsētvidē un dārzos; tā kā 72 % no pasaulē 1974.–2014. gadā izmantotā glifosāta kopējā apjoma ir izsmidzināti pēdējo 10 gadu laikā;

C.  tā kā iedzīvotāji ar to galvenokārt saskaras, dzīvojot netālu no apstrādātajām teritorijām, izmantojot to mājsaimniecībā vai uzņemot ar uzturu; tā kā saskarsme ar glifosātu pieaug, ņemot vērā izmantotā glifosāta kopējā apjoma pieaugumu; tā kā glifosāta un tā biežāk sastopamo papildvielu ietekme uz cilvēka veselību ir regulāri jāuzrauga; tā kā glifosāts un/vai tā atliekas ir konstatētas ūdenī, augsnē, pārtikā, dzērienos un nepārtikas produktos, kā arī cilvēka organismā (piemēram, urīnā);

D.  tā kā Eiropas Savienības 2014. gada ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā, kas publicēts 2016. gada 26. oktobrī, EFSA norādīja, ka dalībvalstis ir paņēmušas tikai nelielu skaitu eļļaugu sēklu un sojas pupu paraugu, lai gan šīs kultūras var būt apstrādātas ar glifosātu un tādēļ tajās var būt glifosāta atliekas; tā kā saskaņā ar EFSA sniegto informāciju nav pieejamu datu par glifosāta atliekām dzīvnieku izcelsmes produktos; tā kā EFSA uzskata, ka rezultātu statistiskā vērtība nav ļoti uzticama;

E.  tā kā EFSA 2015. gadā ieteica, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina veikto analīžu skaits attiecībā uz glifosātu un tā atliekām (piemēram, trimetilsulfoniju) produktos, kuru sastāvā glifosāta izmantošana ir atļauta un ir paredzama izmērāma tā atlieku klātbūtne; tā kā jo īpaši sojas pupu, kukurūzas un eļļas rapša paraugu skaits būtu jāpalielina; tā kā dalībvalstis tiek arī mudinātas izstrādāt un/vai ieviest jau pastāvošās analītiskās metodes ar glifosātu saistīto metabolītu kontrolei un informēt EFSA par rezultātiem;

F.  tā kā glifosāts ir neselektīvs herbicīds, kas iznīcina visus zālaugus; tā kā tas iedarbojas, traucējot tā dēvēto šikimskābes metabolisko ceļu, kas ir sastopams arī aļģēs, baktērijās un sēnītēs; tā kā ir atklāts, ka glifosāta tirdzniecībā esošā sastāva subletāla iedarbība uz Escherichia coli un Salmonella enterica serovar Typhimurium izraisa izmainītu reakciju uz antibiotikām;

G.  tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 darbīgo vielu var apstiprināt vienīgi tad, ja tā nav klasificēta kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 vai nav plānots to šādi klasificēt, izņemot gadījumus, kad attiecīgās darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku ir niecīga vai ir būtiski apdraudēta augu veselība, ko nevar novērst ar citiem pieejamiem paņēmieniem;

H.  tā kā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) 2015. gada martā klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkam (2.A grupa), pamatojoties uz “ierobežotiem pierādījumiem” par vēzi cilvēkiem (gadījumos, kad konstatēta iedarbība reālā vidē), “pietiekamiem pierādījumiem” par vēzi izmēģinājumu dzīvniekiem (“tīra” glifosāta pētījumos) un “stingriem pierādījumiem” par mehānismu, kas saistīts ar “tīra” glifosāta un glifosāta preparātu kancerogenitāti (attiecībā uz genotoksicitāti un oksidatīvo stresu); tā kā IARC izmantotie kritēriji 2.A grupai ir salīdzināmi ar 1.B kategorijai piemērojamiem kritērijiem Regulā (EK) Nr. 1272/2008;

I.  tā kā EFSA 2015. gada novembrī pabeidza glifosāta salīdzinošo izvērtēšanu un secināja, ka glifosāts, visticamāk, nerada kancerogēnu apdraudējumu cilvēkiem un gūtie pierādījumi neliecina, ka kancerogēnā potenciāla dēļ tas būtu klasificējams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; tā kā ECHA Riska novērtēšanas komiteja (RAC) 2017. gada martā vienprātīgi secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nav pierādījumu, kas liecinātu par glifosāta saikni ar vēzi cilvēkiem, un ka glifosāts nebūtu jāklasificē kā viela, kas izraisa ģenētiskus bojājumus (mutagēns) vai kavē reproduktīvās sistēmas darbību;

J.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rīkotajā apvienotajā sanāksmē par pesticīdu atliekām, kas notika 2016. gada maijā, FAO Ekspertu grupa jautājumā par pesticīdu atliekām pārtikā un vidē un PVO Galvenā izvērtēšanas grupa jautājumā par pesticīdu atliekām secināja, ka glifosāts paredzētajās dienas devās nevar būt genotoksisks un ar pārtikas starpniecību nevar radīt kancerogēnu risku cilvēkiem;

K.  tā kā ASV notikušajā tiesvedībā, kurā prasītāji apgalvoja, ka saskarsmes ar glifosātu dēļ viņi ir saslimuši ar ne-Hodžkina limfomu, tiesa izskatīja uzņēmuma Monsanto iekšējos dokumentus, jo Monsanto ir produkta Roundup (kura darbīgā viela ir glifosāts) īpašnieks un ražotājs; tā kā publiskotā korespondence radīja šaubas par dažu Monsanto sponsorētu un dažu it kā neatkarīgu pētījumu uzticamību, ko EFSA un ECHA cita starpā bija izmantojušas novērtējumu veikšanai par glifosāta drošumu; tā kā šajā sakarībā ārkārtīgi svarīga nozīme ir to zinātnisko pētījumu un neapstrādāto datu pārredzamībai un publiskai pieejamībai, uz kuriem balstās minētie pētījumi;

L.  tā kā ECHA papildus tās secinājumam par glifosāta kancerogenitāti ir secinājusi arī to, ka glifosāts izraisa nopietnus acu bojājumus un ir toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām;

M.  tā kā, pirms 2016. gada 29. jūnijā glifosāta izmantošanai tika piešķirts 18 mēnešu tehnisks pagarinājums, Parlaments 2016. gada 13. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Komisiju atjaunot glifosāta apstiprinājumu uz septiņiem gadiem, bet arī uzsvēra, ka Komisijai nebūtu jāapstiprina jebkādi tā neprofesionāli lietojumi un izmantošana publiskos parkos, publiskos rotaļu laukumos un publiskos dārzos vai to tuvumā, kā arī lauksaimniecībā, kur integrētas kaitēkļu pārvaldības sistēmas jau pietiekamā mērā nodrošina nezāļu apkarošanu; tā kā minētajā rezolūcijā arī aicināja Komisiju izstrādāt apmācības un profesionālu lietotāju sertifikācijas programmas, lai labāk informētu par glifosāta izmantošanu, un paredzēt stingrus ierobežojumus attiecībā uz tādu produktu lietošanu pirms ražas novākšanas, kas satur darbīgo vielu glifosātu, nolūkā novērst nepareizu šīs vielas izmantošanu un ierobežot ar to saistītos iespējamos riskus;

N.  tā kā Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūcijā tika arī pausts aicinājums Komisijai un EFSA, ņemot vērā sabiedrības sevišķi svarīgās intereses, nekavējoties publiskot visus zinātniskos pierādījumus, kas bijuši pamatā glifosāta pozitīvai klasifikācijai un ierosinātajai apstiprinājuma atjaunošanai; tā kā tas līdz šim vēl nav izdarīts;

O.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas minēta īstenošanas pasākuma projekta 13. apsvērumā un ko mazāk nekā gada laikā ar saviem parakstiem atbalstīja vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju, ne tikai īpaši atsaucas uz glifosātu vienā no tās trim mērķiem, bet arī tās nosaukumā skaidri prasa aizliegt glifosātu un aizsargāt cilvēkus un vidi no kaitīgiem pesticīdiem; tā kā minētā iniciatīva tika iesniegta Komisijai 2017. gada 6. oktobrī, un Komisijai uz to ir jāatbild līdz 2018. gada 8. janvārim;

P.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. pantu jebkurš lēmums par aktīvās vielas apstiprināšanu ir jāpamato uz EFSA pārskata ziņojumu, citiem faktoriem, kas pamatoti saistīti ar izskatāmo jautājumu, un piesardzības principu;

Q.  tā kā Komisijas īstenošanas regulas projektā, kura pamatā ir Vācijas Riska novērtēšanas federālā institūta (BfR), EFSA un ECHA veikts zinātnisks novērtējums, ir ierosināts atļaut glifosāta izmantošanu līdz 2027. gada 15. decembrim, t. i., uz 10 gadiem; tā kā minētā regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 16. decembra;

R.  tā kā īstenošanas regulas projekta I pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi, kuriem atbilstīgi atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu, nav saistoši Savienības līmenī, bet novirza atbildību uz dalībvalstīm;

S.  tā kā Parlaments 2017. gada 15. februāra rezolūcijā par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem(8) uzsvēra, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 1107/2009, lai veicinātu bioloģisko zema riska pesticīdu izstrādi, atļaušanu un laišanu Savienības tirgū, un aicināja Komisiju līdz 2018. gada beigām papildus no REFIT iniciatīvas izrietošajai vispārējai pārskatīšanai iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009, lai izveidotu operatīvu novērtēšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procesu attiecībā uz bioloģiskiem zema riska pesticīdiem;

T.  tā kā Komisijas paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni ir paredzēts publicēt līdz 2017. gada beigām un pirms budžeta priekšlikumiem attiecībā uz 2018. gada maiju,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts nenodrošina cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, tajā nav piemērots piesardzības princips un ir pārsniegtas īstenošanas pilnvaras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1107/2009;

2.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas regulas projektu un iesniegt jaunu īstenošanas regulas projektu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajām prasībām, t. i., ietverot ne tikai EFSA atzinumu, bet arī citus pamatotus faktorus un piesardzības principu;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis neapstiprināt nekādus glifosāta lietojumus neprofesionālām vajadzībām un izmantošanu publiskos parkos, publiskos rotaļu laukumos un publiskos dārzos vai to tuvumā pēc 2017. gada 15. decembra;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis jo īpaši neatļaut pēc 2017. gada 15. decembra glifosāta izmantošanu lauksaimniecībā, kur integrētas kaitēkļu pārvaldības sistēmas jau pietiekamā mērā nodrošina nezāļu apkarošanu;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis neatļaut glifosāta izmantošanu desikācijai pirms ražas novākšanas, sākot ar 2017. gada 16. decembri;

6.  aicina Komisiju pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski izbeigtu darbīgās vielas glifosāta izmantošanu Eiropas Savienībā ne vēlāk kā 2022. gada 15. decembrī, nodrošinot to, ka pēc minētā datuma nav atļauts nekāds glifosāta lietojums, un tas attiecas arī uz jebkādu iespējamu atļaujas termiņa pagarinājumu vai darbības termiņu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 32. pantā;

7.  atzinīgi vērtē ierosināto POE-talovamīna aizliegšanu izmantošanai augu aizsardzības līdzekļos, kuri satur glifosātu; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie to papildvielu saraksta izstrādes, kuras nav atļauts iekļaut augu aizsardzības līdzekļu sastāvā;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES regulatīvā apstiprinājuma nolūkā pesticīdu zinātnisko novērtējumu pamato tikai uz publicētiem, zinātniski recenzētiem un neatkarīgiem pētījumiem, ko pasūtījušas kompetentas publiskās iestādes; uzskata, ka minētajam nolūkam var izmantot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 REFIT procedūru; turklāt uzskata, ka EFSA un ECHA būtu jāpiešķir pietiekami resursi, lai palielinātu to spējas, ļautu tām pasūtīt neatkarīgus zinātniskus pētījumus un papildus nodrošināt augstāko zinātnisko standartu ievērošanu un ES iedzīvotāju veselības un drošības aizsardzību;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pienācīgi pārbaudītas un uzraudzītas glifosāta atliekas dzīvnieku barībā, pārtikas produktos un dzērienos, kas ražoti un tiek ievesti Savienībā, ar mērķi novērst pašreizējo datu trūkumu, uz ko norādījusi EFSA;

10.  prasa Komisijai un dalībvalstīm finansēt pētniecību un inovāciju, lai rastu ilgtspējīgus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem un tādējādi nodrošinātu augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt piemērotus pārejas pasākumus lauksaimniecības nozarei un publicēt pamatnostādnes, kurās izklāstītas visas iespējamās drošākās zema riska alternatīvas, ko lauksaimniecības nozarē var izmantot, pakāpeniski izbeidzot darbīgās vielas glifosāta izmantošanu, un visi lauksaimniecības nozarē jau pieejamie resursi saistībā ar pašreizējo KLP;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. (4) http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302 (5) https://echa.europa.eu/documents/10162/2d3a87cc-5ca1-31d6-8967-9f124f1ab7ae (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0119. (7) ECI(2017)000002. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0042.