Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. marta rezolūciju par budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 29. jūnijā (COM(2017)0400),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2017. gada 13. septembrī (11815/2017 – C8-0313/2017),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0299/2017),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2018. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2017. gada 15. marta rezolūcijā un 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā; atgādina, ka šo prioritāšu pamatā ir ilgtspējīga izaugsme, darbvietas, jo īpaši jauniešu nodarbinātība, drošība un klimata pārmaiņas;

2.  uzsver, ka Savienība joprojām piedzīvo daudzus izaicinājumus, un pauž pārliecību, ka, lai gan budžeta disciplīna ir jānodrošina arī turpmāk, Savienības budžetā ir jārod nepieciešamie finanšu resursi, kas ļautu īstenot politiskās prioritātes un dotu iespēju Savienībai rast konkrētus risinājumus un efektīvi reaģēt uz minētajiem izaicinājumiem; uzsver, ka Savienības izdevumiem vajadzētu būt balstītiem uz Eiropas pievienotās vērtības principu un atbilst subsidiaritātes principam;

3.  atkārtoti apstiprina apņemšanos finansēt Savienības politiku, kas veicina darbvietas un izaugsmi visos tās reģionos, veicot investīcijas pētniecībā, izglītībā, infrastruktūrā, MVU un nodarbinātībā, īpaši jauniešu nodarbinātībā; pauž neizpratni, kā Savienība var panākt progresu šajās jomās, ņemot vērā samazinājumus, ko Padome ierosinājusi 1.a izdevumu apakškategorijā; nolemj tā vietā vēl vairāk palielināt finansējumu pētniecības un inovācijas programmām, kuru īstenošanas īpatsvars ir ļoti augsts un kurās, ņemot vērā pieteikumu milzīgo skaitu, pieņemto pieteikumu īpatsvars ir īpaši zems;

4.  joprojām pauž apņēmību ievērot sarunās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) Parlamenta dotos solījumus, proti, ikgadējās budžeta procedūras laikā minimizēt ESIF dēļ veikto samazinājumu ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); tādēļ ierosina minētos samazinājumus kompensēt, atjaunojot abu minēto programmu sākotnējo gada finansējumu, lai dotu tām iespēju pilnībā sasniegt mērķus, kas apstiprināti, pieņemot attiecīgos tiesību aktus;

5.  pauž politisku atbalstu Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) izveidei un atzinīgi vērtē likumdošanas priekšlikumu, ko šajā nolūkā izvirzījusi Komisija; tomēr uzskata — kamēr nav pieņemts lēmums par ESC finansēšanu un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemta attiecīgā regula, nekāds finansējums šim mērķim 2018. gada budžetā nebūtu jāiekļauj; tādēļ nolemj, ka attiecīgās apropriācijas un līdzekļu pārvietojumi, ko Komisija iekļāvusi 2018. gada budžeta projektā, šobrīd būtu jāatceļ, jo lēmumā par 2018. gada budžetu nekādi nevajadzētu prognozēt likumdošanas sarunu rezultātus; joprojām ir pilnībā gatavs lēmumu par ESC finansējumu nekavējoties iekļaut nākamā gada budžetā ar budžeta grozījuma palīdzību, ja sarunas par attiecīgo regulu netiks noslēgtas līdz 2018. gada budžeta procedūras beigām;

6.  pauž satraukumu par to, ka jauniešu bezdarbs saglabājas nepieredzētā līmenī, un pauž pārliecību, ka ir jāveic papildu pasākumi, lai neapdraudētu veselas jauno eiropiešu paaudzes nākotni; tādēļ nolemj palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) finansējumu, pārsniedzot apmēru, ko Komisija ierosinājusi 2018. gadam; uzsver, ka šāds palielinājums būtu jāuzskata par papildinājumu kopējam finansējumam, kas tika politiski apstiprināts JNI saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu, nevis tikai par apstiprināto līdzekļu agrāku piešķiršanu 2018. gada budžetā;

7.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir primāra nozīme, lai Savienībā panāktu ekonomisko un sociālo konverģenci, tādējādi nodrošinot attīstību un izaugsmi; uzsver — sagaidāms, ka 2018. gadā kohēzijas politikas programmu īstenošana kļūs intensīvāka un sasniegs optimālu tempu; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamas apropriācijas minētajām programmām, kuras pārstāv vienu no galvenajām Savienības politikas jomām; tomēr pauž bažas par nepieņemamu kavēšanos ar darbības programmu īstenošanu valstu līmenī; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka vadošo, revīzijas un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanās tiek pabeigta un īstenošana paātrinās; turklāt aicina Komisiju turpināt vienkāršot saistītās procedūras;

8.  pauž dziļas bažas par nestabilitātes un nedrošības palielināšanos gan pašā Savienībā, gan ārpus tās; uzstājīgi norāda, ka ir nepieciešams no jauna koncentrēties uz Savienības pieeju kohēzijai, integrācijai, mieram, ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesību jautājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot un pastiprināt uz turpmāku miera uzturēšanu un konfliktu novēršanu vērstos centienus; atgādina par to, kā visu pasauli iedvesmoja Lielās piektdienas vienošanās, un vienlaikus atzīst bezprecedenta izaicinājumus un spiedienu, kas seko Apvienotās Karalistes 2016. gada referendumam; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti atbalstīt samierināšanu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Īrijā;

9.  uzskata — lai gan migrācijas un bēgļu krīzes kulminācija pašlaik ir šķietami samazinājusies, Savienībai ir jābūt gatavai reaģēt uz jebkuru turpmāku negaidītu notikumu šajā jomā un īstenot aktīvāku pieeju migrācijas jomā; tādēļ mudina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt 3. izdevumu kategorijā piešķirto līdzekļu atbilstīgumu un pilnībā izmantot visus pieejamos instrumentus pašreizējā DFS, lai savlaicīgi reaģētu uz jebkuru negaidītu notikumu, kam varētu būt nepieciešams papildu finansējums; atgādina — lai gan Savienībai ir izdevies ieviest dažus mehānismus, kas palīdz risināt šo situāciju, saskaņā ar UNHCR datiem līdz šim 2017. gadā Eiropā, šķērsojot jūru, ir ieradušies vairāk nekā simts tūkstoši bēgļu un migrantu; tādēļ nolemj nedaudz palielināt finansējumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un Iekšējās drošības fondam, kā arī aģentūrām, kuras ir atbildīgas par patvēruma jomu, piemēram, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), kurš ir jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem; no jauna norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu migrācijas un bēgļu krīzes iekšējai dimensijai un citām prioritārām programmām, piemēram, kultūras un pilsonības programmām;

10.  uzsver, ka pēdējos gados 3. izdevumu kategorija lielā mērā ir tikusi izmantota, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes jautājumus, un ka šādas darbības būtu jāturpina, cik ilgi vien nepieciešams; tomēr norāda, ka līdz šim sniegtais finansējums ir nepietiekams; šī iemesla dēļ nolemj palielināt finansējumu tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām aģentūrām, kuras pēdējos gados cieš no darbinieku un finansējuma trūkuma paaugstinātās darba slodzes un papildu uzdevumu dēļ;

11.  uzsver, ka, ņemot vērā nesenās bažas par drošību visā Savienībā, saistībā ar 3. izdevumu kategorijas finansējumu būtu jāņem vērā arī pasākumi, kuri stiprinātu Savienības pilsoņu drošību;

12.  atkārtoti norāda, ka viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kā risināt migrācijas un bēgļu krīzi un mazināt Savienības pilsoņu bažas par drošību, ir migrācijas pamatcēloņu novēršana un pietiekama finansējuma atvēlēšana ārējiem instrumentiem, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā nabadzība, darbvietu, izglītības un ekonomisko iespēju trūkums, nestabilitāte, konflikti un klimata pārmaiņas, kas ir viens no arvien pieaugošo migrācijas plūsmu pamatcēloņiem; uzskata, ka Savienībai būtu optimāli jāizmanto 4. izdevumu kategorijas finansējums, kurš izrādījās nepietiekams, lai vienlīdz lielā mērā pievērstos visiem ārējiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka resursi ir acīmredzami nepietiekami un būtu jāpalielina sistemātiskākā veidā;

13.  pauž nožēlu par to, ka nostājas gatavošanas laikā Parlaments nav bijis pietiekami informēts par to, kā budžetu ietekmēs iespējamais politiskais lēmums pagarināt Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbību; atkārto savu izsenis pausto nostāju, proti, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt, kaitējot jau eksistējošiem ES ārējiem projektiem; tāpēc aicina Komisiju gadījumā, ja Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbība tiek pagarināta, ierosināt tā finansēšanu no jauniem līdzekļiem un tā īstenošanā vairāk iesaistīt vietējās NVO; norāda, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējām ārējām problēmām, tostarp migrācijas un bēgļu problēmu;

14.  atgādina, ka ar Savienības budžetu ir jāatbalsta Parīzes nolīguma mērķu un Savienības ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšana, 2014.–2010. gada DFS panākot 20 % izdevumu mērķi klimata jomā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi konkrētus un reālistiskus priekšlikumus šo mērķu sasniegšanai; tādēļ ierosina palielināt līdzekļus, pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri budžeta projektā paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; tomēr norāda, ka šie palielinājumi nav pietiekami, un aicina Komisiju iesniegt visus vajadzīgos priekšlikumus, lai turpmākajos budžeta projektos sasniegtu mērķus; šajā sakarībā norāda, ka 8,2 % kopējo saistību apropriāciju, kas ierosinātas budžeta projektā, ir saistītas ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; uzsver, ka gada palielinājums 0,1 % apmērā ir pretrunā satraucošajai un arvien pieaugošajai sugu un dzīvotņu izzušanai;

15.  atzinīgi vērtē to, ka uz rezultātiem vērsta budžeta jaunā pieeja pirmo reizi ir integrēta Komisijas iekšējā budžeta sagatavošanas darbā, lai pārskatītu izdevumus, pamatojoties uz līdz šim gūto pieredzi un apzinātu iespējamās korekcijas;

16.  atjauno summas, kuras Padome budžeta projektā ierosinājusi samazināt; pauž neizpratni par to, cik pamatoti ir ierosinātie samazinājumi, piemēram, samazinājumi, kuri skar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un EISI — divas programmas, ko jau ir ietekmējusi līdzekļu pārcelšana uz ESIF —, kā arī samazinājumi, kuri skar ārpolitiku; jebkurā gadījumā iebilst pret Padomes paziņoto ieceri izmantot budžeta pozīcijas, kurās ir zems izpildes līmenis vai absorbcijas spēja, jo to nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

17.  secina — lai varētu atbilstīgi finansēt visas akūtās vajadzības, kā arī ņemot vērā DFS ļoti nelielo brīvo līdzekļu rezervi 2018. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā paredzētie elastīguma nodrošināšanas līdzekļi; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem; uzsver, ka katru gadu notiekošā novirzīšanās no pašreizējās DFS sākotnējā plāna pamato to, lai DFS maksimālajās robežvērtībās laikposmam pēc 2020. gada tiktu veiktas augšupejošas korekcijas;

18.  nosaka 2018. gada kopējās apropriācijas EUR 162 597 930 901 apmērā saistību apropriācijās un EUR 146 712 004 932 apmērā maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

19.  noraida nepamatotos samazinājumus, ko Padome veikusi 1.a izdevumu apakškategorijā EUR 750 miljonu apmērā un kas atbilst gandrīz divām trešdaļām no kopējiem saistību samazinājumiem, kurus Padome veikusi DFS izdevumu kategorijās; norāda, ka šādi samazinājumi ir pretrunā Padomes pašas noteiktajām politiskajām prioritātēm;

20.  uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu izveidi Savienībā, ir svarīgi palielināt investīcijas pētniecībā, inovācijā, izglītībā, infrastruktūrā un MMVU; brīdina, ka šādi Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu programmas, kurām ir reāla Eiropas pievienotā vērtība un kuras tieši ietekmē darbvietu un izaugsmes radīšanu, piemēram, “Apvārsnis 2020” vai EISI; īpaši norāda, ka pietiekams finansējums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir būtiski svarīgs, lai dotu iespēju pētniecības un inovācijas attīstībai, vadošo pozīciju nodrošināšanai digitalizācijas jomā un MVU atbalstam Eiropā; atgādina, ka šī programma ir apliecinājusi ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību, jo 83 % projektu, kas finansēti no “Apvārsnis 2020”, nebūtu bijuši iespējami bez Savienības mēroga atbalsta; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; līdz ar to nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas un arī pilnībā atjaunot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI budžeta pozīciju sākotnējo finansējumu, kas tika samazināts, lai nodrošinātu līdzekļus ESIF garantiju fondam;

21.  turklāt uzsver, ka, veicot stratēģisku ieguldījumu Eiropas jaunatnē, ir jāstiprina Erasmus + izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes sadaļas;

22.  uzsver, ka pietiekamam finansiālam atbalstam mikrouzņēmumiem, uzņēmējiem un MVU vajadzētu būt Savienības galvenajai prioritātei, jo tie ir galvenie darbvietu veidotāji visā Eiropā; uzsver, ka labas finansējuma pieejamības garantēšana ir būtiska, lai saglabātu MVU konkurētspēju un palīdzētu šiem uzņēmumiem pārvarēt sarežģītos uzdevumus, kas saistīti ar piekļuvi iekšējam tirgum, kā arī ar piekļuvi tirgum globālā mērogā;

23.  tādēļ nolemj palielināt finansējumu, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apmēru un sākotnējo finansējumu, kas bija paredzēts pirms ESIF un Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) dēļ veiktajiem samazinājumiem, tām programmām, kuras ir svarīgas izaugsmes un darbvietu veicināšanai un kuras atspoguļo plaši apstiprinātas Savienības prioritātes, proti, Erasmus +, “Apvārsnis 2020” (Marie Curie, Eiropas Pētniecības padome, MVU instruments), COSME un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) (Progress un Eures); aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu ar WIFI4EU saistītajām budžeta pozīcijām un ievērot savas saistības attiecībā uz ieguldījumiem 2017.-2020. gada laikposmā;

24.  atzinīgi vērtē īpašu ikgadējo pasākumu budžeta pozīcijas iekļaušanu 2018. gada budžetā, kas ļaus veidot Eiropas piederības sajūtu iedzīvotāju vidū; norāda, ka īpašā ikgadējā pasākuma mērķim būtu uzskatāmi jānodrošina pievienotā vērtība Eiropas iedzīvotājiem visās dalībvalstīs;

25.  uzsver, ka ir svarīgi Eiropā stimulēt sadarbību aizsardzības pētniecības jomā, lai laikā, kad, ņemot vērā starptautiskās norises un neskaidrību, Eiropai arvien vairāk un pastiprināti jāpievēršas aizsardzības jautājumiem, rastu risinājumus galvenajiem spēju nepietiekamības aspektiem; atbalsta piešķīruma palielināšanu sagatavošanas darbībai aizsardzības pētniecības jomā; prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā iekļaut aizsardzības pētniecības programmu ar īpašu budžetu, tomēr atgādina savu izsenis pausto nostāju attiecībā uz to, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas un nekaitējot jau pastāvošām Savienības programmām; turklāt uzsver arī nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un inovāciju Eiropas aizsardzības nozarē;

26.  uzskata, ka 2018. gada budžetā būtu jāparedz vairāk resursu, lai veiktu visaptverošu un objektīvu novērtējumu par risku, ko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansējuma apkarošanas jomā rada trešo valstu stratēģiskie trūkumi, balstoties uz Direktīvas (ES) 2015/849(8) 9. pantā noteiktajiem kritērijiem, un lai izveidotu „augsta riska” jurisdikciju sarakstu;

27.  aicina Komisiju nodrošināt līdzekļu piešķiršanu pienācīgā apmērā, lai Eiropas Savienības references laboratorija, kas nodarbojas ar alternatīvu izstrādi testiem ar dzīvniekiem (EURL ECVAM), varētu efektīvi veikt savus pienākumus un uzdevumus, kuri uzskaitīti Direktīvas 2010/63/ES(9) VII pielikumā, it īpaši testiem ar dzīvniekiem alternatīvu procedūru izstrādes un izmantošanas koordinēšanu un veicināšanu, tostarp fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā, kā arī obligātās testēšanas jomā;

28.  tādēļ palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, par EUR 143,9 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot to summu atjaunošanu, kuras bija spēkā pirms ESIF un ESC izveides, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un paredzot, ka šis palielinājums jāfinansē no pieejamās brīvo līdzekļu rezerves un turpinot izmantot vispārējo saistību rezervi;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

29.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem maksājumu samazinājumiem EUR 240 miljonu apmērā 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp atbalsta pozīcijās, un atjauno samazinātās summas, gaidot atjauninātas prognozes no Komisijas;

30.  ar aizvien lielākām bažām norāda, ka nepieņemamā kavēšanās Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanā ir mazinājusi to efektivitāti un pakļāvusi spiedienam vadošās iestādes un finansējuma saņēmējus; no jauna norāda uz risku, kādu pašreizējā kavēšanās var radīt saistībā ar neapmaksātu rēķinu uzkrāšanos šīs DFS darbības perioda otrajā pusē un nākamā darbības perioda sākumā; atkārtoti stingri aicina dalībvalstis vērsties pie Komisijas pēc padoma un palīdzības, lai novērstu kavēšanos vadošo, sertifikācijas un revīzijas iestāžu iecelšanā; pauž bažas arī par dalībvalstu prognožu sarukšanu un neprecizitāti;

31.  atgādina, ka jauniešu bezdarba rādītāji Savienībā joprojām ir nepieņemami augsti; uzsver, ka šā jautājuma risināšanā ir svarīgi ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) un ESF nodrošināt pienācīgu finansējumu garantijas jauniešiem shēmās; atzinīgi vērtē vienošanos par to, ka ir jānodrošina jauni līdzekļi JNI, kā arī attiecīgu apropriāciju iekļaušanu 2018. gada budžeta projektā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos izaicinājumus un riskus, JNI būtu jāsaņem lielāks finansējums, un tāpēc nolemj 2018. gadā paredzēt tai EUR 600 miljonus saistību apropriācijās; turklāt uzskata, ka par profesionālās apmācības darbībām, kas orientētas uz jauniešiem, un jo īpaši jauniešu un mācekļu praksi, vajadzētu būt tiesībām saņemt kohēzijas politikas finansējumu;

32.  atzinīgi vērtē jauno finansējumu EUR 142,8 miljonu apmērā, kas atvēlēts strukturālo reformu atbalsta programmas īstenošanas sekmēšanai laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

33.  atgādina, ka Komisijas priekšlikums paredzēt vairāk apropriāciju, lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vajadzības, lielā mērā ir tapis tāpēc, ka paredzams, ka 2018. gadā būs pieejama ievērojami mazāka piešķirto ieņēmumu summa; pieņem zināšanai Padomes veiktos samazinājumus EUR 275 miljonu apmērā, bet uzskata, ka Komisijas grozījumu vēstule joprojām būtu jāņem par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai, un tāpēc attiecīgi atjauno budžeta projektā paredzētās summas, līdz šī grozījumu vēstule tiks izskatīta samierināšanas procedūrā;

34.  uzsver, ka uzglabāšanas programmas ir apliecinājušas savu lietderību krīzes situācijās un ka tām plānošanas procesā atvēlēto finanšu resursu samazināšana nebūtu produktīva;

35.  uzsver, ka jauniešu bezdarba jautājumu daļēji varētu risināt, sniedzot atbilstīgu atbalstu jauniešiem lauku apvidos; tāpēc ierosina palielināt gados jauniem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus, par EUR 50 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto apmēru; uzsver, ka nepieciešams sekmēt jauniešu piekļuvi darbam zivsaimniecības nozarē, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un citas Savienības finansēšanas shēmas;

36.  nolemj saskaņā ar saviem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un savām starptautiskajām saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām ierosināt līdzekļu palielinājumu, par EUR 21,2 miljoniem pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri budžeta projektā paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; atgādina, ka gan Eiropas Revīzijas palāta (ERP), gan ECOFIN apstiprina, ka Savienības budžets neatbilst tās klimata mērķiem;

37.  atgādina, ka nodokļu maksātāju nauda nebūtu jāizmanto, lai atbalstītu vēršu cīņām paredzētu vēršu audzēšanu vai selekciju; uzskata, ka par šādiem mērķiem īstenotu selekciju vai audzēšanu nevajadzētu paredzēt tiesības saņemt pamata maksājumus, un prasa Komisijai šajā jautājumā ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos;

38.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 78,1 miljonu, tādējādi atstājot brīvu līdzekļu rezervi EUR 619,7 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas saistību maksimālajam apjomam, līdz tiks veikti atskaitījumi par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

39.  ar nožēlu uzsver, ka katastrofas parasti ietekmē tos, kuriem ir mazāk iespēju sevi aizsargāt, neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas personas vai valstis; uzskata, ka uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām būtu jāreaģē pēc iespējas ātri, lai postījumi būtu minimāli un varētu aizsargāt cilvēkus un īpašumu; vērš uzmanību uz to, ka ir papildus jāpalielina finansējums, jo īpaši budžeta pozīcijās, kas saistītas ar katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām Savienībā, jo īpaši ņemot vērā ugunsgrēkus Spānijā un Portugālē (kur tika traģiski zaudētas cilvēku dzīvības), kas ir dramatiski un būtiski ietekmējuši cilvēkus;

40.  vērš uzmanību uz apdraudējumiem, kas skar daudzas mežu ekosistēmas, cita starpā tādiem kā invazīvu svešzemju sugu, kaitēkļu (tādu kā priežu koksnes nematode u. c.) un mežu ugunsgrēku izplatīšanās; uzskata, ka, izmantojot Kopienas atbalsta programmas un pasākumus, būtu jānovirza pietiekami finanšu resursi ekoloģisko un augu veselības apstākļu novērtēšanai mežos un rehabilitācijas pasākumiem, tostarp meža atjaunošanai; norāda, ka šādi resursi ir ārkārtīgi svarīgi un steidzami nepieciešami dažām dalībvalstīm, proti, Portugālei un Spānijai, pēc atkārtotajiem mežu ugunsgrēkiem, kas skāra abu šo valstu teritoriju;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

41.  uzsver, ka migrācijas un drošības jautājumu risināšana Parlamentam joprojām ir jāuzskata par svarīgākajām Savienības prioritātēm, un atkārtoti pauž pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir izrādījies ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu minēto izaicinājumu iekšējai dimensijai;

42.  norāda — lai gan to migrantu skaits, kuri šķērsojuši Savienības robežu, izmantojot Vidusjūras centrālās un austrumu daļas maršrutus, 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājās, Vidusjūras rietumu daļas maršruts joprojām ir noslogots; norāda, ka 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos Eiropā, šķērsojot jūru, ieradās vairāk nekā simts tūkstoši migrantu un bēgļu un vairāk nekā 75 % no tiem ieradās Itālijā, savukārt pārējie — Grieķijā, Kiprā un Spānijā; uzskata, ka ir jāpalielina finansējums, lai pilnībā nodrošinātu Savienības vajadzības migrācijas jomā, jo īpaši, izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, nolūkā atbalstīt dalībvalstis, lai uzlabotu integrācijas pasākumus un praksi personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem, un nepieciešamības gadījumā veicot atgriešanas operācijas attiecībā uz personām, kuras nav tiesīgas saņemt aizsardzību, vienlaikus pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu; šajā sakarā arī uzsver, ka EASO rīcībā ir jābūt atbilstīgiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem, lai aģentūra varētu īstenot tai noteiktos uzdevumus;

43.  atbalsta jaunas budžeta pozīcijas izveidi Meklēšanas un glābšanas fondam, lai atbalstītu dalībvalstis, tām īstenojot starptautiskajās jūras tiesībās noteiktās saistības; prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikums par ES Meklēšanas un glābšanas fonda izveidi;

44.  pauž pārliecību, ka, lai efektīvi novērstu Savienības pilsoņu bažas drošības jomā, Iekšējās drošības fonda budžetam ir nepieciešami papildu līdzekļi, tādējādi labāk aprīkojot dalībvalstis cīņā pret terorismu, pārrobežu organizēto noziedzību, radikalizāciju un kibernoziedzību; īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi drošības infrastruktūru nostiprināšanai un informācijas apmaiņas veicināšanai starp tiesībaizsardzības iestādēm un valstu iestādēm, cita starpā uzlabojot informācijas sistēmu sadarbspēju, un vienlaikus nodrošinot individuālo tiesību un brīvību ievērošanu;

45.  uzsver izšķirošo lomu, kāda tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām Savienības aģentūrām ir Savienības pilsoņus satraucošu steidzamu jautājumu risināšanā; tādēļ nolemj palielināt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) budžeta apropriācijas un darbinieku skaitu, cita starpā izveidojot 7 štata vietas jaunajai operatīvajai vienībai, proti, Eiropola operatīvajai vienībai pazudušu bērnu meklēšanai, kā arī palielinātu finansējumu Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienībai (Eurojust), EASO un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL); atkārtoti norāda uz šo aģentūru devumu dalībvalstu sadarbības veicināšanā minētajā jomā;

46.  aicina Komisiju, ņemot vērā joprojām notiekošajās iestāžu sarunās panākto faktisko progresu, sniegt atjauninātu informāciju par to, kādu finansiālu ietekmi 2018. gadā radīs tie vēl nepieņemtie likumdošanas priekšlikumi, kuri ir daļa no Eiropas programmas migrācijas jomā, īpaši Dublinas sistēmas reforma, ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma un EASO, lai šo ietekmi varētu ņemt vērā samierināšanas posmā;

47.  pauž nožēlu par Padomes veiktajiem patvaļīgajiem saistību apropriāciju samazinājumiem vairāk nekā EUR 30 miljonu apmērā daudzās programmās kultūras, pilsoniskuma, tiesiskuma, sabiedrības veselības, patērētāju tiesību un civilās aizsardzības jomā, neņemot vērā šo programmu lieliskos īstenošanas rādītājus un jau tā nepietiekamo finansējumu, kura dēļ daudzi ļoti kvalitatīvi projekti netiek finansēti; atjauno budžeta projektā paredzēto līdzekļu apmēru visās pozīcijās un ierosina papildu palielinājumus attiecīgās pozīcijās;

48.  atkārtoti pauž pārliecību — jo īpaši 2019. gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ ir pienācis laiks palielināt finansējumu svarīgām Savienības programmām kultūras un pilsoniskuma jomā, īpaši programmai “Radošā Eiropa” un programmai “Eiropa pilsoņiem”, kurām ir svarīga loma kultūras un radošo nozaru atbalsta, kā arī līdzdalīgas pilsonības ziņā; atkārtoti norāda, ka visām iestādēm ir jāievēro politiskā vienošanās par Eiropas Kultūras mantojuma gadam paredzēto 2018. gada finansējumu, nodrošinot tam pietiekamas apropriācijas ar programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “Kultūra” starpniecību, jo nav atsevišķas minētajam gadam paredzētas budžeta pozīcijas; aicina Komisiju pārskatīt budžeta pozīcijas „Rīcība saistībā ar multividi” iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka budžets efektīvi atbalsta kvalitatīvu un neatkarīgu tvērumu attiecībā uz Savienības lietām;

49.  atbalsta lielāku pārredzamību un redzamību programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķim “Daphne”, jo tas ir svarīgs Savienības instruments cīņā pret visa veida vardarbību pret bērniem, jauniešiem, sievietēm, LGBTI personām un citām riska grupām; atbalsta Eiropas mēroga centra izveidi Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ietvaros ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai;

50.  palielina saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, par EUR 108,8 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un ierosina šo palielinājumu finansēt, no jauna izmantojot elastības instrumentu;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

51.  no jauna uzsver, ka Savienības ārējā darbībā rodas aizvien lielākas vajadzības pēc finansējuma, kuras ievērojami pārsniedz 4. izdevumu kategorijas pašreizējo apmēru; uzskata, ka, izmantojot Savienības budžetu, lai reaģētu uz migrācijas radītajām problēmām, arī turpmākajos gados būs jārīkojas dinamiski; uzsver, ka, ņemot vērā sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība patlaban saskaras, un steidzamo nepieciešamību pēc spēcīgākas Savienības starptautiska mēroga klātbūtnes mūsdienu globālajā pasaulē, ad hoc līdzekļu palielinājumu vienam gadam, kā tas tika izdarīts 2017. gadā, nevar uzskatīt par pietiekamu risinājumu;

52.  uzskata, ka par prioritāti būtu jāizvirza Savienības tuvākās kaimiņvalstis un pasākumi, kuru mērķis ir risināt galvenās problēmas, ar kurām tās saskaras, proti, migrācijas un bēgļu krīzi un attiecīgās humanitārās problēmas dienvidu kaimiņreģionā un Krievijas agresiju austrumu kaimiņreģionā; uzskata, ka Savienības kaimiņreģionu stabilitāte un labklājība nāk par labu gan šiem reģioniem, gan Savienībai kopumā; atkārtoti aicina palielināt atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam, Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA nodrošināt arvien pieaugošās vajadzības, lai sasniegtu Savienības noteikto mērķi, proti, veicināt reģiona attīstību un stabilitāti un atbalstīt palestīniešu izturētspēju; atkārtoti norāda — lai veicinātu politiskās un ekonomiskās reformas, ir izšķiroši svarīgi atbalstīt valstis, kas īsteno asociācijas nolīgumus ar Savienību, taču uzsver, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka minētās valstis ievēro atbilstības kritērijus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un demokrātisku iestāžu stiprināšanu; tāpēc nolemj palielināt līdzekļus Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA) un makrofinansiālajai palīdzībai;

53.  uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas globālā loma nabadzības izskaušanā un vistrūcīgāko reģionu attīstības nodrošināšanā atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; tādēļ piešķir papildu finanšu resursus attīstības sadarbības instrumentam (ASI) un humānajai palīdzībai; atgādina — tā kā ievērojama daļa migrantu, kas šķērso Vidusjūru, ierodas no Subsahāras Āfrikas, Savienības atbalsts šim reģionam ir svarīgs, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus;

54.  iebilst pret krasajiem ārējās finansēšanas instrumentu (EKI, IPA, PI un ASI) finansiālā ieguldījuma samazinājumiem programmā Erasmus+, kuri izdarīti, neraugoties uz to, ka jaunatnes apmaiņas programmas ir viens no sekmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem kultūras diplomātijā un savstarpējā sapratnē, un tāpēc nolemj šos ieguldījumus palielināt;

55.  ņemot vērā satraucošo situācijas pasliktināšanos demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, nolemj samazināt atbalstu, kas paredzēts politiskajām reformām Turcijā; nolemj daļu no atlikušajām apropriācijām iekļaut rezervē ar nosacījumu, ka tās tiks darītas pieejamas, kad Turcija būs nodrošinājusi izmērāmus uzlabojumus tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvības jomā, lai novirzītu šos līdzekļus pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem tādu pasākumu īstenošanai, ar kuriem tiek atbalstīti minētie mērķi;

56.  uzskata — lai pienācīgi vērstos pret dezinformācijas kampaņām un lai popularizētu objektīvu Savienības tēlu ārpus tās robežām, ir nepieciešams papildu finansējums; tāpēc prasa palielināt finansējumu cīņai pret dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem; tādēļ nolemj palielināt līdzekļus stratēģiskās komunikācijas darbībām, kas jāveic kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos; atgādina, ka ir svarīgi ieguldīt Savienības ārējās darbības pamanāmībā, lai uzlabotu finansējuma ietekmi šajā jomā un pilnveidotu ES publisko diplomātiju atbilstoši Savienības globālās stratēģijas vērienīgajiem mērķiem;

57.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

58.  norāda, ka Komisijas tendence izmantot budžeta palīgmehānismus, piemēram, trasta fondus un citus līdzīgus instrumentus, ne vienmēr ir izrādījusies sekmīga; pauž bažas par to, ka finanšu instrumentu izveidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt tā vienotību un apiet budžeta procedūru, vienlaicīgi mazinot budžeta pārredzamu pārvaldību un kavējot Parlamenta tiesības efektīvi veikt izdevumu pārbaudi; tādēļ uzskata, ka ārējie instrumenti, kas ir parādījušies pēdējos gados, ir jāiekļauj Savienības budžetā un Parlamentam pilnībā jākontrolē šo instrumentu īstenošana; norāda, ka līdz 2017. gada septembra beigām 2017. gada budžetā ES trasta fondiem kopumā ir uzņemtas saistības EUR 795,4 miljonu apmērā; prasa Komisijai Eiropas Parlamentu un Padomi par summu, kuru tā ir paredzējusi 2018. gadā nodrošināt trasta fondiem; atkārtoti pauž bažas par to, ka dalībvalstu iemaksas šajos trasta fondos parasti atpaliek no to solījumiem; ņem vērā ERP Īpašo ziņojumu Nr. 11/2017 par ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”; pauž bažas par ERP konstatētajiem trūkumiem, piemēram, to, ka netiek novērtētas vispārējās vajadzības un nefunkcionē koordinācijas mehānismi ar citiem līdzekļu devējiem; pauž vēlmi izvērtēt ES trasta fondu kā viena no Savienības ārējās politikas instrumentiem pievienoto vērtību;

59.  atgādina, ka saskaņā ar DFS regulas 24. pantu visi Savienības izdevumi un ieņēmumi ir jāiekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 7. pantu; aicina Komisiju saglabāt budžeta vienotību un uzskatīt to par vadošo principu, ieviešot jaunas iniciatīvas;

60.  uzsver vēlēšanu novērošanas misiju nozīmīgumu, lai stiprinātu demokrātiskās institūcijas un veidotu sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, kas savukārt veicinātu miera veidošanu un stabilitāti; uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus šim mērķim;

61.  norāda, ka ASI finansējumu nedrīkst izmantot, lai finansētu jauno iniciatīvu spēju veidošanai drošības un attīstības atbalstam (CBSD) saistībā ar IcSP; pauž nožēlu par budžeta projektā iekļauto ierosinājumu pārvietot EUR 7,5 miljonus no ASI uz CBSD un uzsver, ka ir steidzami nepieciešams rast alternatīvus risinājumus šī trūkuma novēršanai;

62.  atkārtoti prasa, nemainot budžeta apmēru, pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu Savienības diplomātisko darbību;

63.  līdz ar to nolemj atjaunot gandrīz visas Padomes samazinātās summas un palielināt līdzekļu apmēru 4. izdevumu kategorijā, par EUR 299,7 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzētās saistību apropriācijas (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, ESĪP pozīcijas pārcelšanu un pieņemtos samazinājumus);

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

64.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi neatspoguļo faktiskās vajadzības un tādējādi apdraud jau tāpat ievērojami racionalizētos administratīvos izdevumus; tāpēc atjauno budžeta projektā paredzētās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

65.  nolemj, rīkojoties saskaņā ar secinājumu, kas pausts 2016. gada 12. septembra dokumentā “Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu kopīgs atzinums par attiecību starp OLAF un tā Uzraudzības komiteju trim aspektiem”, iekļaut rezervē 10 % no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) apropriācijām līdz brīdim, kad Uzraudzības komitejai tiks nodrošināta piekļuve OLAF lietu materiāliem, un vienlaikus nedaudz palielināt tā budžetu atbilstoši pieaugušajam pienākumu apjomam;

66.  pieņem zināšanai, ka 2017. gada sākumā OLAF Apvienotajā Karalistē izmeklēja nopietnu krāpšanu muitas jomā, ko radīja importēto produktu vērtības pazemināšana un kas Savienības budžetam 2013.–2016. gada laikposmā radīja ieņēmumu zudumu gandrīz EUR 2 miljardu apmērā; pauž bažas par to, ka krāpšana līdz šim nav pārtraukta un ka Savienības budžetam joprojām tiek radīti zaudējumi; prasa Komisijai sarunās par Brexit ņemt vērā Apvienotās Karalistes valdības gauso reakciju uz tās ieteikumiem šajā sakarībā; prasa, lai dalībvalstis, kuras iebilda pret Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, pārskatītu savu nostāju nolūkā ātri atrisināt šo problēmu;

Decentralizētās aģentūras

67.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus; uzskata, ka Parlamenta nostājā apstiprinātās jaunās štata vietas ir nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem; atkārtoti pauž apņemšanos nodrošināt resursus un nepieciešamības gadījumā piešķirt papildu resursus, lai nodrošinātu aģentūru pienācīgu darbību;

68.  ņemot vērā ar migrāciju un drošību saistītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība joprojām saskaras, un saskaņotas Eiropas reakcijas nepieciešamību, nolemj palielināt apropriācijas Eiropolam, Eurojust, CEPOL, EASO un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

69.  atgādina, ka Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz konkurētspēju izaugsmes un darbvietu nodrošināšanas nolūkā; atgādina par Savienības stratēģisko prioritāti pilnībā izstrādāt un īstenot projektus Galileo un EGNOS, par kuriem daļēji atbildīga ir Eiropas GNSS aģentūra (GSA); atgādina, ka GSA trūkst resursu kiberdrošības un publisku regulētu pakalpojumu jomā, un tāpēc nolemj palielināt tai paredzētās apropriācijas;

70.  uzskata, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir nepieciešamas papildu apropriācijas un darbinieki, lai īstenotu tās paplašinātos uzdevumus saistībā ar elektrības un gāzes tīklu kodeksu un pamatnostādņu īstenošanu un uzraudzību;

71.  jo īpaši atgādina, ka Eiropas Vides aģentūra (EVA) palīdz Savienībai pieņemt informētus lēmumus par vides uzlabošanu, integrējot ar vidi saistītos apsvērumus ekonomikas politikas nostādnēs un virzoties uz ilgtspējību, un ka saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam Komisija ir ierosinājusi EVA jaunu darbu saistībā ar Enerģētikas savienības pārvaldību, neveicot nekādus atbilstīgus palielinājumus štatu sarakstā;

72.  uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta resursi un štata vietu skaits patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga;

73.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada budžetā tiek iekļauti pietiekami līdzekļi, lai atbalstītu Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI); uzsver, ka EUI loma ir būtiska, lai veicinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un valstu iestāžu labāku savstarpējo koordināciju un lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, integrētākus finanšu tirgus, patērētāju aizsardzību un uzraudzības konverģenci; uzsver, ka nolūkā piesardzīgi izlietot savu budžetu EUI ir jāīsteno tikai un vienīgi tie uzdevumi un pilnvaras, ko tām uzticējusi Savienības likumdevēja iestāde;

74.  atkārtoti norāda, ka saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu 2018. gads ir pēdējais gads, kurā jāveic darbinieku skaita samazināšana par 5 % un saistībā ar aģentūru darbiniekiem jāizmanto darbinieku pārdales fonds; atkārtoti iebilst pret jebkādu turpmāku globālu pieeju attiecībā uz aģentūru resursiem pēc 2018. gada; atkārtoti apstiprina gatavību panākt aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības vai pat — attiecīgā gadījumā — apvienošanās palīdzību, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu turpināt aģentūru darbību koordinēšanu, izveidojot ES aģentūru pastāvīgo sekretariātu tīklu (pašlaik to dēvē par Kopīgā atbalsta biroju), un atbalsta papildu štatu saraksta amata vietas piešķiršanu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kuras izmaksas tiks kopīgi segtas no Savienības aģentūru esošajiem budžetiem un novirzītas uz minēto biroju;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

75.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī pieejamo brīvo līdzekļu rezervju ierobežojumus un izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām noteiktos maksimālos apjomus;

76.  tādēļ uzsver Parlamenta centienus šajā jomā un prasa Komisijai apliecināt labo gribu pieņemto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanā budžeta procedūras noslēgumā neatkarīgi no tās īstenojamības novērtējuma, kā tas notiek jebkura Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma gadījumā;

Īpašie instrumenti

77.  atgādina par īpašo instrumentu lietderību elastības nodrošināšanā, pārsniedzot spēkā esošās DFS ārkārtīgi noslogotos maksimālos apjomus, un atzinīgi vērtē DFS regulas vidusposma pārskatīšanā panāktos uzlabojumus; prasa plaši izmantot elastības instrumentu, vispārējo saistību rezervi un rezervi neparedzētiem izdevumiem, lai finansētu daudzos dažādos izaicinājumus un papildu pienākumus, ar ko Savienības budžetam nākas saskarties;

78.  aicina palielināt rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos un Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF), ņemot vērā pēdējā laikā notikušās traģiskās katastrofas, proti meža ugunsgrēkus un ārkārtīgo sausumu Portugālē un Spānijā;

79.  atgādina arī par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos un ES Solidaritātes fonda (ESSF) nozīmību; atbalsta Komisijas nodomu dot iespēju ātrāk izmantot ESSF, lielāko daļu tā gada finansējuma iekļaujot Savienības budžeta rezervē papildus summām, kas jau iekļautas budžetā avansu izmaksai; pauž nožēlu par samazinājumu, ko Padome veikusi šajā jomā, un daļēji atjauno budžeta projektā paredzētās summas, izņemot tos līdzekļus, kas ar budžeta grozījumu Nr. 4/2017 darīti pieejami agrāk, proti, 2017. gadā, un izmantoti ESSF, lai sniegtu palīdzību Itālijai; prasa paplašināt ESSF darbības jomu, lai sniegtu atbalstu terora aktos cietušajiem un viņu ģimenēm;

Maksājumi

80.  pauž bažas par pašreizējo tendenci visā Savienības budžetā — ne tikai 1.b izdevumu apakškategorijā, bet arī 3. un 4. izdevumu kategorijā, — nepilnīgi izmantot maksājumus, neraugoties uz nepieciešamību reaģēt uz to, ka strauji rodas jaunas problēmas, un to, ka ir izveidoti elastīgi finansēšanas mehānismi; atgādina, ka pēdējos divos gados maksājumu apmērs Savienības budžetā ir ievērojami samazinājies, savukārt budžeta pārpalikums ir bijis augsts; tāpēc pauž bažas par to, ka budžeta projektā maksimālā apjoma robežās joprojām ir saglabāta brīvu līdzekļu rezerve EUR 10 miljardu apmērā, kas liecina par zemu izpildi, kura var izraisīt krasu maksājumu pieaugumu spēkā esošās DFS darbības termiņa beigās;

81.  uzstāj, ka ir jāatjauno budžeta projektā norādītie maksājumi visās Padomes samazinātajās pozīcijās un mērķtiecīgi jāpalielina maksājumu apropriācijas galvenokārt tajās pozīcijās, kuru saistību apropriācijas tiek grozītas;

Citas iedaļas

82.  pauž nožēlu par Padomes ierasto praksi palielināt Savienības iestādēm piemēroto samazinājuma standarta vienoto likmi; uzskata, ka tas īpaši kropļo to iestāžu budžetu, kurām ir vēsturiski pareizi veidojušās samazinājuma likmes; uzskata, ka šī pieeja nav uzskatāma nedz par mērķtiecīgu samazinājumu, nedz pareizu finanšu pārvaldību; tāpēc atjauno samazinājuma likmi budžeta projektā noteiktajā apmērā;

I iedaļa — Eiropas Parlaments

83.  saglabā Parlamenta 2018. gada budžeta vispārējo apmēru tādu, kāds norādīts iepriekš minētajā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā, proti, EUR 1 953 483 373; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

84.  norāda, ka 2018. gada tāmes apmērs atbilst 18,88 %, kas ir mazāk nekā 2017. gadā (19,25 %), un tā īpatsvars 5. izdevumu kategorijā ir zemākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā; tomēr uzstāj, Parlamenta centieniem pēc iespējas samazināt izdevumus nevajadzētu mazināt Parlamenta spējas veikt tā ikdienas likumdošanas darbu;

85.  atkārtoti uzsver Parlamenta prioritātes nākamajam finanšu gadam, proti, konsolidēt jau pieņemtos drošības pasākumus un uzlabot Parlamenta noturību pret kiberuzbrukumiem, uzlabot paša Parlamenta iekšējās budžeta procedūras pārredzamību un koncentrēt Parlamenta budžetu uz tā pamatfunkcijām — pieņemt tiesību aktus, būt vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, pārstāvēt pilsoņus un pārbaudīt citu iestāžu darbu;

86.  atzinīgi vērtē to, ka izveidota Parlamenta Prezidija darba grupa vispārējo izdevumu piemaksas jautājumos; atgādina, ka tiek sagaidīta lielāka pārredzamība attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un nepieciešamību noteikt precīzākus noteikumus attiecībā uz to izdevumu pārskatatbildību, kas atļauti saistībā ar šo piemaksu, neradot Parlamentam papildu izmaksas;

87.  aicina Prezidiju izdarīt turpmāk minētās konkrētās izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem:

88.  samazina Ģenerālsekretariāta 2018. gada štatu sarakstu par 60 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu; atgādina, ka 2016. gadā Parlamentam tika piešķirtas 35 štata vietas saistībā ar jauniem pasākumiem drošības pastiprināšanas jomā un uz tām netika attiecināta darbinieku skaita samazināšana, kā apstiprināts budžeta grozījuma Nr. 3/2016 un 2017. gada vispārējā budžeta pieņemšanā(10); aicina Komisiju attiecīgi koriģēt uzraudzības tabulas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamentam un Padomei precīzu informāciju visos procedūras posmos;

89.  atzinīgi vērtē 2017. gada 11. jūlijā notikušo Budžeta komitejas, ģenerālsekretāra un par Parlamenta ēku politiku atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku viedokļu apmaiņu Parlamenta ēku politikas jomā; uzskata, ka šis dialogs būtu jāuztur pastāvīgi, īpaši ņemot vērā gaidāmās Prezidija diskusijas par Paul Henri-Spaak ēkas atjaunošanu;

90.  atkārtoti norāda uz Parlamenta iepriekš minētajā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā pausto nostāju, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi ar Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem saistītajos kontroles mehānismos; šajā sakarībā norāda uz Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(11) un atzinīgi vērtē jebkurus centienus uzlabot pārskatatbildību par izdevumiem un to pārredzamību;

91.  atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas EUR 114 miljonu apmērā gadā; turklāt norāda uz konstatējumiem 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(12), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

IV iedaļa — Tiesa

92.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos budžeta posteņos, kuri ir būtiski Tiesas darbībai, un atjauno tāmē paredzētās summas divos budžeta posteņos, lai stiprinātu Tiesas spēju tikt galā ar aizvien lielāko pieprasījumu pēc tulkojumiem;

93.  pauž neticību Padomes vienpusējajam paziņojumam un ar to saistītajam pielikumam par darbinieku skaita samazināšanu 5 % apmērā, kas iekļauti Padomes nostājā attiecībā uz 2018. gada budžeta projektu, saskaņā ar kuru Tiesai ir jāsamazina tās štatu saraksts vēl par 19 vietām; uzsver, ka šīs 19 štata vietas atbilst 12 un 7 štata vietām, kuras Parlaments un Padome pienācīgi apstiprināja attiecīgi 2015. gada un 2016. gada budžeta procedūras laikā, lai apmierinātu papildu vajadzības, un tādēļ uzstāj, ka šīs 19 vietas nevajadzētu atņemt, jo Tiesa jau ir izpildījusi prasību par 5 % samazināt darbinieku skaitu, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam likvidējot 98 štata vietas;

V iedaļa — Revīzijas palāta

94.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos, lai īstenotu Revīzijas palātas darba programmu un sagatavotu plānotos revīzijas ziņojumus;

95.  iekļauj rezervē posteni “Noteiktas konsultācijas, izpēte un aptaujas”, līdz tiks pabeigtas patlaban notiekošās sarunas par Finanšu regulas pārskatīšanu un pārskatītā versija stāsies spēkā 2018. gadā;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

96.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

97.  palielina divas ar vietējo konsultantu grupu darbu tirdzniecības nolīgumu jomā saistītas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektā paredzētās summas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

98.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

99.  atbilstoši pašas Reģionu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektā paredzētās summas;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

100.  atzinīgi vērtē ombuda darbu, rodot efektivitātes radītus ietaupījumus iestādes budžetā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

101.  pauž neizpratni par to, kāpēc Padomei būtu jāsamazina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžets, ņemot vērā papildu uzdevumus, ko šai iestādei uzticējis Parlaments un Padome; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs varētu izpildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

102.  atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas;

103.  izveido stratēģiskās komunikācijas spējas budžeta pozīciju, ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada marta secinājumus un ar mērķi nodrošināt EĀDD atbilstošu personālu un instrumentus, lai tas spētu risināt trešo valstu un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas problēmu;

104.  nolemj pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP nodaļas uz EĀDD budžetu, lai veicinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību;

105.  paredz papildu līdzekļus, pārsniedzot summu, kas EĀDD tāmē paredzēta Savienības delegāciju praktikantiem, tādējādi reaģējot uz konstatējumiem Eiropas Ombuda veiktajā izmeklēšanā par neapmaksātu praksi(13);

o
o   o

106.  ņem vērā Francijas un Luksemburgas vienpusējo deklarāciju, kas pievienota Padomes nostājai par 2018. gada budžeta projektu, kas pieņemts 2017. gada 4. septembrī; atgādina, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji pavasara budžeta trialogā, kas notika 2017. gada 27. martā, vienojās par pragmatisko grafiku attiecībā uz budžeta procedūras norisi, cita starpā paredzot samierināšanas perioda datumus; atgādina, ka Vispārējo lietu padome 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja pragmatisko grafiku, pilnībā ņemot vērā Parlamenta 2017. gada sesiju grafiku; tādēļ norāda, ka budžeta procedūra notiek saskaņā ar pragmatisko grafiku, par kuru vienojušās visas trīs iestādes;

107.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0085. (6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0114. (7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0302. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.). (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0401, P8_TA(2016)0411. (11) COM(2017)0481. (12) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp. (13) Eiropas Ombuds, 454.2014/PMC.